LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par Jūrmalas kapsētu uzturēšanas noteikumu
apstiprināšanu

Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 18.decembra lēmumu Nr.902 "Par komisijas izveidošanu kapu apsaimniekošanas noteikumu izstrādāšanai", komisija izstrādājusi kapu uzturēšanas noteikumus. Uzklausot komisijas ziņojumu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas kapsētu uzturēšanas noteikumus saskaņā ar pielikumu.

2. Arhitektūras un plānošanas pārvaldei (ABīviņš) un nekustamā īpašuma nodaļai (A.Smeltere) līdz 1998.gada 1.maijam izskatīt iespēju un sniegt domei priekšlikumu par daļēji slēgto kapu (Lielupes, Asaru, Ķemeru) paplašināšanu, lai ierīkotu kapavietas par maksu.

3. Lēmuma izpildes kontroli uzdot domes priekšsēdētāja 1.vietniekam A.Tampem.

Pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1998.gada 5.marta lēmumu Nr.222

1. Terminu skaidrojums
   

   1.1. Kapsēta - teritorija,kas saskaņā ar pašvaldības lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai.
   1.2. Kapavieta (ģimenes kapavieta) - zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai.
   1.3. Kapavietas uzturētājs - fiziska persona, ar kuru noslēgts līgums par kapavietas nodošanu uzturēšanā uz noteiktu laiku.
   1.4. Kapsētu apsaimniekotājs - juridiskas personas, kas darbojas uz noslēgta līguma ar Jūrmalas pilsētas domi pamata;
   1.5. Daļēji slēgtās kapsētas - kapsētas , kur tiek veikta apbedīšana tiem, kam jau ir ģimenes kapi. Daļēji slēgtos kapos var ierādīt kapa vietas saskaņā ar domes noteiktu maksu vai domes priekšsēdētāja rīkojumu.
   1.6. Slēgti kapi - kapi, kuros netiek veikta apbedīšana;
   1.7. Kapu teritorijas kopējs - juridiska vai fiziska persona ar kuru noslēgts līgums par kapu koplietošanas teritoriju kopšanu.

2. Vispārīgie noteikumi
   

   2.1.Visas Jūrmalas kapsētas tiek uzturētas pamatojoties uz šiem noteikumiem.
   2.2.Jūrmalas kapsētas (turpmāk - kapsētas) ir pašvaldības īpašums.
   2.3.Kapsētu apsaimniekošanas darbu izpildi kontrolē Jūrmalas dome.
   2.4.Kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu uzrauga arhitektūras un plānošanas pārvalde un kapu apsaimniekotājs. Ar kapu apsaimniekotāju saskaņojama kapakmeņu, pieminekļu un piemiņas plākšņu uzstādīšana kapsētās, kapavietu labiekārtošana.
   2.5.Kapsētas paredzētas Jūrmalas mirušo iedzīvotāju apbedīšanai. Citu personu apbedīšana iespējama, saņemot kapsētu īpašnieku un apsaimniekotāja atļauju.
   2.6.Kapavietas Jūrmalas kapsētās tiek ierādītas par maksu, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātām likmēm.
   2.7.Apsaimniekotāju pienākumi ir:
   

   2.7.1. kapsētu kantoru un sadzīves telpu, kapliču, iekšējo ceļu, celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu, ūdenssūkņu, informācijas stendu uzstādīšana, uzturēšana un remonts, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšana, teritoriju labiekārtošana, atkritumu izvešana;
   2.7.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošana atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;
   2.7.3. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu ierādīšana dabā;
   2.7.4. kapsētu topogrāfiskā un kapavietu vēsturiskā inventerizācija atbilstoši kapsētu parcelācijas projektam, apbedījuma vietu precīza uzskaite, kā arī datu pieejamības nodrošināšana;
   2.7.5. sanitāro normu un noteikumu ievērošanas nodrošināšana.
   2.8. Kapsētu un to daļu īpašnieki un uzturētāji rūpējas par kapsētās esošo vērtību un īpašuma saglabāšanu.
   2.9. Fiziskas un juridiskas personas var ziedot līdzekļus Jūrmalas kapsētu labiekārtošanai, izdarot iemaksas Jūrmalas domes kontā ar norādi kādām mērķim tiek ziedots.

3. Kapsētu darba režīms
   

   Kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas:
   no aprīļa līdz oktobrim - no plkst. 7.00 līdz 21.00
   no novembra līdz martam - no plkst. 9.00 līdz 17.00, atsevišķās dienās līdz 21.00.

