LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par
"Alkoholisma un narkomānijas profilakses programma Jūrmalā"
apstiprināšanu

Sakarā ar straujo narkomānijas un cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas izplatību pilsētā un, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par pašvaldībām", Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt "Alkoholisma un narkomānijas profilakses programma Jūrmalā" saskaņā ar pielikumu.

2. Izveidot darba grupu programmas realizēšanai šādā sastāvā:

   darba grupas vadītāja

   Ruanete MEŽA, Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes vadītājas vietniece;

   darba grupas locekļi:

   Dace SKERŠKĀNE, Jūrmalas pilsētas galvenā narkoloģe, Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes galvenā speciāliste;
   Iluta TAUBE, Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes sabiedrības veselības darbiniece;
   Vēsma REINKAITE, Jūrmalas skolu valdes priekšsēdētāja;
   Baiba SPĪGULE, Jūrmalas pilsētas Bērnu tiesību aizsardzības centra ārste;
   Jana STARKA, Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja;
   Adrians KUKUVASS, Jūrmalas pilsētas domes kultūras nodaļas vadītājs;
   Dace ROMANOVSKA, Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspektore;
   Evija KUKUVASA, Bērnu un jaunatnes centra direktore;
   Aivars VĒTRA, Jūrmalas pilsētas domes deputāts;
   Andis AUSTRUPS, Jūrmalas pilsētas domes darbinieks.

3. Lēmuma izpildes kontroli uzdot domes priekšsēdētāja vietniekam A.Henkelam.

Pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.123

Saturs

Ievads

1. Situācijas raksturojums alkoholisma un narkomānijas izplatības ziņā Latvijā un Jūrmalā

Programmas projektu izstrādātāji

Izmantotā literatūra

Pielikumi

Ievads

Psihoaktīvās vielas cilvēce ir pazinusi kopš antīkiem laikiem, zināja kā šīs vielas izmaina cilvēka psihisko stāvokli, pazina to iedarbības sekas – slimīgas atkarības veidošanos. Dažāds bija šo vielu pielietojums: izmantoja ārstēšanā, reliģiskos rituālos apziņas nomākšanai, dodoties kaujās utml., taču laika gaitā izveidojies kulturāli deģenerēts to lietošanas modelis.

90-to gadu otrajā pusē organizētās noziedzības struktūras Latvijā sāka iepludināt marihuānu, heroīnu, kokaīnu, ekstāzi, LSD, amfetamīnus, kas izkonkurēja pirms tam pašu vietējo narkomānu gatavotos narkotiskos līdzekļus. Plašā piedāvājuma dēļ kritās narkotisko un psihotropo vielu cenas, tās kļuva samērā plaši pieejamas. To straujo izplatību netieši veicināja arī izmaiņas likumdošanā – pašreiz nav paredzēta kriminālatbildība par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez ārstu atļaujas, līdz ar to lietošana tiek atstāta katra paša cilvēka ziņā.

Pēdējos gados atkarību izsaucošo vielu lietošanas tiešā un netiešā propaganda ir novedusi pie tā, ka šo vielu lietošanu sabiedrība sāk uzskatīt par sava veida “normu”, neizbēgamu ļaunumu, kuru var tikai zināmā mērā samazināt, kura sekas var padarīt nedaudz mazāk postošas, bet radikāla cīņa ar to nav iespējama. Ar dažādām reklāmām sabiedrība tiek pieradināta pie domas, ka lietot šīs vielas ir normāli, ka visi to dara un tikai jāprot to darīt. Ja kādam noiet greizi, viņš nav pratis narkotiku lietot, vai tas vienkārši ir kā satiksmes negadījums – nav taču jāatsakās no automašīnas tikai tāpēc, ka kāds ir aizgājis bojā.

Kā atzīst Narkoloģijas centrs, situācija valstī ar narkotiku piedāvājumu un pieprasījumu vērtējama kā ļoti nopietna. Šo vielu lietošanas sekas izpaužas ne tikai tiešā lietotāju veselības kaitējumā, bet arī ikdienas dzīvē, ka tā skar ne tikai tos, kas šīs vielas lieto, bet lielā mērā arī tos, kas tās nelieto un pat visu sabiedrību kopumā.

Visi svarīgākie rādītāji, kas raksturo šo situāciju, ir pieauguši: narkotikas sāk lietot aizvien jaunāki cilvēki - jau pusaudžu vecumā; strauji pieaugusi mirstība, kas saistīta ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu; pieaug ar HIV inficēto intravenozo narkomānu skaits; pieaug to autovadītāju skaits, kuri transportlīdzekļus vada narkotisko vielu ietekmē.

Līdzīga situācija Latvijā vērojama arī alkoholisko dzērienu lietošanā un tās radītajās sekās: valstī ir augsts stipro dzērienu lietošanas īpatsvars; augsts ir reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu cilvēku; pieaug saslimstība ar alkoholismu un alkohola psihožu īpatsvars; pieaug mirstība no alkoholisma; pieaug aizturēto autovadītāju skaits, kuri vadījuši transportlīdzekli alkohola ietekmē.

Bieži sabiedrība pat neapzinās, ka alkohols būtībā ir valstī legalizēta apreibinoša un atkarību izraisoša viela, kas nodara nopietnu ļaunumu gan veselībai, gan bieži ir par iemeslu sociālām problēmā.

Diemžēl, statistikas dati liecina, ka Jūrmalas pilsēta nav izņēmums, un šīs valstī vērojamās negatīvās tendences attiecināmas arī uz mūsu pilsētu, it īpaši narkomānijas izplatības ziņā - narkotiskās un psihotropās vielas tiek piedāvātas gan uz ielas, gan klubos, gan skolās; strauji pieaugusi intravenozo narkotiku lietotāju saslimšana ar HIV, t.sk., reģistrēti 2 pusaudži HIV nēsātāji. Jūrmala saslimstības ar narkomāniju ziņā ieņem 4.vietu Latvijā aiz Ventspils, Jelgavas un Rīgas.

Lai cīnītos ar šīm negatīvajām tendencēm Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes speciālisti izteica priekšlikumu veidot alkoholisma un narkomānijas profilakses programmu Jūrmalas pilsētā, iesaistot programmas izveidē speciālistus no dažādām pašvaldības institūcijām.

Programmas mērķis:

1. Analizēt situāciju alkoholisma un narkomānijas izplatības ziņā valstī un Jūrmalā.

2. Izpētīt un analizēt likumdošanu narkomānijas un alkoholisma ierobežošanas jomā.

3. Apzināt valsts, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas, kas var sniegt palīdzību programmas realizēšanā.

4. Izstrādāt shēmu alkoholisma un narkomānijas ierobežošanai pilsētā, kas balstīts uz daudznozaru sadarbību problēmu risināšanā dažādos profilakses līmeņos.

1. Situācijas raksturojums alkoholisma un narkomānijas izplatības ziņā Latvijā un Jūrmalā

1.1. Statistiskie dati

Kopienas raksturojums

Jūrmala ir viena no lielākajām Latvijas pilsētām. Salīdzinājumā ar citām republikas pilsētām, Jūrmalā vairāk ir uzņēmumu, kas sniedz servisa pakalpojumus, bet mazattīstīta ir rūpniecība un ražošana. Pilsētā 1999.gada beigās bija 24 600 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, no tiem nestrādājošie darba meklētāji 3 222. Diemžēl, bezdarba līmenis ir lielāks nekā vidēji valstī – 8,4%, kas zināmā mērā ietekmē pilsētas iedzīvotāju labklājību.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Jūrmalā:

	1998.g.	1999.g.	2000.g.
Kopējais iedzīvotāju skaits	58975	58865	55818

1999.gadā pilsētā ir vairāk kā 12 000 bērnu, kuriem jāvelta liela uzmanība, lai veidotu viņos pozitīvu attieksmī pret savu veselību un pasargātu viņus no apreibinošo vielu lietošanas.

