LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par “Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu
ārpusģimenes aprūpes koncepciju”

Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 15.pantu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt “Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ārpusģimenes aprūpes koncepciju” saskaņā ar pielikumu.
2. Domes labklājības pārvaldes vadītājai L.Grobiņai līdz 2003.gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt domē apstiprināšanai rīcības plānu koncepcijas realizēšanai.
3. Domes priekšsēdētāja vietniekam I.Ančānam kontrolēt lēmuma izpildi.

Pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2003.gada 29.oktobra lēmumu Nr.747

1. Ievads.

Saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām un Bērnu tiesību aizsardzības likumu katram bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem pilnvērtīgs uzturs, apģērbs un pajumte. Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē.

Ja vecāku un bērnu attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība:

1. palīdz ģimenei, izraugoties bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības,
2. palīdz ģimenei, īpaši trūcīgai ģimenei, bērna audzināšanā un izglītošanā, darba un dzīvokļa meklējumos.

Ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus – bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta aprūpes trūkuma vai mājas sociālās vides dēļ; bērns nopietni apdraud savu veselību, dzīvību vai attīstību, lietojot alkoholu vai narkotiskās vielas, bērns jāšķir no ģimenes. Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbilņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē. Šajos gadījumos pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā un veic ģimenes atbalsta programmu bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai.

Ārpusģimenes aprūpes iestāde organizē darbu atbilstoši “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam”, MK noteikumiem Nr. 291 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”,nodrošinot bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem diennakts aprūpi, dzīves vietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu.

Ārpusģimenes aprūpes iestādē bērnu ievieto pēc Bāriņtiesas lēmuma. Ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Bērna atstāšana aprūpes audzināšanas iestādē pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas pieļaujama, ja bērnam jāpabeidz izglītības iestāde.

Pēc Valsts Statistikas Pārvaldes datiem Jūrmalas pilsētā ir 55328 iedzīvotāju, no kuriem līdz 18 gadu vecumam ir 8410, kas sastāda 15,20 %.

Patreiz Jūrmalas pilsētā ārpus ģimenes aprūpes atrodas 360 bērni, no tiem 194 -aizbildnībā, 166 - ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Audžuģimenē atrodas 6 bērni. 4,26% Jūrmalas bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē, no kuriem:

16 ir bērni bāreņi, un 342 ir bez vecāku gādības palikuši bērni.

1. ārpusģimenes aprūpes iestādēs 6 ir bāreņi ,
2. bez vecāku gādības palikuši 160 .
3. no aizbildnībā esošiem bērniem 10 ir bāreņi, bet 184 palikuši bez vecāku gādības.

Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ārpusģimenes aprūpes koncepcijas mērķis ir:
1. radīt bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide, vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, aizsargātības sajūtu, nodrošinot apstākļus viņa attīstībai un labklājībai ģimeniskai videi tuvinātās ārpusģimenes sociālās aprūpes formās līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts;
2. radīt priekšnoteikumus audžu ģimeņu kustības attīstībai Jūrmalā, tādejādi sekmējot ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošo bērnu skaita samazināšanos;
3. iezīmēt virzienus esošo ārpusģimenes aprūpes iestāžu attīstībai, lai tiktu sniegta ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vecumam atbilstoša aprūpe, iezīmēti nepieciešamie no jauna veidojamie sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

2. Problēmu izklāsts
1. Nepietiekamais audžu ģimeņu skaits

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. pants paredz, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Statistikas dati apliecina, ka daudz bērnu spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpes iestādēs, kas pat laba finansējuma apstākļos nespēj nodrošināt ģimenisku vidi. Jūrmalas pilsētā 2003. gada nogalē ārpusģimenes aprūpes iestādēs atrodas 166 bērni.

Viena bērna uzturēšanās izmaksas ārpusģimenes aprūpes iestādēs ir no 106 līdz 173 Ls mēnesī. (skat. Statistikas datus – 1. un 2.pielikumā).

1997. gada 10. jūnija MK noteikumi Nr. 211. “Noteikumi par audžu ģimenēm” nosaka, ka audžuģimene ir ģimene, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņa ģimeniskā vide, īpašu valsts un pašvaldības palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē. Bērnu var nodot audžu ģimenei, kurai ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts audžu ģimenes statuss un ar kuru var tikt noslēgts līgums par bērna nodošanu šai ģimenei, ja bērns palicis bez vecāku gādības vai arī nepieciešams sniegt palīdzību bērnu audzināšanā.

Valsts nodrošina atlīdzību audžuģimenes vecākiem Ls 38 mēnesī par pienākumu veikšanu neatkarīgi no bērnu skaita, un nosaka, ka pabalsts bērna uzturam, jāizmaksā no pašvaldības līdzekļiem, ne mazāks kā Ls 27 mēnesī.

Jūrmalas dome, lai attīstītu audžu ģimeņu kustību 1999. gadā pieņēma lēmumu, kas noteica pabalsta apjomu bērna uzturēšanai Ls 106 mēnesī, kas ir vislielākais valstī.

