LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā
| 2004.gada 15.decembrī | Nr.5 |
Protokols Nr.27, 9.punkts
Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz: Latvijas Republikas
likumu Par grāmatvedību, LR ;
likumu Par uzņēmumu gada pārskatiem, ;
LR likumu Par pievienotās vērtības nodokli, LR ;
likumu Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, ;
LR Ministru kabineta 09.03.2001.gada 9.marta noteikumiem Nr.96
Par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem;, LR
Ministru kabineta 14.08.2001.gada 14.augusta noteikumiem Nr.374
LR likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība";,
LR Finanšu ministrijas 25.06.2001.gada 25.jūnija instrukciju Nr. 3
Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu
grāmatvedības uzskaites instrukcija,
citiem normatīviem un LR Finanšu ministrijas, Valsts kases aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu.
I.Vispārīgie jautājumi
1. Šī instrukcija nosaka pašvaldības budžeta iestādēs un aģentūrās, kā arī kapitālsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50% (turpmāk tekstā uzņēmums) vienotu ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti.
2. Gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka atšķirīgu kārtību kā šajā instrukcijā, piemērojamas ir jaunākās normas.
3. Ilgtermiņa ieguldījumi ir uzņēmuma līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu ) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā.
4. Ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā ir:
4.1. Nemateriāli ieguldījumi (bilances konts 1.1.);
4.2. Pamatlīdzekļi ( bilances konts 1.2.);
4.3. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi (bilances konts 1.3.).
II. 1.1. Nemateriālo ieguldījumu uzskaite"
1. Nemateriālos ieguldījumus uzskaita kontu grupā 1.1.Nemateriālie ieguldījumi un tie ir tādi ilgtermiņa ieguldījumi, kas neparādās mantiskā, saredzamā veidā, bet gan tikai kā īpašumtiesības. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā uzskaita tikai par samaksu iegūtās tiesības:
1.1. izgudrojumi;
1.2. patenti, licences;
1.3. prečzīmes, firmas zīmes;
1.4. datorprogrammas;
1.5. nomas tiesības;
1.6. autortiesības un citas tiesības.
2. Grāmatvedības uzskaitē attiecīgajā gadā nemateriālie ieguldījumi, kuri iegādāti no naudas līdzekļiem, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, tiek novērtēti atbilstoši summai, ko veido visas faktiskās to iegādes izmaksas, neatskaitot samaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas.
3. Grāmatvedības uzskaitē nemateriālie ieguldījumi, kuri iegādāti no naudas līdzekļiem, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par pievienotās vērtības nodokli iegādāti apliekamu ar pievienotās vērtības nodokli darījumu nodrošināšanai tiek uzskaitīti faktiskās to iegādes izmaksās atskaitot pievienotās vērtības nodokli.
4. Ja UZŅĒMUMS iegādājoties nemateriālos ieguldījumus, tos izmanto gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai, un UZŅĒMUMĀ nav nodrošināta darījumu atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina izmantojot proporciju saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli10.pantu.
5. Bez atlīdzības (bez maksas) saņemtos nemateriālos ieguldījumus novērtē uzņēmuma izveidota komisija, ne mazāk kā trīs cilvēku sastāva, pieaicinot ekspertu. Nemateriālos ieguldījumus, kas iegādāti apmaiņā pret citu īpašumu, grāmatvedībā uzskaita apmainītā īpašuma atlikumvērtības summā. Jebkurā gadījumā jācenšas panākt, lai uzskaites novērtējums atbilst patiesai tirgus cenai.
5.1. Par pamatu nemateriālo ieguldījumu objektu iegrāmatošanai kalpo dokumenti, kas apstiprina paša objekta esamību un uzņēmuma tiesības to izmantot tādā vai citādā veidā.
5.2. Ja lietošanas tiesību iegādes līgumā nav noteikti lietošanas termiņi, uzņēmuma vadība pati nosaka lietošanas ilgumu.
5.3. Uzņēmuma radītos nemateriālos aktīvus nedrīkst uzskaitīt nemateriālo aktīvu sastāvā, jo to izveidošanas izdevumi ir uzskaitīti kā pētniecības darbu izdevumi un norakstīti saimnieciskās darbības izdevumos.
5.4. Nemateriālo ieguldījumu iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izmaksās tūliņ pēc to iegādāšanās, nemateriālo ieguldījumu vērtība tiek norakstīta pakāpeniski lietderīgās lietošanās laikā. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta vienmērīgi pa periodiem. Norakstīšanu sāk ar nākamā mēneša 1.datumu pēc iegādes un beidz ar nākamā mēneša 1.datumu pēc iegādes izmaksu norakstīšanas izdevumos.