Alkoholisko dzērienu lietošana

Alkohola patēriņš Latvijā:

	1998.g.	1999.g.
Absolūtā alkohola patēriņš litros uz 1 cilvēku	6,8	6,9
Rēķinot uz 1 iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem	8,4	8,6

Ir vērojama tendence pieaugt alus patēriņam:

	1998.g.	1999.g.
Alus patēriņš litros uz 1 cilvēku	34,0	40,8

Lai gan statistikas dati liecina, ka samazinājies noziegumu skaits, kas izdarīti alkohola reibumā, to skaits Latvijā aizvien ir augsts – 1999.gadā tas sastādīja 38% no visiem izdarītajiem noziegumiem:

	1998.g.	1999.g.
Noziegumu skaits kopā	36674	43969
t.sk., noziegumi, kas izdarīti alkohola ietekmē	17476	17084

Pieaug transporta vadītāju skaits, kuri vadījuši transporta līdzekli alkohola ietekmē:

	1998.g.	1999.g.
Autovadītāju skaits	19963	20446

1999.gadā Jūrmalā 40 gadījumos reģistrēta saslimstība ar alkohola psihozēm (otrais zemākais rādītājs starp lielajām Latvijas pilsētām), t.sk. 16 gadījumos pirmo reizi dzīvē uzstādīta šāda diagnoze. Salīdzinoši šie skaitļi ir zemāki nekā vidējie rādītāji Latvijā.

Jūrmalā 1999.gadā saslimstība ar alkoholismu tika konstatēta 658 gadījumos, bet gadu vēlāk – 892 gadījumos, no tiem 13 nepilngadīgie. Pilsētā atskurbtuvē ievietoto jūrmalnieku skaitam ir tendence samazināties:

	1997.g.	1998.g.	1999.g.	2000.g.
Atskurbtuvē ievietoto Jūrmalas iedzīvotāju skaits	2815	2981	2340	1945

Secinājumi:

Lai gan statistiskie dati Jūrmalā neliecina par galveno rādītāju ievērojamu pasliktināšanos, tomēr jau vairākus gadus tie ir relatīvi nemainīgi, liecinot, ka alkohola lietošana ir nopietna problēma pilsētā. Domājams, ka joprojām ievērojams ir nereģistrētā alkohola patēriņš, kā arī zināma sabiedrības daļa nevēršas pie profesionāļiem pēc palīdzības vispār, vai to dara anonīmos palīdzības kabinetos, līdz ar to šie gadījumi netiek uzskaitīti. Tāpat daļā sabiedrības valda uzskats, ka alkoholisms nav slimība un, ka alus nav alkohols.

Narkotiku un psihotropo vielu lietošana

Visdinamiskākais situācijas raksturotājs ir slimnieku un lietotāju skaits, kuriem pirmo reizi mūžā uzstādīta diagnoze (saslimstība). Dati liecina, ka šajā grupā:

• vairāk kā 70% no reģistrētajiem lietotājiem ir nepabeigta pamatskolas vai pamatskolas izglītība;
• 25% - vidējā vai vidējā speciālā izglītība;
• 0,4% - augstākā izglītība.

Latvijā	1998.g.	1999.g.	2000.g. I-XI
Slimnieki un lietotāji ar pirmo reizi mūžā uzstādītu diagnozi	487	757	?
t.sk. atkarības slimnieki	196	410	487

Jūrmalā	2000.g.
Slimnieki un lietotāji ar pirmo reizi mūžā uzstādītu diagnozi	61
t.sk. pusaudžiem	31

Saslimstība ar narkomāniju Latvijā 1999.gadā:

Pilsētas	Saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem
Venstpils	86,0
Jelgava	36,0
Rīga	30,4
Jūrmala	22,1

Saslimstība ar narkomāniju Jūrmalā:

	1999.g.	2000.g.
Uzskaitē esošo narkomānu skaits	151	204
t.sk. nepilngadīgie	28	26

Latvijā vērojams straujš to autovadītāju skaita pieaugums, kuriem konstatēts narkotisko vielu reibums: 1998.gadā 44 gadījumi, 1999.gadā – 96 gadījumi. Domājams, ka šie skaitļi ir ievērojami lielāki, bet to nav iespējams pierādīt, jo nepietiek finansu līdzekļu šādu pārbaužu veikšanai. Šajā grupā raksturīga arī tendence lietot vairākas narkotiskās vielas vai narkotiskās un psihotropās vielas vienlaicīgi, kas var vielu izraisītos efektus summēt, un līdz ar to lietotājus padarīt vēl bīstamākus sabiedrības drošībai.

Diemžēl, valstī vērojams straujš mirstības pieaugums, kas saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu: 1998.gadā - 53, bet 1999.gadā - 115, t.sk. 11 nepilngadīgie. Kā nāves cēloņi minami:

• Pārdozēšana (38,3%)
• Kombinēta saindēšanās (32,2%)
• Saslimšanas – pneimonija, miokardīts, akūta asinsvadu nepietiekamība (5.2%)
• Citas sekas (24,3%)

Satraucoša problēma ir nepilngadīgo skaita pieaugums, kuri lieto narkotiskās un psihotropās vielas, bērni tiek iesaistīti nelikumīgās darbībās ar šīm vielām. Latvijā 1999.gadā narkoloģisko slimnieku un lietotāju reģistrā bija 823 bērni un pusaudži jeb 32,3% no kopējā atkarības slimnieku un lietotāju skaita (1998.gadā reģistrā bija 698 bērni).

1997.gadā Jūrmalas skolu valdes Bērnu tiesību aizsardzības centrs Jūrmalas skolās veica aptauju par narkotiku lietošanas izplatību skolēnu vidū.

Saslimstība ar vīrushepatītu C un HIV

Par narkomānijas izplatību valstī liecina arī saslimstības ar vīrushepatītu C pieaugums:

	Absolūtos skaitļos	Uz 100 000 iedzīvotājiem
1998.g.	168	6,8
1999.g.	421	17,3

Jūrmalā 1999.gadā 4 gadījumos konstatēta akūta saslimstība ar vīrushepatītu C, bet 2000.gadā – jau 9 gadījumos un attiecīgi hroniska saslimstība - 5 un 2 gadījumos. Kā atzīmē Vides veselības centrs, visaugstākā saslimstība ir vecuma grupā 15-29 gadi, 50% no ar vīrushepatītiem saslimušajiem ir intravenozo narkotiku lietotāji.

Vissatraucošākie šobrīd ir dati par saslimstību ar HIV/AIDS, aptuveni 70% no saslimušajiem Latvijā ir intravenozie narkotiku lietotāji. Laikā no 1987.gadam līdz 1997.gada beigām HIV infekcija izplatījās vienīgi seksuālās transmisijas ceļā, galvenokārt homoseksuālu vīriešu vidū. Inficēšanās līmenis un ikgadējais pieaugums valstī bija ļoti zems, kopējais HIV inficēto personu skaits valstī sasniedza 88.

