LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
INSTRUKCIJA
Jūrmalā

Protokols Nr.27, 10.punkts

Šī instrukcija izstrādāta pamatojoties uz:
likumu “Par grāmatvedību “; likumu “Par pašvaldībām”;
likumu “Par budžetu un finansu vadību”; likumu “Par pašvaldību budžetiem”;
Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumiem Nr.585
“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”;
Finanšu ministrijas 20.12.1995. rīkojumu Nr.625
“Par valdības funkciju klasifikāciju”;
Finanšu ministrijas 09.01.1998. rīkojumu Nr.4
“Par budžeta izdevumu ekonomisko klasifikāciju”;
Finanšu ministrijas 25.06.2001. instrukciju Nr. 3
”Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību
budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija”;
Valsts kases 25.09.2002. instrukcija Nr.3
“Valsts budžeta iestāžu pusgada, deviņu mēnešu, gada un pašvaldības
budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas instrukcija”;
LR Grāmatvedības padomes 05.02.2004. lēmums „Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1
„Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” pieņemšanu”;
LR Grāmatvedības padomes 05.02.2004. lēmums „Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.2
„Naudas plūsmas pārskats” pieņemšanu”;
citiem normatīviem un Finanšu ministrijas, Valsts kases aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu.

1. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcijas mērķis ir Jūrmalas pašvaldības budžeta iestādēs un aģentūrās (turpmāk tekstā “iestādes”) ieviest vienotu gada pārskatu sastādīšanas sistēmu, lai sekmētu racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm.
2. Gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka atšķirīgu kārtību kā šajā instrukcijā, piemērojamas ir jaunākās normas.
3. Pašvaldības finansu pārskata uzdevums ir parādīt to, cik kvalitatīvi iestādes vadība pārvalda tai uzticētos finansu un materiālos resursus.
4. Finanšu pārskati ir strukturizēts iestādes finansiālā stāvokļa un tās veikto darījumu atspoguļojums. Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt informāciju par iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kas ir noderīga plašam lietotāju lokam, pieņemot un novērtējot lēmumus par resursu piešķiršanu.
5. iestādes norēķinus reģistrē pašvaldības grāmatvedības dokumentos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Grāmatvedības dokumentos nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.
6. Pašvaldības budžeta grāmatvedība tiek kārtota, ievērojot dubultieraksta principu, taču iestāžu ienākumu un izdevumu uzskaite tiek atspoguļota pēc kases principa pamata, kā arī pēc faktiskās izpildes.
7. Pārskats jāsastāda un jāsniedz par saimniecisko gadu, kas sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī. Iestādes gada finansu un budžeta izpildes pārskata neatņemama sastāvdaļa ir zvērināta revidenta atzinums par pārskata sastādīšanas pareizību.
8. Sastādītos gada pārskatus par piešķirto asignējumu izlietojumu, kā arī ziņojumus, iestādes iesniedz Jūrmalas pilsētas domes Finansu pārvaldes (turpmāk tekstā “JPD FP”) centralizētajai grāmatvedībai Jūrmalas pilsētas domes rīkojumā noteiktajā kārtība un termiņos.
9. JPD FP centralizētā grāmatvedība apvienojot (konsolidējot) budžeta izpildes pārskatu, par pamatu ņem katras iestādes iesniegtos budžeta izpildes pārskatus. Budžeta izpildes pārskata konsolidāciju veic pa budžeta veidiem, apvienojot attiecīgos ieņēmumu un izdevumu posteņus. Konsolidētā attiecīgā budžeta veida izpildes pārskata sagatavošanas gaitā izslēdz transfertus, ko viena iestāde ir pārskaitījusi citai attiecīgā budžeta veida konsolidācijā iesaistītai iestādei. Tāpat izslēdz ieņēmumus un izdevumus, kas radušies vienai iestādei sniedzot maksas pakalpojumus citai attiecīgā budžeta veida konsolidācijā iesaistītai iestādei.
10. JPD FP centralizēta grāmatvedība aizpilda gada pārskata visus laukus, kas saistīti ar budžeta izpildi pārskata gadā.
11. Pašvaldības finansu pārskatā laukus, kuros tiek uzrādīti apstiprinātā budžeta rādītāji, aizpilda JPD FP budžeta nodaļa, kā arī sastāda vadības un budžeta izpildes ziņojuma projektus.
12. JPD FP centralizētā grāmatvedība sagatavo pašvaldības gada pārskatu un finansu pārskata pielikumus Valsts kasei par kārtējā gada budžeta izpildi un kopā ar Valsts kontroles atzinumu par pārskata sastādīšanas pareizību iesniedz Valsts kases norēķinu centrā Valsts kases rīkojumā noteiktā termiņā.
13. Pašvaldības budžetu izpildes saimnieciskā gada pārskats tiek sastādīts un iesniegts Valsts kasē atbilstoši Ministru kabineta, Finanšu ministrija un Valsts kases noteiktajai kārtībai.