5.5. Datoru programmatūrai, kurā uzskaita datoru programmproduktus, grāmatvedības programmas, datu bāzes programmas, lietvedības programmas u.c. piemēro nolietojuma aprēķināšanas kārtību saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību un pamatlīdzekļu kategorijām nolietojuma normu noteikšanai.
5.6. Bilancē iegādātus nemateriālos ieguldījumus jāuzrāda atlikušajā vērtībā.
5.7. Nemateriālo ieguldījumu objektus var izslēgt no bilances sakarā ar to pārdošanu, nodošanu bez atlīdzības citiem vai vērtības pilnīgu nolietošanu, vai ar ekspertu slēdzienu, ka nemateriālais ieguldījums ir fiziski nolietots vai sabojāts (ar komisijas aktu).
III. 1.2. Pamatlīdzekļu uzskaite
1. Pamatlīdzekļi ir materiāli lietiski ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas:
1.1. paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izīrēšanai, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām;
1.2. nav paredzēti pārdošanai saskaņā ar pamatdarbību.
2. Pamatlīdzekļu sastāvā jāuzskaita šādi ilgtermiņa ieguldījumi:
2.1. zemes gabali, ēkas un būves, ilggadīgie stādījumi. Kontā " Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi" uzskaita UZŅĒMUMAM piederošās ražošanas un saimnieciskas nozīmes ēkas, pārvaldes institūciju, sociālās un kultūras iestādes (mācību iestādes, poliklīnikas, ambulances, pansionātus, bibliotēkas, kultūras namus, muzejus, Zemesgrāmatā reģistrētos zemes īpašumus, ilggadīgos stādījumus, ceļus, tiltus);
2.2. tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas;
2.3. pārējie pamatlīdzekļi (kancelejas telpu un biroja iekārta, datori, cita elektroniskā un sadzīves tehnika, darba rīki un ražošanas instrumenti) un inventārs (izmantojams administrācijas, ražošanas un saimnieciskajām vajadzībām).
3. Pamatlīdzekļu objekta pieņemšanai ekspluatācijā, pārvietošanai un izslēgšanai no pamatlīdzekļu sastāva jābūt pamatotai ar attaisnojuma dokumentu (aktu, nodošanas - pieņemšanas aktu, līgumu, rēķinu, pavadzīmi un tml.). Šiem attaisnojuma dokumentiem papildus citiem likumā Par grāmatvedību noteiktiem rekvizītiem (UZŅĒMUMA nosaukums, dokumenta nosaukums un datums, darījuma apraksts un pamatojums, darījuma mērītāji - daudzums, summas) jāsatur arī tādas ziņas kā pamatlīdzekļu objekta pilns nosaukums, uzskaites vērtība, rūpnīcas izgatavošanas modeļa numurs (sērija, kods). Pamatojoties uz pamatlīdzekļu saņemšanas dokumentu, katram pamatlīdzeklim piešķir attiecīgo inventāra numuru.
4. Pamatlīdzekļa saņēmējs pamatlīdzekli saņem kopā ar preču pavadzīmi - rēķinu. Ja preču pavadzīmē uzrādītie pamatlīdzekļi atbilst patiesībā saņemtajiem, materiāli atbildīgā persona pavadzīmes pirmā eksemplāra otrajā pusē veic uzrakstu Saņēmu, par ko parakstās. Ja dokumentam trūkst nepieciešamo rekvizītu, tas jāatdod atpakaļ piegādātājam nepilnību novēršanai. Materiāli atbildīgā persona preču pavadzīmes-rēķina pirmo eksemplāru nodod grāmatvedībai, 3.eksemplārs paliek atbildīgās personas glabāšanā.
5. Pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem par pamatlīdzekļu iegādi, tiek sastādīts iekšējais akts par iegūtā objekta ieviešanu ekspluatācijā, saskaņā ar kuru par katru pamatlīdzekļu objektu tiek sniegts patiess priekšstats par to vērtību (sākotnējo un atlikušo), paredzēto lietošanas laiku un atrašanās vietu, kas par to atbild (kas to pieņēmis), atzīmes par tehnisko stāvokli un derīgumu ekspluatācijai, rūpnīcas izgatavošanas modeļa numurs (sērija, kods), atzīme par garantijas laiku.
6. Aktu sastāda ar rīkojumu izveidota pastāvīgi strādājoša komisija (ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā ). Aktu var aizpildīt tikai tad , kad pamatlīdzeklis sāk reāli darboties. Akta vienu eksemplāru jānodod grāmatvedībai.