HIV infekcijas gadījumu skaits pa vecuma grupām Latvijā uz 2000.gada 31.decembri:

Vecuma grupas	Gadījumu skaits
0-18 g.v.	97
19-29 g.v.	492
30-49 g.v.	355
Virs 50 g.v.	5
Kopā	949

Latvijā katastrofāli audzis no jauna atklāto inficēšanās ar HIV skaits:

	Gadījumu skaits
1998.g.	163
1999.g.	241
2000.g.	466

HIV un AIDS gadījumu skaita kopējā dinamika Latvijā (2000.gada 31.decembrī):

	1999.g.	2000.g.
HIV	492	958
AIDS	48	72
Miruši	13	22

Jūrmala šobrīd ieņem 3.vietu HIV infekcijas izplatības ziņā Latvijā (2000.gada 31.decembrī):

Pilsētas	HIV gadījumi
Rīga	736
Ventspils	46
Jūrmala	41
Kuldīga	22

Salīdzinoši 1998.gadā Jūrmalā dzīvoja tikai 18 personas, kurām bija konstatēta inficēšanās ar HIV. Šobrīd pilsētā reģistrēti 2 nepilngadīgie HIV nēsātāji!

Secinājumi:Diemžēl, aprēķināt patieso narkomānu skaitu Jūrmalā nav iespējams. Tomēr satraucoša ir oficiālā statistika, kas Jūrmalu ierindo 4.vietā narkomānijas izplatības ziņā un 3.vietā HIV izplatības ziņā Latvijā.

Jūrmalas pilsētā ir liels bezdarbnieku īpatsvars, kas, kā liecina statistiskie dati Latvijā, ir galvenā sociālā grupa starp narkotisko un psihotropo vielu lietotājiem. Īpaši nelabvēlīga situācija izveidojusies Kauguru mikrorajonā. Augstā HIV izplatība, tāpat kā Latvijā, saistāma ar intravenozo narkotiku lietošanu, kā arī starp jaunatklātiem reģistrētiem narkomānijas slimniekiem un lietotājiem Jūrmalā pieaug jaunu cilvēku īpatsvars.

1.2 Likumdošanas analīze narkomānijas un alkoholisma ierobežošanas jomā

Latvija 1993.gadā ratificēja ANO 1961.gada, 1971.gada un 1988.gada konvencijas par narkotiskām vielām, psihotropām vielām un pret šo vielu nelegālo apgrozījumu. Ir izveidotas galvenās narkotiku kontroles institūcijas atbilstoši konvencijās ietvertajām rekomendācijām, un tiek nodrošināta konvenciju izpilde.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

• Paredz naudas sodus par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī un par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, ko izdara vecāki vai citas personas.
• Nosaka sodus par noteiktās kārtības pārkāpšanu farmaceitiskajā darbībā saistībā ar narkotiskajām un psihotropajām vielām.

• Nosaka kriminālo atbildību par narkotisko un psihotropo vielu ražošanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas noteikumu pārkāpšanu, par pamudināšanu lietot narkotiskās un psihotropās vielas, narkotisko un psihotropo vielu ievadīšanu pret personas gribu.
• Šis likums neparedz kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma. Par šādu pārkāpumu var saukt tikai pie administratīvas atbildības, faktiski tas nozīmē, ka šo vielu lietošana, smēķēšana, dzeršana tiek atstāta cilvēktiesību un katra paša ziņā.
• Paredz, ka tiesa personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu uz alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas pamata, var atbrīvot no soda izciešanas, ja šī persona piekritusi ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas. Sods izpildāms, ja persona tiesas noteiktajā laikā nav uzsākusi ārstēšanos vai pēc tam izvairījusies no ārstēšanās.

• Nosaka ierobežojumus alkohola reklāmai, alkohola tirdzniecībai; pašvaldībām - tiesības noteikt laika un vietas ierobežojumus alkohola tirdzniecībā.

LR likums “Bērnu tiesību aizsardzības likums” (1998.gada 8.jūlijā)

• Nosaka kārtību, kādā veidā bērns tiek pasargāts no alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu ietekmes. Piemēram, bērnam, kuram ir radusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām vielām, nodrošināma obligāta speciālā ārstēšana un reintegrācija sabiedrībā.

• Nosaka, ka alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

• Likumā paredzēti psiholoģiskās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi:
  1. ņemšana policijas profilaktiskā uzskaitē un policijas rakstveida brīdinājums, ka slimniekam jāizbeidz alkoholisko dzērienu pārmērīga lietošana, apreibināšanās vielu lietošana un ar to saistītu administratīvo pārkāpumu izdarīšana, kā arī obligāti jāsāk ārstēšanās;
  2. ņemšana narkoloģiskajā uzskaitē un motivācijas veidošana, lai ieinteresētu slimnieku sākt labprātīgu ārstēšanos no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas;
  3. tiesas nolēmums par notiesātā pienākumu ārstēties.

LR likums “Par pašvaldībām” (1994.gada 9.jūnijā)

• Paredz, ka viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par sabiedrisko kārtību un apkarot žūpību. Jūrmalā ir izveidota municipālā policija, kuras pienākumos ietilpst palīdzības sniegšana sociālajā rehabilitācijā personām, kuras ārstējas no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas. Pie pašvaldības policijas ir izveidota atskurbtuve, kurā klientu pieņemšana, uzturēšanās un izdošana notiek medicīnas darbinieka (feldšera) uzraudzībā, kurš vajadzības gadījumā var sniegt pirmo palīdzību.

• Nosaka pašvaldības pienākumu nodrošināt sociālo rehabilitāciju personām, kuras nonākušas alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu atkarībā.

• Stratēģija balstās uz daudznozaru pieeju narkotiku problēmu risināšanā, kas ietver sevī sadarbību visos līmeņos (vertikālā dominante), kā arī sadarbību starp atbilstošajām institūcijām kā Latvijā, tā starptautiskā mērogā (horizontālā dominante).

• Pamatā redzējums par sabiedrību, kurā cilvēki ir veseli, apmierināti ar dzīvi, tiem nav nepieciešama pārmērīga apreibināšanās, kur sabiedrība narkotiku un pārmērīgu alkohola lietošanu uzskata par nepieņemamu. Cilvēkiem ar narkotiku un alkohola atkarības problēmām tiek izrādīta sapratne un piedāvāta efektīva palīdzība.

• Stratēģijas pamatā ir PVO Eiropas veselības politikā “Veselību visiem 21.gadsimtā” pamatnostādnes, kā līdz 2020. gadam, izmantojot HIV infekcijas un AIDS kontroles programmas, panākt cilvēku inficēšanās samazināšanos ar HIV valstīs, kurās HIV/AIDS izplatība pašlaik pieaug. Šīs stratēģijas vispārējais ilgtermiņa mērķis ir ierobežot HIV infekcijas un AIDS epidēmijas izplatību, un mazināt šīs saslimšanas ietekmi uz indivīdu, ģimeni, sabiedrības grupām un sabiedrību kopumā.

LR MK not. Nr. 328 “Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi” (1997.gada 23.septembrī)

• Nosaka kārtību, kādā tiek organizēti HIV infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas pasākumi: epidemioloģiskā uzraudzība, inficēto personu un AIDS slimnieku ārstniecība, medicīniskā un sociālā rehabilitācija, iedzīvotāju informēšana un izglītošana HIV infekcijas un AIDS profilakses jomā.

• Nosaka naudas sodu par alkoholisko dzērienu lietošanu šim nolūkam neparedzētās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgām personām.

Valstī ir vairākas organizācijas, kuras tieši nedarbojas ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas mazināšanu, vai to seku likvidēšanu, bet to darbība netieši ir saistīta ar šiem jautājumiem. Piemēram, Veselības veicināšanas centrs, kura aktivitātes vērstas uz veselīga dzīves veida popularizēšanu sabiedrībā, izpratnes par savu veselību un pozitīva dzīves stila veidošanu, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības centrs, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu. Darbojas arī AIDS profilakses centrs.

