JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES

ARHITEKTŪRAS UN PLĀNOŠANAS PĀRVALDE

JŪRMALAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS - TERITORIJAS PLĀNOJUMS

(ĢENERĀLPLĀNS)

II SĒJUMS

I DAĻA

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

(BŪVNOTEIKUMI)

1996. GADA JANVĀRIS

grozījumi - 2005. gada augusts

II S Ē J U M S

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

(BŪVNOTEIKUMI)

JŪRMALAS PILSĒTAS APBŪVES NOTEIKUMUS

(BŪVNOTEIKUMUS) SAGATAVOJA

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

PRIEKŠVĀRDS

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (būvnoteikumi) ir saistošie noteikumi.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (būvnoteikumi) ir juridiski noformulētas prasības zemesgabaliem, ēkām un citām būvēm, saskaņā ar Jūrmalas attīstības plānu un ir saistoši visiem zemesgabalu īpašniekiem un lietotājiem.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (būvnoteikumos) juridiskā formā un saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plāna nosacījumiem konkrēti atspoguļotas zemes īpašnieku vai lietotāju tiesības attiecībā uz viņu īpašumā vai lietojumā esošā zemesgabala izmantošanu.

Gandrīz ikviens zemes izmantošanas veids pieļauj lielāku vai mazāku ēku vai citu būvi. Tādēļ zemes izmantošanas tiesības, galvenokārt būvtiesības, kas nosaka, kādam mērķim, kur, kā un ko ir tiesības būvēt, tas ir, kādi šai apbūvei ir teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (būvnoteikumi). Demokrātiskā sabiedrībā vienmēr pastāv zināmi ierobežojumi, gan lai aizstāvētu sabiedrības intereses, gan arī privātīpašuma aizsardzībai.

Noteikumu precizēšana notiek izstrādājot detālplānojumus, kas atspoguļoti sadaļās "Izņēmumi" un "Papildinājumi", attiecīgo nodaļu vai apakšnodaļu beigās.

Lai šos pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (būvnoteikumus) būtu lietot ērtāk, to sastāvā iekļauta lietošanas pamācība, kā arī pielietoto jēdzienu un terminu skaidrojošas definīcijas.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (būvnoteikumi) veidoti pēc arhitektu Edgara Bērziņa un Silvja Grīnberga ("Arhitekta Edgara Bērziņa birojs") izstrādātās koncepcijas apbūves noteikumu modelim.

LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Pirms pilsētas apbūves noteikumu lietošanas būtu vēlams iepazīties ar Latvijas Republikas Būvniecības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Ministru Kabineta "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" un "Vispārīgiem būvnoteikumiem" un citiem, uz teritoriālo plānošanu un būvniecību attiecināmiem, likumdošanas aktiem. Tas noteikti palīdzēs labāk uztvert šajos saistošajos noteikumos juridiskā izteiksmē formulētās prasības, kā arī labāk izprast konkrēto situāciju.

Jebkurā gadījumā jāiepazīstas ar pilsētas apbūves noteikumu vispārīgām nodaļām:

2. "Pamatnostādnes un skaidrojumi";

3. "Zonējums un karte";

5. "Noteikumi visām teritorijām";

6. "Prasības velosipēdu, automašīnu novietošanai un degvielas uzpildes staciju izvietojumam".

Šo nodaļu noteikumi attiecas uz jebkuru zemesgabalu, lai kādā apbūves vai izbūves teritorijā tas atrastos.

Nolūki un veidi, kādos Jūrmalas pilsētā atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves attiecīgajā apbūves teritorijā, ir noteikti 7. nodaļas "Apbūves un izbūves teritoriju izmantošanas noteikumi" apakšnodaļās (atļautā izmantošana), kas nosauktas atbilstoši šo teritoriju nosaukumam uz "Teritorijas zonējuma" kartes, bet šo izmantošanu skaidrojums atrodams 1. nodaļā: "Atļauto izmantošanu definīcijas un jēdzienu skaidrojumi."

Precizēti un detalizēti nolūki un veidi, kādos Jūrmalas pilsētā atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves attiecīgajā "Dabas pamatnes" teritorijā, ir noteikti 7. nodaļas 15. apakšnodaļas "Dabas pamatnes" teritorijas (DP) apakšpunktos (atļautā izmantošana), kas nosaukti atbilstoši šo teritoriju nosaukumam uz Jūrmalas attīstības plāna "Jūrmalas "Dabas pamatnes"" kartes, bet šo izmantošanu skaidrojums atrodams 1. nodaļā "Atļauto izmantošanu definīcijas un jēdzienu skaidrojumi".

Precizēti un detalizēti nolūki un veidi, kādos Jūrmalas pilsētā atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritorijās, kuras parādītas Jūrmalas attīstības plāna kartē "Pilsētbūvniecības pieminekļi un to aizsardzības joslas", papildus 7. nodaļā noteiktajiem, ir nosacīti 8. nodaļas apakšnodaļās un kartē "Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumi" un tie ir primāri.

Katra 7. nodaļas apakšnodaļa ietver sevī arī virkni detalizētu prasību, kas tieši neizriet no Jūrmalas attīstības plāna, bet ir noteiktas ar citiem direktīviem aktiem, galvenokārt ar Latvijas Būvnormatīviem. Izstrādājot detālplānojumus konkrētā teritorijā, 7.nodaļas apakšnodaļu prasības var tikt detalizētas vai papildinātas, un tās var būt atšķirīgas no apbūves noteikumiem.

Zemesgabalu veidošanas un to lielumu nosacījumi Jūrmalas pilsētā ir noteikti 4. nodaļā un kartē "Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumi", un precizēti 8.nodaļā, kas veltīta pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijām

Dabas pieminekļu aizsardzības noteikumi ir noteikti 9. nodaļā.

11. nodaļā ir uzrādīts spēkā esošo detālplānojumu saraksts.

Attīstības priekšlikumu īstenošanas kārtība, būvprojektu izstrādāšanas un akceptēšanas noteikumi, būvdarbu veikšanas nosacījumi, nelietojamo būvju atjaunošanas un nojaukšanas prasības, degradēto teritoriju atjaunošana ir apskatīta šo noteikumu II daļā.

Apbūves noteikumu tekstā lietoti sekojoši saīsinājumi (papildus 3. nodaļā "Zonējums un karte" noteiktajiem):

BL Būvniecības likums.

LBN Latvijas būvnormatīvs

LR Latvijas Republika

MKN Ministru kabineta noteikumi

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

LRVP Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

skat. skatīt

t.i. tas ir

dzīv. dzīvojamā

Ja noskaidrojot pilsētas apbūves noteikumus (prasības) ir radušās kādas neskaidrības vai jautājumi, nepieciešams vērsties pie Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes speciālistiem.

I DAĻA

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

JŪRMALAS PILSĒTAS APBŪVES NOTEIKUMI (BŪVNOTEIKUMI) pieņemti Jūrmalas pilsētas domes 1997. gada 20. februāra sēdē ar lēmumu Nr. 203. Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu grozījumi pieņemti ar Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada........

1. nodaļa. ATĻAUTO IZMANTOŠANU DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENU SKAIDROJUMI

Šajā nodaļā definētas apbūves noteikumos atļautās izmantošanas Jūrmalas pilsētas attiecīgajā apbūves vai izbūves teritorijā, un dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums.

1.1. Aizsargājamie dabas objekti - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme un kas ir īpašā valsts aizsardzībā.

1.2. Aizliegtā izmantošana - zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošana, ko aizliegts plānot, izmantot vai nodomāt visos zemes izmantošanas veidos, izņemot detālajā plānojumā īpaši noteiktajā zemesgabalā.

1.3. Apbūve - tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženiertehnisko komunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir primārais elements.

1.4. Apbūves blīvums - apbūves laukuma attiecība pret zemesgabala platību procentos (%).

1.5. Apbūves intensitāte - virszemes stāvu platības summas attiecība pret zemesgabala platību procentos (%). Stāva platību nosaka kvadrātmetros ēkas ārējā perimetra robežās.

1.6. Apbūves laukums - tāda ēkas laukuma projekcija uz zemes, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm, kā arī atklātus peldbaseinus.

1.7. Apbūves teritorija – teritorija, kas attīstības plānā paredzēta apbūvei.

1.8. Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta līdzekļa vadītājs spēj apturēt ar atļauto ātrumu braucošo transportlīdzekli līdz ieraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves.

1.9. Arhitektūras piemineklis - kultūras pieminekļa veids - nozīmīga ēka un konstrukcija, ieskaitot tās detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgs vēsturiskā stila piemērs, ievērojama arhitekta darbs vai reti sastopama tipa celtne.

1.10. Ārstniecības un veselības aprūpes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ārstniecības nolūkiem un var ietvert poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, vai līdzīgu iestādi.

1.11. Atklātā āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un nav autostāvvietas.

1.12. Atklāta autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids un nozīmē autostāvvietu, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku.

1.13. Atļautā izmantošana - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta saskaņā ar attīstības plānu - teritorijas plānojumu (ģenerālplānu).

1.14. Atpūtas iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenokārt tūristu un īslaicīgo apmeklētāju atpūtai un ietver atpūtas iestādes (atpūtas nams, peldu iestāde, atpūtas parks) un ar atpūtu saistītas kultūras, darījuma iestādes, tirdzniecības un pakalpojuma objektus (universālas izmantošanas zāle, kinoteātris, izstāžu zāle, restorāns, bārs, kafejnīca, u.c).

1.15. Attīstības priekšlikums - ierosinātāja nodomāta teritorijas/zemesgabala izmantošana, ar nolūku panākt kvalitatīvas izmaiņas, izaugsmi.

1.16. Autoosta - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta autobusu satiksmes pasažieru apkalpošanai un autobusu īslaicīgai novietošanai.

1.17. Brīvā (zaļā) teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst platības, ko aizņem ēkas un būves. To raksturo ar brīvās teritorijas procentu no kopējās zemesgabala platības.

1.18. Brīvais plānojums - daudzstāvu un mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves izvietojums kvartālā, ar kopēji izmantojamu apkalpes, pagalmu un labiekārtojuma kopumu.

1.19. Būtiska zemes atzīmes izmaiņa - zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana ar augsnes slāņa biezuma izmaiņām vairāk par 30 cm.

1.20. Būtisks piesārņojums - valsts un pašvaldību kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

1.21. Būvatļauja - vispārējos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā pasūtītājam izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus.

1.22. Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.

1.23. Būvekspertīze - profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir noteikt vai būvdarbu izpilde, būvizstrādājums, būviekārta, būvprojekta dokumentācija, kā arī būvuzrauga vai būvinspektora atzinums atbilst likumu un citu likumdošanas aktu prasībām.

1.24. Būvētājs (apbūvētājs) - fiziska vai juridiska persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks).

1.25. Būvlaide – juridiski noteikta līnija zemesgabalā, kas nosaka minimālo attālumu starp sarkano līniju un jebkuru virszemes būvi.

1.26. Būvniecība - visu veidu būvju projektēšana, būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.

1.27. Būvnormatīvi - būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošu un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un normatīvu kopums.

1.28. Būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums.

1.29. Būvuzņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kas pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju veic būvdarbus, izmantojot savus resursus.

1.30. Ceļa un ielas fronte - ainavas, apbūves un labiekārtojuma daļa, kura vērsta pret ceļu vai ielu.

1.31. Cokols - celtnes redzamā pamatne, virspamats.

1.32. Darījumu un komerciāla rakstura iestāde - ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta banku, viesnīcu, moteļu, biroju, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas, degvielas uzpildes staciju, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.

1.33. Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju palienu, pļavu, purvu, upju, ezeru un citu ūdenstilpju teritorijām, kur izbūvēm ir sekundāra nozīme.

1.34. Dārza māja – sezonas rakstura (pavasara, vasaras, rudens) būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei.

1.35. Daudzstāvu daudzdzīvokļu māja - 5 un vairāk stāvu dzīvojamā māja vai tās daļa, kurā vairāk kā 50% aizņem dzīvokļi, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus.

1.36. Degvielas uzpildes stacija – autotransporta degvielas tvertņu uzpildes vieta, kurā darbojas degvielas uzpildes iekārta, kā palīgizmantošanu ietverot citu tirdzniecību un pakalpojumus.

1.37. Divu dzīvokļu dzīvojamā māja - brīvi stāvošas, dvīņu un rindu mājas, kurās ir divi dzīvokļi.

1.38. Dvīņu māja – vienā zemesgabalā vai uz divu zemesgabalu robežas, bloķētas ar kopēju sienu, divas viendzīvokļa dzīvojamās mājas.

1.39. Dzelzceļa pievedceļš kā palīgizmantošana - zeme un būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas dzelzceļa atzaram, kas nepieder dzelzceļam.

1.40. Dzelzceļa stacija - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzelzceļa satiksmes pasažieru un/vai kravu apkalpošanai.

1.41. Dzelzceļš - zeme (zemes josla) un būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, arī pieturvietas, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas.

1.42. Dzīvojamā māja – būve, no kuras platības vismaz puse tiek izmantota dzīvošanai.

1.43. Dzīvoklis kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kā atsevišķa norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām, uz zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids un nepārsniedz 25 % no kopējās platības. Parasti dienesta dzīvoklis, retāk īpašnieka dzīvoklis.

1.44. Ēka - atsevišķi, ilglaicīgi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai. Ēkas tiek iedalītas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās.

1.45. Gājēju iela - pilsētas izbūves teritorijas daļa intensīvai gājēju plūsmas nodrošināšanai un piekļūšanai pie atsevišķiem dabas vai apbūves objektiem ar ierobežotu vai slēgtu transporta kustību.

1.46. Garāža - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai automašīnas vai automašīnu novietošanai – virszemes vai apakšzemes un apjumtas automašīnu novietnes. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Šajos apbūves noteikumos garāža privātās garāžas nozīmē netiek lietota, jo tā ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā.

1.47. Grāvis - mākslīgs, garš padziļinājums zemes virsmā virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties vienotā noteces sistēmā.

1.48. Hidrotehniska būve - zeme un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ūdens resursu izmantošanai vai cīņai ar ūdens kaitīgo iedarbību.

1.49. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidota līnija.

1.50. Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta pilsētas rajona un tā apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai maģistrālēm. Pilsētas iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem un maģistrālēm.

1.51. Industriālais piemineklis - kultūras pieminekļa veids - ēka, būve, iekārta vai cits tehniska rakstura objekts, kas atspoguļo ražošanas, amatniecības, transporta un teritorijas infrastruktūras attīstību, kā arī militāro vēsturi.

1.52. Inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēma - teritoriālplānojuma daļa, kas nosaka transporta un inženiertehnisko komunikāciju tīkla un objektu attīstību.

1.53. Inženiertehnisko komunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts vai pilsētas inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) un transporta sistēmu (ceļu, ielu un dzelzceļa) objektu izvietošanai.

1.54. Inženierbūves – visas būves, kas netiek klasificētas kā ēkas: sliežu ceļi, ceļi, tilti, šosejas, dambji, utt..

1.55. Inženiertehniskās apgādes tīkli un citas būves - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta virszemes un pazemes inženiertīkliem un būvēm apbūves un citu izbūves teritoriju vietējo inženiersistēmu pieslēgšanai centralizētām apgādes sistēmām (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, telekomunikācijas), kas pašas ir šie tīkli un būves.

1.56. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai, un attīstības pasākumiem: apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.

1.57. Izglītības un zinātniskās pētniecības iestāde - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pirmskolas, pamata, vidus un/vai augstākās izglītības iestādēm, arī speciālās un profesionālās izglītības iestādēm, zinātniskās pētniecības iestādēm un laboratorijām.

1.58. Jahtu osta - sporta un atpūtas būvju komplekss burāšanas, ledusburāšanas, vindsērfinga, airēšanas un citiem ūdenssporta veidu pasākumiem, un kurā ietilpst piestātnes, muliņi, pacelšanas, nolaišanas ierīces, darbnīcas, eliņi u.c. būves.

1.59. Jaunbūve - būve, ko būvē būvlaukumā, arī jauni inženiertehniskās apgādes tīkli.

1.60. Jumta stāvs (jumta izbūve) - plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu, vai jumta stāvā izbūvētas telpas, piemērotas dzīvošanai (jumta izbūve), izmantojot slīpā jumta konstrukciju radīto telpu virs ēkas augšējā stāva pārseguma.

1.61. Kapsēta - zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves.

1.62. Kāpa - vēja vai ūdens sanests smilšu paugurs vai valnis jūru, upju un ezeru piekrastēs.

1.63. Kempings, tūristu un atpūtas mītne – īslaicīgas apmešanās īrējamas ēkas un teritorijas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai.

1.64. Kokaudzētava – zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta augļu koku, ogu krūmu, dekoratīvo augu un meža koku stādu audzēšanai un pavairošanai.

1.65. Kore - šķautne jumta plakņu sadurvietā.

1.66. Kultūras iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kultūras centram, teātrim, cirkam, kinoteātrim, koncertzālei, muzejam, bibliotēkai, klubam un citām plašizklaides pasākumu ēkām.

1.67. Kultūras pieminekļa aizsargjosla (aizsardzības zona) - 100 m teritorija ap kultūras pieminekli (ja tā nav noteikta īpaši), kas noteikta, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem, un kurā saimniecisko darbību drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju.

1.68. Kultūras pieminekļa konservācija - kultūras pieminekļa vai tā daļas esoša saglabātības stāvokļa fizikāla, ķīmiska, būvnieciska nostiprināšana.

1.69. Kultūras pieminekļa remonts - bojāto daļu vai elementu identiskas atjaunošanas, nomaiņas un pastiprināšanas darbi, kas būtiski nepārveido kultūras pieminekli un uzlabo tā tehnisko stāvokli.

1.70. Kultūras pieminekļa restaurācija - pieminekļa vai tā daļas zinātniski pamatota atjaunošana sākotnējā veidolā, saglabājot vērtīgākos uzslāņojumus.

1.71. Kultūras pieminekļi - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas Valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

1.72. Kūrorts - teritorija, kurā ir dabiskie ārstniecības resursi (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi), ar balneotehniskām, hidrotehniskām iekārtām, ārstniecības un profilakses iestādēm.

1.73. Kompleksā apbūve – apbūve, kas sastāv no vairākām ēkām, kas klasificējamas kā atsevišķas vienības ar dažādiem lietošanas mērķiem.

1.74. Laivu vai pasažieru kuģu piestātne - mākslīga izbūve vai tās daļa ūdensbaseina krastā, kas plānota, izmantota vai nodomāta laivu, pasažieru kuģu piestāšanai, stāvēšanai vai laivu novietošanai kuģošanas sezonas laikā.

1.75. Latvijas būvnormatīvi - normu un noteikumu kopums būvniecības jomā, kas saistošs jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, veicot inženierizpēti, projektēšanu un būvdarbus, kā arī ēku un citu būvju remontu, restaurāciju vai pārbūvi Latvijas Republikā.

1.76. Lauksaimnieciska izmantošana - zemes apstrāde, lai ražotu graudkopības, sakņkopības, augļkopības, biškopības, lopkopības un citus pārtikas produktus, pārdotu tos ārpus ieguves vietas neapstrādātā vai daļēji apstrādātā veidā, bet neietver lopkopības fermu.

1.77. Laukums kā izbūves teritorija - zeme un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sabiedriskiem nolūkiem. Laukums ietver teritoriju, ko iezīmē sarkanās līnijas un lielceļu, maģistrāļu, ielu vai piebrauktuvju brauktuves.

1.78. Liegums - sabiedrībai ierobežoti pieejamas, aizsargājamas dabas teritorijas ar īpašu aizsardzības režīmu un apsaimniekošanas noteikumiem.

1.79. Mākslas piemineklis - kultūras pieminekļa veids - mākslas darbi un mākslas amatniecības izstrādājumi, kas raksturo mākslas stilus, laikmetu un konkrēto vietu.

1.80. Mansarda jumts - jumts ar līmenisku dalījumu - ar stāvāku apakšējo un lēzenāku augšējo daļu.

1.81. Mansarda stāvs - starp jumta norobežojošām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts izmantošanas mērķis.

1.82. Mazā osta - noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotus uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

1.83. Mazstāvu daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja ar ne vairāk kā četriem stāviem (ieskaitot jumta stāvu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa un kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī un pagalmus, un no ēkas vairāk kā 50% aizņem dzīvokļi.

1.84. Mežs - ekosistēma visās tās attīstības stadijās un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 7 metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības. Par mežu neuzskata: atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 ha; mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 m; augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku sēklu plantācijas.

1.85. Meža zeme – zeme, atbilstoši meža inventarizācijai, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

1.86. Meža inventarizācija- informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana.

1.87. Navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģojumu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā.

1.88. Neatbilstoša izmantojuma statuss - zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta, pirms teritorijas plānojumā tam noteikts cits izmantojums.

1.89. Noliktava - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai).

1.90. Osta - ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotus uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai.

1.91. Paaugstināta riska objekts – objekts, kur ir paaugstināta iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.

1.92. Pagaidu būve - tāda ēka vai cita būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, t.i., tai ir pagaidu statuss - tās būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam, līdz ar to tās jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un nojaukšana netiek kompensēta.

1.93. Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

1.94. Pagrabs – brīvstāvoša, zemē iedziļināta būve, vai arī telpas, kas izvietotas zem ēkas vai būves pirmā stāva.

1.95. Pagrabstāvs - zem ēkas vai būves pirmā stāva izveidota telpa, telpu kopums, kura griesti atrodas ne vairāk kā 0,8 m virs planētā zemes līmeņa un kura griestu augstums nepārsniedz 2,3 m.

1.96. Paliene - relatīvi līdzena viszemākā upes krasta daļa, teritorija ar pārplūšanas varbūtību vismaz reizi simts gados, to iezīmē teritorijas plānojumā.

1.97. Palieņu pļavas - paliene, kur aug pļaujama zāle.

1.98. Palīgizmantošana (papildizmantošana) - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu; ēka vai telpu grupa līdz 25% no kopplatības (pirts, garāža, šķūnis, nojume, ziemas dārzs) un tā jāiekļauj kopējā apbūves blīvumā.

1.99. Parcele - detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta teritorijas pamatvienība līdz tās ierakstīšanai zemesgrāmatā.

1.100. Parkmežs - cilvēku mazizmainīta meža teritorija, kas pilda vides saglabāšanas un uzlabošanas funkcijas, kuru izmanto atpūtai. Parkmežiem nepieciešams zināms labiekārtojuma līmenis. Meža atjaunošanās jāstimulē.

1.101. Parks - cilvēku veidota kompleksa dabas teritorija ar ainavas, plānojuma, arhitektūras un mākslas elementiem, kuriem ir liela estētiskā nozīme un augsts labiekārtojuma līmenis.

1.102. Pārvaldes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts un pašvaldības administratīvās vēstniecību, prokuratūras, tiesu, policijas un ugunsdzēsības dienestu iestādes.

1.103. Patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, vai neatbilst būvprojektam.

1.104. Piebraucamais ceļš - jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums.

1.105. Piekraste - robežjosla starp sauszemi un jūru, kas ietver jūras krasta un zemūdens reljefa formas (veidojumus) sauszemē un jūrā.

1.106. Pilns stāvu skaits - stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu.

1.107. Pilsētbūvniecības piemineklis - kultūras pieminekļa veids - nozīmīga vieta, pilsētas vēsturiskais centrs.

1.108. Pirmsskolas bērnu iestāde - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnudārzam vai citai specializētai bērnu iestādei, bet neietver privātu mājas bērnudārzu.

1.109. Pļava - zemesgabals, kur aug pļaujama zāle.

1.110. Pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

1.111. Priekškāpa - vēju sanestu smilšu gareni stiepts valnis piekrastē, kas atrodas paralēli krasta joslai un atdala pludmali no pārējās sauszemes teritorijas.

1.112. Privāts mājas bērnudārzs - īslaicīgas aprūpes un uzraudzības nodrošināšana par atalgojumu vai atlīdzību ar pašvaldības piekrišanu dzīvoklī vai dzīvojamā mājā, uz laika periodu ne ilgāku par 24 stundām, ar ne vairāk par 5 bērniem (neskaitot aprūpētāja bērnus).

1.113. Publiska apspriešana - nodrošināta iespēja iedzīvotājiem, politiķiem, uzņēmējiem, īpašniekiem aizstāvēt savas tiesības un izteikt atsauksmes, bet pašvaldībai no tām izdarīt secinājumus.

