LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas „Lielupes grīvas pļavas”
dabas aizsardzības plāna atbalstīšanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.pantu un saskaņā ar 2002.gada 4.jūlija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.120 „Ieteikumi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns īpaši aizsargājamai dabas teritorijai Jūrmalā „Lielupes grīvas pļavas”.

Ņemot vērā minēto un vadoties no Jūrmalas pilsētas domes vides aizsardzības komitejas 2004.gada 7.decembra lēmuma (protokols Nr.1.1-63/14), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Jūrmalas pilsētas domes
2005.gada 26.janvāra lēmuma Nr.23 pielikums

Dabas lieguma “Lielupes grīvas pļavas”

dabas aizsardzības plāns

Dabas liegums atrodas Jūrmalas pilsētā

IEVADS *

1. DAĻA. TERITORIJAS APRAKSTS *

2. DAĻA. TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS *

3. DAĻA. TERITORIJAS SAGLABĀŠANAS MĒRĶI *

4. DAĻA. APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI *

Pielikums *

Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas“ atrodas Jūrmalas pilsētā. Lieguma platība – 277 ha.

Vietējas nozīmes dabas liegumi daļā no teritorijas izveidoti ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem 2001.un 2002.gadā. Valsts nozīmes dabas lieguma statuss teritorijai noteikts 2004.gadā.

Dabas lieguma “Lielupes grīvas pļavas“ dabas aizsardzības plānu sabiedriskā organizācija Latvijas dabas fonds izstrādāja 2004.gadā atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (tagad Vides ministrija) 2002.gada 4.jūlija rīkojumam Nr.120. “Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai”. Plāna izstrādi finansēja dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Dabas fonds.

Izstrādē piedalījās sekojoši eksperti:

- Ivars Kabucis (augu un biotopu eksperts, plāna redaktors);

- Andris Vaiders (bezmugurkaulnieku eksperts, projekta asistents);

- Baiba Strazdiņa (ĢIS un kartogrāfijas eksperte);

- Māris Kreilis (konsultants teritorijas apsaimniekošanas jautājumos).

Tā kā teritorijā jau agrāk veikta sugu (augu un putnu), kā arī biotopu inventarizācija, papildus apsekošana veikta, galvenokārt, ar mērķi, noteikt nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus.

2004.gada 3.septembrī Jūrmalas pilsētas domes ēkā notika informatīva sanāksme (dalībnieku saraksts un protokols - pielikumā). Sanāksmes laikā pašvaldības un lieguma apsaimniekošanā un uzraudzībā iesaistīto organizāciju pārstāvjus, kā arī citus interesentus informēja par uzsākto plānošanas procesu, iepazīstināja ar plāna saturu un funkcijām. Klātesošos aicināja līdzdarboties dabas aizsardzības plāna izstrādes procesā. Sanāksmes laikā izraudzījās potenciālos dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas dalībniekus. Dabas aizsardzības pārvalde izraudzījās plāna izstrādes uzraudzības grupu. Atbilstoši Vides ministrijas norādījumiem, 2004.gada 14.decembrī notika dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana (protokols pielikumā).

Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” ir viena no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tai ir saistoši Latvijas Republikas (turpmāk – LR) likumdošanas akti, kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu, kā arī normatīvie akti, kas regulē teritorijā veicamās saimnieciskās darbības un lieguma teritorijā esošo biotopu izmantošanu.

Būtiskākie no lieguma apsaimniekošanu un izmantošanu ietekmējošajiem likumdošanas aktiem uzskaitīti tālākajās nodaļās. Ar pilniem likumu un Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu tekstiem var iepazīties laikraksta “Latvijas Vēstnesis” numuros, attiecīgo ministriju interneta mājas lapās (interneta adreses norādītas 1.6.nodaļā).

Latvijas Republikas Satversme. Nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

LR likums „Civillikums. Trešā daļa. Lietu tiesības”, pieņemts 28.01.1937. Nosaka īpašuma tiesību aprobežojuma būtību.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. – Rīga, 2000.

Formulē problēmas, kas ietekmē ekosistēmu, sugu un ģenētisko daudzveidību, izvirza mērķus problēmu risināšanai un piedāvā risinājumus katra konkrētā mērķa sasniegšanai.

Nacionālais Vides politikas plāns. – Rīga, 2003.

Uzsver bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prioritāti.

Jūrmalas vides aizsardzības politikas plāns. – Jūrmala, 2001.

Nosaka Jūrmalas pilsētas galvenos mērķus vides aizsardzībā laika posmam līdz 2012.gadam.

Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 16.jūlija lēmums Nr.356 “Jūrmalas pilsētas attīstības plāns”, kas nosaka teritorijas saimniecisko izmantošanu.

LR likums “Par vides aizsardzību” (06.08.1991., grozījumi 10.01.1997., 22.05.1997., 20.06.2000., 20.12.2001., 24.10.2002. un 15.05.2003.^**) nosaka resursu ilgtspējīgu izmantošanu, Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, iedzīvotāju pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā. Likums nosaka sabiedrības tiesības saņemt informāciju par vidi un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

LR likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.031993., grozījumi 05.08.1997., 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002.) definē aizsargājamo teritoriju kategorijas un nosaka nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus, individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

MK noteikumi Nr.212. “Noteikumi par dabas liegumiem” (15.06.1999., grozījumi 26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004.) nosaka teritorijas, kurām piešķirts dabas lieguma statuss. Noteikumu pielikumos iekļautas dabas liegumu, t.sk. “Lielupes grīvas pļavas”, robežu apraksti un shēmas.

MK noteikumi Nr.415. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (22.07.2003.) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamo un aizliegto darbību veidus tajās.

Vides ministra rīkojums Nr.120 “Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanā” (04.07.2002.). Nosaka, kā izstrādājami dabas aizsardzības plāni, lai nodrošinātu vienotu aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas, apspriešanas un atjaunošanas kārtību. Rīkojumā noteikts arī DA plāna saturs.

LR “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000.) regulē sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicina populāciju un biotopu saglabāšanu. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci, un zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā, kā arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

MK noteikumi Nr.396. “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (14.11.2000., 30.07.2004.) nosaka sugu sarakstu, kurā iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas, vai arī sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus, un to aizsardzības režīmu.

