LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par programmas apstiprināšanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 21.pantu un Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.185 “Par Jūrmalas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas izstrādi”, saskaņā ar Iedzīvotāju konsultatīvās padomes lēmumu un domes labklājības un izglītības jautājumu komitejas 2003.gada 18.septembra lēmumu (protokols Nr.01-54/9), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības programmu sabiedrības integrācijas jautājumos saskaņā ar pielikumu.
2. Jūrmalas pilsētas domes vadības galvenajai speciālistei sabiedrisko attiecību jautājumos V.Ramānei sadarbībā ar Iedzīvotāju integrācijas jautājumu komisiju (priekšsēdētājs J.Hlevickis) divu mēnešu laikā izstrādāt augstākminētajai programmai atbilstošu sabiedrības integrācijas rīcības plānu un nepieciešamo finansējumu 2004.gadam un iesniegt to izskatīšanai domes labklājības un izglītības jautājumu komitejai un finanšu komitejai un trīs mēnešu laikā sagatavot sabiedrības integrācijas rīcības plāna projektu 2005.gadam un iesniegt to izskatīšanai domes labklājības un izglītības jautājumu komitejai.
3. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam J.Hlevickim kontrolēt lēmuma izpildi.

Pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2003.gada 15.oktobra lēmumu Nr.730

Programmā izmantoto terminu skaidrojums

1. Bilingvisms – (lat. bi divi + lingva valoda) divvalodība – indivīda, noteiktas sabiedrības vai tās daļas spēja lietot divas vai vairākas valodas.
2. Etnisks – (gr. ethnos cilts, tauta) tāds, kas ir tauta (etnoss), piem., etniska grupa; saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa); saistīts ar kādu tautu (etnosu); tāds, kas attiecas uz izcelsmi, tautību, nevis pilsonību.
3. Ielu bērni – jebkurš zēns vai meitene, kam iela (vārda plašākā nozīmē, ieskaitot neapdzīvotas mājas, pamestas vietas) ir kļuvusi par viņa/viņas ierasto mājokli un/vai iztikas avotu un par kuru atbildīgie pieaugušie bērnu neadekvāti aizsargā, uzrauga un vada.
4. Integrācija – (lat. integratio atjaunošana, sakārtošana) atsevišķu elementu, apakšsistēmu, daļu saistība noteiktā sistēmiskā veidojumā (sistēmā); šāda veidojuma rašanās process.
5. Invaliditāte – (lat. invalidus nespēcīgs) ilgstoša vai pilnīga darba nespēja, kā arī darbspēju samazināšanās slimības dēļ.
6. Mazākumtautība – tautība, kas nav valsts pamattautība.
7. Minoritāte – (lat. minor mazs) mazākuma grupa sabiedrībā, kas atšķiras no vairākuma ar citām vērtībām. Var būt etniskā, reliģiskā, seksuālā u.c. minoritāte.
8. Mobilitāte (lat. mobilis kustīgs) kustīgums.
9. Nacionāls – (fr. National<lat.) tāds, kas attiecas uz nāciju, tautību, tautu, ir tām raksturīgs.
10. Naturalizācija – (fr. naturalisation<lat.naturalis dabisks, reāls, īstens) personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā pēc tās lūguma saskaņā ar kompetenta valsts orgāna pieņemtu lēmumu.
11. Nevalstiska organizācija (NVO) – organizatoriski no valsts pārvaldes atdalīta organizācija, kas darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa.
12. Pilsonisks – saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli; pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
13. Pilsonība – personas piederība pie noteiktas valsts.
14. Privātais sektors – ar atsevišķiem indivīdiem vai to grupām saistītas sabiedriskās aktivitātes.
15. Socializācija – (fr. socialization) personības tapšanas process, cilvēkam jau no dzimšanas pārmantojot cilvēces pieredzi un zināšanas, pakāpeniski iesaistoties sociālajā vidē.
16. Sociālā integrācija – mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz sabiedrības pašsaglabāšanās nodrošināšanu, sabiedrības kā vienota veseluma nepārtrauktu atjaunošanos. Sociālās integrācijas mērķis ir radīt „sabiedrību visiem”, kurā katram cilvēkam ir nozīmīga loma.
17. Sociālais pedagogs – profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju.
18. Tālākizglītība – pieaugušas personas pamatizglītības papildināšana vai pārprofilēšana.

Lai labāk izprastu Jūrmalas pilsētas pašreizējo situāciju sabiedrības integrācijas jomā un iezīmētu nākotnes perspektīvas, jāapskata pilsēta tās vēsturiskajā attīstībā.

Jau pirms Rīgas dibināšanas, kad 12.gadu simtenī vācu tirdzniecības kuģi sāka iebraukt Daugavā, Lielupes ieteka noderēja par labu pieturas vietu vietējiem un ārzemju kuģiem. No 1000.–1100.gadam no šejienes zemgalieši netraucēti veikuši plašu jūras tirdzniecību un veduši arī karus ar Zviedriju un citām valstīm.

Laikā no 1561. līdz 1783.gadam Jūrmalas teritorija bija iekļauta Kurzemes hercogistē. 1783.gadā to iekļāva Vidzemes guberņā, kas jau kopš 1721.gada atradās Krievijas sastāvā. Sloka Jūrmalas teritorijā ir senākā apdzīvotā vieta. Slocenes upīte, pie kuras tā atrodas, vēstures avotos minēta jau 1255.gadā. Tirdzniecības miesta tiesības Sloka saņēmusi 1785.gadā, pilsētas statusā tā ir kopš 1878.gada.

Pirmie dati par iedzīvotāju skaitu ir zināmi pēc Slokas mācītāja Rozenberga liecības 1795.gada 24.maijā – 2002 cilvēki, t. sk. 53,7% - vīrieši, 46,3% - sievietes. 1826.gadā iedzīvotāju skaits bija ap 2100 cilvēku, bet 19.gadsimta beigās (1897.) iedzīvotāju skaits divkāršojies – 4380 cilvēki. Iedzīvotāju skaita pieaugums saistīts ar peldvietu attīstīšanu un vasarnīcu būvniecību, kā arī dzelzceļa Rīga – Jūrmala atklāšanu 1877.gadā.

Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju skaits (CSP dati)

Gads	Iedzīvotāju skaits	tai skaitā
		vīrieši	sievietes
1795	2 002	53,7%	46,3%
18261	2 100	–	–
1897*	4 380	–	–
19142	13 225	–	–
1935*	13 663	46,2%	53,8%
1959*	35 284	–	–
1970*	47 957	–	–
1979*	53 498	43,8%	56,2%
1989*	60 600	44,6%	55,4%
2000*	55 718	44,6%	55,4%
2002	55 328	44,6%	55,4%
2003	55 156	44,6%	55,4%

* pēc tautas skaitīšanas rezultātiem

20.gadsimta globālie vēsturiskie notikumi ir ietekmējuši visas Latvijas iedzīvotāju sastāvu un kopumu, visu Latvijas pilsētu attīstību, tai skaitā Jūrmalas teritoriju. Abi pasaules kari mainīja Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju dzimuma attiecības. Vīriešu īpatsvars kopējo pastāvīgo iedzīvotāju kopskaitā Jūrmalas pilsētā samazinājās no 46,2% 1935.gadā līdz 44,6% 2003.gadā, kaut gan pirms kariem vīriešu bija vairums. 2000.gada tautas skaitīšanas dati rāda, ka Jūrmalas iedzīvotāji pēc dzimuma iedalījās šādi: 24 862 vīrieši un 30 856 sievietes. Jūrmalas pilsēta valsts pilsētu un rajonu vidū izceļas ar vismazāko vīriešu īpatsvaru (44,6%) pastāvīgo iedzīvotāju kopskaitā salīdzinājumā ar pārējām valsts lielajām pilsētām un rajoniem.

Pilsētas statusu Jūrmalai piešķīra 1920.gada 2.martā Latvijas Republikas valdība. Tajā bija iekļauta teritorija no Buļļiem līdz Valteriem. Tās nosaukums bija Rīgas Jūrmala. Pilsētas ģerbonis apstiprināts 1926.gadā.

Padomju laikā no 1946. līdz 1959.gadam Rīgas Jūrmala bija Rīgas sastāvdaļa. Pilsēta ieguva Vissavienības kūrorta statusu. 60.gadu beigās aizsākās plānošanas un celtniecības procesi, kas bija pretrunā ar Jūrmalas vēsturiskās attīstības gaitā izveidojušos koka vasarnīcu un individuālo ģimenes māju apbūvi un iepriekšējām kūrorta dzīves tradīcijām.

Par procesu vērienu liecina dati. Piemēram, 1914.gadā Jūrmalu apmeklēja 70 000 – 78 000 vasarnieku, 1940.gadā – 40 000. Padomju laikā Jūrmalā apmeklētāju skaits atpūtas dienās vien sasniedza 300 000 – 400 000 cilvēku. Vietu skaits Jūrmalas kafejnīcās, ēdnīcās, restorānos un bufetēs 1974.gadā pārsniedza 10 tūkstošus. Gadā Jūrmalu apmeklēja vairāk nekā 6 miljoni cilvēku no visām Padomju Savienības malām. Ar šo pamatojams tik krass pastāvīgo iedzīvotāju pieaugums: 1959.gadā – 35 tūkstoši, kas ir divas ar pusi reizes vairāk nekā 1935.gadā.

Tagadējās robežas, nosaukumu un atjaunotu pilsētas statusu Jūrmala ieguva 1959.gadā, kad tai pievienoja Sloku un Ķemerus. Tā kā Jūrmala pašreizējās robežās vienoti attīstās galvenokārt pēdējos četrdesmit gados, tās apbūve un ceļu tīkls nav vienmērīgi attīstīti, arī apdzīvotības blīvums ir atšķirīgs. Izkliedētā apbūve, jūras un upes tuvums veido Jūrmalas īpašo kolorītu.

Pēc Jūrmalas pilsētas izveides sāka izvērsties arī rūpniecisku objektu celtniecība. Vairāki no tiem bija unikāli. Piemēram, fabrika “Dzintars” bija vienīgais uzņēmums PSRS, kur būvēja sporta airu laivas – smailītes, kanoe un akadēmiskās laivas. 70.gados te izgatavoja ap 6 000 laivu gadā.

Sākās Vissavienības uzņēmumu, kā arī Latvijas uzņēmumu, sanatoriju un atpūtas namu celtniecība, izmantojot silikāta ķieģeļus un saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Jaunizveidotie ārstniecības un atpūtas kompleksi no sezonālā darba ritma pārgāja uz darbu visos gadalaikos. Jūrmalā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, sākās dzīvojamo masīvu celtniecība. Jūrmalas lielākais dzīvojamais rajons ar daudzstāvu apbūvi ir Kauguri. 1974.gadā uzceltajā Kauguru vidusskolā ir vietas 1 000 skolēniem. 1979.gadā iedzīvotāju skaits jau sasniedz 53 000 iedzīvotāju.

Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru Jūrmalā ir 553,8, tas ir vismazākais rādītājs valsts nozīmes pilsētās.

Iedzīvotāju dabisko kustību 2002.gadā Jūrmalā raksturo šādi skaitļi: dzimuši - 426; miruši - 857; dabiskais pieaugums – 431; reģistrētas laulības - 258; šķirtas laulības - 170; dzimuši uz 1000 iedzīvotājiem - 7,7 - 3.vietā lielo pilsētu vidū.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums pa tautībām 2002.gadā ir šāds: kopā – 431; latvieši –177; krievi – 171; baltkrievi – 35; ukraiņi – 15; poļi – 2; lietuvieši – 14; čigāni + 5; citi – 22. Kā redzams, pozitīvs dabiskais pieaugums ir tikai čigānu tautībai.

Jūrmalas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas, gada sākumā

Gads	Iedzīvotāju skaits	Tai skaitā **			Demogrāfiskā slodze uz 1000 iedzīvotājiem
		Līdz darba spējas vecumam	Darba spējas vecumā	Virs darba spējas vecuma
1989*	60 600	12 632	34 470	13 498	758
1996	56 765	10 735	32 918	13 112	724
1997	56 469	10 397	32 812	13 260	721
1998	56 183	10 055	32 619	13 509	722
1999	55 794	9 588	33 000	13 206	691
2000*	55 718	9 307	33 051	13 358	686
2001	55 839	8 825	34 099	12 915	638
2002	55 328	8 392	34 000	12 936	627

* pēc tautas skaitīšanas rezultātiem
** sadalījums pa vecuma grupām notika atbilstīgi tajā brīdī spēka esošajai likumdošanai

Laika posmā starp 1989.gada tautas skaitīšanu un 2002.gada sākumu iedzīvotāju skaits samazinājies par 5 272 cilvēkiem jeb par 8,7%, tai skaitā 0 – 14 gadu vecumā samazinājums bija 4 240 cilvēki jeb 33,6%. Pensijas vecums pakāpeniski tiek palielināts no 2000.gada 1.janvāra, tāpēc iedzīvotāju vecuma grupas: darbspējas vecumā un virs darbspējas vecuma pēc 2000.gada 1.janvāra nav salīdzināmas. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Jūrmalas iedzīvotāju skaits nedaudz samazinājies, jo pilsētu atstāja bijušās PSRS militārpersonas un viņu ģimenes.

Pēc Valsts Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2002.gadā Jūrmalā pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 55 328 cilvēki, tai skaitā 24 678 vīrieši un 30 650 sievietes.

Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju nacionālais sastāvs lielākajās tautību grupās ir parādīts tabulā. Pārējās iedzīvotāju tautību grupas, kas iekļautas grupā “citas tautības”, ir čigāni, ebreji, igauņi, lietuvieši un vācieši. Laika posmā starp 1935. un 1989.gada tautas skaitīšanām latviešu skaits samazinājies gandrīz divas reizes.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas vienlaikus ar procentuālā īpatsvara palielināšanos latviešu skaits pēdējos gados vēl aizvien turpina samazināties – kopumā 2003.gada sākumā latviešu īpatsvars valstī bija 58,4%, Jūrmalā mazāk – 49,6%.

Otru lielāko daļu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā aizņem krievi. 1935.gadā krievu bija tikai 2,9%, bet 1989.gadā krievu bija 42,1% un 2003.gada sākumā ir 36,7%. Krievu īpatsvara samazinājums pēdējos gados galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diezgan liela daļa krievu tautības iedzīvotāju atgriezās uz dzīvi etniskajā dzimtenē vai arī izceļoja uz citām valstīm. Krievu īpatsvars valstī kopumā 2003.gada sākumā bija 29%, Jūrmalā tas ir lielāks – 36,7%. Līdzīga situācija ir arī Rīgā.

Jūrmalas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju nacionālais sastāvs, gada sākumā procentos (CSP dati)

Gads	Tautība
	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Citas tautības
1935*	86.6%	2.9%	0.7%	...	1,7%	8.1%
1989*	44.2%	42.1%	4.9%	3.4%	1.5%	3.9%
1998	47.1%	40.7%	4.3%	3.2%	1.4%	3.2%
1999	47.3%	40.6%	4.3%	3.2%	1.4%	3.2%
2000*	49.1%	37.1%	4.5%	2.9%	1.7%	4.7%
2001	49.4%	36.9%	4.4%	2.9%	1.7%	4.7%
2002	49.5%	36.8%	4.4%	2.9%	1.7%	4.7%
2003	49.6%	36.7%	4.3%	2.9%	1.7%	4.8%

* pēc tautas skaitīšanas rezultātiem

Vienīgi poļu īpatsvars Jūrmalā gan pirms kara, gan pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas, gan šobrīd ir gandrīz vienāds – 1,7%.

Jūrmalas pilsētas 15 gadu un vecāku iedzīvotāju izglītības līmenis (CSP dati)

	1989		2000
	iedzīvotāji	%	iedzīvotāji	%
Visi iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā	48 748	100.0%	46 409
To skaitā snieguši atbildes par savu izglītības līmeni, t.sk. ar izglītību:			40 248	100.0%
sākumskolas vai zemāka	6 274	12.9%	2 512	6.2%
pamatskolas	9 507	19.5%	8 835	22.0%
vispārējā vidējā	16 234	33.3%	13 150	32.7%
vidējā speciālā	10 269	21.1%	9 085	22.6%
augstākā	6 464	13.3%	6 666	16.6%

Analizējot 2000.gada tautas skaitīšanā iegūto informāciju par 15 gadu un vecāku iedzīvotāju izglītības līmeni, redzams, ka no visiem 40 248 iedzīvotājiem, kas sniedza atbildes par savu izglītības līmeni, 16,6% ir uzrādījuši, ka viņiem ir augstākā izglītība, 22,6% – vidējā speciālā, 32,7% – vispārējā vidējā, 22,0% – pamatskolas, 6,2 – sākumskolas vai zemāka izglītība.

Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars starpskaitīšanu periodā palielinājies par 3,3 procentpunktiem, valstī kopumā par 2,4 procentpunktiem. Mazāk par 1 procentpunktu palielinājies iedzīvotāju īpatsvars ar vispārējo vidējo un vidējo speciālo izglītību, kaut gan valstī kopumā iedzīvotāju īpatsvars gan ar vispārējo vidējo, gan ar vidējo speciālo izglītību ir palielinājies. Reizē ar to jāatzīmē, ka lielāks kļuvis arī iedzīvotāju īpatsvars, kam ir tikai pamatskolas izglītība. Gandrīz uz pusi mazāk kļuvis iedzīvotāju ar sākumskolas vai zemāko izglītību.