Lai nodrošinātu narkotiku, psihotropo vielu, prekursoru aprites kārtību un kontroli ANO konvenciju un ES direktīvu prasībām, izveidotas galvenās narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas institūcijas:

• Narkotiku kontroles un apkarošanas koordinācijas komisija
• Valsts policijas Narkotiku apkarošanas birojs – atbild par narkotiku nelegālās aprites apkarošanu
• LM Farmācijas departaments un Valts Zāļu aģentūra, kas atbild par narkotiku legālās aprites uzraudzību un kontroli.

Valsts apmaksāta palīdzība tiek sniegta dažādās iestādēs, bet, diemžēl, jāatzīst, ka tās ir nepietiekošā daudzumā, jo īpaši rehabilitācijas centri, kuros palīdzību var saņemt ilglaicīgi. Praktiski valsts nespēj nodrošināt pēdējos gados strauji augošo vajadzību pēc šāda veida palīdzības narkomāniem.

Lai gan valstī samērā labi attīstīti ir detoksikācijas pakalpojumi, taču nepietiekamā mērā tiek nodrošināta rehabilitācija un pēcaprūpe. Latvijā ir tikai 3 rehabilitācijas iestādes narkomāniem, divās no tām uzņem pieaugušos narkomānus, bet vienā – pusaudžus. Nav izveidots starpposms starp rehabilitācijas klīnikām un pilnīgi pastāvīgu dzīvi. Nav sistēmas narkomānu novērošanai pēc izieta ārstniecības kursa.

Stacionārās iestādes:

• Narkoloģijas centrs (sniedz arī ambulatoru palīdzību)
• Daugavpils narkoloģiskā slimnīca
• Jelgavas narkoloģiskā slimnīca
• Liepājas narkoloģiskā slimnīca
• Straupes narkoloģiskā slimnīca
• Privātās klīnikas

• Rīgas Narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrs
• Rindzeles narkomānijas rehabilitācijas centrs
• Pusaudžu rehabilitācijas centrs “Saulrīti”

Ambulatorā palīdzība:

Ambulatri palīdzību iespējams saņemt praktiski visu rajonu un pilsētu poliklīnikās. Narkoloģiskā ambulatorā palīdzība, ņemot vērā tās finansēšanas sistēmu, nav pietiekami attīstīta, šeit strādā ārsti - narkologi, psihiatri, kuri, galvenokārt, akcentē narkomānijas problēmas bioloģisko pusi, mazāk uzmanības veltot psiholoģiskai pieejai, sociālajai palīdzībai un multidisciplinārai sadarbībai. Ģimenes ārstu specialitātes nolikumā paredzēts, ka viņu kompetencē ir arī narkomānijas un alkoholisma diagnostika un ārstēšana atbilstoši savas kompetences līmenim. Ģimenes ārstiem būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar narkologiem, palīdzot atklāt jaunus alkohola un narkotiku lietošanas gadījumus.

Adatu un šļirču apmaiņas punkti:

Rīgā pašlaik darbojas 2 stacionāri šļirču apmaiņas punkti: E.Birznieka-Upīša ielā 23A-8 un Dārza ielā 3. Jūrmalā šļirču apmaiņu veic sociālais darbinieks (bijušais narkomāns) uz ielas, pagaidām stacionāra šļirču apmaiņas punkta nav.

Nevalstisko organizāciju darbība

Diemžēl, jāatzīst, ka ļoti maz nevalstisko organizāciju aktivitāšu notiek narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā. Latvijā darbojas tikai dažas nevalstiskās organizācijas, kas sniedz palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgiem cilvēkiem, vai arī aktīvi propagandē uzskatu par dzīvi brīvu no apreibinošām vielām (2.pielikums). Nevienai no šīm organizācijām nav izveidotas nodaļas Jūrmalā. Lai gan Jūrmala ir tikai 20 km attālumā no Rīgas, kurā darbojas lielākā daļa nevalstisko organizāciju, šis attālums ir liels, ja runājam par palīdzības sniegšanu tik specifiskām grupām kā alkoholiķi un narkomāni. Jūrmalā ar praktisku darbību sevi ir pieteikusi NVO "Zaļais ordenis - pasaku māja "Undīne"". Efektīvs darbs iespējams tikai strādājot ilglaicīgi nevis kampaņveidīgi, konkrētā pilsētā un vidē.

Pašvaldības institūciju darbs

Interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējas

Svarīgs faktors alkoholisma un narkomānijas profilakses jomā ir nodrošināt bērniem un jauniešiem brīvā laika pavadīšanas iespējas, nodrošināt interešu izglītību pašvaldības teritorijā. Jāpanāk, lai tā būtu pieejama pēc iespējas vairākumam bērnu visos pilsētas mikrorajonos, jārada tādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas neprasa papildus līdzekļus ģimenēm. Brīvā laika pavadīšanas iespējām un interešu izglītībai ir jāatbilst jauniešu vidū populārām, atzītām jomām un nodarbēm. Bērniem un jauniešiem jāsaņem vispusīga informācija par iespējām pavadīt brīvo laiku ārpus savām mācību iestādēm pilsētā.

Pašlaik Jūrmalā interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējas ir diezgan plašas, liela daļa no tām tiek finansētas no pašvaldības budžeta. Pilsētā darbojas Jūrmalas teātris, Jauno dabas draugu centrs, Tehniskās jaunrades centrs, iespējams apmeklēt austrumu cīņu klubu “Neguss”, boksa klubu, orientēšanās klubu, var piedalīties dažādos pulciņos, ko piedāvā skolas, piemēram, keramikas, apmeklēt nodarbības mūzikas un sporta skolās. Bez tam pilsētas dzīvojamos rajonos strādā 5 bērnu klubi, kuros bērni var uzturēties no mācībām brīvajā laikā, klubos strādā pieredzējuši pedagogi, kuri organizē dažādas nodarbības bērniem. Bērni un jaunieši var iesaistīties nevalstisko organizāciju darbībā.

Tomēr Jūrmalā nav neviena speciāla kluba, kafejnīcas, kurās bērni un jaunieši varētu apmeklēt diskotēkas, kas ir iecienīta nodarbe skolēnu vidū. Diskotēkas tiek organizētas tikai skolās un kultūras namos. Dažas skolas to ir atteikušās darīt, jo nespēj nodrošināt kārtību to laikā - daudzi jaunieši uz diskotēkām skolās ierodas alkohola, narkotiku un psihotropo vielu apreibināti un turpina to lietošanu skolu telpās.

Tikpat svarīgi ir organizēt skolēnu brīvo laiku vasaras brīvdienās, piedāvājot dažādas interesantas vasaras nometnes, atpūtas un darba programmas. Īpaši uzmanība jāvelta to ģimeņu bērniem, kurus vecāki finansu apsvērumu dēļ nevar nosūtīt uz ik gadus piedāvātajām maksas vasaras nometnēm.

