Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā

Atzīta par spēku zaudējušu ar Domes 2008.gada 11.decembra 5.instrukciju

2004.gada 15.decembrīNr.3

Protokols Nr.27, 3.punkts

Par grāmatvedības uzskaites organizēšanu un kārtošanu

Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz
Latvijas Republikas likumu “Par grāmatvedību “;
LR likumu “Par budžetu un finansu vadību”;
LR likumu “Par pašvaldību budžetiem”;
LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”;
LR Elektronisko dokumentu likumu;
LR Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585
“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”;
LR Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.154
"Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi";
LR Finanšu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukciju Nr.3
”Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija”;
LR Finanšu ministrijas 1998.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.4
“Par budžeta izdevumu ekonomisko klasifikāciju”;
LR Finanšu ministrijas 1995.gada 20.decembra rīkojumu Nr.625
“Par valdības funkciju klasifikāciju”,
citiem normatīviem un LR Finanšu ministrijas, Valsts kases aktiem
par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu

  1. Vispārīgie noteikumi
    1. Šī instrukcija nosaka pašvaldības budžeta iestāžu un aģentūru, kā arī kapitālsabiedrību ar pašvaldības kapitāla daļu vairāk kā 50% (turpmāk tekstā visi kopā “uzņēmums”) grāmatvedības kārtošanas un organizācijas pamatprasības.
    2. Gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka atšķirīgu kārtību kā šajā instrukcijā, piemērojamas ir jaunākās normas.
    3. Uzņēmuma grāmatvedība aptver visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus, kā arī katru faktu vai notikumu, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saimnieciskās darbības stāvoklī. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī, lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi.
    4. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem, ievērojot uzkrāšanas princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti un atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad saņemta vai samaksāta nauda par tiem. Budžeta izpildes pārskatos tos uzrāda kā iestādes faktiskos ieņēmumus vai izdevumus.
    5. Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.
    6. uzņēmumam visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u.c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā.
    7. Dokumentu glabāšanas laiks UZŅĒMUMĀ ir (Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos):
    8. 7.1. gada pārskatiem un to pielikumiem, kā arī galvenajai grāmatai - 10 gadi. Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos;

      7.2. inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem - 10 gadi;

      7.3. attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem - 75 gadi;

      7.4. pārējiem attaisnojuma dokumentiem - 5 gadi.

    9. Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.
    10. Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
    11. Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:
    12. 10.1. izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu

      10.2. izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus.

    13. Uzņēmuma vadītājs darba līgumā nosaka tās fiziskās vai juridiskās personas, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus, pienākumus un arī atbildību gadījumos, ja pienākumi tiek veikti nekvalitatīvi (nodokļu aprēķini veikti neprecīzi u.c. gadījumi ) LR spēkā esošo normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

  2. Grāmatvedības reģistru kārtošana
    1. Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā iegūst finansu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu. Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:
    2. 1.1. bilances kontu atvēršana;

      1.2. saimniecisko darījumu analīze un grāmatošana;

      1.3. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;

      1.4. bilances kontu apgrozījumu aprēķināšana;

      1.5. bilances kontu atlikumu aprēķināšana un grāmatošana;

      1.6. slēguma ierakstu iegrāmatošana;

      1.7. finanšu un budžeta izpildes pārskatu sagatavošana;

      1.8. gada inventarizācija.

    3. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.
    4. Grāmatvedības reģistri kārto pēc divkāršā ieraksta sistēmas. Divkāršā ieraksta sistēmas princips nosaka, ka katrs grāmatvedības ieraksts sastāv no vienādu summu debeta un kredīta ierakstiem, kas nodrošina grāmatvedības ierakstu datu pareizības pārbaudi.
    5. Grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību - latu. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta vai, ja attaisnojuma dokuments apliecina ārvalsts valūtas saņemšanu vai izdošanu, tajā norādītās summas, lai iegrāmatotu, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā darījuma dienas kursa. Par ārvalstu valūtās veiktā darījuma dienu tiek uzskaitīts:
    6. 4.1. grāmatojot prasības personālam- avansa atskaites grāmatvedībā iesniegšanas datums, uz kuru tiek pieņemti visi norēķinu personu izdarītie izdevumi;

      4.2. kases operācijām-kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas datums;

      4.3. banku operācijām-Valsts kases, kredītiestādes izraksts par izdarīto operāciju.