Uz 2003. gada 1. janvāri Latvijā ir tikai 15 audžu ģimenes, no kurām 2 ir Jūrmalas pilsētā. Tas pierāda, ka bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, pilnībā netiek nodrošinātas iespējas saņemt alternatīvu aprūpi ģimenei pietuvinātā vidē un audžu ģimeņu iespējas šajā jomā nav izsmeltas.

Šādas situācijas cēloņi :

1. nepietiekama sabiedrības informētība par iespējām kļūt par audžu ģimeni;
2. potenciālo audžu ģimeņu vecāku nedrošība uzsākt šo darbu, neuzticēšanās saviem spēkiem;
3. nepietiekošs psiholoģiskais un sabiedrības atbalsts audžuģimenēm.

No bērnu interešu viedokļa optimālais variants, kā nodrošināt ģimeni bērnam, kura augšana bioloģisko vecāku uzraudzībā nav iespējama, ir adopcija. Taču tā kā adopcija nav iespējama visos gadījumos un uzreiz, tieši audžu ģimenes kā ģimeniskas aprūpes modelis ir piemērots bērnam iespējami labvēlīgas ģimenes alternatīvas nodrošināšanai. Tādēl nepieciešama šī modeļa atbalstīšana un pilnveidošana.

Prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta.

Ja audžuģimeņu veidošana netiks atbalstīta, arī turpmāk liels bāreņu un bērnu skaits, kuru vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, kuri atradušies veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, kuriem izveidojusies konfliktsituācija ar vecākiem vai kuru vecākiem ir ilgstoša slimība, būs spiesti uzturēties ārpusģimenes aprūpes iestādēs līdz problēmsituācijas atrisināšanai. Tādējādi šiem bērniem netiks nodrošināts psiholoģiski labvēlīgākais klimats, netiks veicināta to sociālo priekšstatu, iemaņu un prasmju veidošanās, ko spēj dot vienīgi ģimene.

Audžuģimeņu kustības neatbalstīšanas gadījumā nelietderīgi tiks izmantoti finansu līdzekļi, jo no pašvaldības budžeta nepieciešamo līdzekļu apjoms bērnam mēnesī Ls 106 ir mazāks kā ārpusģimenes iestādēs izlietotais – Ls 162–173. No bērnu interešu viedokļa augšana ģimeniskā vidē viennozīmīgi uzskatāma par bērnam labvēlīgāku.

Pasākumi problēmas risinājumam.

1. Bāriņtiesai veikt intensīvu sabiedrības informēšanas darbu par audžuģimenes pienākumiem un nepieciešamajiem nosacījumiem, lai iegūtu audžuģimenes statusu.
2. Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības centram noorganizēt audžuģimeņu apmācības programmu saskaņā ar apstiprinātajām programmām.
3. Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības centram noorganizēt psiholoģiska atbalsta saņemšanu esošajiem un topošajiem audžuģimeņu vecākiem iesaistot Skolu psiholoģiskās palīdzības centra speciālistus un Labklājības pārvaldes speciālistus.
4. Sabiedrisko attiecību nodaļai veikt pozitīvās pieredzes popularizēšanu laikrakstā “ Jūrmalas Ziņas”.
2. Nepietiekamais Labklājības pārvaldes sociālo darbinieku skaits darbam ar ģimeni

   Labklājības pārvalde veic “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” noteiktos pašvaldības sociālā dienesta uzdevumus. Labklājības pārvalddes sociālās palīdzības klientu datu bāzē ir 4910 ģimenes, 1490 cilvēku.

   No 14 speciālistiem darbam ar ģimenēm:

   1. sociālo pakalpojumu piešķiršanu un uzraudzību veic 3 speciālisti;
   2. iztikas līdzekļu deklarāciju pieņešanu, materiālo resursu izvērtēšanu, darbspējīgo sociālās palīdzības klientu iesaistīsanu nodarbinātību veicinošos pasākumos veic 5 speciālisti;
   3. ielu sociālo darbu atkarību profilakses jomā, sadarbojoties ar nevalstiskām organizācijām, veic 2 darbinieki;
   4. Sociālo darbu ar ģimenēm veic 4 darbinieki .

   Sociālo darbinieku skaits darbam ar ģimenēm ir ārkārtīgi nepietiekams, jo Labklājības pārvaldes sociālajiem darbiniekiem ir jāatrisina 2 galvenie uzdevumi :
   1. jāsamazina to bērnu skaits, kuri no ģimenes jāšķir un jānodod ārpusģimenes aprūpei;
   2. bērna ārpusģimenes aprūpes laikā jāveic nepieciešamie pasākumi bērnu un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai.

   Ārpusģimenes aprūpē atrodas 360 bērni, no kuriem 166 ārpusģimenes aprūpes iestādēs, no kuriem tikai 6 ir bāreņi, 160 ir palikuši bez vecāku gādības un ar kuru ģimenēm darbs jāveic pirmām kārtām. 194 bērni ir aizbildnībā 152 ģimenēs. Aizbildņu pienākumu veicējiem ir nepieciešams sociālo darbinieku atbalsts.