Tiesībsargājošās struktūras

Policija

• Tās galvenie uzdevumi alkoholisma un narkomānijas, noziedzības apkarošanā:
  • atklāt noziedzības grupas, veicināt to sadalīšanu;
  • noskaidrot vietas un personas, kuras izplata narkotikas;
  • rīkot reidus vakara un nakts laikā, kuros pārbauda diskotēkas, spēļu automātu salonus, bārus un citas izpriecu vietas, nepilngadīgo pulcēšanās vietas ar nolūku veikt likumpārkāpumu profilaksi;
  • noteikt un kontrolēt pusaudžus, kuri nemācās, nestrādā, iesaistīti reliģiozās sektās;
  • izglītot nepilngadīgās personas, viņu likumīgos pārstāvjus un citus pieaugušos tiesību, veselības un drošības jautājumos;
  • veikt profilaktiska rakstura darbu ar pieaugušajiem, ar riska un nelabvēlīgām ģimenēm

• Alkoholisma un narkomānijas profilaksē bērnu vidū aktīvi darbojas policijas nepilngadīgo lietu inspekcija, kas sadarbojas ar bāriņtiesu, Bērnu tiesību aizsardzības centru, nodrošinot bērnu tiesības. Ne tik veiksmīga sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar pilsētas sociālo dienestu, tā vēl ir jāattīsta.

• Pie municipālās policijas darbojas medicīniskā atskurbtuve, kurā īslaicīgi var aizturēt un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību alkohola, narkotiku un citu vielu reibumā esošām personām.

Darbojas atbilstoši likumam par bāriņtiesām (vajadzības gadījumā pieņem lēmumus par bērnu ievietošanu sociālās aprūpes iestādēs).

Sociālās palīdzības un aprūpes darbs

Pēdējos gados Jūrmalā strauji attīstās sniegto sociālo pakalpojumu tīkls, to sniegšanā iesaistās aizvien jaunas institūcijas. Sociālie darbinieki strādā gan pieaugušo aprūpes iestādēs, gan arī bērnu iestādēs, Bērnu tiesību aizsardzības centrā un skolās strādā sociālie pedagogi, skolu valdē izveidots psihologu dienests, kas var sniegt bezmaksas profesionālu palīdzību bērniem un viņu vecākiem. Tomēr pilsētā vēl nav panākta pilnīga šo pakalpojumu sniedzēju koordinēta darbība, un bieži tas kavē efekta panākšanu darbā ar klientiem, jo sociālie darbinieki nestrādā komandā, bet gan katrs atsevišķi. Jāatzīst, ka arī sociālo darbu reizēm veic cilvēki, kuriem nav atbilstoša izglītība un zināšanas.

Pašvaldībā sociālā darba koordinācija uzticēta Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldei. Tās pienākumos ietilpst ne tikai materiālas palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama, bet arī psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana klientiem un viņu piederīgajiem. Labklājības pārvaldes klienti vēl nav pieraduši, ka šeit bez materiāliem pabalstiem var saņemt arī padomus kā mēģināt sakārtot savu dzīvi, izmantojot esošos resursus, ko darīt, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu.

Labklājības pārvaldes pienākumos ietilpst arī tāds sociālās aprūpes pakalpojums kā izmitināšanas nodrošināšana, ja cilvēks nevar uzturēties savā līdzšinējā dzīvesvietā, kam bieži par iemeslu var būt pašu klientu vai viņu ģimenes locekļu pārmērīga alkohola vai narkotisko vielu lietošana. Šajā nolūkā pilsētā darbojas sieviešu un vīriešu nakts patversme, kurā var uzturēties līdz 60 dienām gadā. Patversmē ar klientiem strādā sociālais darbinieks, mēģinot mainīt cilvēku uzvedību, domāšanu un motivāciju, palīdz kārtot dokumentus utml. Pilsētā darbojas 2 bērnu nami, 6 patversmes grupas bērnudārzos un Atbalsta centrs bērniem, kuros patvērumu var rast bērni, kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ nevar veikt viņu aprūpi. Visām šīm ģimenēm nepieciešama sociālā darbinieka konsultācijas, lai risinātu problēmas un veidotu jaunu ģimenes modeli.

Labklājības pārvaldē strādā speciālisti, kuriem ir specifiskas zināšanas par atkarības slimībām, viņi var sniegt konsultācijas ģimenēm, kurās ir alkoholiķi, narkotiku un psihotropo vielu lietotāji, kā izkļūt no krīzes situācijas, kā un kur saņemt cita veida palīdzību. Lai gan pašlaik, galvenokārt, labklājības pārvaldes darbinieku uzmanības lokā nonāk tās ģimenes, kurās ir vissmagākā situācija un tālāk notiek darbs ar seku likvidēšanu, nākotnē jāplāno vairāk darbību vērst tieši uz primāro profilaksi – pasargāšanu no alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas uzsākšanas. Jāpanāk klientu atbildība un pienākumu apziņa savu problēmu risināšanā.

2. Alkoholisma un narkomānijas profilaktiskie pasākumi pašvaldībā

Paralēli valstī izstrādātajām un akceptētajām programmām gan alkoholisma, gan narkomānijas mazināšanas jomā, nepieciešama aktīva pašvaldību līdzdalība, veidojot savas programmas, kas piemērotas vietējiem apstākļiem un pieejamajiem resursiem, kurās ietverti visi profilakses līmeņi un skaidri iezīmēta sadarbība starp dažādām iestādēm.

Starptautiski profilaksē tiek izdalīti trīs līmeņi: primārais, sekundārais un terciārais. Profilakses darba pamatu veido ģimene, skola, darba vieta, apkārtējā vide un masu mediji, kas savstarpēji mijiedarbojas.

2.1 Primārā profilakse

Tā ir visaptverošākā, vērsta uz cilvēkiem, kuri narkotikas vai citas apreibinošas vielas nelieto. Primārā profilakse ir uzskatu un uzvedības modeļa veidošana. Lielākais uzsvars liekams uz izglītību un informētību. Nozīmīgākā mērķgrupa šajā profilakses līmenī ir bērni un pusaudži, ar viņiem jārunā par veselīgu dzīvesveidu un veselīgiem paradumiem, darbā iesaistot vecākus un pedagogus.

Galvenās problēmas pašvaldībā:

Gan sabiedrībai vispār, gan speciālistiem trūkst zināšanu par narkomānijas un alkoholisma negatīvajām sekām. Netiek sniegta pietiekama informācija, kas pretdarbotos masu medijos bieži vērojamai pozitīvajai attieksmei pret narkotikām. Nav vienotas datu bāzes par narkomānijas un alkoholisma izplatību pilsētā, nav koordinēta dienestu sadarbība to mazināšanā.

Skolās veselības mācība, izņemot 5.klasi, ir fakultatīvs priekšmets, jo tā nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvie akti. Ar narkomāniju saistīti jautājumi netiek pietiekami skaidroti un iekļauti skolu mācību plānos, skolēniem nepietiekoši tiek sniegta vispārējā veselības izglītība vai konkrētas zināšanas par narkomāniju un alkoholismu. Narkotikas un psihotropās vielas ir plaši pieejamas, tās var iegādāties skolu teritorijās, alkohola tirdzniecība pilsētā iespējama visu diennakti.

Nereti tiek pārkāpti noteikumi, kas aizliedz tirgot alkoholu nepilngadīgām personām. Pilsētā nav nevienas kafejnīcas vai kluba, kuros rīkotu diskotēkas un vakarus tieši pusaudžiem, proti, nav pusaudžus visvairāk interesējoši brīvā laika pavadīšanas piedāvājumi.

Jāatzīmē, ka nav arī visaptveroša un kvalitatīva pētījuma visas pilsētas mērogā par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. Šāds pētījums nepieciešams, lai varētu lemt par efektīvu rīcību profilakses pasākumu realizēšanā.

