LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
| 2000.gada 30.martā | Nr.268 |
Par kārtību,
kādā organizējama dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana
pēc to privatizācijas Jūrmalas pilsētā
Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu Par dzīvokļa īpašumu un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem par daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pēc to privatizācijas, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
| Sākotnēji | Izmaiņa ar Domes Domes 2000. gada 24. augusta 730. lēmumu |
|
|
PIELIKUMS Nr.1
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2000.gada 30.marta lēmumu Nr.268
2. Dzīvojamās mājas nodod dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā sekojošā kārtībā:
2.1. Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, turpmāk tekstā Pilnvarotais, iesniedz patreizējam mājas valdītājam pieteikumu un tam pievienotus sekojošus dokumentus:
| Sākotnēji | Izmaiņa ar Domes Domes 2000. gada 24. augusta 730. lēmumu |
| 2.3. pēc domes lēmuma pieņemšanas viena mēneša laikā patreizējais mājas valdītājs sagatavo pilnvarojuma līgumu par pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ja tāda ir (Pielikums Nr.1-4) un nodošanas-pieņemšanas aktu (Pielikums Nr.1-5), kurus nodod izskatīšanai Pilnvarotajam. | 2.3. pēc domes lēmuma pieņemšanas patreizējais mājas valdītājs sagatavo pilnvarojuma līgumu par pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ja tāda ir (Pielikums Nr.1-4) un nodošanas-pieņemšanas aktu (Pielikums Nr.1-5), kurus nodod izskatīšanai Pilnvarotajam |
2.4. ja mēneša laikā no pilnvarojuma līguma un nodošanas-pieņemšanas akta saņemšanas Pilnvarotais nav pārņēmis dzīvojamo māju un parakstījis nodošanas-pieņemšanas aktu savas darbības vai bezdarbības rezultātā, mājas nodošana tiek uzskatīta par nenotikušu. Atkārtotai izskatīšanai dokumenti iesniedzami mājas patreizējam valdītājam 2.1.punktā minētajā kārtībā.
3.Dzīvojamās mājas nodod dzīvokļu īpašnieku sabiedrības pārvaldīšanā un apsaimniekošanā sekojošā kārtībā:
3.1. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, turpmāk tekstā Sabiedrība, iesniedz patreizējam mājas valdītājam pieteikumu un tam pievienotus sekojošus dokumentus:
| Sākotnēji | Izmaiņa ar Domes Domes 2000. gada 24. augusta 730. lēmumu |
|
3.3. pēc domes lēmuma pieņemšanas viena mēneša laikā patreizējais mājas valdītājs sagatavo pilnvarojuma līgumu par pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu , ja tāda ir (Pielikums Nr.1-4) un dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu (Pielikums Nr.1-5), kurus nodod izskatīšanai Sabiedrībai.
| 3.3. pēc domes lēmuma pieņemšanas patreizējais mājas valdītājs sagatavo pilnvarojuma līgumu par pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ja tāda ir (Pielikums Nr.1-4) un nodošanas-pieņemšanas aktu (Pielikums Nr.1-5), kurus nodod izskatīšanai Sabiedrībai |
3.4. ja mēneša laikā no pilnvarojuma līguma un nodošanas-pieņemšanas akta saņemšanas Sabiedrība nav pārņēmusi dzīvojamo māju un parakstījusi nodošanas-pieņemšanas aktu savas darbības vai bezdarbības rezultātā, mājas nodošana tiek uzskatīta par nenotikušu. Atkārtotai izskatīšanai dokumenti iesniedzami mājas patreizējam valdītājam 3.1. punktā minētajā kārtībā.
PIELIKUMS Nr.1-1
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2000.gada 30.marta lēmumu Nr.268
Dzīvojamās mājas valdītājs bezpeļņas organizācija Jūrmalas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību Jūrmalas namsaimnieks _____________________________ namsaimniecības rajons pārvaldnieka _____________________________________________ personā, turpmāk tekstā - PĀRVALDNIEKS, pamatojoties uz statūtiem un namsaimniecības rajona nolikumu, no vienas puses, un _____________________________________________________________ īpašnieks
(dzīvojamās mājas adrese, dzīvokļa Nr.)
_________________________________________, turpmāk tekstā - DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS,
(vārds, uzvārds, personas kods)
no otras puses, savstarpēji vienojoties, noslēdz šādu līgumu:
1. Līguma priekšmets
1.1. PĀRVALDNIEKS apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS apņemas segt PĀRVALDNIEKAM visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai.
2. Līguma termiņš
Šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz:
- līguma noslēgšanai starp dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
dzīvojamās mājas nodošanai pilnvarotajai personai.
3. Maksājumi
3.1. DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS maksā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu pēc PĀRVALDNIEKA piestādītā rēķina, samaksu izdarot PĀRVALDNIEKA kasē vai ar pārskaitījumu norādītajā bankas kontā latos līdz katra mēneša 30.datumam par kārtējo mēnesi.
3.2. Maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu tiek noteikta atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem, noteiktajai maksimālai īres maksai un ekspluatācijas izdevumu tāmei, u.c. Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
3.3. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem pēc noteiktajiem tarifiem par (vajadzīgo pasvītrot):
3.3. Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un maksas par komunālajiem pakalpojumiem apmēru izmaiņas notiek Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Jūrmalas pilsētas domes noteiktajā kārtībā vai pusēm savstarpēji vienojoties.
4. DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA tiesības un pienākumi
4.1. DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM ir šādi pienākumi:
4.1.1. ievērot telpu lietošanas, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala izmantošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas;
4.1.2. saudzīgi izturēties pret savu un citiem dzīvokļu īpašumiem dzīvojamā mājā;
4.1.3. laikus veikt ikmēneša maksājumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu saskaņā ar šo līgumu;
4.1.4. ielaist MĀJAS PĀRVALDNIEKU savā dzīvokļa īpašumā, ja tas nepieciešams sakarā ar šī līguma saistību pildīšanu;
4.1.5. ziņot MĀJAS PĀRVALDNIEKAM, ja konstatēti bojājumi mājā vai kādā tās daļā, vai arī tādi apstākļi, kas varētu izraisīt minētos bojājumus;
4.1.6. ziņot MĀJAS PĀRVALDNIEKAM, ja nodrošinātie komunālie pakalpojumi netiek pienācīgi sniegti;
4.1.7. nepārplānot un nepārbūvēt dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju bez MĀJAS PĀRVALDNIEKA piekrišanas;
4.1.8. atlīdzināt MĀJAS PĀRVALDNIEKAM likumā noteiktā kārtībā visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar dzīvojamās mājas un tās iekārtu bojājumiem DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA un ar viņu kopā dzīvojošu personu vainas dēļ, pēc to faktiskajiem apmēriem;
4.1.9. trīs dienu laikā informēt MĀJAS PĀRVALNIEKU par dzīvoklī iemitinātajiem ģimenes locekļiem un citām personām;
4.1.10. uzturēt kārtībā dzīvojamās telpas un veikt par saviem līdzekļiem to kārtējo remontu: griestu balsināšanu, sienu tapsēšanu, krāsošanu, logu rāmju un durvju krāsošanu, iestiklošanu, grīdu, radiatoru, cauruļvadu krāsošanu dzīvojamo telpu iekšpusē, kā arī dzīvokļa iekšējās elektro instalācijas, skaitītāju, krānu un ūdensjaucēju, ūdens sildītāju, dušas, izlietnes, vannas un sēdpodu remontu un nomaiņu;
4.1.11. stāties līgumattiecībās ar tām nepieciešamajam komunālo pakalpojumu sniedzēju organizācijām, ar kurām PĀRVALDNIEKS nav noslēdzis līgumus.