1.114. Publiskās telpas - dzīvojamā namā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas.

1.115. Publiska ēka – ēka vai būve, kurā vairāk par 50% ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas.

1.116. Purvi - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par 7 metriem.

1.117. Rekonstrukcija –ēkas vai tās daļas pārveidošana, mainot apjomu, telpisko struktūru un plānojumu.

1.118. Reliģiska iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kādas reliģiskas kopienas nolūkiem un var ietvert kulta celtni, Svētdienas skolu vai draudzes bērnudārzu.

1.119. Rindu māja - zeme un vertikāli sadalīta ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta trīs vai vairākiem dzīvokļiem, uz kopīga vai katrs uz sava zemesgabala, ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalmiem un/vai aizmugures pagalmiem, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējām un aizmugures sienām.

1.120. Rūpnieciskās ražošanas uzņēmums - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta rūpnieciskās ražošanas, montēšanas, pārstrādāšanas, remontēšanas, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanas, uzkrāšanas, komplektēšanas un iesaiņošanas nolūkiem.

1.121. Saimniecības ēka - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kā palīgizmantošana (piemēram, automašīnu novietošanai, siltumnīcai, dārza inventāra, materiālu, sadzīves priekšmetu glabāšanai u.c.) zemesgabala galvenajai izmantošanai.

1.122. Sarkanā līnija - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

1.123. Satiksmes un sakaru ēku apbūve – ietver autostaciju un ūdenstransporta staciju ēkas, dzelzceļa pasažieru staciju ēkas, pasta, sakaru nodaļu, radiostaciju ēkas, telefona centrāļu un līniju pastiprināšanas punktu ēkas, automašīnu garāžu (pazemes, daudzstāvu virszemes, ar atsevišķām bloķētām telpām) un bāku apbūvi.

1.124. Savrupmāja - brīvstāvoša viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā māja.

1.125. Sezonas rakstura tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestāde - ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ar pašvaldības atļauju preču pārdošanai tieši patērētājam pavasara, vasaras un rudens sezonā, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai un neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Šādas būves ir no vieglām saliekamām konstrukcijām.

1.126. Sociālās aprūpes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sociālās aprūpes nolūkiem, un var ietvert sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai līdzīgiem nolūkiem.

1.127. Sporta ēka un būve - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta primāri sporta spēļu vai fizisko nodarbību un sporta pasākumu norisei un ar to saistītā aprīkojumu skatītājiem un dalībniekiem, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana.

1.128. Stāvu platība - zemesgabala visas apbūves kopējās platības, izņemot pagrabstāvu, summa. Stāvu platība ir platība, ko ierobežo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas.

1.129. Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu (upju, ezeru, kanālu), kas paredzēta ar zvejas saistītām darbībām, rekreācijas vajadzībām un nodrošina piekļūšanu ūdenim, neatkarīgi no zemes piederības.

1.130. Tehniskās apkopes un remonta ēkas - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa (precīzi definēta telpa), kas izmantota vai nodomāta satiksmes līdzekļu apkopei un remontam, ietverot pilnīgu to korpusa, rāmja, motora vai apriepojuma remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu.

1.131. Tehniskais stāvs - stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi) daļā.

1.132. Telpas idividuālā darba vajadzībām - savrupmājas vai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa daļa, kur nodarbojas ar individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 25% no savrupmājas vai dzīvokļa platības.

1.133. Terase - norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas.

1.134. Teritorijas plānojums - teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas ierobežojumi.

1.135. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču pirkšanai vai pārdošanai tieši patērētājam (tirdzniecības centrs, universālveikals, tirgus, veikals, salons, aptieka), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet nenozīmē minēto kā palīgizmantošanu un neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.

1.136. Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ.

1.137. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgs (jūra, ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur uzkrājas ūdens.

1.138. Ūdenssporta būve - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, ūdens akvatorija daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta vienam vai vairākiem ūdenssporta veidu (airēšana, vindsērfings, burāšana, ūdensslēpošana u.c.) darbības nodrošināšanai.

1.139. Vairumtirdzniecības iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta materiālu, vielu, lietu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai glabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu.

1.140. Vasarnīca - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sezonas (pavasara, vasaras, rudens) rakstura apdzīvošanai un atrodas ārpus īpašnieka pastāvīgās dzīves vietas.

1.141. Veranda – vaļēja, daļēji vaļēja vai stiklota mājas piebūve, kā arī neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50% no sienu laukuma ir logi (stiklojums).

1.142. Veterinārā iestāde – veterinārās prakses nolūkiem domāta iestāde lauksaimniecībai, rekreācijai vai hobijam turētu mājdzīvnieku (mājlopu, suņu, kaķu, putnu u.c.) aprūpei un var ietvert veterināro slimnīcu, konsultāciju un citu stacionāru iestādi līdzīgiem nolūkiem.

1.143. Vēsturisko notikumu vieta - kultūras pieminekļa veids - teritorija, ēka un cits objekts, kas saistīts ar nozīmīgu vēsturisku notikumu vai ievērojamu personu.

1.144. Vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai funkcijai

1.145. Viensēta - atsevišķa zemnieku saimniecība vai nošķirta māja lauksaimniecībā izmantojamā teritorijā.

1.146. Vietējas nozīmes iestāde - iestāde, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenokārt tuvākās apkārtnes iedzīvotāju vajadzībām.

1.147. Zemes izmantošanas veidi - pilsētas teritorijas iedalījums pēc zemes izmantošanas, kas noteikta attīstības plānā - teritorijas plānojumā (ģenerālplānā).

1.148. Zemesgabals – juridiski noteikta, teritorijas pamatvienība, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašums.

1.149. Zemesgabala sadalīšanas vai apvienošanas projekts – zemes īpašuma sadalījuma vai apvienošanas plāns, kurā noteiktas zemesgabala robežas, adrese, zemesgabala lietošanas mērķi, apgrūtinājumi.

1.150. Zivju apstrādes/pārstrādes uzņēmums - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zivju apstrādei, iesaiņošani un transportēšanai.

1.151. Zvejas osta - ar robežām noteikta sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotus uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģa apkalpošanas, zivju pieņemšanas, uzglabāšanas un pārstrādes operāciju veikšanai un citai ar kuģošanu un zveju saistītai saimnieciskai darbībai.

1.152. Žogs – būve, kas izvietota pa zemesgabala perimetru, ar mērķi norobežot privāto no publiskās telpas, vai norobežot teritorijas ar specifisku izmantošanas veidu un kam nepieciešama ierobežota publiskā pieejamība.

2.nodaļa. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI

2.1. VIRSRAKSTS

(1) Šo Jūrmalas pilsētas saistošo noteikumu virsraksts ir "Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi". Turpmāk tekstā lietots saīsinājums "apbūves noteikumi".

2.2. DARBĪBAS LAUKS

(1) Apbūves noteikumi attiecas uz visu pilsētas teritoriju, t.i., uz visām zemēm Jūrmalas pilsētas administratīvajās robežās un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un citu likumdošanas aktu prasības.

2.3. NOLŪKS

(1) Apbūves noteikumi ir līdzeklis Jūrmalas pilsētas pašvaldības mērķu sasniegšanai saskaņā ar spēkā esošo Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu), kurš pieņemts 1995.gada 27. jūlijā ar Domes lēmumu Nr. 893., lai, nosakot zemes īpašnieku, lietotāju un nomnieku būvtiesības un pienākumus, veicinātu pilsētas iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības un vispārēju labklājību.

(2) Nedrīkst izsniegt nekādas pašvaldības institūciju atļaujas vai licences nodomātai, paredzētai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, pārbūvēšanai, ierīkošanai, paplašināšanai vai izmantošanai, ja tādējādi tiek pārkāpti jebkādi šo apbūves noteikumu punkti.

2.4. APBŪVES NOTEIKUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ

(1) Apbūves noteikumi un/vai to grozījumi stājas spēkā, kad likumīgu spēku iegūst pilsētas attīstības plāns (ģenerālplāns). Pašvaldība publicē paziņojumu par Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu un/vai to grozījumu spēkā stāšanos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.

(2) Ja tiesa kādu apbūves noteikumu nodaļu, punktu vai noteikumu atzīst par spēkā neesošu, pārējā šī pilsētas apbūves noteikumu daļa saglabā spēku.

2.5. ESOŠIE NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA ZEMESGABALI

Neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumiem, drīkst izmantot esošus zemesgabalus, kas ir mazāki par noteiktajiem minimālajiem rādītājiem, vai esošus zemesgabalus, ja to platība pārsniedz maksimālo zemesgabala platību un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijas noteikumiem, ar šādiem nosacījumiem:

- ja šādus zemesgabalus nodrošina ar būvnormatīvos noteikto inženiertehnisko apgādi;

- nepalielinot esošo zemesgabala apbūves blīvumu un intensitāti;

- ja visi citi apbūves noteikumi ir ievēroti.

Visos gadījumos, kad mainās zemesgabala īpašnieks, zemesgabals zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu un jaunajam zemesgabala īpašniekam ir jāievēro apbūves noteikumu prasības.

2.6. ESOŠĀS ĒKAS UN CITAS BŪVES, UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA

(1) Ja esošās ēkas un citas būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai citu būvju raksturlielumi neatbilst šiem apbūves noteikumiem, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst apbūves noteikumiem, tad:

a) esošās ēkas un citas būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ievērojot nosacījumu, ka:

- pārbūvētas vai atjaunotas šīs ēkas vai citas būves atbildīs visiem šo apbūves noteikumu nosacījumiem, kuriem atbilda esošās ēkas vai citas būves;

- nekādas pārbūves, ievērojot visas pārējās ēkas un citas būves uz zemesgabala, nedrīkst palielināt neatbilstību apbūves noteikumiem;

b) esošās ēkas un citas būves drīkst paplašināt ievērojot nosacījumu, ka:

- jebkura ēkas vai citas būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem;

- paplašināšana, ievērojot visas citas būves un zemesgabala izmantošanu, nepalielina neatbilstību apbūves noteikumiem;

c) drīkst turpināt iesāktos projektēšanas, būvēšanas, pārbūvēšanas vai ierīkošanas darbus, ja pašvaldība nekompensē zaudējumus.

2.7. APBŪVES NOTEIKUMU GROZĪŠANA UN DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDE

(1) Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu grozījumi izstrādājami saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānošanas likumdošanu.

(2) Pirms zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai jaunas būvniecības uzsākšanas iepriekš neapbūvētā teritorijā, detālplānojumu obligāti izstrādā:

a) teritorijām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās;

b) teritorijām, kurās paredzēta meža zemes vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija par apbūves teritorijām;

c) brīvām, neapbūvētām teritorijām, kurām teritorijas plānojumā nav pietiekami detalizēti apbūves, infrastruktūras attīstības un plānošanas noteikumi;

d) objektiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi;

e) kompleksai teritorijas apbūvei, paredzot satiksmes infrastruktūru, inženierkomunikāciju un citu infrastruktūru izbūvi.

(4) Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J), jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpas aizsargjoslās (JK) savstarpējo sadalījumu starp darījumu, sabiedrisko, atpūtas un dzīvojamo apbūvi nosaka detālplānojumā.

2.8. PAPILDINĀJUMI UN IZŅĒMUMI

Apbūves noteikumus papildina un precizē izstrādājot detālos plānojumus un/vai saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem normatīvajos aktos, pieņemot attiecīgu pašvaldības lēmumu.

(1) Izstrādājot konkrētai pilsētas teritorijai detālo plānojumu, jānosaka vai jāprecizē:

a) konkrētas prasības katrai parcelei - atļautā izmantošana, ierobežojumi, u.c.;

b) zemesgabalu sadalīšana, apvienošana un citāda robežu pārkārtošana atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai;

c) zemesgabalu maksimālo apbūves blīvums un brīvās (zaļās) teritorijas rādītāji (nepārsniedzot rajonam raksturīgos rādītājus);

d) visas aizsargjoslas, t.sk. būvlaides un ielu sarkanās līnijas;

e) ēku un citu būvju stāvu skaits, apjoms un augstums;

f) inženiertehniskā apgāde;

g) automašīnu novietošana un piebrauktuves;

h) detālplānojuma realizācijas kārtība.

(2) Izstrādājot konkrētai pilsētas teritorijai detālplānojumu, var noteikt vai precizēt arī citas prasības.

(3) Apbūves teritorijas daļā, kas noteikta kā izņēmums, turpina darboties apbūves noteikumi, kas attiecas uz apbūves teritoriju, ar šādiem nosacījumiem:

a) ja izņēmuma noteikums nosaka vienu vai vairākas speciāli atļautas izmantošanas, tad tās ir vienīgās izmantošanas, kādās zemi un ēku vai citu būvi drīkst izmantot;

b) ja izņēmuma noteikums speciāli atļauj vienu vai vairākas izmantošanas papildus atļautajām izmantošanām, tad visi citi izņēmuma noteikumi attiecas arī uz papildus atļautajām izmantošanām.

(4) Apbūves noteikumi regulāri jāpapildina, līdz ar izstrādātā detālplānojuma stāšanos spēkā:

a) uzrādot 11. nodaļā "Spēkā esošo detālo plānojumu saraksts" detālā plānojuma nosaukumu, robežas, apstiprināšanas datumus;

b) Plānā "Spēkā esošie detālie plānojumi" grafiski norādot detālajā plānojumā risinātās teritorijas robežas un šajās robežās ietvertās izbūves teritorijas;

c) atspoguļojot 7. nodaļas attiecīgo apbūves teritoriju apakšnodaļās punktā "Papildinājumi un izņēmumi" (noteikumu detalizācija) detālplānojumu teritorijas, kurām noteikti atšķirīgi apbūves noteikumi saskaņā ar detālplānojumu.

(5) Minētie papildinājumi nav jāuzskata par apbūves noteikumu grozījumiem.

2.9. PUBLISKUMS

Apbūves noteikumi ir brīvi pieejami visiem interesentiem. Jūrmalas pilsētas dome regulāri informē sabiedrību par izsludinātajām publiskajām apspriedēm, detālplānojumiem un to izstrādes gaitu, apbūves noteikumu grozījumiem un grozījumiem pilsētas attīstības plānā - teritorijas plānojumā (ģenerālplānā).

3.nodaļa. ZONĒJUMS UN KARTE

3.1. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI

Jūrmalas attīstības plāna (ģenerālplāna) karte: "Teritorijas zonējums" attēlo krāsās spēkā esošā pilsētas attīstības plāna noteiktos zemes izmantošanas veidus (zonējumu) apbūves un citās izbūves teritorijās (turpmāk tekstā tikai apbūves teritorija) atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas veidam. Dažādiem zemes izmantošanas veidiem ar pārtrauktu, sarkanu un zilu līniju, ir parādītas Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu robežas (skat. arī Aizsargjoslu plānā).

(1) Savrupmāju dzīvojamās teritorijas (Dz) attēlotas tumši dzeltenā krāsā.

(2) "Priežu parka" rajons ar apbūvi (P) attēlots gaiši zaļā krāsā.

(3) Mazstāvu dzīvojamās teritorijas (DzM) attēlotas gaiši brūnā krāsā.

(4) Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (DzD) attēlotas tumši brūnā krāsā.

(5) Dārzkopības sabiedrību teritorijas (DzS) attēlotas baltā krāsā ar zaļu slīpu svītrojumu.

(6) Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) attēlotas ar sarkani baltu svītrojumu.

(7) Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J) attēlotas oranžā krāsā.

(8) Sabiedrisko iestāžu teritorijas (S) attēlotas dzeltenā krāsā.

(9) Darījumu iestāžu teritorijas (D) attēlotas tumši sarkanā krāsā.

(10) Kūrorta teritorijas (K) attēlotas rozā krāsā.

(11) Jauktas ražošanas teritorijas (JR) attēlotas violetā krāsā.

(12) Rūpniecības teritorijas (R) attēlotas tumši zilā krāsā.

(13) Tehniskās apbūves teritorijas (T) attēlotas pelēkā krāsā.

(14) Ostas teritorija (O) apvilkta ar raustītu līniju un ietver zvejas ostu zilā krāsā, "Dabas pamatnes" teritoriju baltā krāsā ar zaļu rūtojumu un sabiedrisko iestāžu - jahtas ostas teritoriju, kas attēlota dzeltenā krāsā.

(15) "Dabas pamatnes" teritorijas (DP) attēlotas baltā krāsā ar zaļu rūtojumu - meži, parkmeži, parki, skvēri, palieņu pļavas un gaiši zilā krāsā - ūdeņu teritorijas. Baltā krāsā ar zaļu vertikālu svītrojumu ir parādītas esošās un plānotās kapsētu teritorijas (detalizēti skat. Dabas pamatnes plānā).

(16) Maģistrāles un ielas (I) attēlotas baltā krāsā.

(17) Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas attēlotas baltā krāsā ar melnu rūtojumu.

3.2. APZĪMĒJUMU LIETOŠANA

Punktos 3.1. noteiktie burtu, ciparu un krāsu apzīmējumi lietoti, lai tekstā un kartēs attēlotu šajos apbūves noteikumos atļauto zemes, ēku un citu būvju izmantošanu minētajās teritorijās.

4.nodaļa. ZEMESGABALU VEIDOŠANA UN TO LIELUMI

4.1. ZEMESGABALA VEIDOŠANA (DALĪŠANA VAI APVIENOŠANA)

(1) Jaunu zemesgabalu konkrētam zemes lietojumam var veidot (sadalot vai apvienojot) saskaņā ar pilsētas attīstības plānu, detālplānojumu vai zemesgabala sadalīšanas vai apvienošanas projektu. Jauna zemesgabala plāna projektu izstrādā Valsts zemes dienests vai zvērināts mērnieks pēc zemes īpašnieka priekšlikuma. Jaunu zemesgabalu veidošanu (sadali un apvienošanu) apstiprina Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot attiecīgu lēmumu.

(2) Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritorijās jāievēro papildus noteikumi (saskaņā ar punktu 8.8. un plānu “Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumi”).

(3) Atļauts veidot tikai tādu jaunu zemesgabalu:

a) kam ir tieša piekļūšana no ceļa vai ielas un ceļa vai ielas fronte nav mazāka par 15 m, izņemot rindu apbūvi;

b) kas nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu, bet ir pieejams no tiem pa 4 m platu piebraucamo ceļu (piebrauktuvi), kas ir jāuztur kārtībā zemesgabala īpašniekam. Piebraucamā ceļa garums nedrīkst pārsniegt 100 m;

c) kas sadalīšanas rezultātā veido rajonam raksturīgu zemesgabala konfigurāciju un lielumu, un zemesgabalā iespējams realizēt atļauto izmantošanu saskaņā ar apbūves noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.

(4) Aizliegts dalīt zemesgabalus “Dabas pamatnes” (DP) teritorijās.

(5) Nav pieļaujama zemesgabala dalīšana:

a) ja to neakceptē visi kopīpašnieki,

b) ja nav iespējams reāli, atbilstoši būvnormatīviem, sadalīt kopīpašumā esošās būves;

c) ja sadalīšanas rezultātā jaunveidojamajos zemesgabalos tiek pārsniegts atļautais apbūves blīvums teritorijā;

d) ja jebkura zemesgabala forma sadalīšanas (apvienošanas) rezultātā neveido zemesgabalu, kura konfigurācija atbilst apkārtējās teritorijas pilsētbūvnieciskajai zemesgabalu struktūrai un formai.

(6) Apvienojot zemesgabalus, nedrīkst slēgt esošos pilsētas ceļus, ielas, laukumus, piebrauktuves.

(7) "Mazstāvu dzīvojamās teritorijās" (DzM) un "Daudzstāvu dzīvojamās teritorijās" (DzD) zemesgabalu veidošana tiek noteikta detālplānojumā, balstoties uz paredzēto atļauto izmantošanu un tai atbilstošajiem būvnormatīviem.

(8) Zemesgabalu dalīšana un apvienošana Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās pamatojama tikai izstrādājot detālplānojumu.

(9) Izstrādājot detālplānojumus un zemes sadalījuma projektus, kā arī veicot zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, ir jāparedz zeme ielu, ceļu un inženiertīklu ierīkošanai. Tādā gadījumā pašvaldības vajadzībām bez maksas var tikt atsavināti līdz 10% no zemesgabala, lai ierīkotu piebraucamos ceļus, ielas, izbūvētu inženiertīklus, uzturētu meliorācijas sistēmas. Bez maksas atsavināmo teritoriju lielums ir jāpamato detālplānojumā.

4.2. ZEMESGABALA PLATĪBA

(1) Aizliegts veidot jaunus zemesgabalus savrupmāju būvei, ja rezultātā tie ir par 5% mazāki par pieļaujamiem vidējiem zemesgabalu lielumiem attiecīgajā apbūves teritorijā, saskaņā ar plānu “Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumi”.

(2) Citiem zemes izmantošanas veidiem zemesgabalu platības pieņem, balstoties uz paredzēto atļauto saimniecisko darbību un tai atbilstošiem būvnormatīviem.

5. nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM

5.1. PIELIETOJUMS

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves un izbūves teritorijām, izņemot gadījumus, ja apbūves noteikumos noteikts savādāk.

5.2. VISĀS APBŪVES TERITORIJĀS ATĻAUTĀS IZMANTOŠANAS

Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot apbūves noteikumus, atļauts izmantot ēku un citu būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:

a) apstādījumu ierīkošanai;

b) inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošanai, ja to paredz attīstības plāns -teritorijas plānojums, detālais plānojums, inženiertehniskās apgādes shēma vai būvprojekts;

c) automašīnu novietošanai, ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības noteikumiem;

d) palīgizmantošanai, kas ir :

- pakārtota galvenajai izmantošanai un papildina to;

- izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana.

5.3. VISĀS APBŪVES TERITORIJĀS AIZLIEGTĀS IZMANTOŠANAS

(1) Netiek atļauta tāda zemes, ēku un citu būvju, vai kādas to daļas izmantošana, kas rada būtisku piesārņojumu, t.i, neatbilst vides aizsardzības un vides veselības institūciju noteiktajām vides kvalitātes prasībām, un likumdošanas aktu prasībām.

(2) Nevienā apbūves teritorijā, ja apbūves noteikumos nav noteikts citādi, nedrīkst:

a) vākt, uzkrāt vai glabāt kaudzē vai laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav ietverta ēkā;

b) pielietot šajos apbūves noteikumos atļautām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kuģu, kravas mašīnu, autobusu un vagonu korpusus vai to daļas, izņemot, ja tas ir paredzēts projektā;

c) izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss, vai speciāli labiekārtotos kempingos;

d) veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

e) izvietot ēkas un būves aizsargjoslās, ja tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu.

5.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI

(1) Fiziskai vai juridiskai personai, ierīkojot kādu ēku vai citu būvi, ir pienākums nodrošināt piebraukšanu, ja zemesgabalam, kurā nodomāts izvietot minēto ēku vai citu būvi, vai, kur šī būve atrodas, piebraukšana nav nodrošināta.

(2) Apbūves teritorijās ēkām un citām būvēm jāparedz piebrauktuves un caurbrauktuves (perimetrālās apbūves gadījums) ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem saskaņā ar LBN 100 3.1. punktu, 4. tabulu un 1. pielikumu.

(3) Apbūves teritorijās jāparedz pilsētas inženierkomunikāciju pārvietošanu ārpus apbūves teritorijas un to izvietošanu ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju.

5.5. APBŪVES RĀDĪTĀJI

(1) Apbūvi raksturojoši rādītāji ir doti 7. nodaļā "Apbūves un izbūves teritoriju izmantošanas noteikumi" atbilstoši teritorijas izmantošanai (skat. 1.zīmējumu).

(2) Apbūves rādītāji zemesgabaliem Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritorijās ir doti 8.nodaļā.

(3) Ja kādai apbūves teritorijai ir noteikti vairāki rādītāji, tad jālieto stingrāk ierobežojošais rādītājs, izņemot 8.8.3. un 8.8.4. punktos noteikto apbūves augstumu Slokā un Ķemeros.

(4) Apbūves rādītāji, kas apbūves noteikumos noteikti attiecīgās apbūves teritorijas zemesgabaliem, neattiecas uz tiem zemesgabaliem, kam atļautā izmantošana ir tikai automašīnu novietošana, tehniskās apkopes stacija vai tehniskās apbūves objekts.

5.6. BŪVLAIDE

Izvēloties galvenās ēkas novietni zemesgabalā, jāievēro iedibinātā (esošā) būvlaide.

Skat. 2. zīmējumu.