Galvenās mērķgrupas:

Sabiedrībā un it īpaši jaunatnes vidū jāveic plašs informatīvi izskaidrojošs darbs par veselīgu dzīves veidu, veselīgiem paradumiem, par iespējām pavadīt brīvo laiku, par sekām, kādas izraisa narkotiku un alkohola lietošana.

Par galveno mērķgrupu varētu izvirzīt skolēnus, jo:

• Salīdzinoši maz ir tādu cilvēku, kuri skolā nemācās vai dara to ļoti neregulāri, līdz ar to iespējams aptvert lielu sabiedrības daļu un no mazotnes iemācīt pozitīvu attieksmi pret savu veselību.

• Latvijā ir tendence samazināties vecumam, kurā uzsāk lietot alkoholu un narkotiskās un psihotropās vielas, tādēļ jo svarīgāk profilaksi uzsākt pēc iespējas agrāk.

• Parasti bērni ir atvērti jaunas informācijas uzņemšanai un viņos vieglāk ir veidot pozitīvu attieksmi un domāšanu.

Bērnu vecāki - jo viņi ir tie, kuri lielā mērā veido savu bērnu uzskatus, attieksmi un dzīves modeļus. Jāsniedz plaša informācija par narkotiku un alkohola postošo ietekmi uz cilvēka veselību un graujošo lomu sociālā plāksnē. Jāmāca viņus atpazīt savu bērnu uzvedības maiņas, kad uzsākta alkohola vai narkotiku lietošana.

Pedagogi, medicīnas darbinieki, policisti un sociālie darbinieki - jo svarīgi ir papildināt viņu zināšanas par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas radītajām sekām, mācīt viņiem atpazīt narkotisko vielu lietotājus, informēt par palīdzības un ārstēšanas iespējām. Viņi ir tie profesionāļi, kuri paši visbiežāk veic izglītojošo darbu un pie kuriem vēršas pēc palīdzības iedzīvotāji, tādēļ ir svarīgi, lai viņu zināšanas būtu pēc iespējas pilnīgākas un vispusīgākas.

Sabiedrība - jo svarīga ir apkārtējo attieksme un nostāja pret katru konkrētu problēmu. Jāveicina sabiedrībā tādu vērtību rašanās, kas pozitīvi ietekmē cilvēku dzīves stilu.

Darba vietas – Ir izstrādāta valsts profilakses programma darbavietām, ko speciālisti realizē pašvaldībās. Liela uzmanība jāpievērš transporta līdzekļu vadītājiem, skaidrojot iespējamās sekas, vadot transportlīdzekli alkohola vai narkotisko vielu reibumā, šajā nolūkā lietderīgi būtu ieviest vienas lekcijas kursu autoskolās Jūrmalā. Riska grupā, kam brīvi pieejams alkohols, kam draud saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībā, HIV/AIDS, ir bāru un kafejnīcu darbinieki. Arī citās darba vietās pēc vajadzības un vienošanās iespējams sniegt informāciju par alkoholu un narkotikām un to lietošanās rezultātā izraisītajām sekām.

Galvenie uzdevumi:

• Sniegt informāciju par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas cēloņiem, izraisītajām sekām, kā izvairīties no šo vielu lietošanas uzsākšanas;
• Organizēt profesionāļu (pedagogu, medicīnas darbinieku, policistu, sociālo darbinieku) izglītošanu, nodrošināt pieredzes apmaiņu, lai sagatavotu viņus darbam ar alkoholiķiem, narkomāniem un viņu ģimenes locekļiem;
• Organizēt brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas atbilstu bērnu un jauniešu interesēm un nodrošināt interešu izglītības pieejamību visām sociālajām grupām;
• Pilnveidot sociālās palīdzības un pakalpojumu struktūru, lielāku uzmanību pievēršot tām ģimenēm, kurās ir neveiksmīgs ģimenes modelis.

• Pētījuma veikšana par narkotiku lietošanas izplatību dažādās vecuma un sociālajās grupās
• Lekciju, grupu darbu, praktisko nodarbību vadīšana skolās (iesaistot darbā skolotājus – multiplikatorus), darba vietās, profesionāļiem
• Akciju, konkursu, tematisku pēcpusdienu utml. pasākumu rīkošana
• Uzskatāmo materiālu izgatavošana un izplatīšana (informatīvi bukleti, plakāti, skrejlapas)
• Skolēnu avīzes veidošana
• Publikācijas presē
• Konsultāciju sniegšana
• Brīvā laika organizēšana un interešu izglītības nodrošināšana
• Akciju, konkursu, tematisku pēcpusdienu utml. pasākumu rīkošana
• Nevalstisko organizāciju, kuras var dot savu ieguldījumu primārajā profilaksē, darba sekmēšana un atbalstīšana

Profilaktiskajā darba nodrošināšanā jāiesaista narkologi un primārās veselības aprūpes speciālisti, skolu pedagogi un medicīnas māsas, skolotāji - multiplikatori, policijas darbinieki, sociālie darbinieki, Bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki, Atbalsta centra bērniem un bērnu namu un patversmju grupu darbinieki, nevalstisko organizāciju darbinieki, kā arī žurnālisti.

2.2 Sekundārā profilakse

Sekundārās profilakses pamatā ir darbs ar riska grupām un personām, kuras sākušas lietot narkotiskās vielas, kā rezultātā var rasties gan veselības, gan sociālās problēmas. Profilakse jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, kad atkarības problēma vēl nav klīniski redzama. Šajā profilakses līmenī darbu veic profesionāļi, visbiežāk vispārējās prakses ārsti un veselības aprūpes institūcijas, psihologi, sociālie darbinieki. Darbības veids ir individuālas sarunas, grupu terapija.

Galvenās problēmas pašvaldībā:

Jūrmalā nav iespējams aprēķināt patieso narkotiku, psihotropo un alkohola lietotāju skaitu, policijas un narkologa dati atšķiras. Šeit kā viens no iemesliem minams finansu trūkums ekspertīzes veikšanai, lai pierādītu apreibinošo vielu klātbūtni organismā. Nepietiekoša ir starpinstitucionālā sadarbība - maz problēmas risināšanā tiek iesaistīts pašvaldības sociālās palīdzības dienests, neefektīva ir informācijas apmaiņa, nepietiekošas zināšanas par citu iestāžu pienākumiem. Pilsētā ir nepietiekams profesionāļu skaits, kuri prastu strādāt ar apreibinošo vielu lietotājiem.

Bez tam sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, zināmā mērā valda stereotips, ka narkotiku un psihotropo vielu lietošana nav nekas briesmīgs, pat moderni, ka tās palīdz atbrīvoties no problēmām, uzlabo garastāvokli un dara dzīvi interesantāku, kā arī to lietošanu katrs var jebkurā brīdī pārtraukt. Tie, kuri apreibinošās vielas lieto regulāri, bieži ilgi nevēršas pēc palīdzības pie speciālistiem, jo neapzinās šīs rīcības bīstamību. Jūrmalā augsts ir intravenozo narkotiku lietotāju skaits, kas, savukārt, paver ceļu C hepatīta un HIV izplatībai.

Diemžēl, nav atrisināts jautājums kur likt policijā aizturētos nepilngadīgos apreibinošo vielu lietotājus, jo pilsētā nav neviena centra, kas varētu sniegt nepieciešamo palīdzību, ziņas par viņiem netiek nodotas sociālajiem darbiniekiem. Pilsētas galveno narkologu uztrauc arī ātrās palīdzības rīcība, jo tās darbinieki neapkalpo jauniešus, kuri atrodas apreibinošo vielu ietekmē, ja to dzīvībai briesmas nedraud (saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību). Pēc narkologa domām pusaudžu apreibumu būtu nepieciešams pielīdzināt saindēšanās.