4.2. DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM ir šādas tiesības:
4.2.1. iemitināt savā dzīvoklī ģimenes locekļus un citas personas;
4.2.2. kopā ar citām dzīvoklī likumīgi iemitinātām personām netraucēti lietot dzīvojamās mājas koplietošanas telpas un piemājas teritoriju;
4.2.3. slēgt dzīvojamās telpas īres līgumus, iemitinot dzīvoklī īrniekus, informējot par to pašvaldības likumā Par dzīvojamo telpu īri noteiktajā kārtībā;
4.2.4. iepazīties ar dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu tāmi;
4.2.5.tikai ar PĀRVALDNIEKA atļauju uzstādīt individuālo ārējo radio, televīzijas un satelīttelevīzijas antenu.
5. PĀRVALDNIEKA tiesības un pienākumi.
5.1. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā PĀRVALDNIEKS veic šādus pienākumus:
5.1.1. nodrošina pienācīgu piesaistītā zemes gabala uzturēšanu;
5.1.2. nodrošina dzīvojamās mājas pienācīgu un savlaicīgu apkopšanu;
5.1.3. nodrošina dzīvojamās mājas būvelementu un ineniersistēmu apsekošanu un laikus novērš konstatētos bojājumus;
5.1.4. veic vai organizē dzīvojamās mājas (tajā skaitā- funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju) kārtējos un ārkārtas remontus;
5.1.5. iekasē maksājumus no DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA atbilstoši šā līguma nosacījumiem;
5.1.6. veic pienācīgu saņemto maksājumu uzskaiti un ved grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
5.1.7. pēc DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA pieteikuma par savstarpēji saskaņotu samaksu izlabot dzīvokļa iekšējo iekārtu bojājumus un veikt citus darbus;
5.1.8. veikt dzīvojamās mājas vispārējās apskates un iekārtu profilaktisko apkopi dzīvojamās mājas tehniskās ekspluatācijas noteikumos paredzētajā kārtībā.
5.2. MĀJAS PĀRVALDNIEKAM ir šādas tiesības:
5.2.1. veikt dzīvokļa īpašuma apskati, pārbaudīt labierīcību un ierīču funkcionēšanu;
5.2.2. dot norādījumus DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM sanitāri tehnisko, ugunsdrošības un drošības tehnikas prasību, kā arī sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanai;
5.2.3. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem, noteikto maksimālo īres maksu un ekspluatācijas izdevumu tāmi, u.c. Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem paaugstināt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, par to mēnesi iepriekš brīdinot DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKU.
6. Citi noteikumi.
6.1. DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā dzīvokļa īpašniekam ir visas tiesības un jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti šajā līgumā;
6.2. Jautājumi, kuri nav paredzēti šajā līgumā, tiek lemti saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā
esošiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
6.3. Visus strīdus vai domstarpības, ja tādas radīsies pēc šī līguma parakstīšanas, līgumslēdzēju puses centīsies atrisināt sarunu ceļā. Ja radušos strīdus nebūs iespējams atrisināt sarunu ceļā, tie tiks izsķirti tiesā.
6.4. Šis līgums sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens - DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM un otrs - PĀRVALDNIEKAM.
PĀRVALDNIEKS DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS
_____________________ ____________________
(paraksts) (paraksts)
Z.v.
Ar dzīvojamās mājas un piemājas teritorijas uzturēšanas, sabiedriskās kārtības noteikumiem dzīvojamās telpas lietošanā, kā arī ar ugunsdrošības noteikumiem DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS ir iepazīstināts un informēts, ka par šo noteikumu neievērošanu iestājas administratīvā, kriminālā vai civiltiesiskā atbildība.
DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS _______________
(paraksts)
PIELIKUMS NR.1-2
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2000.gada 30.marta lēmumu Nr.268
Mēs, apakšā parakstījušies dzīvojamās mājas .
(adrese)
dzīvokļa Nr.. īpašnieks ....... ...,
(vārds, uzvārds, personas kods)
... .. ,
dzīvokļa Nr .. īpašnieks . ,
(vārds, uzvārds, personas kods)
....... .. ,
dzīvokļa Nr .. īpašnieks ,
(vārds, uzvārds, personas kods)
... .. ,
dzīvokļa Nr .. īpašnieks .. ,
(vārds, uzvārds, personas kods)
.. ,
neapdzīvojamās telpas īpašnieks .
(nosaukums, reģistrācijas nr.)
tās ...personā,
(juridiskās personas pārstāvja amats, uzvārds, personas kods)
mākslinieku darbnīcas īpašnieks .
(vārds, uzvārds, personas kods)
turpmāk tekstā saukti ĪPAŠNIEKI, no vienas puses, un ....... .
(vārds, uzvārds, personas kods vai juridiskās personas nosaukums,
reģistrācijas apliesības nr.,juridiskās personas pārstāvja amats, vārds, uzvārds, personas kods)
turpmāk tekstā saukts PĀRVALDNIEKS, no otras puses vienojas par šādiem noteikumiem:
1. LĪGUMA PRIEKŠMETS.
ĪPAŠNIEKI uzdod un PĀRVALDNIEKS apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu atbilstoši ĪPAŠNIEKU dotajiem norādījumiem. Savukārt ĪPAŠNIEKI apņemas segt PĀRVALDNIEKA izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās funkcionāli saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī dot nepieciešamos norādījumus mājas pārvaldīšanai.
2. LĪGUMA TERMIŅŠ.
Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un tiek noslēgts
3. LĪGUMA VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI.
3.1. ĪPAŠNIEKI kopīgi lemj visus jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, tai funkcionāli saistītām ēkām un būvēm un zemes gabalu kopumā.
3.2. Par savu dzīvokli (neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu), kas ir katra ĪPAŠNIEKA atsevišķs īpašums, ĪPAŠNIEKI atbild paši.
3.3.ĪPAŠNIEKIEM ir tiesības dot norādījumus PĀRVALDNIEKIEM attiecībā uz mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī rīcību ar mājas koplietošanas telpām, ar māju funkcionāli saistītām ēkām un būvēm un mājai piesaistīto zemi atbilstoši ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumiem, kuri tiek pieņemti šī līguma . punktā noteiktajā kārtībā.
3.4. visa kustamā un nekustamā manta, ko PĀRVALDNIEKS iegādājas par ĪPAŠNIEKU līdzekļiem, kļūst par ĪPAŠNIEKU kopīpašumu.
4. ĪPAŠNIEKU TIESĪBAS, PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA.
4.1. ĪPAŠNIEKIEM ir šādas tiesības:
4.1.1. netraucēti valdīt un lietot dzīvokli (neapdzīvojamo telpu vai mākslinieku darbnīcu), iegūt no tā labumu, rīkoties ar to pēc saviem ieskatiem, ciktāl tas neaizskar pārējo ĪPAŠNIEKU intereses, t.i., izmantot bez traucējuma visas tiesību aktos un ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumos noteiktās ĪPAŠNIEKU tiesības;
4.1.2. bez citu ĪPAŠNIEKU piekrišanas būvniecību reglamentējošas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt savu īpašuma daļu (atsevišķo īpašumu) un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar mājas kopīpašumu;
4.1.3. saņemt no PĀRVALDNIEKA paskaidrojumus sakarā ar viņa pienākumu veikšanu, kā arī pieprasīt no PĀRVALDNIEKA dokumentus, kas saistīti ar viņa no šā līguma izrietošo pienākumu pildīšanu;
4.1.4. iepazīties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsimniekošanas izdevumiem, ieņēmumiem un to aprēķiniem, kā arī dokumentu glabāšnu un grāmatvedības uzskaiti;
4.1.5. iesniegt priekšlikumus un sūdzības PĀRVALDNIEKIEM sakarā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsimniekošanu;
4.1.6. pēc saskaņošanas ar PĀRVALDNIEKU pašiem veikt neatliekamos dzīvojamās mājas remonta darbus, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala uzkopšanas un labiekārtošanas darbus, kuri jāveic PĀRVALDNIEKAM, pieprasot par to vienlaicīgi samazināt maksu apr dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Izpildītos darbus pieņem pārvaldnieks;
4.1.7. prasīt pārēķinu par paredzēto komunālo pakalpojumu nesaņemšanu, kā arī maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pārrēķinu gadījumos, ja lietošanu atbilstoši šā līguma nosacījumiem. Pakalpojumu nesaņemšanas gadījumā ĪPAŠNIEKIEM par to jāpaziņo PĀRVALDNIEKAM.