MK noteikumi Nr.421. “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (05.12.2000.) nosaka biotopu sarakstu, kurā iekļauti apdraudēti vai reti biotopi.

MK noteikumi Nr.117. “Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” (13.03.2001) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, atlīdzības lielumu un sugu sarakstu, par kuru iznīcināšanu jāatlīdzina zaudējumi.

MK noteikumi Nr.45. “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (30.01.2001.) definē mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību un to aizsardzības nosacījumus.

Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.7. “Meža biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika” (09.11.2001.) nosaka metodiku, pēc kuras izvērtē biotopus mikroliegumu izveidei meža zemēs.

LR Aizsargjoslu likums (05.02.1997., grozījumi 22.07.2003.) nosaka Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, virszemes ūdens objektu aizsargjoslas, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus šajās aizsargjoslās.

LR Meža likums (24.02.2000.). Nosaka mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus, mežu īpašnieku pienākumus.

LR „Zvejniecības likums” (12.04.1995.) nosaka tauvas joslas platumu un īpašuma tiesību aprobežojumus tauvas joslā.

LR „Tūrisma likums” (17.09.1998., ar 2003.gada 27. februāra grozījumiem) nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā, kā arī aizsargā tūristu intereses. Likums definē, ka dabas tūrisms ir tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgās ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.

LR „Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002.) nosaka teritorijas plānošanas principus, kārtību, institūciju kompetenci.

LR likums „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (21.06.1991.) nosaka zemes lietotāju tiesības un regulē zemes lietošanas un zemes ierīcības pamatnoteikumus.

Eiropas Savienības Direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEC. Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu migrējošo sugu populācijas tādā līmenī, kas atbilst īpašajām ekoloģiskajām, zinātniskajām un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas vajadzības, vai regulēt šo sugu populāciju lielumu atbilstībā šim līmenim.

Eiropas Savienības Direktīva “Par sugu un biotopu aizsardzību” 92/43/EEC. Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, faunas un floras aizsardzību.

Direktīvas paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (saukts par NATURA 2000), kas nodrošinātu direktīvu pielikumos minēto sugu un biotopu adekvātu aizsardzību.

MK noteikumi Nr.199. “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.) nosaka kritērijus, kuri piemērojami Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā.

Vides ministra rīkojums Nr.102 “NATURA 2000 – Eiropas nozīmes aizrājamo dabas teritoriju saraksts”.

Lielākā daļa lieguma teritorijas ir pašvaldības (Jūrmalas pilsētas) īpašums. Tikai Buļluciema pļavās apmēram 9 ha pļavu (~ 3,3% no visas lieguma teritorijas) ir privātpersonu īpašumā (skatīt 6. pielikumu). Jāatzīmē, ka īpašuma tiesības šajā teritorijā tika atzītas vēl lielākam skaitam privātpersonu taču Jūrmalas pilsētas dome sakarā ar vietējas nozīmes dabas lieguma izveidi piedāvāja īpašniekiem izvēlēties kompensācijas zemesgabalus ar apbūves tiesībām citās pilsētas daļās. Vairāki īpašnieki šo iespēju arī izmantoja.

Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” atrodas Jūrmalas pilsētas A daļā (1.attēls). Atrodas Lielupes krastos dabiskās palienes robežās. Lieguma teritoriju centra koordinātes Latvijas koordinātu sistēmā

Teritorija	x	y
I	486570	6312050
II	486470	6312630
III	490160	6313440
IV	492530	6314660
V	493190	6314980
VI	495120	6315970

Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” sastāv no sešām atsevišķām teritorijām, pavisam 277 ha platībā. Lieguma robežas nosaka 2004.gada Ministru Kabineta noteikumi Nr.212, 272.pielikums.

Dabas liegumam līdz šim nav izstrādāts zonējums.

Atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (25.pants), dabas lieguma “Lielupes grīvas pļavas” pārvaldi veic Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Šīs funkcijas sadarbībā ar zemes īpašniekiem un lietotājiem veic Jūrmalas domes Vides aizsardzības nodaļa.

Vietējas nozīmes dabas liegumi daļā no teritorijas izveidoti ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem 2001.un 2002.gadā, pļavu biotopu, retu augu un putnu aizsardzībai. Valsts nozīmes dabas lieguma statuss teritorijai noteikts 2004.gadā. Liegumu veido sešas atsevišķas teritorijas: I teritorija Dubultos (5,8 ha), II teritorija Dubultos (7,6 ha), III teritorija Dzintaru pļavas (53,9 ha), IV teritorija Bražuciema pļavas (8 ha), V teritorija Priedaines pļavas (35 ha) un VI teritorija Buļļciema pļavas (151,1 ha). Spriežot pēc esošajām ziņām, agrāk lieguma pļavas izmantotas kā ganības.

Pēdējos gados lieguma teritorijā saimnieciskā darbība nenotiek.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā izmantotais kartogrāfiskais materiāls apkopots 1.tabulā.

Lieguma teritorija atrodas tiešā Rīgas jūras līča ietekmē. Teritorijai raksturīgs liels nokrišņu daudzums, mērenas temperatūras un ilgs veģetācijas periods.

Lieguma teritorijā sastopamas auglīgas ar humusu bagātas augsnes, kurām ir arī labas fizikālās īpašības un turklāt tajās ir arī pietiekami daudz mitruma.

Dabas liegums atrodas Lielupes krastos. Lielupe ir vienīgā lielā tipiskā līdzenumu upe Latvijā. Tās baseinā ir palicis ļoti maz mežu, tādēļ pali Lielupē ir strauji un upe nes ļoti daudz suspendētu un ķīmiski izšķīdinātu vielu , no kurām daļa izgulsnējas palienēs. Jūrmalas pilsētā Lielupe ir stipri līkumota ar samērā plašiem, zemiem, pamīšus abos krastos izvietotiem palienes posmiem.

