JŪRMALAS PILĒTAS DOMES

BŪVVALDE

JŪRMALAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS -TERITORIJAS PLĀNOJUMS

(ĢENERĀLPLĀNS)

II SĒJUMS

II DAĻA

PLĀNOŠANAS, PROJEKTĒŠANAS UN BŪVNIECĪBAS NOTEIKUMI

1999.GADA DECEMBRIS

grozījumi 2005.gada augustā

2. DAĻA

1. nodaļa. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMS. ATZINUMA SAŅEMŠANA. PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANA

1.1. VISPĀRĒJAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

1.1.1. Par attīstības priekšlikuma ierosinātāju var būt fiziska vai juridiska persona, kurai uz to ir tiesības Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

1.1.2. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar Jūrmalas attīstības plānu - teritorijas plānojumu (ģenerālplānu), turpmāk tekstā - attīstības plāns, pieprasīt un saņemt Būvvaldē attiecīgos dokumentus un informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz viņu interesējošo teritoriju.

1.1.3. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības ar attīstības priekšlikumu ierosināt pilsētas apbūves noteikumu un teritoriālplānojumu, t.i. attīstības plāna un detālplānojumu grozījumus.

1.1.4. Ja būvprojektu izstrādā tikai kosmētiskajam remontam, izņemot, ja ēka ir kultūras piemineklis, un netiek skartas kādas trešās personas īpašuma tiesības vai intereses, tad būvprojektēšanas uzsākšanai atļauja nav nepieciešama.

Bez skaņošanas ar Būvvaldi un inženierdienestiem drīkst veikt telpu kosmētisko remontu, nemainot funkciju un plānojumu, bez arhitektonisku un konstruktīvu elementu pārveidošanas, bez logu un durvju nomaiņas ēku fasādēs.

Ja ēka ir kultūras piemineklis, tad par kopšanas, uzturēšanas un citu saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, un kas nepārveido kultūras pieminekli un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, 10 dienas pirms minēto darbu uzsākšanas rakstiski jāinformē VKPAI, ja izdotajos Norādījumos nav noteikts citādi.

1.1.5. Attīstības priekšlikuma ierosinātājam ir brīvas izvēles tiesības visus darbus, kas saistīti ar projekta izstrādāšanu uzdot veikt organizācijām, aģentūrām, projektētājiem vai citai personai, kurām ir attiecīgās licences/sertifikāti, noslēdzot par to savstarpēju līgumu un pilnvarojot tās.

1.1.6. Projekts jāizstrādā valsts valodā. Būvprojekta teksta daļa var būt papildus tulkota svešvalodās.

1.1.7. Būvvaldes pienākums ir reģistrēt iesniegto attīstības priekšlikumu, izsniegt atzinumu vai motivētu atteikumu, noteikt nepieciešamo izejmateriālu apjomu, kā arī nepieciešamību veikt attīstības priekšlikuma sabiedrisko apspriešanu.

1.1.8. Valsts un pašvaldības institūciju pienākums ir izsniegt attīstības priekšlikuma iesniedzēja pieprasītos dokumentus un informāciju, kas attiecas uz pieteikumā norādīto zemesgabalu vai rekonstruējamo (remontējamo) ēku vai būvi.

1.1.9. Attīstības priekšlikuma iesniedzējam ir pienākums sagatavot un iesniegt Jūrmalas pilsētas domei nepieciešamo dokumentu apjomu, saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu un Jūrmalas Apbūves noteikumu prasībām, un atbildēt par to pareizību.

1.2. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMU KLASIFIKĀCIJA

1.2.1. Attīstības priekšlikums, kas ir saistīts ar pilsētas vai rajona attīstību. Priekšlikums ir balstīts uz pilsētas, reģiona un nacionālās attīstības programmām.

(Attīstības programmas; pilsētas teritorijas plānojums; infrastruktūras; inženierapgādes maģistrālie tīkli; sociālie, vides aizsardzības, izpētes un plānošanas projekti, koncepcijas, stratēģijas.)

