LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un
aizsardzības noteikumiem

Lai metodiski un racionāli organizētu un finansētu Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošanu, kā arī izpildītu Jūrmalas pilsētas domes 1994.gada 3.novembra lēmumu Nr.451, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumus saskaņā ar 1.pielikumu

2. Apstiprināt instrukciju par apstādījumu vērtības un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un dokumentēšanu saskaņā ar 2.pielikumu.

3. Apstiprināt koku ciršanas komisijas nolikumu saskaņā ar 3.pielikumu.

4. Atļaut 5% no apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļiem izmantot koku ciršanas komisijas darbā iesaistīto darbinieku materiālajai stimulēšanai.

5. Kā atbildīgo par visa veida maksājumu izpildi saskaņā ar "Instrukcijas par apstādījumu vērtības un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un dokumentēšanu" noteikt pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas mežs" direktoru A.ČUDU.

6. Lēmums stājas spēkā nākošajā dienā pēc publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas vēstnesis".

7. Atzīt par spēku zaudējušiem līdz ar šī lēmuma stāšanos spēkā Jūrmalas pilsētas domes 1994.gada 3.novembra lēmuma Nr.451 4.punktu un 1995.gada 12.janvāra lēmuma Nr.44 1.pielikuma sadaļu "Apstādījumu aizsardzība" (2.14-2.18.20.punkti).

8. Lēmuma izpildes kontroli uzdot domes ekoloģijas nodaļas vadītājai.

1.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 28.novembra lēmumu Nr.1064

TERMINU SKAIDROJUMS

Apstādījumi ir visas ar augiem dabīgā vai mākslīgā ceļā apaugušas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus u.t.t. Apstādījumi ietver jēdzienus parks, dārzs, košumdārzs, skvērs, bulvāris, aleja, kapsēta, kāpas nostiprinājums u.c. Šie apstādījumu veidi atšķiras ar lietojuma veidu, izmēriem, piesātinātību un izmantošanas intensitāti, bet atšķirības starp tiem ir nosacītas un robežas var savstarpēji pārklāties. Apstādījumi aptver visas apstādītās platības ārpus mežiem, parkmežiem, mežaparkiem, tīrumiem un pļavām. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zāliens, ūdenstilpnes ar krastiem, ceļi, takas, laukumi, labiekārtojuma elementi un mazās arhitektūras formas. Apstādījumiem ir vairākas sabiedrībai svarīgas funkcijas - dabīgu audžu aizstāšana, dabas zinību, mākslas un vēstures izglītībā un audzināšanā, vides atveseļošanā, aizsardzība pret gaisa piesārņojumu un troksni.

Avārijas koks ir koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem, kuri izraisa riska situāciju -pacēlusies koka sakņu sistēma, sasvēries vai ieplaisājis stumbrs jeb tā galvenie zari, nolūzusi galotne u.c. bojājumi.

Koka sakņu sistēmas rajons ir koka vainaga diametra horizontālā projekcija uz zemes virsmas.

Kopšanas cirte ir starpcirtes veids meša sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.

Kopīpašums šajos noteikumos ir īpašuma forma, kad zemes īpašums un namīpašums, kas atrodas vienā zemes gabalā, pieder dažādām fiziskām vai juridiskām personām.

Mežs ir sabiedrībai pieejama, ar kokiem apaugusi liela zemes teritorija, kurai liela nozīme pilsētas vides optimizācijā, pilsētas ekoloģisko nišu daudzveidošanā un kuras pašatjaunošanās procesi notiek dabiski.

Mežaparks ir paliela, vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto dažādiem atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma līmenis, vienlaikus saglabājot meža vizuālo dabiskumu.

Parkmežs ir cilvēku mazizmainīta meža teritorija, kas pilda vides saglabāšanas un uzlabošanas funkcijas, kuru izmanto atpūtai. Parkmežiem nepieciešams zināms labiekārtojuma līmenis. Meža atjaunošanās jāstimulē.

Parks ir dabiskas un/vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.

Sabiedriskie apstādījumi ir visai sabiedrībai brīvi pieejamas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājams pilsētas apstādījumu fonds. Visi koki Jūrmalas apstādījumos ir sabiedriska vērtība.

1.2. Pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību.

2. APSTĀDĪJUMU APSAIMNIEKOŠANA

2.1. Jūrmalas pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību, veic pašvaldības vai privāti uzņēmumi atbilstoši saviem statūtiem, saskaņā ar līgumu starp tiem un Jūrmalas pašvaldību. Apsaimniekojamās platības tiek nodotas šiem uzņēmumiem ar aktu, robežas norādot topogrāfiskajā plānā.

