LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā

Protokols Nr.27, 9.punkts

Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz
Latvijas Republikas Civillikumu,
LR likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”,
LR likumu “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”,
LR likumu “Par pašvaldībām”, LR likumu “Par budžetu un finansu vadību”,
LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”,
LR Ministru kabineta 23.04.1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.154
“Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”,
LR Ministru kabineta 31.03.1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112
“Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”,
LR Ministru kabineta 15.06.2004.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.537
„Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu,
Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts
(finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā”;,
citiem normatīviem un LR Finanšu ministrijas, Valsts kases aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu.

1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā Jūrmalas pašvaldības budžeta iestādēs un aģentūrās, kā arī kapitālsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu vairāk kā 50% (turpmāk tekstā visi kopā “uzņēmums”) tiek risināti jautājumi saistībā ar ziedojumu (dāvinājumu) atspoguļošanu finansu reģistros.
2. Gadījumā, ja ir spēkā normatīvie akti vai grozījumi tajos, nosakot atšķirīgu kārtību kā šajā instrukcijā, piemērojamas ir augstākstāvošas normas.
3. uzņēmumiem, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, ir aizliegts ziedot (dāvināt) finansu līdzekļus un mantu.
4. Jūrmalas pašvaldības uzņēmumi, kurās pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, finansu līdzekļus vai mantu var ziedot (dāvināt) tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai. Ziedot (dāvināt) ir atļauts tikai tad, ja ziedošanas (dāvināšanas) brīdī attiecīgais uzņēmums ir samaksājis valstij un pašvaldībai visus nodokļus, darbiniekiem izmaksājusi algas un arī pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.
5. Ja atsevišķa ziedojuma (dāvinājuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgā pašvaldības uzņēmuma vadītājs, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju.
6. Ja atsevišķa ziedojuma (dāvinājuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar:

6.1. Jūrmalas pilsētas domes atļauju, ja ziedojumu (dāvinājumu) vēlas piešķirt pašvaldības uzņēmums, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;

6.2. Finansu Ministra un Jūrmalas pilsētas domes atļauju, ja valsts un pašvaldības daļas uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.

7. Ja atsevišķa ziedojuma (dāvinājuma) summa pārsniedz 500 latus, ziedot (dāvināt) drīkst tikai, noslēdzot ar ziedojuma (dāvinājuma) saņēmēju rakstveida līgumu, kurā jāparedz ziedojuma (dāvinājuma) mērķis un ziedotāja (dāvinātāja) tiesības piedzīt no ziedojuma (dāvinājuma) saņēmēja finansu līdzekļus gadījumā, ja ziedojums (dāvinājums) netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.
8. Ziedojuma (dāvinājuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu tipveida līgumu.
9. Noraksts no ziedojuma (dāvinājuma) līguma, ko noslēdzis pašvaldības uzņēmums, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms Jūrmalas pilsētas domes revīzijas nodaļai. Jūrmalas pilsētas domes revīzijas nodaļai ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgie pašvaldības uzņēmumi, kurās ir attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa.
10. Jūrmalas pašvaldības institūciju noslēgtajiem ziedojuma (dāvinājuma) līgumiem, kā arī ar informāciju par ziedojumiem (dāvinājumiem), ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam un masu informācijas līdzekļa žurnālistam.
11. Ziedotās mantas tiek izsniegtas, izrakstot preču pavadzīmi - rēķinu, neuzrādot tajā summas. Lai identificētu mantu, tās rekvizīti (parametri, novērtējums utt.) jāuzrāda līgumā vai pieņemšanas - nodošanas aktā.
12. Par katru saņemto pamatlīdzekli jāsastāda pieņemšanas un nodošanas akts (piemēram, īpašuma nodošana pamatkapitālā, īpašuma bezmaksas saņemšana no fiziskajām personām) vai jānoformē stingrās uzskaites pavadzīme - rēķins.
13. Pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laiku nosaka uzņēmuma vadītājs, plānojot periodu, kura gaitā pamatlīdzekļa objekta izmantošanai jādod uzņēmumam ienākumi vai jākalpo citiem derīgiem mērķiem.
14. Bez maksas saņemto pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību nosaka atbilstoši to tirgus cenai iegrāmatošanas datumā, t.i., brīdī, kad tiek uzņemti bilancē. Tirgus vērtības noteikšanai var izmantot ekspertu pakalpojumus vai attiecīgi izveidotu komisiju.
15. Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu saņemtie ziedojumi (dāvinājumi) ir pašvaldības speciālā budžeta sastāvdaļa, ko veido juridisku un fizisku personu brīvprātīgi ziedotie, dāvinātie un novēlētie finansu līdzekļi un materiālās vērtības.
16. Ziedotie (dāvinātie) līdzekļi glabājas atsevišķā kontā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtā.
17. Ziedojuma mērķis ir ziedotos, dāvinātos un novēlētos finansu līdzekļus izmantot atbilstoši šim nolikumam un vadītāja apstiprinātām izdevumu tāmēm.
18. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs, lai katrs ziedojums (dāvinājums) tiktu iegrāmatots grāmatvedības reģistros atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai par grāmatvedību.
19. Ziedojuma saņemšanas un izlietošanas kārtības atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un Jūrmalas pašvaldības norādījumiem tiesīga pārbaudīt ir Jūrmalas pilsētas domes revīzijas nodaļa un citas valsts institūcijas, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.
20. Par ziedojumiem (dāvinājumiem) tiek uzskatīti:

20.1. juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi vai novēlējumi, bez konkrēta izlietojuma mērķa,

20.2. mērķiemaksas ziedojumu, dāvinājumu vai novēlējuma veidā ar konkrētu izlietojuma mērķi,

20.3. citi ieņēmumi, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un atbilst šim nolikumam pēc būtības.