4.2. ĪPAŠNIEKAM ir šādi pienākumi:
4.2.1. piedalīties kopīpašumā nesošās mājas daļas ekonomiskā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atbilstoši šā līguma noteikumiem un ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumiem;
4.2.2. laikus veikt ikmēneša maksājumus mājas kopīpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai saskaņā ar šajā līgumā noteikto;
4.2.3. segt vienreizējos izdevumus dzīvojamās mājas uzlabojumiem, ja tie izdarīti ar ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumu, izņemot gadījumus, kad attiecīgie uzlabojumi ir izdarīti tikai atsevišķu ĪPAŠNIEKU vajadzībām un tos nevar izmantot citi ĪPAŠNIEKI;
4.2.4 norēķināties ar PĀRVALDNIEKU par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ja saskaņā ar šo līgumu minētā maksa ir jāmaksā PĀRVALDNIEKAM;
4.2.5. piedalīties nodokļu un citu izmaksu segšanā, kā arī, ja par to ir pieņemts ĪPAŠNIEKU
sapulces lēmums, - mājas apdrošināšanā;
4.2.6. nodrošināt PĀRVALDNIEKAM pieeju ĪPAŠNIEKA dzīvoklī esošo komunikācijau daļu apsekošanai un darbību izpildīšanai, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu;
4.2.7 ziņot PĀRVALDNIEKAM, ja ir konstatēti bojājumi mājā vai kādā tās daļā ( tajā skaitā arī ĪPAŠNIEKU atsevišķajā īpašumā) vai arī tādi apstākļi, kas varētu izraisīt minētos bojājumus;
4.2.8. ziņot PĀRVALDNIEKAM, ja pienācīgi netiek sniegti komunālie un citi pakalpojumi;
4.2.9. ne ilgāk kā trīs dienu laikā informēt PĀRVALDNIEKU par dzīvoklī iemitinātajiem ģimenes locekļiem un citām personām, par noslēgtajiem īres un nomas līgumiem, kā arī par uzņēmējdarbības veikšanu dzīvokļa īpašumā;
4.2.10. laikus informēt PĀRVALDNIEKU, ja tiek atsavināts kāds no mājā esošajiem dzīvokļiem (neapdzīvojamā telpa vai mākslinieku darbnīca).
4.3. ĪPAŠNIEKIEM ir šāda atbildība:
4.3.1. katrs ĪPAŠNIEKS par zaudējuma nodarīšanu citiem ĪPAŠNIEKIEM atbild tiesību aktos, šajā līgumā vai ĪPAŠNIEKU sapulcē pieņemto lēmumu noteiktajā kārtībā;
4.3.2. samaksāt PĀRVALDNIEKAM visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar dzīvojamās mājas un mājā esošo iekārtu bojājumiem ĪPAŠNIEKA un ar viņa kopā dzīvojošo personu vainas dēļ, turklāt maksāt līgumsodu % apmērā no zaudējumu summas par labu PĀRVALDNIEKAM.
5. PĀRVALDNIEKA TIESĪBAS, PIENĀKUMU UN ATBILDĪBA.
5.1. PĀRVALDNIEKAM ir šādas tiesības:
5.1.1. rīkoties ar ĪPAŠNIEKU kopīgajiem naudas līdzekļiem ĪPAŠNIEKU sapulces noteiktājā kārtībā;
5.1.2. slēgt līgumus un vienošanās, kas nepieciešami, lai nodrošinātu mājas uzturēšanu un apsimniekošanu. PĀRVALDNIEKAM jārīkojas tā, lai nodrošinātu ĪPAŠNIEKIEM visas iespējamās atlaides un citus iespējamos labumus, ko var gūt no katra noslēgtā darījuma līguma. Jebkurš labums, kas gūts no noslēgtā līguma vai vienošanās, tiek nodots ĪPAŠNIEKIEM;
5.1.3. veikt ĪPAŠNIEKU dzīvokļu īpašumu apskati, pārbaudīt labierīcību un ierīču funkcionēšanu;
5.1.4. dot norādījumus ĪPAŠNIEKIEM sanitāro un ugunsdrošības normu ievērošanu;
5.1.5. pārstāvēt pašam vai pilnvarot citas juridiskas vai fiziskas personas pārstāvēt ĪPAŠNIEKU tiesības un intereses tiesu un administratīvajās instancēs;
5.1.6. ar ĪPAŠNIEKU sapulces atļauju pieņemt darbā algotus darbiniekus;
5.1.7. iesniegt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izskatīšani ĪPAŠNIEKU sapulcē. Nepieciešamības gadījumā PĀRVALDNIEKAM ir tiesības sasaukt ĪPAŠNIEKU ārkārtas sapulci;
5.1.8. saņemt atalgojumu par šajā līgumā noteikto uzdevumu izpildi.
5.2. PĀRVALDNIEKAM ir šādi pienākumi:
5.2.1. veikt visas mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu, ievērojot savā darbībā tiesību aktos, kā arī šajā līgumā un ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumos noteikto;
5.2.2. nodrošināt pienācīgu dzīvojamai mājai piesaisīstā zemes gabala uzturēšanu, kā arī visu ĪPAŠNIEKU vārdā slēgt zemes nomas līgumu (līgumus) ar zemes īpašnieku (īpašniekiem);
5.2.3. nodrošināt iespēju ĪPAŠNIEKIEM pienācīgi lietot un izmantot dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu, ietaises, kā arī saņemt dzīvokļa īpašuma lietošanai nepieciešamos komunālos pakalpojumus atbilstoši šajā līgumā noteiktajam;
5.2.4. nodrošināt dzīvojamās mājas būvelementu apsekošanu un iekārtu profilaktisko apkopi un laikus novērst konstatētos bojājumus;
5.2.5. veikt vai organizēt dzīvojamās mājas tehniskās ekspluatācijas noteikumos paredzētajā kārtībā un saskaņā ar apstiprināto tāmi;
5.2.6. nodrošināt ĪPAŠNIEKU tiesību un interešu aizstāvību tiesu un administratīvajās instancēs;
5.2.7. saņemt maksājumus no ĪPAŠNIEKIEM atbilstoši šā līguma nosacījumiem, kā arī sekot, lai šie maksājumi tiktu veikti laikus;
5.2.8. veikt pienācīgu saņemto maksājumu uzskaiti un kārtot grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar tiesību aktu un ĪPAŠNIEKU sapulces lēmuma prasībām, kā arī glabāt grāmatvedības un citus dokumentus , kas attiecas uz mājas pārvaldīšanu, pienācīgi uzglabāt ĪPAŠNIEKU kopējās naudas līdzekļus;
5.2.9. nodrošināt ĪPAŠNIEKU kopīpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas uzskaiti un lietošanu;
5.2.10. iekasēt maksu par dzīvojamās mājas kopīpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem no citie šīs mājas dzīvokļu (neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu) īpašniekiem, kuri nav šā līguma dalībnieki;
5.2.11. pārēķināt maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, ja dzīvojamās mājas (dzīvokļa, koplietošanas telpu vai ietaišu) lietošana un komunālie pakalpojumi nav nodrošināti atbilstoši šā līguma nosacījumiem, kā arī dzīvojamās mājas tehniskās ekspluatācijas noteikumiem;
5.2.12. nodrošināt mājas apdrošināšanu, ja par to nolemj ĪPAŠNIEKI;
5.2.13. novērst dzīvojamās mājas un komunikāciju bojājumus, kas radušies PĀRVALDNIEKA vainas dēļ;
5.2.14. pēc ĪPAŠNIEKU pieprasījumu sniegt paskaidrojumus sakarā ar savu pienākumu veikšanu, kā arī uzrādīt ĪPAŠNIEKIEM dokumentus, kas saistīti ar savu no šā līguma izrietošo pienākumu izpildi;
5.2.15. sniegt ĪPAŠNIEKIEM rakstisku pārskatu par visiem saņemtajiem un izlietotajiem līdzekļiem ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumā noteiktos termiņos un kārtībā;
5.2.16. saņemt ĪPAŠNIEKU sapulces piekrišanu, ja PĀRVALDNIEKS ir paredzējis veikt darījumu, kura summa pārsniedz Ls ( .% no gada tāmē paredzētajiem ieņēmumiem);
5.2.17. ja tiek atsavināts kāds no mājā esošiem dzīvokļiem (neapdzīvojamā telpa vai mākslinieku darbnīca), apzināt ĪPAŠNIEKUS, kuri vēlas realizēt savas pirmspirkuma tiesības, nepieciešamības gadījumā sasaucot ĪPAŠNIEKU sapulci;
5.2.18. laikus informēt ĪPAŠNIEKUS par komunālo pakalpojumu tarifu izmaiņām, ja ĪPAŠNIEKI uzdevuši PĀRVALDNIEKAM slēgt līgumus un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.