Sakarā ar to, ka Jūrmalas pilsēta izveidojusies, apvienojoties Rīgas Jūrmalai ar divām pilsētām – Sloku un Ķemeriem, pilsētas atsevišķu rajonu iedzīvotājos vērojamas separātisma tendences, kas īpaši izpaužas Ķemeros. Vispār iedzīvotājos vērojams lokālpatriotisms atkarībā no rajona, kurā viņi dzīvo, mazāk viņi sevi izjūt kā visas Jūrmalas pārstāvjus. Līdz ar to sabiedrībā kopumā nav pietiekami izkoptas Jūrmalas pilsētas patriotisma jūtas, kādas tās ir, piemēram, liepājniekiem.

Pašlaik vērojama turīgo iedzīvotāju pastiprināta interese par Jūrmalu un attieksmes maiņa pret tās izmantošanu. Iedzīvotāji, kas Jūrmalā iegādājas zemi un īpašumus, ir orientēti izveidot ārpilsētas mājas izmantošanai cauru gadu. Arī vieglās paviljona tipa sabiedriskās celtnes un vasarnīcas nomaina ziemas mājas.

Tagad iedzīvotāju skaits ir stabilizējies. Iespējams, tuvāko gadu laikā tas nedaudz pieaugs.

1. Stāvoklis sabiedrības sociālajā integrācijā

   Sabiedrības sociālās integrācijas galvenais uzdevums ir mazināt atšķirības dažādu sociālo grupu starpā, tādējādi novēršot vai vismaz mazinot konfliktsituāciju skaitu un asumu. Svarīgas ir katra sabiedrības locekļa iespējas un vēlme iesaistīties sabiedrības darbā, nodarbinātības iespējas un dzīvesvietas kvalitāte.

   Materiālā labklājība vai tās trūkums nosaka lietotā uztura, apģērba, dzīvokļa un dzīves vietas kvalitāti, atstāj iespaidu uz veselības stāvokli, izglītību, līdz ar to arī uz iespējām līdzdarboties sabiedrībā. Izmaiņas 90.gadu sociālekonomiskajos un politiskajos faktoros ir radījušas būtiskas izmaiņas cilvēku vērtību kritērijos un uzskatos, kas tiešā veidā ietekmē attieksmi pret ģimeni, tās lomu un nozīmi sabiedrības un indivīda dzīvē. Katrai ģimenei vajadzētu pašai sevi nodrošināt ar ienākumiem, taču pastāv objektīvi un subjektīvi apstākļi, kas būtiski ietekmē atsevišķu ģimeņu spēju nodrošināt sevi ar iztikas līdzekļiem.

   Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes uzskaitē ir 432 trūcīgas ģimenes, kurām pēc 2003.gada 1.ceturkšņa datiem piešķirts trūcīgas ģimenes statuss; trūcīgas ģimenes pabalsts piešķirts 238 ģimenēm; kopā pabalstus saņēmusi 1161 ģimene. Šīs ģimenes ar grūtībām risina savas materiālās un sadzīves problēmas, kas saistītas ar uztura iegādi un komunālajiem maksājumiem. Pašvaldības atbalsts ir viens no veidiem, kā nodrošināt iespējas gūt ienākumus un paredzēt pakalpojumus ģimenes materiālā stāvokļa uzlabošanai un līdzsvarošanai gadījumā, kad ģimenes izdevumi palielinās sakarā ar nepieciešamību kopt un audzināt bērnu, ilgstošas darba nespējas un bezdarba gadījumā.

   Jūrmalā reģistrēts liels skaits bezdarbnieku attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Līdz ar to ģimene nevar nodrošināt savu funkciju izpildi, ja netiek apmierinātas ģimenes elementārās vajadzības. Bieži vecākiem trūkst līdzekļu bērnu izglītošanai, ārstēšanai, kultūrai u.c. Ģimenes kļūst aizvien nestabilākas. Daudziem bērniem pietrūkst vecāku uzmanības, sirsnības, nereti viņi vispār paliek neaprūpēti vai pat pamesti. Jūrmalā pieaug nelabvēlīgo ģimeņu skaits:

   1998.g. - 408		2001.g. - 484
   1999.g. - 461		2002.g. - 506
   2000.g. - 477		2003.g. - 515

   Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas pārraudzībā 2002.gadā bija 192 aizbildnības, bet 2003.gadā jau 205 aizbildnības. Bāriņtiesa cenšas atrast bez aprūpes atstātiem bērniem ģimeni, tādēļ ārpusģimenes aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaits ir samazinājies, bet ik gadu ģimenēs vidēji atgriežas 14 bērnu. Maz tiek atbalstītas ģimenes, kas adoptējušas svešus bērnus, tādēļ vietējo adopciju skaits strauji samazinās, bet pieaug ārvalstu adopciju skaits.

   Lielā mērā bērnu veselību un viņu tālāko attīstību nosaka veselības stāvoklis, viņam piedzimstot. Diemžēl Latvijā tikai 45,7 % jaundzimušo ir atzīti par pilnīgi veseliem. 2003.gadā no Jūrmalas pilsētas 7061 skolēna 79 noteikta mājas un individuālā apmācība, no eksāmenu kārtošanas atbrīvoti 69 skolēni, no sporta ieskaites atbrīvoti 47 skolēni.

   Svarīgs faktors bērnu stāvokļa uzlabošanā ir brīvpusdienu piešķiršana mazturīgo ģimeņu bērniem, diemžēl Jūrmalā procentuāli no esošā skolēnu skaita brīvpusdienas saņem aizvien mazāks bērnu skaits.

   Riska ģimeņu skaits pieaug, tādēļ pieaug arī noziedzības līmenis nepilngadīgo vidū, īpaši starp tiem, kas nekur nestrādā, nemācās. Nelabvēlīga sociālā vide izstumj bērnus no savas dzīves vides, un sākas bezmērķīga klaiņošana, iesaistīšanās zādzībās, prostitūcijā, azartspēlēs, izspiešanā, narkotiku lietošanā. Jūrmalā 1999.gadā nepilngadīgie izdarīja 75 noziegumus, 2000.gadā – 40, 2001.gadā – 64, 2002.gadā – 58, 2003.gada 3 mēnešos - jau 31 noziegumu. Jūrmalas policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē bija 2000.gadā – 111, 2001.gadā – 106 un 2002.gadā – 139 bērni. Administratīvie protokoli sastādīti 2000.gadā – 135, 2001.gadā – 73, bet 2002.gadā – 91 nepilngadīgajam bērnam.

   Nepilngadīgie, kuru nodarījums nav tik bīstams un smags, vai arī nav sasnieguši 14 gadu vecumu, no kriminālatbildības tiek atbrīvoti, un viņiem pilsētas tiesa piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tabula parāda, ka tiesāto skaits pēdējos gados samazinājies, tas ir tādēļ, ka mainījās LR Krimināllikums un kriminālatbildība tagad iestājas jau no 14 gadu vecuma un šo lietu skaits tiesās aizvien pieaug.

   Jūrmalas pilsētas nepilngadīgie, kas atbrīvoti no kriminālatbildības un kuriem tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu darbi

   Gads	1997.	1998.	1999.	2000.	2001.	2002.	2003. 4 mēn.
   Tiesas sēžu skaits	41	32	62	36	22	16	11
   Tiesāto bērnu skaits	58	55	99	53	32	27	16
   Zādzības	18	15	29	27	15	12	5
   Laupīšanas	5	2	3	4	3	1	-
   Zādzības no automašīnām	2	7	9	-	-	-	-
   Huligānisms	7	5	11	15	3	3	6
   Demolēšana	4	1	3	-	-	-	-
   Rekets-izspiešana	4	1	1	1	-	-	-
   Izvarošana	1	-	-	-	-	-	-
   Dokumentu viltošana	-	1	1	3	1	-	-

   Nopietnas bažas rada čigānu minoritāte, jo aizvien vairāk nevēlas mācīties, kā arī aizvien vairāk bez aprūpes tiek atstāti bērni. No 442 čigānu tautības cilvēkiem Jūrmalas skolās reģistrēti 87 skolas vecuma bērni, bet reāli skolu apmeklē tikai 51, skolu neapmeklē 36 bērni. Nodibinātas 20 aizbildnības čigānu tautības bērniem, tātad ļoti daudz dzīvu vecāku pamestu bērnu.

   Ja pusaudžu vecumā netiek iegūta pamatizglītība, turpmāk nav iespējams iegūt profesionālo izglītību un jaunietis, kas jau bērnībā iepazinis sabiedrībā neatzītus līdzekļus savas eksistences nodrošināšanai, arī turpmākajā dzīvē tāpat turpina, jo nav citu alternatīvu resursu. Dažu gadu laikā ir radušies ubagojošu vecāku ubagojoši bērni, bezdarbnieku bērni arī kļūst bezdarbnieki, alkoholiķu bērni bieži top par alkoholiķiem. Un faktiski viņi nav vainojami, jo viņi ir gājuši to vienīgo ceļu, ko viņi ir pazinuši un pieņēmuši par dzīves normu.

   Kā ilgstoši skolas kavētāji Bērnu tiesību aizsardzības centra uzskaitē 2002./2003.mācību gada sākumā bija 249 skolēni, no tiem 74 skolu neapmeklēja vispār. 2003.gada 1.maijā uzskaitē bija 327 skolēni ( 5,7% no kopējā skolēnu skaita).

   
   

   Nabadzība un sociālā atstumtība ir jēdzieni, kas saistīti ar sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem indivīdiem vai cilvēku grupām Savukārt, sociālās atstumtības jēdziens ir daudzdimensionāls, un nabadzība ir tikai viena no sociālās atstumtības dimensijām.

   Izmaiņas sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā ir radījušas būtiskas izmaiņas un nozīmi sabiedrības un indivīda dzīvē:

   • daudz vēlāk tiek noslēgtas pirmās laulības;
   • vēlāks arī vecums, kad piedzimst pirmais bērns;
   • vairāk vientuļās mātes, tēvi;
   • vairāk ir pāru, kas dzīvo nereģistrētā laulībā;
   • palielinājies šķirto ģimeņu skaits;
   • palielinājies bērnu skaits, kuru vecāki dzīvo nereģistrētā laulībā vai nepilnās ģimenēs;
   • vairāk bērnu nokļūst sociālā riska grupā;
   • vairāk bērnu neapmeklē skolu un izdara noziedzīgas darbības;
   • palielinās bērnu skaits, kuri nedzīvo ģimenē;
   • samazinās dabiskais pieaugums un iedzīvotāju skaits pilsētā.

   Zemais dzimstības līmenis un divas reizes lielākā mirstība pēdējos gados izraisīja dabisko iedzīvotāju skaita samazinājumu vidēji par 400 cilvēkiem gadā, kā rezultātā iedzīvotāju skaits Jūrmalā samazinājies no 58 975 – 1997.gadā līdz 55 692 – 2001.gadā. Nodarbināto skaits tautsaimniecībā samazinājies par 11%. Palielinās to cilvēku īpatsvars, kuri saņem zemu atalgojumu, apmēram 27 cilvēki uz 100 iedzīvotājiem saņem minimālo algu. Turīgo iedzīvotāju ienākumi Latvijā pārsniedz trūcīgo ienākumus 5 reizes.

   Situācija atsevišķās sociālajās grupās

   Sociālā grupa – pensionāri

   Kopējais pensionāru skaits Jūrmalā – 15 125 , t. sk., vecuma pensijas saņem – 12 359, invaliditātes pensijas saņem – 1 781, pensijas pēc speciāla lēmuma – 43, valsts sociālā nodrošinājuma pensijas saņem – 280.

   Labklājības pārvaldē pēc palīdzības griezušies – 1 384 pensionāri, t. sk., vientuļi – 1 075. Pēc VSAA Jūrmalas filiāles datiem 2002.gadā pensionāru skaits bija 21 081, tai skaitā, vecāki par 80 gadiem – 1 666; vecuma pensionāri – 11 789; saņēma sociālā nodrošinājuma pabalstu veciem cilvēkiem – 45; dzīvo atsevišķi no apgādniekiem – 2 221.

   Jūrmalas sociālās aprūpes iestādēs (pansionātos ) mitinās 261 pensionārs.

   Galvenās problēmas:

   • zemas pensijas, kas ir neadekvātas valstī pastāvošajām pakalpojumu cenām un ierobežo cilvēku pamatvajadzības (pārtika, apģērbs, mājoklis, veselība);
   • vientulība ar sekojošu depresiju un neapmierinātību;
   • informācijas “bads”, jo ir ierobežotas iespējas iegādāties presi, apmeklēt kultūras pasākumus utt.;
   • bieži ģimenēs sastopama fiziska, psiholoģiska vardarbība pret veciem cilvēkiem;
   • ierobežota pilsētas transporta līdzekļu izmantošana, jo ir grūtības tajā iekļūt vai tas atrodas tālu no mājām, kā arī ir salīdzinoši dārgas biļešu cenas.

   Sociālā grupa – bezpajumtnieki

   Labklājības pārvaldes uzskaitē atrodas 127 bezpajumtnieki, t. sk., vīrieši – 105, sievietes – 22.

   Galvenās problēmas:

   • dzīvesvietas trūkums, nav personu apliecinošu dokumentu, nav oficiālu ienākumu;
   • bieži ļoti zems izglītības līmenis, arī garīgas un fiziskas attīstības traucējumi, bieži pamatā – alkoholisms, slikts vispārējais veselības stāvoklis;
   • nav motivācijas sava stāvokļa uzlabošanā, klaiņošana un noziedzība uzskatāma kā dzīvesveids;
   • absolūts informācijas trūkums;
   • ienākumi – gadījuma darbi, zagšana.

   Sociālā grupa – no ieslodzījuma atbrīvojušies

   Labklājības pārvaldē 2002.gadā pēc sociālas palīdzības griezušies 129 no ieslodzījuma atbrīvojušies, no tiem vīrieši 122, sievietes 7.

   Galvenās problēmas.

   • nav personu apliecinošu u. c. dokumentu;
   • nav pastāvīgas dzīvesvietas;
   • ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas;
   • zems vispārējās un profesionālās izglītības līmenis, līdz ar to grūtības atrast darbu;
   • ilgstoši uzturoties ieslodzījumā, nav psiholoģiski gatavi izdzīvot jaunos apstākļos;
   • veselības problēmas (tuberkuloze, HIV).

   Sociālā grupa – ielu bērni, bērni un jaunieši no nelabvēlīgām ģimenēm

   Kopējais bērnu skaits Jūrmalā 2003.gada sākumā (1 – 15 gadu vecumā) ir 7 920. Jaunieši (15 – 18) ir 4 278. Daudzbērnu ģimenes (sākot ar 3 bērniem) ir 1 739. Bērni – bāreņi, kam nav abu vecāku – 12. Ielu bērni – 53 līdz 100. Nelabvēlīgās ģimenes – 250, bērnu skaits tajās – 557. Pašvaldības bērnu namos un patversmēs uzturas 145 bērni un jaunieši .

   Galvenās problēmas:

   • bērni nāk no ģimenēm ar specifisku dzīvesveidu un vērtību sistēmu; bieži ģimenēs alkoholisms, narkomānija, bezdarbs, noziedzība, bērnu prostitūcija, vardarbība ģimenēs. Notiek šo negatīvo tendenču atražošanās;
   • trūcīgo ienākumu dēļ ģimenes nespēj nomaksāt dzīvokļu maksājumus, nodrošināt bērnus ar pilnvērtīgu uzturu, mācībām nepieciešamajiem līdzekļiem, ārpusskolas izglītību, kultūras pasākumu apmeklēšanu;
   • bērni nav ieinteresēti mācīties, tādējādi nodrošinot savu nākotni, jo ģimenēs valda cita dzīves uztvere.

   Jūrmalā sociālās politikas ieviešanu un tiesību aktu normu realizāciju nodrošina Labklājības pārvalde, kas ietver sevī pašvaldības sociālās palīdzības un veselības aprūpes dienestu. Pārvaldes darbs ir strukturēts primārās veselības aprūpes un sociālā darba, materiālās palīdzības un sabiedrības veselības daļās. Pašvaldības sociālie darbinieki veic darbu gan ambulatorās, gan stacionārās veselības aprūpes iestādēs. Sniedzot sociālo palīdzību, tiek ievēroti šādi pamatprincipi: sniegt personas vajadzībām atbilstošu palīdzību, veicināt personas pašnoteikšanos, personas līdzdalību palīdzības procesā un personu pašu atbildību.

   2002.gadā sociālos pakalpojumus pašvaldības institūcijās Jūrmalā sniedza:

   • bezpeļņas organizācija pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Saulstari” - institucionālo aprūpi veciem ļaudīm un personām ar fiziska rakstura traucējumiem - 110 vietas, aprūpes pakalpojumus mājās;
   • bērnu nams “Sprīdītis” - ārpusģimenes aprūpi 60 bez vecāku gādības palikušiem bērniem;
   • Atbalsta centrs bērniem – diennakts palīdzību 8 bērniem, Slokas slimnīcā;
   • iespēju saņemt primāro veselības aprūpi stacionārā, kuru nav iespējams saņemt ambulatori sociālu indikāciju dēļ – 22 gultas vietās un institucionālo aprūpi veciem ļaudīm un personām ar fiziska rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana - 20 gultas vietās Slokas slimnīcā;
   • Dienas centrs - 50 personām ar garīga rakstura traucējumiem Ķemeros.

   Labklājības pārvalde pērk šādus sociālos pakalpojumus:
   • ārpusģimenes aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem ģimenes aprūpes centrā “Bulduri”, misijā “Pakāpieni”, sabiedriskajā organizācijā “Saules tilts”, sociālās aprūpes grupā bērnudārzā “Bitīte”;
   • nakts patversmes pakalpojumus vīriešiem un sievietēm, pirts (dušas) pakalpojumus, zupas virtuves pakalpojumus;
   • apmaksā maznodrošināto bērnu brīvpusdienas skolās;
   • sedz 25 % atlaidi protezēšanas izdevumiem pensionāriem;
   • sedz bērnu ortodontijas un sakodiena anomāliju novēršanas izdevumus;
   • sedz tuberkulozes (tbc) slimnieku ceļa izdevumus līdz ārstniecības iestādei, saņemot specializēto terapiju (medikamentus).