21. Fonda līdzekļus ziedotājs (dāvinātājs) var iemaksāt uzņēmuma kasē, nosūtīt ar pasta pārvedumu, vai ieskaitīt atsevišķā šiem līdzekļiem atvērtam kontam.
22. Ja saņemto finansu līdzekļu vai materiālo vērtību summa ir 50 latu un vairāk, uzņēmuma grāmatvedībā tiek noformēts akts par naudas līdzekļu vai materiālo vērtību pieņemšanu. Aktu paraksta uzņēmuma vadītājs un galvenais grāmatvedis, ko apstiprina ar uzņēmuma zīmogu. Viens akta eksemplārs tiek izsniegts vai izsūtīts ziedotājam (dāvinātājam), otrs glabājas pie ziedojuma (dāvinājuma) saņēmēja.

22.1. Ja dāvinājumā saņemta “ humānā palīdzība “ ( apģērbs, mēbeles, sadzīves priekšmeti u.c.), uzņēmuma finansu uzskaitē tā jāiegrāmato kā mazvērtīgais inventārs ar lietošanas laiku – 1 gads.

23. Pusēm vienojoties naudas līdzekļu vai materiālo vērtību nodošana var tikt noformēta ar ziedojuma (dāvinājuma) līgumu, tad viens tā eksemplārs izsniedzams ziedotājam (dāvinātājam), otrs glabājas uzņēmumā. Pēc ziedotāja (dāvinātāja) vēlēšanās ziedojuma (dāvinājuma) līgumu var apstiprināt notārs.
24. Ja viena saņemtā ziedojuma (dāvinājuma) summa ir 500 latu un vairāk, tā izdevumu tāme apstiprināma Jūrmalas pilsētas domē.
25. Ziedojuma (dāvinājuma) līdzekļus drīkst izlietot tikai saskaņā ar izdevumu tāmēm atbilstoši Latvijas Republikas likumos, noteikumos u.c.normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
26. Ziedojuma (dāvinājuma) līdzekļus izlieto saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un, ja finansējums kopumā vienam atsevišķam ziedojumam (dāvinājumam) nepārsniedz 500 latus ar uzņēmuma vadītāja apstiprinātu izdevumu tāmi.
27. Ziedojumiem (dāvinājumiem) ar konkrētu izlietojuma mērķi atsevišķa izdevumu tāme sastādāma un apstiprināma atbilstoši ziedotāja (dāvinātāja) vēlmei.
28. Ziedojuma (dāvinājuma) līdzekļus nav atļauts izlietot bez apstiprinātas tāmes.
29. Ziedojuma (dāvinājuma) saņēmējam pārskati par saņemto ziedojuma (dāvinājuma) līdzekļu izlietojumu jāiesniedz Finansu pārvaldei līdz katra nākamā mēneša piektajam datumam.
30. Finansu pārskata gadā neizlietotie ziedojuma (dāvinājuma) līdzekļi tiek izmantoti nākošajā gadā.
31. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par ziedojuma (dāvinājuma) līdzekļu ekonomisku izlietošanu atbilstoši Latvijas Rrepublikas normatīvo aktu prasībām un ziedotāja (dāvinātāja) vēlmei.

31.1. Saņemtie ziedojuma (dāvinājuma) naudas līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai tiek grāmatoti sekojoši:

D 26... K 591... saņemot ziedojumu (dāvinājumu);

D 591... K 8... pārējie ieņēmumi – izlietojot ziedojumu (dāvinājumu) taksācijas gadā;

D 8... K 26...; 53... pārējie izdevumi – izlietojot ziedojumu (dāvinājumu) taksācijas gadā;

31.2. Saņemot ziedojumus, kas tiks izlietoti taksācijas gadā:

D 26... K 8... saņemot ziedojumu (dāvinājumu);

D 8... K 26...; 53... pārējie izdevumi – izlietojot ziedojumu (dāvinājumu) taksācijas gadā;

31.3. Saņemtie ziedotie pamatlīdzekļi tiek grāmatoti sekojoši:

D 12... K 59... saņemot ziedotos pamatlīdzekļus;

D 804 40 K 129... aprēķinot nolietojumu.

D 59... K 801... pārējie ieņēmumi – norakstītā taksācijas gada nolietojuma daļa.”

32. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos savu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 19.12.2001.gada 19.decembra lēmuma nr.786 „Par finansu-grāmatvedības kārtošanas un uzskaites pamatprincipiem Jūrmalas pašvaldības iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50%” 1.16.punkts.