2. IESTĀŽU BUDŽETA IZPILDES GADA PĀRSKATS

1. Saimnieciskā gada pārskats par pašvaldības budžeta izpildi atspoguļo pašvaldības finansiālo stāvokli un ietver:

1.1. Pašvaldības budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) gada norēķinu slēguma bilanci, kas salīdzināta ar iepriekšējā gada bilanci;

1.2. Ieņēmumu un izdevumu (pamatbudžeta un speciālā) apgrozījuma, budžeta klasifikācijas griezumā, salīdzinājumā ar apstiprināto budžetu un iepriekšējā un taksācijas budžeta gada izpildes rezultātiem;

1.3. Pārskata par ilgtermiņa ieguldījumu kustību;

1.4. Kopsavilkuma pārskata par debitoru parādiem;

1.5. Kopsavilkuma pārskata par kreditoru parādiem;

1.6. Kopsavilkuma pārskata par krājumu kustību;

1.7. Pārskata par neparedzētiem izdevumiem atvēlēto līdzekļu izlietojumu;

1.8. Citām veidlapām, kuras jāiesniedz saskaņā ar LR Valsts kases instrukciju Nr.3 par „Valsts budžeta iestāžu pusgada, deviņu mēnešu, gada un pašvaldības budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas instrukcija” un paskaidrojumiem, kurus pašvaldības dome uzskata par nepieciešamiem.;

2. Iestāžu budžeta izpildes gada pārskata veidlapu aizpildīšanas kārtību, veidlapu savstarpējās saiknes un sastāvu nosaka LR Valsts kases 2002.gada 25.septembra instrukcija Nr.3 „Valsts budžeta iestāžu pusgada, deviņu mēnešu, gada un pašvaldības budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas instrukcija”.;
3. Papildus iesniedzamajam gada pārskatam saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes ikgadējo rīkojumu par gada pārskata sastādīšanu JPD FP Centralizētajā grāmatvedībā jāiesniedz gada pārskata saturs, pielikumi un jānorāda tajos prasītā informācija:

3.1. Vadības ziņojums.

3.1.1. Vadības ziņojumā, pamatojoties uz finanšu pārskata analīzi, ietver skaidru informāciju par iestādes attīstību un tās pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskārusies un kuri ietekmējuši tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā. Vadības ziņojumā jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, bet ir nozīmīgi, lai novērtētu iestādes līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finansu rezultātus, izņemot gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ šāda informācija varētu kaitēt iestādēm. Vadības ziņojumā tiek iekļauta informācija par notikumiem gada pārskata periodā, kas tapa zināmi pēc tā beigām, ja tie būtiski ietekmē gada pārskata finanšu rādītājus.