5.3. PĀRVALDNIEKAM I ir šāda atbildība:
5.3.1. ja PĀRVALDNIEKS veic darbības, pārkāpjot savas pilnvaras, kā arī, ja šīs darbības nav izdarītas ĪPAŠNIEKU intersēs, tad minētās darbības attiecas tikai uz pašu PĀRVALDNIEKU. Par saistībām, kas izriet no šādām darbībām, PĀRVALDNIEKS ir atbildīgs ar visu savu mantu;
5.3.2. ja PĀRVALDNIEKS nepienācīgi vai nolaidīgi izpilda savus pienākumus, viņš atlīdzina reālos zaudējumus, kas radušies šis nolaidības dēļ. .
6. MAKSĀJUMI UN FINANSES.
6.1 Lai nodrošinātu PĀRVALDNIEKA pienākumu izpildi, ĪPAŠNIEKI sedz mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus kopīgi, proporcionāli katra īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.
6.2. Ikmēneša maksājumi ir Ls .. par vienu dzīvokļa (neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas) kopējās platības kvadrātmetru.
6.3. Maksa par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ĪPAŠNIEKIEM jāmaksā par kārtējo mēnesi līdz šā mēneša . datumam
maksa ..
(pakalpojuma veids) (summa)
6.5. par šādiem pakalpojumiem ĪPAŠNIEKI norēķinās patstāvīgi:
6.6. Maksu par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu var grozīt, ja par to vienojas no visiem ĪPAŠNIEKIEM
6.7. Maksas par komunālajiem pakalpojumiem izmaiņas notiek, pamatojoties uz PĀRVALDNIEKA rakstisku paziņojumu.
6.8. Īpašnieki vienojas, ka PĀRVALDNIEKAM maksājams līgumsods ..% apmērā no kopējās parādu summas, ja ĪPAŠNIEKI laikus neveic maksājumus par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (ja tie tiek maksāti PĀRVALDNIEKAM papildus maksai par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).
6.9. Ar ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumu var noteikt vienreizējus maksājumus PĀRVALDNIEKIEM konkkrētu darbu vai līgumusaistību izpildei.
6.10. ĪPAŠNIEKI vienojas, ka pie PĀRVALDNIEKA tekošajiem izdevumiem var glabāties naudas summa, kas nepārsniedz Ls .. . Pārējas naudas uzglabāšani un norēķiniem atverams rēķins bankā.
6.11. Lai nodrošinātu līdzekļu uzkrāšanu mājas kapitālajam remontam un atjaunošanai, ĪPAŠNIEKI uzdod PĀRVALDNIEKIEM veidot mājas rezerves fondu, kurā no ikmēneša maksājumiem par mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu tiek ieskaitīti %.
6.12. Mājas kopīpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai PĀRVALDNIEKS sagatavo gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru līdz gada .. ..iesniedz
(datums)
apstiprināšanai ĪPAŠNIEKU sapulcei.
6.13. pēc ĪPAŠNIEKU sapulces apstiprinājuma ieņēmuma un izdevumu tāmes izpildi organizē PĀRVALDNIEKS.
6.14. Ja tāme netiek apstiprināta mēneša laikā pēc iesniegšanas ĪPAŠNIEKU sapulcei, PĀRVALDNIEKS tiesīgs rīkoties ieņēmumu un izdevumu tāmes projektka ietvaros, kamēr ĪPAŠNIEKU sapulce neapstiprina citu ieņēmumu un izdevumu tāmi.
6.15. ĪPAŠNIEKI vienojas, ka par šalā līgumā noteikto uzdevumu izpilda PĀRVALDNIEKS kā atalgojumu saņem Ls .. mēnesī
7.ĪPAŠNIEKU SAPULCES SASAUKŠANA UN LĒMUMU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA.
7.1. Jautājumu izlemšana, kas saistīti ar mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī norādījuma došanai PĀRVALDNIEKAM tiek sasaukta ĪPAŠNIEKU sapulce.
7.2. ĪPAŠNIEKU kārtējo sapulci sasauc PĀRVALDNIEKS ne retāk kā reizi gadā.
7.3. Ārkārtas ĪPAŠNIEKU sapulci sasauc pēc nepieciešamiības pēc PĀRVALDNIEKA vai ne mazāk kā .. ĪPAŠNIEKU prasības.
7.4. ĪPAŠNIEKU sapulcē visi lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad nepieciešams izmainīt ikmēneša maksājumuu apmērus par mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vienreizēju maksājumu noteikšanai, atskaitījumu izmantošanai no ikmēneša maksājumiem mājas atjaunošanas rezerves fondā, kā arī šā līguma laušanai ar PĀRVALDNIEKU, kad lēmuma pieņemšanai nepieciešams no visu īpašnieku balsīm.
7.5.Balsošana ĪPAŠNIEKU sapulcē notiek atklāti, izņemot gadījumu, ja kāds no ĪPAŠNIEKIEM pieprasa aizklātu balsošanu.
7.6.ĪPAŠNIEKU sapulces tiek protokolētas. Protokolā tiek fiksēti visi ĪPAŠNIEKU pieņemtie lēmumi un vienošanās. ĪPAŠNIEKU sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs.
7.7. ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumi ir saistoši visiem ĪPAŠNIEKIEM un PĀRVALDNIEKIEM.
8.LĪGUMA GROZĪŠANA VAI LAUŠANA.
8.1. Līguma grozīšana notiek, tikai ĪPAŠNIEKIEM vienojoties ĪPAŠNIEKU sapulcē un ievērojot šā līguma 7.4.punkta nosacījumus.
8.2. ĪPAŠNIEKI var lauzt līgumu ar PĀRVALDNIEKU,,ja šādu lēmumu pieņēmuši ĪPAŠNIEKU sapulce, ievērojot šā līguma 7.4. punkta nosacījumus.
8.3. PĀRVALDNIEKS līgumu var lauzt, vismaz trīs mēnešus iepriekš par to rakstiski brīdinot ĪPAŠNIEKUS.
Līgums sastādīts vienā eksemplārā, un tas glabājas pie PĀRVALDNIEKA. Katram ĪPAŠNIEKAM ir tiesības saņemt glabāšanā šā līguma kopiju. Viena līguma kopija tiek iesniegta domē (padomē), un šis līgums ir pilnvarojums PĀRVALDNIEKAM kārtot jautājumus attiecībā uz mājas pārņemšanu no pašvaldības bilances ĪPAŠNIEKU valdījumā.