Pašvaldībā nepietiekošs ir darbs ar narkomāniem, kuri atgriežas dzīvesvietā pēc īsā detoksikācijas, rehabilitācijas un motivēšanas kursa kādā no stacionāriem. Bez tam samērā plaši tiek izmantoti arī anonīmi detoksikācijas pakalpojumi, par šīm personām netiek sniegtas nekādas ziņas. Pilsētā visu diennakti iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, to var izdarīt arī nepilngadīgie, jo nereti tiek pārkāpti alkohola tirdzniecības noteikumi.

Galvenās mērķgrupas:

Narkotisko un psihotropo vielu, alkohola lietotāji - jo viņi nodara nopietnu kaitējumu savai veselībai, var kļūt atkarīgi no apreibinātājvielām, var zaudēt sociālo labklājību, var kļūt bīstami sabiedrībai (piemēram, vadot transportlīdzekļus reibuma stāvoklī). Narkotiku lietotāji ir riska grupa kriminālnoziegumu izdarīšanai, kuru rezultātā iegūst naudu jaunu devu iegādei (piemēram, zagšana). Intravenozie vielu lietotāji pakļauti inficēšanās briesmām ar C hepatītu un HIV.

Narkotiku un alkohola lietotāju ģimenes locekļi - jo viņi ar laiku kļūst līdzatkarīgi, viņiem nepieciešama psiholoģiska un materiāla palīdzība, lai cīnītos ar problēmu.

Pie riska grupām Jūrmalā jāpieskaita:

• Bērni
  • no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, jo bieži vecāku dzīvesveids liedz rūpēties par atvasēm, bērni tiek atstāti bez uzraudzības, tādējādi viņi tiek pakļauti riskam sākt lietot apreibinošās vielas;
  • kuri neapmeklē skolu, pusaudži, kuri nestrādā un nemācās, jo viņi lielāko dienas daļu netiek nodarbināti, paliek daudz brīvā laika, ko pavadīt pēc pašu ieskatiem;
  • kuru ģimenēs ir vardarbība, disfunkcionāls ģimenes modelis un lomu sadalījums, jo, lai aizmirstu nepatikšanas un pāridarījumus, var uzsākt lietot apreibinošas vielas;
  • kuru vecāki ir samērā labi materiāli situēti, jo bērniem ir liela kabatas nauda, ko var izmantot alkohola, narkotisko un psihotropo vielu iegādei;
  • kuru ģimenēs ir grūti materiālie apstākļi, jo šajās ģimenēs bieži valda bezcerība un nolemtība, kā rezultātā sāk lietot alkoholu, narkotikas. Zināms, ka daļa bērnu, kuriem piešķirtas skolā brīvpusdienas, šos talonus pārdod un par iegūto naudu pērk dažādas tabletes.

• Izklaides industrijas darbinieki, jo viņu darbavietās parasti lieto daudz alkoholisko dzērienu, piedāvā narkotikas un psihotropās vielas, risks saslimt ar HIV un seksuāli transmisīvām slimībām.
• Medicīnas darbinieki, jo viņiem ir pieejamas dažādas iedarbības zāļu vielas, kā arī viņi pakļauti inficēšanās riskam ar HIV, C hepatītu.

• Pasargāt intravenozos narkotiku lietotājus no inficēšanās ar C hepatītu un HIV;
• Sniegt informāciju par narkotisko, psihotropo vielu un alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību to lietotājiem un riska grupām;
• Sniegt informāciju par ārstēšanās iespējām un motivēt to darīt;
• Sniegt nepieciešamo psiholoģisko un sociālo palīdzību alkohola un citu apreibinošo vielu lietotājiem un viņu ģimenes locekļiem;
• Nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību apreibinošo vielu lietotājiem (iespējas veikt somatiskos izmeklējumus, izdarīt analīzes, saņemt narkologa pakalpojumus, detoksikācijas, rehabilitācijas un motivēšanas kursu);
• Izglītot speciālistus darbam ar lietotājiem

• Informatīvo materiālu izgatavošana un izdalīšana;
• Lekciju, semināru vadīšana (piem. medicīnas darbiniekiem);
• Šļirču un adatu apmaiņas nodrošināšana;
• Konsultāciju sniegšana;
• Izmeklēšanas, ārstēšanas, motivēšanas, rehabilitācijas nodrošināšana;
• Pašpalīdzības grupu, atbalsta grupu organizēšana;
• Publikācijas presē;
• Brīvā laika organizēšana bērniem un jauniešiem.

2.3 Terciārā profilakse jeb ārstēšana

Šī līmeņa mērķgrupa ir cilvēki, kuri kļuvuši atkarīgi no alkohola vai narkotikām.

Profilakse šajā līmenī nozīmē:

• slimības ārstēšanu, apturot vai mazinot veselības pasliktināšanos, sociālo lejupslīdi;
• citu slimību, kas saistītas ar alkoholisma, narkomānijas slimībām (HIV, hepatīts u.c.) profilaksi;
• pasargāšanu no noziegumu izdarīšanas.

Latvijā nepietiek gultu vietu uz ilglaicīgo (līdz 1 gadam) rehabilitāciju, pat veidojas rindas, lai iekļūtu kādā no trīs rehabilitācijas centriem. Tāpat nav attīstīta apreibinošo vielu lietotāju aprūpe, tā saucamās “pusceļa mājas”, kad lietotāji atgriežas no rehabilitācijas un jāuzsāk normāla dzīve. Diemžēl, reāli ir grūti palīdzēt klientiem atrast darbu, lai viņi varētu sev nodrošināt iztiku un nekristu depresijā, nereti nepieciešams palīdzēt risināt ģimenes attiecības. Metodona programma pašlaik pieejama tikai Rīgā narkoloģijas centrā, lai to jūrmalnieki apmeklētu, nepieciešami materiālie līdzekļi, piemēram, transporta biļešu iegādei. Jūrmalā nav neviena iestāde, izņemot Dubultu poliklīniku, kurā strādā narkologs, kur atkarīgajiem vērsties pēc informācijas un palīdzības.

Jāatzīst, ka vajadzība pēc labas un kvalitatīvas terciārā līmeņa profilakses ir visā Latvijā, tā nav tikai Jūrmalas problēma, visā valstī tam katastrofāli trūkst naudas.

Galvenie uzdevumi:

• Sniegt informāciju par ārstēšanās iespējām, motivēt to darīt
• Pasargāt intravenozos lietotājus no inficēšanās ar C hepatītu un HIV
• Sniegt psiholoģisku atbalstu un sociālo palīdzību personām, kurām ir HIV/AIDS
• Nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību apreibinošo vielu lietotājiem
• Pilnveidot sociālo darbu ar personām, kuras atgriezušās no rehabilitācijas

• Informatīvo materiālu izgatavošana un izdalīšana
• Šļirču un adatu apmaiņas nodrošināšana
• Konsultāciju sniegšana
• Izmeklēšanas, ārstēšanas, motivēšanas, rehabilitācijas nodrošināšana
• Pašpalīdzības grupu, atbalsta grupu organizēšana

3. Programmas realizēšanas nodrošināšana

Lai nodrošinātu programmā paredzēto profilakses uzdevumu izpildi un veicinātu koordinētu starpinstitucionālu darbību, jāizveido programmas vadības grupa (7 cilvēki), kuras sastāvā būtu jādeleģē pārstāvji no šādām institūcijām: policijas, ambulatorās veselības aprūpes iestādes (narkologs), skolu valdes, labklājības pārvaldes, deputātiem (politiķi), Bērnu tiesību aizsardzības centra, preses (žurnālisti). Vadības grupas pienākumos ietilptu koordinēt un kontrolēt programmas īstenošanu dažādās sfērās, dažādos profilakses līmeņos, kā arī uzraudzīt finansu izlietojumu. Iestāžu sadarbības un veicamo uzdevumu shēmu (3.pielikums).

