LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par iespējamiem administratīvi teritoriālās reformas
variantiem Jūrmalā

Ar Latvijas Republikas 1998.gada 21.oktobra likumu “Administratīvi teritoriālās reformas likums” Latvijā tika noteikta kārtība, kādā tiek veikta pagastu un pilsētu administratīvi teritoriālā reforma un tas, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu. Tās mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pilsētu un pagastu administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamības vērtēšanas kritēriji, kuru lietošanas metodiku nosaka Administratīvi teritoriālās reformas padome, ir šādi:

• pašvaldības teritorijas ilglaicīga attīstība;
• finansu ieņēmumu bāze;
• pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;
• iedzīvotāju skaits;
• pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība;
• pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība;
• citi nosacījumi pēc pašvaldības priekšlikuma.

1. Konceptuāli atbalstīt Salas un Lapmežciema pagastu apvienošanu ar Jūrmalas pilsētu.
2. Neatbalstīt Jūrmalas pilsētas teritorijas Ķemeros atdalīšanu, to iekļaujot Ķemeru novadā.
3. Uzsākt administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamības vērtēšanas kritēriju izvērtēšanu.
4. Organizēt iedzīvotāju sabiedrisko aptauju par iespējamiem administratīvi reģionālās reformas variantiem.
5. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram Z.Starkam kontrolēt lēmuma izpildi.

Pielikums
Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 3.jūlija lēmumam Nr.567

• pašvaldības teritorijas ilglaicīga attīstība

Jūrmalas pilsētai apvienojoties ar Salas un Lapmežciema pagastiem tiktu nodrošināta teritorijas ilglaicīga attīstība. Papildus tiks iegūtas pilsētas zaļās – rekreācijas nozīmes teritorijas, kā arī rezerves apbūves teritorijas, kuru perspektīvās attīstības iespējas Jūrmalā šobrīd praktiski ir izsmeltas. Jūrmalas pilsēta finansiāli varētu atbalstīt lauku teritoriju attīstību, ja tiek pārskatīti Jūrmalas pilsētas maksājumi pašvaldības izlīdzināšanas fondā līdz ar reformas realizāciju.

• finansu ieņēmumu bāze.

Pamatbudžeti pašvaldībās (2002.gada plāns):

Jūrmala – 10 964 153; Salas pag. – 469 304; Lapmežciema pag. – 347 650.

Gada plāns uz 1.iedzīvotāju:

Jūrmala – 197.0; Salas pag. – 390,1; Lapmežciema pag. – 151,2.

• iedzīvotāju skaits

Jūrmala – 55646; Salas pag. – 1203; Lapmežciema pag. – 2300.

• pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība.

Salas pagastam ar Jūrmalas pilsētu ir kopēja administratīvā robeža Kūdrā, Bažciemā un pie Varkaļu kanāla, kā arī pa Lielupes vidu. Šāds administratīvais sadalījums pirmkārt mākslīgi sadala apdzīvoto vietu “Kūdra”, ka pēc savas struktūras ir vienots ciemats, ko šķērso dzelzceļa līnija un Ventspils šoseja, un otrkārt sadala upi, padarot tās apsaimniekošanu neefektīvu, ja netiek realizēta cieša sadarbība kā ekoloģisko tā saimniecisko jautājumu risināšanā. Bažciemā (“Pavasaros”) ir izveidota kopēja polderu sistēma, kuras uzturēšana nodrošina lauksaimniecības zemju kvalitāti un izmantošanas iespējas.

Lapmežciema pagastam ar Jūrmalas pilsētu ir kopēja administratīvā robeža starp Bigauņciemu un Jaunķemeriem. Ģeogrāfiski Lapmežciema pagasta apvienošana ar Jūrmalas pilsētu pagarina jau tā lineāri veidoto Jūrmalas pilsētu, kam ir gan pozitīvi gan negatīvi aspekti. Kopējā apdzīvojuma struktūrā svarīgi ir saglabāt Ekoloģiski vērtīgās un ģeoloģiski jūtīgās teritorijas starp esošajām apbūves teritorijām, nepieļaujot nepārtrauktu krasta teritorijas apbūvi un nodrošinot vienādus apbūves nosacījumus visā teritorijā.

Vēsturiski Jūrmalas pilsētai (Slokas pilsētai) bijušas saites ar Salas un Lapmežciema pagastiem . Lielupe kā nozīmīgs transporta un tirdzniecības ceļš ir bijusi gan kā robeža starp Kurzemi un Zemgali, gan Rīgas pilsētas un Zemgales bīskapa zemēm. Teritorijas abos Lielupes krastos ir pārmaiņus nonākušas gan vienās, gan otrās “rokās”, par ko liecina vēstures liecības. Kurzemes hercogistes laikā teritorijas saistīja kopēja draudze, kam bija sakars ar Daugavgrīvas klosteri (Buļļu baznīca, Bildriņu kapella, Slokas sv.Miķeļa kapella, Sv.Jura lūgšanas nams Kauguros, Ragaciema baznīca.) Toreizējais Slokas baznīcas sliktais stāvoklis bijis par iemeslu, ka pirms 1700.g. daudzi ļaudis turējušies pie kaimiņu Salas draudzes. Robeža starp Kurzemi un Vidzemi grozīta 1660.g., kad izveidoja Slokas apgabalu (līdz Kaņiera ezeram) to pievienojot Vidzemei.

• pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība.

Jūrmalas pilsēta jau ir uzsākusi darbu pie vienotas iedzīvotāju apkalpošanas sistēmas ieviešanas pilsētā, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Šo sisitēmu attīstōt un papildinot iespējams nodrošināt arī pagastu iedzīvotājus atbilstoši pēc teritoriālā principa izvietojot iedzīvotāju apkalpošanas centrus.

Jūrmalas galvenā plānotāja