   Pilsētā kopumā – Bāriņtiesā, Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības centrā, Labklājības pārvaldē ir 350 ģimenes ar bērniem, kurām nepieciešams sociālo darbinieku atbalsts, lai apmierinoši pārvarētu sociālās funkcionēšanas grūtības. Bez minētajām ģimenēm, Labklājības pārvaldes sociālie darbinieki sniedz atbalstu arī citām iedzīvotāju kategorijām – vientuļiem pensionāriem, invalīdiem, personām ar garīga rakstura traucējumiem.

   Prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta.

   Ja bērna ārpusģimenes aprūpes laikā pietiekamā apjomānetiks veikts pietiekamā ajomā sociālais darbs, lai veicinātu ģimenes atkalapvienošanos, un daļai bērnu būs jāpaliek ārpusģimenes aprūpes iestādē.

   Palielināsies to bērnu skaits, kuri jāšķir no ģimenes un jānodod ārpusģimenes aprūpei.

   Bērnus ir iespējams atgriezt savās ģimenēs pēc Civillikumā noteiktā termiņa - 6 mēnešiem. Nepieciešamības gadījumā vēl 6 mēneši un vecākiem pārtrauktās aizgādības tiesības tiks atņemtas un bērna augšana bioloģiskajā ģimenē kļūs neiespējama. Tādējādi šiem bērniem netiks nodrošināts psiholoģiski labvēlīgākais klimats, ko spēj dot vienīgi ģimene. Jo katram bērnam mīļākā ir sava māte, lai arī kāda tā nebūtu.

   Minētajā situācijā lietderīgi netiks izmantoti finansu līdzekļi Ls 160-173 katram bērnam mēnesī. No bērnu interešu viedokļa finansu līdzekļus būtu lietderīgāk, arī ne tik lielā apjomā, izlietot pašvaldības sociālajiem pabalstiem ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai un sociālās darbinieka, kurš sniedz atbalstu ģimenei, atalgojumam. Netiks pildīta “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” 10. panta 1. daļa, kura paredz pakāpenisku sociālo darbinieku skaita palielināšanu – viens sociālais darbinieks uz katriem 1000 iedzīvotājiem – līdz 2008. gadam.

   Pasākumi problēmas risinājumam.

   Palielināt Labklājības pārvaldes sociālo darbinieku skaitu par 3 štata vienībām, izveidojot Labklājības pārvaldē Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļu.

3. Sadrumstalota ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas sistēma.

   Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo

   Bērnu ārpusģimenes aprūpi sniedz:

   Organizācija	Bērnu skaits	Piezīmes
   Bērnu nams “Sprīdītis”, Sēravotu iela 9	60
   Bērnudārzs “Bitīte”, Lēdurgas iela 2a	34
   Atbalsta centrs bērniem “Paspārne”, Dzirnavu iela 36/38	9
   Ģimenes aprūpes centrs “Bulduri”, Edinburgas pr. 53	25	Uzturas vēl 34 Rīgas pašvaldības ārpusģimenes aprūpei piekrītoši bērni
   SO Misija “Pakāpieni”, Ventas iela 1a	5
   SO “Saules tilts”, Olaines iela 9	13
   Valsts Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Rīga”
   Saskaņā ar MK 1999. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 254 “Par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem” ārpusģimenes aprūpi no 0 līdz 4 gadiem sniedz “Valsts Bērnu bāreņu aprūpes centri. Patreiz tur uzturas -	10

   Dažādas ir ārpusģimenes aprūpes organizāciju īpašuma formas un pakļautības struktūra, kas traucē nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un atrasties bērna interesēm visatbilstošākajā organizācijā.

   Pašvaldības iestādē bērnudārzā “Bitīte” patversmes grupu atrašanās nav atbalstāma no emocionālā viedokļa, jo bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ik dienas jāredz ģimeņu bērnus un vecākus, kuri rītos ierodas ar bērniem un pēcpusdienās kopīgi ar tiem dodas mājup. Izvērtējot telpu nodrošinājumu minētajā iestādē, jāsecina, ka bērnudārzu grupai piemērotās telpas nav piemērotas ārpusģimenes aprūpes sniegšanai, kā arī ģimeniskas vides radīšanai.

   Tomēr, nenoliedzami, tā ir vieta, kur iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērniem, kuriem tā nepieciešama pirmsskolas vecumā. Darbu veic profesionāls – saliedēts kolektīvs pieredzējušas direktores vadībā.

   Sabiedriskas organizācijas “Latvijas pašvaldību savienība” veidotajā bezpeļņas organizācijā ģimenes aprūpes centrā “Bulduri” atrodas kopskaitā 54 bez vecāku gādības palikuši bērni, no tiem 20, kuru iepriekšējā reģistrētā dzīvesvieta – Jūrmalas pilsēta.

   Lai uzlabotu sniegtās aprūpes kvalitāti bērniem, minētajai organizācijai ir nepieciešams īpašnieks, kurš objekta sakārtošanā ieguldītu līdzekļus.