   Kapsētu kantoris ir atvērts katru dienu no plkst. 8.30 līdz 16.30., izņemot svētdienas un pirmdienas. Valsts svētkos kapsētu kantoris ir slēgts.

4. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi
   

   4.1. Kapsētu apmeklētājiem, amatniekiem, kopējiem, strādniekiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi, kā arī jāievēro šie noteikumi un kapu pārziņa norādījumi (kapu darbiniekiem jābūt pazīšanās zīmes ar ieņemamo amatu un uzvārdu).
   4.2. Bērni līdz 7 gadu vecumam drīksts apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā.
   4.3. Apmeklētējiem kapsētās aizliegts:
   

   4.3.1. slēpot, braukt ar velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem;
   4.3.2. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad izsniegta speciāla atļauja;
   4.3.3. uzturēties kapsētā pēc tās slēgšanas;
   4.3.4. tirgoties, veikt amatnieku pakalpojumus, ja nav noslēgts darba līgums ar apsaimniekotāju;
   4.3.5. dedzināt atkritumus, kā arī piesārņot celiņus un apstādījumus;
   4.3.6. stādīt kokus un kokveida krūmus kapa vietās;
   4.3.7. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;
   4.3.8. postīt kapsētu aprīkojumu (sētas, solus, sūkņus, ēkas, pieminekļus, piemiņas plāksnes utt.) un stādījumus.

5. Kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumi
   

   5.1. Kapavietas uzturētājam saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesības būt apglabātam ģimenes kapavietā, kā arī apbedīt tur savus piederīgos.
   5.2. Ģimenes kapavietu uzturēšanas tiesības tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, par ko tiek noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums ar apsaimniekotāju.
   5.3. Kapavietas uzturēšanas tiesības zaudē spēku, ja:
   

   5.3.1. uzturētājs rakstiski atsakās no kapavietas uzturēšanas;
   5.3.2. kapavieta atbrīvota, izdarot pārapbedīšanu;
   5.3.3. nepiesakās neviens kapavietas uzturēšanas tiesību mantinieks 6.11.apakšpunktā noteiktajā termiņā;
   5.3.4. netiek ievēroti p.6.11.apakšpunktā minētie nosacījumi.
   5.4. Ja kapavietas uzturēšanas tiesības ir zaudējušas spēku, apsaimniekotājs rīkojas atbilstoši šiem noteikumiem.
   Līdzšinējam kapavietas uzturētājam vai viņu tiesību mantiniekam jānojauc un jāizved kapa aprīkojums trīs mēnešu laikā pēc uzturēšanas tiesību pārtraukšanas. Ja tas netiek darīts, apsaimniekotājs organizē kapa vietas sakārtošanu.

6. Kapu kopšana un administratīvā atbildība
   

   6.1. Kapavietu uzturētāji kapus var kopt paši (šajā gadījumā atļauja nav nepieciešama) vai arī slēdz līgumus ar apsaimniekotāju par kapu izveidošanu un kopšanu.
   6.2. Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 100 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.
   6.3. Bez kapu pārziņa atļaujas aizliegts izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm.
   6.4. Kapavietas nožogošanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus (šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasas izstrādājumus u.c.).
   6.5. Kapsērtu vēsturiskajās zonās, kas noteiktas saskaņā ar "Likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Jūrmalas TDP 1989.gada 20.aprīļa lēmumu Nr. 109 atļauts uzstādīt pieminekļus vienīgi no dabiskajiem materiāliem.
   6.6. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā norādītajās atkritumu savākšanas vietās kapu teritorijā.
   6.7. Kapavietas uzturētāja pienākums ir labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.
   6.8. Piemiņas plākšņu, kapakmeņu un pieminekļu uzstādīšana jāsaskaņo ar apsaimniekotāju.
   6.9. Aizliegts bez apsaimniekotāja rakstiskas atļaujas restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus.
   6.10. Darbības ar kapu pieminekļiem vai kapu labiekārtojumu, kas atzīti par kultūras pieminekļiem (mākslas, vēstures, arhitektūras), jāsaskaņo ar domes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu.
   6.11. Kapavieta, kas netiek kopta trīs gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu.
   Par to katru gadu tiek sastādīts kapsētas īpašnieka izveidotās komisijas akts.
   Apsaimniekotājs ir tiesīgs pēc trim gadiem kapa kopiņu nolīdzināt, iepriekš par to paziņojot kapavietas uzturētājam.
   6.12. Jaunus apbedījumus kapavietās var izdarīt ne agrāk kā 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma.
   Atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar sanitārajiem dienestiem šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.
   Ja apbedī neidentificētu līķi, kapavieta tiek saglabāta 5 gadus.
   6.13. Atsevišķu kapavietu kopšanas izdevumi, pamatojoties uz Jūrmalas domes lēmumu, var tikt segti no pilsētas budžeta līdzekļiem.
   6.14. Kapsētas plānā kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nosaka īpaši aizsargājamās vēsturisko apbedījumu teritorijas. Visa veida kapsētas labiekārtošana vai pārveidošana šajās teritorijās, jaunu kapu pieminekļu izvietošana vai esošo pārveidošana saskaņojama ar Domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu.
   6.15. Apbedīšana ārpus kapsētām Jūrmalas pilsētā aizliegta.