""Priežu parka" rajonā ar apbūvi" raksturīgs ainaviski brīvs ēku izvietojums, izvērtējot katra zemesgabala ainavas un meža saglabāšanas iespējas.

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā primāra ir kāpu reljefa un meža saglabāšana, kas jāņem vērā veicot ēkas novietnes izvēli.

5.7. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM

(1) Dzīvojamās ēkas ar logiem fasādē nedrīkst novietot tuvāk par 4 m no kaimiņu zemesgabala robežas, ja kaimiņu zemesgabalu īpašnieki nav noslēguši notariāli apstiprinātu vienošanos par šī attāluma samazināšanu.

(2) Palīgēkas un saimniecības būves var izvietot mazākā attālumā kā 3 m no kaimiņu zemesgabala robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir saņemta attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas.

(3) Nevienas ēkas vai citas būves neviena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot:

a) ja būve ir žogs starp zemesgabaliem;

b) ja kaimiņu zemesgabala īpašnieks piekrīt mainīt zemesgabala robežu pa vertikāli.

5.8. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM

Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzaīvojamām un sabiedriskām ēkām, kā arī ražošanas ēkām jānosaka saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām.

5.8.1. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM LĪDZ ĒKĀM UN BŪVĒM

Veicot ēku projektēšanu un būvniecību, jāievēro LR Aizsargjoslu likumā un Latvijas būvnormatīvos noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas un to minimālie lielumi.

Veicot inženierkomunikāciju projektēšanu un būvniecību, jāievēro LR Aizsargjoslu likumā noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas un to minimālie lielumi.

5.8.2. ATTĀLUMS NO DEGVIELAS UZPILDES STACIJAS

Veicot ēku projektēšanu un būvniecību, jāievēro LR Aizsargjoslu likumā noteiktās drošības aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu veidiem, noliktavām un krātuvēm, un to minimālie lielumi.

Attālums no degvielas uzpildes stacijām ar pazemes rezervuāriem šķidrās degvielas glabāšanai līdz pirmskolas bērnu iestāžu, vispārizglītojošo skolu, internātskolu, ārstniecības iestāžu ar stacionāru zemesgabalu robežām vai līdz dzīvojamo un sabiedrisko ēku un būvju sienām jāpieņem ne mazāk par 50 m. Šis attālums jānosaka no degvielas pildnēm un degvielas pazemes rezervuāriem.

5.9. MINIMĀLAIS ATTĀLUMS NO DZELZCEĻA

Noteikts no malējā sliežu ceļa ass līdz dzīvojamai apbūvei - 100 m (sanitārā aizsargjosla), bet, ja netiek pārsniegts normatīvais trokšņa līmenis dzīvojamās apbūves teritorijā ("Higiēnas normatīvi trokšņa līmenim apdzīvojamās vietās") - 50 m. Ne mazāk par 50% šīs sanitārās aizsargzonas jāapzaļumo.

5.10. MAKSIMĀLAIS ĒKU UN CITU BŪVJU AUGSTUMS UN STĀVU SKAITS

Skat. 3. zīmējumu.

(1) Ēkas un citas būves maksimālo augstumu mēra ielas pusē (galvenajā fasādē) no līmeņa pie ēkas vidus līdz jumta korei.

(2) Apbūves noteikumos noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi: virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.

(3) Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu. Neizbūvētus bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā paredzēts izbūvēt noteiktas telpas.

(4) Ēkas pagrabstāvu ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja pagrabstāva augstums ir lielāks par 2,3 m un ja pagrabstāva pārseguma augšējā atzīme pārsniedz 1 m virs esošā zemes līmeņa.

(5) Ja ēkas daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.

(6) Rajonos, kur nav izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli, dzīvojamie nami nedrīkst būt augstāki par diviem stāviem.

5.11. SAIMNIECĪBAS ĒKA VAI BŪVE

Saimniecības ēku vai būvi, nedrīkst:

a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānu priekšpagalmā;

b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā iebūvēta dzīvojamās mājas apjomā;

c) ierīkot zemesgabala vai kaimiņu zemesgabala pamatēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un aizsegt skatu no ielas uz pamatēku - ievērot redzamības leņķi, gadījumā, ja pamatēka ir izvietota gruntsgabala dziļumā (nav aizmugures pagalma).

Skat. Zīmējumu Nr. 2.

5.12. ĒKAS UN CITAS BŪVES PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARDZĪBAS JOSLU TERITORIJĀS

Šajās teritorijās obligāti jāievēro 8.8.pkt. papildus nosacījumi.

5.13. FASĀDES, JUMTI, ŪDENS NOTEKCAURULES, SKATLOGI, REKLĀMAS, MARKĪZES, ŽOGI

5.13.1. FASĀDES, JUMTI, ŪDENS NOTEKCAURULES

(1) Katra zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā ēkas fasāde, ūdens notekcaurules, renes un jumts. Fasādes krāsojumam jāatbilst krāsu pasei, kas saskaņojama Būvvaldē.

(2) Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai uz ietves.

(3) Katra nama ielas pusē, cik tālu tas saskaras ar ietvi, jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi, ūdens notekcauruļu apakšējā daļa nedrīkst būt augstāk par 15 cm virs ietves.

(4) Nav atļauta satelītantenas piestiprināšana pie ēkas galvenās fasādes.

(5) Nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana.

(6) Nav atļauta dūmvadu, kas saistīti ar alternatīvajām apkures sistēmām, kā arī ventilācijas cauruļvadu un kondicionieru izvadīšana ēkas galvenajā fasādē.

5.13.2. SKATLOGI, REKLĀMAS, MARKĪZES

(1) Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un ārdurvju ierīkošana esošajās ēkās.

(2) Izvietojot reklāmu, jāievēro Jūrmalas domes 2001.gada 19.decembra Saistošos noteikumus

Nr. 19 "Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā".

(3) Virs skatlogiem - vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

(4) Reklāmas stendus un atkritumu tvertnes jāuzstāda tā, lai tās netraucētu ratiņkrēslu lietotāju pārvietošanos.

5.13.3. ŽOGI

(1) Zemesgabalus drīkst iežogot atbilstoši šiem apbūves noteikumiem pa zemesgabalu robežām, ņemot vērā papildus nosacījumus:

a) ielas pusē pa sarkano līniju, vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju;

b) stūra zemesgabalu stūros pa redzamības trīsstūriem (skat. 4.zīm. pielikumā), ja detālajā plānojumā nav noteikts savādāk;

c) gar ūdenstilpnēm, un ūdenstecēm pa tauvas joslām, izņemot LR Zvejniecības likumā noteiktos izņēmumus;

d) nenorobežojot ar žogiem pieeju jūrai, saglabājot kājāmgājējiem iespēju brīvi pārvietoties tauvas joslā un pludmalē;

e) žogi jāizbūvē tā, lai nodrošinātu esošo inženiertīklu darbību un to apkalpošanu. Žogos jāveido „kabatas”, kur atrodas virszemes inženierkomunikāciju būves;

f) žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.

(2) Starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Zemesgabala īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu. Priekšējā līdz ielai ejošā sētas puse jāceļ un jāizlabo tam namīpašniekam, kura nama priekšpusei sēta piekļaujas no labās puses, bet otra puse - viņa kaimiņam. Labo un kreiso pusi šajā gadījumā nosaka, stāvot uz zemesgabala ar seju pret ielu.

(3) Žogu augstums un caurredzamība.

a) priekšpagalma un ārējā pagalma sānpagalma žogiem dzīvojamās apbūves teritorijās ir jābūt ne augstākiem par 1,6 m un 40% caurredzamiem (starp stabiem), perpendikulāri pret žoga plakni. Ja žoga caurredzamība pārsniedz 90%, pieļaujama žoga paaugstināšana līdz 1,8 m;

b) žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam, pieļaujams izbūvēt blīvus un līdz 1,8 m augstus;

c) žogiem ražošanas un jauktas ražošanas teritorijās ir jābūt ne augstākiem par 2,2 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;

d) žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni esošo vai plānoto ietves līmeni ielas pusē. Žogu "sadures" vietās gruntsgabalu robežpunktos iekškvartālā žoga 0.00 atzīme jānosaka kaimiņiem savstarpēji vienojoties;

e) žoga cokola augstums nedrīkst pārsniegt 50 cm.

(4) Žogu stilistika:

a) žogiem jābūt stilistiski saskaņotiem ar ēku, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās;

b) valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un ap kultūras pieminekļiem jābūvē vēsturiskie žogu tipi, kas raksturīgi attiecīgajā rajonā;

c) žogiem sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijās ir jābūt atbilstošiem to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību;

d) aizliegti dzeloņdrāšu žogi, kā arī to pielietošana žogos.

(5) Aizliegts nožogot zemesgabalus:

a) "Dabas pamatnes" teritorijās esošos zemesgabalus, ja ar detālo plānojumu nav noteikts citādi, izņemot kapsētu teritorijas, kas nožogojamas atbilstoši funkcijai speciāli projektētiem žogiem;

b) daudzstāvu dzīvojamo ēku teritorijās pie ēku "brīvā plānojuma". Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma plānu un saskaņojot ar ainavu arhitektu, zemesgabalu juridiskās robežas var iezīmēt ar dzīvžogiem.

(6) Aizliegts ar žogiem sadalīt zemesgabalu. Saskaņojot ar ainavu arhitektu, zemesgabalu funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem, ievērojot zemesgabala iekšējās lietošanas kārtību.

5.14. PAGALMA NOTEIKUMI, PRIEKŠPAGALMS

(1) Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 2. zīmējumā.

(2) Viena zemesgabala pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalma daļu.

(3) Nekādu daļu no jebkāda nepieciešama pagalma nedrīkst aizņemt kāda ēka vai cita būve vai tās daļa, izņemot:

a) palīgēkas vai būves, ja tās attiecīgajā apbūves teritorijā atļautas;

b) arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, karnīzes, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;

c) funkcionālas un dekoratīvas būves, ieskaitot nolaižamus saulessargus, markīzes, dekoratīvas strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi;

d) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas;

e) erkeri, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m uz āru no sienas;

f) balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5 m uz āru no sienas.

(4) Ja būvlaide nesakrīt ar sarkano līniju, zemesgabala daļā - priekšpagalmā, kas izveidojas ēkas priekšā, veidojams priekšdārziņš, ja detālajā plānojumā nav noteikts citādi.

(5) Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, nekādas ēkas daļas uz tās nedrīkst atrasties, izņemot 5.14.3. punktā noteiktos gadījumus.

5.15. APGAISMES ĶERMEŅI, KIOSKI, PAVILJONI UN CITI VIDI VEIDOJOŠI ELEMENTI

5.15.1. APGAISMES ĶERMEŅI

(1) Ielu, laukumu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtas vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma robežās.

(2) Apgaismes ķermeņi pieslēdzami pazemes kabeļiem vai kabeļiem ēku sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs. Mazapdzīvotās vietās vai nelabiekārtotās ielās apgaismes ķermeņus var pieslēgt gaisa vadu kabeļu līnijām.

(3) Attiecīgiem pilsētas dienestiem, informējot ēkas īpašnieku, ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm apgaismošanas, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.

5.15.2. KIOSKI, NOJUMES, PAVILJONI U.C. MAZĀS ARHITEKTŪRAS FORMAS

(1) Nav atļauts patvaļīgi būvēt vai novietot kioskus, nojumes un paviljonus.

(2) Ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plāksnītes jāizvieto saskaņā ar Jūrmalas Domes 1996. gada 25. jūlija lēmumu Nr. 661 "Jūrmalas pilsētas ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plākšņu un valsts karoga turētāja statīva izvietošanas kārtības noteikumi".

5.16. ĒKAS UN CITAS BŪVES MĀJLOPIEM

(1) Mājlopiem paredzētās saimniecības ēkas un citas būves drīkst izvietot tikai „Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās”, ievērojot veterinārās prasības pie nosacījuma, ka visi kaimiņu zemesgabalu īpašnieki tam devuši rakstisku piekrišanu.

(2) Mājlopiem paredzētu saimniecības ēku nedrīkst:

a) ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānu pagalmā;

b) ierīkot tuvāk par 50 m no apbūves teritorijas, kur mājlopu turēšana aizliegta;

c) ierīkot tuvāk par 15 m no kaimiņu dzīvojamo telpu logiem.

5.17. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI

5.17.1. PIE KRUSTOJUMA AR DZELZCEĻU VIENĀ LĪMENĪ

(1) Visās apbūves teritorijās uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam un to šķērsojošai ielai, nekādu ēku vai citu būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot teritorijā, ko ierobežo VAS "Latvijas dzelzceļš" noteiktais attālums uz dzelzceļa piederības robežas uz abām pusēm no šķērsojošā ceļa ass un apstāšanās redzamības attālums uz ceļa, ko nosaka LR Ceļu satiksmes drošības direkcija (skat. 4. zīmējumu).

5.17.2. UZ STŪRA ZEMESGABALA

(1) Visās apbūves teritorijās nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu ēku vai citu būvi teritorijā, ko veido apstāšanās redzamības attālumi uz abām pusēm no krustojuma vai pieslēguma ass uz galvenās ielas un redzamības attālums uz krustojošās ielas vai pieslēguma. Šos attālumus nosaka LR Ceļu satiksmes drošības direkcija (pēc pieņemšanas noteiks "Noteikumi par servisa objektu izvietošanu un pieslēgšanu ceļiem", skat.4. zīmējumu).

(2) Šis noteikums neattiecas uz apbūves teritorijām Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritorijās, ja detālplānojumos nav noteikts savādāk.

(3) Redzamības trīsstūra robežās nedrīkst atrasties ēkas, būves, mobīli objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi un citi vidi veidojoši elementi), koki un krūmi augstāki par 0,5 m.

(4) Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošību jānodrošina ar kustības regulēšanu vai speciālām tehniskām ierīcēm.

5.18. AIZSARGJOSLAS

Aizsargjoslas Latvijas Republikā tiek noteiktas saskaņā ar LR Aizsargjoslu likumu un LR MK noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu. Saskaņā ar likumu noteikti šādi aizsargjoslu veidi:

- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

- ekspluatācijas aizsargjoslas;

- sanitārās aizsargjoslas;

- drošības aizsargjoslas.

Jūrmalas Attīstības plānā (ģenerālplānā) noteikta papildus aizsargjosla vides un dabas resursu aizsardzībai – Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves (PK).

Aizsargjoslas Jūrmalā skat. plānā "Aizsargjoslas".

5.18.1. VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS

Vides un dabas resursu aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, sastāv no:

a) jūras aizsargjoslas (PJ), kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 m izobatai;

b) krasta kāpu aizsargjoslas (KK), kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 150 m sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

c) ierobežotas saimnieciskās darbības joslas līdz 5 km platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus;

d) krasta kāpu aizsargjoslas bez apbūves (PK), kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, skaitot no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sauszemes virzienā, kur primārais ir piekrastes krasta kāpu un mežu aizsardzība no nevēlamas ārējās iedarbības. Aizsargjoslas robežas precizē, izstrādājot detālplānojumus.

(2) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpnēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

Jūrmalas pilsētā aizsargjoslu platums ir:

a) Lielupei – apbūves teritorijās 10 m; Dabas pamatnes teritorijās 300 m un vairāk, ietverot visas palienes platumā līdz ūdens līmenim;

b) Vecslocenei, Vēršupītei - apbūves teritorijās 10 m; Dabas pamatnes teritorijās, ietverot visas palienes platumā līdz ūdens līmenim;

c) Slokas ezeram – 300 m;

d) Aklam ezeram, mākslīgajai ūdenskrātuvei Slokā – 20 m;

e) pārējiem ezeriem - 10 m.

(3) Aizsargjoslas ap purviem.

- Slokas purvs un Slēperu purvs - 100 m.

(4) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem.

(Skat. 8.nodaļu.)

Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav īpaši noteikta, tās minimālais platums ir 100 m.

(5) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā.

5.18.2. EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS

Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. To galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

Noteikti šādi aizsargjoslu veidi:

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem:

a) gar pilsētas ielām sarkano līniju platumā;

b) dzelzceļam 50 m un 100 m no malējās sliedes;

c) autoceļiem E 22 - 100 m un A 10 – 50 m no ceļa ass.

(2) Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām.

(3) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem.

(4) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem.

(5) Aizsargjoslas gar siltumtīkliem.

(6) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.

(7) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem.

(8) Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.

(9) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem 1m.

(10) Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm.

(11) Aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem.

5.18.3. SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS

Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

Noteikti šādi aizsargjoslu veidi:

(1) Aizsargjoslas ap kapsētām:

- Ķemeru, Slokas, Asaru, Jaundubultu, Bulduru kapsētām - 300 m;

- plānotajai Priedaines kapsētai - 100 m un 300 m.

(2) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām:

- Priedaines atkritumu izgāztuvei 100 m;

- Bolderājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervēm - Dūņu lauki Priedainē - 200 m;

- Lielupes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 100 m;

- Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 100 m;

- Ķemeru notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 100 m;

- attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā, kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennakstī – 50 m;

- slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīsrīšanas iekārtām, ja attīrīšanas iekārtu jauda nepārsniedz 15 kubikmetrus diennaktī – 2 m.

5.18.4. DROŠĪBAS AIZSARGJOSLAS

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. To galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.

Noteikti šādi aizsargjoslu veidi:

(1) Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm.

(2) Azsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

5.18.5. APROBEŽOJUMI AIZSARGJOSLĀS

Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

5.19. TAUVAS JOSLA

Tauvas joslas gar ūdeņu krastiem tiek noteiktas saskaņā ar LR Zvejniecības likumu.

Dabiskās tauvas joslas platums ir:

- gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m;

- gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 m;

- gar jūras piekrasti - 20 m.

Mākslīgi izbūvētajiem ūdeņu krastiem tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

5.20. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM

Jāievēro Latvijas būvnormatīvs LBN 016-03 “Būvakustika”.

Prettrokšņu sienu izbūves nepieciešamību un citas prasības nosaka detālplānojumā.

5.21. CEĻI, IELAS UN VELOCELIŅI

5.21.1. JŪRMALU ŠĶĒRSOJOŠIE AUTOCEĻI

(1) Eiropas starptautiskā maģistrāle E-22, Valsts nozīmes autoceļš A-10 Rīga-Ventspils (Jūrmalas apvedceļš, Slokas tilts, Ķemeri).

(2) 1. šķiras autoceļš P 128 (Rīga - Talsi), (Kolkas iela, Talsu šoseja).

5.21.2. JŪRMALAS PILSĒTAS IELAS

(1) Pilsētas nozīmes maģistrāles nodrošina transporta sakarus starp pilsētas teritorijām un centriem, kā arī citām maģistrālēm un autoceļiem. Ir nepārtrauktas kustības un regulējamas kustības maģistrāles.

1. tabula

Maģistrālā iela	Platums sarkanajās līnijās (m)	Maģistrālā iela	Platums sarkanajās līnijās (m)
Pērkonu iela	40, 60	Asaru prosp.	26, 28, 30
Rīgas iela (posmā no Pērkona ielas līdz Turaidas ielai)	25, 30	Talsu šoseja	30
Dzintaru pārvads		Tukuma iela	24
Lienes iela	26, 28, 30	Emīla Dārziņa iela	20
Jomas iela (posmā no Lienes ielas līdz Z. Meierovica prospektam)	26	Jaunķemeru ceļš	30
Zigfrīda Meierovica prospekts	30	Ventspils šoseja	26, 30
Dubultu prospekts	20, 22	Tūristu iela	28, 30
Strēlnieku prospekts	25	Meža prospekts	30
Mellužu prospekts	25	Jūrnieku iela	20
Vikingu iela	20	Babītes iela	20
Eduarda Veidenbauma iela (posmā no Medņu ielas līdz Mežmalas ielai)	20-25	Lielais prospekts	20
Mežmalas iela (posmā no Eduarda Veidenbauma ielas līdz Piekrastes ielai)	25	Vienības prospekts	20-22
Slokas iela (posmā no Dubultu prospekta līdz Piekrastes ielai).	28	Vārnukroga ceļš posmā no Babītes līdz Baltās kāpas ielai.	15-20
Piekrastes iela	20	Valteru prospekts	20-25
Dārzu iela (posmā no Mellužu prospekta līdz Slokas ielai)	20	Jūrkalnes iela	25
Rēzeknes pulka iela	20

(2) Rajona nozīmes ielas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pilsētas teritorijām, sabiedriskajiem centriem, izejas uz citām maģistrālēm. Ir transporta un gājēju, un gājēju un transporta rajona nozīmes ielas.

Rajona nozīmes ielas ir:

Viestura iela, Oskara Kalpaka prospekts, Bulduru prospekts, Dzintaru prospekts, Turaidas iela, Rīgas iela (posmā no Turaidas ielas līdz dzelzceļam), Edinburgas prospekts, Tiltu iela, Ķemeru iela, Zvejas iela, Jāņa Pliekšāna iela (posmā no Rīgas ielas līdz Plūdu ielai), Plūdu iela, Dārzkopības iela, Muižas iela, Brīvības prospekts, Upmalas iela, Vārnukroga ceļš (posmā no Baltās kāpas ielas līdz Bolderājas ielai), Bolderājas iela, Jūras iela, Skuju iela (posmā no Slokas ielas līdz Lielupes ielai), Pulkveža Brieža iela, Vasaras iela, Zemeņu iela, Ģertrūdes prospekts, Dāvja iela, Zemgales iela, Lapsu iela (posmā no Dāvja ielas līdz Cīruļu ielai), Cīruļu iela (posmā no Lapsu ielas līdz Eduarda Veidenbauma ielai), Eduarda Veidenbauma iela (posmā no Cīruļu ielas līdz Jūrkalnes ielai), Kāpu iela, Skolas iela, Satiksmes iela, Tirzas iela, Litenes iela, Nometņu iela, Raiņa iela (posmā no Nometņu ielas līdz pludmalei), Dzirnavu iela, Tallinas iela, Robežu iela, Vecais ceļš.

Platums sarkanajās līnijās – no 15 līdz 20 m.

(3) Vietējās nozīmes ielas:

a) dzīvojamās ielas nodrošina gājēju un transporta kustību dzīvojamās apbūves teritorijās;

b) kravas transporta ielas nodrošina kravas un vieglo automašīnu transporta kustību ražošanas teritorijās;

c) gājēju ielas un ceļi nodrošina gājēju sakarus ar darba un atpūtas vietām, apkalpes iestādēm un uzņēmumiem, un sabiedriskā transporta pieturām. Jūrmalā gājēju ielas ir - Jomas iela (posmā no Turaidas ielas līdz Ātrai ielai) un Raiņa iela (perspektīvā – posmā no Tirzas ielas līdz Nometņu ielai);

d) parka ceļi nodrošina gājēju un transporta kustību parku un mežaparku teritorijās;

e) piebrauktuves nodrošina transporta līdzekļu piebraukšanu dzīvojamām un sabiedriskām ēkām, to grupām un citiem pilsētas apbūves objektiem kvartālu iekšienē;

f) veloceliņi paredzēti braukšanai ar velosipēdiem pa trasi, kurā nav cita veida transportlīdzekļu kustības.

5.21.3. IELAS ŠĶĒRSPROFILS

2. tabula

	Platums sarkanajās līnijās (m)	Brauktuves platums (m)	Ietves platums (m)
Maģistrāles	20, 22, 26, 28, 30	14, 15	2, 3
Ielas	10, 12, 15, 20	6, 7, 10.5	1.5
Piebrauktuves	6, 8, 10, 12	3.5, 5.5	0.75, 1
Veloceliņi un parka ceļi	3, 6, 8	1.5, 3	2, 3

(1) Ielas šķērsprofils jānosaka detālplānojumā vai ielas projektā saskaņā ar attīstības plāna un inženierkomunikāciju attīstības shēmu priekšlikumiem.

(2) Ielu braucamās daļas atļauts paredzēt gājējiem (gājēju ielas) vai ietves jauktai izmantošanai - gājējiem un velobraucējiem, ja to paredz detālplānojums.

(3) Kultūras pieminekļu saglabāšana nodrošināma saskaņā ar LR likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" neatkarīgi no sarkano līniju robežām. Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās sarkano līniju robežas nevar būt par iemeslu uzskaites grupas vai arhitektoniski vērtīgu ēku (atbilstoši Attīstības plānam) nojaukšanai.

5.21.4. BRAUKTUVJU APMALES NOAPAĻOJUMA RĀDIUSI

(1) Ielu un ceļu brauktuvju apmales noapaļojuma rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un maģistrālēm jānosaka ne mazāki par 8 m, bet transporta laukumos - ne mazāki par 12 m.