   SO misija “Pakāpieni” - vecāki dzīvo kopā ar saviem un ārpusģimenes aprūpē uzticētiem bērniem atsevišķā mājā, bērnu ciematā, organizācijas administrācijas pārraudzībā. Šī aprūpes forma nespēj pierādīt sevi kā ilgstošas ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju. Visas 4 no misijā dzīvojošām ģimenēm ir izteikušas vēlēšanos dzīvot atsevišķi un lūgušas Jūrmalas pašvaldību nodrošināt tās ar dzīvojamo platību. Trijām no minētajām ģimenēm šis lūgums ir apmierināts.

   Psiholoģiskas problēmas bērnu ārpusģimenes aprūpes veicējiem rada tas, ka vienlaikus tie ir vecāki saviem bioloģiskajiem bērniem, jūtas kā audžuvecāki aprūpē esošajiem bērniem, tajā pat laikā esot darba ņēmēji, kuri atrodas administrācijas pārraudzībā un 24 stundas atrodas savā darba vietā.

   Slokas speciālajā internātskolā mācās 9 bez vecāku gādības palikuši bērni no Jūrmalas pilsētas. Skolā kopskaitā mācās 88 bērni, un šī skola tiek finansēta no valsts izglītības budžeta līdzekļiem. 8 bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pašvaldības budžets apmaksā uzturēšanos skolā brīvlaikos.

   Bērnu atbalsta centrs “Paspārne” sniedz bērniem 24 stundas diennaktī, nodrošinot naktsmājas, siltu ēdienu, un psiholoģisku atbalstu. Sniedzot palīdzību, problēmas rada darbu koordinācija, nepieciešamo speciālistu piesaistīšana un darbinieku aizvietošana, jo šīs (PBU “Slokas slimnīca”) struktūrvienības pienākumi atšķiras no citām uzņēmuma (PBU “Slokas slimnīca”) struktūrvienībām, kuras veic pieaugušo pacientu sociālo un veselības aprūpi.

   BO PU “Bērnu nams “Sprīdītis”” ārpusģimenes aprūpe tiek sniegta profesionāli, ik 15 bērni dzīvo “dzīvoklīšos”, kuriem ir kopīga virtuve ēdienu uzsildīšanai un pagatavošanai, kopīga atpūtas istaba, atsevišķas istabiņas 4 – 5 bērniem.

   SO “Saules tilts” darbs rit veiksmīgi, aprūpi ģimeniskā vidē saņem 8 bērni.

   Prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta

   Bērni nesaņems savām interesēm atbilstošākos un iespējami kvalitatīvākus pakalpojumus.

   Pasākumi problēmas risinājumam

   1. Bērnudārzā “Bitīte” bērnus ievietot tikai tajos gadījumos, ja nav iespējas viņu aprūpi nodrošināt citās ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
   2. ĢAC “Bulduri” jaunus bērnus vairs neievietot. Ieteikt ĢAC “Bulduri” administrācijai lūgt Rīgas pašvaldībai (no kurienes nākuši 34 bērni), nodrošināt viņiem ārpusģimenes aprūpi citās iestādēs. 20 Jūrmalas pilsētas bērniem aprūpi var sniegt vienā no ĢAC “Bulduri”rīcībā esošajām ēkām – Ludzas ielā 2. Jūrmalas pašvaldībai Ludzas ielā 2 nepieciešams veikt remontdarbus, lai paaugstinātu sniegtā sociālā pakalpojuma kvalitāti. Minēto ārpusģimenes pakalpojumu veidot kā BO PU “Bērnu nams “Sprīdītis”” struktūrvienību. Ēku komplekss Edinburgas pr. 53 nav nepieciešams ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai Jūrmalas bērniem.
   3. Atbalstīt misijā “Pakāpieni” dzīvojošo ģimeņu vēlmi dzīvot patstāvīgi, nodrošināt tās ar dzīvojamo platību. Ēku komplekss Ventas ielā 1a, Amulas ielā 2 nav nepieciešams ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai Jūrmalas bērniem.
   4. Bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri mācās Slokas speciālajā internātskolā, meklēt iespējas saņemt ārpusģimenes aprūpi tam paredzētajās organizācijās, bērniem skolā uzturoties tikai mācību laikā. Tas uzlabos bērnu pašsajūtu, nepaliekot “nosodītiem” arī brīvlaikos skolās, un, veicinās integrāciju sabiedrībā.
   5. Lai palielinātu atbalsta centra bērniem “Paspārne”, kurš šobrīd ir PU “Slokas slimnīca” struktūrvienība darba efektivitāti, izveidot to kā struktūrvienību pie BO PU “Bērnu nams “Sprīdītis””.
   6. Izvērtējot statistikas datus (pielikums Nr. 3), redzams, ka 20 bērni, kuri saņems aprūpi Ludzas ielā 2 -3 gadu laikā sasniegs pilngadību. Minētajā ēkā lietderīgi ievietot ACB “Paspārne”, kas arī sniegs iespēju tam paplašināt funkcijas – sniegt palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem, arī bērniem ar mātēm.

