LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Protokols Nr.24, 3.punkts

_{Papildināts ar domes 2015.gada 19.februāra 13.nolikumu}

1. Vaivaru pamatskola (turpmāk - skola) ir Jūrmalas pilsētas domes un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” dibināta iestāde pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un speciālās izglītības programmu īstenošanai, kas organizatoriski un finansiāli pakļauta Jūrmalas pilsētas domei. Ar VSIA „NRC “Vaivari”” tiek noslēgts līgums par ēku un teritorijas lietošanu un uzturēšanu.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī ar VSIA ”NRC “Vaivari”” saskaņots un Jūrmalas pilsētas domes apstiprināts Vaivaru pamatskolas nolikums.
3. Skolai ir sava simbolika un rēķini bankā. Skola ir tiesīga lietot zīmogu ar valsts mazā ģerboņa attēlu atbilstoši likumam "Par Latvijas valsts ģerboni".
4. Skolas juridiskā adrese: Skautu ielā 2, Jūrmala, LV 2008

II. Skolas darbības mērķi, pamatvirzieni un uzdevumi

5. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu Valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, nodrošinot izglītības iespējas arī skolēniem ar speciālām izglītības vajadzībām.
6. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.
7. Skolas uzdevumi:

7.1. īstenot pirmsskolas, pamatizglītības, pedagoģiskās korekcijas un speciālās izglītības programmas;

7.2. izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

7.3. racionāli izmantot izglītībai iedalītos finansu resursus;

7.4. sadarboties ar izglītojamo (turpmāk – skolēnu) vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem.

III. Īstenojamās izglītības programmas

8. Atbilstoši Izglītības likumam izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Skola īsteno pilnu pirmsskolas, pamatizglītības un speciālās izglītības programmu no 1. līdz 9.klasei.
9. Pamatizglītības programmas īstenošanu laikā reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un pamatizglītības programma.
10. Izglītības ieguves valoda – latviešu.
11. Pedagoģiskās korekcijas klasēs īsteno pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programmu.
12. Skola īsteno interešu izglītības programmas apstiprinātā budžeta ietvaros.

IV. Izglītības procesa organizācija

13. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka Ministru Kabinets.
14. Skolēnu uzņemšana skolā notiek atbilstoši Ministru Kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem. _{Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 13.nolikumu}
    
15. Mācību darba pamatorganizācijas forma ir mācību stunda. Mācību slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo stundu saraksts. Ar skolas direktora apstiprināto stundu sarakstu skolēni un pedagogi iepazīstināmi pirms katra semestra sākuma. Stundu saraksts:

15.1. ietver pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā nosauktās mācību stundas un klases audzinātāja stundu (klases stundu);

15.2. ir pastāvīgs visu semestri, izmaiņas tajā var izdarīt tikai direktora vietnieks mācību darbā vai cita skolas direktora norīkota par to atbildīga persona;

15.3. pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu, tās ir pamatizglītības programmas papildu daļa un nav iekļaujamas stundu sarakstā.

16. Skolēnu maksimālo mācību stundu slodzi un mācību stundas ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums.
17. Skolēnu papildizglītošanu (pulciņi, mākslinieciskā pašdarbība, valodu kursi u.c. nodarbības ārpus pamatizglītības vai speciālās izglītības programmas) par pašvaldības vai vecāku līdzekļiem veic pēc mācību stundām, ja ir skolēnu vecāku rakstisks iesniegums.
18. Līdz 15 mācību dienām gadā klase var izmantot mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, projektiem, sporta pasākumu vai citu ar mācību un audzināšanas darbību saistīto pasākumu organizēšanai.
19. Skolā var tikt organizētas pagarinātās darba dienas mācību grupas.
20. Skolēni atsevišķos gadījumos vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu kursu (mācību priekšmetu) programmas. Šajos gadījumos jautājumu izskata un ierosina pedagoģiskā padome, skolas direktors, saskaņojot ar Jūrmalas Izglītības pārvaldi, izdod rīkojumu. _{Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu}
    
21. Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda (klases stunda), kurās pārrunājamas tēmas: satiksmes drošība, darbība ekstremālās situācijās, veselīgs dzīvesveids, uzvedība un saskarsmes kultūra, profesijas izvēle un tālākizglītība, dzimumaudzināšana un seksuāli transmisīvās slimības, valsts svētki, atceres dienas, pilsoņa un iedzīvotāja tiesības un pienākumi, Satversmes konstitucionālais pamats u.c.
22. Skolēnu mācību sasniegumus skola vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.
23. Katra semestra beigās skolēni saņem Izglītības un zinātnes ministrijas paraugam atbilstīgu liecību.
24. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts.
25. Skolēniem, kuri ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.
26. Pedagogs ir tiesīgs izstrādāt mācību priekšmetu programmas atbilstoši mācību priekšmeta standartam un Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam mācību priekšmetu programmas paraugam. Izstrādātās mācību priekšmetu programmas izvērtē skolas metodiskā komisija un apstiprina skolas direktors.
27. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai atsevišķu (vai vairāku radniecīgu) mācību priekšmetu pedagogi tiek apvienoti metodiskajās komisijās. Metodisko komisiju darbu saskaņā ar nolikumu organizē un vada skolas direktora vietnieks izglītības jomā. Metodiskās komisijas:

27.1. izvērtē pedagogu izstrādātās mācību programmas un ierosina tās apstiprināt;

27.2. apspriež pedagogu tematiskos plānus un saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu (domraksti, tematiskie kontroldarbi, ieskaites, referāti un zinātniskie darbi) grafiku semestrim;

27.3. nodrošina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem vai tēmām;

27.4. analizē skolēnu un pedagogu darba rezultātus;

27.5. risina ar mācību saturu, mācību līdzekļu pielietošanu, skolas inovatīvo darbību saistītus jautājumus;

27.6. organizē olimpiādes, projektu nedēļas, pieredzes apmaiņu, savstarpējo stundu hospitāciju, analizē to rezultātus u.tml.

28. Audzināšanas jautājumu pedagoģisko un metodisko jautājumu risināšanai skola var izveidot klašu audzinātāju metodisko komisiju, to organizē un vada skolas direktora vietnieks audzināšanas darbā.
29. Skolēnu mācību un audzināšanas darba sasniegumu analīzei skola var izveidot klases (klašu grupu) pedagoģisko konsīliju. Tajā piedalās visi skolotāji, kuri māca attiecīgajā klasē (klašu grupā), skolas psihologs, sociālais pedagogs, ārstniecības persona. Pedagoģiskā konsīlija darbu vada direktora vietnieks izglītības jomā vai klases audzinātājs.

V. Skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana

30. Vaivaru pamatskola nodrošina izglītības ieguves iespēju skolēniem ar speciālām izglītības vajadzībām, integrējot viņus saskaņā ar normatīviem dokumentiem:

30.1. vispārējās pamatizglītības klasē;

30.2. atverot atsevišķu klasi tikai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (speciālās izglītības klasi).

31. Skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītošanu organizē atbilstoši attiecīgās speciālās izglītības programmas prasībām, ievērojot šādus galvenos darbības principus:

31.1. izglītības procesa praktiskā ievirze;

31.2. vispusīgs skolēna izpētes un rehabilitācijas darbs;

31.3. pedagogu, audzinātāju un bērnu vecāku sadarbība individuālo izglītības programmu izstrādē;

31.4. labestīga, bērna veselību saudzējoša mikroklimata radīšana;

31.5. pārdomāts darbs attīstības traucējuma kompensācijā nolūkā dot iespējami pilnvērtīgākas personības eksistences un attīstības iespējas, ļaut strādāt un iesaistīties sabiedrības dzīvē;

31.6. aroda iemaņu un darba prasmju veidošana, lai nodrošinātu iespēju konkurēt darba tirgū pēc skolas beigšanas.