7. Amatnieku un kapu kopēju darbība kapsētās
   

   7.1. Amatnieku pakalpojumus un kapu kopšanu kapsētās pēc iedzīvotāju pasūtījuma var veikt kā juridiskas, tā arī fiziskas personas.
   7.2. Amatniekiem un kapu kopējiem, veicot kopšanas darbus, jāņem līdzi apsaimniekotāja atļauja un personu apliecinošs dokuments.
   7.3. Veicot amatnieku pakalpojumus un kapu kopšanas darbus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba un materiālu nokraušanas vieta jāsakārto, atkritumi, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.
   7.4. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

8. Apbedīšanas kārtība
   

   8.1. Kapavietu ierāda kapsētas apsaimniekotāji, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību un izziņu, atbilstoši kapsētas statusam un tuvinieku iesniegumam.
   8.2. Kapu pārzinis ierāda kapavietu, saskaņo ar tuviniekiem apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek katru dienu, izņemot svētdienas , pirmdienas un svētku dienas.
   Izņēmuma gadījumos var tikt noteikts cits laiks, iepriekš to saskaņojot ar apsaimniekotāju.
   8.3. Apbedīšanas pakalpojumus kapos sniedz apsaimniekotājs.
   8.4. Apsaimniekotājs bēru gadījumos iznomā kapličas sēru pasākumiem.
   8.5. Kapličas izmanto mirušo novietošanai līdz apbedīšnas brīdim. Tās drīkst apmeklēt tikai ar kapu pārziņa atļauju kapsētas darba laikā, kā arī citā laikā, to saskaņojot ar apsaimniekotāju. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.
   8.6. Par kapliču izīrēšanu tiek noteiktā nomas maksa.
   8.7. Izdevumus par apbedīšanas pakalpojumiem un kapliču izmantošanu samaksā mirušā apbedītāji.
   8.8. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko, savstarpēji vienojoties ar mirušā piederīgiem, noteicis kapu pārzinis.
   8.9. Bezpiederīgo apbedīšanai kapsētās tiek ierādīts speciālās vietās. Bezpiederīgo apbedīšanu veic apsaimniekotājs par Jūrmalas domes līdzekļiem.
   8.10. Kapa garumam jābūt ne mazākam kā 2 metri, platumam - 1 metrs, dziļumam - 1,5 metri līdz zārka vākam. Apbedot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.
   Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 metra dziļumā.
   Attālums starp kapa kopiņām to garajās malās jābūt 1 metram, īsajās malās - 0,5 metri.
   8.11. Urnas ar mirušo pelniem var tikt apglabātas kapsētās (ģimenes kapos, jaunās kapavietās), kā arī speciāli ierādītās vietās - kolumbārijos.
   8.12. Ierādīto kapavietu izmēri:
   

   Kapavieta	Laukums (m2)
   Vienvietīga	5,25
   Divvietīga	10,50
   Trīsvietīga	12,0
   Četrvietīga	15,0

   8.13. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas īpašnieka vai sanitārā dienesta atļauju.
   8.14. Mirstīgo atlieku ekshumāciju izdara likumā noteiktajā kārtībā.

9. Administratīvā soda piemērošana un iekasētās soda naudas izlietošana
   

   9.1. Par šo noteikumu neievērošanu kapsētas īpašnieks var brīdināt pārkāpēju vai uzlikt naudas sodu pilsoņiem līdz Ls.5.00, amatpersonām līdz Ls 10.00 .
   9.2. Naudas sodu par šo noteikumu neievērošanu ir tiesīgi piemērot:
   

   • valsts un pašvaldības policija;
     
   • zemessargi.