LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā

Protokols Nr.27, 9.punkts

Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz:
Latvijas Republikas likumu “Par grāmatvedību “;,
LR likumu “Par budžetu un finansu vadību”,
LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”,
LR likumu „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”,
LR likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”,
LR Civillikumu, LR Ministru kabineta 21.10.2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585
“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”,
citiem normatīviem un LR Finanšu ministrijas, Valsts kases aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu.

1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā Jūrmalas pašvaldības budžeta iestādēs un aģentūrās, kā arī kapitālsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu vairāk kā 50% (turpmāk tekstā visi kopā “uzņēmums”) tiek veikta vienota debitoru uzskaite un norakstīšana.
2. Gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka atšķirīgu kārtību kā šajā instrukcijā, piemērojamas ir jaunākās normas.
3. Debitori ir uzņēmuma parādnieki. Debitoru parādi rodas:

3.1. pārdodot produkciju un nesaņemot samaksu par to (attaisnojuma dokuments ir izrakstītā preču pavadzīme - rēķins preču pārdošanas gadījumā un rēķins, akts par darbu izpildīšanu - pieņemšanu vai cits dokuments, kas apliecina pakalpojuma saņemšanu - pakalpojumu sniegšanas gadījumā);

3.2. aizdodot savus līdzekļus radniecīgiem uzņēmumiem, asociētiem uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem (attaisnojuma dokuments par naudas izsniegšanu aizdevuma ņēmējam - maksājuma uzdevums, kases izdevuma orderis, līgums);

3.3. gadījumos, kad uzņēmuma dibināšanas brīdī nav iemaksāta pilna parakstītā kapitāla summa (attaisnojuma dokuments ir dibināšanas protokols);

3.4. citos gadījumos, pie debitoru pārgrāmatošanas grāmatvedības izziņā.

4. Šaubīgie debitori – debitori, kas nokavējuši parāda samaksas termiņu ne mazāk kā par 6 mēnešiem līdz pārskata perioda beigām, neatbild uz uzsūtītajiem aktiem un savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un par kuriem nav informācijas par viņu turpmāko darbību, kā arī citos gadījumos, kad ir pazīmes, ka parāds netiks pilnībā atmaksāts.
5. Bezcerīgi parādi -– debitora parādu uzskata par zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt, ja ir attiecīgs tiesas spriedums vai arī citi dokumenti, kuri apliecina, ka lai gan veikti visi pasākumi parāda atgūšana, tas ir vienpusīgi dzēsts vai nekad netiks atmaksāts. Debitors atzīts par bankrotējušu, vai ir tiesas spriedums par piedziņu no debitora un tiesas izpildītāja atzinums par piedziņas neiespējamību, vai ja uzņēmums - debitors ir izslēgts no Latvijas Republikas uzņēmumu reģistra. Debitora parāds ir uzskatāms par bezcerīgu arī pēc saistību noilguma iestāšanās (ja tiesiskā persona tās neizlieto 10 gadu laikā).
6. Norēķinus par prasībām (ar debitoriem) uzskaita bilances kontu grupā 2.3. Šajā kontu grupā atspoguļo visus norēķinus ar debitoriem - kā juridiskām, tā arī fiziskām personām. Tie ir īstermiņa parādi, kas kārtojami viena gada laikā.
7. Šaubīgie debitori tiek uzskaitīt atsevišķā kontā.
8. Pašvaldības iestādes iestādes debitoru uzskaitei izmanto sekojošus kontus:

2310 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem

2319 Šaubīgie debitori

2320 Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi

2330 Norēķiniem par SAPARD projektiem

2334 Norēķini par valsts finansējumu


2339 Norēķini par ES finansējumu

2340 Radniecīgo un asociēto uzņēmumu parādi

2341 Radniecīgo uzņēmumu parādi


2342 Asociēto uzņēmumu parādi

2350 Norēķini par ISPA projektiem, SAPARD un citiem debitoriem

2352 Norēķini par ISPA projektiem ar Eiropas Komisiju

2353 Norēķini ar darbuzņēmējiem (kontraktoriem) par ISPA projektiem

2354 Norēķini par ISPA projektiem ar citiem budžetiem

2355 Citi debitori

2360 Avansa maksājumi par precēm un pakalpojumiem

2370 Pārgrāmatotās ilgtermiņa saistības

2380 Norēķini par prasībām pret personālu

2381 Norēķini ar avansieriem


2382 Norēķini par iztrūkumiem


2383 Pārējās prasības pret personālu


2384 Norēķini ar studentu kreditēšanu

2390 Pārmaksātie (iepriekš samaksātie nodokļi)

2391 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis


2392 Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas


2393 Pievienotās vērtības nodoklis


2394 Pārējie nodokļi

2310 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem
2320 Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi
2330 Norēķini par projektiem
2340 Radniecīgo un asociēto uzņēmumu parādi
2350 Norēķini ar citiem debitoriem
2360 Avansa maksājumi par precēm
2370 Pārgrāmatotas ilgtermiņa saistības
2380 Norēķini par prasībām pret personālu
2390 Pārmaksātie nodokļi