7. Visi pamatlīdzekļi atrodas ar Uzņēmumu vadības rīkojumu norīkoto amatpersonu atbildīgā glabāšanā, ar kuru ir noslēgts materiālās atbildības līgums un parakstīts akts par pamatlīdzekļu pieņemšanu uzraudzībā, lietošanā un uzraudzībā.
8. Akts par pamatlīdzekļa pieņemšanu-nodošanu (pārvietošanu) Uzņēmuma ietvaros tiek aizpildīts gadījumos, ja pamatlīdzeklis tiek pārvietots pēc vadības norādījumiem, no vienas struktūrvienības uz citu, vai mainīta par pamatlīdzekli atbildīgā persona.
9. Materiāli atbildīgās personas pienākumi un tiesības :
9.1. nenodot saņemtās materiālās vērtības lietošanā citām personām;
9.2. izsniegto materiālo vērtību saglabāšana;
9.3. saudzē materiālās vērtības, novērš to bojāšanas iespējas;
9.4. uzrāda visas materiālās vērtības inventarizācijas laikā uzņēmuma inventarizācijas komisijai;
9.5. uz pieprasījumu, kā arī pārtraucot darba attiecības ar uzņēmumu saņemtās materiālās vērtības tiek nodotas atpakaļ pilnā lietošanas kārtībā;
9.6. tīšas darbības vai bezdarbības dēļ materiālo vērtību sabojāšanas vai nozaudēšanas gadījumā materiāli atbildīgā persona atlīdzina uzņēmuma zaudējumus.
10. Pamatlīdzekļu objektu sākotnējo un uzskaites vērtību uzskaita latos un santīmos.
11. Par ārvalstu valūtas līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus uzskaita Latvijas Republikas naudas vienībās (latos) un tādās summās, kādās tie novērtēti pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma dienā, kad izrakstīts no piegādātāja rēķins.
12. Grāmatvedības uzskaitē attiecīgajā gadā pamatlīdzekļi, kuri iegādāti no naudas līdzekļiem, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, tiek novērtēti atbilstoši summai, ko veido visas faktiskās to iegādes izmaksas, neatskaitot samaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas.
13. Grāmatvedības uzskaitē pamatlīdzekļi, kuri iegādāti no naudas līdzekļiem, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par pievienotās vērtības nodokli iegādāti apliekamu ar pievienotās vērtības nodokli darījumu nodrošināšanai tiek uzskaitīti faktiskās to iegādes izmaksās atskaitot pievienotās vērtības nodokli.
14 Ja UZŅĒMUMS iegādājoties pamatlīdzekļus, tos izmanto gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai, un UZŅĒMUMĀ nav nodrošināta darījumu atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina izmantojot proporciju saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli10.pantu.
15. Pie tieši saistītajām izmaksām pieder:
15.1. ekspluatācijas vietas sagatavošana un aprīkošana (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana un tml.);
15.2. objekta piegādāšana un tā saņemšanas izdevumi;
15.3. speciālistu (arhitektu, inženieru ) algas un sociālās apdrošināšanas izmaksas, ja šo speciālistu darbs tiešā veidā bijis saistīts ar izveidojamo objektu.
16. Pašu izveidotiem (būvētiem) pamatlīdzekļiem ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas, personāla izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu.
17. Ēku un būvju celtniecības projektu izmaksas, kā arī, tādas izmaksas, kuras parasti ir raksturīgas celtniecības pasākumiem un var tikt attiecinātas uz konkrēto pamatlīdzekli, var iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa kopējā izmaksu sastāvā.
18. Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procenti, kuri nomaksāti līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, jāiekļauj jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Turpmākos procentu maksājumus ieskaita attiecīgā pārskata perioda izmaksās.
19. Nelietderīgās izmaksas, kuras radušās, pašu ražota (būvēta) pamatlīdzekļa izveidošanas gaitā jaudu dīkstāves, ražošanas strīdus vai citu iemeslu dēļ, nav jāietver pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksu sastāvā.
20. Administrācijas izmaksas nedrīkst ietvert pamatlīdzekļu iegādes vai ražošanas izmaksu sastāvā, izņemot īpašus gadījumus , kad tās tieši saistītas ar attiecīga pamatlīdzekļa iegādi vai nodošanu ekspluatācijā.