    7. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti:
    8. 5.1. uzņēmuma, iestādes, pašvaldības vai tās institūcijas nosaukums un reģistrācijas numurs,

      5.2. dokumenta nosaukums, numurs un datums,

      5.3. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (kas, kāpēc un par cik iegādāts, pārvietots, remontēts, būvēts u.tml.),

      5.4. saimnieciskā darījuma mērītāji (daudzumi, summas),

      5.5. saimnieciskā darījuma dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas),

      5.6. par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti ( kas pircis, pārdevis, izpildījis darbu, akceptējis darījumu u.tml.).

      5.7. citi papildu rekvizīti (dokumenta numurs, zīmogs), kurus paredz attiecīgie normatīvie akti.

    9. Pēc dokumentu sagatavošanas attaisnojuma dokumentus iedala ārējos un iekšējos dokumentos. Ārējie dokumenti ir tādi, ko sagatavo citi uzņēmumi vai kurus iesniedz citiem uzņēmumiem. Iekšējos dokumentus sagatavo pats uzņēmums. Ja operācija dokumentēta vienlaikus gan ar ārēju, gan iekšēju dokumentu, priekšroka dodama ārējam dokumentam.
    10. Visus attaisnojuma dokumentus vīzē un paraksta UZŅĒMUMA amatpersonas vai to pilnvaroti pārstāvji.
    11. Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentam noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros.
    12. Visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis. Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem.
    13. Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Grāmatvedības dokumentus un reģistrus nedrīkst dzēst. To saturu mainīt (labot, papildināt) drīkst tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
    14. Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru - uzkrājumu reģistru.
    15. Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:
    16. 12.1. ieraksta datums;

      12.2. ieraksta kārtas numurs;

      12.3. atsauce uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs;

      12.4. saimnieciskā darījuma novērtējums naudā;

      12.5. saimnieciskā darījuma grāmatvedības uzskaites konta nosaukums vai kods un noradījums, vai ieraksts izdarāms šā konta debetā vai kredītā.

    17. Sistemātiskajos reģistros saimnieciskos darījumus apkopo pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā saimnieciskos darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites vienībām - arī naturālā izteiksmē.
    18. Krājumu veidu un izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai uzņēmumā var ieviest īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodus), simbolus vai saīsinājumus. Attiecīgo kodu sistēmu, simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumus apstiprina uzņēmuma vadītājs.
    19. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, kad attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.
    20. Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot licencētas grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. Kopā ar elektroniski sagatavoto vai saņemto attaisnojuma dokumentu uzņēmums saglabā arī datus, kas ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, kā arī nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.
    21. Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēsvai cauršūtās mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. Attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot pēc attiecīgā ieraksta veikšanas datuma.
    22. Uzņēmuma grāmatvedībā un arhīvā esošos grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
    23. Par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un uzņēmuma grāmatvedības citas informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

  3. Grāmatvedības datorprogrammas
    1. Ja grāmatvedības reģistrus kārto tikai elektroniski, grāmatvedības datorprogrammai (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrai) jābūt tādai, lai nodrošinātu:
    2. 1.1. ierakstu reģistra (system log) informācijas saglabāšanu par katru iegrāmatojumu vai iegrāmatojuma labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī iegrāmatojuma veicēju;

      1.2. grāmatvedības (grāmatvedības informācijas datorsistēmu) datu ierakstīšanu formātos MS Excel, dBase/FoxPro, Text Report files, Flat files vai ODBC data sources normatīvajos aktos paredzētās revīzijas (audita) vai pārbaudes veikšanai – lai būtu iespējams pēc dažādiem kritērijiem atlasīt ierakstus un iegrāmatojumus, izsekot saimnieciskajiem darījumiem un pārliecināties par grāmatvedības sniegtās informācijas patiesumu;

      1.3. iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus atlasīt ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai, ierakstīt attiecīgajos informācijas nesējos un uzglabāt Elektronisko dokumentu likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabāšanas noteikumos noteiktajā kārtībā, saglabājot to satura autentiskumu un salasāmību likumā "Par grāmatvedību" noteiktajā glabāšanas laikā;

      1.4. elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grāmatvedības reģistra datu attēlu un izdruku;

      1.5. elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru rezerves kopēšanu. 