(2) Rekonstrukcijas apstākļos un vietējas nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos pieļaujams samazināt minimālos lielumus attiecīgi līdz 5 un 8 m.

(3) Ja brauktuve nav norobežota ar apmales akmeņiem, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m.

5.21.5. STRUPCEĻŠ

Ja ielas veido strupceļu, tad brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums ar iekšējo diametru ne mazāku kā 16 m un ne mazāku kā 30 m, ja jāierīko apgriešanās laukums sabiedriskajam pasažieru transportam. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.

5.21.6. IETVES, GĀJĒJU PĀREJAS

(1) Ietves platums noteikts saskaņā ar 2. tabulu. Pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritorijās ietvju platumu drīkst samazināt, ja to nosaka detālplānojums vai ielas projekts.

(2) Ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļas augstumu ne lielāku par 2,5 cm.

(3) Uz ietvēm pie ieejām ēkās pieļaujams izvirzīt tikai vienu pakāpienu un ne vairāk kā 30 cm platu, turklāt brīvajam ietves platumam jāsaglabājas ne mazākam par 1,2 m. Pakāpienam nedrīkst būt pulēta virsma, ja tajā netiek iestrādāta neslidena josla.

(4) Gājēju ielās pieļaujams pakāpienus un podestus pie ieejas izvirzīt arī vairāk par 30 cm, bet ne vairāk par 1,0 m, turklāt tikai tad, ja līdz ielas asij paliek vēl vismaz 3,0 m un pakāpiens tiek dublēts ar uzbrauktuvi invalīdu ratiņiem.

(5) Ēkas, kas nav arhitektūras piemineklis, ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz ietvi, aizņemot vairāk kā 30 cm no ietves platuma.

(6) Neregulējamu ielu un ceļu krustojumiem un gājēju pārejām jābūt pārredzamiem. Tas jāpanāk nodrošinot redzamības trijstūri. Apbūvētas teritorijas robežās regulējamas kustības autoceļiem un maģistrālēm jāparedz gājēju pārejas vienā līmenī 200 – 300 m intervālā.

(7) Gājēju pārejās paredzēt:

a) luksoforus aprīkotus ar skaņas brīdinājuma signāliem;

b) atšķirīgus segumus bīstamās vietās cilvēkiem ar redzes traucējumiem;

c) kontrastējošas krāsas marķējumus;

d) atbilstoša slīpuma uzbrauktuves trotuāra apmalē vienā līmenī ar brauktuves segumu;

e) ietves apmales paaugstinājumu pie brauktuves malas;

f) ietves slīpumu ne lielāku par 3%;

g) telefonu, bankomātu un citu iespējamo šķēršļu novietojums tā, lai tie netraucētu gājēju un ratiņkrēslu lietotāju pārvietošanos.

5.21.7. VELOCELIŅI

(1) Veicot ielu rekonstrukciju vai jaunu veloceliņu izbūvi, ievērot LR Satiksmes ministrijas "Rekomendācijas veloceliņu projektēšanai" Nr. 01-21/1 (15.05.2002.).

(2) Veloceliņi var būt ar vienvirziena un divvirziena kustību, ar ne mazāk kā 0,5 m platām drošības joslām sānos. Šauros apstākļos drošības joslu vietā pieļaujams ierīkot 0,75 m augstas norobežojošas barjeras.

(3) Pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, atdalot tās ar dubultlīnijas marķējumu. Joslas platumam jābūt ne mazākam par 1,2 m transporta plūsmas kustības virzienā un ne mazākam par 1,5 m pretējā virzienā. Joslas platumam, ko ierīko gar ietvi, jābūt ne mazākam par 1,0 m.

(4) Velosipēdu novietošanai paredzētās iekārtas jāuzstāda tā, lai tās netraucētu ratiņkrēslu lietotāju pārvietošanos.

5.21.8. KLĀTNE (SEGUMS)

(1) Lielceļu, maģistrāļu, pilsētas ielu un piebrauktuvju, kā arī laukumu un ietvju klātnēm jābūt ar cietu segumu.

(2) Celiņu klātnei apstādījumu teritorijās pieļaujami dažādi segumi.

5.22. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS

(1) Visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no attīstības plāna - teritorijas plānojuma (ģenerālplāna), detālā plānojuma vai inženiertehnisko komunikācju attīstības shēmām.

(2) Inženiertehniskās komunikācijas jāizvieto ielu sarkanajās līnijās vai ārpus tām, saskaņojot ar attiecīgās zemes īpašniekiem.

5.23. PAZEMES TELPA

Pazemes telpa ir telpa zem zemesgabala esošā zemes līmeņa augstuma atzīmes, kas iziet ārpus ēkas ārējā perimetra projekcijas cokola līmenī. Vietās, kur vietējo apstākļu un ekonomisko apsvērumu dēļ ir lietderīgi izmantot pazemes telpu (pazemi), var paredzēt tās kompleksu izmantošanu, izvietojot pazemes būves, izņemot Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu.

5.24. APSTĀDĪJUMI, MEŽI UN ATSEVIŠĶI KOKI UN AUGI

5.24.1. APSTĀDĪJUMI

(1) Visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi.

(2) Visiem zemesgabalu īpašniekiem un lietotājiem Jūrmalas pilsētā ir jāievēro "Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumi".

5.24.2. MEŽI

(1) Visi meži Jūrmalas pilsētas teritorijā ir aizsargājami pilsētas meži.

(2) Visās apbūves teritorijās, kurās atbilstoši meža inventarizācijai ir meža zeme, saglabājams mežs un dabīgā meža zemsedze.

(3) Meža zemes transformāciju veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Privāto, pašvaldības un valsts mežu izmantošanas un apsaimniekošanas juridiskais pamats ir meža apsaimniekošanas plāns.

(5) Apbūves teritorijās, kurās ir meža zeme, ierīkojot mākslīgas ūdenstilpnes to platība ieskaitāma zemesgabala apbūves blīvumā.

5.24.3. KOKU UN TO SAKŅU SISTĒMAS AIZSARDZĪBA

Izbūvējot inženiertīklus un veicot būvdarbus koku tiešā tuvumā, jāievēro koku un to sakņu sistēmas aizsardzības noteikumi. Skatīt 1.-6. zīmējumus "Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumos".

Ap priedēm saglabājama priedēm raksturīgā zemsedze 5 m attālumā no koka stumbra.

5.24.4. AIZSARGĀJAMIE KOKI

(1) Aizsargājamo koku saraksts Jūrmalā ir noteikts "Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumos".

(2) Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to augšanas apstākļus, ap koku aizliegta jebkura saimnieciskā darbība 10 m attālumā no koka vainaga projekcijas uz zemes.

5.24.5. AIZSARGĀJAMIE AUGI

Retie un aizsargājamie augi Jūrmalā nosakāmi atbilstoši LR Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (ar grozījumiem 2004. gadā).

5.24.6. ATTĀLUMS NO ĒKĀM, BŪVĒM UN INŽENIERTĪKLIEM LĪDZ KOKIEM UN KRŪMIEM

ATTĀLUMI NO ĒKĀM LĪDZ KOKIEM, KRŪMIEM

3.tabula

ĒKAS, BŪVES, INŽENIERTĪKLI	ATTĀLUMS METROS LĪDZ VIDUM
LABIEKĀRTOJUMA ELEMENTI	koka stumbram	krūmam
Ēkas un būves ārsiena	5,0	1,5
Ietves un gājēju celiņa malas	0,7	3,0
Ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales mala vai grāvja augšmala	2,0	1,0
Tilta, estakādes apgaismojuma balsts vai stabs	4,0	-
Nogāzes, terases pamata pēda	1,0	0,5
Atbalsta sieniņas pamata pēda vai iekšējā mala	3,0	1,0
Pazemes inženierkomunikācijas: gāzes vads, kanalizācija siltumtrase (no ārējā terases gabarīta) ūdensvads, drenāža strāvas un sakaru kabelis	1,5 2,0 2,0 2,0	- 1,0 - 0,7

Piezīmes:

(1) Norādītie normatīvie attālumi attiecināmi uz kokiem ar lapotnes (kroņa) diametru līdz 5 metriem. Lielāka diametra kokiem attālumi jāpalielina.

(2) Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu.

5.24.7. KOKU CIRŠANA

(1) Koku ciršanu ārpus meža zemēm nosaka "Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumi".

(2) Koku ciršanu meža zemēs nosaka Meža likuma 39.pants. Valsts meža dienesta izsniegtais ciršanas apliecinājums ir vienīgais dokuments, kas dod tiesības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam cirst kokus mežā.

(3) Būvprojekts skiču stadijā jāsaskaņo Jūrmalas pilsētas Apstādījumu uzraudzības komisijā, ja tas paredz koku nociršanu vai ēkas tiek projektētas tuvāk par 2,0 m līdz koka stumbram.

5.25. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA

(1) Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu zemesgabalā un veicot būvdarbus maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs.

(2) Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno.

(3) Būvprojekta sastāvā ir jābūt vertikālā plānojuma zīmējumam.

(4) Zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par 30 cm ir jāskaņo ar Domes Vides aizsardzības nodaļu un Būvvaldi.

5.26. GRĀVJU UN DABĪGO NOTEČU SAGLABĀŠANA

(1) Lai novērstu gruntsūdeņa līmeņa celšanos, esošie grāvji un dabīgās noteces ir noteikti jāsaglabā. Gadījumos, ja šķērsām grāvim tiek būvēta jauna iela vai piebraucamais ceļš, jāparedz caurtekas ūdens noteču saglabāšanai un vai izveidošanai.

(2) Nedrīkst grāvjus vai dabīgās noteces aizvietot ar caurulēm. Ja teritoriju apbūvējot, vai kādu citu iemeslu dēļ, ir nepieciešams grāvjus aizbērt, tad to vietā vispirms jāizveido jauni grāvji citā vietā. Ja grāvi nav iespējams izveidot, izņēmuma kārtā to var aizvietot ar cauruļvadu, izveidojot papildus drenāžu. Projektu jāsaskaņo noteiktā kārtībā.

(3) Zemesgabalu nedrīkst apbūvēt tuvāk par 3 m no pilsētas grāvju augšmalas, ja tie atrodas zemesgabala robežās savrupmāju dzīvojamās teritorijās (Dz).

(4) Pārējās apbūves teritorijās ēkas un citas būves nedrīkst būvēt tuvāk par 5 m no pilsētas maģistrālo grāvju augšmalas.

5.27. STIHIJU POSTĪJUMU ATJAUNOŠANA

Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītas vai daļēji nopostītas ēkas vai citas būves tajās pašās pamatdimensijās, atbilstoši agrāk esošajam veidolam un tajā pašā novietnē, ja tās atbilst apbūves noteikumu prasībām.

5.28. ĒKU UN CITU BŪVJU NOJAUKŠANA

Saskaņā ar Būvniecības likuma VIII nodaļu un Jūrmalas pilsētas domes ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas nolikumu:

(1) Ēku un citu būvju nojaukšanai nepieciešama atļauja.

(2) Nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vietā 6 mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jārekultivē un jāapzaļumo.

5.29. SPECIĀLI PASĀKUMI VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI CILVĒKIEM AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM.

(1) Projektējot pilsētas teritoriju izbūvi, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, ir jāparedz speciāli pasākumi, lai nodrošinātu netraucētu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošinot brīvu pieeju un pārvietošanos gan sabiedriskos, gan apkalpes objektos, gan mājokļos.

(2) Būvējot jaunas un rekonstruējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas jānodrošina LBN 208-00 un LBN 211-98 prasību izpilde.

5.30. DZERAMĀ ŪDENS AKAS

(1) Grodu aku augšējai malai jāatrodas ne mazāk kā 0,8 m virs zemes Apkārt grodu un cauruļveida akām 1-2 m platā joslā jāparedz betona vai bruģējuma apmale, ar slīpumu 0,1 m no akas. Ap akām jāizveido māla aizsargkārta 0,5 m platumā un 1,5 līdz 2 metru dziļumā no zemes virsmas. Grodu un cauruļveida akas maksimāli jāattālina no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem (izsmeļamām atejbedrēm, komposta kaudzēm u.c.), nodrošinot minimālo attālumu starp tiem - 10 m, tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalos novietotajiem.

(2) Teritorijās, kurās nav izbūvēti pilsētas ūdensapgādes tīkli, pieļaujams veidot urbumus, saņemot urbumu ierīkošanas atļauju no Valsts Ģeoloģijas dienesta. Atļauja jāsaskaņo ar Sabiedrības veselības aģentūru un pēc tam jāsaņem Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atļauja.

5.31. IZSMEĻAMĀS ATEJBEDRES

Rajonos, kur nav iespējams pieslēgties pie pilsētas kanalizācijas notekūdeņu sistēmām, atsevišķi novietotām ēkām ar notekūdeņu daudzumu līdz 1m3/dn, pieļaujama individuālo attīrīšanas iekārtu uzstādīšana un izsmeļamās atejbedres. Atejbedru sienām un grīdai jābūt no ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem. Nav pieļaujama notekūdeņu iesūcināšana gruntī.

6. nodaļa. PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI UN DEGVIELAS UZPILDES STACIJU IZVIETOJUMAM

6.1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI

(1) Apbūves noteikumu prasības velosipēdu, automašīnu novietošanai neattiecas ne uz vienu šo noteikumu pieņemšanas dienā esošu ēku vai citu būvi līdz brīdim, kad tās platība tiek palielināta, vai mainīta izmantošana, vai pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits, vietu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt velosipēdu un automašīnu novietošanai nepieciešamo laukumu. Tad šāds laukums ir jānodrošina līdz minētajām izmaiņām atbilstošam lielumam.

(2) Nepieciešamo velosipēdu novietņu, autostāvvietu un garāžu skaitu un to izvietojumu nosaka attiecīgie LR būvnormatīvi un apbūves noteikumi. Ja tie paredz mazāku automašīnu novietņu skaitu kā šajos apbūves noteikumos, tad jāpieņem lielākais nodrošinājums.

(3) Minimālo autostāvvietu skaitu sabiedriskajām iestādēm un ražošanas objektiem nosaka, ievērojot šādus autostāvvietu vietējos normatīvus:

4.tabula

Ēkas un būves	Aprēķinu vienība	Automašīnu vietas uz aprēķina vienību
Pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādes	1 strādājošais	0.3
Ražošanas uzņēmumi	1 strādājošais	0.1
Tirdzniecības centri un veikali ar tirdzniecības zāles platību lielāku par 200 m^2	10 m^2 tirdzniecības platības	1
Tirgi	1 tirdzniecības vieta	0.5
Restorāni un kafejnīcas	10 vietas	1.5
Teātri, kinoteātri, koncertzāles, muzeji, izstādes, baznīcas, sanāksmju zāles.	10 vietas vai vienlaicīgi apmeklētāji	1.5
Viesnīcas	10 vietas	2
Sporta zāles un celtnes ar vairāk par 500 skatītāju vietām	10 vietas	0.4
Pludmales (apmeklētas) sporta un tūrisma bāzes	10 vienlaicīgo apmeklētāju	0.5

(4) Attālumi no virszemes un daļēji ieraktām (iegremdētām) garāžām, atklātām autostāvvietām pastāvīgai un īslaicīgai glabāšanai līdz dzīvojamām un sabiedriskām ēkām, kā arī līdz skolu, pirmsskolas bērnu iestāžu, ārstniecības iestāžu (ar stacionāriem) zemesgabaliem, jāpieņem ne mazāki par 5. tabulā norādītajiem.

6.2. NOTEIKUMI AUTOSTĀVVIETĀM, VELOSIPĒDU NOVIETNĒM

(1) Ēka un cita būve ar autostāvvietām (t.sk. velonovietnēm) jānodrošina pirms nodošanas ekspluatācijā.

(2) Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ja zemesgabals atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības prasībām un apbūves noteikumos (vai detālajā plānojumā) noteikts savādāk.

(3) Ja ēka un cita būve vai zemesgabals ietver vairāk kā vienu izmantošanas veidu un katram izmantošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram izmantošanas veidam atsevišķi un summē.

(4) Autostāvvietas vienai izmantošanai nevar uzskatīt par stāvvietu jebkādai citai izmantošanai, izņemot, ja šai citai izmantošanai nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas stāvvietu un lietošanas laiki nesakrīt.

(5) Zemesgabala lielums vienai vieglās automašīnas izvietošanai virszemes atklātā autostāvvietā jāpieņem 25 kv.m.

(6) Zemesgabala lielums viena pasažieru tūristu autobusa izvietošanai virszemes autostāvvietā jāpieņem 75 kv.m.

(7) Autostāvvietas segums līdz 20 automašīnu izvietošanai jāierīko no plātnīšu, vai citiem minerāliem materiāliem. Asfalta segums pieļaujams autostāvvietām ielu malās, ārpus pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijām, jauktas ražošanas teritorijās un autostāvvietām ar 21 un vairāk automašīnu izvietošanu.

(8) Izveidot autostāvvietas uz ielu braucamās daļas drīkst, ja tiek nodrošināta velosipēdu kustības josla brauktuves malā 1,5 m platumā un minimālais braukšanas joslas platums katrā virzienā ir:

a) ielās ar sabiedriskā transporta kustību, neatkarīgi no ielas nozīmes - 4,0 m;

b) ielās - 3,5 m;

c) piebrauktuvēs - 3,0 m.

(9) Zemesgabala lielums viena velosipēda novietošanai virszemes stāvvietā jāpieņem 0,5 kv.m.

(10) Nepieciešamo un maksimāli atļauto autostāvvietu skaits dots katras atsevišķas teritorijas izmantošanas noteikumu apakšpunktā "autostāvvietas".

(11) Nedrīkst izvietot autostāvvietas vietās, kur tās šķērso gaisa vadu līnijas. Uz pazemes elektrokabeļu līnijām drīkst izvietot tikai īslaicīgas uzturēšanās autostāvvietas.

(12) Katrā sabiedriskas lietošanas autostāvvietā 5% no kopējā stāvvietu skaita jāparedz invalīdiem speciāli pielāgotas - 3,5 m platas autostāvvietas.

(13) Attālumi no autostāvvietām līdz ēkām jāpieņem pēc tabulas:

5. tabula

Ēkas līdz kurām nosaka attālumu	No garāžām un atklātām autostāvvietām ar vieglo automašīnu skaitu
	10 un mazāk	11-50	51-100	101-300	Vairāk par 300
Dzīvojamās mājas	10**	15	25	35	50
Dzīvojamo māju gali bez logiem	10**	10**	15	25	35
Sabiedriskās (publiskās) ēkas	10**	10**	15	25	25
Vispārizglītojošas skolas un pirmsskolas bērnu iestādes	15	25	25	50	*
Ārstniecības iestādes ar stacionāru	25	50	*	*	*

* Nosaka saskaņojot ar Valsts aģentūru "Sabiedrības veselības aģentūra".

** No III-V ugunsdrošības pakāpes garāžu ēkām attālums jāpieņem ne mazāks par 12 m.

6.3. NOTEIKUMI AUTOMAŠĪNU NOVIETŅU PIEBRAUCAMAJIEM CEĻIEM

(1) Automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai), izņemot gadījumus, kad apbūves noteikumos noteikts savādāk.

(2) Attālums no iebrauktuves garāžā vai izbrauktuves no tās jāpieņem ne mazāks par:

a) 50 m no krustojuma ar maģistrāli;

b) 20 m no krustojuma ar vietējas nozīmes ielu;

c) 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.

6.4. NOTEIKUMI DEGVIELAS UZPILDES STACIJU (DUS), ŠĶIDRĀS UN SASPIESTĀS GĀZES UZPILDES STACIJU UN NAFTAS BĀZU BŪVNIECĪBAI UN IZVIETOJUMAM

(1) Degvielas uzpildes staciju, šķidrās un saspiestās gāzes uzpildes staciju un naftas bāzu būvniecība, izvietojums un ekspluatācija nav pieļaujama:

a) bez Lielrīgas reģionālas vides pārvaldes tehnisko noteikumu saņemšanas;

b) Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās, aizsargjoslās ap kultūras pieminekļiem un ja nav saņemta VKPAI un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauja;

c) memoriālu, piemiņas vietu, pieminekļu un kulta celtņu tuvumā vai vizuālā saistībā ar tiem;

d) īpaši aizsargājamu dabas objektu teritorijās vai to aizsardzības joslās;

e) ūdenstilpņu un ūdensteču aizsargjoslās;

f) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

g) aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām;

h) aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

i) aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

j) valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju, posteņu un stacionāro valsts nozīmes monitoringa punkta aizsargjoslās;

k) elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu, kanalizācijas tīklu, gāzes un naftas vadu aizsargjoslās;

l) valsts ģeodēzisko atbalsta punkta aizsargjoslās;

m) karjeru aizsargjoslās.

(2) Degvielas uzpildes vietām jābūt segtām, tur jānodrošina iespējas savākt izlijušo degvielu.

(3) Jāparedz lietus notekūdeņu savākšana un attīrīšana.

(4) Jāparedz novērojumu tīkla izveide pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei.

(5) Kaitīgo vielu izmešu koncentrācijas jebkuros tehnoloģiskos procesos uz teritorijas robežas un ārpus tās nedrīkst pārsniegt šo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas apdzīvotās vietās.

(6) Projektējot un ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes jāievēro LR Ministru kabineta 03.08.1999. noteikumi Nr. 269 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”.

7. nodaļa. APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Apbūves teritorijās pieļaujamās sekundārās (papildus) izmantošanas noteikumus skatīt attiecīgās izmantošanas nodaļā.

Apbūves teritoriju, kuras atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās, izmantošanas noteikumus skatīt papildus 8. nodaļas 8. punkta apakšpunktos.

Izņēmumi un papildinājumi Apbūves teritorijās izstrādājami un pamatojami detālplānojumos noteiktām teritorijām un tie stājas spēkā pēc detālplānojuma apstiprināšanas.

Būvvalde, gatavojot Arhitektūras un plānošanas nosacījumus konkrētam zemesgabalam, var izvirzīt stingrākas prasības apbūves izvietošanai un apjomam, pamatojoties uz apkārtējās vides raksturīgo apbūves un vides raksturu, saglabājot vienotu un harmonisku vidi.

7.1. SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (Dz)

7.1.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos savrupmāju dzīvojamā teritorija (Dz) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju (viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas vai vasarnīcas), dvīņu māju (bloķētu divu dzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja) apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.1.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta savrupmāju dzīvojamai apbūvei, (Dz) ir:

(1) Dzīvojamās mājas:

a) savrupmājas:

- viendzīvokļa mājas;

- divdzīvokļu mājas;

- dvīņu mājas;

b) vasarnīcas;

c) dārza mājas;

d) privāts mājas bērnudārzs, kā palīgizmantošana.

(2) atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālais plānojums, vai atsevišķā zemesgabala ģenerālplāns - vietējas nozīmes Sabiedriskā iestāde:

a) pirmsskolas bērnu iestāde;

b) pārvaldes iestāde;

c) veterinārā iestāde;

d) sporta būve;

e) ārstniecības un veselības aprūpes iestādes.

(3) atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālais plānojums, vai atsevišķā zemesgabala ģenerālplāns - vietējas nozīmes Darījumu iestāde:

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts;

(4) Palīgizmantošana:

a) saimniecības ēkas;

b) individuālās garāžas;

c) šķūņi;

d) ziemas dārzi (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas);

e) pagrabi ar kopējo platību līdz 40 kv.m.;

f) siltumnīcas;

g) nojumes;

h) apsardzes ēkas;

i) telpas individuālā darba vajadzībām.

7.1.3. ZEMESGABALU DALĪŠANA UN VEIDOŠANA

Savrupmāju dzīvojamā teritorija - jaunu zemesgabalu veidošana dzīvojamai apbūvei jāveic atbilstoši “Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumu” plānam un ja tas nav pretrunā ar apbūves noteikumu 4. nodaļas nosacījumiem.

7.1.4. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN APBŪVES INTENSITĀTE, MINIMĀLĀ BRĪVĀ ZAĻĀ TERITORIJA

(1) Atkarībā no zemesgabalu vidējās platības lieluma kvartālā tiek pieļauti maksimālie apbūves blīvuma lielumi atbilstoši "Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumu" plānam.

(2) Atkarībā no atļautā apbūves blīvuma tiek pieļauti šādi maksimālie apbūves intensitātes lielumi un minimālā brīvā zaļā teritorija:

6. tabula

Zemesgabalu vidējā platība kvartālā (kv. m)	Maksimālais apbūves blīvums%	Minimālā brīvā (zaļā) teritorija %	Maksimālā apbūves intensitāte%
800 1000 1200 1500 1800	30 25 25 20 20	40 45 45 50 50	80 65 65 50 50

7.1.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) 2 stāvi, ar jumta stāvu (3 stāvi).