   Labklājības pārvalde nodrošina likumā “Par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un papildus tam - Jūrmalas pašvaldības noteiktos pabalstus:
   • trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu;
   • dzīvokļa pabalstu;
   • apbedīšanas pabalstu;
   • pabalstu veselības aprūpei;
   • pārtikas produktu talonus;
   • pabalstu kurināmā iegādei ar atlaidēm;
   • vienreizējos pabalstus krīzes situācijās;
   • pabalstu aizbildnībā esošiem bērniem, pilngadību sasniedzot;
   • pabalstu jaunajiem vecākiem;
   • transporta maksas atlaides pensionāriem un 3.grupas redzes un dzirdes invalīdiem;
   • pabalstu bērnu namu audzēkņiem, pilngadību sasniedzot;
   • aukstā ūdens abonēšanas maksas atlaides un 30% īres maksas atlaides maznodrošinātiem iedzīvotājiem;
   • pabalstu audžu ģimenei;
   • 300 jūrmalnieku dzīvo 3 pašvaldības sociālajās mājās un 19 dzīvokļos.

   Diemžēl pēdējos gados palielinās to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto narkotikas. 2001.gadā Jūrmalā darbu sāka pilsētas domes apstiprināta “Alkoholisma un narkomānijas profilakses programma”. Taču valstī nav izveidots pilns pakalpojumu tīkls narkomānijas ārstēšanai un rehabilitācijai, nav pēctecības minēto pakalpojumu nodrošināšanā, netiek ievērots pakārtojamības princips šīs palīdzības sniegšanā.

   Kopš 1999.gada liela uzmanība pievērsta arī informācijas tehnoloģiju ieviešanai sociālās palīdzības dienestos. Labklājības pārvaldē tiek izmantota speciāli izveidota programmatūra – Sociālās palīdzības datu apstrādes sistēma. Realizējot sociālo palīdzību, ir svarīgi attīstīt savlaicīgu, korektu, labi izprotamu informāciju par sociālās palīdzības pakalpojumiem, klienta tiesībām un pienākumiem potenciālajiem un esošajiem sociālās palīdzības klientiem.

   Dzīvesvieta

   Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā tika mainīta valsts ekonomiskā formācija, t.i., notika pāreja no centralizētās plānošanas uz demokrātisku tirgus ekonomiku. Šajā periodā Jūrmalā tika organizēta vairāk nekā 1 700 nelikumīgi nacionalizēto namīpašumu denacionalizācija un to atdošana likumīgajiem īpašniekiem.

   Atbilstoši likumam “Par dzīvojamo telpu īri” četras bijušās resora un pašvaldības kopmītnes tika pārveidotas par dienesta viesnīcām. No jauna izveidota privātā dienesta viesnīca Kauguru ielā 1. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” Jūrmalas pilsētā privatizācijai pakļautas pašvaldības valdījumā esošās 922 dzīvojamās mājas, tai skaitā 160 daudzdzīvokļu - vairāk par 20 dzīvokļu un 762 mazdzīvokļu - mazāk par 20 dzīvokļu. 866 dzīvojamās mājās privatizēti vairāk par 50% dzīvokļu, bet 56 dzīvojamās mājās mazāk par 50% dzīvokļu.

   Pildot likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, izveidotas trīs sociālās dzīvojamās mājas - Ķeguma ielā 7, Valkas ielā 3 un Slokas ielā 57a ar kopējo istabu skaitu 79. 19 dzīvokļiem piešķirts sociālā dzīvokļa statuss ar kopējo istabu skaitu 46. Izveidota patversme bezpajumtniekiem Dīķu ielā 30 ar 29 gultas vietām. Pašvaldības uzskaitē reģistrētas 400 ģimenes (personas) palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā, kā arī vairāk nekā 100 ģimenes (personas) sociālo dzīvojamo platību izīrēšanā.

   Sakarā ar to, ka līdz 1940.gadam būvētās dzīvojamās mājas pārsvarā ir koka konstrukcijas ar zemu labiekārtojuma līmeni (ar normatīvo kalpošanas ilgumu no 30 līdz 50 gadiem), tās tagad atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Arī padomju laikā industriālajā lielpaneļu apbūvē plaši izmantotās Latvijas klimatiskajiem apstākļiem nepiemērotās māju norobežošanas konstrukcijas prasa šo māju renovāciju un papildus siltināšanu. Vairumam šo ēku ir beidzies iekšējo inženiertīklu kalpošanas ilgums.

   Pašreiz noteiktā maksimālā īres un apsaimniekošanas maksa nenodrošina izdevumus dzīvojamo māju renovācijai un kapitālajiem remontiem.

   Pilsētas teritoriju pēc akūtāko problēmu kopuma var nosacīti iedalīt sešos rajonos. Katram no rajoniem ir sava specifika un savas problēmas.

   Priedaine

   Dzīvojamo rajonu veido pagājušā gadsimta sākuma koka apbūve ar vāji attīstītu infrastruktūru.

   Dzīvojamās ēkas nav nodrošinātas ar pilsētas centralizēto ūdens apgādi, kanalizāciju, siltumapgādi un gāzes apgādi, kā rezultātā nav nodrošināta droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

   Problēmas:

   • inženierinfrastruktūras nepietiekama attīstība rajonā (nav centralizētu inženierkomunikāciju);
   • paaugstināta sociālā spriedze. Rajonā praktiski nav uzņēmumu, kas nodrošinātu darba vietas rajona iedzīvotājiem;
   • nav skolas, atpūtas iestāžu, veikalu - visā rajonā viens veikals;
   • nepietiekama ielu kvalitāte;
   • dzīvojamā fonda tehniskais stāvoklis neapmierinošs.

   Lielupe, Buļļuciems, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti

   Šajos mikrorajonos ir vairāku veidu apbūve - daudzdzīvokļu mājas, mazģimeņu un pagājušā gadsimta sākumā celtas koka dzīvojamās mājas. Ēku labiekārtotības līmenis mikrorajonos ir atšķirīgs atkarībā no esošā inženierinfrastruktūras nodrošinājuma. Dzīvojamais fonds, kas atrodas tuvu dzelzceļam, rada ekoloģisku problēmu iedzīvotājiem - troksni no dzelzceļa transporta.

   Transporta, skolu, atpūtas, kultūras un sabiedriskās apkalpes iestāžu jomā mikrorajoni ir pietiekami nodrošināti.

   Problēmas:

   • nepietiekama pilsētas inženierkomunikāciju pieejamība (gāzes vadu tīkliem, ūdensvada un kanalizācijas tīkliem) mazstāvu apbūves mājām;
   • liela transporta intensitāte (mikrorajonu lielākajā daļā), un attiecīgi arī tā radītais piesārņojums;
   • nekvalitatīvs, veselības normām neatbilstošs pilsētas dzeramais ūdens (esošās ūdens atdzelžošanas ietaises nolietojušās);
   • dzīvojamā fonda tehniskais stāvoklis neapmierinošs - nepieciešama dzīvojamā fonda renovācija;
   • nepietiekams gājēju pāreju nodrošinājums pāri dzelzceļam Majoru mikrorajonā.

   Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Valteri, Krastaciems

   Mikrorajonā nav daudzstāvu dzīvojamo māju, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo savrupmājās un mazģimeņu mājās, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā. Mikrorajona dzīvojamās mājas praktiski nav nodrošinātas ar pilsētas centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju un gāzes apgādi.

   Valteri un Krastaciems nepietiekami nodrošināts ar pilsētas autotransportu. Praktiski nav infrastruktūras un tirdzniecības uzņēmumu. Iedzīvotāji izmanto skolas, pirmsskolas, ārstniecības, kultūras un sporta iestādes, arī veikalus pilsētas centrālajā daļā vai Slokā, Kauguros.

   Problēmas:

   • inženierinfrastruktūras nepietiekama attīstība mikrorajonos (nav centralizēta gāzes, ūdensvada un kanalizācijas apgādes);
   • nepietiekama ielu kvalitāte;
   • sakarā ar augsto gruntsūdens līmeni nepieciešama meliorācijas sistēmas sakārtošana;
   • nepietiekama sasaiste ar pilsētas centru mikrorajona iedzīvotājiem, kas dzīvo no dzelzceļa uz Lielupes pusi, sevišķi rīta, vakara maksimumstundās;
   • ūdens kvalitāte vietējās ūdensapgādes sistēmās neatbilst dzeramā ūdens prasībām;
   • vietējā kanalizācijas sistēma rada paaugstinātu mikrobioloģisko piesārņojumu.

   Kauguri

   Kauguri ir vislielākais un nozīmīgākais pilsētas rajons. Tajā atrodas lielākā daļa pilsētas skolu, sabiedriskās apkalpes uzņēmumu. Lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo 60. - 80.gados būvētajās 4-9 stāvu dzīvojamās mājās.

   Pārsvarā pieejamas visas inženierkomunikācijas, ir labi attīstīta infrastruktūra. Transporta nodrošinājums ar pilsētas centru apmierinošs.

   Problēmas:

   • dzīvojamā fonda tehniskais stāvoklis neapmierinošs. Nepieciešama māju iekšējo inženiersistēmu nomaiņa, māju norobežojošo konstrukciju siltināšana;
   • mikrorajona dzīvojamo māju starpkvartālu ceļi un piebrauktuves atrodas neapmierinošā stāvoklī;
   • nav atrisināta dzīvojamām mājām nepiesaistīto zemesgabalu apsaimniekošana (sanitārā apkope);
   • autotransporta stāvvietu nepietiekams nodrošinājums;
   • nepietiekams sabiedriskās kārtības nodrošinājums visas diennakts laikā;
   • nepietiekams bērnu un pusaudžu rotaļu un izklaides vietu skaits un aprīkojums.

   Kaugurciems, Sloka

   Slokas un Kaugurciema mikrorajonā ir divu veidu apbūve. Vienstāvu un divstāvu mazģimeņu dzīvojamās mājas, lielākā daļa no kurām celtas pagājušā gadsimta sākumā, un divu līdz piecu stāvu mājas, kuras celtas pagājušā gadsimta 50.-80.gados. Mikrorajonos vāji attīstīta inženierinfrastruktūra, tikai atsevišķas dzīvojamās mājas pievienotas pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai. Lielāko tiesu ūdensapgāde tiek nodrošināta no ūdens sūkņiem.

   Slokas mikrorajona infrastruktūra ir apmierinoša. Kaugurciema iedzīvotāji izmanto Kauguru mikrorajona infrastruktūru.

   Problēmas:

   • sakarā ar Slokas papīrfabrikas likvidāciju Slokas mikrorajonā ir paaugstināta sociālā spriedze;
   • ielu tehniskais stāvoklis neapmierinošs;
   • dzīvojamo māju tehniskais stāvoklis neapmierinošs;
   • neattīstīta inženierinfrastruktūra.

   Ķemeri, Kūdra

   Pilsētas mikrorajoni atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā ar nepietiekami attīstītu infrastruktūru. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo savrupmājās un nedaudzajās gadsimta sākumā celtajās koka mājās. Nepārdomātas privatizācijas rezultātā daudzas ēkas un sanatoriju korpusi, kas piederēja bijušajai “Kūrortu direkcijai”, atrodas avārijas stāvoklī, izdemolēti un apdraud iedzīvotāju drošību.

   Nepietiekami attīstīta infrastruktūra un inženierkomunikāciju nodrošinājums. Augsts gruntsūdeņu līmenis, nesakārtota meliorācijas sistēma.

   Dzīvojamo fondu Kūdrā veido bijušās Olaines kūdras fabrikas mājas, kas nodotas apsaimniekošanā Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai. Dzīvojamās ēkas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī ar zemu labiekārtotības līmeni. Nesakārtotu vidi rada bijušā Jūrmalas celtniecības tresta ražošanas bāze, kura pārtraukusi darbību - ēkas izdemolētas, teritorija nesakopta.

   Problēmas:

   • dzīvojamā fonda un bijušo sanatoriju korpusu tehniskais stāvoklis neapmierinošs. Šajā rajonā ir visvairāk graustu, pamestu privatizētu objektu;
   • paaugstināta sociālā spriedze sakarā ar atpūtas un ārstniecības iestāžu darbības pārtraukšanu;
   • nepietiekama inženierinfrastruktūras attīstība;
   • sakarā ar augsto gruntsūdens līmeni nepieciešama meliorācijas sistēmas sakārtošana;
   • bijušās Jūrmalas celtniecības tresta ražošanas bāzes teritorijai nepieciešama sakopšana.

   Nodarbinātība

   Jūrmalas pilsētā tāpat kā visā Latvijā turpinās strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem. Pēc 2002.gada datiem galvenās nozares pēc darbinieku skaita pamatdarbā pēc faktiskās darba vietas Jūrmalā ir nozarēs: tirdzniecība un remonts 19,3%, veselība un sociālā aprūpe 16,6%, izglītība 15,3% un apstrādes rūpniecība 10%. Salīdzinājumā ar 1997.gada datiem apstrādes rūpniecības nozarē samazinājums pēc darbinieku skaita ir par 2 054 cilvēkiem jeb 59,7%, tajā pašā laikā tirdzniecības un remonta nozarē ir pieaugums par 752 cilvēkiem jeb 43,6%.

   Darbinieku skaits pamatdarbā pēc faktiskās darba vietas Jūrmalā, gada beigās

   	Nozares NACE kods	1997		2002		Izmaiņas struktūrā
   		cilv.	%	cilv.	%	cilv.	%
   KOPĀ	0	13805	100.0%	12429	100.0%	-1376	-10.0%
   Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība	A	67	0.5%	87	0.7%	20	29.9%
   Zvejniecība	B	6	0.0%	12	0.1%	6	100.0%
   Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	C	0	0.0%	11	0.1%	11	-
   Apstrādes rūpniecība	D	3081	22.3%	1241	10.0%	-1840	-59.7%
   Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde	E	708	5.1%	462	3.7%	-246	-34.7%
   Būvniecība	F	322	2.3%	351	2.8%	29	9.0%
   Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālas lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts	G	1667	12.1%	2394	19.3%	727	43.6%
   Viesnīcas un restorāni	H	516	3.7%	631	5.1%	115	22.3%
   Transports, glabāšana un sakari	I	694	5.0%	675	5.4%	-19	-2.7%
   Finansu starpniecība	J	217	1.6%	118	0.9%	-99	-45.6%
   Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība	K	393	2.8%	737	5.9%	344	87.5%
   Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana	L	1075	7.8%	876	7.0%	-199	-18.5%
   Izglītība	M	1565	11.3%	1902	15.3%	337	21.5%
   Veselība un sociālā aprūpe	N	2670	19.3%	2065	16.6%	-605	-22.7%
   Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi	O	824	6.0%	867	7.0%	43	5.2%

   Pārējās nozarēs arī vērojamas izmaiņas. Tendence palielināties darbinieku skaitam pamatdarbā ir nozarēs: operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība; viesnīcas un restorāni; pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi. Bet tendence samazināties ir nozarēs: veselība un sociālā aprūpe; valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana.

   Jūrmalas pilsētā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītāji (CSP dati)

   Gads	Ekonomiskās aktivitātes līmenis		Nodarbinātības līmenis		Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos
   	15-64 gadi	15-74 gadi	15-64 gadi	15-74 gadi	15-64 gadi	15-74 gadi
   1999	70,3%	61,9%	54,7%	48,5%	22,2%	21,7%
   2000	70,8%	64,6%	57,3%	52,4%	19,0%	18,8%
   2001	70,1%	62,4%	57,9%	51,8%	17,4%	17,1%
   2002	73,3%	64,3%	51,5%	45,2%	29,8%	29,7%

   Bezdarbs ir un tuvākā perspektīvā paliks viena no sāpīgākajām sociālajām problēmām. Lai cilvēks būtu sociāli aktīvs, viņam vajadzīgs darbs un iespēja nopelnīt iztiku sev un bērniem.

   Pēdējo trīs gadu laikā bezdarbnieku skaits Jūrmalas pilsētā svārstās no 1 900 līdz 2 800 cilvēkiem, no tiem 400-600 ir ilgstošie bezdarbnieki, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus.

   Iedzīvotāju un reģistrēto bezdarbnieku skaita dinamika

   

   Pasaules ekonomiskās krīzes un Krievijas sankciju dēļ 1998.gada otrajā pusē reģistrēto bezdarbnieku skaits pilsētā salīdzinājumā ar gada sākumu bija pieaudzis gandrīz par 1 000 cilvēkiem. Sākot ar 1999.gada vasaru, ir vērojama neliela bezdarbnieku skaita samazināšanās, tomēr vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits 1999.gadā bija par 700 cilvēkiem lielāks nekā 1998.gadā. 2000.gada vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 264 cilvēkiem, 2001.gada vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 4 cilvēkiem. Bet 2002.gada vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits atkal strauji pieaudzis līdz 2 600 cilvēkiem, kas izskaidrojams ar pilsētas lielākā uzņēmuma – akciju sabiedrības “Jūraslīcis” darbības pārtraukšanu.

   Bezdarbnieku skaits 2003.gada maijā ir 2 300 cilvēki jeb 8,9 % attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem Jūrmalas iedzīvotājiem, tai skaitā, 1 386 (60,1%) sievietes un 914 vīrieši (39,9 %). Ilgāk par vienu gadu darbu meklē 572 cilvēki.