32. Skola organizē skolas mācību un audzināšanas darbu tā, lai izglītojamiem ar speciālam vajadzībām dotu iespēju samazināt vai kompensēt attīstības traucējumus un pēc iespējas pilnvērtīgāk un daudzpusīgāk iekļauties skolas dzīvē.
33. Skola nodrošina mācību procesu ar nepieciešamajiem palīglīdzekļiem izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanai un organizē apmācību pedagogiem to izmantošanā.
34. Skolas pedagogi un medicīniskie darbinieki:

34.1. iepazīst bērna traucējuma raksturu un rašanās iemeslu;

34.2. novērtē iespējamo tā turpmāko attīstību un nozīmi bērna turpmākajā dzīvē;

34.3. mērķtiecīgi veido atbilstošas mācību darba un sadzīves situācijas, lai veicinātu integrētā bērna pašapziņas veidošanos, savas vērtības apziņu un dotu iespēju iepazīt savu individuālo spēju robežas;

34.4. iepazīstina bērnus ar sadzīves problēmām, kuras rodas, ja kopā dzīvo un strādā cilvēki ar atšķirīgu veselības stāvokli un spējām un ar šo problēmu risināšanas iespējām;

34.5. veido pareizas sociālas attiecības starp veseliem skolēniem un skolēniem ar speciālām vajadzībām, kā arī starp viņu vecākiem.

35. Skolēni ar speciālām izglītības vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas, pamatojoties uz Valsts vai Jūrmalas pilsētas pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, vienlaikus nodrošinot skolēna pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju un vispusīgu sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.
36. Maksimālais skolēnu skaits klasē nedrīkst pārsniegt 20 (divdesmit), ja klasē mācās 2 vai 3 skolēni ar speciālām izglītības vajadzībām. Klasē, kur tiek integrēti/iekļauti skolēni ar speciālām izglītības vajadzībām, strādā arī skolotāja palīgs.

VI. Pedagoģiskās korekcijas programma

37. Pedagoģiskās korekcijas klasi atver pēc skolas pedagoģiskās padomes priekšlikuma ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu.
38. Pedagoģiskās korekcijas klases darbības mērķis ir veicināt obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem atbilstoši viņu izglītības vajadzībām.
39. Pedagoģiskās korekcijas klases uzdevums ir radīt pedagoģiski sociālus apstākļus obligātās pamatizglītības iegūšanai, nodrošinot katram bērnam piemērotāko pedagoģiskās un (vai) sociālās palīdzības veidu, kurš dotu vislabāko rezultātu bērna attīstībā un mācību darbā.
40. Skolēna uzņemšana klasē tiek saskaņota ar skolēna vecākiem (aizbildņiem ), pamatojoties uz viņu iesniegumu.
41. Pedagoģiskās korekcijas klasē uzņem skolēnus:

41.1. kuri nespēj apgūt pamatizglītības programmu paredzētajā laikā un noteiktu rezultātu sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība;

41.2. kuri ir klaiņojuši, ilgstoši nav apmeklējuši skolu un līdz ar to nepietiekamā līmenī ir apguvuši izglītības programmu;

41.3. kuriem nav pietiekami attīstīta motivācija mācīties un tādējādi nav ieguvuši izglītību atbilstoši vecumam;

41.4. kuriem ģimenes psiholoģiskā un sociālā vide traucē sagatavoties skolai, pildīt mājas uzdevumus un normāli socializēties.

42. Ja pedagoģiskās korekcijas klasēs skolēnu skaits ir nepietiekams, var veidot apvienotās klases.
43. Pedagoģiskās korekcijas klasē obligāta ir pagarinātās darba dienas grupa individuālajam mācību darbam, mājas uzdevumu sagatavošanai, nodarbībām interešu grupās un citiem pasākumiem.
44. Sociālo darbu ar skolēniem veic sociālais pedagogs.
45. Psihologa pienākumus veic psihologs saskaņā ar skolas psihologa darba pienākumiem, nodrošinot skolēnu, pedagogu un vecāku psiholoģisko konsultēšanu.
46. Skolēnu zināšanu vērtēšana pedagoģiskās korekcijas klasē adaptācijas periodā var būt mutiski vai ieskaišu formā. Skolēniem divas reizes gadā – semestra beigās un mācību gada beigās tiek izsniegtas Izglītības un zinātnes ministrijas noteikta parauga liecības ar ierakstiem par skolēnu mācību sasniegumiem.