3.1.2. Vispārējais apraksts par iestādi: :

3.1.2.1. iestādes nosaukums, reģistrācijas Nr., vieta un datums, juridiskā adrese;

3.1.2.2. iestādes pakļautība, darbības veids;

3.1.2.3. iestādes vadītāja un galvenā grāmatveža vārds un uzvārds, amatā stāšanās datums;

3.1.2.4. laika periods, par kuru sastādīts pārskats;

3.1.2.5. bankas iestādes nosaukums, norēķinu konta numuri ar norādi par budžeta veidu;

3.1.2.6. svarīgākie notikumi pārskata periodā;

3.1.2.7. izmantotās metodes iestādes mērķu un uzdevumu īstenošanai pārskata gadā un atšķirības no iepriekšējos pārskata gados izmantotajām metodēm;

3.1.2.8. turpmākā iestādes attīstība - pētniecības darbi un attīstības pasākumi, nozīmīgākie līgumi, kas būtiski ietekmē iestādes darbību;.

3.1.2.9. jāpaskaidro kases izpildes atšķirības pret apstiprināto plānu.;

3.1.2.10. Informācija , kuru nevar ietvert finansu pārskatos: :

3.1.2.10.1. intelektuālais potenciāls - vadības spējas, strādājošo kvalifikācija;

3.1.2.10.2. saistības ar kredītiestādēm;

3.1.2.10.3. ārpusbilances uzskaiti (ēkām, mežiem, ceļiem, tiltiem u.c.);

3.1.2.10.4. šaubīgiem debitoriem.

3.1.3. Vadības ziņojumā jāsniedz norādījumi par::

3.1.3.1. jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

3.1.3.2. turpmāko IESTĀDES attīstību;

3.1.3.3. saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļa analīze par pārskata periodu;

3.1.3.4. IESTĀDES filiālēm un pārstāvniecībām;

3.1.3.5. finanšu instrumentu izmantošanu un, ja tas ir būtiski IESTĀDES aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai, arī par finanšu riska vadības mērķiem un politiku, par pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un par IESTĀDES pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.

3.1.4. Ja IESTĀDES vadība uzskata, ka bez tādiem īpašiem priekšnosacījumiem kā parādu norakstīšana vai papildu kapitāla ieguldījumi nav iespējams turpināt IESTĀDES darbību, par to sīks paskaidrojums ir jāsniedz vadības ziņojumā.

3.1.5. IESTĀDES pārskata perioda darbības novērtējums: :

3.1.5.1. saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļa analīze par pārskata periodu;

3.1.5.2. salīdzina finansu rādītājus ar iepriekšējā gada rādītājiem;

3.1.5.3. jāuzrāda iestādes darbības riski zonas jeb “vājās vietas” un jāanalizē, kāpēc tās radušās un kādi varētu būt turpmākie risinājumi;

3.1.5.4. ziņojumā jāuzrāda arī pārējā informācija, kas nav ietverta grāmatvedības pārskatā, bet ir nozīmīga ( piemēram, par īpaša veida ziedojumiem, par saņemto brīvprātīgo palīdzību, noslēgtajiem ķīlas līgumiem, u.tml.).

3.1.6. Vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par pašvaldības līdzekļu lietderīgāku izmantošanu. Ja pašvaldības vadība uzskata, ka bez tādiem īpašiem priekšnosacījumiem kā parādu norakstīšana vai papildu kapitāla ieguldījumi nav iespējams turpināt iestādes darbību, par to detalizēts paskaidrojums ir jāsniedz vadības ziņojumā.

3.2. Bilance” – bilances rindu skaidrojums;

3.2.1. Pašvaldības iestāžu kopsavilkumu bilance tiek sastādīta saskaņā ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukciju Nr.3 “Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” apstiprināto bilances kontu shēmu.

3.2.2. Bilance ir iestādes finansu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda iestādes līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apjomu. Bilances vienā daļā - aktīvā, uzrādīti budžeta iestādes īpašumā esošie līdzekļi grupējumā pa veidiem (“Ilgtermiņa ieguldījumi”, “Apgrozāmie līdzekļi”) un otrā daļā - pasīvā, šie līdzekļi grupēti pēc izveidošanās avotiem (“Pašu kapitāls”, “Kreditori”).