9.LĪGUMA DALĪBNIEKU PARAKSTI.
PIELIKUMS Nr.1-3
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2000.gada 30.marta lēmumu Nr.268
nosaukums un atrašanās vieta
1. Bezpeļņas organizācijas - dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (tālāk tekstā - sabiedrība) pilns nosaukums ______________________________________________________
_____________________________________________________________________________
2. Sabiedrības atrašanās vieta: ______________________________________________
_____________________________________________________________________________
(pilna juridiska adrese)
II. Sabiedrības darbības mērķi
3. Sabiedrības darbības mērķis ir nodrošināt daudzdzīvokļu mājas (māju) pārvaldīšanu un kopīpašuma daļas (daļu) pienācīgu apsaimniekošanu.
III. Sabiedrības tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi
4. Sabiedrība ir dzīvokļu īpašnieku bezpeļņas sabiedrība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu; tai ir juridiskas personas statuss, zīmogs ar sabiedrības nosaukumu valsts valodā un konti bankās.
5. Juridiskas personas tiesības sabiedrība iegūst no tās reģistrācijas brīža Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
6. Sabiedrība darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Kooperatīvo sabiedrību likumu un likumiem "Par dzīvokļa īpašumu", "Par bezpeļņas organizācijām", "Par uzņēmējdarbību", citiem tiesību aktiem un sabiedrības statūtiem.
7. Sabiedrības tiesības:
7.1. nomāt zemi, mājas un citus objektus;
7.2. slēgt līgumus par darbiem, kas atbilst tās darbības mērķiem, kontrolēt līgumu izpildes kvalitāti;
7.3. pieņemt darbā darbiniekus, kā arī pieaicināt un algot ekspertus un citus speciālistus;
7.4. organizēt savu biedru kultūras un sadzīves apkalpošanu;
7.5. veidot uzņēmumus un piedalīties uzņēmējsabiedrībās;
7.6. brīvprātīgi apvienoties apvienībās;
7.7. savā vārdā iegūt mantiskās un nemantiskās tiesības un uzņemties pienākumus;
7.8. slēgt civiltiesiskus darījumus;
7.9. prasīt no dzīvokļu īpašniekiem, kas nav sabiedrības biedri, mājas un zemesgabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu attiecīgās daļas samaksu;
7.10. būt par prasītāju un atbildētāju tiesā un šķīrējtiesā, t.sk. likumā noteiktajos gadījumos celt tiesā prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu.
8. Sabiedrības pienākumi:
8.1. nodrošināt pienācīgu zemesgabala uzturēšanu;
8.2. nodrošināt daudzdzīvokļu mājas (māju) pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, telpu lietošanas, kā arī citu saistošo noteikumu, sanitāro un ugunsdrošības normu ievērošanu;
8.3. izdarīt katru gadu no dzīvokļu īpašnieku iemaksām atskaitījumus mājas (māju) kapitālajam remontam;
8.4. nodrošināt savlaicīgu ēkas, inženiertīklu un iekārtu remontu un tehniskās apkopes veikšanu;
8.5. nodrošināt mājas (māju) dzīvokļu īpašumus ar ūdens, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādi, lifta un citiem pakalpojumiem;
8.6. iekasēt maksu no dzīvokļu īpašniekiem par komunālajiem pakalpojumiem un norēķināties ar uzņēmumiem, kas sniedz šos pakalpojumus, ja šāda kārtība ir paredzēta līgumos ar to sniedzējiem;
8.7. kārtot likumā paredzētos kopīpašuma nodokļu un nodevu maksājumus;
8.8. kārtot savu biedru reģistru, norādot katra biedra vārdu, uzvārdu, dzīves vietu, datumu, kad viņš uzņemts sabiedrībā, datumu, kad biedrs izstājies, miris vai izslēgts un kad beigusies viņa atbildība, kā arī kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru; reģistrējot juridisku personu, reģistrā norāda tās nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.
IV. Atbildības norobežošana
9. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu. Valsts nav atbildīga par sabiedrības saistībām, un sabiedrība nav atbildīga par valsts un pašvaldības saistībām.
10. Sabiedrības biedri ir atbildīgi par sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības pamatkapitālā. Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.
11. Sabiedrības biedrs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, citiem tās biedriem un trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, citās valsts vai pašvaldību institūcijās vai sabiedrībās biedriem, ir norādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām un šo statūtu noteikumiem.
V. Sabiedrības dibinātāji un biedri, viņu tiesības un pienākumi, iestāšanās un
izstāšanās noteikumi
12. Par sabiedrības dibinātājiem un biedriem var būt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas ir dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu īpašnieki (tālāk tekstā - dzīvokļu īpašnieki) mājā (mājās), kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā sabiedrība. Dzīvokļa īpašnieks, iestājoties sabiedrībā, iesniedz rakstveida pieteikumu un iemaksā sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteikto iestāšanās naudu, kura nevar būt mazāka par pamatpajas nominālvērtību.
13. Sabiedrības dibinātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kas ieguvušas īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu dzīvojamā mājā, parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus un noteiktajā kārtībā un apmērā ieguldījušas savus līdzekļus šajā sabiedrībā.
14. No sabiedrības reģistrācijas brīža Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tās dibinātāji kļūst par sabiedrības biedriem.
15. Jaunus biedrus uzņem sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.
16. Ja biedrus uzņem valde, tad viņu uzņemšanu apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
17. Biedru tiesības un pienākumi sākas no brīža, kad kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu sabiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.
18. Sabiedrības biedru tiesības:
18.1. piedalīties sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt sabiedrības rīcības un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;
18.2. saņemt sabiedrības pakalpojumus;
18.3. saņemt no sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;
18.4. iesniegt priekšlikumus un sūdzības valdei, revīzijas komisijai (revidentam) vai kopsapulcei;
18.5. slēgt darba līgumu ar sabiedrību, ievērojot darba likumdošanas normas, ja biedram ir sabiedrības prasībām atbilstoša nepieciešamā specialitāte un kvalifikācija.
19. Sabiedrības biedru pienākumi ir:
19.1. ievērot sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un tās ievēlēto rīcības un kontroles institūciju lēmumus;
19.2. laikus veikt zemes lietošanas, mājas ekspluatācijas un tehniskās apkopes izdevumu maksājumus, maksu par komunālajiem pakalpojumiem, ar saviem līdzekļiem un darbu piedalīties visa dzīvojamā nama un zemesgabala pienācīgā uzturēšanā, kā arī izpildīt citas saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību sabiedrības darbībā;
19.3. saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo dzīvojamā nama daļu, ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas;
19.4. ja nepieciešams, nodrošināt sabiedrības amatpersonu un attiecīgo speciālistu brīvu iekļūšanu dzīvokļa īpašumā, lai apsekotu tajā esošās komunikāciju daļas un izpildītu darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.
20. Biedru izstāšanās un izslēgšana.
20.1. Sabiedrības biedrs var izstāties no sabiedrības, iesniedzot rakstisku iesniegumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju.
20.2. Sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var izslēgt biedru, ja:
20.2.1. viņš nepilda sabiedrības statūtu un kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu prasības;
20.2.2. biedra rīcība izraisa valsts, pašvaldības vai citas personas pamatotas prasības pret sabiedrību par zaudējumu atlīdzību, ko biedrs atsakās segt;
20.2.3. viņš nekārto sabiedrības noteiktos maksājumus vai nepiedalās ar sabiedrības noteikto darba ieguldījumu;
20.2.4. biedrs vairs nav dzīvokļa īpašnieks attiecīgajā mājā (mājās).
Lēmumu par biedra izslēgšanu, izņemot 20.2.4.punktā minēto gadījumu, sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem, aizklāti balsojot.