2.2. Apstādījumu platībās, kuras nav nodotas apsaimniekošanā juridiskām vai fiziskām personām, noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus, par apstādījumu kopšanu un ierīkošanu ir atbildīgi:

2.2.1. namu pārvaldes, namu īpašnieki vai to pilnvarotās personas - par apsaimniekošanā nodotajām dzīvojamo un sabiedrisko ēku teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;
2.2.2. fiziskās un juridiskās personas, kam zeme piešķirta nomā - par pašvaldības iznomātajām teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;
2.2.3. fizisko un juridisko personu īpašumos zemes īpašnieks un vai tā pilnvarotā persona - par apstādījumiem īpašumā esošajā zemes gabala teritorijā un apstādījumiem līdz ielai;
2.2.4. kopīpašuma gadījumā, ja līgums līdzīpašnieku starpā neparedz citu kārtību, zemes īpašnieks - par apstādījumiem īpašumā esošajā zemes gabala teritorijā un apstādījumiem līdz ielai;
2.2.5. a/s "Latvijas dzelzceļš" vadītāji - par apstādījumiem gar dzelzceļa līnijām, uz sānu sliežu ceļiem un dzelzceļa staciju teritorijā;
2.2.6. kapsētu apsaimniekotāji - par apstādījumiem visās darbojošās Jūrmalas kapsētās un visās tām nodotajās platībās.

2.3. Par apstādījumu saglabāšanu teritorijās, kurās rit celtniecība vai remonts, atbildīgs ir būvētajs.

2.4. Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir pienākums par saviem līdzekļiem savā teritorijā:

2.4.1. nodrošināt esošo apstādījumu saglabāšanu, apkopšanu un atjaunošanu atbilstoši šiem noteikumiem un pilsētas apbūves noteikumiem;
2.4.2. nepieļaut apstādījumu aizaugšanu ar nezālēm;
2.4.3. priežu audzēs aizsargāt un saglabāt priedei raksturīgo zemsedzi;
2.4.4. sausā laikā laistīt kokus, krūmus, puķes un zālienu;
2.4.5. regulāri tīrīt dabīgās vai mākslīgās ūdenstilpnes un virszemes notekūdeņu grāvjus;
2.4.6. nodrošināt visu apstādījumu elementu sagatavošanu ziemošanai un ziemošanas materiālu novākšanu pavasarī;
2.4.7. nepieļaut apstādījumu piesārņošanu ar sadzīves, ražošanas un celtniecības atkritumiem, notekūdeņiem, augiem un videi kaitīgām vielām;
2.4.8. nepieļaut apstādījumu izmīdīšanu, izbraukāšanu, smilts, sniega un ledus uzkrāšanu sabiedriskajos apstādījumos, izņemot speciāli norādītās vietās;
2.4.9. nepieļaut apstādījumu pārpurvošanos, kā arī nopludināšanu ar ūdeņiem.

2.5. Augošu koku izciršanu un vainagu veidošanu neatkarīgi no koku atrašanās vietas atļauts veikt tikai pēc Koku ciršanas komisijas atļaujas un koku ciršanas ordera saņemšanas.

2.6. Sausu un avārijas koku izciršanu var veikt pēc saskaņošanas ar p/u "Jūrmalas mežs" darbiniekiem, samaksājot valsts nodevu un saņemot koku ciršanas orderi.

2.7. Fizisko un juridisko personu īpašumos zemes īpašniekam un lietotājam vai to pilnvarotajām personām Koku ciršanas komisijas atļauja nav nepieciešama, ja izcērt vai veido:

• augļu kokus un ogulājus;
  
• krūmus un dzīvžogus;
  
• puķu dobes un zālienus.

2.9. Sabiedriskajos apstādījumos jaunu koku, krūmu, puķu stādīšana un citu apstādījumu elementu ierīkošana veicama saskaņā ar apstiprinātu labiekārtošanas un apzaļumošanas projektu.

2.10. Fizisko un juridisko personu īpašumos, kā arī pašvaldības iznomātajās teritorijās, kurās nav sabiedriskie apstādījumi, jaunu koku stādīšana veicama saskaņojot ar pilsētas ainavu arhitektu.

3. NOTEIKUMI BŪVDARBIEM

3.1. Būvprojektu, inženierkomunikāciju un labiekārtošanas projekta dokumentācija jāizstrādā uz topogrāfiskā plāna, kurā uzrādīti visi esošie koki un krūmi.

3.2. Gadījumos, kad projekta ideja paredz koku vai krūmu izciršanu, būvētājam jāsaņem pilsētas ainavu arhitekta noteikumi labiekārtojuma projektēšanai. Pirms tiek apstiprināta projekta dokumentācijas skiču stadija, tā jāsaskaņo Koku ciršanas komisijā. Kokus atļauts nocirst pēc Koku ciršanas komisijas akta sastādīšanas un koku ciršanas ordera saņemšanas, pirms tam uzrādot Būvinspekcijas izsniegtu būvatļauju.

3.3. Ja būvniecība paredzēta zemes gabalos, kuros atrodas ainaviski augstvērtīgi, ekoloģiski nozīmīgi un funkcionāli nepieciešami koki vai to grupas, projektējot inženierkomunikācijas vai ēkas novietni, būvētājam jāsaņem pilsētas ainavu arhitekta un domes ekoloģijas nodaļas noteikumi. Līdz projekta dokumentācijas izskatīšanai skiču stadijā arhitektūras un plānošanas pārvaldē, projekta ģenplāna shēma jāsaskaņo domes ekoloģijas nodaļā.

3.4. Ja būvniecība paredzēta zemes gabalā ar meža teritoriju, kuras platība ir 0,1 ha vai lielāka, papildus 3.3.punktā minētajām prasībām, jāsaņem meža ierīcības un apsaimniekošanas noteikumi Jūrmalas virsmežniecības Kāpu mežniecībā. Vienlaicīgi veicama meža zemes transformēšana likumā noteiktajā kārtībā.

