LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā

Protokols Nr.27, 9.punkts

Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz
Latvijas Republikas : likumu “Par grāmatvedību “, ;
LR likumu “Par budžetu un finansu vadību”,
LR ” likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”,
LR likumu „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”,
LR likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”,
LR Civillikumu, LR Ministru kabineta 21.10.2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585
“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”;,
LR Ministru kabineta 31.03. 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112
„Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”;,
LR Ministru kabineta 23.04.1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.154
"Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi",
LR Finanšu ministrijas 25.06.2001.gada 25.jūnija instrukciju Nr. 3
”Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību
budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija”;,
citiem normatīviem un LR Finanšu ministrijas, Valsts kases aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu.

1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā pašvaldības budžeta iestādēs un aģentūrās, kā arī kapitālsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu vairāk kā 50% (turpmāk tekstā visi kopā “uzņēmums”) tiek veikta UZŅĒMUMA reprezentācijas izdevumu uzskaite un norakstīšana.
2. Šīs instrukcijas mērķis ir ieviest vienotu kārtību, lai sekmētu racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu.
3. Gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka atšķirīgu kārtību kā šajā instrukcijā, piemērojamas ir jaunākās normas.
4. Reprezentācijas izdevumi ir:

4.1. uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, un tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Uz reprezentācijas izdevumiem var tikt attiecinātas izdevumu summas dažādu priekšmetu, kas satur uzņēmuma preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju ( pildspalvas, kalendāri, T-krekli, krūzes u.c.), kā arī atspirdzinošu dzērienu (bezalkoholisku) un uzkodu iegādei, kas paredzēti uzņēmumu viesiem, partneriem vai klientiem u.tml.

4.2. uzņēmuma izdevumi konferenču, semināru, iestāžu jubileju un plaša mēroga lietišķu tikšanos organizēšanai;

4.3. uzņēmuma izdevumi, kas saistīti ar delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanu un amatpersonu vizītēm, ieskaitot arī visus uzņemšanas, izmitināšanas, viesnīcu pakalpojumus, transporta pakalpojumus, ja viesi tiek uzaicināti par uzņēmuma līdzekļiem;

4.4. uzņēmuma izdevumi grāmatu, suvenīru, ziedu, telpu un galda noformēšanas priekšmetu iegādei, ar reprezentāciju saistītu priekšmetu izgatavošanai, telpu nomai, kafijas paužu, brokastu, pusdienu un vakariņu rīkošanai u.c.

5. Par reprezentācijas izdevumiem nav uzskatāmi:

5.1. uzņēmuma izdevumi savas apkārtējās teritorijas apkopšanai. Šādi izdevumi iz uzskatāmi par saistītiem ar uzņēmuma saimniecisko darbību;

5.2. uzņēmuma izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst darbinieki vai uzņēmuma īpašnieki. Šajā izdevumu kategorijā parasti ietilpst likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” minētie izdevumu veidi. Šajā gadījumā iespējami divi varianti:

5.2.1. Attiecīgos izdevumus ir iespējams personificēt un tos apliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli;

5.2.2. Attiecīgos izdevumus nevar personificēt. Šādi izdevumi ir uzskatāmi par izdevumiem, kuri nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

6. Lai norakstītu reprezentācijas izdevumus:

6.1. UzņēmumS reprezentācijas tāmi sagatavo katram atsevišķam pasākumam ( ja izdevumi ir saistīti ar pieņemšanu, brokastu, pusdienu un vakariņu rīkošanu) vai pasākumu grupai. Izdevumus nosaka ar uzņēmuma vadītāja apstiprināto kārtību.

6.2. Reprezentācijas izdevumu tāmi paraksta uzņēmuma vadītājs un galvenais grāmatvedis. Tāmi precizē, ja tas ir nepieciešams vai ja izdevumi pārsniedz plānotos.

6.3. Reprezentācijas izdevumu finansu uzskaiti veic katram atsevišķam pasākumam vai pasākuma grupai atbilstoši apstiprinātajām tāmēm un attiecina uz reprezentācijas izdevumiem šīs instrukcijas noteiktā kārtībā. Tāmei jāpievieno attaisnojuma dokumenti, kas pamato uzskaitītos izdevumus (preču pavadzīmes, čeki, kvītis u.c.) un jāsastāda akts par izdevumu norakstīšanu.

6.4. Aktā jāuzrāda šādi rekvizīti:

6.4.1. pasākuma rīkošanas datums;

6.4.2. pasākuma rīkošanas vieta;

6.4.3. pasākuma rīkošanas mērķis;

6.4.4. dalībnieku saraksts;

6.4.5. materiālu un preču (no attaisnojuma dokumentiem) izlietojums.

7. Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs, ievēro šādas nodokļa prasības:

7.1. no budžeta maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40% no samaksātā nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu;

7.2. ja reprezentācijas izdevumi, arī 40% no samaksātā pievienotās vērtības nodokļa, kas no budžetā maksājamās nodokļa summas nav atskaitāmi kā priekšnodoklis, uzņēmuma finansu grāmatvedībā ir uzrādīti izmaksās un tādējādi ir ietverti gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad, aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu, apliekamais ienākums ir jāpalielina par 40% no reprezentācijas izdevumiem.

8. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos savu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 19.12.2001.gada 19.decembra lēmuma nr.786 „Par finansu-grāmatvedības kārtošanas un uzskaites pamatprincipiem Jūrmalas pašvaldības iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50%” 1.17.punkts.