21. Ja mežs iegūts saskaņā ar pirkuma līgumu, grāmatvedībā meža sākotnējo vērtību nosaka atbilstoši mežaudzes un meža zemes iegādes izmaksu vērtībai, ko veido pirkuma cena, kā arī jebkuras uz pirkumu tieši attiecināmas izmaksas. Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites reģistrā - uzskaites kartītē (failā) meža sākotnējo vērtību norāda sadalījumā divās daļās - meža zemes iegādes izmaksas un mežaudzes iegādes izmaksas. Ja pirkuma līgumā mežaudzes novērtējums un meža zemes novērtējums nav norādīts atsevišķi, bet tikai darījuma kopsumma, tad ierakstiem pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites reģistrā tā būtu sadalāma minētajās divās daļās, pamatojoties uz zemes kadastrālo vērtību un meža inventarizācijas vērtību, kas noteikta meža apsaimniekošanas regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tāda pati kārtība ir arī attiecībā uz ceļu uzskaiti grāmatvedībā. Ceļa vērtība tiek noteikta atbilstoši ceļa kā inženiertehniskās būves un zemes zem ceļa iegādes izmaksu vērtībai, kas tiek uzskaitītas atsevišķas pamatlīdzekļu kartiņās.
22. Ceļi un tilti bilancē uzskaitāmi ar novērtējumu un tiem tiek aprēķināts.
23. Uzņēmumu pamatlīdzekļu analītisko uzskaiti kārto grāmatvedības reģistros (grāmatās, kartiņās, ar datorprogrammām) ar noteikumu , ka tiek saglabāta šāda informācija:
23.1. Iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei;
23.2. Likvidācijas pārskata gadā bilances vērtībā;
23.3. Jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā;
23.4. Pārvērtēšana pārskata gadā (rekonstrukcija, lieli kapitālie ieguldījumi );
23.5. Aprēķinātais nolietojums pārskata gadā.
IV. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
1. Pēc pamatlīdzekļu iegādes (izveidošanas) ar šo pamatlīdzekli saistītās turpmākās izmaksas jāpievieno tā sākotnējai uzskaites vērtībai tajos gadījumos, kad veikta rekonstrukcija, atjaunošana vai uzlabojumi, kuru rezultātā mainās esošā pamatlīdzekļa ekonomiskie parametri salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem:
1.1. paildzinās pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiks;
1.2. palielinās jauda, ietilpība un citas iespējas;
1.3. būtiski uzlabojas kvalitāte vai arī samazinās izdevumi.
2. Ja iegādāti un ekspluatācijā nodoti lietoti pamatlīdzekļi, kurus paredzētam mērķim var izmantot tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, izdarītās izmaksas jāpievieno šo pamatlīdzekļu objektu sākotnējai uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai objekta atlikusī vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai (līdzīga pamatlīdzekļa iegādei) nepieciešamo līdzekļu summu.
3. Nomāto pamatlīdzekļu (arī īrēto pamatlīdzekļu daļu, piemēram, telpu) rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas nomnieks uzskaita līdzīgi kā pašu pamatlīdzekļu iegādes izmaksas un noraksta pakāpeniski saskaņā ar nomas termiņiem noteiktā vai citā derīgās lietošanās laikā ( ja noslēgtajā nomas līgumā nav paredzēts nomniekam atlīdzināt izdevumus, kas radušies rekonstruējot, uzlabojot vai atjaunojot nomātos pamatlīdzekļus).
4. Ja ir veikta pamatlīdzekļa rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, pēc kuras uzlabojušies tā ekonomiskie parametri un lietderīgās lietošanas laiks kļuvis ilgāks vismaz par vienu gadu, palielinājusies pamatlīdzekļa jauda vai ietilpība, tad attiecīgās izmaksas pievieno pamatlīdzekļa sākotnējai uzskaites vērtībai, kā arī palielina lietderīgās lietošanas laiku. Izlietoto resursu uzskaitījumu veic struktūrvienība, vai tas materiāli atbildīga persona, kurā notiek minētas darbības. Beidzoties remonta darbiem, tiek sastādīts akts par pamatlīdzekļa rekonstruēšanu vai kapitālo remontu, kurā jānorāda visas ar pamatlīdzekļa remonta saistītas izmaksas - algas, materiāli. Parakstīts akts tiek nogādāts grāmatvedībā
5. Veicot pamatotu pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, vērtības pieaugumu vai samazinājumu, ka arī lietderīgā lietošanas laika palielināšanu nosaka uzņēmuma izveidota vērtēšanas komisija (izņemot ēku novērtējumu). Palielinot kalpošanas laiku, par pamatu jāņem noteikto lietderīgas lietošanas laiku un aprēķinot proporciju no ieguldītās summas, ja nav atrunāts citādi.