(2) Maksimālais ēkas un būves augstums līdz jumta korei - 12 m.

7.1.6. PRIEKŠPAGALMA DZIĻUMS

Izņemot iedibinātas būvlaides gadījumā vai, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk,

ēkām un būvēm zemesgabalā jāatrodas :

- ne mazāk kā 6 m attālumā no maģistrālo ielu un ne mazāk kā 3 m attālumā no pārējo ielu sarkanajām līnijām.

7.1.8. AUTOSTĀVVIETAS

Paredzot vienā savrupmājas zemesgabalā vairāk par 3 pastāvīgām autostāvvietām, jāievēro atklāto autostāvvietu izvietošanas noteikumi.

7.1.9. CITI NOTEIKUMI DZĪVOJAMAI APBŪVEI

(1) Ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā pretuguns mūrim ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz sava zemesgabala pusi.

(2) Maksimālais apbūves augstums nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (1/2) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemesgabalu.

7.1.10. IZŅĒMUMI, PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Vikingu ielas 15 vēsturiskais zemesgabals.

(2) Slokas ielas 92 vēsturiskais zemesgabals.

(3) Slokas darījumu parks.

(4) Dāvja iela 34.

(5) Teritorija Slokas ielā 115, “Vagari” 29A un “Bērziņi”.

(6) Teritorija Priedainē no Upmalas ielas līdz Lielupei.

(7) Dāvja iela 88.

(8) Slokas iela 89.

(9) Slokas iela 107.

7.2. "PRIEŽU PARKA" RAJONS AR APBŪVI (P)

7.2.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos "Priežu parka" rajons ar apbūvi (P) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāja priežu mežā, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.2.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemesgabaliem (arī to daļām) "Priežu parka" rajonā ar apbūvi (P), ir:

(1) Dzīvojamās mājas:

a) Savrupmājas:

- viendzīvokļa mājas;

- divdzīvokļu mājas;

- dvīņu mājas;

b) vasarnīca,

c) privāts mājas bērnudārzs, kā palīgizmantošana.

(2) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vietējas nozīmes Darījumu iestāde:

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts.

(3) Palīgizmantošana:

a) saimniecības ēkas;

b) individuālās garāžas;

c) šķūņi;

d) ziemas dārzi (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas);

e) nojumes;

f) apsardzes ēkas;

g) telpas individuālā darba vajadzībām.

7.2.3. ZEMESGABALU DALĪŠANA UN VEIDOŠANA

"Priežu parka" rajonā ar apbūvi aizliegta esošo zemesgabalu sadalīšana, un jaunu veidošana ja jebkura jaunveidojamā zemesgabala lielums ir mazāks par noteiktajām vidējām platībām „Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumu” plānā.

7.2.4. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

Atkarībā no zemesgabalu vidējās platības lieluma kvartālā, vai no zemesgabala lieluma (ja kvartālam noteikti dažādi teritorijas zonējumi vai zemesgabali ir „nedalāmi”), tiek pieļauti šādi maksimālie apbūves blīvuma lielumi un intensitāte:

7. tabula

Zemesgabalu vidējā platība kvartālā m^2	Maksimālais apbūves blīvums %	Maksimālā apbūves intensitāte %
līdz 1800 1801- 2200 2201 -3000 3001 – 4000 Virs 4000	15 12 10 9 6	40 30 25 22 15

7.2.5. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Atkarībā no zemesgabala lieluma tiek prasītas šādas minimālās brīvās (zaļās) teritorijas, kurās jāsaglabā mežs un dabīgā zemsedze:

8. tabula

Zemesgabalu platība m^2	Minimālā brīvā (zaļās) teritorija
līdz 1800 1801 – 2200 2201 - 3000 3001 – 4000 Virs 4000	70% 75% 80% 80% 85%

7.2.6. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) Maksimālais ēkas vai būves stāvu skaits – 2 stāvi, ar jumta stāvu (3 stāvi).

(2) Maksimālais ēkas un būves augstums arī atpūtas, pakalpojumu un pārējiem objektiem līdz jumta korei – 12 m.

7.2.7. AUTOSTĀVVIETAS

Savrupmāju zemesgabalos maksimālais autostāvvietu skaits - 3.

7.2.8. CITI NOTEIKUMI

(1) Zemesgabalos aizliegts ierīkot jaunas un paplašināt esošās siltumnīcas, sakņu un augļu dārzus.

(2) Zemesgabalos jāsaglabā un jāatjauno priedei raksturīgais biotops.

(3) Maksimālais apbūves augstums nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (1/2) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemesgabalu.

7.2.9. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Teritorija starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi.

(2) Slokas ielas 92 vēsturiskais zemesgabals.

(3) Promenādes iela 4.

(4) Teritorija starp Cīruļu, Caunu un Rubeņu ielām.

(5) Teritorija vasarnīcu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Vārnukrogs”.

(6) Kvartāls starp E.Birznieka-Upīša ielu, 13. līniju, 17. līniju un pludmali.

(7) Bulduru prospekts 107.

(8) 33. līnija 2.

(9) Rotas iela 7.

(10) Slokas iela 95/97.

7.3. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (DzM)

7.3.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos mazstāvu dzīvojamās teritorijas (DzM) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu māju, dvīņu vai rindu māju apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.3.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta mazstāvu dzīvojamai apbūvei (DzM), ir:

(1) Dzīvojamās mājas:

a) mazstāvu daudzdzīvokļu māja;

b) rindu māja;

c) dvīņu māja;

d) atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, savrupmāja.

(2) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai mazstāvu daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā vietējās nozīmes Sabiedriskā iestāde:

a) pārvaldes iestāde;

b) pirmsskolas bērnu iestāde;

c) sporta būve;

d) ārstniecības un veselības aprūpes iestāde.

(3) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai mazstāvu daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, vietējās nozīmes Darījumu iestāde:

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts.

7.3.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

(1) Mazstāvu daudzdzīvokļu mājas apbūvei 30% 105%

(2) Rindu un dvīņu mājas apbūvei 25% 65%

(3) Tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādei 35% 115%

(4) Sabiedriskām iestādēm 35% 90%

(5) Savrupmājai skat. pkt. 7.1.4.

7.3.4. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

(1) Mazstāvu daudzdzīvokļu mājas apbūvei 30%

(2) Rindu mājas apbūvei 40%

(3) Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektiem 25%

(4) Sabiedriskām iestādēm 35%

(5) Savrupmājai skat. pkt. 7.1.4.

7.3.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) Mazstāvu daudzdzīvokļu mājām - apbūvei 4 stāvi , ieskaitot jumta stāvu.

(2) Dvīņu un rindu mājām - 2 stāvi, ar jumta stāvu (3 stāvi).

(3) Darījumu un sabiedriskām iestādēm - 3 stāvi.

7.3.6. AUTOSTĀVVIETAS

Uz katru dzīvokli ar platību līdz 70 kv.m. jāparedz autostāvvieta (garāža) vismaz 1 automašīnai, bet uz katru dzīvokli ar platību līdz 120 kv.m. - vismaz 1,5 automašīnām.

7.3.7. ATTĀLUMI STARP 2-4 STĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀM MĀJĀM

(1) Izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, jāpieņem ne mazāks attālums par 15 m 2-3 stāvu apbūvē un 20 m 4 stāvu apbūvē;

(2) Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m.

(3) Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatāmība no ēku logiem un ievērotas insolācijas un apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt.

7.3.8. CITI NOTEIKUMI MAZSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU MĀJU APBŪVEI

(1) Atbilstoši LBN 211-98 prasībām.

(2) Pie atkritumu konteineru novietnēm jāparedz piebrauktuves.

(3) Papildus 7.3. punkta noteikumiem uz tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu attiecas šādi noteikumi:

a) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektam jāatrodas ēkas galvenajā fasādē pirmajā stāvā, vai ar to jāsaskaras. Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā atrodošos pagrabstāvu vai cokolstāvu, saskaņojot ar ēkas un zemes īpašniekiem;

b) aizliegts ierīkot tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus dzīvojamās ēkās, kas atrodas iekškvartālā;

c) ierīkojot tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus dzīvojamās ēkās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, nesamazinot ēkas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu laukumu;

d) ierīkojot tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus dzīvojamās ēkās, kurās to līdz šim nav bijis, izstrādājams komplekss ēkas fasādes rekonstrukcijas projekts;

e) mazstāvu daudzdzīvokļu ēkās jāparedz 1 kopīga telpa, kurā izvietot visas ēkas dzīvokļu elektroenerģijas skaitītājus. Tai jāatrodas maksimāli tuvu ēkas ievada kabelim un tā piesaistītajām komunikāciju sadalēm u.c.

7.3.9. IZŅĒMUMI, PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Jūrmalas centra detālplānojuma korekcijas koncepcija Plūdu ielas rajonā.

(2) Jūrmalā, Veidenbauma ielā 3.

7.4. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (DzD)

7.4.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos daudzstāvu dzīvojamā teritorija (DzD) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve, galvenokārt ar daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām ar īres vai privātiem dzīvokļiem, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana, kas izvietojama dzīvojamo māju pirmajos stāvos, piebūvēta dzīvojamai mājai vai atrodas tajā pašā zemesgabalā un nerada būtisku piesārņojumu.

7.4.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamajai apbūvei (DzD), ir:

(1) Dzīvojamās mājas:

a) daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas;

b) mazstāvu daudzdzīvokļu mājas;

c) rindu mājas;

d) sociālās mājas;

e) atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, savrupmāja, dvīņu māja.

(2) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā vietējās nozīmes Sabiedriskā iestāde:

a) pārvaldes iestāde;

b) pirmskolas bērnu iestāde;

c) sporta būve;

d) kultūras iestāde;

e) ārstniecības un veselības aprūpes iestāde.

(3) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā vietējās nozīmes Darījumu iestāde:

a) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts;

b) sadzīves pakalpojumu ēkas.

7.4.3. ZEMESGABALA LIELUMS

Jebkurai daudzdzīvokļu mājai jāparedz tai nepieciešamais zemesgabals, ko nosaka attiecīgie LR likumi, likumdošanas akti un būvnormatīvi.

7.4.4. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

(1) Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas apbūvei 30% 120 – 480%

(2) Mazstāvu daudzdzīvokļu mājas apbūvei 30% 105%

(3) Rindu mājas apbūvei 25% 65%

(4) Darījumu iestādēm 40% 120%

(5) Sabiedriskām iestādēm 35% 90%

7.4.5. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

(1) Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas apbūvei 30%

(2) Mazstāvu daudzdzīvokļu mājas apbūvei 30%

(3) Rindu mājas apbūvei 40%

(4) Darījumu iestādēm 25%

(5) Sabiedriskām iestādēm 35%

7.4.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS VAI CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas jaunbūvei – 5 un vairāk stāvi:

a) Kauguros no Talsu šosejas līdz Tirzas ielai - līdz 12 stāviem;

b) Slokā no dzelzceļa līdz Tirzas ielai - līdz 9 stāviem;

c) Slokā no dzelzceļa līdz Dzirnavu ielai - līdz 5 stāviem;

d) Dubultos no dzelzceļa līdz Strēlnieku prospektam - līdz 5 stāviem;

e) Dubultos no dzelzceļa līdz Salas ielai - līdz 12 stāviem;

f) Majoros no dzelzceļa līdz Plūdu ielai - līdz 5 stāviem;

g) Bulduros no dzelzceļa līdz Rīgas ielai - līdz 5 stāviem (izņemot Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā);

h) Lielupē pie Meža prospekta – līdz 5 stāviem;

i) Buļļuciemā - līdz 5 stāviem;

(2) Mazstāvu daudzdzīvokļu māju, rindu māju, sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūvei - skat. 7.3.5. pkt.

7.4.6. ATTĀLUMS STARP 2-4 STĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀM MĀJĀM

(1) Izvietojot tās ar garākajām fasādēm pretī vienu otrai, jāpieņem ne mazāks attālums par 15 m 2-3 stāvu apbūvē un 20 m 4 stāvu apbūvē.

(2) Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m.

(3) Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatamība no ēku logiem un ievērotas insolācijas un apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt.

7.4.7. CITI NOTEIKUMI

(1) Atbilstoši LBN 211-98 prasībām.

(2) Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo namu logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks par:

- bērnu rotaļām - 12 m;

- pieaugušo iedzīvotāju atpūtai - 10 m;

- fizkultūras nodarbībām - 10-40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa

un nodarbību veida);

- saimnieciskiem mērķiem (paklāju

tīrīšanai, atkritumu konteineru

novietošanai u.c.) - 20 m;

- suņu pastaigai - 40 m;

- autostāvvietām - pēc LBN 100, 6. tabulas.

(3) Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem fizkultūras nodarbībām, bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā - ne lielāks par 100 m. Pie atkritumu konteineru novietnēm jāparedz piebrauktuves.

(4) Papildus 7.4. pkt. noteikumiem uz tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu attiecas šādi noteikumi:

a) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektam jāatrodas ēkas galvenajā fasādē pirmajā stāvā, vai ar to jāsaskaras. Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā atrodošos pagrabstāvu vai cokolstāvu, saskaņojot ar ēkas un zemes īpašniekiem;

b) aizliegts ierīkot tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus dzīvojamās ēkās, kas atrodas iekškvartālā;

c) ierīkojot tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus dzīvojamās ēkās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, nesamazinot ēkas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu laukumu;

d) ierīkojot tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus dzīvojamās ēkās, kur to līdz šim nav bijis, izstrādājams komplekss ēkas fasādes rekonstrukcijas projekts.

(5) Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās jāparedz 1 kopīga telpa, kurā izvietot visas ēkas dzīvokļu elektroenerģijas skaitītājus. Tai jāatrodas maksimāli tuvu ēkas ievada kabelim un tā piesaistītajām komunikāciju sadalēm u.c.

7.4.8. AUTOSTĀVVIETAS

Uz katru dzīvokli ar platību līdz 70 kv.m. jāparedz autostāvvieta (garāža) vismaz 1 automašīnai, bet uz katru dzīvokli ar platību līdz 120 kv.m. - vismaz 1,5 automašīnām.

7.4.9. PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA), IZŅĒMUMI

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos.

7.5. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBU TERITORIJAS (DzS)

7.5.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos dārzkopības sabiedrību teritorijas (DzS) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir dārzkopība, sakņkopība, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.5.2.ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta dārzkopības sabiedrībai (DzS) ir:

(1) Dzīvojamās mājas:

- dārza māja.

(2) Atsevišķā zemesgabalā, vietējās nozīmes Sabiedriskā iestāde:

- pārvaldes iestāde.

(3) Atsevišķā zemesgabalā, vietējās nozīmes Darījumu iestāde:

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu.

(4) Palīgizmantošana:

a) saimniecības ēkas;

b) šķūņi;

c) siltumnīcas;

d) nojumes;

f) apsardzes ēkas;

7.5.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS

Dārzkopības sabiedrībās zemesgabala maksimālais lielums - 600 m² un kopējais apbūves blīvums - 15% .

7.5.4. MAKSIMĀLAIS STĀVU SKAITS

Maksimālais stāvu skaits - 1.

7.5.5. MAKSIMĀLAIS ĒKU SKAITS UZ ZEMESGABALA

Zemesgabalā nedrīkst ierīkot vairāk kā 1 dārza māju vai vasarnīcu un saimniecības ēku.

7.5.6. AUTOSTĀVVIETAS

Maksimālais pastāvīgais autostāvvietu skaits - 1. Autostāvvietu segums no plātnīšu vai minerāliem materiāliem.

7.5.7.CITI NOTEIKUMI

(1) Zemesgabalus nedrīkst dalīt, izņemot gadījumus, ja atdala ar mērķi pievienot vai apvienot zemesgabalus.

(2) Dārza mājā un vasarnīcā drīkst būt līdz 40 kv.m apkurināmas platības.

(3) Apbūves blīvumā netiek ieskaitītas lecektis un neapkurināmas siltumnīcas.

7.5.8. IZŅĒMUMI, PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

7.6. JAUKTAS ATPŪTAS UN DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS RĪGAS JŪRAS LĪČA KRASTA KĀPU AIZSARGJOSLĀ (JK)

7.6.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir atpūta un ar to saistīts pakalpojumu objekts, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.6.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK), ir:

(1) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

a) atpūtas iestāde;

b) kultūras iestāde;

c) viesnīca;

d) citas īslaicīgas apmešanās ēkas:

- kempingi;

- tūristu mītnes;

- ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai;

e) sezonas rakstura tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts;

f) restorāni, kafejnīcas, bāri u.c. ēdināšanas uzņēmumi:

- vasaras tipa kafejnīcas, bufetes un bāri ar vaļējām verandām.

(2) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālais plānojums, vai atsevišķā zemesgabala ģenerālplāns Dzīvojamās mājas:

a) savrupmāja;

b) vasarnīca;

(3) Palīgizmantošana:

a) saimniecības ēkas;

b) individuālās garāžas;

c) ziemas dārzi (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas);

d) pagrabi ar kopējo platību līdz 40 kv.m.;

e) nojumes;

f) apsardzes ēkas;

g) publisko tualešu ēkas.

Jauna būvniecība pieļaujama saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

7.6.3. ZEMESGABALU DALĪŠANA UN VEIDOŠANA

Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) aizliegta esošo zemesgabalu sadalīšana.

Jāievēro Attīstības plānā noteiktās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas bez apbūves (PK), izstrādājot detālos plānojumus tās precizē un nosaka žoga līniju, saglabājot iespēju sabiedrībai brīvi pārvietoties kāpu zonā paralēli pludmalei.

7.6.4. ZEMESGABALU MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

(1) Atkarībā no zemesgabalu lieluma tiek pieļauti šādi maksimālie apbūves blīvuma un apbūves intensitātes lielumi, un tos nosaka detālplānojumā nepārsniedzot 9.tabulā noteiktos:

9. tabula

Zemesgabala vai apbūvei paredzētās daļas platība m^2	Maksimālais apbūves blīvums %	Maksimālā apbūves intensitāte %
līdz - 1200 1201 - 1800 1801 - 2400 2401 – 3000 3001 - 4000	20 15 12 11 10	40 30 24 22 20

7.6.5. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

(1) Atkarībā no zemesgabala lieluma tiek prasītas šādas minimālās brīvās (zaļās) teritorijas, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk:

10. tabula

Zemesgabala vai apbūvei paredzētās daļas platība m^2	Minimālā brīvā (zaļā) teritorija %
līdz - 1200 1201 - 1800 1801 - 2400 2401 – 3000 3001 - 4000	65% 70% 75% 78% 80%

7.6.6. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) 2 stāvi, ar jumta stāvu (3.stāvi).

(2) Maksimālais ēkas un būves augstums līdz jumta korei - 12 m.

7.6.7. AUTOSTĀVVIETAS

Atļauts ierīkot apbūves teritorijas apkalpei nepieciešamās autostāvvietas, ja šī ierīkošana nenonāk pretrunā ar vides aizsardzības mērķiem un detālajā plānojumā nav noteikts savādāk. Dzīvojamo māju zemesgabalos maksimālais pastāvīgo autostāvvietu skaits - 2.

7.6.8. CITI NOTEIKUMI

7.6.9. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos

(1) Kāpu iela 73.

(2) Upes iela 1.

(3) Kāpu iela 111/113.

(4) Baznīcas iela 2.

(5) Skolotāju iela 1.

(6) Teritorija starp Kāpu, Rožu, Zaru ielām un pludmali.

(7) Jūras iela 31 un 33.

(8) Zigfrīda Meierovica prospektā 33, 35, Pūpolu iela 2, pieguļošā kāpu teritorija un Pūpolu iela.

(9) Sabiedriskais centrs Vaivaros.

(10) Upes iela 1A.

7.7. JAUKTAS DARĪJUMU, ATPŪTAS UN DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (J)

7.7.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J) nozīmē zemesgabalus, kur primārais izmantošanas veids ir darījumu, tirdzniecības un/vai apkalpes iestāžu, atpūtas iestāžu un savrupmāju apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.7.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta jauktai darījumu, atpūtas un dzīvojamai apbūvei (J), ir:

(1) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

a) viesnīcu ēkas:

- viesu nami;

b) moteļu ēkas;

c) citas īslaicīgas apmešanās ēkas:

- kempingi;

- tūristu mītnes;

- jauniešu kopmītnes;

- ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai;

d) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti:

- tirdzniecības kioski un segtie stendi;

- tirdzniecības, atsevišķi novietotas veikalu un aptieku ēkas;

- adzīves pakalpojumu ēkas;

- apjumtie tirgi vai tirgus paviljoni;

- sezonas rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti;

- degvielas uzpildes stacijas;

- automašīnu tehniskās apkopes un remonta ēkas.

e) atpūtas iestādes;

f) banku iestāžu ēkas;

g) konferenču, biroju un projektēšanas iestāžu ēkas;

h) restorāni, kafejnīcas, bāri u.c. ēdināšanas uzņēmumi:

- vasaras tipa kafejnīcas, bufetes un bāri ar vaļējām verandām;

i) azartspēļu ēkas (saskaņā ar Domes Saistošajiem noteikumiem "Par azartspēļu organizēšanas kārtību Jūrmalā").

(2) Sabiedriskās iestādes:

a) pārvaldes iestādes;

b) kultūras iestādes;

c) ārstniecības un veselības aprūpes iestādes;

d) izglītības un zinātniskās pētniecības iestādes;

e) sporta ēkas un būves;

f) veterinārās iestādes.

(3) Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālais plānojums, vai atsevišķā zemesgabala ģenerālplāns. Dzīvojamās mājas:

a) mazstāvu daudzdzīvokļu māja, (izņemot Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā);

b) rindu māja, (izņemot Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā);

c) savrupmāja;

d) vasarnīca;

e) privāts mājas bērnudārzs, kā palīgizmantošana.

(4) Palīgizmantošana:

a) saimniecības ēkas;

b) individuālās garāžas;

c) šķūņi;

d) ziemas dārzi (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas);

e) pagrabi ar kopējo platību līdz 40 kv.m.;

f) siltumnīcas;

g) nojumes;

h) apsardzes ēkas;

i) publisko tualešu ēkas;

j) telpas individuālā darba vajadzībām.

7.7.3. ZEMESGABALU DALĪŠANA UN VEIDOŠANA

Skatīt 4. nodaļu un karti "Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumi".

7.7.4. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

(1) Savrupmāju apbūvei atkarībā no zemesgabalu vidējās platības lieluma kvartālā tiek pieļauti maksimālie apbūves blīvuma lielumi atbilstoši “Jūrmalas pilsētas zemesgabalu veidošanas noteikumu” plānam. Atkarībā no atļautā apbūves blīvuma tiek pieļauti maksimālie apbūves intensitātes lielumi - skat. 7.1.4. pkt.

(2) Darījumu, atpūtas un sabiedriskajām iestādēm apbūves blīvums - 30%, intensitāte - 90%.

(3) Mazstāvu daudzdzīvokļu un rindu mājai - skat. 7.3.3. pkt.

(4) Savrupmājai - skat. 7.1.4. pkt.

(5) Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā visiem apbūves veidiem apbūves blīvumu nosaka atbilstoši plānam „Jūrmalas zemesgabalu veidošanas noteikumi”.

7.7.5. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

(1) Darījumu, atpūtas un sabiedriskajām iestādēm - 30%.

(2) Mazstāvu daudzdzīvokļu un rindu māju apbūvei - skat. 7.3.4. pkt.

(3) Savrupmājai - skat. 7.1.4. pkt.

7.7.6. MAKSIMĀLAIS ĒKAS VAI CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) Darījumu, atpūtas un sabiedriska rakstura iestādēm - 3 stāvi. Maksimālais ēkas un būves augstums līdz jumta korei - 12 m.

(2) Mazstāvu daudzdzīvokļu un rindu mājai skat. 7.3.5. pkt.

(3) Savrupmājai skat. 7.1.5. pkt.

(4) Ja zemesgabals atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, tad ēkas vai būves stāvu skaits jāpieņem atbilstoši teritorijas speciālajiem nosacījumiem.

7.7.7 . AUTOSTĀVVIETAS

Paredzot vienā savrupmājas zemesgabalā vairāk par 3 pastāvīgām autostāvvietām, jāievēro atklāto autostāvvietu izvietošanas noteikumi.