    3. Grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums.
    4. Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmuma vadītājs nosaka vispārīgos grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības uzņēmumā, kā arī nodrošina minēto noteikumu un prasību ievērošanas kontroli.
    5. Personai, kas veic normatīvajos aktos paredzēto revīziju (auditu) vai pārbaudi, ir tiesības iepazīties ar uzņēmuma rīcībā esošo izmantojamās grāmatvedības datorprogrammas lietotāja dokumentāciju, kā arī ar informāciju par kodiem, saīsinājumiem, apzīmējumiem vai citām zīmēm, kuras izmanto grāmatvedības datorprogrammā grāmatvedības reģistru kārtošanai. 

     

  4. Grāmatvedības organizācijas dokumenti
    1. Grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Katram uzņēmumam ir tiesības Jūrmalas pilsētas domes instrukciju ietvaros izstrādāt sava uzņēmuma grāmatvedības uzskaites metodiku. UZŅĒMUMU izstrādāta grāmatvedības uzskaites organizācijas dokumenti un metodika jāiesniedz Jūrmalas pilsētas domes finanšu pārvaldes centralizētajā grāmatvedībā. Grāmatvedības uzskaites metodikas paraugs saturs tiek pievienots pielikumā.
    2. Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidrās naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus.  Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību un pašu kapitāla instrumentu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata, kā arī citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi.
    3. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citu informāciju.
    4. Minētās saimniecisko darījumu sistēma ir uzņēmuma saimniecisko darījumu sadalījums (klasifikācija) šādos noteiktos pēc ekonomiskā satura un būtības savstarpēji saistītos virzienos:
    5. 4.1. preču un pakalpojumu iegāde;

      4.2. norēķini ar preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma darbiniekiem;

      4.3. produkcijas ražošana un izmaksu uzskaite;

      4.4. izejvielu, materiālu, gatavo ražojumu un preču glabāšana;

      4.5. gatavo ražojumu, preču un pakalpojumu pārdošana;

      4.6. norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

      4.7. naudas aizņēmumi un to atmaksāšana;

      4.8. finansu ieguldījumi un darījumi ar vērtspapīriem;

      4.9. citi uzņēmuma saimniecisko darījumu virzieni, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma parastās darbības ieņēmumu un finansu resursu veidošanā.

    6. Uzņēmums izstrādā detalizēto dokumentu apgrozības shēmu, saskaņojot to ar Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizēto grāmatvedību (paraugs – pielikums Nr.1).
    7. Lai nodrošinātu visu grāmatvedībā sagatavoto dokumentu reģistrēšanu, dokumentus numurē pa to veidiem un kārtas numuru dokumentam parasti piešķir tā sagatavošanas procesā.
    8. Sagatavojot attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus, kā arī kārtojot grāmatvedībā lietvedību, jāievēro lietvedības vispārējie principi:
    9. 7.1. Lietvedības procesā ietilpst:

      7.1.1. dokumentu sagatavošana un noformēšana;

      7.1.2. dokumentu apgrozība;

      7.1.3. dokumentu reģistrācija;

      7.1.4. dokumentu izpildes kontrole;

      7.1.5. lietu nomenklatūras sastādīšana un lietu formēšana;

      7.1.6. uzņēmuma arhīva darbs.

      7.2. Lietvedībā dokumentus grupē pēc šādām pazīmēm:

      7.2.1. pēc dokumentu veida (to rāda nosaukums);

      7.2.2. pēc dokumentu uzdevuma (organizatoriskie dokumenti, rīkojuma dokumenti, grāmatvedības dokumenti u. tml.);

      7.2.3. pēc dokumentu virzības (saņemtie, nosūtāmie vai iekšējās lietošanas dokumenti);

      7.2.4. pēc dokumentu darbības un glabāšanas laika;

      7.2.5. pēc citām pazīmēm.