Teritorijas bioloģiskais raksturojums veikts izmantojot literatūrā pieejamos datus, EMERALD projekta lauku darbu anketas (2003.), bioloģiski vērtīgo pļavu inventarizācijas materiālus (2002.), reto augu, biotopu un ornitofaunas pētījumu rezultātus (1998. – 2002.) un citus nepublicētus materiālus.

Viena no lielākajām lieguma vērtībām ir pļavu biotopu daudzveidība, pavisam 11 dažādi biotopi, no kuriem retāki ir zilganās molīnijas pļavas, kailās pļavauzītes pļavas un jūrmalas pļavas. Liela lieguma bagātība ir reto sugu daudzveidība. Informācija par liegumā konstatētajām reto un aizsargājamo augu sugām un to aizsardzības statusu apkopota 2.tabulā.

Retās un aizsargājamās augu sugas dabas liegumā “Lielupes grīvas pļavas”

ĪAS –Īpaši aizsargājamā suga (LR MK noteikumi Nr.396)

ES – ES sugu un biotopu direktīvas 2 pielikuma sugas

LSG – Latvijas Sarkanās grāmatas kategorija

Kv. Izp – sugu kvantitatīvais izplatības areāls.

1. grupa – Latvijai ļoti retas sugas ar 1-10 atradnēm.
2. grupa – Latvijai retas sugas ar 11-30 atradnēm.

1. grupa – Latvijā nereti sastopamas sugas ar 101-250 atradnēm.

Kval. Izp. – sugu kvalitatīvās izplatības grupas.

1. grupa – sugas sastopamas tikai vai galvenokārt piejūras zemienē.

No bioloģiskās daudzveidības aizsardzības viedokļa nozīmīgākā ir lieguma putnu fauna. Lieguma teritorijā detalizēta ornitofaunas izpēte veikta pussalai pie Buļļuciema (VI teritorija), kas vairākus gadu desmitus bija zināma kā nozīmīga pļavu putnu ligzdošanas vieta. Aizaugot gan šīm pļavām, gan arī pārējām pļavu teritorijām, to loma putnu daudzveidības saglabāšanā ir samazinājusies. Tomēr izpētes gaitā 2002.gadā konstatētas 7 īpaši aizsargājamas putnu sugas: brūnā čakste, grieze, lielais ķīris, mazais ormanītis, mazais zīriņš, Seivi ķauķis, svītrainais ķauķis. No Eiropas Savienības Putnu direktīvas pielikumā minētajām sugām liegumā konstatētas 5 sugas: brūnā čakste, grieze, mazais ormanītis, mazais zīriņš, svītrainais ķauķis. Kopumā konstatētas 45 putnu sugas. Īpaši nozīmīga šī teritorija ir kā griezes ligzdošanas vieta. Pļavā uzskaitīti 15 dziedoši griežu tēviņi (blīvums 10,9 tēv/km²). Nozīmīgs ir ligzdojošo ceru ķauķu un mazā svilpja blīvums. Pussalā ligzdo 50 - 70 pāru ceru ķauķu (vid. blīvums 42 dziedoši tēv/km²) un 40 mazā svilpja pāru (vid. blīvums 28 dziedoši tēv/km²).

Īpašu pētījumu par citu dzīvnieku grupu faunu lieguma teritorijā nav. Konstatētas bebra darbības pēdas. Potenciāli daudzveidīga varētu būt bezmugurkaulnieku fauna, kas liegumā nav pētīta. Apmeklējot liegumu 2004.gada lauku darbu sezonas beigās, konstatēts, ka visbagātāk sastopami dažādu sugu lidojošie bezmugurkaulnieki: spāres, mušas, odi, kuri ir raksturīga faunas sastāvdaļa atklātos biotopos ūdens tuvumā.

Dabas lieguma “Lielupes grīvas pļavas” vērtība ir lielā biotopu daudzveidība. Biotopu izpēte pēc Jūrmalas domes pasūtījuma veikta Bražuciema un Buļļuciema pļavās 2002.gadā, Dzintaru pļavās 2001.gadā, Dubultu pļavās un Priedainē 2000.gadā. Pļavu biotopi visā tagadējā lieguma teritorijā apsekoti 2002.gada Latvijas Dabas fonda bioloģiski vērtīgo pļavu inventarizācijas gaitā. Lieguma teritorijā satopami pavisam 11 dažādi pļavu biotopi. No tiem 3 ir īpaši aizsargājami, bet 8 pļavu, kā arī 1 meža biotops ir ierakstīts Eiropas savienības Sugu un biotopu direktīvas pielikumos.

ĪAB – īpaši aizsargājams biotops

Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” atrodas Lielupes krastos, kuras stiepjas cauri Jūrmalas pilsētai. Visai lieguma teritorija ir tieša cilvēku ietekme, jo viscaur lieguma teritorijas robežas ir tuvu apdzīvojamai zonai.

Visa lieguma teritorija ir dažādu veidu pļavas, kuras agrāk ir izmantotas lauksaimniecībā siena pļaušanai un mājlopu ganīšanai. Jau liegumu veidojot, no tā tika izslēgtas tās palienes teritorijas, kuras aizņem mazdārziņi, kā arī platības, kurās veidoti smilšu uzbērumi. Daži neatļauti mazdārziņi vēl atrodas Bražuciema pļavu teritorijā. Pļavu apsaimniekošana pārtraukta. Arī dārziņus vairs neapsaimnieko vai apsaimnieko neapmierinošā intensitātē. Dārziņi fragmentē palienes dabiskos biotopus un sekmē nezāļu, kā arī dārzbēgļu izplatīšanos.

Lieguma teritorijā Bražuciema un Dubultu palienē ir 80 gadus vecu melnalkšņu audze. Neliels meža fragments izveidojies Dzintaru pļavās. Šie slapjie meži ir veidojušies dabiski, pēdējās desmitgadēs tajos nav veikti mežsaimnieciskie pasākumi.

Lieguma teritorija atrodas pilsētā, Lielupes krastā. Teritoriju jau pašlaik izmanto atpūtai, galvenokārt makšķerēšanai, kā arī ūdens tūrismam. Teritorijā nav tūrismam un atpūtai nepieciešamās infrastruktūras. Nav labiekārtotu pastaigu un izziņas taku. Priedaines pussalā (Z no dzelzceļa tilta) ir asfaltēts ceļš, kas ved uz a/s “Latvijas finieris” laivu bāzi.