3.5. Veicot būvdarbus jāievēro:

3.5.1. Attālumi no būvēm līdz kokiem un krūmiem(saskaņā ar LBN 100):

Ēkas, būves, inženiertīkli, labiekārtojuma elementi	Attālums līdz kokam (m)	Attālums līdz krūmam (m)
Ēkas un būves ārsiena	5,0	1,5
Ietves un gājēju celiņa mala	0,7	0,3
Ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales mala vai grāvja augšmala	2,0	1,0
Tilta, estakādes apgaismojuma balsts vai stabs	4,0	-
Nogāzes, terases pamata pēda	1,0	0,5
Atbalsta sieniņas pamata pēda vai iekšējā mala	3,0	1,0
Inženierkomunikācijas:
gāzes vads, kanalizācija	1,5	-
siltumtrase (no ārējā trases gabarīta)	2,0	1,0
ūdensvads, drenāža	2,0	-
strāvas un sakaru kabelis	2,0	0,7

piezīmes :

• priedei norādītie normatīvie attālumi ir samazināmi;
• attālumus no gaisa elektropārvades līnijām nosaka īpaši noteikumi;
• ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu.

3.5.2. likumdošanā un būvnoteikumos paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

3.5.3. koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus jāiegulda nepārcērtot koku saknes; ja darbu veikšanas gaitā saknes tomēr tiek bojātas, pārcirsto sakņu gali rūpīgi jānolīdzina un tranšeja jāpiepilda ar barības vielām bagātu augsni (skat. 1. un 3.zīm.);

3.5.4. koku stumbru 2,5 m augstumā jāapliek ar dēļu vairogu; koku sakņu sistēmas rajonā jāuzber 20 cm biezs grants vai šķembu slānis, kurš lielu slodžu gadījumā jānosedz ar tērauda plētnēm (skat. 2.zīm.);

3.5.5. ēku pamatu būvēšana koku sakņu sistēmas rajonā nav pieļaujama; ja darbu veikšanas gaitā tiek pārcirstas koku saknes, pārcirsto sakņu gali ir rūpīgi jānolīdzina ar 50 cm biezu auglīgas augsnes slāni (skat.3. zīm.);

3.5.6. ja koka apkārtējās grunts līmenis tiek būtiski paaugstināts vai pazemināts, visapkārt kokam jāveido reljefa maiņas atbalstsiena (skat.4.,5. zīm.); par būtisku grunts līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu tiek uzskatīta augsnes slāņa biezuma izmaiņa smilts augsnēs par 40 cm, bet māla augsnēs par 30 cm;

3.5.7. veidojot koka sakņu sistēmas rajonā cieto materiālu iesegumu, atstarpēm starp seguma elementiem jāaizņem vismaz 5% no kopējā seguma laukuma; koka sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot zīmējumā attēloto gaisa un ūdens drenāžu (skat. 6.zīm.).

3.6. Būvmateriālus aizliegts nokraut tuvāk kā 2 m attālumā no kokiem. Degvielas un smērvielu uzglabāšana pieļaujama ne tuvāk kā 10 m attālumā no kokiem.

3.7. Būvobjektu pievedceļu ierīkošana jāveic ārpus sabiedriskiem apstādījumiem. Gadījumā, ja pievadceļu ierīkošana ārpus apstādījumiem nav iespējama, pabeidzot būvniecību, minētās teritorijas rekultivējamas.

4. APSTĀDĪJUMU ATJAUNOŠANA

4.1. Lai metodiski un racionāli organizētu un finansētu Jūrmalas apstādījumu kopšanu, atjaunošanu un ierīkošanu, kā īpaša iedaļa Jūrmalas domes ārpusbudžetā tiek izveidots Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonds.

4.2. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fondu veido atjaunošanas vērtības maksas, maksas par zaudējumiem apstādījumos, maksas par pakalpojumiem klientiem, Jūrmalas pašvaldības budžeta dotācijas sabiedrisko apstādījumu kopšanai un attīstībai, ziedojumi un citādi iegūti ienākumi apstādījumu vajadzībām.

4.3. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļus var izlietot pilsētas apstādījumos, mežos un mežaparkos:

4.3.1. stādāmā materiāla izaudzēšanai un iegādei;
4.3.2. apstādījumu ierīkošanai, atjaunošanai un kopšanai;
4.3.3. priežu audžu atjaunošanai.

4.4. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļu izlietojumu plāno un priekšlikumus izstrādā p/u "Jūrmalas mežs" un pilsētas ainavu arhitekts sadarbībā ar domes ekoloģijas un ekonomikas un pšvaldību īpašuma nodaļām. Līdzekļu izlietojuma tāmi apstiprina Jūrmalas dome.

4.5. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļi, kas tam nodoti noteiktu sabiedrisko apstādījumu vajadzībām, izmantojami tikai šim nolūkam.

4.6. Inženierkomunikācijas un būvobjektus, kuru projekta dokumentācijā vai saskaņojumos ir ietvertas prasības teritorijas labiekārtojumam un apzaļumošanai, nevar nododot un pieņemt ekspluatācijā, ja nav saņemts pilsētas ainavu arhitekta slēdziens par labiekārtojuma un apzaļumošanas darbu izpildi un kvalitāti.