3.2.3. Bilances līdzekļu atlikumiem aktīvā un to avotiem pasīvā jābūt vienādiem.

3.2.4. Iestādei jānodrošina gada slēguma bilances posteņu atbilstība gada sākuma bilancei.

3.2.5. Iestādes bilancē operāciju kontos uzrāda faktiskos izdevumus un ieņēmumus. Operāciju kontos uzkrāj datus par iestādes finansiālo darbību saimnieciskā gada laikā, pieaugošās summās no gada sākuma un atspoguļo ceturkšņa atskaitēs.

3.2.6. Analītiskā uzskaite operāciju kontos jānodrošina par katru budžeta veidu saskaņā ar budžeta ieņēmumu un izdevumu ekonomisko klasifikāciju.

3.2.7. Kopsavilkuma bilances aktīva un pasīva daļa “Operācijas konti” rādītājiem nav jābūt, jo operāciju konti saimnieciskā gada beigās tiek slēgti un starpība starp kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumiem un izdevumiem tiek iegrāmatota kontā 3520 “Budžeta gada izpildes rezultāts”. Lai varētu slēgumu atšifrēt, nepieciešama bilances konta 352 “Iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts” izdruka no programmas, kurā būtu redzami visi faktiskie ieņēmumi un izdevumi par atsevišķiem budžetu veidiem, kā arī kopā.

3.2.8. Bilances pielikumā jābūt bilances rindu atšifrējumam, kuram jābūt noformētam tā, lai gada pārskata lietotājam ir saprotams bilancē iekļauto summu saturs. Katra bilances grupa ir jāatšifrē pa uzskaites grupām vai sadaļām, ja vienas vienības vērtība pārsniedz Ls 100. Ja vienas vienības vērtība pārsniedz Ls 100, tad tā tiek atrunāta atsevišķi. (Iestādēs, kuru bilances kopējā vērtība pārsniedz Ls 500 000 bilances rindu atšifrējumā tiek atrunātas summas pa uzskaites grupām virs Ls 500).

3.2.9. Bilances rindu atšifrējumā ir jāpamato bilancē iekļauto grupu palielinājums vai samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pārskata datiem.

3.3. Pārskats par ilgtermiņa ieguldījumu kustību.

3.3.1. Pašvaldība kopsavilkuma pārskatā par ilgtermiņa ieguldījumu kustību uzrāda nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa finansu ieguldījumu atlikumu pārskata gada sākumā, kustību saimnieciskā gada laikā, atlikumu gada beigās. Izziņas rādītājos uzrāda bezmaksas saņemtos un bez atlīdzības nodotos ilgtermiņa ieguldījumus.

3.4. Pašvaldību kopsavilkuma pārskats par debitoru parādiem

3.4.1. Norēķinos par prasībām (debitoriem) uzrāda pagātnes notikumu rezultātā radušās prasības pret citām iestādēm, fiziskām personām vai uzņēmumiem. Šādas prasības uzrāda kā apgrozāmos līdzekļus, ja paredzēts, ka attiecīgās prasības tiks saņemtas gada laikā no bilances slēgšanas datuma.

3.5. Pašvaldību kopsavilkuma pārskats par kreditoru parādiem

3.5.1. Kreditoros iekļauj budžeta iestādes norēķinus ar dažādiem kreditoriem.

3.5.2. Katram kreditoru parādu postenim atsevišķi norāda summas, kas maksājamas gada laikā un kas maksājamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma. Parādi, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma, uzskatāmi par īstermiņa kreditoru parādiem. Parādi, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskatāmi par ilgtermiņa kreditoru parādiem. Atsevišķi norāda arī ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu kopsummas.

3.6. Finansu pārskata pielikums

3.6.1. Finansu pārskata pielikumā pašvaldībai jāuzrāda un jāiesniedz: :

3.6.1.1. informācija par finansu pārskatu sagatavošanas principiem un konkrēto grāmatvedības politiku, kas izvēlēta un lietota attiecībā uz nozīmīgiem darījumiem un citiem notikumiem;

3.6.1.2. papildus informācija, kas neparādās finansu pārskatu kopsavilkumā, bet ir nepieciešama patiesa priekšstata sniegšanai.