VII. Pirmskolas izglītības programma

47. Bērnu uzņemšana pirmskolas izglītības grupās notiek rindas kārtībā.
48. Jaukta vecuma (3–7 gadi) grupās var tikt integrēti/iekļauti bērni ar fiziskās un/vai garīgās attīstības traucējumiem. Šos bērnus grupās uzņem un atskaita, pamatojoties uz Valsts vai Jūrmalas pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
49. Programma tiek īstenota, pamatojoties uz vecāku iesniegumu. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, vispārizglītojošās pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt par vienu gadu, saskaņā ar vecāku vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.
50. Programmas neatņemama sastāvdaļa ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai programmas īstenošana.
51. Viss izglītības saturs pirmsskolas izglītības grupās tiek organizēts pa 3 pakāpēm bērnu darbības prasmju un priekšstatu par apkārtējo pasauli apguvē, kā arī pa noteiktiem mācību priekšmetiem, kuri skaita un specifikas ziņā ir atšķirīgi dažādās vecuma grupās.
52. Programmas īstenošana un bērna attīstība notiek pakāpeniski visa pedagoģiskā procesa laikā aktīvā darbībā, galvenokārt rotaļās un nodarbībās, atbilstoši bērna interesēm, spējām un dotumiem.
53. Pedagoģiskā procesa pamats ir rotaļa. Organizējamas rotaļas, spēles mācību vielas nostiprināšanai, bērnu fiziskās attīstības veicināšanai, kā arī saskarsmes iemaņu attīstīšanai, socializācijai un bērnu iesaistīšanai sabiedriskajā dzīvē un patstāvības veicināšanai.
54. Intensīvo mācību darbu visai bērnu grupai kopumā un bērnu apakšgrupām organizē katru dienu ar vidējo rotaļnodarbību ilgumu 30 minūtes, paredzot 25 minūšu starplaikus. Nodarbības organizē katru dienu, nodrošinot vienmērīgu nodarbību slodzi nedēļā (3 dienas nedēļā organizējot 3 nodarbības dienā un 2 dienas nedēļā – 4 nodarbības dienā).
55. Pirmsskolas izglītības saturu veido, ievērojot:

55.1. pedagoģijas un psiholoģijas mūsdienīgas atziņas par pirmsskolas vecuma bērnu attīstību, audzināšanu;

55.2. katra bērna individuālās īpatnības, garīgās un fiziskās attīstības īpatnības, lai sagatavotu bērnu pamatizglītības apguvei;

55.3. bērna nacionālās īpatnības, tautas tradīcijas, folkloru;

55.4. ikdienas saskarsmi ar ģimeni, apkārtējiem cilvēkiem, dabu, priekšmetisko pasauli, sabiedriskās dzīves norisēm;

55.5. saskarsmes, sadzīves un higiēnisko iemaņu apguvi.

56. Pirmsskolas izglītības satura apguve bērnam nodrošina:

56.1. individualitātes veidošanos;

56.2. garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību;

56.3. iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

56.4. saskarsmes spēju, emociju, jūtu, attieksmju veidošanos;

56.5. veselības nostiprināšanu;

56.6. psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības apguvei;

56.7. valsts valodas apguvi.