4.7. Gadījumos, kad zemes gabala īpašnieks vai lietotājs ir veicis apzaļumošanas, apstādījumu nomaiņas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbus pēc noteiktā kārtībā saskaņota apstādījumu projekta, viņam ir iespēja saņemt dotāciju no apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļiem.

5. JŪRMALAS PILSĒTAS AIZSARGĀJAMIE KOKI

5.1. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas 15.sasaukuma 23.sesijas 1992.gada 6.augusta lēmumu un LPSR Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīļa lēmumu Nr. 107 par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, Jūrmalas pilsētā ir noteikti sekojoši aizsargājamie koki:

5.1.1. republikas nozīmes dižkoki:

1) ozols - 5.41 m - Dzirnavu 50
2) ozols - 5.18 m - Slokas 92
3) ozols - 5.09 m - Salas 2
4) priede - 3.25 m - Tālivalža 3

5.1.2. valsts aizsargājamie introducētie koki:

1) japānas patūja - 0.20 m - Dārzkopības 8
2) japānas patūja - 0.20 m - Dārzkopības 8

5.1.3. republikas savdabīgie un memoriālie koki:

1) māzerainā priede - 2.5 m - stumbrs māzerains - Dzintaros pie atrakciju pils "Daile"
2) Raiņa priedes - J.Raiņa piemiņas koki - Pumpuros, pie jūras, Amatas ielas galā

5.1.4. vietējās nozīmes aizsargājamie koki:

1) ozols - 3.12 m - Viestura 7
2) ozols - 3.15 m - Dubultu 10
3) ozols - 4.35 m - Slokas 69
4) ozols - 3.55 m - Slokas 69
5) ozols - 3.95 m - Slokas 69
6) ozols - 3.40 m - Slokas 92
7) ozols - 3.10 m - Slokas 92
8) ozols - 3.60 m - Slokas 92
9) ozols - 3.00 m - Slokas 92
10) ozols - 3.51 m - Kārsas 1
11) ozols - 4.15 m - Dzirnavu 46/48
12) ozols - 3.15 m - Raiņa 2
13) ozols - 4.16 m - Kaugurciema un Raiņa ielas krustojumā
14) ozols - 4.13 m - Ķemeru vecajā parkā
15) ozols - 3.95 m - Piekrastes 42
16) ozols - 2.43 m - Piekrastes 42
17) ozols - 2.70 m - Piekrastes 42
18) ozols - 2.60 m - Piekrastes 42
19) ozols - 3.00 m - Piekrastes 42
20) priede "Karalis" - 3.00 m - Lielupē, Raga kāpas ZA nogāzē
21) priede "Karaliene" - 3.10 m - Lielupē, Raga kāpas ZA nogāzē
22) apse - 3.80 m - Raiņa 115
23) kanādas apse - 3.50 m - Dubultu ģimnāzijas (baznīcas) vecajā parkā
24) kanādas apse - 3.10 m - Dubultu ģimnāzijas (baznīcas) vecajā parkā
25) kanādas apse - 2.60 m - Dubultu ģimnāzijas (baznīcas) vecajā parkā
26) kanādas apse - 3.60 m - Dubultu ģimnāzijas (baznīcas) vecajā parkā
27) kanādas apse - 3.90 m - Dubultu ģimnāzijas (baznīcas) vecajā parkā

5.2. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to augšanas apstākļus, 10 m rādiusā ap koku aizliegta saimnieciska darbība, kas var ietekmēt koka augšanu un attīstību vai mainīt vides apstākļus - ūdens bilanci, barošanās režīmu.

5.3. Fiziskās vai juridiskās personas, kam zeme pieder īpašumā, kā arī zemes nomnieki, kuru teritorijā ir aizsargājamie koki, ir atbildīgi par to saglabāšanu - nedrīkst pieļaut zaru laušanu, mizas bojāšanu, dobumu izdedzināšanu, koku augšanas apstākļu pasliktināšanos. Ja nepieciešams, jāierīko koka stumbra balsti, jānostiprina zari un jāaizplombē dobumi.

6. SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI APSTĀDĪJUMOS UN ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR TO NEIEVĒROŠANU

6.1. Sabiedrisko apstādījumu teritorijā aizliegts:

6.1.1. staigāt pa zālienu, jauniem koku, krūmu un puķu stādījumiem, gulēt tajos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;
6.1.2. lauzt zarus, krūmus, plūkt lapas, ziedus un augļus; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt sodu līdz Ls 10;
6.1.3. celt teltis, kurt ugunskurus, dedzināt zāli, ķert un iznīcināt savvaļas dzīvniekus un putnus, postīt putnu ligzdas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;
6.1.4. mazgāt veļu, transportlīdzekļus un dzīvniekus ūdenstilpnēs, kas atrodas apstādījumos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;
6.1.5. tecināt koku sulu, graizīt koku mizu, piestiprināt kokiem uzrakstus un vadus, dzīt kokos naglas un āķus, žāvēt veļu koku zaros; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;
6.1.6. novietot transportlīdzekļus apstādījumos; braukt pa apstādījumiem un apstādījumu celiņiem ar motocikliem, traktoriem un automobīļiem, izņemot apstādījumu apkopes vajadzības; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;
6.1.7. piegružot apstādījumus un ūdenstilpnes ar atkritumiem; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;
6.1.8. ganīt lopus apstādījumu platībās; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;
6.1.9. ierīkot slidotavas un kamanu ceļus, izņemot īpaši šim nolūkam ierādītas vietas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;
6.1.10. iegūt augsni, smiltis, veikt jebkādus rakumus, izņemot gadījumus, kad saņemta īpaša atļauja;