4. Nepieciešamība pēc jauniem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Analizējot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vecuma struktūru, var secināt, ka patreizējā brīdī 23 bērni ir sasnieguši 15 un vairāk gadu vecumu. Diemžēl, nereti sociālie darbinieki sastopas ar situācijām, kad ārpusģimenes aprūpē esošie jaunieši, sasnieguši 18 gadu vecumu, nav gatavi patstāvīgai dzīvei – mērķi saskatīt mācību turpināšanā augstākās mācību iestādēs, apgūt arodu vai turpināt arodapmācību, strādāt izraudzītajā profesijā, nepieciešamības gadījumā aktīvi nodoties darba meklējumiem, tēriņus pielāgot ienākumiem, pagatavot ēdienu, rūpēties par savlaicīgu komunālo maksājumu veikšanu vai, nepieciešamības gadījumā, vērsties pēc sociālās palīdzības un citas normālai sociālai funkcionēšanai nepieciešamas lietas, palīdzības.

Izzinot ārvalstu pieredzi - bērniem, atrodoties ārpusģimenes aprūpes iestādē, labvēlīgas, līdzsvarotas gaisotnes radīšanai ir vēlams, ka vienuviet kopā uzturas bērni līdz 15 gadu vecumam. Sasniedzot 15 gadu vecumu, bērni dodas uz “jauniešu māju”, kur ir lielāka patstāvība, atšķiras dienas režīms, uzturēšanās kārtība.

Līdz šim nav veidotas jaunas, ģimeniskai videi tuvinātas aprūpes formas un atsevišķas aprūpes formas pusaudžiem pašvaldības ārpusģimenes aprūpes organizācijās.

Prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta.

Tiks kavēta šo jauniešu sociālā integrācija sabiedrībā, samazināsies iespējas patstāvīgi apgūt normālai sociālai funkcionēšanai nepieciešamās iemaņas – patstāvīgi norēķināties par mājokli, saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, iegādāties uzturu un apģērbu un pagatavot ēdienu, plānot budžetu un izjust savas rīcības vai bezdarbības sekas. Neveicot šos pasākumus, pastāv iespēja, ka šie jaunieši kļūs par pastāvīgiem sociālās palīdzības iestāžu klientiem. Nemeklējot alternatīvas formas risinājumus jaunām ārpusģimenes aprūpes iestādēm, tiks liegtas iespējas bez vecāku gādības palikušiem bērniem saņemt aprūpi ģimenei tuvinātā vidē.

Pasākumi, kas veicami problēmas risināšanā.

1. Veiksmīgākai šādu jauniešu integrācijai sabiedībā ir jāorganizē diferencēta ārpusģimenes sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana dažādās bērnu – jauniešu vecuma grupās. Jauniešus, sasniedzot 15 gadu vecumu, jāiesaista savu pamatvajadzību (mājoklis, uzturs, veselības stāvoklis, izglītība) nodrošināšanā, palielinot katra personīgo atbildību. Darba grupa, iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi, izzinot kolēģu pieredzi citās pašvaldībās, iesaka sekojošu ārpusģimenes aprūpes modeli jauniešiem, sasniedzot 16 gadu vecumu : “JAUNIEŠU PĀREJAS MĀJAS” veidošanu.

Tā ir alternatīva aprūpes forma bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā no 16 – 18 gadiem. Pārejas posms starp uzturēšanos bērnu namā un patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Jauniešu pārejas mājas uzdevums ir veicināt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu sekmīgu integrāciju sabiedrībā. Jauniešu pārejas māja ir ārpusģimenes aprūpes institūcijas BO PU “Bērnu nams“Sprīdītis”” struktūrvienība, kuras dienas kārtība ir piemērota minētajai bērnu vecuma grupai, lai veidotu iemaņas personas patstāvīgai sociālai funkcionēšanai, pienākuma un atbildības attīstīšanai – mācībām plānot budžetu, iegādāties pārtikas produktus, pagatavot ēdienu, apgūt komunālo pakalpojumu maksājumu, plānot laiku mācībām, darbam, atpūtai, u.tml.

Minēto pakalpojumu ir iespējams sniegt Koledžā RRC, Ķemeros, Dūņu ceļā 2. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt jauniešu dzīvošanu istabiņās ne vairāk kā diviem, nodrošināt centralizētās virtuves pakalpojumus, nebūtu apgrūtināta mācību turpināšana Ķemeru vidusskolā vai būtu iespēja ar RRC Koledžas transportu nokļūt šajā mācību iestādē, izvēlēties kādu no tur apgūstamajiem arodiem.

2. Veidot jaunas, ģimeniskai videi tuvinātas aprūpes formas, vecāki ar aprūpējamiem bērniem dzīvo atsevišķā dzīvojamā platībā (veidot PU b/n “Sprīdītis” sastāvā, izmantojot iespēju piesaistīt pašvaldības organizācijās strādājošos speciālistus – sociālpedagogu, psihologu.