      7.3. Dokumentu rekvizīti ir dokumentu sastāvdaļas, kas:

      7.3.1. piešķir dokumentiem juridisku spēku;

      7.3.2. unificē dokumentu noformēšanu, veicina dokumentu sagatavošanu un izpildi;

      7.3.3. nodrošina sistēmu un operativitāti dokumentu apstrādē, virzībā, izpildes kontrolē, turpmākajā lietošanā un glabāšanā.

      7.4. Visos dokumentos juridiska nozīme ir šādiem rekvizītiem:

      7.4.1. dokumenta autors;

      7.4.2. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas datums;

      7.4.3. dokumenta teksts;

      7.4.4. paraksts;

      7.4.5. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas vieta.

      7.5. Dokumenta reģistrācija ir process, kurā pieraksta ziņas par dokumentu (dokumenta autors, datums, veids, numurs, satura izklāsts), atzīmē tā reģistrācijas datumu un piešķir tam reģistrācijas numuru. Saņemtos dokumentus reģistrē saņemšanas dienā, nosūtāmos un iekšējās lietošanas dokumentus - parakstīšanas vai apstiprināšanas dienā. Saņemtos un nosūtāmos dokumentus reģistrē katru atsevišķi. Rīkojuma dokumentus numurē pa to veidiem pēc kārtas kalendāra gada ietvaros.

    10. Ja normatīvie akti nosaka prasības atsevišķa veida papīra dokumenta izstrādāšanai, noformēšanai un glabāšanai, šie paši noteikumi attiecināmi arī uz elektroniskajiem dokumentiem.
    11. UZŅĒMUMS izstrādā elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst Elektronisko dokumentu likumam, kā arī UZŅĒMUMA darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt UZŅĒMUMĀ un saņemt no tā dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā formā pēc personas izvēles.
    12. Ja normatīvie akti paredz, ka noteikti dokumenti, ieraksti vai dati ir jāglabā, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja:
    13. 10.1. dati, ko tas ietver, ir pieejami izmantošanai;

      10.2. elektroniskais dokuments ir saglabāts tādā formā, kādā tas sākotnēji radīts, nosūtīts vai saņemts, vai tādā formā, kurā ir redzami sākotnēji radītie, nosūtītie vai saņemtie dati;

      10.3.  saglabātie dati ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.

    14. Elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un termiņu, kādā tie nododami valsts arhīvam glabāšanā, reglamentē Ministru kabineta 2004.gada 03.februāra02. noteikumi Nr. 117 „Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā”.

  5. PĀREJAS NOTEIKUMI
    1. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos savu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 19.12.2001.gada 19.decembra lēmuma Nr.786 „Par finansu-grāmatvedības kārtošanas un uzskaites pamatprincipiem Jūrmalas pašvaldības iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50%” 1.1.punkts.

Priekšsēdētājs

 

J.Hlevickis


Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 15.decembra

instrukcijas Nr.3 pielikums Nr. 1

 

Grāmatvedības uzskaites metodikas

paraugsaturs

 

 

__________________________________________________________________________________________________


(uzņēmuma nosaukums)

____________________________________________

______________________________________________________
(reģistrācijas Nr.)

 

Apstiprinu


_______________________________________


(uzņēmuma vadītāja paraksts)
___________
(datums)

 

Uzskaites metodika (politika)

 

I. Kopējais organizatoriski -tehniskais nolikums.

  1. Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā veic:
  2. 1) Grāmatvedības dienests (grāmatvedība) kā patstāvīga struktūrvienība.

    2) Grāmatvedis, ar kuru noslēgts darba līgums.

    3) Speciālā profesionālā uzņēmumā (_________________) saskaņā ar līgumu Nr.____ _____________________________________________________

    (uzņēmuma nosaukumi)

    no “ __” ___________.