   Analizējot bezdarbnieku izglītības līmeni, var secināt, ka visvairāk bezdarbnieku 2003.gada sākumā bija ar vidējo profesionālo (35,7%) un vidējo izglītību (32,8%). 16,8% pilsētas bezdarbnieku bija ieguvuši tikai pamatizglītību, bet 4,7% bija ar nepabeigtu pamatizglītību. Maz bija bezdarbnieku ar augstāko izglītību – 10%. Sieviešu īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku skaitā triju gadu laikā palielinājies no 57,3% 2000.gada sākumā līdz 61,4% 2003.gada sākumā. Starp sievietēm bezdarbniecēm 2003.gada sākumā daudz lielāks skaits bija ar augstāko izglītību (76,6%) nekā starp vīriešiem (23,4%). Tas dod pamatu uzskatīt, ka sievietēm ar augstāko izglītību pilsētā ir grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem. Tomēr ar pamatizglītību sieviešu bezdarbnieču skaits (49,6%) ir mazāks nekā vīriešu (50,4%).

   Jūrmalas pilsētā reģistrēto bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc izglītības, gada sākumā (NVD dati)

   Izglītība	2001			2002			2003
   	Bezdarbnieku skaits	tai skaitā		Bezdarbnieku skaits	tai skaitā		Bezdarbnieku skaits	tai skaitā
   		Vīrieši	Sievietes		Vīrieši	Sievietes		Vīrieši	Sievietes
   Augstākā	171	33.3%	66.7%	206	33.5%	66.5%	231	23.4%	76.6%
   Vidējā	1429	41.1%	58.9%	1550	38.0%	62.0%	1579	37.6%	62.4%
   No tās: vispārējā vidējā	697	39.0%	61.0%	752	41.5%	58.5%	757	37.9%	62.1%
   Vidējā profesionālā	732	43.0%	57.0%	798	34.7%	65.3%	822	37.2%	62.8%
   Pamatizglītība	302	53.6%	46.4%	373	57.1%	42.9%	387	50.4%	49.6%
   Nepabeigta pamatizglītība	105	47.6%	52.4%	105	43.8%	56.2%	108	44.4%	55.6%
   Kopā	2007	42.7%	57.3%	2234	41.0%	59.0%	2305	38.6%	61.4%

   Bezdarbnieku sadalījums pēc tautības:

   Latvieši	891	(39%)
   Krievi	1050	(46%)
   Citas tautības	359	(15%)

   Bezdarbnieku sadalījums pēc valsts valodas zināšanām:

   Latviešu dzimtā	874	(38%)
   Latviešu augstākajā pakāpē	161	(7%)
   Latviešu vidējā pakāpē	506	(22%)
   Latviešu zemākajā pakāpē	437	(19%)
   Nav valsts valodas atestācijas apliecības	322	(14%)

   Uz 2003.gada sākumu visvairāk reģistrēto bezdarbnieku pilsētā bija vecumā no 40 un vairāk gadiem (vairāk par 50% no visiem), vecumā no 30 līdz 39 gadiem - 22,2% bezdarbnieku. Mazliet mazāk reģistrēts bezdarbnieku, kas ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem – 20,5%, kamēr katrs trīsdesmitais ir 15 līdz 19 gadu vecs. Var atzīmēt, ka laika periodā no 2001.gada sākuma līdz 2003.gada sākumam 15-39 gadu vecumā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars samazinājies par 5,6%, bet tajā pašā laikā 40 un vairāk gadu vecumā īpatsvars palielinājies. Var teikt, ka reģistrētā bezdarbnieka vidējais vecums palielinājis par vienu gadu. Tas nozīmē, ka gados vecākiem cilvēkiem darbu atrast kļūst grūtāk.

   Jūrmalas pilsētā reģistrēto bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc vecuma, gada sākumā (NVD dati)

   Vecums	2001			2002			2003
   	Bezdarbnieku skaits	tai skaitā		Bezdarbnieku skaits	tai skaitā		Bezdarbnieku skaits	tai skaitā
   		Vīrieši	Sievietes		Vīrieši	Sievietes		Vīrieši	Sievietes
   15- 19	5.1%	6.4%	4.2%	5.2%	6.0%	4.6%	4.2%	5.5%	3.4%
   20- 29	21.7%	19.3%	23.5%	22.3%	22.0%	22.6%	20.5%	19.8%	21.0%
   30- 39	25.7%	24.4%	26.7%	24.2%	22.1%	25.7%	22.2%	19.6%	23.9%
   40- 49	26.6%	24.2%	28.3%	26.1%	24.4%	27.2%	27.8%	26.0%	28.9%
   50 un vairāk	20.9%	25.7%	17.4%	22.2%	25.4%	20.0%	25.3%	29.2%	22.8%
   Kopā	100.0%	100.0%	100.0%	100.0%	100.0%	100.0%	100.0%	100.0%	100.0%

   80% no reģistrētiem bezdarbniekiem ir iepriekšēja darba pieredze. Katrs desmitais Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) filiāles - Jūrmalas centra uzskaitē esošais bezdarbnieks ir bez profesijas, bet katrs piektais - vienkāršo profesiju pārstāvis, kurš veic nekvalificētus darbus. Par 14% samazinājies iekārtu un mašīnu operatoru, montieru īpatsvars bezdarbnieku vidū. 2002.gada beigās to skaits bija 121 cilvēks jeb 5% no visiem bezdarbniekiem.

   Pēdējā laikā mazāk reģistrējušies arī dažādu nozaru kvalificētie strādnieki un amatnieki - to īpatsvars bezdarbnieku vidū sarucis par 0,9%. Savukārt par 4,4% (101 cilvēks) pieaudzis kvalificēto lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieku īpatsvars.

   Secinājumi:

   • Vairāk nekā puse jeb 61% no bezdarbnieku kopējā skaita ir sievietes;
   • 2002.gada beigās no visiem 2 305 Jūrmalā reģistrētajiem bezdarbniekiem lielākais bezdarbnieku skaits ir ar vidējo profesionālo izglītību;
   • pārskata periodā lielākai daļai no reģistrētiem bezdarbniekiem (80%) bija iepriekšējā darba pieredze;
   • par 7% jeb 157 personām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies bezdarbnieku skaits, kam darba stāžs ir 11 gadi un vairāk;
   • lielākā daļa no visiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji - 458 cilvēki jeb 20% no bezdarbnieku kopskaita;
   • 2002.gadā 1 152 personas jeb 50% bezdarbnieku bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

   Bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas efektivitāte

   Mācību iestāde	Mācību programma	Nosūtīto skaits	Atskaitīto skaits	Iekārtoti darbā	Grupu skaits
   "Koledža RRC "	Sekretāre	12	0	10	1
   	Komercdarbība	27	3	9	2
   	Datormācība	25	1	19	2
   	Latviešu valoda uz III	12	6	3	1
   SIA MC "LNI "	Grāmatvedis- kv.akt.	15	1	4	1
   SIA MC "LNMISC "	Grāmatvedis kv.akt.	12	0	7	1
   	Datormācība	45	1	17	3

   Tabulā uzskatāmi attēloti Jūrmalā apmācīto grupu darba rezultāti.

   Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana ir aktuālākais aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem. UNESCO pieaugušo izglītības definīcijā ir iestrādāta atziņa: “Pieaugušo izglītība ir organizēts process, kas pagarina vai aizstāj pieaugušu cilvēku pamatizglītības apguvi, veicina viņa spēju attīstību, bagātina zināšanas, uzlabo tehnisko vai profesionālo kvalifikāciju vai arī pārkvalifikāciju, pilnveido attieksmes un uzvedību, kas sekmē sabalansētu un pastāvīgu personības līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.”

   Nodarbinātība cieši saistīta ar izglītības līmeni, jo, kā liecina statistika, izredzes darba tirgū arvien labākas ir cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni, kā arī tiem, kuri nemitīgi papildina savas zināšanas un darba prasmes.

   Pēc NVD datiem 2002.gadā Jūrmalā uz apmācību un pārkvalificēšanu kopumā ir nosūtīti 218 bezdarbnieki. Tika nokomplektētas 11 apmācības grupas, kurās mācījās 147 bezdarbnieki, kas ir par 7 bezdarbniekiem vairāk nekā 2001.gadā. Apmācību kursus pabeiguši 205 bezdarbnieki, tas ir par 22 bezdarbniekiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, jo 22 bezdarbnieki tos pabeigs 2003.gadā. Apmācīto skaita samazinājuma iemesli - garāki kursi, kā arī daļa kursu tika uzsākta gada beigās.

   Pēc profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās kursu pabeigšanas 2002.gadā darbā iekārtojušies 151 bezdarbnieks jeb 73,7 % no apmācītajiem (2001.gadā 81,9 %).

   Attieksme pret invalīdiem

   Pēc Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem Jūrmalas pilsētā ir 1 777 invalīdu.

   Lai uzlabotu dzīves kvalitāti I un II grupas invalīdiem ar garīga rakstura traucējumiem Jūrmalas pilsētā sadarbībā ar Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fondu un koledžu “RRC” ir izveidots Dienas rehabilitācijas centrs 50 personām Ķemeros.

   Jūrmalas pilsētā, sniedzot pašvaldības sociālo palīdzību, īpaša uzmanība tiek pievērsta vientuļiem, nestrādājošiem invalīdiem, bērniem invalīdiem. Invalīdi (cilvēki ar speciālām vajadzībām) tiek iekļauti to iedzīvotāju kategorijā, kam ir tiesības saņemt dažādus pašvaldības pabalstus.

   Pēc pašvaldības lūguma autotransporta firma “Jūrmala SV” ir iegādājusies satiksmes autobusu, kam ieeja ir ielas līmenī, kas nodrošina iespēju iekļūt satiksmes līdzeklī cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.

   Lai uzlabotu dzīves kvalitāti II grupas redzes un dzirdes invalīdiem, Jūrmalas dome ir iekļāvusi minētās iedzīvotāju kategorijas braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju skaitā.

   Pilsētā sabiedriskajās iestādēs ir spilgtas krāsas zīmes redzes invalīdiem, kā arī luksofori ar skaņas signālu.

   Izvērtējot vides pieejamību pilsētā invalīdiem, jāsecina, ka:

   • lielākā daļa pilsētas sabiedrisko iestāžu nav pielāgotas invalīdu vajadzībām;
   • izveidotās uzbrauktuves galvenokārt ir nestandarta un neatbilst ergoterapeitu ieteiktajiem normatīviem (nepareizs slīpums, nav roktura, slidena vai nelīdzena virsma, nav laukums kāpņu telpā, lai varētu atvērt durvis). Tās bieži ir pat bīstamas invalīda dzīvībai;
   • ja ir izveidotas uzbrauktuves, tad nav tālāk padomāts par invalīda iespējām iekļūt telpā – augsti sliekšņi, šauras vai grūti veramas durvis, nelīdzena grīda koridoros (arī neērti kājslauķi);
   • pie ēkām nav labiekārtotas teritorijas (nelīdzeni trotuāri, bedres, vietām ceļa seguma nav vispār, ļoti augstas apmales). Tas ierobežo invalīda piekļūšanu iestādei vispār un rada bīstamas situācijas (invalīds ratiņos ir spiests braukt pa ielas braucamo daļu) un apdraud invalīda dzīvību. Tādējādi invalīds ir spiests pārvietoties tikai ar pavadoni;
   • baznīcas un skolas nav pilnībā piemērotas invalīdu vajadzībām. Tās ir ļoti būtiskas iestādes: skolas – lai bērniem ar kustību traucējumiem nebūtu jāmācās speciālajās skolās, bet viņi varētu apgūt mācības vispārizglītojošajās skolās un tādējādi integrētos jauniešu sabiedrībā; baznīcas – invalīdiem bieži ir nepieciešams garīgs atbalsts un palīdzība;
   • iestādes nav pielāgotas ne tikai invalīdiem, bet arī veciem cilvēkiem un tām personām, kas pārvietojas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem (kruķi, staiguļi u.tml.), kā arī mātēm ar bērnu ratiņiem.

   NVD 2003.gadā ir izveidojis septiņus jaunus nodarbinātības pasākumus darbspējas uzlabošanai invalīdiem-bezdarbniekiem:

   Invalīdu- bezdarbnieku mobilitātes veicināšana

   Pasākums dod iespēju invalīdiem - bezdarbniekiem, kuru profesionālajai darbībai nepieciešami specifiski dokumenti (piemēram, darbam ar kases aparātu, atslēdzniekiem siltumiekārtu apkalpošanai, gāzmetinātājiem, elektriķiem, atjaunojot darba pielaides u.tml.), saņemt prasmi apliecinošu dokumentu. Viena invalīda - bezdarbnieka apmācības ilgums ir 40 akadēmiskās stundas. Pasākuma rezultātā tiek saņemta licencētas mācību iestādes izsniegts dokuments par profesionālajai darbībai nepieciešamo prasmju apgūšanu.

   Invalīdu- bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalifikācija

   Pasākums dod iespēju invalīdiem - bezdarbniekiem apgūt jaunu profesiju vai paaugstināt profesionālo kvalifikāciju iepriekš apgūtajā profesijā. Viena invalīda- bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas ilgums ir no 320 līdz 1400 akadēmiskajām stundām atkarībā no izglītības programmas apguves ilguma. Pasākuma rezultātā invalīds - bezdarbnieks saņem licencētas mācību iestādes izsniegtu dokumentu par profesionālo apmācību vai pārkvalifikāciju.

   Jauniešu – bezdarbnieku (invalīdu) darba prakse

   Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši NVD profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus. Viena bezdarbnieka iesaistīšanas ilgums pasākumā ir 6 mēneši.

   Subsidētās darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem

   Pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki vecumā no 25 gadiem līdz pirmspensijas vecumam, kuri ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši NVD profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus. Viena bezdarbnieka iesaistīšanas ilgums pasākumā ir 10 mēneši.

   Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem (invalīdiem)

   Pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuriem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā 5 gadi un kuri ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši NVD profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus, vai arī profesijā nostrādājuši vismaz 2 gadus. Viena bezdarbnieka iesaistīšanas ilgums pasākumā ir 10 mēneši.

   Atbalsts invalīdiem - bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā

   Pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri nav apguvuši vai vēlas mainīt profesiju (bez izglītības ierobežojuma). Viena bezdarbnieka iesaistīšanas ilgums pasākumā ir 10 mēneši.

   Sociālie uzņēmumi invalīdu - bezdarbnieku nodarbināšanai

   Pasākuma īstenošana tiek veikta uz NVD izsludināta biznesa plānu konkursa pamata. Pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši NVD profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus, vai arī profesijā nostrādājuši vismaz 2 gadus. Sociālajā uzņēmumā jābūt nodarbinātiem ne mazāk kā 4 invalīdiem – bezdarbniekiem. Pasākuma ilgums ir 2 gadi, savukārt viena bezdarbnieka iesaistīšanas ilgums pasākumā ir 12 mēneši.

2. Stāvoklis etniskajā, izglītības un kultūras integrācijā

   Sabiedrības integrācijas procesā svarīga loma ir izglītībai, valodai un kultūrai. Izglītības pieejamība vai trūkums lielā mērā nosaka ienākumu sadali sabiedrībā, iedzīvotāju sociālo stāvokli un attieksmi gan tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan tiem, kam dzimtā valoda ir cita.

   Ļoti liela nozīme ir latviešu valodas kā valsts valodas apguvei. Vienlaikus saglabājamas visu etnisko grupu kultūras un sadzīves īpatnības, nodrošinot multikulturālu vidi un iespēju izpausties visu etnisko grupu savdabībai. Tāpēc sekmējama mazākumtautību valodas un kultūras mantojuma apguve šajās etniskajās grupās, kā arī sekmējams ieskats mazākumtautību kultūras mantojumā skolās ar latviešu valodu kā mācību valodu. Latviešu nacionālās kultūras attīstība vienlaikus ar citu tautu kultūras attīstību veido labvēlīgu kultūras dialogu, kas bagātina visu etnisko grupu pārstāvjus.

   Jūrmalas pilsētas sabiedrības integrācijas programmai ir jāveicina izglītības, kultūras, sporta u.c. pasākumu pieejamība Jūrmalas iedzīvotājiem neatkarīgi no valodas, sociālā, mantiskā vai veselības stāvokļa.

   Rosinošu vidi starpetniskajiem kontaktiem sniedz iesaiste jaunrades un sporta nodarbībās, kas vienlaikus nodrošina pilnvērtīgu brīvā laika pavadīšanu, veselības nostiprināšanu un fizisko briedumu.

   Izglītība. Valoda

   Izglītība ir viena no galvenajām integrācijas procesa virzītājām, jo bērnībā un jaunībā iegūtās zināšanas, uzskati, vērtību sistēmas, savstarpējo attiecību veidošanas principi lielā mērā nākotnē nosaka sabiedrības tālākās attīstības tendences.

   Pašlaik tuvojas nobeigumam pāreja no izglītības sistēmas divās mācībvalodās uz vienotu izglītības sistēmu, kam Jūrmalas skolas jau faktiski ir sagatavojušās. Pāreju sarežģī daļas krievu mācībvalodas skolotāju nepietiekama latviešu valodas prasme, dažkārt arī latviešu valodas apguves pozitīvas motivācijas trūkums, vāja saskarsme ar latvisko vidi, kā arī latviski runājošo nepietiekama izpratne, ka integrācija ir abpusējs process, kas aktuāls arī viņiem.

   Jūrmalā deviņās skolās ir latviešu mācību valoda, piecās – latviešu, krievu un bilingvālā apmācība, trīs skolās – krievu un bilingvālā. Speciālās izglītības internātskolā mācās gan latviešu, gan krievu valodā.