7.7.8. CITI NOTEIKUMI

(1) Atbilstoši LBN 208-00, LBN 211-98 prasībām.

(2) Papildus 7.7. punkta iepriekšējiem noteikumiem, uz dzīvokli kā palīgizmantošanu attiecas noteikums, ka katram dzīvoklim jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citām izmantošanām.

(3) Papildus 7.7. punkta iepriekšējiem noteikumiem, atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana:

- nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

- nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas,

- nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

(4) Attālums no dzīvojamo un sabiedrisko ēku logiem līdz autostāvvietām nedrīkst būt mazāks par noteikto 5. tabulā.

(5) Pie atkritumu konteineru novietnēm jāparedz piebrauktuves.

(6) Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijās izstrādājot detālplānojumu, jāprecizē darījumu un sabiedrisko iestāžu novietojumu vietas.

7.7.9.IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Teritorija starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi.

(2) Slokas darījumu parks.

(3) Bulduru prospekts 45/47.

(4) Asaru prospekts 7.

(5) Teritorija vasarnīcu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Vārnukrogs”.

(6) Teritorija starp Bulduru prospektu, 27. un 31. līniju, un pludmali.

(7) Kvartāls starp E.Birznieka-Upīša ielu, 13. līniju, 17. līniju un pludmali.

(8) Turaidas iela 73.

(9) Jūras iela 58.

(10) Dārzkopības iela 5.

(11) Teritorija Bražciemā starp Babītes ielu, Bražciema ielu, dzelzceļu un Lielupi.

(12) Sabiedriskais centrs Vaivaros.

7.8. SABIEDRISKO IESTĀŽU TERITORIJAS (S)

7.8.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos Sabiedrisko iestāžu teritorija (S) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts un pašvaldības, reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes vai citu līdzīgu nekomerciālu iestāžu izvietošanu, bet sekundārais cita atļautā izmantošana.

7.8.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta sabiedrisko iestāžu apbūvei (S), ir:

(1) Sabiedriskās iestādes:

a) pārvaldes iestādes:

- pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes;

- ugunsdzēsības dienestu, posteņu un depo ēkas;

- policijas dienesta ēkas;

- tiesu un muitas ēkas;

b) kultūras iestādes:

- kinoteātri, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas;

- apjumtas vasaras estrādes;

- teātri, koncertzāles, klubu un tautas nami;

- muzeji, arhīvi un bibliotēkas;

- zooloģisko un botānisko dārzu ēkas;

c) reliģiskās iestādes;

d) ārstniecības un veselības aprūpes iestādes:

- slimnīcas un aprūpes nami;

- dispanseri, ambulances;

- sanatorijas;

- poliklīnikas;

e) izglītības un zinātniskās pētniecības iestādes:

- pirmsskolas vecuma bērnu iestādes;

- pamata un vidējās izglītības iestāžu ēkas;

- augstskolu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkas;

- speciālas skolas bērniem invalīdiem;
- tālākizglītības iestādes;

f) sporta ēkas un būves;

g) veterinārās iestādes;

h) dzīvoklis kā palīgizmantošana;

i) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts, kā palīgizmantošana.

(2) Satiksmes un sakaru ēkas:

a) autostaciju un ūdenstransporta staciju ēkas (jahtu osta);

b) pasta, sakaru nodaļu, radiostaciju ēkas;

c) telefona centrāļu un līniju pastiprināšanas punktu ēkas;

d) automašīnu garāžas (pazemes, daudzstāvu virszemes, ar atsevišķām bloķētām telpām).

(3) Palīgizmantošana:

a) apsardzes ēkas;

b) publisko tualešu ēkas.

7.8.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

Zemesgabalu maksimālais apbūves blīvums - 40%, intensitāte – 120%.

7.8.4. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Zemesgabalu minimālā brīvā zaļā teritorija - 25%.

7.8.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS

Sabiedriskai iestādei - 3 stāvi, ja detālplānojumā vai organizētā apbūves skiču projektu konkursā un publiskās apspriešanas procesā nav noteikts savādāk.

7.8.6. AUTOSTĀVVIETAS

Jāievēro 6. nodaļas noteikumi.

7.8.7. CITI NOTEIKUMI

(1) Papildus 7.8. punkta iepriekšējiem noteikumiem, uz dzīvokli kā palīgizmantošanu attiecas šādi noteikumi:

a) piekļūšana katram dzīvoklim jānodrošina atsevišķi no citām ēkas izmantošanām;

b) minimālais attālums no dzelzceļa malējā sliežu ceļa ass līdz dzīvokļiem - 100 m (sanitārā aizsargjosla), bet, ja netiek pārsniegts normatīvais trokšņu līmenis ("Higiēnas normatīvi trokšņu līmenim apdzīvojamās vietās") dzīvojamās apbūves teritorijai - 50 m. Ne mazāk par 50% šīs sanitārās aizsargjoslas jāapzaļumo.

(2) Papildus 7.8. punkta iepriekšējiem noteikumiem, ārpustelpu uzglabāšana kā palīgizmantošana:

a) nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

b) nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas,

c) nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

(3) Attālums no dzīvojamo un sabiedrisko ēku logiem līdz autostāvvietām nedrīkst būt mazāks par 5. tabulā noteiktajiem.

(4) Pie atkritumu konteineru novietnēm jāparedz piebrauktuves.

(5) Jāparedz speciālas vietas skatītāju tribīnēs cilvēkiem ratiņkrēslos - 2mx2m laukumi ar horizontālu virsmu.

(6) Publiski pieejamās atpūtas teritorijās un ēkās jāparedz ierīkot speciāli pielāgotas tualetes cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

7.8.8. IZŅĒMUMI, PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Teritorija Priedainē no Upmalas ielas līdz Lielupei.

(2) Poruka prospekts 8.

(3) Teritorija starp Latgales ielu, Tallinas ielu, Rūpniecības ielu un Raiņa ielu.

(4) Teritorija starp Laidzes, Tirzas un Skolas ielām.

7.9. DARĪJUMU IESTĀŽU TERITORIJAS (D)

7.9.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos darījumu iestāžu teritorija (D) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir darījumu (komerciāla rakstura) iestādes - bankas, viesnīcas, biroji, kantori, tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādes, kongresu, konferenču, izklaides un atpūtas iestādes, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošana, kas neietver vairumtirdzniecību, bet sekundārais - cita a. tļautā izmantošana.

7.9.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta komerciāla rakstura darījumu iestāžu apbūvei (D), ir:

(1) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

a) viesnīcu ēkas:

- viesu nami;

b) moteļu ēkas;

c) citas īslaicīgas apmešanās ēkas:

- tūristu mītnes;

- ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai;

d) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti:

- tirdzniecības centri;

- tirdzniecības, atsevišķi novietotas veikalu un aptieku ēkas;

- sadzīves pakalpojumu ēkas;

- apjumtie tirgi vai tirgus paviljoni;

- sezonas rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti;

- degvielas uzpildes stacijas;

- automašīnu tehniskās apkopes un remonta ēkas;

e) banku iestāžu ēkas;

f) konferenču, biroju un projektēšanas iestāžu ēkas;

g) restorāni, kafejnīcas, bāri u.c. ēdināšanas uzņēmumi:

- vasaras tipa kafejnīcas, bufetes un bāri ar vaļējām verandām;

h) azartspēļu ēkas ( Saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem "Par azartspēļu organizēšanas kārtību Jūrmalā").

(2) Sabiedriskās iestādes:

a) pārvaldes iestādes;

b) kultūras iestādes;

c) reliģiska iestādes;

d) sporta ēkas un būves.

(3) Satiksmes un sakaru ēkas:

- automašīnu garāžas (pazemes, daudzstāvu virszemes, ar atsevišķām bloķētām telpām).

(4) Palīgizmantošana:

a) apsardzes ēkas;

b) publisko tualešu ēkas.

7.9.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 40%, intensitāte – 120%.

7.9.4. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Zemesgabala minimālā brīvā (zaļā) teritorija - 25%.

7.9.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS

Darījumu iestādei - 3.stāvi, ja detālajā plānojumā vai organizētā apbūves skiču projektu konkursā un publiskās apspriešanas procesā nav noteikts savādāk.

7.9.6. AUTOSTĀVVIETAS

Jāievēro 6. nodaļas noteikumus.

7.9.7. CITI NOTEIKUMI

(1) Atbilstoši LBN 208-00 prasībām.

(2) Pie atkritumu konteineru novietnēm jāparedz piebrauktuve.

(3) Jāparedz speciālas vietas skatītāju tribīnēs cilvēkiem ratiņkrēslos - 2mx2m laukumi ar horizontālu virsmu.

(4) Publiski pieejamās atpūtas teritorijās un ēkās jāparedz speciāli pielāgotu tualešu ierīkošana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

7.9.8. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Jūrmalas centra detālplānojuma korekcijas koncepcija Plūdu ielas rajonā.

(2) Slokas darījumu parks.

(3) Teritorija vasarnīcu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Vārnukrogs”.

(4) Bražciems 0702.

7.10. KŪRORTA TERITORIJAS (K)

7.10.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos kūrorta teritorija (K) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir ārstniecības, rehabilitācijas un atpūtas iestāžu un sporta būvju izvietošana, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.10.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta kūrorta apbūvei (K), ir:

(1) Sabiedriskās iestādes:

a) ārstniecības un veselības aprūpes iestādes (ieskaitot dabīgo ārstniecības līdzekļu sagatavošanu:

- slimnīcas un aprūpes nami;

- dispanseri, ambulances;

- sanatorijas;

- poliklīnikas;

b) kultūras iestādes:

- kinoteātri, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas;

- apjumtas vasaras estrādes;

- teātri, koncertzāles, klubi un tautas nami;

- muzeji, arhīvi un bibliotēkas;

- zooloģisko un botānisko dārzu ēkas;

c) reliģiskas iestādes;

d) sporta ēkas un būves.

(2) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

a) atpūtas iestādes;

b) viesnīcu ēkas;

- viesu nami;

c) moteļu ēkas;

d) citas īslaicīgas apmešanās ēkas:

- kempingi;

- tūristu mītnes;

- ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai;

e) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti:

- tirdzniecības kioski un segtie stendi;

- tirdzniecības, atsevišķi novietotas veikalu un aptieku ēkas;

- sezonas rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti.

(3) Palīgizmantošana:

a) apsardzes ēkas;

b) publisko tualešu ēkas;

c) ziemas dārzi (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas).

7.10.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 25 %, intensitāte 75%.

7.10.4. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Zemesgabala minimālā brīvā zaļā teritorija - 65%.

7.10.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS

3 stāvi, ja detālajā plānojumā vai organizētā apbūves skiču projektu konkursā un publiskās apspriešanas procesā nav noteikts savādāk.

7.10.6. AUTOSTĀVVIETAS

Jāievēro 6.nodaļas noteikumi.

7.10.7. CITI NOTEIKUMI

(1) Atbilstoši LBN 208-00 prasībām.

(2) Izstrādājot kūrorta teritorijas detālo plānojumu, jāparedz:

a) ilgstošas uzturēšanās pieaugušo un bērnu kūrorta iestāžu savstarpēji izolēts izvietojums vietās ar pieļaujamo trokšņu līmeni;

b) ar kūrortu nesaistītu objektu izvietošanas ierobežojumi - transporta kustības ierobežojumi, tranzīta transporta plūsmu pilnīga izslēgšana;

c) gaisa piesārņojuma pieļaujamais līmenis.

(3) Papildus 7.10. punkta iepriekšējiem noteikumiem, atklātā āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana:

a) nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā;

b) nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas;

cf) nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

(5) Pie atkritumu konteineru novietnēm jāparedz piebrauktuves.

7.10.8. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

7.11. JAUKTAS RAŽOŠANAS TERITORIJAS (JR)

7.11.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos jauktas ražošanas teritorija (JR) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir tāda ražošanas objekta izvietošana, kas nerada būtisku piesārņojumu, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.11.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta jauktai ražošanas objekta apbūvei (JR), ir:

(1) Rūpniecības ēkas:

a) rūpnieciskās ražošanas ēkas:

- pārtikas ražošanas un pārstrādes ēkas;

- zivju apstrādes/pārstrādes uzņēmumi;

- tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas ēkas;

- kokapstrādes ēkas;

- poligrāfijas un kinofilmu uzņemšanas uzņēmumu ražošanas ēkas;

- būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas ēkas;

b) rūpniecības transporta un citu uzņēmumu noliktavas;

c) nojumes;

d) lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas noliktavas;

e) pagrabi ar kopējo platību virs 40 kv.m.

(2) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

a) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti:

- tirdzniecības noliktavas;

- vairumtirdzniecības iestādes;

- degvielas uzpildes stacijas;

- automašīnu tehniskās apkopes un remonta ēkas.

7.11.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 50%, intensitāte – 150%.

7.11.4. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Zemesgabala minimālā brīvā zaļā teritorija - 20%.

7.11.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) 3 stāvi.

(2) Maksimālais ēkas vai citas būves augstums līdz jumta korei - 12 m.

7.11.6. AUTOSTĀVVIETAS

Jāievēro 6.nodaļas noteikumi.

7.11.7. CITI NOTEIKUMI

(1) Papildus 7.11. punkta iepriekšējiem noteikumiem, atklātā āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana:

- nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

- nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas,

- nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

7.11.8. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Slokas darījumu parks.

7.12. RŪPNIECĪBAS TERITORIJAS (R)

7.12.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos rūpniecības teritorijas (R) nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir ražošanas, komunālais un noliktavu uzņēmums un iestāde, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas, vai īpašas prasības kravu transportam (kravu bīstamība, kravu apgrozījums lielāks par 40 vienībām diennaktī), bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.12.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un būvi uz zemes, kas paredzēta ražošanas objektu apbūvei (R), ir:

(1) Rūpniecības ēkas:

a) rūpnieciskās ražošanas ēkas:

- pārtikas ražošanas un pārstrādes ēkas;

- zivju apstrādes/pārstrādes uzņēmumi;

- kokapstrādes ēkas;

- farmaceitisko, medicīnisko un ķīmisko izstrādājumu ražošanas ēkas;

- būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas ēkas;

- metāla izstrādājumu, mašīnu un iekārtu ražošanas ēkas;

b) rūpniecības transporta un citu uzņēmumu noliktavas;

c) nojumes;

d) lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas noliktavas;

e) pagrabi ar kopējo platību virs 40 kv.m.

(2) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

a) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti, kā palīgizmantošana:

- tirdzniecības noliktavas;

- vairumtirdzniecības iestādes;

- degvielas uzpildes stacijas;

- automašīnu tehniskās apkopes un remonta ēkas.

(3) dzelzceļa pievadceļš kā palīgizmantošana.

7.12.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS UN INTENSITĀTE

Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 60 % , intensitāte - 180%.

7.12.4.ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Zemesgabala minimālā brīvā zaļā teritorija - 15%.

7.12.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

(1) 3 stāvi.

(2) Maksimālais ēkas vai citas būves augstums līdz jumta korei - 12 m.

7.12.6. AUTOSTĀVVIETAS

Jāievēro 6. nodaļas noteikumi.

7.12.7. SANITĀRĀS VAI CITAS AIZSARGJOSLAS

Noteikt un ievērot atbilstoši Aizsargjoslu likumam.

7.12.8. CITI NOTEIKUMI

(1) Papildus 7.12. punkta iepriekšējiem noteikumiem, atklātā āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana:

- nav atļauta priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā,

- var tikt nožogota ar necaurredzamu žogu.

(2) Papildus 7.12. punkta iepriekšējiem noteikumiem, mazumtirdzniecības veikals, kā palīgizmantošana, jānovieto galvenās ēkas iekšpusē.

(2) Ražošanas objektu izvietojums (projektēšana, būvniecība) nav pieļaujama bez Domes Vides aizsardzības nodaļas un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehnisko noteikumu saņemšanas.

7.12.9. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Sloka 7122.

7.13. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (T)

7.13.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos tehniskās apbūves teritorijas (T) nozīmē zemesgabalus, kuru primārais izmantošanas veids ir valsts un pilsētas inženiertehnisko komunikāciju objektu izvietošana, arī dzelzceļu izvietošana, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

7.13.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un būvi uz zemes, kas paredzēta tehniskās apbūves teritorijai (T), ir:

(1) Inženiertehniskās, energoapgādes ēkas un būves:

a) katlumājas;

b) elektroenerģijas apgādes ēkas;

c) sūkņu stacijas;

d) inženierbūves:

- transporta būves;

- cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas.

(2) Rūpniecības ēkas:

a) rūpniecības transporta un citu uzņēmumu noliktavas;

b) nojumes;

(3) Satiksmes un sakaru ēkas:

a) dzelzceļa pasažieru staciju ēkas;

b) telefona centrāļu un līniju pastiprināšanas punktu ēkas;

c) automašīnu garāžas (pazemes, daudzstāvu virszemes, ar atsevišķām bloķētām telpām);

d) atklātas autostāvvietas.

(4) Palīgizmantošana:

a) dzīvoklis kā palīgizmantošana.

7.13.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS, INTENSITĀTE, MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA UN MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS UN AUGSTUMS

Tiek noteikts Arhitektūras un plānošanas uzdevumā, atkarībā no izmantotās tehnoloģijas.

7.13.4. CITI NOTEIKUMI

(1) Papildus 7.13. punkta iepriekšējiem noteikumiem, uz dzīvokli kā palīgizmantošanu attiecas sekojoši noteikumi:

- piekļūšana katram dzīvoklim jānodrošina atsevišķi no citām izmantošanām.

(2) Inženiertehnisko komunikāciju objektā jānodrošina zemesgabalu ārpus tehniskās apbūves teritorijām aizsardzība pret trokšņiem un cita veida piesārņojumiem, ja šie blakus esošie zemesgabali neatrodas rūpniecības vai ostas teritorijās.

(3) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas teritorijā, bez tehniskās apbūves teritorijā atļautajām izmantošanām drīkst izvietot visa veida transporta komunikācijas, kas netraucē izpildīt dzelzceļa funkcijas.

(4) VAS „Latvenergo” elektrisko tīklu komunikāciju aizsardzības zonā nodrošināt nepārtrauktu (24 stundas diennaktī) piekļūšanu, ievērojot inženierkomunikāciju apkalpošanas un aizsargjoslas noteikumus.

7.13.5. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Slokas darījumu parks.

(2) Teritorija vasarnīcu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Vārnukrogs”.

7.14. OSTAS TERITORIJA (O)

7.14.1.DEFINĪCIJA

"Lielupes osta" ir izveidota saskaņā ar LR Likumu par ostām, un tās robežas noteiktas ar LR MK 26.03.1996. noteikumiem Nr.74 "Noteikumi par Lielupes ostas robežas noteikšanu". Saskaņā ar likumu Lielupes osta atbilst mazās ostas statusam.

Apbūves noteikumos ostas teritorija (O) - "Lielupes osta" nozīmē ostas teritoriju , kas sastāv no trīs dažāda rakstura teritorijām:

(1) teritorijas zvejas ostas funkcionēšanai;

(2) Eiropas savienības nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija „Natura 2000” ietvaros - „Lielupes grīvas pļavas”;

(3) teritorijas starptautiskas nozīmes jahtu ostas funkcionēšanai un attīstībai.

7.14.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta ostas teritorijai (O), ir:

(1) Rūpniecības ēkas:

- zivju apstrādes/ pārstrādes uzņēmums un zvejas osta;

- noliktava;

- navigācijas būve;

- hidrotehniska būve;

- ražošanas uzņēmums, kas saistīts ar ostas funkciju.

(2) Sabiedriskās iestādes:

- sporta būves saistītas ar ūdenssportu un atpūtu;

(3) Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura ēkas:

- atpūtas iestādes,

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādes, kā palīgizmantošana.

(4) Satiksmes un sakaru ēkas:

- ūdenstransporta staciju ēkas (jahtu osta).

7.14.3. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS

Atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai vai tiek noteikts detālplānojumā, bet ne vairāk par 50%.

7.14.4. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai vai tiek noteikta detālajā plānojumā, bet ne mazāk kā 15%.

7.14.5. MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES AUGSTUMS

(1) Maksimālais ēkas vai citas būves augstums līdz jumta korei - 12 m.

(2) Augstuma ierobežojums neattiecas uz ostas celtņiem, bākām un citām ar ostas darbību saistītām iekārtām.

7.14.6. AUTOSTĀVVIETAS

Jāievēro 6.nodaļas noteikumi.

7.14.7. CITI NOTEIKUMI

(1) Ostas tehniskās ēkas un būves jāizvieto ne tuvāk par 100 m no esošās dzīvojamās apbūves.

(2) Jāparedz pasākumi, kas nodrošina zemesgabalu, kuri atrodas ārpus ostas teritorijas, aizsardzību pret trokšņiem un cita veida piesārņojumiem, ja šie blakus esošie zemesgabali nav rūpniecības vai tehniskās apbūves teritorijās.

7.14.8. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

7.15. "DABAS PAMATNES" TERITORIJAS (DP)

7.15.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos "Dabas pamatnes" teritorija (DP) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kas ietver šādas dabas teritorijas (arī liegumus):

- mežus;

- pļavas;

- purvus;

- apstādījumus (parkus, dārzus, skvērus, krastmalas);

- Rīgas jūras līča piekrasti;

- Lielupes palienes;

- ūdenstilpnes un ūdensteces, to krastu joslas;

- lauksaimniecības zemes.

Apbūve šajās teritorijās nav primārais izmantošanas veids, bet pieļaujama tikai tad, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai.

7.15.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

(1) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas noteikta kā "Dabas pamatne" (DP), izriet no "Dabas pamatnes" teritoriju specifikas un, galvenokārt, ir saistīti ar rekreāciju.

(2) "Dabas pamatnes" teritoriju atļautās izmantošanas noteikumus, balstoties uz ekoloģiskiem un vides apstākļiem, nosaka attiecīgās teritorijas detālplānojums un speciālie ekspluatācijas noteikumi.

7.15.3. "DABAS PAMATNES" TERITORIJU IEDALĪJUMS

Jūrmalas attīstības plāna (ģenerālplāna) karte Jūrmalas "Dabas pamatne" detalizē kartē "Teritorijas zonējums" attēlotās "Dabas pamatnes" (DP) teritorijas. Tā precizē Ķemeru kūrortoloģisko resursu, Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, Lielupes palienes un virspalu terašu, pilsētas mežu, mežaparku, parkmežu un apstādījumu teritorijas un detalizēti krāsās attēlo "Dabas pamatnes" (DP) noteikto zemes izmantošanas veidu iedalījumu:

a) Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības josla (ĶB) attēlota gaiši zili zaļā krāsā, slīps rūtojums;

b) Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas josla (ĶK) attēlota tumši zili zaļā krāsā, slīps rūtojums;

c) Rīgas jūras līča pludmale (PL) attēlota dzeltenā krāsā, punktojums;

d) Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu mežu saglabāšanas josla (PM) attēlota zaļā krāsā, slīps rūtojums;

e) Lielupes palienes vides saglabāšanas josla (LS) attēlota violetā krāsā, rūtojums;

f) pilsētas mežu vides saglabāšanas josla (M) attēlota pelēki zaļā krāsā, rūtojums;

g) apstādījumi (A) attēloti tumši zaļā krāsā, slīps svītrojums; kapsētas – melni krusti;

h) lauksaimniecības zemes ar viensētu (L) attēlotas smilšu krāsā, svītrojums;

i) ūdenstilpnes un ūdensteces (Ū) attēlotas zilā krāsā.

(1) Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības josla (ĶB):

a) Apbūves noteikumos Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības josla (ĶB) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kur primārais ir aizsargāt, iegūt un atjaunot ārstnieciskos resursus, regulēt šiem resursiem vislabvēlīgāko mitruma režīmu, veikt pasākumu kompleksu nevēlamai minerālūdeņu noplūdei.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības joslā (ĶB), galvenokārt izriet no šo teritoriju specifikas un ir saistīti ar balneoloģisko resursu ieguves un aizsardzības pasākumiem.

c) Atļauta ārstniecisko resursu ieguve.

d) Atļauta dabas izziņas taku un skatu vietu ierīkošana, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

e) Aizliegta autostāvvietu ierīkošana.