    4) _________________________________________________________________

  3. uzņēmums izdala atsevišķi filiāles un vispārīgi apvienotas struktūrvienības __________________________________________________________________

  4. (filiāļu un struktūrvienību nosaukumi)

    Vispārīgi apvienoto struktūrvienību saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaite tiek kārtota:

    1) Uzņēmuma grāmatvedībā.

    Sākotnējie uzskaites dokumenti, kurus noformē filiālēs vai apvienotās struktūrvienībās, uzņēmuma grāmatvedībā tiek nodoti termiņos, kas noteikti dotās metodikas(politikas) pielikumā dokumentu apgrozības grafikā (vai shēmā).

    2) Tieši uzņēmumā (struktūrvienībā) tās atrašanās vietā.

    Šajā gadījumā filiāles uzskaites dati ar klātpievienotajiem sākotnējiem uzskaites dokumentiem, kas nepieciešami nodokļu deklarāciju un kopējo finanšu atskaišu sastādīšanai kopā pa visu uzņēmumu, tiek iesniegti grāmatvedībā tādos apjomos un termiņos, kas noteikti atsevišķā nolikumā par filiālēm, struktūrvienībām ..

  5. Uzņēmums kārto īpašuma, saistību un saimniecisko darījumu grāmatvedības uzskaiti::

  6. 1) divkāršo ierakstu sistēma;

    2) ______________________________________________________________ _____

    3) pielietojamā grāmatvedības uzskaites forma.:

  7. pielietojamā grāmatvedības uzskaites forma:
  8. 1) žurnālorderu forma__________________________________________________

    (ar elementu pielietošanu/nepielietošanu)

    2) ______________________________________________________________________

  9. Grāmatvedības uzskaites kontu plāna pielietošana.
  10. Uzņēmums kārto grāmatvedības uzskaiti:

    1) saskaņā ar vienoto grāmatvedības uzskaites tipveida kontu plānu.

    2) saskaņā ar grāmatvedības uzskaites kontu darba plānu, kas izstrādāts uz tipveida kontu plāna pamata (skat. pielikumu Nr.___).;

  11. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti, uzņēmumS pielieto:
  12. 1) unificētas(tipveida) uzskaites sākotnējo dokumentu formas

    ________________________________________________________________

    2) uzņēmuma patstāvīgi izstrādātos iekšējos dokumentus ar pamat un papildus rekvizītu iekļaušanu tajos, saskaņā ar LR likuma “Par grāmatvedību” 7. punktu

    _________________________________________________________________

    ________________________________________________________________.
    (skat. pielikumu Nr._).

  13. Saņemot skaidru naudu par realizētām precēm, darbiem, pakalpojumiem, uzņēmuma:
  14. 1) pielieto EKA _______________________________________________________

    (norādīt modeli)

    2) nepielieto EKA___________________________________ jomās;

    3) pielieto stingrās uzskaites veidlapas _________________________________.____

  15. Stingrās uzskaites veidlapu uzskaitījums ____________________________________.
  16. To uzskaites, uzglabāšanas un izlietošanas kārtība __________________________.__

    Uzņēmums ik mēnesi iepērk un uzskaita kā stingrās uzskaites veidlapas, kas ir reģistrētas sanumurētā un apzīmogotā žurnālā, braukšanas biļetes par braukšanu ar vilcienu vai pilsētas transportu personām ar darbu raksturojumu, kas ir saistīti ar izbraukumiem sekojošiem amatiem: ______________________.

  17. skaidras naudas izsniegšana norēķinu personām tiek veikta termiņā ne mazākā par ____ dienām, ar noteikumu, ka norēķinu persona ir iepazīstināta ar skaidras naudas izsniegšanas kārtību, atskaitēm par tās izlietošanas noformēšanu un pilnīgi atskaitījusies par agrāk izsniegto avansu.
  18. uzņēmumS veic reprezentācijas, kuras izdevumi iekļaujami vadītāja apstiprinātajā reprezentācijas izdevumu tāmē par atskaites gadu.
  19. lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaites un atskaites datu neapšaubāāmību, uzņēmums veic inventarizācijas saskaņā ar UZŅĒMUMA noteikto kārtību par inventarizācijām.
  20. Amatpersonām, uzrādītām sarakstā (pielikums Nr. _), ir tiesības parakstīt uzņēmuma sākotnējos dokumentus.
  21. Dokumentu apgrozība un uzskaites informācijas apstrādes tehnoloģija uzņēmumā tiek reglamentēta ar dokumentu apgrozības grafiku (shēmu) (skat pielikumu Nr._).