   Skolēnu skaits Jūrmalas skolās 2002./2003.mācību gadā

   Skola	1.-9.kl.	10.-12.kl.	Kopā	Mācību valoda
   Sākumskola ‘” Ābelīte”	108		108	latv., krievu, bilingvāli
   Sākumskola “Atvase”	418		418	Latviešu
   Sākumskola “Taurenītis”	122		122	Latviešu
   Sākumskola “Zvaniņš”	154		154	Latviešu
   Alternatīvā skola	139		139	Latviešu
   Majoru pamatskola	552		552	Latviešu
   Majoru pamatskolas filiāle	19		19	Latv., krievu, bilingvāli
   Slokas pamatskola	620		620	Latviešu
   Vaivaru pamatskola	175		175	Latviešu
   Jaundubultu vidusskola	290	93	383	Krievu, bilingvāli
   Jūrmalas 1. ģimnāzija	306	282	588	Latviešu
   Kauguru vidusskola	903	133	1036	Krievu, bilingvāli
   Ķemeru vidusskola	222	18	240	Latv., krievu, bilingvāli
   Lielupes vidusskola	427	117	544	Latv., krievu, bilingvāli
   Mežmalas vidusskola	590	177	767	Krievu, bilingvāli
   Pumpuru vidusskola	535	187	722	Latviešu
   Vakara vidusskola	79	437	516	Latv., krievu, bilingvāli
   Speciālās izglītības skola	86		86	Latviešu, krievu
   Kopā 200./2003.m.g.:	5745	1444	7189

   Kopš 1991.gada būtiski mainījies skolēnu skaita sadalījums: skolās ar latviešu mācību valodu tas palielinās, bet mazākumtautību skolās tas samazinās. Lielā mērā to nosaka vecāki, jo viņi vēlas, lai bērni jau no pirmajām klasēm izglītību iegūtu latviešu valodā.

   Skolēnu skaita dinamika pēc mācību valodas izvēles 1. –9. klasē

   

   Skolēnu skaita izmaiņas 1991.-2002.gadā

   

   1992.gadā skolēnu skaita samazināšanos radīja to skaita samazināšanās skolās ar krievu mācību valodu, jo viņi kopā ar ģimenēm izbrauca no Latvijas. Pēc 2000.gada skolēnu skaitu sāk ietekmēt dzimstības samazināšanās 90.gadu vidū.

   Procentuāli lielāks skaits skolēnu mācās latviešu valodā, taču vidusskolās krievu valodā un bilingvāli mācās procentuāli vairāk skolēnu nekā pamatskolās.

   Mazākumtautību skolās ir uzlabojies valsts valodas mācīšanas līmenis. To apliecina skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos un valsts valodas olimpiādēs. Veiksmīgāk šis process notiek skolās, kurās ir abas plūsmas – ar latviešu un krievu mācību valodu. Skolās, kurās mācību valoda ir krievu valoda, procesu sarežģī daļas pedagogu nepilnīgā valsts valodas prasme, vājā saskarsme ar latvisko vidi.

   Pētījumi liecina, ka Jūrmalas vidusskolas būs gatavas ar 2004.gada 1.septembri pārejai uz vidusskolas programmu apguvi latviešu valodā.

   Mācību valoda 2002./2003.mācību gadā

   

   Skolēnu skaita dinamika mācību valodā 1.-9.klasē

   

   Skolēnu skaits skolās ar krievu mācību valodu samazinās daudz straujāk nekā ar latviešu mācību valodu. To nosaka gan dzimstības samazināšanās, gan vecāku izvēle, lai bērni izglītību apgūtu skolās ar latviešu mācību valodu.

   Skolēnu skaits pēc dzimuma 2002./2003.m.g.

   

   Pamatskolās zēnu ir nedaudz vairāk nekā meiteņu, savukārt, vidusskolās meiteņu ir nedaudz vairāk nekā zēnu. Kopumā meiteņu un zēnu skaits ir aptuveni vienāds.

   Vairākās skolās – Vaivaru pamatskolā, Jaundubultu, Mežmalas, Pumpuru, vakara vidusskolās zēnu ir ievērojami vairāk nekā meiteņu, bet 1.ģimnāzijā un Kauguru vidusskolā meiteņu ir daudz vairāk nekā zēnu.

   Nacionālais sastāvs mazākumtautību skolās ir daudz raibāks nekā latviešu valodas skolās, bet liels skaits krievu tautības skolēnu mācās skolās ar latviešu mācību valodu, kā arī daudz latviešu mācās mazākumtautību skolās. Čigāni un lietuvieši pamatā izvēlas mazākumtautību skolas.

   Jūrmalas skolēnu nacionālais sastāvs 2002./2003.m.g.

   

   Mazākumtautību skolu 1.-4.klašu skolēni valsts valodā apgūst sportu, vizuālo mākslu, rokdarbus. Sākumskolā “Ābelīte” valsts valodā apgūst gandrīz visus priekšmetus. Līdzīga situācija 5.-9.klašu grupā, kur Lielupes un Mežmalas vidusskolas izceļas ar lielu priekšmetu skaitu, ko apgūst valsts valodā.

   Skolēnu skaits mazākumtautību izglītības programmās, kas apgūst mācību priekšmetus valsts valodā

   
   

   10.-12.klašu grupā valsts valodā apgūstamo priekšmetu skaits ir ļoti dažāds, tas atkarīgs no skolotājiem, kas strādā katrā skolā. Kopumā Kauguru vidusskolā ir vismazāk priekšmetu, ko apgūst valsts valodā.

   Valsts pārbaudes darbu rezultāti valsts valodā 9.klasei 2002.gadā

   

   Jūrmalā darbojas vairākas svētdienas skolas – lietuviešu, poļu, ebreju, krievu svētdienas skolas, kuras dod lielu ieguldījumu mazākumtautību valodas, vēstures un kultūras apguvē. Īpaši var atzīmēt lietuviešu svētdienas skolu, kuras darbā iesaistās visu vecumu lietuvieši. Skola aktīvi sadarbojas ar Lietuviešu kultūras biedrību, Lietuvas vēstniecību dažādu pasākumu organizēšanā, to finansiāli atbalsta arī pašvaldība.

   Interešu izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums pēc dzīvesvietas

   	Priedaine	Lielupe	Bulduri	Dzintari	Majori	Dubulti	Jaundubulti	Pumpuri	Melluži	Asari	Vaivari	Kauguri	Sloka	Ķemeri	Citas pašvaldības
   JMS	1	17	7	4	51	24	12	96	14	9	10	103	110	6	104
   JDDC	11	21	19	4	5	26	9	24	36	29	12	61	60	23	7
   TJSAC	1	28	19	19	14	86	25	16	22	16	15	149	22	9	28

   JMS – Jūrmalas mākslas skola
   JDDC – Jūrmalas jauno dabas draugu centrs
   TJSAC – Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centrs

   Interešu izglītības iestādes, bezmaksas interešu izglītības nodarbības 2002./2003.mācību gadā

   Iestāde	Nodarbības	Piezīmes
   Jūrmalas burāšanas skola		Ziemas sezonā visas nodarbības bez maksas
   Jūrmalas peldēšanas skola	Peldēšana organizētām sporta grupām Ārstnieciskā vingrošana Peldēšana mazturīgām ģimenēm	Jāiesniedz izziņa
   Jūrmalas Jauno dabas draugu centrs	Dabas pētnieki Vides pētnieki “Asaru mazpulks” Zooloģija “Imanta bitītes” Ārstniecības augi, telpaugi Auklīšu skola Daba mākslā Floristika Fotomāksla	Notiek Ķemeros
   Jūrmalas mākslas skola	Vokālie ansambļi Pūtēju orķestris	Mūzikas skolā
   Jūrmalas sporta skola	Basketbols	1.ģimnāzijā Kauguru vidusskolā Mežmalas vidusskolā Pumpuru vidusskolā Majoru pamatskolā Lielupes vidusskolā
   	Mākslas vingrošana
   	Handbols
   	Vieglatlētika
   	Bokss	Miera ielā 10 Kauguru vsk. Pumpuru vsk.
   	Orientēšanās sports	Slokas pamatsk. Ķemeru vsk. Vaivaru psk. Nodarbības apvidū
   	Tūrisma tehnika	Ķemeru vsk.
   Jūrmalas tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centrs	Lidmodelistu	Slokas 6
   	Radio	Slokas 6
   	Dzelzceļa modelistu	Slokas 6
   	Kuģu modelistu	Slokas 6
   	Animācijas	Slokas 6
   	Kino – video	Slokas 6
   	Datorapmācība	Slokas 6
   	Dizaina	Slokas 6
   	Foto	Lielupes vsk.
   	Kartings	Lielupes 21
   	Lietišķā māksla	B/d “Namiņš” Majoru psk.
   	Tehniskā modelēšana	Mežmalas vsk.

   Lielākā daļa pirmsskolas vecuma bērnu apmeklē grupas ar latviešu mācību valodu. Grupās ar krievu valodu bērniem ir latviešu valodas nodarbības.

   Pirmsskolas izglītības valoda

   

   Līdzīgi kā skolās, arī pirmsskolas izglītības iestādēs ar krievu mācību valodu ir raibāks nacionālais sastāvs, latviešu valodas grupas apmeklē krievu tautības bērni, bet krievu valodas grupās ir latviešu tautības bērni. Pirmsskolas iestādēs ir ļoti maz čigānu tautības bērnu.

   Pirmsskolas izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām

   

   Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādēs ir pietiekamā daudzumā vietas bērniem ar valodas traucējumiem, psihiskās attīstības aizturi, redzes traucējumiem, kā arī ar somatiskām saslimšanām. Ar bērniem strādā logopēdi, defektologi, redzes korekcijas speciālisti, kuru darba rezultātā daudziem bērniem tiek izlaboti valodas defekti, redzes defekti, kā arī uzlabots vispārējais veselības stāvoklis. Ja nepieciešams, pēc pirmsskolas bērni turpina mācības speciālās izglītības internātskolā.

   Jūrmalas pedagogi nodrošina 5- un 6-gadīgo bērnu speciālo sagatavošanu skolai Majoru bērnu namā sešiem bērniem ar smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.

   Bērni ar īpašām izglītības vajadzībām pirmsskolas iestādēs

   

   Skolu un pirmsskolas iestāžu ārstnieciskais personāls pārzina bērnu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā informē pedagogus par bērnu veselības īpatnībām.

   Bērni ar celiakiju var saņemt speciālo uzturu.

   Pirmsskolas iestādes un skolas, izņemot Vaivaru pamatskolu, nav piemērotas bērniem ar smagiem fiziskiem traucējumiem. Vaivaru pamatskolas pirmais stāvs ir piemērots bērniem ar kustību traucējumiem.

   Kultūra

   Kultūra ir viena no tām jomām, kas palīdz saglabāt katras tautas nacionālo savdabību. Vienlaikus daudzas kultūras sfēras, kā tēlotāja māksla, dejas un mūzika stāv pāri tautību barjerām, jo ir vienalga, kādā valodā mākslinieks runā, galvenais ir tas, ko viņš ar savu darbu vēlas pateikt sabiedrībai.

   Jūrmalā kultūras sfērā notiek nopietns darbs integrācijas jomā. Pilsētas organizētie pasākumi orientēti dažādu tautību publikai. Vasaras sezonā pilsētā bieži notiekošie masu pasākumi domāti jebkuras tautības un sociālā stāvokļa auditorijai.

   Kultūras iestādes pakāpeniski tiek pielāgotas, lai tās varētu apmeklēt invalīdi. 50% no pilsētā notiekošajiem kultūras pasākumiem ir bezmaksas un labdarības pasākumi, kurus ir iespēja apmeklēt arī mazturīgiem Jūrmalas iedzīvotājiem. Savukārt maksas pasākumos mazturīgie iedzīvotāji, arī pensionāri un skolēni var iegādāties biļetes par pazeminātām cenām.

   Tā kā Jūrmalas pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums ir diezgan specifisks, rajonā no Priedaines līdz Ķemeriem ir izvietotas 24 pašvaldības, valsts un privātās kultūras iestādes.

   Pilsētas kultūras iestādes un to apkalpes rajons

   Jūrmalas rajons	Kultūras iestādes
   Ķemeri	Bibliotēka
   Sloka	Bibliotēka Slokas ev. lut. baznīca, kurā notiek koncerti
   Kauguri	Bibliotēka Kultūras nams
   Asari	Bibliotēka
   Melluži	Mellužu vasaras estrāde
   Jaundubulti	Jūrmalas mākslas skola L.Bērziņa memoriālais muzejs
   Dubulti	Centrālā bibliotēka Dubultu bērnu bibliotēka Pasaku māja “Undīne” Āspazijas māja muzejs Dubultu ev.lut baznīca, kurā notiek koncerti
   Majori	Kultūras nams Jūrmalas pilsētas muzejs Jūrmalas mūzikas vidusskola Raiņa un Aspazijas vasarnīca muzejs
   Dzintari	Dzintaru koncertzāle SO “Vecās tehnikas klubs” Soda izpildes un ieslodzījuma vietu vētures muzejs
   Bulduri	Bibliotēka Kultūras nams Jūrmalas teātris
   Lielupe	Jūrmalas brīvdabas muzejs

   Jūrmalas kultūras iestādēs darbojas 44 dažādi radošie kolektīvi.

   Radošie kolektīvi	Skaits
   Kori	4
   Tautas deju kolektīvi	3
   Folkloras kopas	2
   Teātra studijas	3
   Mākslas studijas	3
   Deju studijas	6
   Vokālie ansambļi	5
   Rokgrupas	4
   Citi kolektīvi	3
   Interešu klubi	10
   Kopā:	44

   Kultūras iestāžu radošajos kolektīvos Jūrmalā darbojas dažādu tautību cilvēki, it īpaši bērnu kolektīvos. Radošā vidē krievvalodīgi runājošiem bērniem un jauniešiem ir iespēja integrēties latviskā vidē, kā arī latviešiem vieglāk saprast cittautiešus. Vidēji pašdarbības kolektīvos darbojas ap 20% cittautiešu. Ikvienā radošā kolektīvā tiek uzņemti dalībnieki neatkarīgi no sociālā stāvokļa. Mazturīgu ģimeņu bērni tiek atbrīvoti no dalības maksas.

   Kultūras iestādēs aptuveni 10% pasākumu tiek organizēti cittautu auditorijai - gan latviešu, gan krievu valodā, kā arī notiek citām mazākumtautībām domāti sarīkojumi. Piemēram, Jūrmalas teātrī viesojas teātru kolektīvi, kuru izrādes notiek krievu valodu zinošai publikai. Kauguru, Majoru un Bulduru kultūras namos notiek krievu romanču vakari, bieži uzstājas čigānu ansambļi, kā arī vieskolektīvi no dažādām valstīm. Izstāžu zālēs savus darbus eksponē dažādu tautību mākslinieki, arī ārzemnieki. Jūrmalas pilsētas muzejs veido izstāžu sēriju “Cittautieši Jūrmalā” un piedāvā izstādes, kas iepazīstina apmeklētājus ar pilsētas vēsturi, mākslu u.c. nozarēm. Dzintaru koncertzālē notiek pasaulē slavenu mākslinieku un grupu koncerti, aptuveni 65% no koncertu klāsta notiek krievu valodā. Dzintaru koncertzāles apmeklētājiem ir lieliska iespēja iepazīties ar starptautiska līmeņa kultūras aktualitātēm.

   Bibliotēku apmeklētāju etniskais sastāvs ir atkarīgs no to ģeogrāfiskā izvietojuma pilsētā – Kauguru bibliotēkā 60% lasītāju ir cittautieši, Dubultu bibliotēkā – 35%, Bulduru bibliotēkā – 50%.

   Jūrmalas bibliotēkās krievu un citu valodu grāmatu fonds veido 49,4% no kopējā grāmatu fonda, savukārt latviešu valodas grāmatu fonds - 48,1%. Tātad bibliotēkās dominē cittautu valodu grāmatas. Jūrmalas pilsētas bibliotēkas realizē projektus sadarbībā ar Naturalizācijas pārvaldi. Kauguru bibliotēkā tika organizēti latviešu valodas kursi. Bibliotēkās ir pieejama informācija par naturalizācijas iespējām. Jūrmalas bibliotēkās regulāri notiek literāri tematiskie pasākumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, kultūrvēsturiskām norisēm. Aptuveni 20% no kopējā Kauguru bibliotēkas organizētā pasākumu klāsta ir domātas cittautu auditorijai.

   Jūrmalas kultūras iestādes pakāpeniski tiek pielāgotas invalīdiem. Kauguru kultūras nams ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu pielāgoja telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 2003.gadā tika izremontēta Kauguru bibliotēka, kuru var apmeklēt invalīdi. Daļēji cilvēkiem ratiņkrēslos ir pieejams arī Majoru kultūras nams. Vasaras sezonā cilvēki ratiņkrēslos bieži apmeklē koncertus Dzintaru koncertzālē. Jūrmalas radošie kolektīvi sniedz izbraukuma labdarības koncertus un izrādes dažādās specializētās iestādēs, kā arī šo iestāžu klienti ar izstādēm un koncertiem viesojas kultūras iestādēs.

   Bibliotēkas apkalpo dažādu sociālo slāņu pārstāvjus. Tās apmeklē aptuveni 60% mazturīgo jūrmalnieku. Pārsvarā šie jūrmalnieki dodas uz bibliotēkām lasīt laikrakstus, ko paši nespēj pasūtīt. Aptuveni 20% iedzīvotāju tiek atbrīvoti no bibliotēkas gada maksas. Bibliotēkām ir sadarbība ar attiecīgo rajonu sociālajām iestādēm.