6. Ja pamatlīdzekļa lietderība un līdz ar to patiesā vērtība nepārejošu apstākļu dēļ (sakarā ar bojājumu vai tehnoloģisku novecošanos un tml.) ir zemāka par atlikušo vērtību, tad tā jāsamazina atbilstoši zemākajai vērtībai tajā pārskata periodā, kurā atklāts šis vērtības samazinājums.
7. Pamatlīdzekļus, kuru patiesā vērtība ir būtiski lielāka par to uzskaites vērtību var pārvērtēt atbilstoši augstākajai vērtībai, ja šāds vērtības pieaugums ir pastāvīgs un nepārejošs. Pārvērtēšanas biežums atkarīgs no pamatlīdzekļu objektu patiesās vērtības izmaiņu lieluma un biežuma. Pamatlīdzekļus var pārvērtēt katra gada beigās, un ar to visprecīzāk noteikt to patieso vērtību.
8. Pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu nosaka profesionāli kvalificēti vērtētāji ar vispāratzītām vērtēšanas metodēm. Ja pamatlīdzekļu vērtības pieaugums noteikts ar citām metodēm (indeksēšanu, tirgus cenām, u.c.), vērtējumu pamato atsauce uz attiecīgiem publiski pieejamiem ziņu avotiem - statistikas ziņām, biržas cenu, publikācijām, u.c.. Pamatlīdzekļus nedrīkst pārvērtēt par augstu.
9. Pārvērtēšanā iegūto vērtības pieaugumu grāmatvedībā iegrāmato kontu grupā 1.2. debetā un kreditējot kontu 3130 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.
10. Uzņēmuma grāmatvedībā par katru pamatlīdzekli uz attaisnojuma dokumenta pamata atver pamatlīdzekļu uzskaites kartīti un ievada šo informāciju atbilstošā kartotēkā datorā grāmatvedības programmā. Šajā reģistrā papildus attaisnojuma dokumentos sniegtajām ziņām jāparedz vieta arī tālāk minētiem rādītājiem:
10.1. vērtības pieaugums saskaņā ar rekonstrukciju-summa un datums;
10.2. vērtības pieaugums sakarā ar pārvērtēšanu-summa, datums un pamatojums;
10.3. vērtības samazinājums (nolietojums vai noteikts pārvērtēšanā) katrā pārskata gadā tā derīgās lietošanas laikā;
10.4. atlikusī vērtība katra pārskata perioda beigās;
10.5. ziņas par pamatlīdzekļu atrašanās vietu;
10.6. izslēgšanas datums un pamatojums;
10.7. pamatlīdzekļu inventāra numurs;
10.8.materiāli atbildīgā persona.
11. Vērtības pieaugumu izdevumos ieskaita (amortizē) sistemātiski pamatlīdzekļa atlikušajā derīgās lietošanas laikā pēc tādas pašas metodes, kādā tika aprēķināts nolietojums līdz pamatlīdzekļa pārvērtēšanai.
V. PAMATLĪDZEKĻU PĀRŅEMŠANA UN NODOŠANA
1. Pamatlīdzekļa iegādes (pirkšanas) gadījumā par attaisnojuma dokumentu izmantojams ārējais attaisnojuma dokuments ( preču pavadzīme , čeks un tml.).
2. Ja Jūrmalas pašvaldības budžeta iestāde pārņem vai nodod pamatlīdzekļus šīs institūcijas struktūrvienībām vai citai valsts vai pašvaldības institūcijai bez atlīdzības (no bilances uz bilanci) tāds darījums noformējas ar iekšējo attaisnojuma dokumentu (pieņemšanas - nodošanas akts).
3. Ja pamatlīdzekļi tiek pārņemti vai nodoti kapitālsabiedrībai, tiek noformējams ārējais attaisnojuma dokuments (stingrās uzskaites preču pavadzīme, pieņemšanas-nodošanas).
4. Saskaņā ar LR likumu Par pievienotās vērtības nodokli ārējam attaisnojuma dokumentam jāsatur sekojoša informācija:
4.1. Preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;
4.2. Preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums, kā arī, Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;
4.3. Preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms ;
4.4. Preču cenas un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;
4.5. Nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;
4.6. Preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums.
5. Pamatlīdzekļa objekta realizācijas gadījumā, realizējot pamatlīdzekļi par atlikumvērtību, tiek aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis no pamatlīdzekļa tirgus cenas, ja pārdod par cenu, kas ir lielāka par atlikumvērtību, tad jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis no visas summas.
6. Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gadā laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.