Annon, 2001. Sugu un biotopu aizsardzība Latvijā. Rīga: VARAM, sagatavoja SIA “Dumpis”, 48 lpp.

Andrušaitis G. (red.), 2003. Latvijas Sarkanā grāmata. 3.sējums. Vaskulārie augi. Rīga: LU BI, 196.-197.lpp.

Račinska I., 2002. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem. Rīga: Ulma, 96 lpp.

Fatare I., 1992. Latvijas floras komponentu izplatības analīze un tās nozīme augu sugu aizsardzības koncepcijas izstrādāšanā. Rīga, LR Vides Aizsardzības komiteja, 258 lpp.

Projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” lauka darba anketas.

Aizsargājamo augu sugu atradnes Latvijas Republikas teritorijā. Datu bāze. Latvijas Vides Aģentūra

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. “Reti un aizsargājami augi un īpaši aizsargājami biotopi un ornitofauna Lielupes palienē Jūrmalā”.

Zemkopības ministrijas interneta mājas lapa - http://www.zm.gov.lv

Vides ministrijas interneta mājas lapa - www.vidm.gov.lv

Liegumu veido 6 atsevišķu izolētu teritoriju komplekss abos Lielupes krastos. Tas liecina par biotopu fragmentāciju, kas notikusi Jūrmalas pilsētas atsevišķo daļu vēsturiskās attīstības gaitā. Daļā no plašajām palieņu pļavām laika gaitā apbūvēta, daļā izveidoti mazdārziņi. Saglabājušies pļavu fragmenti veido nozīmīgu ekoloģisko koridoru, kas ir dabisks migrāciju ceļš palienes augu un dzīvnieku sugām. Šie Lielupes palienes dabiskie fragmenti ir liecība par apkaimes augu un dzīvnieku valsti. Tā veidojusies Lielupes palu, kā arī vējuzplūdu laikā upes grīvā ieplūstošo iesāļo Rīgas jūras līča ūdeņu ietekmē. Šo apstākļu kopums veicinājis savdabīga, tikai Lielupes grīvai raksturīga, neatkārtojama sugu kompleksa izveidošanos.

Unikālo dabas apstākļu dēļ liegumam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ne tikai Jūrmalā, bet arī visas valsts mērogā. Liegums iekļauts Latvijas oficiālajā priekšlikumā Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla NATURA 2000 izveidošanu.

Galvenais teritorijas dabas vērtību ietekmējošais faktors ir pļavu aizaugšana. Mainoties ekonomiskajai situācijai un pilsētai attīstoties, mainījusies iedzīvotāju nodarbošanās un pļavas netiek apsaimniekotas. Tās aizaug ar niedrēm un tāpēc biotopos samazinās pļavām raksturīgo augu un dzīvnieku īpatsvars.

Teritoriju vietām piegružo makšķernieki, upes krastos atstājot dažādus sadzīves atkritumus. Tāpat liegumā atsevišķās vietās neatļauti izber atkritumus un būvgružus.

Agrāko mazdārziņu vietās nav aizvākti ar tiem saistīti atkritumi, kas piesārņo ainavu un kavē pļavu atjaunošanos.

Regulāra kūlas dedzināšana izmaina augāja struktūru un ietekmē augu un dzīvnieku sabiedrību sastāvu.

Liegumā ietilpstošā Lielupes un tās atteku akvatorijas daļa ir neatņemama palienes ekosistēmu kompleksa sastāvdaļa. Tās biotopi ir dzīvesvieta palienei raksturīgiem bezmugurkaulniekiem un putniem.

Lielupes krasti un tās attekas arī lieguma teritorijā ir iecienītas makšķerēšanas vietas. Lielupi plaši izmanto atpūtai uz ūdens (laivas, jahtas, ūdensmotocikli) un dažādiem ūdenssporta veidiem. Nereti šie peldlīdzekļi iebrauc arī liegumā ietvertajos ūdeņos. Lielupe un tās attekas ir būtiska šīs Jūrmalas daļas ainavas sastāvdaļa.

Lieguma ūdeņus ietekmē kopējā hidroekoloģiskā situācija Lielupē. To raksturo salīdzinoši augsts piesārņojums, kas veicinājis upei sākotnēji neraksturīgas nitrofīlas veģetācijas izveidošanos tās krastos.

Pļavas ir Latvijai unikāls biotopu komplekss. Lieguma teritorijā iekļautajās pļavās sastopami ES biotopu un sugu direktīvas pielikumos ierakstīti biotopi, kā arī Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Nozīmīgākais biotops ir jūrmalas pļavas, kuras Latvijā sastopamas nedaudz vietās. Tur aug ievērojams skaits Latvijā īpaši aizsargājamu augu sugu un ES biotopu direktīvas pielikumā minētā purva mātsakne. Liegumā iekļautie pļavu fragmenti ir pēdējā liecība par Lielupes palienes pļavu biotopiem.

Lielupes pļavās izmantotas siena ieguvei un ganīšanai. Pēdējos gados to lauksaimnieciskā izmantošana gandrīz pilnīgi pārtraukta. Tās izmanto rekreācijai – galvenokārt kā pieeju makšķerēšanas vietām. Potenciāli, labiekārtojot atsevišķas lieguma teritorijas, pļavas var izmantot kā pastaigu vietas. Tās ir izmantojamas vides izglītībā, kā mācību ekskursiju objekts. Pļavas ir interesants dabas tūrisma objekts. To iekļaušana apskates objektos un pastaigu maršrutos var dažādot piedāvājumu Jūrmalas viesiem.

Pļavas negatīvi ietekmē pārtrauktā lauksaimnieciskā darbība. Tāpēc tās aizaug. Atsevišķos pļavu nogabalos pie makšķerēšanas vietām ir daudz sadzīves atkritumu. Vietām tiek bērti atkritumi un būvgruži. Pļavās ierīkoti mazdārziņi. Pēc to pamešanas lēnām atjaunojas dabiskā veģetācija, tomēr joprojām vērojams liels augu sabiedrībām neraksturīgo sugu īpatsvars. Vietām nenovāktas dārza mājiņu, žogu un citu ar mazdārziņiem saistītās infrastruktūras elementu paliekas. Pļavu augāja struktūru negatīvi ietekmē vairāk vai mazāk regulārā un nekontrolētā kūlas dedzināšana.