   Jūrmalā darbojas vairāku nacionālo kultūras biedrību nodaļas – poļu, lietuviešu, čigānu, krievu nacionālās biedrības, kā arī Ziemeļvalstu biedrības “Norden” Jūrmalas nodaļa un biedrības “Latvija – Somija” Jūrmalas nodaļa. Katru gadu Jūrmalā notiek Somijas kultūras dienas. Sadarbībā ar biedrības “Latvija – Somija” nodaļu Jūrmalā notiek somu mākslinieku koncerti un izstādes un Jūrmalas mākslinieku izstādes un koncerti Somijā. Aktīvi darbojas poļu biedrība, organizēdama savu biedru reģionālās konferences Jūrmalā, veiksmīgi piedalīdamās pasākumos, kas notiek valsts līmenī. Lietuviešu biedrības svētdienas skolā mācās bērni no jauktām ģimenēm, apgūstot un iepazīstot lietuviešu kultūru.

   Jūrmalas nacionālajām kultūras biedrībām un sabiedriskajām organizācijām savu pasākumu un aktivitāšu organizēšanai kultūras iestāžu telpas ir iespējams izmantot bez maksas. Tomēr viņu darbība neizskan plašākai sabiedrībai, jo:

   • daļai pasākumu ir lokāls raksturs. Tie domāti kopienas dalībniekiem. Savas biedrības ietvaros viņi kopj un saglabā savas tautas tradīcijas;
   • šiem pasākumiem trūkst reklāmas un publicitātes.

   Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, atjaunošana un popularizācija ir viens no nozīmīgākajiem Jūrmalas pilsētas attīstības plāna mērķiem. Lai nodrošinātu kultūras mantojuma pieejamību un sabiedrības informētību, tiek veidota zinātniski metodiskā bāze, izdoti informatīvie materiāli, organizētas konferences, semināri, izstādes un ekskursijas. Regulāri tiek veidotas bērnu un jauniešu interešu attīstību veicinošas programmas kultūrvēsturiskā mantojuma jomā, rīkojot konkursus, konsultējot projektu un zinātnisko darbu izstrādi. Lai paplašinātu sabiedrības iespējas gūt informāciju, Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi darbu pie Kultūrvides centra izveides.

   Sports

   Jūrmalas pilsētā sporta pasākumi tiek organizēti visu vecumu dažādas sociālās piederības iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, sekmējot demokrātiskas sporta kustības attīstību un sabiedrības integrācijas procesu, dodot ikvienam cilvēkam iespēju iesaistīties sporta nodarbībās, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jaunatnes sporta attīstībai.

   Skolēnu sporta nodarbības notiek Sporta skolā dažādos sporta veidos interešu izglītības programmas ietvaros, kā arī sporta klubos. Jūrmalas sporta skola sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi aktivizē skolu sporta darbu, veido sadarbību ar Jūrmalas pilsētas sadraudzības pilsētām. Sporta skolas un sabiedrisko sporta organizāciju sadarbība veicina bērnu un jauniešu ieinteresētību sporta aktivitātēs pilsētā kopumā.

   Pilsētā izveidotas vairākas specializētas sporta skolas – peldēšanas, airēšanas, burāšanas, tenisa un citas.

   Tiek atjaunota pilsētas sporta un kultūras svētku organizēšana pludmalē ar plašu programmu, saglabājot Jūrmalas tradīcijas.

   Sporta pasākumi regulāri tiek reklamēti presē, radio u.c., bet gada beigās, organizējot Jūrmalas pilsētas sporta laureātu godināšanas pasākumu, apbalvojot labākos sportistus par viņu sasniegumiem, populārākos trenerus, sporta klubus, sporta skolotājus, tiek apkopota informācija par sporta aktivitātēm un labākajiem sportistiem pilsētā. Sporta kustībā būtiski svarīga ir cieša iestāžu sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.

   Jūrmalas sporta klubi un sporta sabiedriskās organizācijas

   Sporta kluba, organizācijas nosaukums	Nod. skaits līdz 18 g.v.	t.sk. cittautieši	Nod. skaits līdz 25 g.v.	t.sk. cittautieši	Nod. skaits 26 g.v. un vecāki	t.sk. cittautieši
   Valsts uzņēmums Jūrmalas policijas sporta klubs	123	34	130	45	93	17
   Sporta klubs “Jūrmalas sports”	55	12	78	17	83	8
   Sporta klubs “Jūrmalas sports” handbola sekcija	67	32	40	15	37	11
   SIA boksa klubs “Laiks”	37	23	14	9	11	9
   Sporta skolas bāze	159	80	113	67	32	14
   Jūrmalas ūdensveidu sporta klubs ”Daugava”	56	7	98	24	69	15
   Latvijas jahtklubs	23	14	11	8	47	31
   Basketbola klubs “Sloka”	55	8	70	19	76	14
   Airēšanas klubs “Majori”	23	4	17	3	34	6
   Jūrmalas ūdens motosporta klubs ”Unda”	6	2	9	1	11	4
   Jūrmalas pilsētas orientēšanās klubs “Liedags”	247	138	211	79	176	58
   Skrējēju klubs “Jūrmala”	38	7	14	5	35	17
   Galda tenisa klubs “Sloka”	6	1	16	3	38	7
   Latvijas “Topper” klubs	2	1	4	3	57	31
   Sporta kompleksa veselību veicinošs klubs “Jūrmala”	178	53	72	19	63	27
   Austrumcīņu sporta klubs “Neguss”, skolas sporta klubs “Neguss”	448	293	387	173	197	132
   Jūrmalas pilsētas sporta tūristu klubs	115	23	74	18	56	14
   Sporta deju klubs “Tango”	43	11	25	7	11	3
   Z. Ivanovas tenisa skola	37	16	43	11	-	-
   Mākslas vingrošanas klubs “Jūrmala”	37	16	43	12	-	-
   Peldēšanas skola	247	117	179	73	96	42
   Brāļu Klementjevu airēšanas skola	16	5	12	4	8	3
   Murjāņu sporta ģimnāzijas Jūrmalas filiāle	59	7	63	14	12	4
   Jūrmalas sporta skola	412	198	55	23	37	8
   Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centrs	47	29	35	11	17	9
   Atklātais sabiedriskais fonds “Priedaines jahtklubs”	49	11	23	9	14	5
   Ūdensslēpošanas klubs “Ruprehts”	6	2	16	5	21	7
   Futbola klubs “Kauguri”	87	63	114	82	49	36
   Dambretes klubs “Pumpuri”	35	7	14	3	23	6
   Pilsētas sabiedriskajās sporta organizācijās kopā	2725	1223	1988	768	1426	555

   Starp cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu, cittautiešu ir aptuveni 40%, kas ir procentuāli mazāk, nekā ir cittautiešu Jūrmalā vispār.

3. Stāvoklis pilsoniskās līdzdalības un līdzatbildības veicināšanā

   Pilsoniskā līdzdalība ir viena no aktuālākajām demokrātiskas sabiedrības izpausmes formām. Jo aktīvāk izdodas iesaistīt lēmumu apspriešanā un pieņemšanā lielāku iedzīvotāju daudzumu, jo lielāku sabiedrības daļu apmierinās pašvaldības pieņemtie lēmumi un jo lielākai sabiedrības daļai tie dos labumu.

   Svarīgākie virzieni, kuros pašvaldība strādā, lai iesaistītu sabiedrību pilsētas pārvaldē, ir Iedzīvotāju konsultatīvās padomes darba aktivizēšana, plašāku masu iesaistīšana detālplānu un attīstības priekšlikumu apspriešanā, saikne ar nevalstiskajām organizācijām, pilsoņu rosināšana piedalīties vēlēšanās un tautas nobalsošanās un citos pasākumos, kas veicina iedzīvotāju interesi un iesaisti pašvaldības un valsts dzīvē.

   Cits virziens, kam pašvaldība pievērš uzmanību, ir iedzīvotāju informētības palielināšana, izmantojot gan dažādus pašvaldības izdotus bukletus, domes informācijas ievietošanu laikraksta “Jūrmalas Ziņas” latviešu un krievu valodas izdevumā, publikācijas domes mājas lapā internetā.

   Naturalizācijas process

   Pilsoņu skaits Jūrmalas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju starpā uz 2003.gada sākumu palielinājies par 3,8% salīdzinājumā ar 2000.gada sākumu.

   Jūrmalas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju pilsonība (PMLP dati)

   Uz datumu	Pilsoņi		Nepilsoņi		Ārvalstnieki		KOPĀ
   01.01.2000.	36 594	65.8%	18 169	32.7%	810	1.5%	55 573
   01.07.2000.	37 190	66.7%	17 671	31.7%	857	1.5%	55 718
   01.07.2001.	37 434	67.7%	16 850	30.5%	1 028	1.9%	55 312
   01.01.2002.	37 611	68.1%	16 586	30.0%	1 041	1.9%	55 238
   01.07.2002.	37 841	68.5%	16 355	29.6%	1 058	1.9%	55 260
   01.01.2003.	37 999	68.9%	16 083	29.2%	1 089	2.0%	55 171

   Cēloņi šai pozitīvajai tendencei ir šādi:

   • sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka notikušās izmaiņas ir neatgriezeniskas;
   • pilsētvides sakārtošana – infrastruktūras izveide, pilsētas centrālās daļas un citu pilsētas rajonu sakārtošana, ielu stāvokļa kardināla uzlabošana;
   • iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespēju uzlabošanās – kultūras namu darba aktivizēšanās, sportošanas iespēju paplašināšanās;
   • medicīniskās apkalpes sfēras kvalitatīva uzlabošana;
   • iedzīvotājos veidojas un nostiprinās lepnums par savu pilsētu.

   

   Jūrmalā 2002.gadā ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tika uzņemtas 269 personas, to skaitā arī nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri naturalizējas kopā ar vienu no vecākiem. Pēc 2003.gada 1. janvāra datiem Jūrmalā dzīvo 37 999 pilsoņi, 16 083 nepilsoņi un 1 089 ārvalstnieki.

   Naturalizācijas iesniegumu skaits Latvijā kopš 1999.gada, kad tas sasniedza 15 183 (sakarā ar t.s. naturalizācijas logu sistēmas atcelšanu kopš 1998.gada 10.novembra) ar katru gadu ir samazinājies, arī Jūrmalas pilsētā naturalizācijas process ir saglabājies relatīvi lēns.

   Naturalizācijas pārvalde ir regulāri meklējusi iespējas un īstenojusi pasākumus, lai veicinātu naturalizācijas procesu. Ir īstenoti vairāki pētījumi, sabiedrības informēšanas un izglītošanas, valodas apmācības projekti pilsonības pretendentiem, kā arī citas aktivitātes, ko realizējusi arī Naturalizācijas pārvaldes Pārdaugavas nodaļas filiāle Jūrmalā.

   Līdz šim izskanējuši vairāki skaidrojumi procesa lēnajam tempam, kuros kā galvenie iemesli minēti: psiholoģiskas vai praktiskas motivācijas trūkums, aizvainojums, valodas neprasme. Atsevišķu faktoru ietekme nav acīmredzama, taču būtisks ir vairāku naturalizācijas procesu ietekmējošu faktoru radītais kopējais efekts. Naturalizācijas procesu nevar abstrahēt no valstī notiekošajiem sociālekonomiskajiem procesiem, politiskās gaisotnes un demogrāfiskās situācijas.

   Salīdzinot nepilsoņu kopumu Jūrmalā ar nepilsoņu kopumu Latvijā, redzams, ka tas ir vairāk novecojis. Nepilsoņu īpatsvars vecuma grupā virs 60 gadiem Jūrmalā ir salīdzinoši liels. Šajā vecuma grupā ir viszemākā naturalizācijas intensitāte. Visvairāk iesniegumu gan 2001., gan 2002.gadā ir iesniegušas personas vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

   Analizējot valodas vidi, piemēram, Jelgavas, Liepājas, Rīgas reģionālo nodaļu teritorijās, tika noskaidrots, ka liela daļa nepilsoņu/ārvalstnieku prot latviešu valodu, tomēr līdz šim nav uzsākuši naturalizācijas procesu. Tas nozīmē, ka, vai nu viņi uzskata savas valodas zināšanas par nepietiekošām, vai arī nemēģina iegūt Latvijas pilsonību kādu citu iemeslu dēļ.

   Novērtējot Naturalizācijas pārvaldes īstenotā latviešu valodas apmācības projekta (225 000 USD) un sabiedrības informēšanas kampaņas (279 000 USD) ietekmi uz naturalizācijas procesu, var secināt, ka valodas apmācības projektam ir raksturīgs ”taustāmāks” rezultāts īstermiņā - konkrēts pilsonības pretendentu skaits. To neietekmē politiskais faktors un citi ārēji notikumi. Savukārt, sabiedrības informēšanas kampaņai ir ne tikai īstermiņa efekts uz naturalizācijas iesniegumu skaita pieaugumu, bet arī vidi veidojoša loma.

   Informācijas loma naturalizācijas procesa veicināšanā saglabājas joprojām, taču nepieciešams arī aktīvs naturalizācijas procesa atbalsts no valdības, Saeimas un pašvaldības puses.

   Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar Naturalizācijas pārvaldi regulāri organizē svinīgu naturalizācijas dokumentu izsniegšanu jaunajiem Jūrmalas pilsoņiem. Šos pasākumus to dalībnieki atzinuši par nepieciešamiem un emocionāli iedarbīgiem.

   Nepilsoņu skaita izmaiņas Jūrmalā

   (PMLP iedzīvotāju reģistra dati)

   05.10.1995.	01.07.1999.	01.04.2003.
   21627	18682	15945

   Naturalizācijas gaita pilsētā

   	1995.	1996.	1997.	1998.	1999.	2000.	2001.	2002.	2003.
   Iesniegumu skaits 01.01.-01.04.	105	16	32	16	175	102	85	105	83
   Iesniegumu skaits Gadā	150	49	81	213	700	341	299	265	-

   Jūrmalā dzīvojošo nepilsoņu īpatsvara sadalījums pēc tautībām

   	01.07.1999	01.01.2003.
   Krievi	13513	11726
   Baltkrievi	2089	1815
   Ukraiņi	1449	1205
   Poļi	382	323
   Lietuvieši	260	215
   Ebreji	162	133
   Latvieši	110	64
   Igauņi	27	25
   Citas tautības	690	577

   
   

   Naturalizācijas iesniegumu iesniegušo pilsonības pretendentu raksturojums pēc iedalījuma vecuma grupās

   	1995.	1996.	1997.	1998.	1999.	2000.	2001.	2002.
   15.-17.g.	0	0	6	8	57	41	25	22
   18-30 g.	3	14	24	36	134	71	97	83
   31-40 g.	24	10	10	24	191	89	72	57
   41-50 g.	32	5	11	48	218	83	59	63
   51-60 g.	32	11	5	17	93	48	33	30
   61 un vecāki	59	9	25	21	35	9	13	10

   
   
   

   Galvenās problēmas naturalizācijas procesā:

   • nesagatavotība Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudei;
   • nogaidoša attieksme sakarā ar vēsturiskām pārmaiņām pasaulē;
   • atsevišķu maznodrošinātu personu materiālās labklājības stāvoklis (gadījumos, kad netiek piešķirts trūcīgas personas vai bezdarbnieka statuss);
   • zema dokumentu noformēšanas kultūra.

   Nevalstisko organizāciju (NVO) loma un vieta pilsētas dzīvē

   Šobrīd valstī ir tendence daudzus pakalpojumus, īpaši sociālajā sfērā, deleģēt nevalstiskajam sektoram. Arī Valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” prioritārajos darbības virzienos būtiska loma atvēlēta NVO sektoram. NVO ir arī neformālais atbalsta tīkls sociāli atstumtajiem.

   Svarīgi ir veicināt sadarbību starp pašvaldību, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi integrācijas procesa norisēs iesaistās ne tikai pašvaldības struktūru darbinieki, bet arī pilsētas iedzīvotāji. NVO ar savu darba specifiku spēj nodrošināt daudzpusīgas informācijas ieguvi no tiešajām integrācijas mērķgrupām – pilsētas iedzīvotājiem. Pašvaldībai galvenokārt ir koordinatora un finansu avota loma (pakalpojumu pirkšana).

   Diemžēl Jūrmalā nav NVO centra vai cita nevalstisko grupējumu koordinatora. Atbilstīgi savai specifikai kontaktus ar sociālos jautājumus risinošajām NVO uztur domes Labklājības pārvalde, kas regulāri tām organizē seminārus. Ar sportu saistītās organizācijas apzina domes Kultūras un sporta nodaļa, taču pārējās NVO darbojas neatkarīgi un tādējādi faktiski nepiedalās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā un nepiedalās atgriezeniskās saiknes veidošanā starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Liela daļa NVO darbojas lokāli, aptverot tikai tajās iesaistījušos biedrus un neveidojot sabiedrības viedokli plašākā kontekstā.

   Svarīgi būtu aktivizēt jau esošo NVO darbību un koordināciju ar pašvaldību un pašu NVO starpā.

   Jūrmalā darbojas šādas NVO:

   Bērnu un jauniešu apmācība, palīdzība, integrācija sabiedrībā:

   • LSGCO- Latvijas Skautu un Gaidu Centrālās Organizācijas Jūrmalas nodaļa;
   • Mazpulki- 4 H, Jūrmalas nodaļa;
   • Latvijas org. “Glābiet bērnus” Jūrmalas nodaļa;
   • ĢAC “Bulduri”, pie s/o “Pašvaldību savienība”;
   • Misija “Pakāpieni”;
   • Jūrmalas daudzbērnu ģimeņu biedrība;
   • Latvijas bērnu un jaunatnes atturības federācija - JAF, darbība izvērsta arī Jūrmalā;
   • Latvijas Jaunatnes labdarības kustības fonds;
   • Latvijas Dzīvības glābšanas asociācija;
   • Jūrmalas jaunatnes apvienība;
   • S/o “Saules tilts”.

