LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par dalību
INTERREG IIIA programmas
Dienvidu prioritātē

Ar mērķi sekmēt tūrisma infrastruktūras sakārtošanu Jūrmalas pilsētā un veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību Baltijas jūras piekrastes pilsētās, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Atbalstīt Jūrmalas pilsētas domes dalību projektā „Sadarbība starp Baltijas jūras austrumu piekrastes pilsētām tūrisma ilgtspējīgas attīstības veicināšanai rietumu Latvijā un rietumu Lietuvā (Tūrisma ceļš „Baltijas krasts”: Klaipēda – Palanga – Liepāja – Ventspils – Jūrmala)” saskaņā ar pielikumu.
2. Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma gadījumā piedalīties projekta īstenošanā INTERREG IIIA programmas ietvaros, veicot nepieciešamās izmaiņas Jūrmalas pilsētas domes investīciju plānā un paredzot Jūrmalas pilsētas domes 2005.-2007.gada budžetā līdzfinansējumu 66500 EUR jeb 44700 LVL, kas ir 25% no Jūrmalas apakšprojekta kopējām izmaksām, pa gadiem sekojošā sadalījumā:

2.1. 2005.gadā – 14900 LVL;

2.2. 2006.gadā – 14900 LVL;

2.3. 2007.gadā – 14900 LVL.

3. Apakšprojekta izstrādi uzdot Jūrmalas pilsētas domes tūrisma un ārējo sakaru nodaļai.
4. Apakšprojekta izstrādes un iesniegšanas koordinēšanu uzdot Jūrmalas pilsētas domes ekonomikas un attīstības nodaļai.
5. Lēmuma izpildi kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietniekam A.Tampem.

Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada
3.novembra lēmuma Nr.739
pielikums

INTERREG III A
Dienvidu prioritāte

PROJEKTA IDEJA

26 mēneši (2005.gada aprīlis – 2007.gada maijs)

Reģiona ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanas nolūkā, attīstīt Baltijas jūras piekrastes teritoriju rietumu Latvijā un rietumu Lietuvā par vienotu, starptautiski atpazīstamu, ilgtspējīgu tūrisma reģionu, uzlabojot „Baltijas krasta” tūrisma infrastruktūru, veicot mērķtiecīgu un aktīvu tūrisma mārketingu, organizējot apmācības, veidojot jaunus un attīstot esošos tūrisma produktus.

Problēma - daudzi līdz šim veiktie tūrisma attīstības jautājumi piekrastes teritorijai kopumā ir bijuši tikai atsevišķu akciju veidā.

Risinājums - jāpanāk, ka tūrisma produktu attīstība Baltijas jūras („Baltijas krastā”) piekrastē ir ilglaicīga un koordinēta. Notiek visām projektā iesaistītajām pilsētām kopīga pasākumu plānošana un pēc tam kopīga realizēšana.

Problēma – atsevišķas ilgtspējīgai tūrisma attīstībai nozīmīgas sfēras pilsētās nav risinātas vai pietiekoši attīstītas.

Risinājums – pieredzes apmaiņa starp pilsētām tajās tūrisma jomās, kurās attiecīgās pilsētas ir tikušas vistālāk un pārējās pilsētas var iegūt labu pieredzi:

• Klaipēda – kruīzu kuģu uzņemšana un pasažieru jūras līniju darbība;
• Palanga – SPA produktu attīstība un pludmales apsaimniekošana;
• Liepāja – mūzikas festivālu organizēšana un militārā mantojuma objektu izmantošana tūrismā;
• Ventspils – muzeju darbība, pilsētvides uzlabošana, lielo pasākumu organizēšana;
• Jūrmala – SPA produktu attīstība un pludmales apsaimniekošana.

Problēma – Baltijas jūras piekrastes tūrisma piedāvājumam Lietuvā un Latvijā ir daudz kopīga. Tomēr tūrisma mārketinga pasākumi starp Lietuvu un Latviju ir nesakoordinēti, kas ļautu veiksmīgām attīstīties piekrastes tūrisma produktiem.

Risinājums – kopīga mārketinga pasākumu plānošana un realizēšana.

Problēma – reģionu tūrisma uzņēmēju profesionalitātes un praktiskās pieredzes nepietiekošais līmenis, kas atspoguļojas tūristu zemajā apmierinātībā, reģionu tūrisma produktu mazajā daudzveidībā un piejūras teritorijas ievērojamā tūrisma potenciāla nepilnīgajā izmantošanā. Labu reģiona gidu trūkums.

Risinājums – apmācības uzņēmējiem, pieredzes apmaiņas pilsētu tūrisma speciālistiem, gidu apmācības.

Problēma – teritoriālā un daudzveidības ziņā nevienmērīgi un vāji attīstīta tūrisma infrastruktūra.

Risinājums – infrastruktūras attīstīšana „Baltijas krastā”. Tūrisma informācijas centru, kā pilsētu tūrisma attīstības koordinētāju kapacitātes palielināšana. Informācijas stendi un norādes „Baltijas krastā”. Velotūrisma ceļu un infrastruktūras attīstīšana.

Problēma. Vāja tūrisma atrakciju un produktu daudzveidība, kas tūrismu jūras piekrastē padara sezonālu un neveicina esošo tūrisma uzņēmumu attīstību, jauno tūrisma uzņēmēju aktivitāti un tūrismā nodarbināto skaita palielināšanos.

Risinājums. Jaunu atraktīvu tūrisma objektu veidošana. Atraktīvu lokālu tūrisma maršrutu veidošana pilsētu apkārtnē ar nolūku veicināt gan tūristu uzturēšanās ilguma palielināšanos, gan arī veicinot sadarbību tūrisma attīstīšanā starp pašvaldībām un uzņēmējiem pilsētās un laukos.