Programmā izvirzīto uzdevumu realizēšanai nepieciešams diezgan ievērojams finansējums. Domājams, ka programmas realizēšanā palīdzēs dažādu institūciju darbinieku gūtās zināšanas un pieredze par narkomānijas un tās radīto seku mazināšanu sadarbības projekta ietvaros starp Jevles (Zviedrija), Tukuma un Jūrmalas pašvaldībām, ko finansēs Zviedrija. Atsevišķu programmas daļu finansēšana iespējama no valsts līdzekļiem, iesniedzot pieteikumu BOVU “Narkoloģijas centrs”, bet aktivitātēm nepieciešams arī finansējums no pašvaldības .

Programmas projektu izstrādāja:

Ruanete Meža,

darba grupas vadītāja, Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes vadītājas vietniece

Dace Skerškāne,

Jūrmalas pilsētas galvenais narkologs, Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes galvenā speciāliste

Iluta Taube,

Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes sabiedrības veselības darbiniece

Jānis Vilmanis

Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes sekundārās veselības aprūpes un katastrofu medicīnas nodaļas vadītājs

Engelena Krūmiņa,

Jūrmalas pilsētas labklājības pārvaldes speciāliste

Vēsma Reinkaite,

Jūrmalas skolu valdes priekšsēdētāja

Baiba Spīgule,

Jūrmalas pilsētas Bērnu tiesību aizsardzības centra ārste

Ingrīda Klāsone,

Jūrmalas pilsētas Bērnu tiesību aizsardzības centra sociālā pedagoģe

Jana Starka,

Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja

Izmantotā literatūra:

• Alkoholisma, narkomānijas un smēķēšanas izplatība un sekas Latvijā, Narkoloģijas centrs, 2000

• Alkoholisma novēršanas un slimības agrīnās atklāšanas programma Jelgavā

• Brokans E. Atkarības ārstēšanas ambulatorās programmas

• Jūrmalas galvenā narkologa sniegtā informācija

• Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija laika posmam no 1999.gada līdz 2003.gadam

• Paplašinātās aprūpes darbs ar narkotiku lietotājiem: principi un prakse, Narkoloģijas centrs, 1999

• Statistikas gadagrāmatas 1998., 1999.

• Stirna A., Pelne A. Ambulatorās narkomānu ārstēšanas un aprūpes vadlīnijas valstī

• Tukuma VVC Jūrmalas teritoriālās daļas statistika

• www.aids-latvija.lv/statistika

• www.narcomania.lv

1.pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.123

Narkoloģijas centrs

• Narkoloģijas centra sniegtās ambulatorās palīdzības veidi: konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un no nikotīna atkarīgajiem slimniekiem (t.sk. pusaudžiem un piederīgajiem). Psihologa konsultācijas. Metodona terapijas programma. Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ekspertīze.
• Stacionārās palīdzības veidi: alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss. Minesotas programma, Motivācijas programma (arī pusaudžiem).
• Narkoloģijas centrs izstrādā informatīvi izglītojošus materiālus, veic dažādu sociālo grupu apmācību, organizē akcijas un izstādes, izstrādā profilakses programmas.

Daugavpils narkoloģiskās slimnīca

• Ambulatorā palīdzība: konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un no nikotīna atkarīgajiem slimniekiem, konsultācijas slimnieku piederīgajiem.
• Stacionārā palīdzība: alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss, Motivācijas programma

• Ambulatorā palīdzība: konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un no nikotīna atkarīgajiem slimniekiem, konsultācijas slimnieku piederīgajiem.

• Stacionārā palīdzība: alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss, Motivācijas programma pusaudžiem, Minesotas programma

• Ambulatorā palīdzība: konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un no nikotīna atkarīgajiem slimniekiem, konsultācijas slimnieku piederīgajiem.

• Stacionārā palīdzība: alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss, Motivācijas programma

• Stacionārā palīdzība: alkoholisma slimnieku detoksikācijas kurss, Motivācijas programma, pusaudžu pirmsrehabilitācijas izmeklēšana

• Galvenokārt sniedz pakalpojumus detoksikācijā.

• Pieaugušo narkomānu atveseļošanas iestāde ar ilgtermiņa programmu (līdz 1 gadam), kurā ietverta psihoterapija, jaunu uzvedības stereotipu veidošana, pakāpeniska atbildības izjūtu atgūšana, sociālo jautājumu risināšana un pakāpeniska atgriešanās dzīvē.
• Atvērtās Anonīmo Narkomānu grupas

• Ilgtermiņa (1 gads) terapeitiskā un darba kopiena pieaugušajiem

• Ilgtermiņa (1 gads) ārstēšanas un rehabilitācijas terapeitiskā kopiena pusaudžiem

2.pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.123

Latvijas Anonīmo Alkoholiķu kustība (AA)

• Kustības pamatā ir AA alkoholisma ārstēšanas 12 soļu programma. AA grupas darbojas 20 Latvijas pilsētās. Pie AA kustības ir izveidota pašpalīdzības kustība alkoholiķu ģimenes locekļiem – Latvijas Al-Anon kustība un Al-Atin pašpalīdzības kustība pusaudžiem, kuru vecāki ir alkoholiķi. Dienestam darbojas arī uzticības telefons: 7333523.

• Ar organizācijas biedriem iespējams sazināties, sūtot vēstules uz adresi: Ļermontova ielā 1, Rīga, LV – 1002

• Federācija apvieno un aktivizē cilvēkus, kuri apzinās apreibinātājvielu nodarīto ļaunumu, informē sabiedrību par apreibinātājvielu kaitīgumu un vēlas radīt bērniem un jauniešiem reālus apstākļus laika pavadīšanai bez apreibinātājvielām.

• Mērķis apvienot cilvēkus, kuri apzinās postu, ko visai sabiedrībai un katram tās loceklim nodara apreibinātājvielu lietošana, nelieto tās, neatbalsta to lietošanu.

• Mērķis ir pievērst sabiedrības, īpaši jauniešu, uzmanību HIV un AIDS problēmām, kas pašreiz ir ļoti aktuāls jautājums intravenozo narkotiku lietotāju vidū. Asociācija veic informatīvo un izglītojošo darbu jaunatnes un sociālā riska grupās, propagandējot veselīgu dzīves veidu, lai ierobežotu epidēmijas izplatību Latvijā.

• Mērķis ir nodrošināt sabiedrības informētību par ģimenes plānošanu un veselību, organizēt un atbalstīt pakalpojumus, kas vērsti uz reproduktīvās veselības saglabāšanu un uzlabošanu.

Vairākas no šīs grupas nevalstiskajām organizācijām darbojas arī Jūrmalas pilsētā:

"Zaļais ordenis – pasaku māja "Undīne""; Latvijas Sarkanā Krusta Jūrmalas nodaļa; “Glābiet bērnus” Jūrmalas nodaļa; Mazpulku organizācija; Latvijas Jaunatnes labdarības fonds; Skautu organizācija; Jaunsargu organizācija; Vanadzēnu grupa u.c.

3.pielikums