II. Grāmatvedības uzskaites kārtošanas izvēlētie veidi

  1. Uzņēmumā grāmatvedības uzskaiti kārto:
  2. 1) Saskaņā ar noteikumiem, ka uzņēmums turpinās savu darbību paredzamajā nākotnē un tai nav mērķa un nepieciešamības to likvidēt vai būtiski samazināt darbību un, tātad, saistības tiks dzēstas noteiktā kārtībā.

    2) ________________________________________________________________

  3. Pie pamatlīdzekļiem tiek piesaistīti priekšmeti, kuru derīgās izmantošanas laiks ir vairāk nekā 12 (divpadsmit) mēneši un vērtība vairāk nekā _____________Ls.
  4. Par pamatlīdzekļiem netiek uzskatīti, bet tiek uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā

    _____________________________________________________________________

    (spec. instrumenti, spec. apģērbs un tml.)

  5. Uzņēmums:
  6. 1) Pārceno pamatlīdzekļu objektus vienu reizi _____________ (bet ne biežākā vienu reizi gadā) pēc stāvokļa uz atskaites gada 1.janvāri.

    2) Nepārceno pamatlīdzekļu objektus.

  7. Pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija) tiek uzskaitīta:
  8. 1) ar lineāro metodi pa objektu grupām _____________________________________

    2) ar atlikuma samazināšanas metodi (degresīvā metode) _______________________

    3) ____________________, un tiek atspoguļota konta 1.2-90 sekojošos subkontos

    __________________________________________________________________

    Nolietojuma uzskaites periods: __________________________________________

    (katru mēnesi, katru ceturksni, 1 reizi gadā)

    Uzskaitot pamatlīdzekļu nolietojumu (amortizāciju) nodokļu vajadzībām, uzņēmuma pielieto:

    ________________________________________________________________

    (amortizācijas standarta formas)

  9. Nemateriālo ieguldījumu vērtība tiek dzēsta nolietojuma uzskaites ceļā, kuru atspoguļo konta_______ kredītā (1.1. “ Nemateriālie ieguldījumi” vai 1.1.-90 “ Norakstītās nemateriālo ieguldījumu daļas” )
  10. 1) ar lineāro metodi pa objektam _______________________________________ ___

    2) aprēķinu veidā______________________________________________________.

  11. mazvērtīgo un ātri nolietojošos priekšmetu vērtība tiek norakstīta nolietojumu uzskaitīšanas rezultātā:
  12. 1) ar lineāro metodi_____________________________________________________

    2) aprēķinu veids pēc _% likmes (50 vai 100%) to nodošanas brīdī ekspluatācijā vai ražošanā konta 2.1.... kredītā. Mazvērtīgie un ātri nolietojušies priekšmeti, kuru vērtība ne vairāk kā _______Ls par vienu vienību, tiek norakstīti uz izmaksām, tos nodod ekspluatācijā. Mazvērtīgo un nolietojušos priekšmetu kustības kontrole, līdz to galīgai izslēgšanai, tiek noformēta ar attiecīgiem un tiek veikta:

    2.1) ar operatīvo daudzuma uzskaites metodi;


    2.2) daudzuma uzskaite netiek veikta;


    2.3) ________________________;

  13. Materiālo krājumu iepirkšanas un izgatavošanas process grāmatvedības tiek atspoguļots:
  14. 1) ar krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metodi

    __________________________________________________________________

    (regulāri, katru mēnesi tiek veikta reģistrācija grāmatvedības uzskaites kontos)

    2) ar krājumu periodiskās inventarizācijas metodi _____________________________

    __________________________________________________________________


    (atskaites gadā krājumu atlikumu izmaiņas netiek reģistrētas grāmatvedības uzskaites kontos)