   Agenda- 21, apkārtējā vide un integrācija:

   • Zaļais ordenis- pasaku māja “Undīne”;
   • Vides organizācija “Apvidus”.

   Iedzīvotāju, vecu cilvēku socializācija, integrācija sabiedrībā:

   • Jūrmalas senioru biedrība;
   • Jūrmalas nepatiesi represēto klubs;
   • Ķemeru attīstības fonds;
   • Jūrmalas sabiedrības labdarības fonds;
   • Slokas evanģēliski luteriskā draudze.

   Invalīdu integrācija sabiedrībā:

   • Jūrmalas neredzīgo biedrība;
   • Jūrmalas nedzirdīgo biedrība;
   • LSK Jūrmalas Sarkanā krusta komiteja;
   • Latvijas Diabēta apvienība;
   • Latvijas Parazitologu asociācija;
   • Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācija.

   Valoda, kultūra, izglītošana un integrācija sabiedrībā:

   • Jūrmalas Pieaugušo izglītības centrs;
   • Jūrmalas Psiholoģiskā atbalsta un izglītības centrs;
   • Jūrmalas iedzīvotāju konsultatīvā padome;
   • Jūrmalas Latviešu biedrība;
   • Jūrmalas čigānu biedrība “Dorsis’’;
   • Jūrmalas s/o “Horna dārza atdzimšanas fonds”;
   • Jūrmalas muzeja atbalsta fonds;
   • Aspazijas mājas fonds;
   • Jūrmalas pilsētas zinību biedrība.

   Cilvēku ar problēmām (alkohols, narkotikas, HIV/AIDS, noziedzība, bezpajumtnieki) integrēšana sabiedrībā:

   • Maltas ordeņa palīdzības dienests;
   • AGIHAS- Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem;
   • Latvijas bērnu un jaunatnes atturības federācija- JAF, darbība izvērsta arī Jūrmalā;
   • Zaļais ordenis- pasaku māja “Undīne”.

   Jūrmalas pilsētā darbojošās nacionālās biedrības:

   • Krievu nacionālā biedrība;
   • Poļu biedrība;
   • Ebreju kopiena;
   • Čigānu biedrība;
   • Lietuviešu svētdienas skola. Lietuvieši, kuri pulcējas pie svētdienas skolas, darbojas Rīgas lietuviešu nacionālās kultūras biedrības ‘’Rūta’’ ietvaros;
   • Jūrmalā dzīvojošie armēņi darbojas Latvijas armēņu nacionālajā kultūras biedrībā.

   Sarakstā ir iekļautas tās sabiedriskās organizācijas, kas reāli darbojas Jūrmalā, kā arī NVO, kas reģistrētas citās pilsētas, bet iesaistās Jūrmalas aktivitātēs.

   Iedzīvotāju līdzdalība pilsētas pārvaldē

   Pilsētas iedzīvotāji ir pašvaldības klients un galvenais pasūtītājs. Viens no pašvaldības pamatuzdevumiem ir pastāvīgi stiprināt esošās un attīstīt jaunas saiknes ar iedzīvotājiem. Pašvaldībai ir jācenšas izzināt iedzīvotāju vēlmes un problēmas, jārisina tās un jāinformē par sava darba rezultātiem.

   Jūrmalas pilsētas dome informācijas apriti nodrošina ar vairākām metodēm. Ar avīzes ,,Jūrmalas Ziņas’’ palīdzību iedzīvotājiem tiek sniegta informācija par Jūrmalai aktuāliem tematiem, par Domes sēdē izskatāmajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Šī avīze tiek publicēta arī krievu valodā. Intervijās ar pilsētas deputātiem, uzņēmējiem un pilsētā populāriem cilvēkiem tiek izskaidrotas pilsētas iedzīvotājiem aktuālas problēmas. Kopš 2003.gada par iedzīvotājus informējošu līdzekli ir kļuvis ,,Radio Jūrmala 99FM’’, kurš informē iedzīvotājus arī krievu valodā.

   Pašvaldība regulāri izdod informatīvus materiālus par dažādiem sava darba aspektiem. 2003.gadā, piemēram, ir izdoti vairāki tūrisma veicināšanai domāti bukleti, kultūras, tradīciju un sporta pasākumu apkopojumi, buklets par pašvaldības 2003.gada budžetu, atsevišķā grāmatā izdots Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada publiskais pārskats. Ir izplatīti dažādi skaidrojoši materiāli par Labklājības pārvaldes piedāvātajiem pabalstiem un atvieglojumiem iedzīvotājiem. Ik mēnesi tiek sagatavota un lapiņu veidā izplatīta informācija par kultūras, tradīciju un sporta pasākumiem.

   Domē ir izveidots Apmeklētāju apkalpošanas centrs, kas darbojas gan domes ēkā, gan Kauguru kultūras namā. Apmeklētāju centrs nodrošina iedzīvotājus ar dažādu jautājumu skaidrojumu, kā arī pieņem iesniegumus.

   Savus ierosinājumus un problēmas iedzīvotāji var domei paziņot ar telefona - automātiskā atbildētāja palīdzību. Šī informācija tiek reģistrēta un ziņojumi nogādāti adresātiem. Atbildes tiek sniegtas gan individuāli, gan publicējot tās avīzē “Jūrmalas Ziņas”.

   Iedzīvotājiem ir iespējams izmantot e-pasta pakalpojumus, lai iesniegtu savus priekšlikumus un paziņojumus domei. Šo iespēju izmanto aizvien vairāk cilvēku.

   Pašvaldībai ir mājas lapa internetā latviski, krieviski un angliski.

   Vēl viens svarīgs rādītājs par iedzīvotāju līdzdalību pilsētas dzīvē ir iesaistīšanās vēlēšanu procesos. Salīdzinājumā ar 1997.gada pašvaldību vēlēšanām, kad nobalsoja 47,03% balsstiesīgo vēlētāju, 2001.gadā nobalsoja 58,47%. Šie dati liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ir palielinājusies. Tomēr jāatzīmē, ka savas pilsoņu tiesības un pienākumus izmanto tikai nedaudz vairāk kā puse vēlētāju. Būtisks ir arī fakts, ka 29,1% Jūrmalas iedzīvotāju ir nepilsoņi.

   Jūrmalas pilsētas domē darbojas 7 komitejas un 19 komisijas, kurās ir iesaistīti ap 200 cilvēku. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Domes sēdēs, komitejās un komisijās tiek izskatīti un izvērtēti tādi jautājumi kā pašvaldības finansu politika, sociālā aprūpe, kultūra, izglītība, nekustamā īpašuma sakārtošana, uzņēmējdarbība un individuālais darbs, vides aizsardzība, pilsētas attīstība, transporta un komunālās saimniecības jautājumi u.c.

   Likuma “Par pašvaldībām” 26.pants nosaka pilsētas domes sēžu atklātumu. Pilsētas iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties Domes, Domes komisiju un komiteju sēdēs. Sēžu protokoli ir publiski pieejami ikvienam - gan iedzīvotājiem, gan masu medijiem. Domes lēmumi tiek publicēti domes mājas lapā internetā www.jpd.gov.lv.

   Katram detālplānojumam tā izstrādes procesā tiek organizētas vairākas sabiedriskās apspriešanas. Tāpat sabiedriskās apspriešanas notiek nozīmīgākajiem attīstības projektiem, konkrētām celtnēm ar sabiedrisku raksturu. Informācija par sabiedriskajām apspriešanām tiek izvietota domes ēkā un domes Būvvaldē, tiek ievietota internetā, kā arī laikrakstā “Jūrmalas Ziņas” un bieži - laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Detālplānu un attīstības projektu vizuālais materiāls tiek izlikts apskatei uz vairākām nedēļām, pat līdz pusotram mēnesim.

   Pēdējā laikā gan vizuālā materiāla apskate, gan tikšanās ar detālplānu un projektu autoriem vairs nenotiek tikai Būvvaldē vai domes ēkā, bet arī Kauguru kultūras namā un citās vietās, kas tuvākas apspriežamajām teritorijām. Tas ir palielinājis to iedzīvotāju skaitu, kas piedalās sabiedriskajās apspriešanās. Interese par sabiedriskajām apspriešanām palielinājusies arī, kopš 2002.gadā darbu sākusi Iedzīvotāju konsultatīvā padome.

   Vairākos pilsētas mikrorajonos ir izveidotas iedzīvotāju komitejas, kas palīdz veidot pašvaldības saikni ar iedzīvotājiem un atvieglo sabiedrības integrācijas procesu. Komitejas izveidotas Ķemeros, Kauguros, Slokā, Priedainē u.c. Padomes ir izvirzījušas savus pārstāvjus Iedzīvotāju konsultatīvajai padomei, kurā darbojas 17 iedzīvotāju pārstāvji no visiem mikrorajoniem. Mikrorajonos, kur nav izveidotas iedzīvotāju komitejas, pārstāvjus Iedzīvotāju konsultatīvajai padomei izvirza iedzīvotāju sapulcēs vai aptaujas veidā. Iedzīvotāju komitejas un Iedzīvotāju konsultatīvā padome ir labs veids, kā sasniegt saskaņu dažādo iedzīvotāju grupu vidū.

   Nozīmīgu vietu pašpārvaldes struktūrā ieņem konsultatīvās padomes, kurās aktīvi darbojas 60 cilvēki. Iedzīvotāju, izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un uzņēmēju, konsultatīvās padomes tika izveidotas tieši ar mērķi plašāk iesaistīt pilsētas iedzīvotājus pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā. Konsultatīvajām padomēm ir padomdevēja tiesības, tās analizē un izvērtē attiecīgās sfēras jautājumus un iesniedz savus ierosinājumus lēmumu pieņemšanai.

1. Sociālās integrācijas galvenie rīcības virzieni

   ANO attīstības programmas 2002.gada augusta finansētais un Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pasūtītais pētījums “Attieksme pret atsevišķiem ar integrāciju saistītiem jautājumiem” kliedē stereotipu, ka etniskajām attiecībām integrācijā ir būtiskāka loma salīdzinājumā ar citiem aspektiem un apstiprina, ka drošības un saliedētības sajūtu nosaka daudzi un dažādi faktori, kuru vidū ievērojami dominē sociālie un labklājības faktori. Sociālā integrācija jāuzskata kā vadošā integrācijas joma pilsētā. Nodrošinot pilsētas iedzīvotāju sociālo labklājību, var harmoniskāk veicināt arī iedzīvotāju interesi par pilsētas sabiedriskajām aktivitātēm.

   Sociālās integrācijas mērķis Jūrmalas pilsētā ir radīt sabiedrību ar vienlīdzīgām iespējām visiem, palielināt indivīdu un dažādu iedzīvotāju grupu sociālās līdzdarbības iespējas, nodrošināt sabiedrības locekļiem vienlīdzīgas iespējas piekļūt visas sabiedrības resursiem un veidot pilnvērtīgu dzīvi.

   Lai sasniegtu šos mērķus, svarīgi ir veicināt starpsektoriālu sadarbību pilsētas pašpārvaldes struktūru ietvaros, iesaistīt nevalstiskās organizācijas un privāto sektoru, kas aktīvi darbojas sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā. Pateicoties šādai sadarbībai, palielinās pilsētas iedzīvotāju loma integrācijas jautājumu risināšanā .

   Lai panāktu sociālās integrācijas veiksmīgu iznākumu, īpaša uzmanība jāpievērš socializācijas pasākumiem bērnu un jauniešu vidū. Šajā nolūkā nepieciešams:

   • Palielināt sociālo pedagogu/darbinieku skaitu pilsētā, skolās un mikrorajonos ieviest sociālā pedagoga/darbinieka štata vietas.
   • Izstrādāt un realizēt rīcības programmas:
   • Darbam ar skolēniem, kas ilgstoši neapmeklē skolu;
   • Aizbildņu un audžu ģimeņu apmācībai, izglītošanai un atbalstam;
   • Darbam ar bērniem un ģimenēm, kuri ir krīzes situācijā;
   • Darbam ar čigānu minoritāti, lai to apzinātu un izglītotu.

   • Izveidot Jūrmalas pilsētā nepilngadīgo probācijas dienestu.
   • Paplašināt atbalsta centru “Paspārne”, pārveidojot to par Ģimenes un bērnu atbalsta centru.
   • Turpināt alkoholisma un narkomānijas profilakses un rehabilitācijas programmas attīstīšanu.
   • Izvērst plašāku sociālo pakalpojumu tīklu bērniem un attīstīt darbu ar ģimenēm.
   • Atvērt uzticības telefonu Jūrmalas pilsētā.
   • Izveidot pašvaldībā pastāvīgu administratīvo komisiju nepilngadīgo lietu izskatīšanai, jo no 2004.gada 1.janvāra stājas spēkā jauns Likums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

   Sociālajos procesos jāiesaista pašvaldības un valsts policijas nodaļas, jo profesionāli iecirkņa inspektori ir viens no būtiskajiem faktoriem, kas mazina vietējo jauniešu kriminalizācijas risku. Tāpēc būtu veicināma inspektoru darbavietas piesaiste to dzīves vietai, piem., Priedaines iecirkņa inspektors pats dzīvo Priedainē.

   Integrācijas iespējas dažādām sociālajām grupām

   Sociālā grupa – trūcīgās ģimenes

   • Iesaistīt trūcīgo ģimeņu darbspējīgās personas nodarbinātībā, vēlams pastāvīgā algotā darbā pilsētā vai tuvu pilsētai esošās teritorijās.
   • Ieinteresēt vietējos uzņēmējus par iespējām piedāvāt darbu tiem pilsētas iedzīvotājiem, kas regulāri saņem sociālos pabalstus Labklājības pārvaldē.
   • Nodrošināt atlaides braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, lai atvieglotu trūcīgo personu nokļūšanu darbā vai citās sabiedriskās iestādēs.
   • Organizēt pieaugušo tālākizglītību, veicinot un atbalstot dažādu struktūru, tai skaitā valsts iestāžu, pilsētas skolu, NVO un privātā sektora interesi par latviešu valodas apmācību trūcīgām personām, lai novērstu šķēršļus arī mazkvalificēta darba meklējumos pilsētā un ārpus tās.
   • Nodrošināt iespēju bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus pilsētā, lai mazinātu trūcīgo ģimeņu personu izolētību no pilsētā notiekošajām aktivitātēm un sabiedriskās dzīves.

   Sociālā grupa – pensionāri

   • Atvieglot pensionāru materiālo stāvokli, piemēram, piešķirot pabalstus medikamentu iegādei vai ārstniecisko pakalpojumu apmaksai, produktu iegādei, mitekļa maksājumu segšanai u.c.
   • Veicināt dienas centru veidošanu pensijas vecuma personām ar dažādām interesēm un nacionālo piederību, lai novērstu sociālo izolētību un vientulību. Šādu pakalpojumu sniegšanu pilsētā vēlams uzticēt NVO vai privātajam sektoram, kas ar savu darba specifiku piesaistīs plašākas iedzīvotāju masas.
   • Saglabāt pensionāriem iespējas ar atvieglotiem noteikumiem izmantot pilsētas maršruta autobusu pakalpojumus, lai veicinātu pensionāru iesaistīšanos pilsētas sabiedriskajā dzīvē.
   • Mājas aprūpes dienestam paplašināt sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti, kā arī aprūpētāju kvalifikāciju, informēt klientus par pilsētā notiekošām aktivitātēm, iepazīstināt ar jaunāko informāciju.
   • Aktīvāk iesaistīt sociālās aprūpes centra “Saulstari” un Slokas sociālās aprūpes nodaļas iemītniekus pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Uz vietas pansionātā organizēt kultūras un svētku pasākumus atbilstoši etniskajai un reliģiskajai piederībai. Pansionātu iemītniekiem nodrošināt iespēju ikdienā nodarboties ar savām interesēm atbilstošām nodarbēm – galdniecību, rokdarbiem, dārzkopību u.c., lai neveicinātu iemītnieku kūtrumu, bezdarbību un depresiju.

   Sociālā grupa - ielu bērni, klaiņojoši bērni

   Labklājības pārvaldes sociālajiem darbiniekiem, uzturot regulārus kontaktus ar skolu sociālajiem pedagogiem un bāriņtiesu, strādāt ar riska un problēmģimenēm, kurās ir klaiņojošie bērni.

   • Sociālā riska un problēmģimenēm piešķirt papildus līdzekļus bērnu mācību piederumu iegādei.
   • Problēmģimenēm nodrošināt iespēju bez maksas saņemt psiholoģisku palīdzību, lai pārrautu sociālo izolētību un motivētu vecākus savus bērnus skolot un atbalstīt turpmākajā dzīvē.
   • Veidot vecāku atbalsta grupas, kas vakaros veic reidus pilsētā ar mērķi apzināt klaiņojošos bērnus, kuri ir potenciālie atkarības vielu lietotāji, noziedznieki, kā arī tiek pakļauti pieaugušo vardarbībai. Šeit būtiska loma ir pašvaldības un NVO sadarbībai.
   • Sniegt sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus to bērnu vecākiem, kuri ir alkohola vai narkotiku atkarībā.
   • Pilsētas bibliotēkās attīstīt mūsdienīgus un bērnus interesējošus pakalpojumus.
   • Atbalstīt tās NVO un privāto sektoru, kas piedāvā bērniem ārpusskolas interešu izglītību un nodarbības pēc stundām skolā.