20.3. Valdei jāpaziņo biedram par kopsapulces (pilnvaroto sapulces) vietu un laiku, kurā tiks izskatīts jautājums par viņa izslēgšanu. Pirms balsošanas kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) jāuzklausa izslēdzamā biedra paskaidrojums. Neierašanās uz sapulci nav iemesls, lai atliktu jautājuma izskatīšanu.
20.4. Valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentus) nevar izslēgt, pirms viņi nav atbrīvoti no amata.
20.5. Valde biedru izslēdz, ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.
20.6. Par biedra izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma diena, kad ir pieņemts lēmums par viņa izstāšanos vai izslēgšanu.
20.7. Ja izslēgšanas iemesli tiek novērsti, izslēgtais biedrs var lūgt kopsapulci (pilnvaroto sapulci) viņu no jauna uzņemt sabiedrībā.
VI. Sabiedrības līdzekļi
21. Sabiedrības līdzekļi veidojas no sabiedrības dibinātāju iemaksātajām pamatpajām, iestāšanās maksas, sabiedrības biedru, kā arī citu mājas (māju) dzīvokļu īpašnieku, kuri nav sabiedrības biedri, regulārajiem vai vienreizējiem maksājumiem, ienākumiem no uzņēmējdarbības, līgumsaistībām un citiem ienākumiem.
22. Sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 200 (divi simti latu).
Sabiedrības pamatkapitāls tiek veidots no dibinātāju iemaksātajām pamatpajām. Vienas pamatpajas nominālvērtība ir Ls________(____________________________).
(summa vārdiem)
23. Ja pamatkapitāls samazinās un ir mazāks par noteikto lielumu, valdei triju mēnešu laikā jāsasauc biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kurā tiek lemts par sabiedrības tālāko darbību.
Pamatpajas nominālvērtību var samazināt vienīgi tad, ja sabiedrībai pēc saimnieciskā darbības gada noslēgšanas zaudējumu segšanai nepietiek rezerves kapitāla un nepieciešams izmantot daļu no pamatkapitāla.
24. Katrs sabiedrības biedrs, iestājoties sabiedrībā, iegūst tik pamatpaju, cik dzīvokļa īpašumu ir viņa īpašumā.
25. Sabiedrības biedri pamatpaju iegūst:
25.1. iemaksājot iestāšanos maksu naudā;
25.2. sedzot visu iestāšanās maksas vērtību vai daļu no tās ar mantisko ieguldījumu, ja tam piekrīt sabiedrības valde.
26. Sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) nosaka biedru, kā arī citu dzīvokļu īpašnieku, kuri nav sabiedrības biedri, regulāro un vienreizējo maksājumu lielumu un iemaksu termiņus.
27. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemesgabala uzturēšanu, dzīvokļu īpašnieki, kuri nav sabiedrības biedri, sedz proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.
28. Sabiedrības līdzekļi tiek izlietoti tās saimnieciskajai darbībai, darbinieku algām, dzīvojamā nama (namu) uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī no tiem tiek veidoti uzkrājumi dzīvojamā nama kapitālajam remontam.
29. Sabiedrības ienākumu pārsegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu. Līdzekļus no rezerves fonda nevar izņemt vai izmaksāt dalībniekiem. Rezerves fonds izmantojams vienīgi uzkrājumu veidošanai dzīvojamās mājas (māju) uzlabošanai un kapitālajam remontam.
VII. Sabiedrības pārvalde un tās darbības kontrole
30. Kopsapulce, pilnvaroto sapulce.
30.1. Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības biedru kopsapulce.
30.2. Ar sabiedrības biedru kopsapulces lēmumu var sasaukt pilnvaroto sapulci, kas tādā gadījumā kļūst par sabiedrības augstāko pārvaldes institūciju.
30.3. Pilnvarotos ievēlē biedru kopsapulcē uz kopsapulces noteikto laiku un pēc kopsapulcē noteiktās pārstāvniecības normas.
30.4. Ir kārtējās un ārkārtējās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces).
30.5. Biedru kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ne retāk kā vienu reizi gadā.
30.6. Steidzamu jautājumu izlemšanai sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci).
30.7. Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents).
30.8. Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci (pilnvaroto sapulci), to sasauc revīzijas komisija (revidents).
30.9. Sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota 10 dienas iepriekš, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse biedru (pilnvaroto).
30.10. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par biedru izslēgšanu.
30.11. Divu trešdaļu balsu vairākums ir vajadzīgs, lai apstiprinātu sabiedrības statūtus, izdarītu tajos grozījumus, iestātos sabiedrību apvienībā un izstātos no tās, pieņemtu lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.
30.12. Sabiedrības biedru kopsapulcē katram biedram ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja sabiedrības biedram pieder vairāk nekā puse no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, sabiedrības biedru kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procenti balsu no kopsapulcē klātesošo biedru skaita.
30.13. Atsevišķa dzīvokļa īpašuma kopīpašniekus biedru kopsapulcē pēc savstarpējas vienošanās uz rakstiska pilnvarojuma pamata pārstāv viens no kopīpašniekiem. Šim pārstāvim biedru kopsapulcē ir viena balss.
30.14. Vienīgi sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):
30.14.1. izdara grozījumus sabiedrības statūtos;
30.14.2. lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;
30.14.3. lemj par valdes sagatavoto sabiedrības budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;
30.14.4. lemj par algoto darbinieku skaitu un darba samaksu;
30.14.5. pieņem un groza sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus;
30.14.6. nosaka pamatpajas nominālvērtību, biedru iestāšanās naudas un regulāro un citu vienreizējo maksājumu lielumu;
30.14.7. izskata sūdzības par valdes lēmumiem;
30.14.8. ievēlē un atceļ sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);
30.14.9. lemj par biedru izslēgšanu, izņemot šajos statūtos noteiktajos gadījumos, kad par to lemj valde;
30.14.10. izlemj jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju vai tās likvidāciju, kā arī sabiedrības iestāšanos sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām;
30.14.11. lemj par koplietošanas neapdzīvojamo telpu izmantošanu;
30.14.12. lemj par rīcību ar sabiedrības nekustamo īpašumu.
30.15. Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darbā kārtībā.
30.16. Sabiedrības biedrs savas balsstiesības nevar nodot citam biedram, izņemot kopsapulcē ievēlētajām pilnvarotajām personām.
30.17. Sabiedrības biedri, kuri līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu noteiktos maksājumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām un viņus nevar ievēlēt sabiedrības rīcības institūcijās vai amatos.
30.18. Kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedriem ievēlēts sapulces vadītājs.
30.19. Katrā biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) tiek rakstīts protokols, ko paraksta sapulces vadītājs un sekretārs.
31. Sabiedrības valde:
31.1. Sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas vada sabiedrības darbību un ir atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei).
31.2. Valdi ievēlē sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce), aizklāti balsojot. Valdes locekļu skaitu un viņu pilnvaru laiku nosaka kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
31.3. Sabiedrības kopsapulce var neievēlēt valdi, bet pieņemt darbā pārvaldnieku, uzdodot tam veikt sabiedrības izpildinstitūcijas pienākumus.
31.4. Valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu (vai pārvaldnieka) tiesības, pienākumus, atbildību un atalgojumu nosaka biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
31.5. Sabiedrības valdes pienākumi:
31.5.1. nodrošināt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi;
31.5.2. pārstāvēt sabiedrību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām;
31.5.3. lemt par līgumu slēgšanu un to izbeigšanu;
31.5.4.pārzināt sabiedrības algoto darbinieku štatus;
31.5.5. raudzīties, lai dzīvokļu īpašnieki nebojātu viņu dzīvokļos esošās komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas;
31.5.6. uzņemt biedrus, ja tas konkrētajos statūtos paredzēts valdes pienākumos;
31.5.7. likumā noteiktajā kārtībā griezties tiesā ar prasībām par parādu piedziņu, kā arī par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu dzīvokļa īpašniekam un viņa izlikšanu no dzīvokļa;
31.5.8. veikt citu darbību, kas atbilst sabiedrības mērķiem.