Lieguma teritorijā ietilpstošā mežaudzes palielina teritorijas bioloģisko daudzveidību. Tā ir būtiska palienes ainavas sastāvdaļa. Slapjā melnalkšņu meža fragments ir viens no nedaudzajiem Jūrmalā, kurā šis meža biotops Lielupes krastā vēl ir saglabājies. Tam ir nozīme kopējā palienei raksturīgā ūdensrežīma saglabāšanā. Mežs darbojas arī kā buferzona starp ielu un lieguma pļavu biotopiem.

Meža sociālekonomisko vērtību nosaka tā koksnes krāja. Neatsverama ir meža ekoloģiskā loma pilsētā.

Mežaudze ir piesārņota ar sadzīves un celtniecības atkritumiem, kuri negatīvi ietekmē gan pašu biotopu, gan tajā sastopamās sugas.

4.tabulā apkopota informācija liegumā sastopamo biotopu dabiskumu un retumu Latvijā, tipiskumu reģionā un jutību pret antropogēnajiem faktoriem.

Lieguma biotopu dabiskums un retums Latvijā, tipiskums reģionā un jutība pret antropogēnajiem faktoriem

1 – nav/gandrīz nav

2 – samērā

3 – ļoti

Lieguma pļavu biotopos ir konstatētas vairākas retas aizsargājamas sugas. Nozīmīgākās ir eksemplāriem ļoti bagātās purva mātsaknes Angelica palustris cenopopulācijas. Suga iekļauta Sarkanās grāmatas 1.kategorijā - izzūdošās sugas. Purva mātsakne sastopama ļoti reti - tikai Randu pļavās starp Salacgrīvu un Ainažiem, ka arī Rīgā un Jūrmalā. Latvijā ir tās areāla rietumu robeža. Suga tās ierobežotās izplatības dēļ iekļauta Eiropas Padomes direktīvā par dabisko biotopu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (1992.gada 21. maija direktīva 92/43), akcentējot nepieciešamību tās aizsardzības pasākumus veikt visā Eiropā. Lielupes pļavu augu sabiedrībās izveidojušās ļoti blīvas, bagātīgi ziedošas un augļus ražojošas mātsaknes cenopopulācijas. Nozīmīgas un eksemplāriem bagātas ir vienguma hermīnijas Herminium monorchis un jumstiņu gladiolas Gladiolus ibricatus atradnes, kurām svarīga loma sugas genofonda saglabāšanā.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai īpaši vērtīgas ir liegumā sastopamāso un Latvijā ļoti retās augu sugas, kas raksturīgas iesāļajiem (halofītiskajiem) piekrastes biotopiem: zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum, jūrmalas āžloks Triglochin maritimum, jūrmalas pienzāle Glaux maritima.

Lieguma bagātā flora piedāvā lielisku iespēju izziņas un mācību ekskursijām dabā. Noteikta tirgus vērtība ir dekoratīvajiem augiem, kurus dažviet pļavās šim nolūkam plūc. Tāpat lielākajās niedru audzēs iespējama to iegūšana komerciālām vajadzībām.

Pļavu floristisko daudzveidību negatīvi ietekmē saimnieciskās darbības pārtraukšana. Aizaugot ar niedrēm, samazinās pļavām raksturīgo augu īpatsvars augu sabiedrībās. Atsevišķās vietās aizaugšanu sekmējusi seklās grāvju sistēmas nekopšana. Grāvjiem aizaugot mainījās hidroloģiskais režīms un palielinājās mitrumu mīlošo sugu, tai skaitā niedres īpatsvars augu sabiedrībās. Upes eitrofikācija, blakus esošie mazdārziņi sekmējuši slāpekli mīlošo (nitrofīlo) sugu savairošanos. Agrākajās mazdārziņu vietās savairojušās nezāles, dārzbēgļi un slāpekli mīlošas sugas. Vietām vērojama dārzbēgļu lokāla ieviešanās dabiskajās augu sabiedrībās.

Nozīmīgākā ir lieguma putnu fauna. Liegumā konstatētas vairākas Latvijas un ES mēroga retas aizsargājmas putnu sugas kā, piemēram, grieze (Crex crex), mazais ormanītis (Porzana parva), brūnā čakste (Lanius collurio).

Tā kā liegumā medības nenotiek, vislielāko ekonomisko vērtību šeit veido Lielupes zivju sugas, kuras tiek samērā intensīvi makšķerētas (nekomerciālā zveja).

Dzīvnieku sugas tikpat lielā mērā kā augus ietekmē to biotopu stāvoklis. Dažām putnu sugām, piemēram, griezei svarīgs ietekmējošais faktors tāpat kā retajām augu sugām ir pļavu stāvoklis; to aizaugšana šo sugu ietekmē negatīvi. Bezmururkaulnieku sugas ļoti negatīvi ietekmē kūlas dedzināšana.

Aplūkojot lieguma bioloģiskās un sociālekonomiskās vērtības, skaidri iezīmējas konflikts starp bioloģisko vērtību saglabāšanu un teritorijas zemes tālāko transformāciju.

Saglabāt Lielupes grīvas palienes ekosistēmu bioloģiskās vērtības, nodrošinot labvēlīgus apstākļus tipiskajām, retajām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, vienlaikus nodrošinot lieguma teritorijas izmantošanu atpūtai un izglītošanai.

Lieguma teritorijā ir veicami dažādi apsaimniekošanas pasākumi, tie apkopoti tabulā. Ar cipariem norādīta pasākuma prioritāte.

Pļavu pļaušana ir nozīmīgākais un pats aktuālākais pasākums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanas nodrošināšanai dabas liegumā. Pļavas jāpļauj, sākot no vienas malas vai vidus, vismaz 10 cm augstumā. Optimālais pļaušanas laiks – ne ātrāk par 10.jūliju. Vislabākā metode ir pļaušana, sienu izvācot, taču pieļaujama arī zāles pļaušana, to sasmalcinot. Nedrīkst atstāt nopļauto zāli vālos.

