LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
| 2002.gada 19.jūnijā | Nr.509 |
Par Ķemeru nacionālā parka
Dabas aizsardzības plāna
apstiprināšanu
Ar 1997.gada 12.jūnija Latvijas Republikas likumu Ķemeru nacionālā parka likums tika izveidots Ķemeru nacionālais parks, ietverot arī daļu no Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas. Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību un robežām. Parks atrodas valsts aizsardzībā un tas izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.
Saskaņā ar likumu ir izstrādāts Ķemeru nacionālā parka Dabas aizsardzības plāns, ko izstrādāja dāņu konsultantu firma Carl Bro a/s sadarbībā ar Ķemeru nacionālo parku. Dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts laika posmam no 2002.gada līdz 2010.gadam. 2000.gadā ir veikta NP teritorijas inventarizācija, lai konstatētu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Plāna izstrādes procesā ir organizētas publiskās tikšanās vietējās pašvaldībās.
Ņemot vērā minēto un Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejas un vides aizsardzības komitejas kopējās sēdes 2002.gada 29.maija lēmumu (protokols Nr.1), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
- Saskaņot Ķemeru nacionālā parka Dabas aizsardzības plānu pie nosacījuma, ka turpmākā darbā tiks ievērtēti Jūrmalas pilsētas domes priekšlikumi un labojumi saskaņā ar pielikumu.
- Pilnvarot Jūrmalas pilsētas domes deputātu, Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes locekli L.Ozoliņu saskaņot Ķemeru nacionālā parka Dabas aizsardzības plānu.
| Priekšsēdētājs | | D.Urbanovičs |
Pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 19.jūnija lēmumu Nr.509
Priekšlikumi, papildinājumi un labojumi
Ķemeru nacionālā parka
dabas aizsardzības plāna
2002.gada redakcijai
Papildināt 1.2.2.Normatīvie akti:
2002.gada 21.martā ir Saeimā pieņemts likums Reģionālās attīstības likums.
Papildināt 2.2.1. Jūrmalas pilsēta:
Uz ĶNP teritoriju attiecas arī Kūrorta teritorijas Jaunķemeros un Ķemeros.
Ar Jūrmalas pilsētas domes 26.09.2001. lēmumu Nr.553 Par detālā plānojuma uzsākšanu Jūrmalā, Kūdras rajonā ir uzsākta izpēte un detālais plānojums Kūdrā. Projekta mērķis ir precizēt teritorijas zonējumu un aizsargjoslas, izstrādājot parcelācijas priekšlikumus un apbūves rādītājus.
Jūrmalas pilsētas dome organizē pazemes un virszemes ūdeņu piesārņojuma monitoringu Ķašķu purva bijušajā izgāztuvē un tuvākajā apkārtnē no 1998.-2002.gadam.
Ar Jūrmalas pilsētas domes 30.01.2002. lēmumu Nr.49 Par Jūrmalas Vides aizsardzības politikas plāna apstiprināšanu tika apstiprināts izstrādātais plāns Jūrmalas pilsētā.
Labot 2.2.2. Rīgas rajons:
Rīgas rajona plānojums ir izstrādāts 1997.gadā un apstiprināts ar Rīgas rajona padomes 23.09.1997. lēmumu Nr.712, kā arī izstrādāti grozījumi 2001.gadā, apstiprināti ar Rīgas rajona padomes 27.11.2001. sēdes lēmumu Nr.2.
Priekšlikums 3.1.4. īpašuma tiesības:
Visu nepieciešamo informāciju par īpašuma tiesību jautājumiem Jūrmalas pilsētā var iegūt griežoties ar attiecīgu lūgumu Jūrmalas pilsētas domē. Minētā informācija ir nepilnīga un nepareiza.
Labot informāciju par Jūrmalas pilsētu 3.attēlā Ķemeru nacionālā parka zemju sadalījums pa īpašniekiem.
Labot 3.1.5.1. Ceļi:
Jūrmalu šķērso sekojoši ceļi: Eiropas starptautiskā maģistrāle E-22, Valsts nozīmes autoceļš A-10 Rīga Ventspils; 1.šķiras autoceļš P-128 Rīga Talsi. Ķemerus un Jaunķemerus savieno Tūristu iela un Jaunķemeru ceļš, nevis minētā Jūrmalas iela (atrodas citā pilsētas rajonā).
Precizēt 3.5. Kultūrvēsturiskais mantojums Ķemeros un 25.pielikumu:
Kultūras pieminekļu sarakstā ir 14.vietējas nozīmes mākslas pieminekļi.
Vēstures pieminekļi ir tikai saraksta projektā, apstiprināts nav neviens.
Nevar teikt, ka arheoloģijas pieminekļi nav pētīti un apkopoti, Ķemeros to vienkārši nav.
Pielikumā minētā Sīpolciema apmetne (Nr.49) nav fiksēta kultūras pieminekļu sarakstā, par šo apmetni trūkst informācijas, varbūt tā nemaz neatrodas ĶNP teritorijā?