7. Ar pievienotās vērtības nodokli neapliek nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu.
8. Pieņemta dāvinājuma veidā jeb bezatlīdzības kārtā kustamā un nekustamā manta iegrāmatojama ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, attiecīgā pamatlīdzekļu vai nemateriālo ieguldījumu subkontā.
9. Dāvinājumus iegrāmato tādā novērtējumā, kāds norādīts dāvinājuma līgumā vai cita veida dokumentā (pieņemšanas - nodošanas aktā, pavadzīmē), ar kuru apliecināts dāvinājuma notikums. Ja dāvinājums ir novērtēts ārvalstu valūtā, to iegrāmatojot, jāveic pārrēķins latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa dāvinājuma saņemšanas dienā. Ja dāvinājuma veida saņemtiem pamatlīdzekļiem nav noteikta vērtība naudas izteiksmē, tad nepieciešams ar rīkojumu izveidot komisiju, ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā, kuri var noteikt saņemta pamatlīdzekļa patieso tirgus vērtību un lietderīgās lietošanas laiku.
10. Dāvinājuma vai cita bezatlīdzības ceļā, naturālā veidā saņemtiem pamatlīdzekļiem, pārņemšanu, nodošanu, nolietojuma aprēķinu, norakstīšanu jāveic nolikumā noteiktajā kārtība.
VI. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas
kārtība
1. Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību vai pārvērtēšanā iegūto vērtību pieaugumu samazina noteiktajā pamatlīdzekļa lietderīgas lietošanas laikā vienmērīgi pa pārskata periodiem reizi trijos mēnešos.
2. Pamatlīdzekļa uzskaites vērtības samazināšanos tā ekspluatācijas gaitā atspoguļo grāmatvedības uzskaitē.
3. Pamatlīdzekļu nolietojuma summu iekļauj faktiskajos izdevumos.
4. Pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laiku un gada nolietojumu normas noteikšanu ar 2002.gada 1.janvāri jāveic pēc lineārās metodes. Saskaņā ar šo metodi, katru gadu norakstāmo pamatlīdzekļa nolietojuma summu aprēķina, dalot pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) lietderīgas lietošanas laiku.
5. Izvēlētajai amortizācijas aprēķināšanas metodei jābūt piemērotai pastāvīgi, ja vien mainījušies apstākļi neattaisno izmaiņas. Pārskata periodā, kurā ir mainīta metode, jābūt aprēķinātām un uzrādītām metodes izmaiņas sekām, kā arī jāpaskaidro izmaiņu cēlonis.
6. Pamatlīdzekļu nolietojuma summu aprēķina, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un beidzot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa ekspluatācijas izbeigšanas. Pamatlīdzekļa tehnisko apkopju, remonta un rekonstrukcijas laikā nolietojumu turpina aprēķināt. Pamatlīdzekļa kopējā aprēķinātā nolietojuma summa nedrīkst pārsniegt pamatlīdzekļa kopējo pieļaujamo nolietojuma vērtību. Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina tikai līdz to sākotnējās (uzskaites) vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja pamatlīdzekļu sākotnējā (uzskaites) vērtība ir pilnīgi norakstīta nolietojuma veidā, bet objektu turpina lietot, nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, bet pamatlīdzekļus saglabā uzskaitē.
7. Ja uzņēmums iegādājas lietotu pamatlīdzekli, kura nolietojuma normas nosakāmas atbilstoši trešajai vai ceturtajai pamatlīdzekļu kategorijai, UZŅĒMUMĀ izveidota komisija un pieaicināti kvalificēti speciālisti nosaka pamatlīdzeklim paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku gados vai mēnešos un sastāda novērtēšanas aktu. Aprēķinot pamatlīdzekļa nolietojuma summu, ievēro šādus nosacījumus:
7.1. ja pamatlīdzekļa paredzamais atlikušais lietderīgās lietošanas laiks ir lielāks par pusi no jaunam pamatlīdzeklim noteiktā lietderīgās lietošanas laika, nolietojuma summu aprēķina, izmantojot jaunam pamatlīdzeklim noteikto lietderīgās lietošanas laiku;
7.2. ja pamatlīdzekļa paredzamais atlikušais lietderīgās lietošanas laiks ir mazāks par pusi no jaunam pamatlīdzeklim noteiktā lietderīgās lietošanas laika, nolietojuma summu aprēķina divus gadus no novērtēšanas akta sastādīšanas dienas.