Sākotnēji	Izmaiņa ar Domes 1997. gada 28.novembra 10. lēmumu
par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu iedzīvotājiem līdz Ls 50, amatpersonām - līdz Ls 250;	par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

6.1.11. iebūvēt kokus ēkās, apkraut koku vai tā sakņu sistēmu ar malku, būvmateriāliem, apstādījumos nokraut materiālus, kas veicina apstādījumu kaitēkļu izplatīšanos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;
6.1.12. patvaļīgi ierīkot sakņu dārzus, stādīt kokus, krūmus un puķu dobes;

Sākotnēji	Izmaiņa ar Domes 1997. gada 28.novembra 10. lēmumu
par noteikumu pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu iedzīvotājiem līdz Ls 50, amatpersonām - līdz Ls 250;	par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

6.1.13. ierīkot sniega vai ledus izgāztuves, mest sniegu apstādījumu platībās, ja tas apdraud stādījumus; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;
6.1.14. izliet sālsūdeni vai citus videi bīstamus šķīdumus un vielas apstādījumos un to tuvumā; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;
6.1.15. bojāt skulptūras, solus, žogus, citus labiekārtojuma elementus un mazās arhitektūras formas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.

Sākotnēji	Izmaiņa ar Domes 1997. gada 28.novembra 10. lēmumu
6.2. Par patvaļīgu koku (arī slimu un sausu) izciršanu, bojāšanu, savlaicīgu koku bojāšanās iemeslu nenovēršanu var uzlikt naudas sodu iedzīvotājiem līdz Ls 50 un amatpersonām līdz Ls 250;	6.2. Par patvaļīgu koku (arī slimu un sausu) izciršanu, bojāšanu, savlaicīgu koku bojāšanās iemeslu nenovēršanu var uzlikt naudas sodu iedzīvotājiem līdz Ls 50 un amatpersonām līdz Ls 250;

6.3. Sabiedriskajos apstādījumos bez saskaņošanas ar domes ekoloģijas nodaļu un pilsētas ainavu arhitektu aizliegts:

6.3.1. organizēt atrakcijas, gadatirgus, uzstādīt pagaidu būves, ierīkot tirdzniecības vietas u.c.;
6.3.2. izmantot apstādījumu nogabalus transporta līdzekļu pieturām, preču iekraušanas un izkraušanas piestātnēm;
6.3.3. organizēt dažādus publiskus pasākumus;
6.3.4. organizēt izjādes un izklaides braucienus ar zirgiem.

Sākotnēji	Izmaiņa ar Domes 1997. gada 28.novembra 10. lēmumu
Par šo noteikumu neievērošanu var uzlikt naudas sodu iedzīvotājiem līdz Ls 50, amatpersonām - līdz Ls 250.	Par šo noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.

7. SODA NAUDAS UZLIKŠANAS KĀRTĪBA UN IEKASĒTĀS SODA NAUDAS IZLIETOJUMS

7.1. Soda nauda neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

7.2. Soda naudu līdz Ls 10 par šo noteikumu neievērošanu, ir tiesīgi noteikt:

• Jūrmalas pilsētas domes deputāti;
  
• Jūrmalas pilsētas domes direktors;
  
• Jūrmalas pilsētas ekonomikas un pašvaldības īpašumu nodaļas daļu vadītāji;
  
• Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes darbinieki;
  
• zemessargi (vadu, nodaļu komandieri);
  
• municipālpolicisti;
  
• Jūrmalas pilsētas domes ekoloģijas nodaļas vadītājs;
  
• Jūrmalas pilsētas ainavu arhitekts;
  
• Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas mežs" direktors, meža meistari;
  
• Jūrmalas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks un būvinspektori;
  
• Jūrmalas pilsētas galvenais arhitekts un rajona arhitekti;
  
• Jūrmalas namu pārvalžu direktori;
  
• Jūrmalas koku ciršanas komisijas locekļi.

  Minētās amatpersonas, konstatējot šo noteikumu pārkāpšanu, var uzlikt un iekasēt naudas sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot noteikta parauga soda talonus.

  7.3. 7.2.punktā minētās amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par šo noteikumu pārkāpšanu un nosūtīt to izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes administratīvajai komisijai, kura var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50 iedzīvotājiem un līdz Ls 250 amatpersonām.

  ---

  2.pielikums
  apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
  1996.gada 28.novembra lēmumu Nr.1064

  INSTRUKCIJA
  par Jūrmalas apstādījumu vērtības un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un dokumentēšanu

  VISPĀRĪGĀ DAĻA

  1. Instrukcija nosaka kārtību kā noteikt Jūrmalas apstādījumu vērtību un nodarītos materiālos zaudējumus, izņemot pilsētas mežus.