   Sociālās grupa – bezpajumtnieki
   • Palīdzēt nokārtot personu apliecinošos dokumentus un informēt bezpajumtniekus par pašvaldības piedāvātajiem pakalpojumiem.
   • Sociālajiem darbiniekiem sadarbībā ar NVO motivēt bezpajumtniekus mainīt savu dzīves modeli, jo tikai tajā gadījumā ir rezultāti dienestu ieguldītajam darbam.
   • Veidot diennakts patversmi ar sociālajiem pakalpojumiem personām bez pastāvīgas dzīvesvietas, lai nodrošinātu pēctecīgu sociālo rehabilitāciju.
   • Piešķirt sociālo dzīvojamo platību diennakts patversmes iemītniekiem, stimulēt klientus meklēt algotu darbu, kļūt sociāli aktīviem, domāt par tālākizglītības iespējām. Šeit svarīga loma piešķirama NVO sniegtajam atbalstam un pieredzei.

   Sociālā grupa – no ieslodzījuma atbrīvojušies

   • Izstrādāt programmu, kā nodrošināt ar dzīvojamo platību un sociālajām garantijām no ieslodzījuma atbrīvojušās personas, lai neveicinātu viņu atgriešanos cietumos.
   • Nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību, lai atvieglotu integrēšanos sabiedrībā pēc ilgstoša ieslodzījumā pavadīta laika.
   • Radīt iespēju mācīties latviešu valodu, lai atvieglotu integrēšanos darba tirgū. Jāpiedāvā tālākizglītības iespējas.
   • Tuberkulozes slimniekiem nodrošināt iespēju saņemt ambulatoro terapiju un ēdināšanu, pašvaldībai sedzot ceļa izdevumus līdz ārstniecības iestādei. HIV inficētajiem nodrošināt iespēju saņemt atbalsta grupu palīdzību, sadarbojoties ar NVO.

   Invalīdu integrācijas iespējas
   • Mudināt masu medijus veidot pārējās sabiedrības pozitīvu attieksmi pret invalīdiem, lai novērstu invalīda mazvērtības un atsvešinātības sajūtu, garīgo barjeru. Medijiem jāatspoguļo informācija par invalīdu problēmām un dienestu sniegtajiem pakalpojumiem.
   • Pielāgot skolas, dzīvokļus un sabiedriskās iestādes invalīdiem, iekārtojot invalīdu uzbrauktuves, sanitāros mezglus, atpūtas telpas utt.
   • Jānodrošina rehabilitācijas dzīvesvietā (RDV) attīstība pilsētā, t.i., veselības aprūpes, sociālā dienesta, pedagogu un arodapmācības speciālistu sadarbība ar rehabilitologu.
   • Jāveic invalīdu un atbilstošā nevalstiskā sektora aptauja par viņu vēlmēm un nepieciešamībām pilsētā veiksmīgas un mērķtiecīgas integrācijas norisei.
   • Veicināt integratīvās izglītības attīstību pilsētā. Nodrošināt bērnu, bērnu vecāku un pedagogu izglītošanu par iespējām integrēt bērnus invalīdus vispārizglītojošās skolās, sabiedrībā.
   • Sadarbojoties ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, veicināt personām ar fizisku un garīgu invaliditāti pielāgotu darba vietu izveidi pašvaldības, valsts un privātajā sektorā atbilstoši personu fiziskajām un garīgajām spējām.
   • Veicināt invalīdu profesionālo izglītību atbilstoši invalīdiem piedāvātajām darba vietām pilsētā.
   • Pilsētas sociālo pabalstu sistēmā invalīdus iekļaut kā īpašu sociāli mazaizsargātu grupu. Pilsētas sociālajā budžetā paredzēt līdzekļus higiēnas un citu speciālu invalīdiem nepieciešamu palīglīdzekļu un medicīnas preču iegādei.
   • Sadarbībā ar NVO veicināt invalīdu ar fiziska rakstura traucējumiem dienas centru izveidi.

   Dzīvesvieta
   • Būvēt jaunus pašvaldības īres namus.
   • Sniegt mērķtiecīgu metodisku palīdzību privatizēto dzīvokļu īpašniekiem apziņas un sapratnes veidošanai par dzīvojamo māju turpmākajiem apsaimniekošanas veidiem un iespējām saņemt kredītus māju renovācijai un kapitālajam remontam (inženierkomunikāciju nomaiņai, modernizācijai un norobežojošo konstrukciju siltināšanai).
   • Palielināt sociālo dzīvojamo māju dzīvojamās platības, izveidot sociālo dzīvojamo māju Nometņu ielā 2a.
   • Izstrādāt bērnu un pusaudžu rotaļu, izklaides vietu un aprīkojuma projektus un tos realizēt.
   • Kārtību sargājošām institūcijām pastiprināt sabiedrisko kārtību pilsētas mikrorajonos, sevišķi vakara stundās.
   • Pašvaldības policijai pastiprināt kontroli par pilsētas teritoriju sakoptību.
   • Inženierinfrastruktūru attīstīt atbilstoši izstrādātajām koncepcijām (ūdensvads, kanalizācija un siltumapgāde).

   • Pievērst uzmanību dzīvojamo mikrorajonu iekškvartālu ceļu un piebrauktuvju seguma remontam.
   • Intensificēt sabiedrisko transportu Valteri, Krastaciems - pilsētas centrs (maksimumstundās, rītos un vakaros).
   • Pievērst uzmanību gājēju pāreju ierīkošanai pāri dzelzceļam Majoru mikrorajonā.
   • Sakārtot meliorācijas sistēmu.
   • Turpināt labiekārtot pludmales atbilstoši Zilā karoga prasībām.

   Nodarbinātība
   • Sadarbībā ar NVD veikt aptauju Jūrmalas nodarbināto, bezdarbnieku un Jūrmalas darba devēju vidū, lai apzinātu konkrēto situāciju darba tirgū un izstrādātu nodarbinātību veicinošus pasākumus.
   • Izstrādāt programmu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pilsētā un jaunu uzņēmumu izveides sekmēšanai.
   • Izvērst algotu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanu bezdarbniekiem.
   • Stimulēt tādu uzņēmējdarbību, kas mazinātu sezonalitātes ietekmi uz nodarbinātību.
   • Vismaz reizi pusgadā informēt vecāko klašu skolēnus par situāciju darba tirgū un mudināt apgūt pieprasītākās profesijas.
   • Panākt pieaugušo izglītības centra tālāku attīstību, nodrošinot iespēju pārkvalificēt bezdarbniekus pusmūža vecumā, kā arī pievērst uzmanību profesionālajai orientācijai un profesionālo iemaņu uzlabošanai bezdarbniekiem.
   • Sekmēt valsts valodas apguvi bezdarbnieku vidū.
   • Ieteikt darba devējiem subsidēt ceļa izdevumus jūrmalniekiem, kas strādā ārpus pilsētas, lai līdzsvarotu darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu.
   • Veikt pētījumu un izstrādāt programmu iedzīvotāju dabiskā pieauguma veicināšanai.
   • Palielināt iedzīvotāju informētības līmeni par iespējām saņemt NVD palīdzību darbiekārtošanās un konkurētspējas darba tirgū paaugstināšanas jautājumos.

2. Etniskās, izglītības un kultūras integrācijas galvenie rīcības virzieni

   Izglītība. Valoda

   Jūrmalas pilsētas sabiedrības integrācijas programmai ir jāveicina iedzīvotāju izglītotība, latviešu valodas kā valsts valodas apguve, jāsekmē pilsētas mazākumtautību pārstāvju dzimtās valodas apguve, jāveido apziņa, ka ikviena Jūrmalas pilsētas iedzīvotāja nākotne un personiskā labklājība ir saistīta ar Latvijas valsti, tās attīstību un drošību. Vienota valoda un līdzīga izpratne par kultūras vērtībām ir svarīgākais dažādu tautību iedzīvotāju saskarsmes līdzeklis, sociālo vienlīdzību veicinošs nosacījums. Lai to nodrošinātu, nepieciešams:

   • Turpināt mazākumtautību pirmsskolas iestāžu un skolu pedagogu latviešu valodas prasmes pilnveidošanu:
   • organizēt kursus un seminārus valodas lietošanas praksē,
   • metodiskajās apvienībās veicināt starpskolu pedagogu sadarbību, lai pilnveidotu skolotāju prasmi mazākumtautību skolās mācīt priekšmetus latviešu valodā un bilingvāli,
   • veicināt starpskolu projektu izstrādāšanu, lai nostiprinātu mazākumtautību skolu skolotāju latviešu valodas prasmi,
   • veicināt mazākumtautību skolotāju saskarsmi ar latvisko vidi.

   • Turpināt latviešu valodas apguves kvalitātes paaugstināšanu mazākumtautību izglītības programmās:
   • nodrošināt pirmsskolas iestādes un skolas ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, mācību grāmatām latviešu valodā
   • veicināt starpskolu pasākumus, projektu nedēļas, interešu izglītības programmas, nometnes u.c. pasākumus, kuros kopā darbojas skolēni no skolām ar latviešu mācību valodu un mazākumtautību programmām,
   • stimulēt skolēnu un skolotāju sasniegumus latviešu valodas apguvē.

   • Turpināt darbu ar vecākiem un sabiedrību:
   • sniegt skaidrojumus par notiekošajiem procesiem valstī, izglītības sistēmā, pārejā uz vidējo izglītību valsts valodā;
   • veidot vecāku klubus, organizēt sporta un atpūtas pasākumus vecākiem kopā ar bērniem, veicināt dažādu tautību vecāku sadarbību;

   • Pilnveidot sociālo zinību priekšmetu – vēstures, ētikas, politikas un tiesību, kultūras vēstures u.c., mācīšanas līmeni skolās:
   • pilnveidot pedagogu zināšanu un metodisko prasmju līmeni,
   • nodrošināt ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un mācību grāmatām.

   • Rosināt starppriekšmetu pasākumu, projektu izstrādi, kuros skolēniem būtu iespējams izpaust savas domas, uzskatus, veicināt pilsoniskas attieksmes veidošanos,
   • Organizēt konkursus “Viss par Jūrmalu”, “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” u.c.,
   • Stimulēt jauniešu iesaistīšanos skolu pašpārvaldēs un sabiedriskajās organizācijās.
   • Veicināt interešu izglītības un profesionālās izglītības programmu pieejamību pilsētas skolēniem neatkarīgi no dzīves vietas un sociālā stāvokļa:
   • pētīt jauniešu intereses un piedāvāt atbilstošas nodarbības,
   • organizēt pulciņus un nodarbības dažādās pilsētas vietās,
   • palielināt bezmaksas nodarbību skaitu, sniegt atbalstu talantīgiem jauniešiem no mazturīgām ģimenēm viņu spēju attīstīšanā.

   • Sabalansēt piedāvājumu kultūrizglītības, sporta, tehniskās jaunrades, vides izglītības programmās.
   • Aktivizēt pieaugušo izglītības institūcijas, rosinot veidot izglītības programmas latviešu valodas mācīšanā,
   • Piedāvāt nepieciešamās izglītības programmas naturalizācijas procesam,
   • Plašāk izmantot presi, īpaši “Jūrmalas Ziņas”, sabiedrības informēšanai un izglītošanai.
   • Veicināt skolēnu invalīdu līdzdalību, lai mazinātu viņu atstumtību no vietējās skolu kultūras, mācību programmām, vietējās un plašākas sabiedrības kopumā; atzīt skolēna tiesības iegūt izglītību skolā nevis mājas apmācību (vecākiem bieži ir prieks un gandarījums par to, ka arī viņu bērns invalīds var dienā apmeklēt parastu skolu, bet vakarā būt kopā ar ģimeni un draugiem).
   • Nodrošināt autobusu bērnu vešanai uz skolu un mājup.

   Kultūra. Sports
   • Pielāgot pilsētas kultūras iestādes (Bulduru kultūras nams, Jūrmalas teātris, muzeji, bibliotēkas utt.) cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kultūras un sporta pasākumu organizēšanā iesaistīt sabiedriskās organizācijas, kurās darbojas invalīdi.
   • Apzināt talantus (mākslā, mūzikā) starp invalīdiem un veicināt viņu radošo darbību, organizējot izstādes, koncertus.
   • Piešķirot finansējumu kultūras iestādēm, vairāk organizēt labdarības pasākumus – teātra izrādes, koncertus kultūras iestādēs vai izbraukuma pasākumus, nodrošināt kultūras mantojuma pieejamību mazturīgiem iedzīvotājiem un invalīdiem.
   • Palielināt pašvaldības finansējumu publisko bibliotēku grāmatu fonda papildināšanai.
   • Bibliotēkas veidot kā kultūras un informācijas centrus – pirmām kārtām rajonos, kuros nav citas kultūras infrastruktūras (Ķemeri, Krastaciems, Priedaine).
   • Publiskās bibliotēkās ieviest bezmaksas internetu noteiktām iedzīvotāju kategorijām (mazturīgie, bezdarbnieki, invalīdi).
   • Organizējot etniskus pasākumus, rosināt cittautiešiem apzināties un pētīt savas tautas tradīcijas, kultūru un vēsturi, kā arī ar tām iepazīstināt sabiedrību.
   • Veicināt etnisko kultūras biedrību un svētdienas skolu darbību.
   • Jūrmalas pilsētas muzejam turpināt aizsākto projektu “Cittautieši Jūrmalā” un pētīt citu tautību vēsturi un darbību Jūrmalā.
   • Popularizēt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu. Šajā nolūkā:
   • organizēt seminārus un konferences;
   • organizēt izglītojošus kursus un konkursus skolēniem un pieaugušajiem;
   • izstrādāt jaunus ekskursiju maršrutus, iekļaujot tajos pilsētas muzejus un ievērojamus pilsētas kultūras pieminekļus;
   • pilsētas muzejos izstrādāt muzejpedagoģiskas programmas skolēniem un pieaugušajiem;
   • izdot Jūrmalas kultūrvēsturisko rakstu krājumu, sagatavot publikācijas un mācību literatūru par Jūrmalas vēsturisko un kultūras mantojumu.

   • Izveidot ikgadēju sabiedrības integrāciju veicinošo projektu konkursu, kurā kultūras iestādes, sabiedriskās organizācijas, nacionālās un kultūras biedrības iesniegtu savus projektus pašvaldības finansējuma saņemšanai.
   • Aktivizēt sadarbību ar Jūrmalas sadraudzības pilsētām un attīstīt sakarus ar kaimiņvalstu radniecīgām pilsētām, veidojot kopīgus integrācijas projektus.
   • Risināt jautājumu par kultūras kompleksa celtniecību, ar jaunām telpām nodrošināt Mūzikas vidusskolu, Mākslas skolu, Centrālo un Dubultu bērnu bibliotēku.
   • Veicināt iedzīvotāju nodarbošanos ar sportu, nodrošinot atbilstošu sporta materiālo bāzi, daudzpusīgas programmas, kā arī kvalificētu instruktoru, vadītāju un procesa koordinatoru sagatavošanu.
   • Sporta bāzes padarīt pieejamas invalīdiem. Veicināt invalīdu sporta attīstību pilsētā.
   • Atbalstīt mazturīgo jauniešu un pieaugušo iesaistīšanos regulārās sporta nodarbībās.
   • Veidot bērnu un jauniešu sporta laukumus pie izglītības iestādēm un dzīvesvietās.
   • Uzcelt multifunkcionālu sporta kompleksu Slokā.

3. Pilsoniskās integrācijas galvenie rīcības virzieni

   Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā un celtu jūrmalnieku pilsoniskās līdzdalības līmeni, nepieciešams:

   • Pilnveidot masu mediju aktīvāku iesaistīšanu pilsētas problēmu atspoguļošanā, invalīdu integrācijas procesa veicināšanā. Īpašu uzmanību pievērst savstarpējai informācijas apmaiņai starp pašvaldību un iedzīvotājiem.
   • Izglītot NVO par funkciju deleģēšanas mehānismiem un pastāvošo likumdošanu, kā arī dažādu fondu apgūšanas iespējām NVO, sadarbojoties ar pašvaldību, lai palielinātu iespēju saņemt papildus finansējumu no dažādiem valsts un ārvalstu fondiem integrācijas procesu veicināšanai pilsētā.
   • Veikt NVO uzskaiti un savstarpējo koordināciju, izveidot Nevalstisko organizāciju centru
   .
   • Kvalitatīvai procesu norisei domē nepieciešams speciālists/i, kas koordinētu un veicinātu integrācijas procesus pilsētā un nodrošinātu kontaktu ar NVO, veicinātu NVO tīkla aktivizāciju pilsētā.
   • Izveidot vēlētas iedzīvotāju komitejas visos mikrorajonos.
   • Visā pilsētas teritorijā izvietot informācijas stendus pašvaldības un iedzīvotāju komiteju paziņojumu izvietošanai un pastkastītes atgriezeniskās saiknes uzlabošanai ar iedzīvotājiem.
   • Lai veicinātu naturalizācijas procesu, mudināt NVO gatavot projektus, iegūt finansējumu un bez maksas apmācīt iedzīvotājus naturalizācijas pārbaudījumu kārtošanai.
   • Nepilsoņu un ārvalstnieku vidū izvērst skaidrojošo darbu par naturalizācijas iespējām un ieguvumiem, saņemot Latvijas pilsonību.
   • Turpināt naturalizācijas dokumentu svinīgu pasniegšanu Jūrmalas jaunajiem pilsoņiem.
   • Skolās pilnveidot pilsoniskās apziņas ieaudzināšanu, akcentējot skolēnu pašpārvaldi un iniciatīvu, mudinot iesaistīties skautu, mazpulku, jaunsargu un citās organizācijās.
   • Stimulēt skolēnu iesaisti starpskolu projektos, kur kopā darbojas latviski un krieviski runājošie audzēkņi.

Kopsavilkums