VIII. Skolēna pienākumi un tiesības

57. Skolēna pienākumi ir:

57.1. mācīties, lai iegūtu pamatizglītību;

57.2. uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību skolā;

57.3. ievērot skolas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus;

57.4. cienīt skolas tradīcijas;

57.5. pēc spējām un interesēm pārstāvēt skolu dažāda veida pasākumos;

57.6. ar cieņu izturēties pret valsti un valsts simboliem, sabiedrību, ģimeni, kā arī rasēm, tautām, etniskajām grupām un to pārstāvjiem. Ar saviem vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to rasi, tautību, etnisko grupu, reliģisko pārliecību;

57.7. censties izprast un iepazīt demokrātisma, parlamentārisma, pilsoniskās sabiedrības pamatprincipus;

57.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtām morāles un ētikas normām;

57.9. saudzēt dabu un apkārtējo vidi;

57.10. veidoties par sabiedrības locekli – attīstīt sapratni, cieņu, iecietību un spēju darboties esošajās un iekļauties jaunajās grupās;

57.11. attīstīt savas fiziskās īpašības un veidot savas rakstura īpašības – mērķtiecību, gribasspēku, neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanā u.c.

58. Skolēnam ir tiesības:

58.1. uz valsts un Jūrmalas pilsētas pašvaldības apmaksātu pamatizglītības ieguvi;

58.2. izglītības procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

58.3. izglītošanās procesā, apgūstot pamatizglītības programmu, izmantot skolas telpas, bibliotēkas, lasītavas un citas informācijas krātuves, mācību līdzekļus bez maksas;

58.4. saņemt valsts un Jūrmalas pilsētas pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

58.5. izveidot skolēnu pašpārvaldi skolā, darboties tajā. Skolēnam ir tiesības uz līdzdalību skolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

58.6. piedalīties sabiedriskajā darbībā;

58.7. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

58.8. uz skolēna personiskās mantas aizsardzību skolā;

58.9. saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;

58.10. saņemt pedagoga palīdzību mācību vielas apguvē.

59. Skolēniem, kuri sistemātiski pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus (aizbildņus).

IX. Skolas vadība.

Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības

60. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Jūrmalas pilsētas dome, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un VSIA NRC “Vaivari”.
61. Direktora atbildība noteikta Izglītības likumā. Direktors vada skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu.
62. Direktora pienākumi ir:

62.1. vadīt skolas darbu kopumā;

62.2. nodrošināt skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba skolas darbiniekus saskaņā ar LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

62.3. nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi skolā;

62.4. organizēt un plānot skolas saimniecisko un finansiālo darbību apstiprinātā budžeta ietvaros;

62.5. pārstāvēt skolas intereses valsts un sabiedriskajās institūcijās;

62.6. sadarboties ar Jūrmalas pilsētas domi, Jūrmalas Izglītības pārvaldi, sabiedriskajām organizācijām, iestādēm, uzņēmējiem, skolēniem, skolas padomi u.c. skolas darbības nodrošināšanai, izglītības kvalitātes paaugstināšanai, skolēnu karjeras izpētei un virzīšanai; _{Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu}


62.7. pildīt Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes rīkojumus un instrukcijas; _{Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu}


62.8. līdzatbildēt par skolēnu veselību un dzīvību laikā, kad skolēns atrodas skolā vai skolas organizētajos pasākumos ārpus tās;

62.9. ziņot bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, ja bērnam tiek konstatētas vardarbības pielietošanas pazīmes skolā vai ārpus tās;

62.10. nodrošināt skolas padomes izveidi, svarīgos jautājumos konsultējoties ar to, un skolēnu pašpārvaldes darbu, uzklausot to viedokļus un ņemot vērā ieteikumus;

62.11. vadīt pedagoģisko padomi;

62.12. izpildīt citus šajā nolikumā un normatīvajos aktos minētos pamatskolas direktora pienākumus.

63. Skolas direktoram ir tiesības:

63.1. pieņemt darbā skolas darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un tiesības;

63.2. deleģēt pedagogiem un skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;

63.3. iesniegt apstiprināšanai Jūrmalas pilsētas domē skolas darbinieku un štata vienību skaitu, vadoties no IZM ieteiktā amatu vienību skaita;

63.4. savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par skolas intelektuālo, finansiālo un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu apstiprinātā budžeta ietvaros;

63.5. skolas darbības nodrošināšanai slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām.