3.6.1.3. Finansu pārskata pielikumā sadaļā par grāmatvedības politiku jāsniedz šāda informācija: :

3.6.1.3.1. finansu pārskatu sastādīšanai izmantotā grāmatvedības pieeja; ;

3.6.1.3.2. finansu pārskatu sagatavošanai izmantotā novērtēšanas bāze; ;

3.6.1.3.3. katra konkrētā grāmatvedības politika, ko ir nepieciešams zināt, lai pareizi saprastu finansu pārskatus;.

3.6.1.3.4. Iestādes finansu pārskata pielikumā jāsniedz pilna informācija par aizņēmumiem un saistībām, noslēgtajiem ķīlu līgumiem, izsniegtajiem galvojumiem juridisku un fizisku personu grupējumā. Īpaša informācija jāsniedz par ilgtermiņa aizņēmumiem un noslēgtajiem līzinga darījumiem.

3.7. Budžeta izpildes ziņojums.

3.7.1. Budžeta izpildes ziņojumā jāsniedz informācija par iestādes pakļautību, darbības mērķiem, organizatorisko struktūru, jāsniedz budžeta iestādes darbības novērtējums, informācija par turpmāko attīstību, ieskaitot pētniecības un attīstības pasākumus. Īpaši nozīmīga informācija par budžeta izstrādāšanas procesā pieņemto un apstiprināto štata vienību, bērnu, audzēkņu, studentu plāna un rezultatīvo rādītāju izpildi, obligāts ir plāna rādītāju neizpildes iemeslu un noviržu detalizēts skaidrojums.

3.7.2. Ja iestādei uz pārskata gada beigām kasē ir naudas atlikums, tai pie gada pārskata jāsniedz motivēts paskaidrojums, kādu iemeslu dēļ tas ir.

3.7.3. Pārskatu sniedzējas struktūras nosaukums vai citi tās identificēšanas līdzekļi un apzīmējumi. Vai finansu pārskati ir vienas atsevišķas iestādes, vai vairāku budžeta iestāžu kopsavilkuma pārskati. Pārskatā izmantotā valūta.

3.8. Papildus pie gada pārskata jāpievieno:

3.8.1. Gada pārskatam jāpievieno kredītiestāžu izziņas par naudas līdzekļu atlikumiem gada beigās. Ja naudas līdzekļu atlikumi ir vairākās kredītiestādēs, kā arī ir daudz kredīta rīkotāju norēķinu kontu, pārskatam pievieno kredītiestāžu apstiprināto izziņu sarakstu un naudas līdzekļu atlikumu kopsummu, sadalījumā pa budžeta veidiem.

3.8.2. Pašvaldības finansu pārskata uzdevums ir parādīt to, cik kvalitatīvi iestādes vadība pārvalda tai uzticētos finansu un materiālos resursus. Līdz ar to, finansu pārskati kopā ar citu informāciju, kas tiek uzrādīta kopā ar tiem, sniedz informāciju par naudas avotiem un tās izlietošanu. Šī informācija noder, lai vērtētu rīcībā esošos institūcijas naudas resursus un naudas resursus, kas nepieciešami, lai stabili turpinātu darbību.

3.8.3. Kopsavilkumas tabula par debitoru un kreditoru salīdzināšanās aktiem par saistībām uz katra gada pārskata gada 31.decembri.

3.8.4. Salīdzināšanās izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta par gada laikā aprēķinātiem un samaksātiem nodokļiem, kā arī atlikums uz gada beigām.

3. PĀREJAS NOTEIKUMI

Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos savu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 19.12.2001.gada 19.decembra lēmuma nr.786 „Par finansu-grāmatvedības kārtošanas un uzskaites pamatprincipiem Jūrmalas pašvaldības iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu virs 50%” 1.3.punkts.