8. Ja UZŅĒMUMS iegādājas lietotu pamatlīdzekli, kura nolietojuma normas nosakāmas atbilstoši pirmajai vai otrajai pamatlīdzekļu kategorijai, UZŅĒMUMĀ izveidota komisija un pieaicināti kvalificēti speciālisti nosaka pamatlīdzeklim paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku gados un mēnešos. Aprēķinot pamatlīdzekļa nolietojuma summu, pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pielīdzina paredzamajam atlikušajam pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laikam.
9. Nolietojums netiek rēķināts valsts un pašvaldību īpašumā esošiem dabas resursiem, arhitektūras pieminekļiem, kultūras un mākslas priekšmetiem, dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem, vērtslietām un citām kultūrvēsturiskām vērtībām, mācību kabinetu un mācību laboratoriju uzskates līdzekļiem, dzīvnieku izbāžņiem, ilggadīgiem stādījumiem, kas nav sasnieguši intensīvo ražošanas laiku, bibliotēku fondiem, skatuves un uzvedumu aprīkojumu, kā arī uz valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi.
10. UZŅĒMUMA īpašumā vai valdījumā esošie nekustamie īpašumi grāmatvedības uzskaitē tiek novērtēti pēc to iegādes vai kadastrālās vērtības.
11. Ja pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks tiek mainīts, attiecīgi koriģē pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinu. Uz izdevumiem attiecināmo nolietojuma summu pārdala atbilstoši pamatlīdzekļa nolietojuma normām atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Pārmaiņu ietekmes rezultātu uzrāda tajā pārskata periodā, kuru pārmaiņas ir ietekmējušas.
12. UZŅĒMUMA valdījumā esošo un no jauna iegādājamo pamatlīdzekļu nolietojuma normas nosaka atbilstoši piecām pamatlīdzekļu kategorijām.
Pamatlīdzekļu kategorijas nolietojuma normu noteikšanai
|
Nr. |
Pamatlīdzekļu kategorija |
Lietderīgās lietošanas laiks (gados) |
Nolietojuma norma (% gadā) |
Pamatlīdzekļu un tiem pielīdzināto objektu veids |
|
1. |
1 |
20 |
5 |
Ēkas, būves (ieskaitot autoceļus ar asfaltbetona un melnā maisījuma segumu) un ilggadīgie stādījumi |
|
2. |
2 |
10 |
10 |
Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi un tehnoloģiskās iekārtas, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas, autoceļi ar grantsšķembu un uzlabotās grunts segumu), ielas, autoceļu un ielu aprīkojums |
|
3. |
3 |
2,85 |
35 |
Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, datori (ieskaitot neatdalāmās datorprogrammas) un drukas ierīces, informācijas sistēmas, datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums |
|
4. |
4 |
5 |
20 |
Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijas pamatlīdzekļus |
|
5. |
5 |
13,3 |
7,5 |
Naftas izpētes un ieguves platformas un to funkcionēšanai nepieciešamās iekārtas |
VII. Pamatlīdzekļu norakstīšana
1. Pamatlīdzekļu izslēgšanas iemesli varbūt:
1.1. Pilnīga fiziskā nolietošana;
1.2. Neatjaunojami bojājumi avārijas vai stihiskas nelaimes dēļ;
1.3. Konstruktīva nolietošanās, kad pamatlīdzekļa tālāka ekspluatācija kļūst ekonomiski neizdevīga.
2. Par pamatlīdzekļu norakstīšanu sastāda aktu, kurā uzrāda šādus rekvizītus:
2.1. UZŅĒMUMA nosaukums;
2.2. Dokumentu nosaukums un numurs;
2.3. Sagatavošanas datums;
2.4. Komisijas sastāvs (dokuments, kas pamato komisijas izveidošanu);
2.5. Materiālo vērtību uzskaites vienību nosaukums, numurs, mērvienība, daudzums, un citi rekvizīti;
2.6. Norakstīšanas iemesls;
2.7. Pamatlīdzekļa norakstīšana saktā, papildus iepriekš nosauktajiem rekvizītiem uzrāda:
2.7.1. augstākstāvošas institūcijas atzinumu par objekta izslēgšanu, ja tā atlikusī vērtība ir virs Ls 500;
2.7.2. grāmatvedības atzīmes (t.sk. grāmatojumi);
2.7.3. iegādes un ekspluatācijā nodošanas datumu;
2.7.4. iegādes vērtību;
2.7.5. rūpnīcas izgatavotāja modeļa numurs (sērija, kods);
2.7.6. aprēķināto nolietojumu;
2.7.7. atzīmi par veiktajiem kapitālajiem remontiem;
2.7.8. tehnisko stāvokli;
2.7.9. likvidācijas pamatojumu;
2.7.10. komisijas slēdzienu, atzīmi par pielikumiem.