64. Skolas direktora vietnieki izglītības jomā nodrošina kvalitatīvu izglītošanas procesa organizāciju un norisi skolā. Viņu pamatpienākumi ir:

64.1. pamatizglītības programmas īstenošanas procesa organizācija norises kontrole skolā;

64.2. apstiprina katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku semestrim;

64.3. metodiskā darba un metodisko komisiju organizatoriskā darba vadība skolā;

64.4. skolas iekšējās darba vērtēšanas nodrošināšana;

64.5. skolas audzināšanas darba koordinācija;

64.6. skolas tradīciju izkopšana un saglabāšana;

64.7. sociāli tiesiskās un pedagoģiskās palīdzības organizēšana skolēniem.

65. Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā noteikti Izglītības likumā. Skolas pedagoga pienākumi ir;

65.1. izvēlēties vai izstrādāt mācību priekšmetu programmas saskaņā ar mācību priekšmetu standartu un mācību priekšmetu programmu paraugiem, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija;

65.2. būt atbildīgam par skolēnu veselību un dzīvību mācību stundās un viņa vadītajos un organizētajos pasākumos;

65.3. ziņot par bērna tiesību pārkāpumu (vardarbību, citu pret bērna tiesību ierobežojumu vērstu nodarījumu) skolas vadībai vai citai kompetentai iestādei;

65.4. veidot pozitīvu sadarbības vidi;

65.5. ievērot skolēna vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas;

65.6. stimulēt, vadīt un sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir grūtības;

65.7. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

66. Pedagogam ir tiesības:

66.1. tikt ievēlētam un darboties skolas pašpārvaldē;

66.2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

66.3. pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz 3 mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz 6 mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

66.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar skolas attīstības programmu;

66.5. izteikt priekšlikumus skolas attīstībai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;

66.6. saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu.

67. Pedagogus darbā var pieņemt arī konkursa kārtībā. Konkursa kārtību un noteikumus nosaka skolas direktors, saskaņojot ar skolas padomi.
68. Skolas tehnisko, saimniecisko un citu darbinieku amata vienību skaitu, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikto amata vienību sarakstu, apstiprina Jūrmalas pilsētas dome. Skolas direktors darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī nosaka to pienākumus un tiesības.

X. Skolas pašpārvalde

69. Sabiedrības, Jūrmalas pilsētas un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota skolas padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā var būt:

69.1. skolas direktors;

69.2. pedagogu pārstāvji;

69.3. vecāku (aizbildņu) pārstāvji;

69.4. skolēni no vecākajām klasēm;

69.5. citu organizāciju pārstāvji.

70. Skolas padomes sastāvu nosaka padomes nolikums, ko veido atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 13.pantam. Skolēnu vecāku (aizbildņu) pārstāvjiem padomes sastāvā jābūt vairākumā un jāpārstāv visas skolā īstenojamo izglītības programmu klases. Skolas padomes vadītājam jābūt izvēlētam no vecāku (aizbildņu) vidus.
71. Skolas padome:

71.1. izstrādā priekšlikumus skolas attīstības plānam;

71.2. nodrošina skolas atbalsta fonda darbību;

71.3. risina sabiedrisko pasākumu organizatoriskos jautājumus;

71.4. veic skolā saņemto ziedojumu uzskaiti, pieņem lēmumus par to izlietošanu un atskaitās par to skolas vecāku (aizbildņu) pilnsapulcei.

72. Dažādu ar mācību un audzināšanas darbību saistītu jautājumu risināšanai izveido skolas pedagoģisko padomi, kura darbojas saskaņā ar nolikumu. Pedagoģisko padomi vada skolas direktors. Tās sastāvā ir visi skolā strādājošie pedagogi un ārstniecības persona. Padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un sēdes norisi protokolē. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskā padome:

72.1. ierosina pedagoģiskās korekcijas programmas īstenošanas uzsākšanu skolā;

72.2. lemj par skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē vai arī izskata jautājumu par atstāšanu otru gadu tajā pašā klasē;

72.3. lemj citus ar mācību un audzināšanas darbību saistītus jautājumus.

Pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši skolas direktoram jautājumā par skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē, visos pārējos gadījumos tiem ir rekomendējošs raksturs.