Niedrāju pļaušanu nedrīkst sākt ātrāk par 10.jūliju. Niedres pļauj 10 – 15 cm augstumā.

Lai sekmētu Dzintaru pļavu apsaimniekošanu, jāizvērtē optimālākā iespēja nokļūt šais pļavās. Lai iebrauktu tajās ar pļaušanas tehniku, iespējams, būs nepieciešams uzbūvēt tiltu vai caurteku pāri grāvjiem. Šāda veida celtniecība lieguma teritorijā nav pretrunā ar tās dabas aizsardzības mērķiem.

Nocirstos kokus un krūmus jāizvāc no teritorijas vai jāsadedzina. Dedzināšanai jāizvēlas vietas, kurās nevar sabojāt īpaši aizsargājamo augu vai īpaši aizsargājamo biotopu atradnes. Vislabāk tos sadedzināt tieši virs krūmu celmiem. Iespēju robežās veicama arī krūmu sakņu iznīcināšana blīvāk aizaugušajās vietās.

Vislabākais apsaimniekošanas veids jūrmalas pļavām ir ganīšana. Tāpēc to iespējams veikt visā lieguma platībā. Dabas aizsardzības plānā patlaban atzīmētas ganīšanas atjaunošanai paredzētās prioritārās platības – Dzintaru pļavas un Buļļuciema pļavas. Vispiemērotākie mājdzīvnieki ir gaļas liellopi. Tomēr daudz reālāk, savienojot ar atpūtas un rehabilitācijas pasākumiem, ir zirgu ganīšana šais platībās, kas nav pretrunā ar dabas vērtību saglabāšanu pļavās. Ganības iežogo ar piemērotu aploku. Vislabākais ir kāršu aploks ar papildus elektrisko ganu. No praktiskā viedokļa, jo lētāks un ātrāk uzceļams, ir dzeloņdrāšu aploks. Arī to pildina ar elektrisko ganu. Ganīšanas priekšrocības – ir nelielas ikgadējās izmaksas. Sākotnējās izmaksas ir lielākas, jo jābūvē aploki un jāiegādājas ganāmpulks. Lielupes palienē nav ganīšanai piemērotu mežu un krūmāju, tāpēc ziemā dzīvnieki būs jāpiebaro un tiem jāceļ nojume. Vēlamais blīvums – 0,7 dzīvnieki uz 1 ha.

Dzintaru palienē bijuši sekli grāvji, kas daļēji nosusinot palieni, atviegloja tās pļaušanu, kā arī palielināja zālāja ražību. Nepieciešams analizēt iespēju atjaunot seklos meliorācijas grāvjus un novērtēt to ietekmi uz pļavu augu un putnu sugām.

Dārziņu teritorijās jāizcērt augļu koki un ogulāji, sadedzinot to zarus, jāaizvāc celmi. Nepieciešams novākt dārza mājiņu, žogu un citas dārziņos saglabājušās agrākās infrastruktūras paliekas. Pēc kokaugu augāja un atkritumu aizvākšanas jāuzirdina pļavas augsnes virskārta un tās var atstāt, lai dabiski kolonizētu savvaļas augi. Sākumā – pirmos divus gadus – šīs platības pļaujamas divas reizes gadā.

Jānovāc mākslīgi uzbērtā grunts līdz dabiskās palienes augstuma atzīmei. Ja šai līmenī nav saglabājusies dabiskā palienes augsne – jāuzved melnezeme. jāuzirdina pļavas augsnes virskārta un tās var atstāt, lai dabiski kolonizētu savvaļas augi. Sākumā – pirmos divus gadus šīs platības pļaujamas divas reizes gadā.

Antropogēnā piesārņojuma dēļ attekās uzkrājies biezs dūņu slānis. Tas veicina atteku aizaugšanu un izmaina agrāk palienei raksturīgos biotopus un ainavas. Atteku tīrīšanu veic ne agrāk kā, sākot no 10. jūlija. Ja ziemā nav ledus, to nedrīkst darīt ilgāk par 1. martu.

Dzintaru un Bražciema pļavās saglabājušies vairāki lieli meliorācijas grāvji, kuri nav tīrīti un ir piesērējuši. Nepieciešama šo grāvju tīrīšana. Tas uzlabos hidroloģisko režīmu, kā arī veidos apmeklētājiem pievilcīgāku vidi un ainavu.

Lielo grāvju tīrīšana veicama sākot no 10. jūlija līdz 1. martam.

Lai palielinātu bioloģisko daudzveidību slapjajos palienes mežos, pēc iespējas mazāk jāiejaucas dabiskajos meža attīstības procesos. Tāpēc plānošanas periodā nav nepieciešami nekādi mežsaimnieciskie pasākumi lieguma mežaudzēs.

Uzstāda MK noteikumos paredzētās standarta lieguma robežzīmes.

Ielu galos, kas robežojas ar liegumu, izvieto uzrakstus “Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas”” ar piktogrammām, kurās attēlo galvenos ierobežojumus, kas saistīti ar lieguma Dabas vērtību saglabāšanu.

Izgatavo un uzstāda informācijas stendus “Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas””, kuros ir informācija par liegumu un tā dabas vērtībām: izveidošanas gadu, platību visam liegumam un konkrētajai teritorijai, teritoriju izvietojuma shēmu un attiecīgās teritorijas karti, īsu aprakstu par lieguma galvenajām dabas vērtībām un to apsaimniekošanu.

Sagatavo bukletu par lieguma dabas vērtībām un to izpēti un apsaimniekošanu.

Vienreizējs pasākums – esošo izgāzto sadzīves un dārza atkritumu, kā arī būvgružu aizvešana no lieguma teritorijas.

Regulārs – divas reizes gadā izstaigāt lieguma teritoriju, galvenokārt gar upi, makšķerēšanas vietas un pastaigu takas un savākt tur esošos atkritumus. Organizēt to aizvešanu.

Izveido īpaša dēļu platformas ērtākai pieejai upei. Izvieto piktogrammas par konkrētajā vietā atļautajām un aizliegtajām darbībām.