(2) Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas josla (ĶK):

a) Apbūves noteikumos Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas josla (ĶK) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kur primārais ir aizsargāt, atjaunot un racionāli izmantot dabiskos ārstnieciskos resursus, aizsargāt un saglabāt Pasaules Dabas Fonda projekta ieteiktos dabas objektus, priedei raksturīgos biotopus, reto un aizsargājamo augu sugas, kā arī izmantot šo teritoriju kūrorta rekreācijas vajadzībām, ja tas nenonāk pretrunā ar vides aizsardzības prasībām.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) Ķemeru kūrortoloģisko resursu vides saglabāšanas joslā (ĶK) izriet no šīs teritorijas specifikas un ir saistīti ar kūrortoloģisko resursu un pārējo dabas objektu aizsardzības un izmantošanas pasākumiem kūrorta vajadzībām.

c) Atļauta ārstniecisko resursu ieguve.

d) Atļauta dabas izziņas taku un skatu vietu ierīkošana.

e) Atļauta atpūtas objektu ierīkošana, un to nosaka detālplānojumā.

f) Aizliegta autostāvvietu ierīkošana.

(3) Rīgas jūras līča pludmale (PL):

a) Apbūves noteikumos Rīgas jūras līča pludmale (PL) nozīmē jūras krasta sauszemes daļu starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt vai ierīkot būves Rīgas jūras līča pludmalē (PL), galvenokārt izriet no šīs teritorijas specifikas un ir saistīti ar vides aizsardzības pasākumiem un teritorijas labiekārtošanu.

c) Šajā joslā atļauts ierīkot: gājēju takas, pagaidu būves (ģērbtuves, publiskās tualetes, dušas, vasaras kafejnīcas), glābšanas stacijas un pludmales inventāra nomas punktus, ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības mērķiem un to nosaka detālplānojumā.

b) Pludmalē, veicot labiekārtojumu, ievērot „Peldvietu projektu” nosacījumus.

(4) Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu mežu saglabāšanas josla (PM):

a) Apbūves noteikumos Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu mežu saglabāšanas josla (PM) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), skaitot no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sauszemes virzienā, kur primārais ir piekrastes krasta kāpu un mežu aizsardzība pret nevēlamu ārējo iedarbību.

b) Nolūki, kādos atļauts ierīkot vai izmantot pagaidu būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves, izriet no šīs teritorijas specifikas un ir saistīti ar piekrastes krasta kāpu reljefa, zemsedzes un tur esošā priežu meža un zemsedzes aizsardzības pasākumiem.

c) Šajā joslā atļauts ierīkot: gājēju takas, pagaidu būves, publiskās tualetes, glābšanas stacijas, ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības mērķiem, un to nosaka detālplānojumā.

e) Joslā aizliegta autostāvvietu ierīkošana.

f) Aizliegta meža zemju transformācija bez ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma.

(5) Lielupes palienes vides saglabāšanas josla (LS):

a) Apbūves noteikumos Lielupes palienes vides saglabāšanas josla (LS) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kuru dabīgā augstuma atzīme ir zem 1,5 m un kur primārais ir aizsargāt un saglabāt upes palienēm raksturīgo biotopu un reto augu atradnes.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) Lielupes palienes vides saglabāšanas joslā (LS), izriet no šīs teritorijas specifikas un ir saistīti ar palieņu aizsardzības pasākumiem.

c) Joslā atļauta dabas izziņas taku, skatu vietu, sauļošanās laukumu un spēļu pļavu ierīkošana, un to nosaka detālplānojumā.

d) Veidojot labiekārtojumu palieņu teritorijās, jāievēro šo teritoriju vides aizsardzības prasības.

(6) Pilsētas mežu vides saglabāšanas josla (M):

a) Apbūves noteikumos pilsētas mežu vides saglabāšanas josla (M) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kur primārais ir pilsētas publisko meža teritoriju izmantošana atpūtai, veselības uzlabošanai.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot pagaidu ēkas un citas būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) pilsētas mežu un parkmežu vides saglabāšanas joslā (M) izriet tikai no šo teritoriju specifikas. Šo teritoriju atļautās izmantošanas, un noteikumus nosaka detālplānojumā, izejot no ekoloģiskajiem un vides apstākļiem un mežu apsaimniekošanas noteikumiem.

c) Kopējā izbūves teritorija tiek noteikta no visa meža nogabala, bet ne vairāk par 5% un tajā tiek ietverts: ēkas un citas būves, piebraucamie ceļi, autostāvvietas, gājēju ceļi, celiņi, takas un skatu laukumi vai spēļu vietas.

d) Maksimālais stāvu skaits - 1.

e) Atļauts ierīkot tikai teritorijas apkalpei nepieciešamās autostāvvietas. Meža ekosistēmas saglabāšanas nolūkā nav pieļaujama meža masīva sadrumstalošana. Teritorijas apkalpei nepieciešamās būves, autostāvvietas var atrasties maģistrālo un rajona nozīmes ielu tuvumā.

f) Ja apmeklētāju skaits sabiedriskas lietošanas apzaļumotās teritorijās vienlaicīgi ir 10 - 50 cilv/ha, jāparedz celiņu un taku tīkls apmeklētāju kustības organizēšanai (pēc iespējas ņemot vērā esošos un vēsturiski izveidojušos), bet klajumos un mežmalās - augsnes aizsargstādījumi. Ja apmeklētāju skaits parkmežā vienlaicīgi ir lielāks par 50 cilv./ha (intensīvi apmeklēta teritorija), var paredzēt meža pārveidošanu par parku, veicot meža zemes transformāciju citā lietošanas veidā, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

g) Sabiedriskas lietošanas apzaļumotām teritorijām jābūt labiekārtotām.

h) Laukumu, celiņu, aleju un taku segumam rekreācijas teritorijās jābūt plātnīšu, šķembu vai no citiem izturīgiem minerāliem materiāliem.

(7) Apstādījumi (A):

a) Apbūves noteikumos apstādījumi (A) ietver parkus, skvērus, daudzstāvu dzīvojamo māju pagalmu apstādījumus, kapsētas, dabīgo ūdensteču un ūdenstilpju krastus un nogāžu stādījumus, pilsētas ielu apstādījumu joslas.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot pagaidu ēkas un citas būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) pilsētas apstādījumos (A) izriet tikai no šo teritoriju specifikas. Šo teritoriju atļautās izmantošanas, un noteikumus nosaka detālplānojumā, izejot no ekoloģiskajiem un vides apstākļiem.

c) Autostāvvietas nosaka detālplānojumā.

d) Zemesgabalos, kur saglabājies priedei raksturīgais biotops, ir aizliegts to iznīcināt.

(8) Lauksaimniecības zemes ar viensētu (L):

a) Apbūves noteikumos lauksaimniecības zemes ar viensētu (L) nozīmē teritorijas, kur primārais ir zemes izmantošana, lai ražotu laukkopības un lopkopības produktus, tos saglabātu, daļēji apstrādātu, bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

b) Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz lauksaimniecības zemes ar viensētām, ir:

- kokaudzētava;

- viensēta:

- savrupmāja;

- saimniecības ēkas (kūts, stallis, klēts, pirts u.c.);

- lecekts, siltumnīca;

- pagrabs;

c) ēku un citu būvju apbūves platība un pagalmu kopējā platība ne vairāk par 1200 m²;

d) maksimālais stāvu skaits 2 (ieskaitot jumta izbūvi);

e) dzīvojamo ēku skaits uz zemesgabala - 1;

f) zemesgabalu minimālā platība 3 ha;

g) pirms lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformācijas citos izmantošanas veidos, sadalīšanas vai būvniecības jāizstrādā detālplānojums.

(9) Ūdenstilpnes, ūdensteces (Ū):

a) apbūves noteikumos ūdenstilpnes, ūdensteces (Ū) nozīmē teritorijas, kur uzkrājas ūdens ar caurteci vai bez tās;

b) nolūki, kādos atļauts izmantot ūdenstilpnes, ūdensteces ir:

- ūdens uzkrāšana,

- ūdens novadīšana,

- sporta nodarbības,

- rekreācija un atpūta,

- zvejošana;

c) ūdens baseinos, kurus izmanto iedzīvotāju peldēšanās vajadzībām vai kā dekoratīvus baseinus, jāparedz regulāra ūdens apmaiņa vasaras un rudens periodā. Apmaiņas biežums atkarīgs no ūdenskrātuves virsmas laukuma: dekoratīvajos baseinos, kuru lielums līdz 3 ha - 2 reizes, lielākos - 1 reizi; peldēšanai paredzētos ūdens baseinos - atbilstoši 4 un 3 reizes, bet lielākos par 6 ha - 2 reizes;

d) upju un ezera krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju;

e) ūdenstilpņu un ūdensteču krastos jāievēro tauvas joslu, aizsargjoslu un aizsargājamo zonu noteikumi;

f) upju un ezera gultņu izmaiņa ir pieļaujama tikai aizsērējušo ūdens baseinu iztīrīšanai un kuģu ceļu padziļināšanai;

g) aizliegts iegūt būvmateriālus upju un ezeru gultnēs.

7.15.4. CITI NOTEIKUMI

(1) Atpūtas vietās pie ūdens (jūrā, upēs, ezeros u.c.) jāparedz:

a) speciālus molus, laipas un tiltiņus ar gludu, cietu segumu 1,2 m platus, ar margām un apmales bortiņiem;

b) laivu piestātnes ar uzbrauktuvēm, cietu segumu, platums 1,2 m);

c) makšķerēšanas un atpūtas vietas - 1,2 m plata laipa ar apgriešanās laukumu 2mx2m;

d) katrā peldvietā speciāli pielāgotas peldvietas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti;

e) cieta seguma, 1,2 m plati piebraukšanas celiņi, kas turpinās 2 m ūdens dziļumā;

f) piebrauktuves pie speciāli ierīkotām ģērbtuvēm (1,2 m platas durvis, 1,5 m apgriešanās laukums, aizsniedzami drēbju pakaramie 1,2 m augsti);

g) invalīdiem pielāgotas tualetes un dušas telpas.

(2) Atpūtas vietās jāparedz soliņi, kam blakus ir paredzēta vieta ratiņkrēslam (0,9 m x1,2 m).

(3) Smilšainās vietās celiņus veidot no koka vai cita gluda materiāla laipām ar 0,8 m augstām margām un/vai apmales bortiņiem.

(4) Skatu laukumus ratiņkrēslu lietotājiem paredzēt ar uzbrauktuvēm 1:12 slīpumā ar skatu laukumu min. 3m x 3m.

(5) Atpūtas vietās jāparedz kartes ar norādēm par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti (tualetes, autostāvvietas, skatu laukumi u.c.).

7.15.5. IZŅĒMUMI, PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Noteikumi detalizēti spēkā esošajos detālplānojumos:

(1) Jūrmalas centra detālplānojuma korekcijas koncepcija Plūdu ielas rajonā.

(2) Slokas ielas 92 vēsturiskais zemesgabals.

(3) Slokas darījumu parks.

(4) Teritorija Slokas ielā 115 “Vagari” 29A un “Bērziņi”.

(5) Teritorija Priedainē no Upmalas ielas līdz Lielupei.

(6) Slokas iela 89.

(7) Teritorija Jaunķemeru un Kaugurciema kāpu zonā no Brīzes līdz Peoniju ielai.

(8) Kvartāls starp E.Birznieka-Upīša ielu, 13. līniju, 17. līniju un pludmali.

(9) Turaidas iela 73.

(10) Teritorija starp Kāpu, Rožu, Zaru ielām un pludmali.

(11) Zigfrīda Meierovica prospektā 33, 35, Pūpolu iela 2, pieguļošā kāpu teritorija un Pūpolu iela.

(12) Teritorija Bražciemā starp Babītes ielu, Bražciema ielu, dzelzceļu un Lielupi.

(13) Bulduri 1001.

(14) Sabiedriskais centrs Vaivaros.

(15) Teritorija starp Latgales ielu, Tallinas ielu, Rūpniecības ielu un Raiņa ielu.

(16) Teritorija starp Laidzes, Tirzas un Skolas ielām.

(17) Slokas iela 95/97.

7.16. MAĢISTRĀLES UN IELAS (I)

7.16.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos maģistrāles un ielas (I) nozīmē publiskas izbūves teritorijas, kur zemes izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme pilsētā, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošana.

Saskaņā ar LR Aizsargjoslu likumu tiek noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem, ko atzīmē zemesgabalu plānos kā sarkano līniju.

7.16.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts izbūvēt vai izmantot maģistrāļu un ielu teritorijas (I), ir:

- lielceļš;

- maģistrāle;

- iela;

- piebrauktuve;

- laukums, kā izbūves teritorija;

- gājēju iela;

- veloceliņš;

- inženiertehniskās apgādes tīkli un būves;

- pagaidu būves, izvietojumu akceptējot Valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts ceļi”;

- apstādījumi.

7.16.3. CITI NOTEIKUMI

(1) Lielceļu, maģistrāļu un ielu šķērsprofili jānosaka detālajā plānojumā, precizējot lielceļu, maģistrāļu un ielu, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietojumu saskaņā ar pilsētas inženierkomunikāciju attīstības shēmām, ievērojot transporta būvju projektēšanas prasības.

(2) Veloceliņi izbūvējami atbilstoši izstrādātajai veloceliņu perspektīvās attīstības shēmai un pie ielu rekonstrukcijām.

(3) Sabiedriskā transporta pieturas jāparedz pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, ierīkojot uzbrauktuves pie pieturām, tai skaitā, arī uz vilcienu perona un pie iekāpšanas pirmajā vagonā.

(4) Nav pieļaujama esošo ielu un ceļu likvidācija, slēgšana un citāda publiskās pieejas ierobežošana, kā arī atsavināšana.

(5) Izbūvējot jaunas ielas vai rekonstruējot esošās, jāparedz apstādījumu joslu izveide ielas sarkano līniju robežās.

7.16.4.IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

7.17. TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS

7.17.1. DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas nozīmē pilsētas attīstības plāna nepieņemtās daļas teritorijas, kuru izmantošanas veids pilsētas attīstības plānā šajā redakcijā nav noteikts, galvenokārt, nenoskaidroto transporta jautājumu dēļ.

7.17.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas apzīmēta attīstības plānā kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorija, pagaidām nav noteikti, galvenokārt, nenoskaidrotu transporta jautājumu dēļ. Tādēļ līdz plānošanas pabeigšanai šajās teritorijās atļauta esošā izmantošana, bet tās attīstība tikai ar pagaidu statusu.

7.17.3. IZŅĒMUMI UN PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)

Atkarībā no turpmākās izpētes un plānošanas procesa virzības katrā no šīm teritorijām, iespējamie izņēmumi zemesgabalu attīstības plānošanā noskaidrojami Jūrmalas pilsētas Domes Būvvaldē.

8. nodaļa. VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU UN KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA AIZSARDZĪBA

8.1. NODAĻAS NOTEIKUMU DARBĪBAS LAUKS

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz:

a) attīstības plānā īpaši apzīmētām pilsētas vēsturiskās apbūves teritorijām - Valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļiem un to aizsargjoslām.

b) uz atsevišķiem objektiem - kultūras pieminekļiem, kuri var atrasties gan pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās, gan ārpus tām.

(2) Valsts nozīmes mākslas pieminekļi, valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas, arhitektūras, pilsētbūvniecības un vēstures pieminekļi ir noteikti ar Kultūras ministra 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 128, vietējas nozīmes mākslas pieminekļi ir noteikti ar Kultūras ministra 1998.gada 10. novembra rīkojumu Nr. 137, grozījumi ar Kultūras ministra 2003.gada 27.novembra rīkojumu Nr. 132.

(3) Valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu saraksti pieejami Jūrmalas Domes Būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

8.2. VALSTS NOZĪMES PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻI

A.1- Ķemeru kūrorts, ko aptver Robežu iela no Alejas ielas līdz Durbes ielai, Durbes iela līdz Ķemeru parka vēsturiskai robežai, šī robeža, ietverot Ķemeru parku, līdz Tūristu ielai, Tūristu iela līdz E.Dārziņa ielai, E.Dārziņa iela līdz Katedrāles ielai, Katedrāles iela līdz Alejas ielas apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Senatnes ielai, Senatnes iela līdz Robežu ielai.

A.2 - Slokas vēsturiskais centrs, ko aptver Audēju ielas pagarinājums Lielupes virzienā un Audēju iela no Lielupes krasta līdz Dzirnavu ielas apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Raiņa ielas apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Ventspils šosejai, Ventspils šoseja līdz Raiņa ielas apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Dzirnavu ielas apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz 47. numura zemesgabalam, to ietverot, šī robeža un 42. numura zemesgabala robeža līdz Lielupes krastam, Lielupes krastmala līdz Audēju ielas pagarinājumam Lielupes virzienā.

A.3.- Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarnīcu rajons, ko aptver Skautu ielas pagarinājums jūras virzienā no Kāpu ielas līdz jūras krastam, jūras krasts līdz Upes ielas pagarinājumam jūras virzienā, šis pagarinājums un Upes iela līdz apbūvēto zemesgabalu un kāpu meža robežai, šī robeža līdz Līgatnes ielai, Līgatnes iela līdz Dubultu prospektam, Dubultu prospekts līdz Svētes ielai, Svētes iela līdz Strēlnieku prospektam, Strēlnieku prospekts līdz Rāznas ielai, Rāznas iela līdz Poruka prospektam, Poruka prospekts līdz Upes ielas apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz dzelzceļam, no dzelzceļa Ezera ielas līdz Ģertrūdes prospektam, Ģertrūdes prospekts līdz Kalēju ielai, Kalēju iela līdz Mellužu prospekta apbūves pāra numuru gruntsgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Žubītes ielai, Žubītes iela līdz Mellužu prospektam, Mellužu prospekts līdz Strazdu ielai, Strazdu iela līdz Kāpu ielas apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Vēju ielai, Vēju iela līdz Kāpu ielai, Kāpu iela līdz Skautu ielai.

A.4 - Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajoni, ko aptver Kļavu iela no Dubultu prospekta līdz jūras krastam, jūras krasts līdz Smiltenes ielas 3/5 zemesgabalam, to ietverot, un tā robežas pagarinājumam jūras virzienā, šis turpinājums un minētā zemesgabala robeža līdz Smiltenes ielai, no Smiltenes ielas līdz Dzintaru prospekta apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robeža līdz Kr.Barona ielai, Kr.Barona iela līdz Bulduru prospekta apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz 13. līnijai, 13. līnija līdz E.Birznieka-Upīša prospekta apbūves nepāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz 18. līnijai, 18. līnija līdz apbūvēto zemesgabalu un kāpu meža robežai, sī robeža līdz 26. līnijas pagarinājumam jūras virzienā, pagarinājums un 26. līnija līdz Meža prospektam, Meža prospekts līdz Bauskas ielas taisnvirziena turpinājumam pāri dzelzceļam, šis turpinājums un Bauskas iela līdz Stendes ielai, Stendes iela līdz Jasmīnu ielai, Jasmīnu iela un tās taisnvirziena turpinājums pāri dzelzceļam līdz Meža prospektam, Meža prospekts līdz 4. līnijai, 4. līnija līdz Edinburgas prospektam, Edinburgas prospekts līdz Piestātnes ielai, Piestātnes iela līdz Meža prospektam. Meža prospekts līdz līnijai, ko veido Kr.Barona ielas apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robeža, šī līnija līdz Dzintaru prospekta apbūves pāra numuru puses zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Turaidas ielas apbūves nepāra numuru puses zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Meža prospektam, Meža prospekts līdz Dikļu ielai, Dikļu iela līdz dzelzceļam, dzelzceļš līdz Dubultu prospekta pagarinājumam dzelzceļa virzienā, pagarinājums un Dubultu prospekts līdz Slokas ielai, Slokas iela līdz Dubultu prospekta apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Ceriņu ielai, Ceriņu iela līdz Dubultu prospektam, Dubultu prospekts līdz Kļavu ielai.

A.5 - Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons, ko aptver Krūzes iela no Lielupes krasta līdz Viestura ielai, Viestura iela līdz Siguldas ielai, Siguldas iela līdz 12. numura zemesgabalam, to ietverot, robežai, šī robeža un tās turpinājums upes virzienā līdz Lielupes krastam. Lielupes krasts līdz Krūzes ielai.

A.6 - Priedaines vasarnīcu rajons, ko ietver teritorija starp Upmalas, Salaspils, Mangaļu un Spilves ielām.

Ap valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļiem noteiktas aizsargjoslas.

8.3. VIETĒJĀS NOZĪMES PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻI

B.1- Kauguru zvejniekciems tā vēsturiskajās robežās, ko ietver Kaugurciema ielas 3., 4. un 4a. numuru zemesgabali, tos ietverot, austrumu robeža, Kaugurciema iela līdz 44. numura zemesgabalam, Kaugurciema ielas 45. un 49. numuru zemesgabalu dienvidu robeža; Reņģu iela, ietverot Reņģu ielas 3. numura un Murdu ielas 2. numura zemesgabalus; Murdu ielas 1. numura, Mencu ielas 5. un 3. numuru, Brekšu ielas 6. un 7. numuru zemesgabalu dienvidu robeža, Vijolīšu ielas 6. numura zemesgabala dienvidu un rietumu robeža, Kaugurciema ielas 67. un 68. numuru, Prīmulu ielas 10. un 12. numuru zemesgabalu dienvidu robeža; Prīmulu iela līdz jūras krastam; jūras krasts līdz Kaugurciema ielas 3. numura zemesgabala austrumu robežai.

B.2 - Vaivaru - Asaru - Mellužu vasarnīcu kvartāli, ko aptver Skautu iela no Dāvju ielas līdz dzelzceļam, dzelzceļš līdz Dārzu ielai, Dārzu iela līdz Vasaras ielas apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai, šī robeža līdz Valtera prospektam, Valtera prospekts līdz Dāvja ielai, Dāvja iela līdz Skautu ielai.

B.3 - Majoru - Dzintaru vasarnīcu kvartāli, ko aptver Jaunā iela no Ormaņu ielas līdz Straumes ielai, Straumes iela līdz Lielupes krastam, Lielupes krasts līdz dzelzceļam, dzelzceļš līdz Pētera ielai, Pētera iela līdz Rīgas ielai, Rīgas iela līdz Zvaigžņu ielai, Zvaigžņu iela līdz Ķemeru ielai, Ķemeru iela līdz Turaidas ielai, Turaidas iela līdz Ormaņu ielai, Ormaņu iela līdz Jaunai ielai.

B.4 - Dzintaru - Bulduru vasarnīcas kvartāli, ko aptver Kr.Barona ielas apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robeža no Rīgas ielas līdz dzelzceļam, dzelzceļš līdz Muižas ielai, Muižas iela līdz Rīgas ielai, Rīgas iela līdz Kr.Barona ielas apbūves pāra numuru zemesgabalu aizmugures robežai.

B.5 - "Stirnu rags", ko aptver Vikingu ielas 22. numura zemesgabala, to ietverot, robeža no Lielupes krasta līdz Vikingu ielai, Vikingu iela līdz Lāču ielai, Lāču iela līdz tās 10. numura zemesgabala, to ietverot, robežai, šī robeža un tās turpinājums līdz Lielupes krastam, Lielupes krasts līdz Vikingu ielas 22.numura zemesgabala robežai.

Ap vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļiem noteiktas 100 m aizsargjoslas.

8.4. VALSTS UN VIETĒJĀS NOZĪMES ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI

8.5. KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA KLASIFIKĀCIJA PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARGJOSLU TERITORIJAS UN CITĀS VĒSTURISKĀS APBŪVES TERITORIJĀS

(1) Jūrmalas pilsētas vēsturiskās apbūves izvērtējums ir attīstības plāna sastāvdaļa.

(2) Bez valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem vēsturiskā apbūve Jūrmalā iedalīta sekojošās kategorijās:

a) Uzskaites grupas arhitektūras objekti "U", kas pēc tālākas izpētes varētu tikt iekļauti arhitektūras pieminekļu sarakstā, bet vēl tajā nav iekļauti. "U" grupas objekta vērtība pielīdzināma arhitektūras pieminekļa vērtībai līdz galīgā slēdziena pieņemšanai.

b) Arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas ēkas, kas saglabājamas vai rekonstruējamas. Rekonstruējot saglabājama ēku arhitektoniskā vērtība - fasādes, apdare, dekora elementi. Ēkām saglabājamas arī konstrukcijas un tradicionālie būvmateriāli. Nepieciešamības izraisīta nojaukšana vai pārbūve saskaņojama Apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā.

c) Saglabājamā vēsturiskā fona apbūve, kas veido Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu apbūves raksturu. Saglabājams ēku mērogs, apjoma proporcijas, apdares materiāli, dekora elementu stilistika. Ēkām, kuras atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās saglabājamas arī konstrukciju materiāls un tradicionālie būvmateriāli. Nepieciešamības izraisīta nojaukšana vai pārbūve saskaņojama Apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā.

d) Fona apbūve bez īpašas arhitektoniskas vērtības. No vēsturiskās arhitektūras aizsardzības viedokļa šo ēku saglabāšana nav nepieciešama. Iespējamie attīstības virzieni - ēku pārbūve, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, ēku nojaukšana to vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus, ēku nojaukšana, tādējādi samazinot apbūves blīvumu, kur tas nepieciešams.