73. Skolēnu pašpārvalde ir sabiedriska skolēnu institūcija. To pēc savas iniciatīvas veido skolēni ar skolas pedagogu un skolas direktora atbalstu. Skolēnu pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās nolikumu un demokrātijas principiem, tai ir tiesības:

73.1. iesniegt priekšlikumus skolas vadībai, pedagoģiskajai padomei mācību un ārpusstundu darba uzlabošanai;

73.2. izvirzīt vai ievēlēt pārstāvjus reģionālajā skolēnu domē;

73.3. saņemt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības finansiālu un cita veida atbalstu.

XI. Finansēšanas kārtība

74. Finansēšanas avoti ir:

74.1. valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

74.2. Jūrmalas pilsētas budžets;

74.3. papildu finansu līdzekļi, kurus skola var saņemt:

74.3.1. no fiziskām un juridiskām personām ziedojumu un dāvinājumu veidā;

74.3.2. sniedzot maksas pakalpojumus;

74.3.3. citi ieņēmumi, tajā skaitā SIA NRC “Vaivari” līdzekļi.

75. Skolā pamatizglītības programmas apguve skolēniem ir bez maksas. Interešu izglītības programmas finansēšanas kārtību un apmēru nosaka Jūrmalas pilsētas dome.
76. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus nodrošina Jūrmalas pašvaldība. Jūrmalas pašvaldība nodrošina skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, to skaitā saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas, un nosaka kārtību, kādā skola tiek finansēta apstiprinātā budžeta ietvaros.
77. Pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta mērķdotācijas vai arī kārtībā, kādā to paredz citi normatīvie dokumenti.
78. Apvienotās pedagoģiskās korekcijas klases pedagogiem apmaksājamo stundu skaitu nosaka pēc tās klases normatīva, kurā ir lielāks apmaksājamo stundu skaits vispārizglītojošo skolu mācību priekšmetu un kursu stundu paraugplānā (pamatizglītības programmā).
79. Papildu finansu līdzekļi izmantojami skolas attīstībai, uzturēšanas izdevumu segšanai mācību līdzekļu iegādei, skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un skolēnu materiālajai stimulēšanai. Par papildu līdzekļu izmantošanu direktors sniedz pārskatu skolas padomei un Jūrmalas pilsētas domei.
80. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanām) vai pakalpojumu veidā, sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu un kvalitatīvos rādītājus, kā arī ziedojumu vērtību naudas izteiksmē, un iegrāmato šīs materiālās vērtības atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām. Pēc vecāku iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā.
81. Finansu līdzekļu aprite skolā notiek decentralizēti ar savu grāmatvedību.

 

XII. Skolas iekšējo reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība

82. Skola patstāvīgi izstrādā skolas iekšējās kārtības noteikumus, tos apstiprina skolas direktors.

XIII. Saimnieciskā darbība

83. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām un saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes noteikto kārtību direktors ir tiesīgs slēgt ar juridiskām un fiziskām personām līgumus par skolai nepieciešamo darbu veikšanu apstiprinātā budžeta ietvaros.
84. Skola var sniegt maksas pakalpojumus pēc maksas pakalpojumu pastiprināšanas Jūrmalas pilsētas domē.

XIV. Reorganizēšanas un likvidēšanas kārtība

85. Skolu var reorganizēt vai likvidēt Jūrmalas pilsētas dome, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””.

XV. Grozījumu skolas nolikumā pieņemšanas kārtība

86. Grozījumus skolas nolikumā var izdarīt pēc skolas direktora, skolas pedagoģiskās padomes, skolas padomes, pilsētas Izglītības pārvaldes priekšlikuma. Grozījumus apstiprina Jūrmalas pilsētas dome. _{Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu}
    

XVI. Pārejas noteikumi

87. Šis nolikums stājas spēkā 2005.gada 1.decembri.
88. Ar šī nolikuma spēkā stāšanos savu spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikums Nr.21 „Vaivaru pamatskolas nolikums”.