9. Pašvaldības uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un kapitālsabiedrības debitoru uzskaitei izmanto sekojošus kontus:

2310 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem


2311 Aprēķinātais, bet piegādātājiem nesamaksātais PVN


2320 Par piegādēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi


2330 Radniecīgo uzņēmumu parādi


2340 Asociēto uzņēmumu parādi


2350 Norēķini ar citiem debitoriem


2360 Norēķini par parakstītā sabiedrības kapitālā neiemaksātām summām


2370 Īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai


2380 Norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumi personālam


2390 Pārmaksātie nodokļi un iepriekš samaksātie nodokļi

10. Debitoru uzskaitei uzņēmumos ir jāiekārto analītiskā uzskaite, lai vienmēr būtu skaidri redzams norēķinu stāvoklis ar katru debitoru atsevišķi.
11. Pašvaldības iestādes, uzskaitot debitorus, izveido papildus analītiskās uzskaites kontus, lai būtu iespējams detalizēti analizēt debitorus pa finansējuma veidiem.
12. Grāmatvedības reģistros debitori jāuzskaita to rašanās brīdī. Iegrāmatošanas periodā ir veicami norēķini par pievienotās vērtības nodokli ar valsti, ja uzņēmums ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.
13. Pirms gada pārskata sagatavošanas debitoru parādus pārbauda, izsūtot salīdzināšanas aktus, kuros norāda parāda summu un par ko parāds izveidojies. Debitori aktā uzrāda savus uzskaites datus, tā apstiprinot savu parādu kreditoram.
14. Norēķinos ar fiziskām vai juridiskajām personām gada sākumā tiek izsūtīts rēķins vai maksāšanas paziņojums, kurā tiek atspoguļots iepriekšējā gada parāds vai pārmaksa, īpaši norādot, kā rēķins vai paziņojums ir uzskatāms par salīdzināšanas aktu. Ja par šo rēķinu vai paziņojumu fiziska vai juridiska persona nav cēlusi iebildumus mēneša laikā no paziņojuma izsūtīšanas datuma, tad rēķinā vai paziņojumā norādītā summa tiek uzskatīta par pareizu un apstiprinātu.
15. Katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.
16. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem.
17. Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem.
18. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.
19. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums.
20. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem un jāiekļauj izdevumos.
21. Veidojot uzkrājumus šaubīgiem debitoru parādiem, debetē attiecīgo izmaksu uzskaites kontu un kreditē uzkrājumu kontu šaubīgiem parādiem.
22. Šaubīgie debitori tiek saglabāti uzskaitē 10 gadus saskaņā ar Civillikumu, katru gadu tos precizējot.
23. Izveidotie uzkrājumi tiek pakāpeniski izlietoti nākamo periodu laikā, no tiem norakstot jau par bezcerīgiem atzītos debitorus. Ja izveidoto uzkrājumu summa nav pietiekama bezcerīgo debitoru norakstīšanai, tad uzkrājumu kontā var rasties debeta atlikumu, ko dzēš, izdarot koriģējošu ierakstu pārskata perioda beigās debetējot attiecīgo izdevumu kontu un kreditējot uzkrājumu kontu šaubīgiem parādiem.
24. Ja kāds šaubīgais debitors ir atdevis parādu, tad debetē naudas līdzekļus un kreditē debitora kontu. Iepriekš izveidotos uzkrājumus koriģē pārskata perioda beigās, ņemot vērā no jauna radušos situāciju konkrētā pārskata periodā.
25. Norēķinu kārtību ar personālu par saņemtajiem avansiem komandējumiem, saimniecisko un reprezentāciju izdevumiem nosaka “Nolikums par norēķinu kārtību ar norēķinu personām”.
26. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par šaubīgo debitoru piedziņu un maksātnespējas procesa ierosināšanu.
27. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos savu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 19.decembra lēmuma nr.786 „Par finansu-grāmatvedības kārtošanas un uzskaites pamatprincipiem Jūrmalas pašvaldības iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50%” 1.12.punkts.