Izvieto vienota parauga atkritumu urnas un organizē to regulāru izvešanu: atkarībā no apmeklētāju plūsmas no vienas reizes nedēļā līdz 1 reizei mēnesī.

Buļļuciema pļavās uzbūvē putnu novērošanas torni. Izmantojama, piemēra, Engures dabas parka pieredze.

Ar vienota parauga norādēm iezīmē liegumu šķērsojošās takas, kas izmantojamas pastaigām, kā arī izziņas ekskursijām un apmācībai. Īpaši izceļ takas sākumu un beigas, norāda tās garumu un plānu. Piemērotās vietās izvieto piknikam piemērotus galdus un solus, izveidojot atpūtas vietas. Tur izvieto piktogrammas ar atļautajām un aizliegtajām darbībām.

Priedaines pussalas pļavās ierīko botānisko izziņas taku: izgatavo un uzstāda norādes, informācijas stendus par tur redzamajām augu sugām.

Turpina sākto pļavu veģetācijas monitoringu Priedaines un Buļļuciema pļavās.

Izstrādā putnu populāciju blīvuma un ligzdošanas sekmju monitoringu.

Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 25.pantu, Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic dabas lieguma “Lielupes grīvas pļavas” pārvaldi. Tā ietver arī dabas aizsardzības plāna ieviešanu. Lai to veiktu visefektīvāk, ieteicams izveidot par lieguma apsaimniekošanu atbildīgā speciālista posteni vai arī īpašu tā pārvaldes un apsaimniekošanas institūciju, kas organizē un koordinē teritorijā veicamos pasākumus.

Plāns ir paredzēts pieciem gadiem, no 2005.gada līdz 2009.gadam, kad atkal veicama tā atjaunošana. Tāpat, iespējama dabas aizsardzības plāna ātrāka atjaunošana, ja tas nepieciešams neparedzētu apstākļu dēļ.

1. Noteikumi nosaka dabas lieguma “ Lielupes grīvas pļavas” (turpmāk tekstā – liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2. Lieguma teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.
3. Visā dabas lieguma teritorijā ir atļautas darbības, kas nav pretrunā ar dabas lieguma izveidošanas mērķiem un nerada draudus lieguma galveno dabas vērtību saglabāšanai:

4. Atsevišķās lieguma teritorijās atļauts

5. Dabas liegumā ir aizliegts:

Pielikumi

Informatīvās sēdes dabas lieguma “Lielupes grīvas pļavas” dabas aizsardzības plāna izstrādāšanai protokols

Jūrmala, 2004.gada 3.septembris

Sēdi vada: Ivars Kabucis

Protokolē: Andris Vaiders

Darba kārtība:

1. Informācija par Latvijas Dabas fondu. I.Kabucis (Latvijas Dabas fonds)
2. Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” un Dabas aizsardzības pārvalde pasūtītais dabas aizsardzības plāns liegumam. I.Kabucis (LDF)
3. Dabas aizsardzības plāni un to izstrādes gaita. I.Kabucis (Dabas aizsardzības pārvalde)
4. Dabas aizsardzības plāna sagatavošanā paredzētie pasākumi. I.Kabucis (LDF)
5. Jautājumi un diskusijas

Sēdes gaita:

I.Kabucis iepazīstina klātesošos ar LDF (Latvijas dabas fonds). Viņš informē par fonda galvenajiem darba virzieniem un pieredzi dabas aizsardzības plānu izstrādāšanā. LDF ir apņēmies izstrādāt dabas aizsardzības plānu liegumam “Lielupes grīvas pļavas” atbilstoši MK noteikumiem un Vides aizsardzības ministrijas norādījumiem.

Liegums izveidots 2004.gadā. Lieguma dabas aizsardzības plāna izstrādi ir pasūtījusi dabas aizsardzības pārvalde. Lieguma dabas vērtības ir pļavu biotopu daudzveidība (11 dažādi pļavu biotopi), kā arī tur mītošie un migrējošie putni. Dažādie pļavu biotopi liecina, ka šajā teritorijā ir samērā liela jūras ietekme.

I.Kabucis informē par dabas lieguma izveidošanu un dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību. Plāna izveidošanu un īstenošanu ir pasūtījusi Dabas aizsardzības pārvalde. Ir jāizveido uzraudzības grupa, kura uzrauga notiekošos darbus. Darba beigās nodod ar visām ieinteresētajām institūcijām saskaņotu plānu un projektu individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kurus apstiprina Ministru Kabinets.

I.Kabucis: Plāna sastāvdaļa ir pasākumi, kuri paredz turpmāko darbību. Lai izstrādātu plānu nepieciešams apkopot informāciju un veikt ekspedīcijas uz Lielupes grīvas pļavām. Teritorija ir samērā daudz pētīta, galvenokārt no augu viedokļa, kā arī šeit sastopamie putni. Pašlaik teritoriju nopietni apdraud pļavu aizaugšana. Potenciāls drauds - dzīvojamo platību paplašināšana un ūdenstūrisma infrastruktūras objektu veidošana.

J.Kajaks ierosina teritorijā izveidot ceļu, kuru varētu izmantot, lai efektīvāk pļautu pļavas.

R.Karule ierosina un diskutē par ūdens transporta lielajiem ātrumiem, kā rezultātā nopietni tiek izskaloti Lielupes krasti.

E.Antons ierosina mainīt lieguma noteiktās robežas, lai varētu palielināt ostas platības. Noris šāda diskusija.

E.Tauriņš iesaka, ka zemju īpašniekiem būtu jāatlaiž nodokļi un tādēļ būtu jāpļauj savā īpašumā esošās pļavas.

Izvirza pārstāvjus uzraudzības grupai, iesakot sekojošus kandidātus: Laura Nosova, Pēteris Pildiņš, Gatis Truksnis, Rita Kņūtiņa, Eižens Cepurnieks, Juris Rjabiņins, Edvīns E.Antons ierosina mainīt lieguma noteiktās robežas, lai varētu palielināt ostas platības. Noris plaša diskusija.

Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Lielupes grīvas pļavas”

Uzraudzības grupas sēde

2004.gada 8. novembris

Sēdi vada: Ivars Kabucis

Protokolē: Andris Vaiders

1. Informācija par jaunumiem dabas lieguma plāna “Lielupes grīvas pļavas”. I.Kabucis

2. Informācija par turpmāk paredzētajiem pasākumiem lieguma teritorijā. I.Kabucis

3. Jautājumi un diskusijas.

I.Kabucis iepazīstina klātesošos ar jaunumiem dabas lieguma plānā.. Viņš informē ka ir izveidots teritorijas apraksts, maz ziņu par faunu, jo galvenais lieguma teritorijā ir flora un ornitofauna, kā arī informē par kartogrāfiskā materiāla veidošanu un jaunumiem.

Patlaban nav zināms, ko darīt ar mežiem, kuri atrodas lieguma teritorijā, jo pēdējos gados nav veikta saimnieciskā darbība. Secina, ka vienīgā nepieciešamā darbība ir atkritumu izvākšana. Nepieciešama krūmu izciršana. Atjaunot meliorācijas sistēmas, papildus veicot hidroloģisko izpēti. Likvidēt mazdārziņus un Dzintaru pļavu grunts uzbērumus. Izveidot ceļus, kas atvieglotu piekļuvi neapsaimniekotajām teritorijām. Izveidot makšķerēšanas vietas. Izveidot peldētavas. Izveidot putnu novērošanas torņus.

Izvēršas plaša diskusija par pļaušanu un ganīšanu lieguma teritorijā. J.Kajaks ierosina piekopt ziemas pļaušanu, jo daļai teritorijas ir grūti piekļūt. E.Antons ierosina pļaušanu veikt tikai privātīpašnieku zālāju platības, kā arī vēlas zināt vai lieguma teritorijā atļauts atrasties suņiem. E.Antons ierosina arī veikt upes bagarēšanu, jo apgrūtināta laivu satiksme. Visus klātesošos uztrauc mazā ūdens apmaiņa vecupēs, kas izvēršas plašā diskusijā. P.Pildiņš ierosina veikt zīdītāju monitoringu lieguma teritorijā. E. Cepurnieks - ostas pārstāvis ir pret labiekārtotām makšķernieku atpūtas vietām, jo uzskata, ka tie veic vairāk ļauna, nekā laba. E.Antons ir pārliecināts, ka govju turēšana pilsētas teritorijā ir pretlikumīga, tomēr citi klātesošie pierāda pretējo.

Rīgas rajons, Jūrmalas pilsētas dome, mazā zāle.

Rīgas rajons, Jūrmalas pilsētas dome, mazā zāle.

1. Informācija par Latvijas Dabas fondu I.Kabucis

2. Informācija par dabas aizsardzības plānu “Lielupes grīvas pļavas” I.Kabucis

3. Jautājumi un diskusija.

I. Kabucis iepazīstina klātesošos ar Latvijas Dabas fondu, par tā uzdevumiem un darbību.

I.Kabucis informē klātesošos par izstrādāto dabas aizsardzības plānā “Lielupes grīvas pļavas. Stāsta par lieguma izveidošanu 2004.gada pavasarī. Liegums sastāv no sešām atsevišķām teritorijām. Dabas aizsardzības plāna izveidi pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas aizsardzības plāns ir dokuments, kas apkopo informāciju un nosaka veicamos pasākumus aizsargājamā teritorijā. Dabas aizsardzības plāna izveidi finansē, gan Latvijas Dabas fonds, gan Dabas aizsardzības pārvalde. Galvenā problēma lieguma teritorijā ir pļavu aizaugšana ar niedrēm un krūmiem. Līdz ar to galvenais pasākums, kas nepieciešams lieguma teritorijā ir pļavu pļaušana un ganīšana, kā arī krūmu un koku ciršana. No visas lieguma teritorijas neaizauguši ir 52 ha, ar niedrēm aizauguši 120 ha, ar krūmiem un mākslīgiem grunts uzbērumiem klāti 42 ha. Visa lieguma teritoriju ir paredzēts iezīmēt ar īpašām robežas zīmēm. Pie lielākām takām un ceļiem paredzēts izvietot informācijas zīmes, kā arī ceļa zīmes “Iebraukt aizliegts”. Divās lieguma teritorijās ir paredzēta ganīšana. Teritorijā nepieciešams izveidot atpūtas vietas, kurās būs atļauts kurt ugunskurus un celt teltis.

A.Muižnieks pievērš uzmanību uz citu aizsargājamo teritoriju informācijas zīmju mīnusiem – nav uzrādīti taku garumi un cik ilgā laikā var iziet taku. Kā otrs ierosinājums ir izveidot īpašu organizāciju, kura rūpētos par lieguma tīrību, izvestu atkritumus.

I.Kabucis informē par vispārējo aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos ierakstīto aizliegumu dabas lieguma teritorijā pārvietoties ar motorizētajiem ūdenstransporta līdzekļiem.

I.Apinis vēlas zināt, kas notiks tad, kad pļavas būs sakoptas un tajās sāks braukt ar automašīnām, kā ar to cīnīties?

M.Kreilis informē, ka pie ceļiem, pa kuriem varēs iebraukt lieguma teritorijā būs izvietotas zīmes “Iebraukt aizliekts”.

A.Muižnieks vēlas zināt niedru pļaušanas laiku.

I.Kabucis – pļaušana sāksies jūlija vidū.

Tiek ierosināta ziemas pļaušana.

A.Muižnieks ierosina atjaunot grāvju sistēmu. Kā liela problēma tiek minēta tā, ka dzelzceļš ber atkritumus lieguma teritorijā. Ierosina lieguma malās pie ūdeņiem izveidot piestātni un atpūtas vietu jahtu braucējiem.

Sanāksmes dalībnieki diskutē par tilta nepieciešamību nokļūšanai Dzintaru pļavās. Uzdod jautājumus par mazo grāvju atjaunošanu.

Vairāki sanāksmes dalībnieki izsaka gandarījumu, ka šāds plāns izstrādāts un pauž cerību, ka plānā paredzētos pasākumus arī īstenos.