  2. Zaudējumus, kas nodarīti apstādījumiem, kas neietilpst Republikas meža fondā, atlīdzina pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 3.oktobra lēmuma Nr.260 "Par republikas meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanu".

  3. Zaudējumus, kas nodarīti pilsētas mežiem, atlīdzina pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija lēmuma Nr.241 "Par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem".

  4. Kontroli par Jūrmalas apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību veic Jūrmalas p/u "Jūrmalas mežs", domes ekoloģijas nodaļa, domes ekonomikas un pašvaldības īpašumu nodaļas komunālā daļa, pilsētas ainavu arhitekts un Jūrmalas virsmežniecības Kāpu mežniecība.

  5. Fiziskas un juridiskas personas, kas radījušas zaudējumus apstādījumiem, ir materiāli atbildīgas šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā, neatkarīgi no tā vai viņas likumdošanā paredzētajos gadījumos tiek sauktas arī pie administratīvas vai kriminālatbildības.

  APSTĀDĪJUMU VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA
  6. No fizisko un juridisko personu darbībām apstādījumos un no Jūrmalas pilsētas apstādījumu un aizsardzības noteikumu pārkāpējiem ir tiesības aprēķināt un iekasēt sekojošas maksas:

     6.1. celmu naudu, kas ir valsts noteiktā nodeva, un kuru nosaka vadoties pēc Latvijas Republikas valsts mežu dienesta apstiprinātiem izcenojumiem;

     6.2. apstādījumu atjaunošanas vērtību, kas ir Jūrmalas pašvaldības noteikta maksa par likvidējamiem kokiem, krūmiem, puķēm, zālienu un zemsedzi, kuru nosaka saskaņā ar šīs instrukcijas 1.-4.tabulām pēc Koku ciršanas komisijas sastādīta akta.

     6.2.1. apstādījumu atjaunošanas vērtība netiek iekasēta gadījumos, kadapstādījumu sakopšanas darbi paredzēti sabiedriskajos apstādijumos, sausajiem un avārijas kokiem, kā arī, ja apstādījumu sakopšanas darbus finansē pilsētas pašvaldība;
     6.2.2. apstādījumu atjaunošanas vērtības maksa ir atcelta pilsētas infrastruktūras vajadzībām cērtamajiem kokiem, t.i. komunikāciju un noteces sistēmas ierīkošanai ielās, esošo ielu paplašināšanai un jaunu ielu būvniecībai.

     6.3. maksu par zaudējumiem apstādījumos, kas radušies tīši bojājot vai iznīcinot apstādījumu augus, aprēķina atbilstoši sastādītam aktam par zaudējumiem:

     6.3.1. nocērtot kokus bez koku ciršanas ordera, kā arī iznīcinot pārējos apstādījumu elementus (krūmi, puķu dobes, zāliens u.c.) sabiedriskās vietās bez saskaņojuma ar pilsētas ainavu arhitektu - 5-kārtīgu zaudēto apstādījumu elementu atjaunošanas vērtību;
     6.3.2. ja bojājumu dēļ koki, kā arī pārējie sabiedrisko apstādījumu elementi zaudē dekoratīvo vērtību (novīst, nokalst, maina lapu un ziedu krāsu u.t.t. ) vai pilnīgi iet bojā indīgu vielu, gāzu, rūpniecības atkritumu, rakumu, gruntsūdens līmeņa maiņu un citu līdzīgu darbību rezultātā - 5-kārtīgu zaudēto apstādījumu elementu atjaunošanas vērtību;
     6.3.3. par bojātiem kokiem, ja tie nav zaudējuši augtspēju, 3-kārtīgu bojāto koku atjaunošanas vērtību;
     6.3.4. ja augošiem kokiem veido vainagu vai apzāģē zarus bez Koku ciršanas komisijas rakstiskas atļaujas - 3 -kārtīgu bojāto koku atjaunošanas vērtību.

     6.4. maksu par pakalpojumiem klientiem saskaņā ar 3.pielikumu;

     6.5. administratīvās soda naudas par "Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumu" pārkāpumiem saskaņā ar 1.pielikuma 6.nodaļu.

  7. Fiziskās un juridiskās personas, kuras grib veikt darbības apstādījumos, 6.1.,6.2., 6.3., 6.4.punktos noteiktās maksas iemaksā p/u "Jūrmalas mežs" grāmatvedībā, kura izdara attiecīgos maksājumus līdz katra nākošā mēneša 10.datumam Jūrmalas domes vides aizsardzības ārpusbudžeta konta apstādījumu atjaunošanas fondā:

     7.1. Apstādījumu atjaunošanas vērtības maksu 100% apmērā;

     7.2. Maksu par zaudējumiem apstādījumos 100% apmērā;

     7.3. Maksu par pakalpojumiem klientiem 100% apmērā.

  8. Ieņēmumus no meža resursu realizācijas (celma nauda) ieskaita Valsts budžetā.

  9. Administratīvās soda naudas 100% apmērā ieskaita Jūrmalas pilsētas domes budžetā.

  APSTĀDĪJUMU VĒRTĒŠANAS UN PĀRKĀPUMU DOKUMENTĒŠANA
  10. Apstādījumu atjaunošanas vērtību aprēķina saskaņā ar šīs instrukcijas 1.-4. tabulām, pamatojoties uz Koku ciršanas komisijas sastādīta akta.