31.6. Valdes kārtējās sēdes notiek vienu reizi mēnesī, bet ārkārtas sēdes - pēc vajadzības.
31.7. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Tā pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.
31.8. Valdes sēdes gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta visi valdes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Ar valdes sēdes protokoliem regulāri jāiepazīstina revīzijas komisijas priekšsēdētājs (revidents).
31.9. Valdes priekšsēdētājs, kuru ievēlē sabiedrības kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), aizklāti balsojot, uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteikto laiku, vada un organizē valdes darbu, bez speciālām pilnvarām pārstāv sabiedrību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām un paraksta ar sabiedrības darbību saistītos dokumentus. Naudas dokumentus paraksta valdes priekšsēdētājs un grāmatvedis, bet, ja tāda nav, tad valdes loceklis, kurš atbildīgs par finansu jautājumiem.
31.10. Valdes priekšsēdētājam jāpārvalda valsts valoda.
32. Revīzijas komisija.
32.1. Revīzijas komisija (revidents) ir sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda tās darbību.
32.2. Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē sabiedrības kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), aizklāti balsojot, uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Revīzijas komisijas locekļi (revidents) nevar būt valdes locekļi vai sastāvēt tuvās radnieciskās attiecībās vai svainībā ar valdes locekļiem.
32.3. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapilcei), kā arī izdara sabiedrības mantas un darbības revīziju ne retāk kā vienu reizi gadā.
32.4. Revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atalgojumu kārtējam finansu gadam nosaka saiedrības kārtējā kopsapulce.
32.5. Pārvaldes un montroles institūciju locekļi ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā.
VIII. Strīdu izšķiršana
33. Strīdus starp sabiedrību un tās biedriem izšķir valde, bet, ja nav panākta vienošanās, tad strīdīgos jautājumos pēc vienas puses pieprasījuma izskata sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Mantiskos strīdus starp sabiedrību un sabiedrības biedriem, kā arī starp atsevišķiem sabiedrības biedriem izskata tiesa.
34. Darba strīdus sabiedrībā izskata valde, bet, ja tā nepanāk vienošanos, - sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Turpmākā strīdu izskatīšanas kārtība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem.
IX. Uzskaite un gada pārskats
35. Sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sagatavo un iesniedz gada pārskatu un bilanci likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
36. Sabiedrības darbības pārskata periods ir kalendārais gads.
37. Ne vēlāk kā divus mēnešus pāc kalendārā gada beigām sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem attiecīgu lēmumu par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma.
X. Darba tiesisko attiecību regulējums sabiedrībā un darbinieku atalgojums
38. Saskaņā ar sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu atsevišķas tās institūcijās ievēlētās personas var būt algotas.
39. Sabiedrības valde pārzina sabiedrības algoto darbinieku štatus, nosaka to darba pienākumus un lemj tāmes ietvaros par viņu prēmēšanu.
40. Darba tiesiskās attiecības sabiedrībā tiek regulētas, pamatojoties uz Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem.
XI. Sabiedrības reorganizācija un darbības izbeigšana
41. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai ar tiesas spriedumu.
42. Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu jāpaziņo Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.
43. Lēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda sabiedrības likvidācijas procesu likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar likvidatora iecelšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz sabiedrības likvidēšanas brīdim.
Dibinātāju vai niņu pilnvaroto personu paraksti
PIELIKUMS Nr.1-4
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2000.gada 30.marta lēmumu Nr.268
Bezpeļņas organizācija Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību Jūrmalas namsaimnieks direktora R.Munkevica personā, kas rīkojas saskaņā ar statūtiem, Jūrmalas pilsētas domes 2000.g. lēmumu Nr .. Par kārtību kādā organizējama dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana pēc to privatizācijas Jūrmalas pilsētā un likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kā dzīvojamā mājā .......................................................
dzīvojamās mājas adrese
esošo Jūrmalas pašvaldību dzīvokļu īpašumu valdītājs, turpmāk tekstā Valdītājs, no vienas puses, un ............................................
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai pilnvarotā persona
tās .. personā, kas rīkojas saskaņā ar ., turpmāk tekstā Pārvaldnieks, no otras puses, noslēdz šo līgumu par sekojošo:
1.LĪGUMA PRIEKŠMETS.
1.1. Valdītājs nodod Pārvaldniekam un Pārvaldnieks pieņem savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ar dzīvojamās mājas nodošanas pieņemšanas aktu dzīvojamo māju ... .
dzīvojamās mājas adrese
1.2. Valdītājs pilnvaro Pārvaldnieku pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamā mājā ..... pašvaldības īpašumā esošos
dzīvojamās mājas adrese
dzīvokļus saskaņā ar šī līguma Pielikumu Nr.1, turpmāk tekstā saukts Īpašums.
2.LĪGUMA TERMIŅŠ.
2.1. Šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts uz laiku līdz brīdim, kad par Īpašuma privatizāciju ir noslēgts pirkuma līgums un tas ir pārgājis citas (citu) personas īpašumā un Valdītājs uz to ir zaudējis savas valdījuma tiesības. Informāciju par noslēgtajiem pirkuma līgumiem Pārvaldnieks var saņemt pie Valdītāja.
3.PUŠU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI.
3.1. Pārvaldnieks uzņemas dzīvojamās mājas Valdītāja dzīvokļu īrnieku parādu saistības saskaņā ar 2000.g. . privatizētās dzīvojamās mājas .. pieņemšanas nodošanas aktu.
dzīvojamās mājas adrese
3.2. Pašvaldības dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā Pārvaldnieks godprātīgi veic šādus pienākumus:
3.2.1. Slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu apsaimniekojamam Īpašumam;
3.2.2. Pārslēdz noslēgtos dzīvokļu īres līgumus, paredzot īrnieka pienākumu segt izdevumus par dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu un uzlabošanu proporcionāli tā īrētajai daļai LR likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Ievēro, ka neprivatizētajiem pašvaldībai piederošajiem dzīvokļu īpašumiem apsaimniekošanas, pārvaldīšanas u.c. likumā noteiktās ar īpašumu saistītās maksas nepārsniedz Jūrmalas pilsētas domes lēmumos un normatīvajos aktos noteiktos maksimālos apmērus.
3.2.3. Izdara ierakstus mājas grāmatā un veic personu dzīvesvietas reģistrāciju LR likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;
3.2.4. Veic dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pienācīgu un savlaicīgu uzturēšanu, novērš koplietošanas telpu bojājumus, veic kārtējo un kapitālo remontu, nodrošina pienācīgu piesaistītā zemes gabala uzturēšanu atbilstoši Latvijas Būvnormatīvos noteiktām prasībām.
3.2.5. Kārto visus nodokļus un nomas maksājumus, kuri attiecas uz Īpašumu no iekasētajām īres maksām un citiem ieņēmumiem.
3.2.6. Veic saņemto maksājumu uzskaiti un kārto grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likumdošanas prasībām, kā arī glabā grāmatvedības un citus dokumentus, kas attiecas uz Īpašuma pārvaldīšanu.
3.2.7. Iekasē no Īpašuma īrniekiem maksu par komunālajiem pakalpojumiem, īres maksu un citus maksājumus par izdevumiem dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Piedzen no Īpašuma īrniekiem šī līguma 3.2.6. punktā minēto maksājumu parādus LR likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, uz atsevišķa pilnvarojuma pamata pārstāvot Valdītāja intereses tiesā.