5. Netiek nodrošinātas normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas – bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni pēc pilngadības sasniegšanas beidzoties ārpusģimenes aprūpei, netiek nodrošināti ar dzīvojamo platību.

Pašvaldība (pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas), izbeidzoties aizbildnībai, bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, atbilstoši likumam “Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību.

Saskaņā ar 1999. gada 13. jūlija LR MK noteikumiem Nr.254. “ Noteikumi par sociālajām garantijām bērniem bāreņiem un bez vecāku gadības palikušiem bērniem” 25. punktu, pašvaldībai, ja tā nevar nodrošināt bāreni vai bez vecāku gādības palikušo bērnu ar dzīvojamo platību, katru mēnesi, bet ne ilgāk par 6 mēnešiem, kuru laikā ierādāma dzīvojama platība, no pašvaldības budžeta līdzekļiem izmaksājams pabalsts dzīvojamās telpas īrēšanai.

Personu grupā , kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtā, šobrīd ir 26 jaunieši. Iepriekšējos gados dzīvokļus saņēmuši:

• 2000.gadā – 8 jaunieši,
• 2001.gadā – 8 jaunieši;
• 2002. gadā – 15 jaunieši.

Situāciju smagāku padara fakts, ka minētajā rindā vienā sarakstā ir no ieslodzījuma vietām atbrīvojušās personas, patreiz kopskaitā 56 personas. Šajā gadā pilngadību sasniedz vēl 6 jaunieši. 2003. gadā ar dzīvokļiem jānodrošina kopskaitā 32 jaunieši.

2003. gadā dzīvokļus saņēmuši 3 bez vecāku gādības palikuši bērni. Īres maksa dzīvojamai platībai tiek segta 1 bērnam.

1. tabula. Nepieciešamība nodrošināt ar dzīvokļiem bez vecāku gādības palikušos bērnus.

Gads	Nepieciešamība nodrošināt ar dzīvokļiem bērnus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.	Nepieciešamība nodrošināt ar dzīvokļiem aizbildnībā esošos bērnus	Nepieciešamība dzīvokļu nodrošinājumam kopskaitā
2003.	32		32
2004.	13	9	22
2005.	17	7	24
2006.	17	5	22
2007.	12	8	20

2. tabula. Bērnu skaits, kuriem būs nepieciešms nodrošinājums ar dzīvokļiem ārpusģimenes aprūpes iestāžu griezumā.

Gads	BO PU bērnu nams “Sprīdītis	Ģimenes aprūpes centrs “Bulduri”:	Slokas speciālās internātskolas patversmes grupa	Misija “Pakāpieni”	SO “Saules tilts”:	Kopā
2003.	5	9	2	1		17
2004.	5	4	4			13
2005.	11	4	1		1	17
2006.	13	3			1	17
2007.	9	1			2	12

Prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta.

Ja bērni, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem beigusies ārpusģimenes aprūpe, netiek nodrošināti ar dzīvojamo platību, tad tie turpina uzturēties bērnu namos. Netiek racionāli izlietoti finansu līdzekļi. Par bērna uzturēšanos tiek maksāti no Ls 163 – 173. Bērna interesēs ir uzsākt patstāvīgu dzīvi, saņemot sociālā darbinieka atbalstu un nepieciešamības gadījumā saņemot pašvaldības sociālos pabalstus pamatvajadzību nodrošināšanai, kas nepatērē tik lielu finansu līdzekļu apjomu. Nenodrošinot ar dzīvojamo platību aizbildnībā esošos bērnus, tiek traucētas bērna tiesības uzsākt patstāvīgu dzīvi un pārkāptas aizbildņu tiesības, kuru šaurajos sadzīves apstākļos turpina uzturēties jaunietis, kuram vairs aprūpe nav nepieciešama. Gadījumā, ja bērns, kurš sasniedzis pilngadību ārpusģimenes aprūpes iestādē, nesaņemot dzīvojamo platību, atstāj iestādi un dodas dzīvot pie draugiem vai paziņām, pastāv liela varbūtība zaudēt ieguldītā skaidrā darba rezultātus, bērnam atkal nokļūstot nelabvēlīgas sociālās vides ietekmē.

Pasākumi, kas veicami problēmas risinājumam.

1. Visātrākajā laikā realizēt remontdarbus Nometņu ielā 2a.
2. Pašvaldībai jāveic īres dzīvokļu celtniecības programma, par pamatu iespējams iegūt līdzekļus no nekustamo īpašumu realizācijas Edinburgas ielā 53, Ventas ielā 19, Amulas ielā 2 realizācijas, lai pirmām kārtām ar dzīvojamo platību nodrošinātu sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategorijas.