  11. Koku vērtēšanai mēra stumbra caurmēru krūšu augstumā (1,3m) un vērtību nosaka pēc 1.tabulas caurmēra pakāpēm un koku sugu vērtības grupām. Ja koka caurmēru un vērtības grupu nevar noteikt, tad caurmēru aprēķina izmērot celmu un pēc celmu caurmēra korekcijas tabulām vērtē kā A vērtības grupas kokam.

  12. Apstādījumu elementu bojājuma vai iznīcināšanas gadījumā, p/u "Jūrmalas mežs" darbinieki vai Koku ciršanas komisija, piedaloties pārkāpējam vai tā pilnvarotam pārstāvim, sastāda aktu. Aktā uzrāda zaudējumu apmērus un naudas summu, norāda vainīgā vārdu, uzvārdu un citus datus, kas nepieciešami materiālās atbildības pierādīšanai.

  13. Ja pārkāpējs neatrodas vai neierodas pārkāpuma vietā, viņam rakstiski paziņo par akta sastādīšanas laiku un vietu. Ja pārkāpējs (pilnvarotais pārstāvis) pēc izsaukuma neierodas, aktu sastāda bez viņa klātbūtnes. Par neierašanos aktā izdara atzīmi. Aktam pievieno apstiprinājumu par paziņojuma izsniegšanu. Ja pārkāpumu izdara nepilngadīgi pilsoņi, akta sastādīšanā pieaicina viņu vecākus vai aizbildņus.

  14. Aktu par apstādījumiem nodarītiem zaudējumiem kopā ar prasību labprātīgi 15 dienās tos atlīdzināt izsniedz vai piesūta pārkāpējam.

  15. Ja pārkāpējs labprātīgi neatlīdzina nodarītos zaudējumus, tos piedzen tiesas ceļā.

  16. Par darbībām, kas izraisa apstādījumu vai labiekārtošanas elementu postījumus vai iznīcināšanu un kam ir administratīva pārkāpuma pazīmes papildus piemēro administratīva soda sankcijas, atbilstoši "Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumiem".

      1.tabula

      Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses kokiem Jūrmalas pilsētas apstādījumos (Ls par koku)

      Koka caurmērs krūšu augstumā, (cm)	Koku vērtības grupas
      	A	B	C	D
      Stādi, sējeņi	5,90	1,18	0,59	0,24
      8 - 14	11,80	5,90	2,36	1,18
      15 - 19	23,60	11,80	4,72	2,36
      20 - 29	35,40	17,70	7,08	3,54
      30 - 39	47,20	23,60	9,44	4,72
      40 - 49	59,00	29,50	11,80	5,90
      50 - 59	70,80	35,40	14,16	7,08
      60 - 69	82,60	41,30	16,52	8,26
      70 - 79	94,40	47,20	18,88	9,44
      80 un vairāk	106,20	53,10	21,24	10,62

      Koku vērtības grupas:

      A - priede
      B - egle, ozols, osis un visi svešzemju skuju un lapu koki.
      C - purva un āra bērzs, zirgkastaņa, liepa, melnalksnis.
      D - vīksna, goba, papele, apse, baltalksnis, vītols, pīlādzis, ieva, parastā kļava, ošlapu kļava u.c. lapu koki.
      

      Atjaunošanas naudas aprēķina koeficienti:

      Lietas kokam 1,00
      Puslietaskokam 0,75
      Malkai 0,40
      Kopšanas cirtei 0,10
      

      2.tabula

      Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses krūmiem Jūrmalas pilsētas apstādījumos (Ls par 1 krūmu)

      Vecuma grupas	Kvalitātes grupas
      	A	B
      līdz 5 gadiem (nesacerojuši)	3,54	0,24
      5 - 10 gadiem (sacerojuši)	7,08	0,59
      virs 10 gadiem (novecojuši)	10,62	1,18

      Kvalitātes grupas:

      A - skuju krūmi, mūžzaļi krūmi, krāšņi ziedoši, potēti krūmi un rododendri.
      B - visi pārējie apstādījumu krūmi.

      3.tabula

      Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses dzīvžogiem Jūrmalas pilsētas apstādījumos (Ls par 1m dzīvžoga)

      Vecuma grupas	Vienrindas dzīvžogs	Divu vai vairāk rindu dzīvžogs
      līdz 5 gadiem	0,59	1,18
      5 - 20 gadiem	1,18	2,36

      4.tabula

      Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses apstādījumu elementiem Jūrmalas pilsētā

      Apstādījumu elementi	Mērvienība	Takse par vienību (Ls)
      Sīpolpuķes	gab.	0,14
      Siltumnīcu puķes	gab.	0,25
      Ziemciešu puķes	gab.	0,20
      Viengadīgās un divgadīgās puķes	gab.	0,12
      Partera zāliens	kv.m	1,18
      Parasts zāliens, priežu audžu zemsedze	kv.m	0,59
      Parka un pļavu zāliens	kv.m	0,24

      * labiekārtošanas elementiem takse pēc tāmes vērtības, kura fiksēta būvinspekcijas aktā

      Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses no 2., 3. un 4. tabulas ir izmantojamas, lai varētu noteikt maksu par zaudējumiem sabiedriskajos apstādījumos .