Viesnīcā Ķemeri ir 5.valsts nozīmes mākslas pieminekļi:
- interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā;
- interjera dekoratīvā apdare ēdamzālē;
- interjera dekoratīvā apdare hallē;
- interjera dekoratīvā apdare vestibilā;
- interjera dekoratīvā apdare rozā salonā.
Precizēt 4.1.2. Slokas ezers:
Slokas ezera aizsargjosla ir noteikta 300 m platumā, kā arī izveidots zemesgabals Slokas ezeram. Visas dabas resursu aizsargjoslas saskaņā ar LR Aizsargjoslu likumu ir noteiktas un apstiprinātas Jūrmalas Vides aizsardzības politikas plānā.
Precizēt 4.1.4. Aklais ezers:
Aklā ezera aizsargjosla ir noteikta 100 m platumā.
Priekšlikums 4.4.5. Rīcības:
Neslēgt ceļu no Kauguriem līdz ezeram, bet organizēt atpūtas un rekreācijas iespējas iedzīvotājiem un tūristiem.
Precizēt 4.1.7. Melnezers:
Melnezera aizsargjosla ir noteikta 100 m platumā.
Precizēt 4.2.3.5. rīcības:
Priekšlikums atbalstīt Jūrmalas ūdenssaimniecības projektu un veicināt tajā paredzēto pasākumu izpildi (ne tikai risināt Meža mājas problēmas).
Precizēt 4.7.1.1.4. rīcības:
Nav skaidrs, kam jāveic reidi Slokas tirgū (par kuru tirdzniecības vietu iet runa?) dzegužkurpītes aizsardzības režīma ievērošanai? Minētais kontroles mehānisms nav pietiekošs un skaidrs.
Papildināt 7.2. Darbs ar sabiedrību, situācijas apraksts:
Paredzēt sadrbību ar izveidoto Rīgas reģiona attīstības aģentūru, kas apvieno visas Rīgas reģiona pašvaldības.
Precizēt 8.2.5.1. Norādes un stendi:
Jūrmalas pilsētā jāievēro pašvaldības izdotie saistošie noteikumi Nr.19., 19.12.2001. Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā, attiecīgi saskaņojot visas norādes un stendus. Minētās norādes Jūrmalas pilsētā nav saskaņotas ar pašvaldību.
Pārskatīt intensīvās tūrisma zonas Jūrmalā (31.attēls) Kūdras rajonā un pie Aklā ezera.
Papildināt un precizēt 8.8. rīcības:
Meža mājā izvietot Jūrmalas TIC filiāli, uzlabojot saiti ar Jūrmalas pilsētu tūristu piesaistes jomā.
Minētie plānošanas pasākumi maz attiecināmi uz plānošanu. Priekšlikums - ietvert rīcībās vienotas tūrisma attīstības stratēģijas izstrādi un ĶNP teritoriālplānojuma izstrādi.
Papildināt un precizēt 32.attēlu:
Nav atzīmēta kā telšu vieta Jaunķemeru kempings.
Nav plānots tūrisma maršruts no Jaunķemeru sanatorijas un sanatorijas Dzintarkrasts, kur regulāri atpūšas atpūtnieki, potenciālie arī ĶNP apmeklētāji.
Nav iekļauti plānotie velomaršruti. Jūrmalas attīstības plānā tie noteikti jau 1995.gadā.
Papildināt ar iespējamo laivu bāzi pie Jaunķemeru sanatorijas (ved asfaltēts ceļš no sanatorijas līdz Slokas ezeram).
Nav nevienas tūrisma takas no Kauguru dzīvojamā rajona.
Trūkst esošās un plānotās sabiedriskās ēdināšanas vietas.
Papildināt 9.8. rīcības:
Nepieciešama sadarbība arī ar vietējiem pašvaldību laikrakstiem.
Pārskatīt 10.4. Atkritumu savākšana:
Plāns paredz, ka atkritumu savākšana ir pašvaldību kompetence.
11.nodaļa Rīcību programma.
Maz paredzēta sadarbība ar pašvaldībām (daudzos punktos tas palīdzētu nonākt pie vēlamā mērķa ātrāk). Kontrolēt turpretī paredzēts Pašvaldību municipālajām policijām. Priekšlikums veidot speciālu ĶNP uzraudzības un kontroles grupu, kura var sadarboties ar pašvaldību municipālajām policijām.
11.2. Plānošana netiek paredzēta pāsvaldību līdzdalība.
11.3. Kontrole plānots, ka pašvaldību municipālā policija kontrolēs noteikumu ievērošanu parka teritorijā.
11.4. Informācija neparedz sadarbību informācijas apmaiņā ar pašvaldībām, kas ir būtiski abām pusēm.
Apkopoja: M.Kalvāne
Jūrmalas galvenā plānotāja