3. Kopsavilkums par pasākumiem, kas veicami.
1. Bāriņtiesai veikt intensīvu sabiedrības informēšanas darbu par audžu ģimenes pienākumiem un nepieciešamajiem nosacījumiem, lai iegūtu audžu ģimenes statusu.
2. Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības centram noorganizēt audžu ģimeņu apmācības programmu saskaņā ar apstiprinātajām programmām.
3. Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības centram noorganizēt psiholoģiska atbalsta saņemšanu esošajiem un topošajiem audžu ģimeņu vecākiem iesaistot Skolu psiholoģiskās palīdzības centra speciālistus un Labklājības pārvaldes speciālistus.
4. Sabiedrisko attiecību nodaļai veikt pozitīvās pieredzes popularizēšanu laikrakstā “ Jūrmalas Ziņas”.
5. Palielināt Labklājības pārvaldes sociālo darbinieku skaitu par 3 štata vienībām, izveidojot Labklājības pārvaldē Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļu.
6. Bērnudārzā “Bitīte” jaunus bērnus ievietot tikai tajos gadījumos, ja nav iespējas nodrošināt viņu aprūpi citās ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
7. ĢAC “Bulduri” jaunus bērnus vairs neievietot. Ieteikt ĢAC “Bulduri” administrācijai lūgt Rīgas pašvaldībai (no kurienes nākuši 34 bērni), nodrošināt viņiem ārpusģimenes aprūpi citās iestādēs. 20 Jūrmalas pilsētas bērniem aprūpi var sniegt vienā no ĢAC “Bulduri” rīcībā esošajām ēkām – Ludzas ielā 2. Jūrmalas pašvaldībai Ludzas ielā 2 nepieciešams veikt remontdarbus, lai paaugstinātu sniegtā sociālā pakalpojuma kvalitāti. Minēto ārpusģimenes pakalpojumu veidot kā BO PU “Sprīdītis” struktūrvienību. Ēku komplekss Edinburgas pr. 53 nav nepieciešams ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai Jūrmalas bērniem.
8. Atbalstīt misijā “Pakāpieni” dzīvojošo ģimeņu vēlmi dzīvot patstāvīgi, nodrošināt tās ar dzīvojamo platību. Ēku komplekss Ventas ielā 1a nav nepieciešams ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai Jūrmalas bērniem.
9. Meklēt iespējas bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri mācās Slokas speciālajā internātskolā, saņemt ārpusģimenes aprūpi tam paredzētajās organizācijās, bērniem skolā uzturoties tikai mācību laikā. Tas uzlabos bērnu pašsajūtu, nepaliekot “nosodītiem” arī brīvlaikos skolās, un, veicinās integrāciju sabiedrībā.
10. Lai palielinātu atbalsta centra bērniem “Paspārne” darba efektivitāti, kurš šobrīd ir PU “Slokas slimnīca” struktūrvienība, mainīt tam struktūrvienības piederību, un turpmāk tam būt kā struktūrvienībai pie PU “Sprīdītis”.

Izvērtējot statistikas datus (pielikums Nr. 3), redzams, ka 20 bērni, kuri saņems aprūpi Ludzas ielā 2, 3 gadu laikā sasniegs pilngadību, un minētajā ēkā lietderīgi ievietot ACB “Paspārne”, kas arī sniegs iespēju tam paplašināt funkcijas – sniegt palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem, arī bērniem ar mātēm.

11. Veiksmīgākai šādu jauniešu integrācijai sabiedībā ir jāorganizē diferencēta ārpusģimenes sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana dažādās bērnu – jauniešu vecuma grupās. Jauniešus, sasniedzot 16 gadu vecumu, jāiesaita savu pamatvajadzību (mājoklis, uzturs, veselības stāvoklis, izglītība) nodrošināšanā, palielinot katra personīgo atbildību. Darba grupa, iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi, izzinot kolēģu pieredzi citās pašvaldībās, iesaka sekojošu ārpusģimenes aprūpes modeli jauniešiem, sasniedzot 16 gadu vecumu : “JAUNIEŠU PĀREJAS MĀJAS” veidošanu.

Tā ir alternatīva aprūpes forma bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiemm bērniem vecumā no 16 – 18 gadiem. Pārejas posms starp uzturēšanos bērnu namā un patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Jauniešu pārejas mājas ir veicināt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu sekmīgu integrāciju sabiedrībā. Jauniešu pārejas māja ir ārpusģimenes aprūpes institūcijas PU “Sprīdītis” struktūrvienība, kuras dienas kārtība ir piemērota minētajai vecuma grupai, lai veidotu iemaņas personas patstāvīgai sociālai funkcionēšanai, pienākuma un atbildības attīstīšanai – mācībām plānot budžetu, iegādāties pārtikas produktus, pagatavot ēdienu, apgūt komunālo pakalpojumu maksājumu, plānot laiku mācībām, darbam, atpūtai, u.tml.

Iespējas sniegt minēto pakalpojumu ir Koledžā RRC, Ķemeros, Dūņu ceļā 2. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt jauniešu dzīvošanu istabiņās ne vairāk kā diviem, nodrošināt centralizētās virtuves pakalpojumus, nebūtu apgrūtināta mācību turpināšana Ķemeru vidusskolā, vai būtu iespēja ar RRC Koledžas transportu nokļūt šajā mācību iestādē un izvēlēties kādu no tur apgūstamajiem arodiem.