  15. izlietotie materiālie resursi (krājumi) tiek uzrādīti grāmatvedības uzskaitē:
  16. 1) pēc katras vienības pašizmaksas_________________________________________

    2) pēc vidēji svērtās pašizmaksas __________________________________________

    3) pēc FIFO metodes____________________________________________________

    4) ___________________________________________________________________

  17. realizējas uzskaite tirdzniecības nodaļā tiek īstenota atsevišķi pašu ražotai produkcijai un iepirktām precēm. Uzņēmums nodrošina atsevišķu uzskaiti ar PVN ar dažādām likmēm apliekamām (0%, 5%, 9%,18%) un ar PVN neapliekamām precēm.
  18. Produkcijas ražošanas izmaksu uzskaite tiek kārtota ar to sadalīšanu uz tiešajām izmaksām, kas tiek savāktas___________ kontā un netiešajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma vadību un tiek uzskaitītas 7.7. “ Administratīvās izmaksas”. Netiešās izmaksas tie sadalītas proporcionāli starp pašu ražotās produkcijas un tirdzniecības nodaļu:
  19. 1) ieņēmumu summai (ieņēmumi no realizācijas)

    2) materiālu izlietojumam;

    3) _________________________( tiek norādīta cita sadales bāze).

  20. Izmaksas, ko uzņēmums veicis atskaites periodā, bet kuras attiecas uz nākamajiem periodiem, tiek atspoguļotas grāmatvedības bilancē kontā 2.4-10 (nākamo periodu izdevumi) un tās ir jānoraksta tā perioda gaitā, uz kuru tās attiecas:
  21. 1) Vienmērīgi (perioda gaitā);

    2) Proporcionāli (realizācijas produkcijas apjomam);

    3) _____________________________________.

  22. Uzņēmums veido sekojošus uzkrājumus:
  23. 1) sagaidāmām darbinieku atvaļinājumu izmaksām ____________________________

    2) pamatlīdzekļu remontam ______________________________________________

    3) šaubīgu parādu dzēšanai ____________________________________________

    4) _______________________________________________________________

    5) neveido uzkrājumus.

  24. ____________________________________________________________ ________
  25. Pielikums

    (pielikuma nosaukums lpp. skaits)

    Uzņēmuma galvenais grāmatvedis ______________________


    (paraksts)

Izmaiņas vai papildinājumus uzskaites metodikā (politikā) var veikt gadījumos, kad ir:

1. izmaiņas grāmatvedības uzskaites normatīvajos aktos;

2. uzņēmums ievieš jaunu grāmatvedības kārtošanas veidu (datorprogramma)

3. darbības nosacījumu būtiskas izmaiņas sakarā ar reorganizāciju (apvienošanos, sadalīšanos, pievienošanos), īpašnieku maiņu, darbības veidu maiņu u. c..

Grāmatvedības uzskaites salīdzināšanas labad visām izmaiņām uzskaites politikā jābūt ieviestām finansiālā gada sākumā. Tāpēc uzskaites metodikai (politikai) gada laikā jābūt nemainīgai. Taču nav aizliegts ieviest papildinājumus pārskata gadā:

1) ja saskaņā ar normatīvo aktu grozījumiem tiek ieviestas jaunas normas, kurām pēc grāmatvedības uzskaites paredzēts atpakaļejošs spēks (kļūdas valdības dēļ);

2) ja ir pieļauta kļūda tās sākotnējā formēšanā, bet darbības gaitā tas noskaidrojies;

3) ja uzņēmumam ir radušies jauni uzskaites sektori, kuriem nepieciešams noteikt to kārtošanu.

 

 

Piemēram:

    1. Tiek noslēgts kopējās sadarbības līgums un nepieciešams noteikt uzskaites politiku kopdarbībai;
    2. Izveidojas filiāle (atsevišķi izveidota struktūrvienība) un nepieciešams risināt uzskaites jautājumus un tml.
    3. Papildinājumu un izmaiņu veikšana esošajai uzskaites metodikai (politikai) tiek noformēta ar vadītāja rīkojumu.

Sagatavoja ____________ galvenais (vai tam pielīdzināmais) grāmatvedis