      Visās taksēs ir ietverts PVN 18%.

  ---

  3.pielikums
  apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
  1996.gada 28.novembra lēmumu Nr.1064

  Jūrmalas pilsētas Koku ciršanas komisijas
  NOLIKUMS

  Lai nepasliktinātu pilsētas vides ekoloģisko stāvokli, pilnveidotu Jūrmalai raksturīgo ainavu, regulētu nākotnē potenciāli izmantojamo dabas resursu saglabāšanos un kontrolētu antropogēno iedarbību uz pilsētas apstādījumiem, Jūrmalas pilsētā tiek izveidota Koku ciršnas komisija.

  Koku ciršanas komisijas galvenais uzdevums ir no ekoloģiskā, ainaviskā, ēku ekspluatācijas un būvniecības viedokļa izvērtēt iespēju zemesgabalā saglabāt vai nocirst kokus.

  Koku ciršanas komisijas izsaukšana ir maksas pakalpojums, kuru nosaka saskaņā ar šī Nolikuma 1.tabulu:

  1.tabula

  Maksas par pakalpojumiem klientiem

  Pakalpojuma veids	Mērvienība	Maksa par 1 vienību (Ls)
  Koku ciršanas komisijas izsaukšana	adresu skaits	3,54

  Tabulā norādītajās cenās ietverts PVN 18%.

  Maksa par koku ciršanas komisijas izsaukšanu jāiemaksā p/u "Jūrmalas mežs" grāmatvedībā iesniedzot iesniegumu.

  1. 1. KOKU CIRŠANAS KOMISIJAS STRUKTŪRA UN DARBA ORGANIZĀCIJA

     1.1. Koku ciršanas komisiju veido Jūrmalas pilsētas dome, iekļaujot tās sastāvā 5 balstiesīgus locekļus:

     1) ekonomikas un pašvaldības īpašumu nodaļas pārstāvi;
     2) ekoloģijas nodaļas pārstāvi;
     3) arhitektūras un plānošanas pārvaldes pārstāvi;
     4) p/u "Jūrmalas mežs" attiecīgās apgaitas mežsargu;
     5) pārstāvi no Jūrmalas virsmežniecības Kāpu mežniecības.

     Par komisijas darba laiku un vietu ir jāinformē Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Jūrmalas inspektors.

     Komisiju vada komisijas priekšsēdētājs vai tā vietnieks. Komisijas personālsastāvu apstiprina ar Jūrmalas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

     1.2. Koku ciršanas komisijas iekšējās kārtības noteikumi:

     1.2.1. Komisijas priekšsēdētājs sasauc, organizē, vada un atbild par komisijas darbu un pieņemtajiem lēmumiem;
     1.2.2. Komisija ir pilnvarota veikt savu darbu un tās lēmums ir spēkā, ja tajā piedalās un lēmumu atbalsta, apliecinot ar saviem parakstiem, ne mazāk kā puse balstiesīgo locekļu un komisijas priekšsēdētājs (2+1);
     1.2.3. Strīdus gadījumā, ja kāds no komisijas locekļiem nepiekrīt komisijas viedoklim, viņam ir tiesības apturēt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 14 dienām, iesniedzot komisijas priekšsēdētājam rakstveidā savu īpašo viedokli un pieaicinot neatkarīgus ekspertus.

     1.3. Koku ciršanas komisijas pienākumi:

     1.3.1.pēc fizisku un juridisku personu rakstiska iesnieguma ierasties uz vietas un sastādīt apstādījumu apsekošanas un novērtēšanas aktus, kuros fiksē vienošanās priekšlikumus par darbību apstādījumu nogabalā: augu izņemšanu, vainagošanu, pārstādīšanu, sakopšanu un saglabāšanu;
     1.3.2. noteikt administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu;
     1.3.3.savā darbībā ievērot Latvijas Republikas likumus, Ministru kabineta noteikumus, Jūrmalas domes lēmumus, rīkojumus un saistošos noteikumus;
     1.3.4. pastāvīgi sadarboties ar valsts, pašvaldības un citām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar Jūrmalas apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību.

     1.4. Koku ciršanas komisijas tiesības:

     1.4.1. apsekot visas Jūrmalas apstādījumu teritorijas, vērtēt to stāvokli, izmaiņas un pārkāpumus, sastādīt par to aktus un sniegt savus priekšlikumus, aizrādījumus un konsultācijas apstādījumu uzlabošanai;
     1.4.2. pārbaudīt apstādījumu kopšanas, uzturēšanas un veidošanas darbu stāvokli jebkuru fizisku un juridisku personu zemes gabalos un sastādīt par to apsekošanas aktus, priekšrakstus un protokolus;
     1.4.3. apturēt vai aizliegt apstādījumu teritorijās darbības, kas ir pretrunā ar "Jūrmalas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumiem".

     1.5. Koku ciršanas komisijas atbildība:

     1.5.1. Koku ciršanas komisija atbild par Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu, Jūrmalas domes lēmumu, rīkojumu, saistošo noteikumu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi.

     1.6. Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības apstrīdēt Koku ciršanas komisijas lēmumus un pārsūdzēt tos pilsētas domē, Jūrmalas virsmežniecībā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai tiesā.