1.2.2. Attīstības priekšlikums, kas ir saistīts ar pilsētas rajona daļas attīstību, viena vai vairāku kvartālu robežās un skar vienu vai vairākus atsevišķus juridiskos īpašumus. Priekšlikums balstās uz pilsētas attīstības programmu un teritoriālplānojumu.

(Infrastruktūras; inženierapgādes; vides aizsardzības, izpētes un plānošanas projekti; detālplānojumi.)

1.2.3. Attīstības priekšlikums viena atsevišķa juridiskā īpašuma robežās. Priekšlikums balstās uz pilsētas teritoriālplānojumu un/vai detālplānojumu. (Būvniecības ieceres un būves meti, kas ietver - jauno būvniecību, esošās apbūves restaurāciju, rekonstrukciju, renovāciju, teritorijas labiekārtošanu.)

1.3. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMA IESNIEGŠANA

1.3.1. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMA IESNIEGŠANA

(1) Attīstības priekšlikumu ierosinātājam jāiesniedz :

a) zemesgabala īpašnieka vai nomnieka sagatavotu būvniecības pieteikumu (1. pielikums), vai lūgumu izskatīt attīstības priekšlikumu un tā īsu izklāstu ar projektēšanas programmu, attīstības priekšlikuma galveniem parametriem, nepieciešamo inženierapgādi u.c. datiem zemesgabala robežu plānu vai teritorijas topogrāfisko uzmērījumu;

b) zemesgabala īpašuma vai īpašuma un nomas tiesības apliecinošus dokumentus (zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un nomas līgumu);

c) īpašuma tehniskās inventarizācijas lietu , ja zemesgabals ir apbūvēts;

d) grafisko materiālu attīstības priekšlikuma ilustrēšanai.

1.3.2. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMA IZSKATĪŠANA UN ATZINUMA SAŅEMŠANA

(1) Punktā 1.2.1. un 1.2.2. minētos Attīstības priekšlikumus iesniedz domes vadībai. Pēc vadības norādījumiem tos konceptuāli izskata atbildīgās domes struktūrvienības speciālisti. Atbilstošās nozares atbildīgais speciālists gatavo atbildes projektu iesniedzējam, ja nepieciešams, norādot, no kurām valsts un pašvaldības institūcijām jāsaņem projektēšanas nosacījumi un noteikumi, un pirmsprojekta atzinumi par attīstības priekšlikumu.

(2) Punktā 1.2.3. minētos Attīstības priekšlikumus iesniedz Būvvaldes vadībai, tos konceptuāli izskata Būvvaldes vadība un speciālisti. Atbilstošās nozares atbildīgais speciālists gatavo atbildes projektu iesniedzējam, ja nepieciešams, norādot, no kurām valsts un pašvaldības institūcijām jāsaņem projektēšanas nosacījumi un noteikumi, un pirmsprojekta atzinumi par attīstības priekšlikumu saskaņā ar Apbūves noteikumu prasībām.

(3) Punktā 1.2.1., 1.2.2. minētos attīstības priekšlikumus, kā arī, ja attīstības priekšlikums paredz sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecību, vai iesniegts priekšlikums par pašvaldības vai valsts īpašumā esoša zemesgabala attīstību, vai būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, vai arī būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustāmā īpašuma vērtību, tad atbildīgā struktūrvienība ierosina priekšlikumu izskatīt Jūrmalas pilsētas domes komitejās.

(4) Līgums par pašvaldības īpašumā vai rīcībā esoša zemesgabala nomu tiek noslēgts pēc attiecīga domes lēmuma pieņemšanas. Līgumā tiek noteikti attīstības priekšlikuma īstenošanas termiņi un citi noteikumi.

(5) Ja iesniegti vairāku personu attīstības priekšlikumi kādam konkrētam pašvaldības zemesgabalam vai zemesgabals atrodas pilsētai nozīmīgā vietā, vai paredzēta jaunas publiskas ēkas būvniecība - Jūrmalas pilsētas dome organizē konkursu labākā attīstības priekšlikuma izvēlei.