3. Aktu sastāda ar rīkojumu nozīmēta komisija un tā sastādīšanā piedalās un parakstās materiāli atbildīgā persona. Viens akta eksemplārs tiek nosūtīts grāmatvedībai.
4. Pamatlīdzekļu objekti, kuri izņemti no aktīvās lietošanas un tiek turēti tālākai rīcībai (pārdošanai, likvidācijai un tml.), jāuzskaita zemākā no vērtībām, salīdzinot atlikušo, lūžņu vērtību vai paredzamos tīros pārdošanas ieņēmumus. Šie objekti turpmāk bilancē jāuzrāda krājumu sastāvā.
VIII. " 1.3.Ilgtermiņafinansuieguldījumi"
1. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir uzņēmuma izmaksas vērtspapīru iegādei, ieguldījumi citu gan Latvijas Republikā teritorijā esošo, gan ārzemju uzņēmumu pamatkapitālos, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām uz ilgu laikposmu izsniegtie aizdevumi.
2. Ilgtermiņa finansu ieguldījumus kārtējā grāmatvedības uzskaitē uzrāda kontā 1.3. ar analītiskajiem datiem pa ieguldījumu veidiem subkontu formā.
3. Vērtspapīri ir finansu dokumenti, kurus var pirkt un pārdot un kuri apliecina dokumenta valdītāja aizdevuma attiecības pret personu, kas emitējusi šādus dokumentus. Galvenie vērtspapīri ir akcijas, obligācijas, valsts parādzīmes.
4. Vērtspapīrus uzskaita pēc veidiem, norādot numurus, pēc emitentuzņēmumiem, pēc katra vērtspapīra nominālās un faktiskās vērtības.
5. Grāmatvedības kontos vērtspapīrus iegrāmato atbilstoši faktiskajām izmaksām, ko veido pirkšanas cenai pieskaitot ar vērtspapīru iegādi saistītos izdevumus (komisijas izdevumi).
6. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pirkšanas cena var būt lielāka vai mazāka par nominālo vērtību.
7. Ja uzņēmuma iegādāto vērtspapīru pirkšanas cena ir lielāka par to nominālo vērtību, tad ikreiz, aprēķinot par tiem pienākošos ieņēmumus, tiek norakstīta daļa no starpības starp pirkšanas un nominālo vērtību.
8. Ja uzņēmuma iegādāto vērtspapīru pirkšanas cena ir mazāka par to nominālo vērtību, tad ikreiz, aprēķinot par tiem pienākošos ieņēmumus, papildus tiek aprēķināta daļa no starpības starp pirkšanas un nominālo vērtību.
9. Vērtspapīru dzēšanas brīdī vērtējumam, par kādu tie uzskaitīti kontā 1.3., jāatbilst nominālajai cenai.
10. Ilgtermiņa vērtspapīrus pārvērtē atbilstoši to reālajam kotējumam biržā, to atspoguļo ar šādiem grāmatojumiem:
10.1. vērtspapīru kursa paaugstināšanās - debeta konts 1.3., kredīta konts 3.1....;
10.2. vērtspapīru kursa pazemināšanās - debeta konts 8.4...., kredīta konts 1.3..
11. Procentu ieņēmumus par aizdevumiem un vērtspapīriem (dividendes) neuzskaita ilgtermiņa ieguldījumos.
12. Daļu citu uzņēmumu pamatkapitālā var ieguldīt ne tikai naudā, bet arī nododot īpašumu uz līguma pamata.
13. Piešķirtie aizdevumi ir naudas vai citādi ilgtermiņa aizdevumi citiem uzņēmumiem.
14. Jūrmalas pilsētas dome ilgtermiņa finanšu ieguldījumus kapitālsabiedrībās gada pārskatā novērtē pēc pašu kapitāla metodes. Par kārtējā gada kapitālsabiedrības peļņu vai zaudējumiem attiecīgi tiek koriģēti ieguldījumi.
15. Uzņēmums var izstrādāt iekšējo instrukciju par ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs, un kura nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām.
16. Uzņēmuma instrukcijas viens eksemplārs iesniedzams Finansu pārvaldes Centralizētājai grāmatvedībai.
17. Ilgtermiņa ieguldījumu grāmatvedības uzskaiti jāveic saskaņā ar uzrādītajiem grāmatojumiem Jūrmalas pilsētas domes noteiktā kārtībā.
|
Priekšsēdētājs |
J.Hlevickis |