(3) Pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritoriju plāni ar ēku izvērtējumu pēc iepriekš aprakstītās sistēmas pieejami Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē.

8.6. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

LR MK Noteikumi Nr. 474 no 26.08.2003. par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu un LR MK noteikumi Nr. 473 no 26.08.2003., kas nosaka kārtību, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kā arī norādījumi par Jūrmalas pilsētas valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās esošās apbūves izmantošanu, remontu, konservāciju un restaurāciju, kas apstiprināti 1999.gada 2.decembrī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja rīkojumu Nr. 29.

8.7. SVARĪGĀKIE AIZSARGĀJAMIE PILSĒTBŪVNIECISKIE ELEMENTI, KAS VEIDO PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU ARHITEKTONISKO UN AINAVISKO VĒRTĪBU

(1) Vēsturiski nozīmīgā plānojuma sistēma - ielu un laukumu tīkls, zemesgabalu lielums, struktūra, to vēsturiskās robežas, ēku apjomi un maksimālie augstumi, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotie celtniecības materiāli, logu un durvju mērogs u.c.

(2) Vēsturiskās apbūves (līdz 20. gs. 1.pusei) vērtīgākā daļa - arhitektūras pieminekļi un 8.5. a), b), c) punktos minētie apbūves objekti, kas nosaka pilsētbūvniecības pieminekļa apbūves raksturu.

(3) Raksturīgā ainaviskā vide - reljefs, apstādījumu un apzaļumojuma raksturs.

(4) Labiekārtojuma elementi, mazās arhitektūras formas - celiņi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes, grotas, skulptūras, dekoratīvās vāzes, soli, apgaismes ķermeņi, apstādījumos pielietotās koku, krūmu un augu sugas u.c.

8.8. PAPILDUS NOTEIKUMI PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARGJOSLU TERITORIJĀS

8.8.1. PAPILDUS NOTEIKUMI VISĀS PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARGJOSLU TERITORIJĀS

Aizliegts pielietot neapmestu ķieģeļu mūrējumu, dabīgo materiālu sintētiskās imitācijas.

8.8.2. PAPILDUS NOTEIKUMI VĒSTURISKĀS RĪGAS JŪRMALAS TERITORIJAI

(1) Vēsturiskā Jūrmala ietver teritoriju no VAVARIEM LĪDZ LIELUPEI un šīs teritorijas aprakstu skatīt 8.2.A.3.; 8.2.A.4.; 8.2.A.5.; 8.3.B.2.; A.3.B.3.; A.3.B.4.; 8.3.B.5. punktos.

(2) Zemesgabalos jūras krasta kāpu joslā noliegts apbūvēt kāpu jūras pusi ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, tāpat ar dzīvojamām un saimniecības ēkām noliegts apbūvēt pludmalē esošos zemesgabalus.

(3) Zemesgabala fronte nedrīkst būt mazāka par:

a) 15 m pie 1200 m² un mazākiem zemesgabaliem;

b) 25 m pie 1201 - 1800 m² lieliem zemesgabaliem;

c) 30 m pie 1801 m² un lielākiem zemesgabaliem.

(4) Maksimālais dzīvojamās ēkas augstums un stāvu skaits:

a) koka ēkām – 10 m, sadalot ēku 2 stāvos, un jumta stāvu;

b) mūra ēkām – 12 m, sadalot ēku 2 stāvos ar jumta stāvu.

(5) Maksimālais atpūtas, sabiedrisko un darījumu iestāžu ēku augstums un stāvu skaits – 12 m, sadalot ēku 3 stāvos ar jumta izbūvi.

(6) Priekšpagalma dziļums ne mazāks kā 4 m no zemesgabala robežas (sarkanās līnijas). Priekšpagalmam paredzētās zemesgabala daļas nevar apbūvēt un nekādas ēkas daļas nedrīkst uz tām celt, izņemot nelielus arhitektūras izlaidumus 0,3 m dziļumā.

(7) Attālumi no zemesgabala robežām līdz atsevišķi stāvošām ēkām jāpieņam ne mazāk kā 4 m.

(8) Attālumi starp ēkām:

a) starp atsevišķām ēkām jāparedz neapbūvēti 8 m, ja viena vai abas ēkas ir koka un vismaz 6 m, ja abas ēkas ir celtas no ugunsdroša materiāla;

b) attālums starp atsevišķām dzīvojamām un pretimstāvošām ēkām nedrīkst būt mazāks par augstākās ēkas augstumu.

(9) Uz katra zemesgabala jāparedz neapbūvēts pagalms vismaz 200 m² lielumā, kas nevienā vietā nedrīkst būt šaurāks par 8 m.

(10) Slēgta apbūve netiek pieļauta. Šī punkta izņēmums ir Jomas iela un Dubultu prosp. no Baznīcas ielas līdz Ceriņu ielai, kurās ir pieļaujama slēgta apbūve.

(11) Pieļaujamais dzīvojamo ēku skaits uz zemesgabaliem, tiek noteikts ar tādu aprēķinu, ka uz katras 900 kv. m lielas zemesgabala daļas drīkst celt vienu dzīvojamo ēku, ja netiek pārsniegts zemesgabalā pieļautais apbūves laukums un, ja zemesgabals neatrodas jauktas apbūves un dzīvojamās teritorijās Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) un "Priežu parka" rajonā ar apbūvi (P).

8.8.3. PAPILDUS NOTEIKUMI VĒSTURISKAJĀ SLOKAS UN KAUGURCIEMA TERITORIJĀ

(1) Vēsturisko Slokas teritorijas aprakstu skatīt 8.2.A.2.p.

(2) Zemesgabala ielas fronte nedrīkst būt mazāka par:

a) 15 m, ja tiek pieļauta slēgta apbūve ar apbūves laukumu līdz 40%;

b) 25 m, ja tiek pieļauta atsevišķi stāvošu ēku apbūve ar apbūves laukumu līdz 20%.

(3) Maksimālais ēkas augstums un stāvu skaits Kaugurciemā:

a) 10 m augstas ēkas ar 2 stāviem un jumta stāvu.

(4) Maksimālais ēkas augstums un stāvu skaits Slokā:

a) teritorijā ar slēgtu apbūvi un apbūves laukumu līdz 40% - 12 m augstas ēkas ar 2 stāviem un jumta stāvu;

b) teritorijā ar atsevišķi stāvošu ēku apbūvi un apbūves laukumu līdz 20% - 10 m augstas ēkas ar 2 stāviem un jumta stāvu.

(4) Stūra zemesgabalos apbūves laukumu drīkst palielināt par 10%.

(5) Priekšpagalma dziļums:

a) teritorijā ar apbūves laukumu līdz 40 % ēkas var novietot uz zemesgabala robežas vai atkāpjoties no tās vismaz 4 m;

b) citās šīs apbūves teritorijas vietās priekšpagalmam paredzētās daļas nevar apbūvēt un nekādas ēkas daļas nedrīkst uz tām celt, izņemot nelielus arhitektūras izlaidumus 0.25 m dziļumā. Verandas un balkonus atļauts izbūvēt priekšpagalmos tad, ja pēc to izbūves paliek brīvi vēl 3 m no priekšpagalma platuma un ja šīs būves neaizņem vairāk par 1/3 no ēkas garuma un to izlaidums no ēkas nav lielāks par 4 m.

(6) Attālumi no zemesgabala robežām līdz apbūvei ne mazāki kā 4m, ja ēka netiek celta uz pašas robežas (slēgta apbūve).

(7) Attālumi starp ēkām:

a) starp atsevišķām ēkām jāparedz neapbūvēti 8 m, ja viena vai abas ēkas ir no koka vai jaukta materiāla un vismaz 6 m, ja abas ēkas ir ugunsdrošas;

b) attālums starp atsevišķām dzīvojamām, pretim stāvošām ēkām nedrīkst būt mazāks par augstākās ēkas augstumu;

c) ēkas uz sarkanās līnijas nedrīkst būt augstākas par ielas platumu sarkanajās līnijās.

(8) Uz katra zemesgabala jāparedz neapbūvēts pagalms vismaz 200 kv.m lielumā, kas nevienā vietā nedrīkst būt šaurāks par 8 m.

8.8.4.PAPILDUS NOTEIKUMI VĒSTURISKAJĀ ĶEMERU TERITORIJĀ

(1) Vēsturisko Ķemeru teritorijas aprakstu skatīt 8.2.A.1.pkt.

(2) Zemesgabalu fronte nedrīkst būt mazāka par:

a) 20 m, ja paredzēta slēgta apbūve;

b) 30 m, ja paredzēta izklaidus apbūve.

(3) Maksimālais ēkas vai būves augstums un stāvu skaits:

a) koka ēkām – 10 m, sadalot ēku 2 stāvos ar jumta stāvu;

b) mūra ēkām - 12 m, sadalot ēku 2 stāvos ar jumta stāvu.

(4) Stūra zemesgabalos apbūves laukumu drīkst palielināt par 10%.

(5) Priekšpagalma dziļums:

a) pie izklaidus apbūves - vismaz 4,5 m. Priekšpagalmam paredzētā zemesgabala daļas nevar apbūvēt un nekādas ēkas daļas nedrīkst uz tām celt, izņemot nelielus arhitektūras izlaidumus 0,25 m dziļumā,

b) pie slēgtas apbūves ēkas var novietot uz zemesgabala robežas vai atkāpjoties no tās vismaz 4 m.

(6) Attālumi no zemesgabala pārējām robežām pie izklaidus apbūves - vismaz 4 m līdz apbūvei.

(7) Attālumi starp ēkām:

a) starp atsevišķām ēkām jāparedz 8 m, ja viena vai abas ēkas ir no koka vai jaukta materiāla, un vismaz 6 m, ja abas ēkas ir ugunsdrošas;

b) atstatums starp atsevišķām dzīvojamām un pretimstāvošām ēkām nedrīkst būt mazāks par augstākās ēkas augstumu.

(8) Uz katra zemesgabala jāparedz neapbūvēts pagalms vismaz 200 kv.m lielumā, kas nevienā vietā nedrīkst būt šaurāks par 8 m.

8.8.5. PAPILDUS NOTEIKUMI VĒSTURISKAJĀ PRIEDAINES TERITORIJĀ

(1) Vēsturisko Priedaines teritorijas aprakstu skatīt 8.2.A.6.pkt.

(2) Zemesgabalu fronte nedrīkst būt mazāka par 25 m.

(3) Maksimālais ēkas augstums – 12 m un stāvu skaits – 2 stāvi un jumta stāvs.

(4) Zemesgabalā drīkst būvēt tikai vienu dzīvojamo un vienu saimniecības ēku.

(5) Attālumi no zemesgabala robežām līdz dzīvojamām ēkām - ne mazāki kā 6 m.

9. nodaļa. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

Aizsargājamo dabas teritoriju robežas attēlotas Jūrmalas attīstības plāna kartē "Dabas pamatne".

9.1. EIROPAS SAVIENĪBAS NOZĪMES ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

(1) "Natura 2000" teritorijas:

a) "Ķemeru nacionālais parks" – izveidots ar Latvijas Republikas 1997. gada 12. jūnija likumu "Ķemeru nacionālā parka likums".

b) " Raga kāpa" – Valsts aizsardzībā no 1962. gada 4. jūlija, kad ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu Nr. 422 "Par pasākumiem, lai pasargātu jūras piekrasti no izskalošanas un apstiprinātu jaunus aizsargājamos dabas objektus” iekļauts aizsargājamo ģeoloģisko objektu kategorijā. Apstiprināts ar Latvijas Republikas likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 1993. gadā.

c) „Lielupes grīvas pļavas” – apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2001. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 601, lieguma robežas noteiktas 2004. gada Ministru kabineta noteikumu Nr. 212, 272. pielikumā.

9.2. VALSTS NOZĪMES ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

(1) Esošās:

a) valsts nozīmes dabas liegums "Darmštates priežu audze" – Valsts aizsardzībā kopš 1977. gada.

9.3. VIETĒJAS NOZĪMES ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

(1) Esošās:

a) īpaši aizsargājamais ģeoloģiski-ģeomorfoloģiskais dabas objekts "Baltā kāpa" – apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas tautas deputātu padomes 1991. gada 27. jūnija 15. sasaukuma 11. sesijas 2. sēdes lēmumu "Par vietējas nozīmes īpaši aizsargājama dabas objekta izdalīšanu Jūrmalas pilsētā".

(2) Perspektīvā:

a) Krastaciema - Valteru rajona Lielupes palieņu pļavu liegums;

b) mikroliegums "Mežainas Jūrmalas kāpas" Vaivaros.

9.4. AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS

(1) Aizsargājamās dabas teritorijās aizliegta visa veida darbība, kas ir pretrunā ar aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas mērķiem, individuālajiem aizsardzības noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.

10. nodaļa. CITI SAISTOŠI NOTEIKUMI UN LĒMUMI

10.1. Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 604 par izmaiņu apstiprināšanu 10.06.1999. "Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošajos noteikumos".

10.2. Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 19 no 19.12.2001. "Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā".

10.3. Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 20 no 19.12.2001. "Par pašvaldību nodevu par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā".

10.4. Par Jūrmalas pilsētas ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plākšņu un Valsts karoga turētāja statīva izvietošanas kārtības noteikumiem un etalonu apstiprināšanu, Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 661, 1996.gada 25.jūlijā.

10.5. Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 206 no 20.06.2001., "Par kārtību, kā stājas spēkā Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi".

10.6. Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 544 no 11.10.1997. "Par kārtību, kādā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nododami īpašumā līdzvērtīgi zemesgabali".

10.7. Jūrmalas pilsētas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu saraksts. Kultūras ministrijas pavēle Nr. 141, 1994.gada 27.decembrī.

10.8. Jūrmalas pilsētas vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu saraksts. Kultūras ministrijas pavēle Nr.141, 1994.gada 27.decembrī.

10.9. Jūrmala pilsētas uzskaites grupas arhitektūras pieminekļu saraksts. Kultūras ministrijas pavēle Nr.141, 1994.gada 27.decembrī.

10.10. Jūrmalas pilsētas valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saraksts. Kultūras ministrijas pavēle Nr. 9, 1995.gada 13. februārī.

10.11. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi, valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas, arhitektūras, pilsētbūvniecības un vēstures pieminekļi ir noteikti ar Kultūras ministra 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128, vietējas nozīmes mākslas pieminekļi ir noteikti ar Kultūras ministra 1998. gada 10. novembra rīkojumu Nr. 137.

10.12. Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā MK lēmums Nr. 161, 1996. gadā.

11. nodaļa. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS

Jūrmalas pilsētas dome ir pieņēmusi šādus detālplānojumus:

11. tabula

Nr	Nosaukums	Detālplānojuma robežas	Jūrmalas pilsētas domes lēmums par apstiprināšanu
1.	Jūrmalas centra detālplānojuma korekcijas koncepcija Plūdu ielas rajonā	Majoros, starp Plūdu, Jāņa Pliekšāna, Turaidas ielām un Lielupi.	17.04.1996. (Jūrmalas galvenā arhitekta akcepts)
2.	Teritorijas starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi	Buļļuciemā starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi, no zemesgabala Matrožu ielā 4 līdz Matrožu ielā 18.	19.02.1998. Nr. 34
3.	Vikingu ielas 15 vēsturiskais zemesgabals	Buļļuciemā, zemesgabals Vikingu ielā 15	02.04.1998. Nr. 372
4.	Slokas ielas 92 vēsturiskais zemesgabals	Druvciemā, zemesgabals Slokas ielā 92 un pieguļošā teritorija līdz Lielupei.	09.07.1998. Nr.733
5.	Slokas darījumu parks	Bažciemā un Braņķciemā starp dzelzceļu, Vecsloceni, Lielupi, Ķemeru nacionālo parku un pilsētas robežu.	12.11.1998. Nr. 1147
6.	Dāvja iela 34.	Asaros, zemesgabals Dāvja ielā 34.	29.04.1999. Nr. 442
7.	Bulduru prospekts 45/47	Bulduros, zemesgabals Bulduru prospektā 45/47	07.05.1999.
8.	Teritorijai Slokas ielā 115 “Vagari” 29A un “Bērziņi”.	Druvciemā, starp Slokas ielu, Lūšu ielu un Lielupi.	10.06.1999. Nr. 608
9.	Teritorija Priedainē no Upmalas ielas līdz Lielupei.	Priedainē, starp dzelzceļu, Upmalas ielu un Lielupi.	30.03.2000. Nr. 313
10	Asaru prospekts 7	Asaros, starp Kāpu, Dzimtenes, Vārpu ielām un Asaru prospektu.	16.03.2000. Nr. 237; 15.10.2003. Saistošie noteikumi Nr.12
11	Kāpu iela 73	Mellužos, zemesgabals Kāpu ielā 73	16.03.2000. Nr. 238
12	Promenādes iela 4	Dzintaros, zemesgabals Promenādes ielā 4	14.12.2000., Saistošie noteikumi Nr. 14
13	Teritorijai starp Cīruļu, Caunu un Rubeņu ielām	Vaivaros, starp Cīruļu, Caunu un Rubeņu ielām (kvartāla daļa)	14.12.2000., Saistošie noteikumi Nr. 15
14	Jūrmalas ielu sarkano līniju korekcijas plāns	Visa pilsētas teritorija.	08.03.2001., Saistošie noteikumi Nr. 3
15	Teritorijai vasarnīcu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai "Vārnukrogs".	Vārnukrogā, starp „Balto kāpu”, Lielupi, Buļļupi un pilsētas robežu.	08.03.2001., Saistošie noteikumi Nr. 4
16	Dāvja iela 88	Vaivaros, zemesgabals Dāvja ielā 88.	01.08.2001., Saistošie noteikumi Nr. 13
17	Poruka prospekts 8	Pumpuros, zemesgabals Poruka prospektā 8	15.08.2001., Saistošie noteikumi Nr. 15 04.12.2002., Saistošie noteikumi Nr.12 (grozījumi)
18	Teritorijai starp Bulduru prospektu, 27. un 31. līniju, un pludmali	Lielupē, starp Bulduru prospektu, 27. un 31. līniju un pludmali	12.09.2001., Saistošie noteikumi Nr. 16.
19	Upes iela 1	Pumpuros, zemesgabals Upes ielā 1	8.05.2002., Saistošie noteikumi Nr. 6
20	Teritorijai Jaunķemeru un Kaugurciema kāpu zonā no Brīzes līdz Peoniju ielai	Jaunķemeros, starp pludmali, Brīzes un Raga ielām kāpu zonā, Kaugurciemā starp pludmali Raga, Peoniju ielām un Talsu šoseju	06.11.2002., Saistošie noteikumi Nr.11
21	Baznīcas iela 2	Dubultos, zemesgabals Baznīcas ielā 2, starp Baznīcas, Liedaga, Bangu ielām un kāpu zonu	18.12.2002., Saistošie noteikumi Nr.13
22	Kāpu iela 111/113	Asaros, zemesgabals Kāpu ielā 111/113	18.12.2002., Saistošie noteikumi Nr. 14
23	Slokas iela 89	Druvciemā, zemesgabals Slokas ielā 89	18.12.2002., Saistošie noteikumi Nr. 15
24	Kvartālam starp E.Birznieka-Upīša ielu, 13. līniju, 17. līniju un pludmali	Lielupē, starp E.Birznieka-Upīša ielu, 13.līniju, 17.līniju un pludmali	08.01.2003., Saistošie noteikumi Nr. 1
25	Skolotāju iela 1	Mellužos, zemesgabals Skolotāju ielā 1, starp Skolotāju, Otīlijas, Peldu ielām un pludmali	19.02,2003., Saistošie noteikumi Nr. 4
26	Turaidas iela 73	Dzintaros, zemesgabals Turaidas ielā 73 starp Turaidas ielu, plānoto Zvejas ielu un Lielupes atteku	19.02.2003., Saistošie noteikumi Nr.5
27	Teritorijai starp Kāpu, Rožu, Zaru ielām un pludmali	Mellužos, starp Kāpu, Rožu, Zaru ielām un pludmali	28.05.2003., Saistošie noteikumi Nr. 7
28	Jūras iela 58	Majoros, zemesgabals Jūras ielā 58	17.09.2003., Saistošie noteikumi Nr. 10
29	Jūras iela 31 un Jūras iela 33	Majoros, zemesgabali Jūras ielā 31 un 33	26.11.2003., Saistošie noteikumi Nr. 14
30	33.līnija 2	Lielupē, zemesgabals 33.līnijā 2	10.12.2003., Saistošie noteikumi Nr. 15
31	Bulduru prospekts 107	Lielupē, zemesgabals Bulduru prospektā 107	10.12.2003., Saistošie noteikumi Nr. 16
32	Dārzkopības iela 5	Bulduros, zemesgabals Dārzkopības ielā 5	17.03.2004., Saistošie noteikumi Nr. 4
33	Zigfrīda Meierovica prospektā 33, 35, Pūpolu iela 2, pieguļošā kāpu teritorija un Pūpolu iela	Dubultos, zemesgabali Zigfrīda Meierovica prospektā 33, 35, Pūpolu iela 2, pieguļošā kāpu teritorija un Pūpolu iela	25.08.2004., Saistošie noteikumi Nr. 13
34	Bražciems 0702	Bražciemā, zemesgabalam Bražciems 0702	08.09.2004., Saistošie noteikumi Nr. 14
35	Slokas iela 107	Druvciemā, zemesgabals Slokas ielā 107 un pieguļošā Ganu iela	20.10.2004., Saistošie noteikumi Nr. 15
36	Teritorija Bražciemā starp Babītes ielu, Bražciema ielu, dzelzceļu un Lielupi	Bražciemā starp Babītes ielu, Bražciema ielu, dzelzceļu un Lielupi	20.10.2004., Saistošie noteikumi Nr. 17
37	Rotas iela 7	Lielupē, zemesgabals Rotas ielā 7	17.11.2004., Saistošie noteikumi Nr. 20
38	Bulduri 1001	Bulduros, kāpu zonā starp Krišjāņa Barona ielu, Vienības prospektu, Bulduru prospekta apbūves ziemeļu robežu un pludmali	1.12.2004., Saistošie noteikumi Nr. 22
39	Sabiedriskais centrs Vaivaros	Vaivaros, starp Vakara, Alkšņu, Atbalss, Skautu ielām, Asaru prospektu un pludmali	26.01.2005., Saistošie noteikumi Nr. 4 13.04.2005. Saistošie noteikumi Nr.1
40	Teritorijai, starp Latgales ielu, Tallinas ielu, Rūpniecības ielu un Raiņa ielu	Kauguros, starp Latgales ielu, Tallinas ielu, Rūpniecības ielu un Raiņa ielu	9.03.2005. Saistošie noteikumi Nr. 7
41	Upes ielā 1a	Pumpuros, zemesgabals Upes ielā 1a	9.03.2005. Saistošie noteikumi Nr. 8
42	Sloka 7122	Slokā, zemesgabals Sloka 7122	9.03.2005. Saistošie noteikumi Nr. 9
43	Teritorijai, starp Laidzes, Tirzas un Skolas ielām	Slokā, kvartāls starp Laidzes, Tirzas un Skolas ielām	27.04.2005. Saistošie noteikumi Nr. 2
44	Zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 95/97	Druvciemā, zemesgabals Slokas ielā 95/97, starp Slokas ielu un Lielupi	25.05.2005. Saistošie noteikumi Nr. 4
45	Zemesgabals Jūrmalā, Veidenbauma ielā 3	Slokā, zemesgabals Veidenbauma ielā 3	08.06.2005., Saistošie noteikumi Nr. 5
46	Zemesgabals Jūrmalā, Dāvja ielā 48/50	Asaros, zemesgabals Dāvja ielā 48/50	6.07.2005. Saistošie noteikumi Nr. 7
47	Kūdras rajons	Kūdrā	3.08.2005. Saistošie noteikumi Nr. 9
48	Zemesgabals Jūrmalā, Dzintari 1510	Dzintaros, zemesgabals Dzintari 1510	3.08.2005. Saistošie noteikumi Nr.10