12. Veidot jaunas, ģimeniskai videi tuvinātas aprūpes formas, vecāki ar aprūpējamiem bērniem dzīvo atsevišķā dzīvojamā platībā (veidot PU b/n “Sprīdītis” sastāvā, izmantojot iespēju piesaistīt pašvaldības organizācijās strādājošos speciālistus – sociālpedagogu, psihologu.
13. Visātrākajā laikā realizēt remontdarbus Nometņu ielā 2a.

Pašvaldībai jāveic īres dzīvokļu celtniecības programma, par pamatu iespējams iegūt līdzekļus no nekustamo īpašumu realizācijas Edinburgas 53, Ventas 19, Amulas 2, lai pirmām kārtām ar dzīvojamo platību nodrošinātu sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategorija.

14. Minēto pasākumu realizācijai piesaistīt ES “Sociālā fonda” līdzekļus.

4. Terminu skaidrojums.

Saskaņā ar “Bērnu tiesību aizsardzības likumu’’.

Līdz pilngadības sasniegšanai bērni atrodas vecāku varā. Laulības laikā abi vecāki izlieto šo varu kopīgi.

1. ģimene – laulātie, personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā;
2. atbalsta ģimene – ģimene, kas bērna aprūpē un audzināšanā sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē un audzināšanā;
3. audžuģimene – ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu;
4. bez vecāku gādības palicis bērns – bērns, kura vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē, nav zināmi vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt vecāku varu vai kura vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara;
5. aizbildnis – persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;
6. adopcija – tiesisks akts, ar kuru persona pieņem citas personas bērnu par savu. Adopcija rada tādas pašas personiskās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecība pēc izcelšanās.
7. mājas – bērna pastāvīgā dzīvesvieta;
8. pajumte – dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;
9. patversme – bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu;
10. ārpusģimenes aprūpe – aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;
11. bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde – iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe un audzināšana vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;
12. privātā bērnu iestāde – fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;
13. vardarbībā cietis bērns – bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;
14. vecāku nolaidība – bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;
15. emocionāla vardarbība – bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai bērna psiholoģiska ietekmēšana;
16. seksuāla vardarbība – bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;
17. fiziska vardarbība – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;
18. minimālais bērna labklājības līmenis – līdzekļu daudzums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, veselības aprūpi, izglītību un citas likumā noteiktās bērna tiesības.

Saskaņā ar “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”.

1. dzīves kvalitāte – personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības pastāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu;
2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija – sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju;
3. klients – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;
4. dienas aprūpes centrs – institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;
5. pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;
6. psihosociālā palīdzība – sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu;
7. sociālā darba speciālists – persona, kurai ir šajā likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus;
8. sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;
9. sociālais dienests – pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem;
10. sociālais darbs – profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus;
11. sociālās aprūpes pakalpojums – pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās;
12. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā – pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja [dzīvoklis] u.c.);
13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums – pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
14. sociālo pakalpojumu sniedzējs – juridiskā persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

5. Bērnu pamattiesības saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

Bērna tiesību aizsardzības principi:

1. Nediskriminācija (Konvencijas par bērna tiesībām 2. pants, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta otrā daļa);
2. Bērna interešu prioritātes princips (ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 3. pants visām darbībām attiecībā uz bērniem ir jābūt tādām, lai pirmām kārtām vislabāk nodrošinātu bērna intereses. Saskaņā ar Bērna tiesību aizsardzībs likuma 6. pantu, bērna tiesības un intereses uzskatāmas par prioritārām);
3. Tiesības uz dzīvību un attīstību (Konvencijas par bērna tiesībām 6. pants, Bērna tiesību aizsardzības likuma 7. pants);
4. Bērna viedokļa respektēšana (Konvencijas par bērna tiesībām 12. un citi panti; Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20. pants, CL un citi normatīvie akti).
5. Bērnam ir:

5.1. tiesības uz individualitāti;

5.2. tiesības uzaugt ģimenē;

5.3. tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem;

5.4. apziņas, ticības, biedrošanās brīvība;

5.5. tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību, godu un cieņu;

5.6. tiesības uz izglītību un jaunradi;

5.7. tiesības uz veselību;

5.8. sociālās tiesības;

5.9. tiesības uz atpūtu un brīvo laiku;

5.10. tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas un varmācības;

5.11. tiesības uz humānu apiešanos un psiholoģisku un sociālu reintegrāciju.

Bērna sociālās tiesības.
1. Apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu.
2. Uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.
3. Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību.
4. Katram bērnam un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina dzīvei nepieciešamos materiālos apstākļus.
5. Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības uz pakalpojumiem viņa speciālo vajadzību apmierināšanai.
6. Minimālo bērna labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets.

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Gads	Bērnu skaits
1996	57
1997	33
1998	32
1999	51
2000	46
2001	33
2002	20

Pielikums Nr.3