3.2.8. Uzrauga, lai īrnieks ievēro dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus.
3.2.9. Informē Valdītāju 7 dienu laikā, ja īrnieks vai nomnieks atbrīvo Īpašumu un nodrošina Īpašuma saglabāšanu.
3.2.10. Pārvaldnieks reizi ceturksnī līdz katra ceturkšņa 15.datumam iesniedz Valdītājam finansu atskaites par Īpašuma apsaimniekošanu. Pēc pēdējās Īpašuma daļas privatizācijas 1 mēneša laikā iesniedz Valdītājam pilnu finansu atskaiti.
3.2.11. Sagatavo un izsniedz nepieciešamos dokumentus Īpašuma privatizācijas pretendentam, kā arī sagatavo dokumentus par dzīvokļa maiņu, telpu pārbūvi u.c.
3.3. Pašvaldības dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā Pārvaldniekam ir šādas tiesības:
3.3.1. Slēgt līgumus, lai nodrošinātu Īpašuma uzturēšanu uz apsaimniekošanu;
3.3.2. Veikt visu Īpašumā ietilpstošo komunikāciju tīklu pārbaudi.
3.3.3. Izmantot iekasētos attiecīgos maksājumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, apsaimniekošanai un remondarbu veikšanai.
3.3.4. Paturēt sev līdzekļus, kas saņemti no Īpašuma kā līgumsodi vai nokavējuma nauda.
3.3.5. Iesniegt prasības tiesā par dzīvojamo telpu īres un nedzīvojamo telpu nomas līgumu izbeigšanu un īrnieku, nomnieku un Īpašumā iemitināto personu izlikšanu no Īpašuma, likumā Par dzīvojamo telpu īri un Civillikumā norādītajā kārtībā.
3.4. Vienīgi Valdītājs ir tiesīgs:
3.4.1. Izskatīt dokumentus un pieņemt lēmumu par Īpašuma īrnieku dzīvojamās platības apmaiņu.
3.4.2. Pieņemt lēmumu par Īpašumu telpu statusa maiņu inventarizācijas lietās.
3.4.3. Atļaut pasūtīt uz saskaņot Īpašuma telpu pārbūves projektus.
3.4.4. Pieņemt lēmumu par atbrīvojušos Īpašuma telpu izmantošanu.
3.5. Valdītājam ir tiesības:
3.5.1. Pieprasīt no Pārvaldnieka rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus sakarā ar viņa pienākumu pildīšanu;
3.5.2. Pieprasīt no Pārvaldnieka Īpašuma apsaimniekošanas ieņēmumu izdevumu tāmi;
3.5.3. Atsaukt savu pilnvarojumu, ja Pārvaldnieks nepilda šī līguma nosacījumus.
3.6. Valdītājs neveic nekādus citus maksājumus sava Īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai.
4.LĪGUMA GROZĪŠANA UN IZBEIGŠANA.
4.1. Jebkādi grozījumi līgumā pieļaujami tikai pusēm savstarpēji vienojoties.
4.2. Līgums tiek izbeigts:
4.2.1. Ja Īpašums tiek privatizēts un valdītājs zaudē savas valdījuma tiesības uz Īpašumu;
4.2.2. Pēc pušu vienošanās;
4.2.3. Ja Valdītājs atsauc savu pilnvarojumu, par to rakstiski brīdinot Pārvaldnieku 1 mēnesi iepriekš.
4.2.4. Valdītājs var pārtraukt šo līgumu 24 stundu laikā, rakstiski informējot Pārvaldnieku, ja Pārvaldnieks neveic šajā līgumā norādītos pienākumus vai ar savu darbību vai bezdarbību rada kaitējumus Īpašumam vai tā īrniekiem, nomniekiem.
4.2.5 Ja Pārvaldnieks izbeidz savu darbību, par to rakstiski brīdinot Vadītāju 1 mēnesi iepriekš.
4.2.6. Ja līgums tiek izbeigts pamatojoties uz šī līguma 4.2.2.4.2.5.punktiem. Pārvaldnieks 1 nedēļas laikā ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodod Valdītājam Īpašumu un ar to saistīto dokumentāciju.
5.CITI NOTEIKUMI.
5.1. Ja kādi līguma noteikumi tiek atzīti par spēkā neesošiem, tas neaptur citu līgumu noteikumu izpildi.
5.2. Visi strīdi, kas radušies starp pusēm, risināmi vienošanās ceļā, vienošanās neiespējamības gadījumā, strīdi tiek risināti LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.
5.3. Jautājumi, kuri nav paredzēti šajā līgumā, tiek lemti saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu un citiem normatīvajiem aktiem.
5.4. Līgums ir sastādīts divos eksemplāros un sastāv no līguma uz lapām un pielikuma Nr.1 uz lapām , pa vienam eksemplāram katrai līgumslēdzēju pusei.
5.5. Jebkuras izmaiņas līgumā ir spēkā, ja tās izdarītas rakstveidā un ir apstiprinātas ar abu pušu pilnvaroto personu parakstiem.
6.PUŠU REKVIZĪTI UN PARAKSTI.
| VALDĪTĀJS
PARAKSTS Z.V. |
PĀRVALDNIEKS . PARAKSTS Z.V. |
adrese
Jūrmalas pašvaldībai pieder sekojoši dzīvokļu īpašumi:
| Nr.p.k. | Dzīivokļa īpašums | Platība, m2 | Kopīpašuma domājamā daļa | |
| Dzīvoklis, nedzīv.telpa, mākslinieka darbnīca | Nr. | |||
PIELIKUMS Nr.1-5
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2000.gada 30.marta lēmumu Nr.268
200 ..g.
PARAUGS
Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr. .
.. .
dzīvojamās mājas patreizējais valdītājs
personā
amats, vārds, uzvārds
nodod un
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai pilnvarotā persona
personā
amats, vārds, uzvārds
pieņem savā pārvaldījumā un apsaimniekošanā dzīvojamo māju:
.
adrese
ar kopējo platību ... kv.m
sastāvošu no: dzīvokļiem . kv.m
skaits
neapdzīvojamām telpām kv.m
skaits
mākslinieku darbnīcām .. kv.m,
skaits
kā arī šādām ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītām ēkām un būvēm:
...
...
...
Dzīvojamās mājas visu privatizēto dzīvokļu kopīpašuma .. domājamās daļas bilances vērtība:
Sākotnējā Ls ..
Atlikusī uz Ls .
Dzīvojamās mājas pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu kopīpašuma .. domājamās daļas bilances vērtība:
Sākotnējā Ls ..
Atlikusī uz Ls .
Dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo domājamo daļu sadalījums noteikts saskaņā ar šī akta pielikumu.
No dzīvojamās mājas nodošanas brīža patreizējais pārvaldītājs pārtrauc visas esošās līgumsaistības par komunālajiem pakalpojumiem.
Uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, īrnieku un/vai nomnieku parāds par . sastāda Ls ., saskaņā ar šim aktam pievienoto parādnieku sarakstu.
..
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība
ir šo parādsaistību pārņemēja un apņemas to nomaksāt līdz . .
Ar dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli .
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai pilnv. pers.
..
ir iepazinusies un pretenzijas neizvirza.
PIELIKUMĀ:
Šis nodošanas-pieņemšanas akts stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Jūrmalas pilsētas domē.
Šis nodošanas-pieņemšanas akts sastādīts divos eksemplāros, katrai pusei pa vienam, abiem aktiem ir vienāds juridiskais spēks.
| NODEVA
. Patreizējais valdītājs . paraksts Z.v. |
PIEŅĒMA . dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai pilnv. persona . paraksts Z.v. |
dzīvojamās majas adrese
NODOŠANAS-PIEŅEMŠANAS AKTAM
| Dzīvokļa Nr. | Dzīvokļa īpašnieks | Pierakst. personu skaits | Platība kv.m |
Kopīpašuma domājamā daļa |
II PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMĀ ESOŠIE DZĪVOKĻI
| Dzīvokļa Nr. | Īrnieks | Pierakst. personu skaits | Platība kv.m |
Kopīpašuma domājamā daļa |