1.4. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS ORGANIZĒŠANAS KĀRTĪBA

1.4.1. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS ORGANIZĒŠANAS JURIDISKĀ BĀZE UN PROCESS

(1) Būvniecības publiskās apspriešanas nepieciešamību nosaka Būvvalde, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 309 „Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” (pieņemti 02.09.1997.), izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 12. pantu. Būvvaldes vadītājs pilnvaro sabiedriskās apspriešanas procesa atbildīgo sekretāru būvniecības ieceres sabiedriskajai apspriedei.

(2) Teritoriālplānojumu publiskās apspriešanas nepieciešamību nosaka Būvvalde un lēmumu pieņem dome, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (pieņemti 19.10.2004.), izdoti saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktu. Uzsākot teritoriālplānojuma izstrādi, dome apstiprina teritoriālplānojuma projekta vadītāju.

(3) Darbībām, kas var būtiski ietekmēt stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma un publiskās apspriešanas nepieciešamību, nosaka LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojs saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (pieņemti 17.02.2004.), izdoti saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 9. un 12. pantu, 14. panta trešo daļu, 15. panta pirmo un trešo daļu, 16. panta otro daļu, 17. panta sesto daļu, 19. panta otro daļu un 20. panta pirmo daļu.

1.4.2. PUBLISKAI APSPRIEŠANAI NODODAMIE OBJEKTI

(1) Objekti, kam nepieciešama būvniecības publiskā apspriešana saskaņā ar Būvniecības likuma 12. pantu.

(2) Teritoriālplānojumi, t.sk. detālplānojumi.

(3) Paredzētās darbības – aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.

1.4.3. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS PROCESA ORGANIZĒŠANA

(1) Sabiedriskās apspriešanas materiālu sagatavošana un varianta izvēle.

a) sabiedriskās apspriešanas materiālus sagatavo projekta autors (ierosinātājs) uz planšetēm (A1 vai A2 formātā, vēlams uz plānā kartona) atbilstoši Būvvaldes prasībām;

b) sagatavotos publiskās apspriešanas materiālus izskata Būvvaldes projektu saskaņošanas grupa un saskaņo tos nodošanai publiskai apspriešanai ar zīmogu „IZSKATĪTS”, kurā parakstās visi atbildīgie speciālisti un būvvaldes vadītājs.

(2) Sabiedrības informēšanas un publicitātes nodrošināšana.

a) projekta vadītājs vai atbildīgais sekretārs sagatavo nepieciešamo informāciju (sludinājumu) publicēšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām un apjomu. Informāciju nosūta domes sabiedrisko attiecību nodaļai;

b)sabiedrisko attiecību nodaļa informāciju par plānotajām publiskajām apspriešanām sniedz Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvajai padomei, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, u.c. organizācijām, ņemot vērā konkrētā objekta plānoto funkciju un novietni pilsētā;

c) par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem publiskās apspriešanas sākumā papildus var tikt publicēta projekta vadītāja sniegta paskaidrojoša rakstura informācija un aptaujas anketas laikrakstā „Jūrmalas ziņas".

1.4.4. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS PASĀKUMI

(1) Publiskās apspriešanas materiālu izvietojumu nosaka Būvvalde, atkarībā no apskatāmā objekta tematikas un ģeogrāfiskā novietojuma pilsētā publiski pieejamās telpās.

(2) Sabiedriskās apspriešanas (izstādes) ilgums:

a) būvniecības iecerēm – ne mazāk par četrām nedēļām;

b) teritoriālplānojumam, t.sk. tā grozījumiem – ne mazāk par sešām nedēļām;

c) detālplānojumiem - ne mazāk par trijām nedēļām;

d) paredzētajām darbībām, kas var būtiski ietekmēt vidi – ne mazāk par četrām nedēļām.

(3) Publiskās apspriešanas sanāksmes - attiecīgajā jomā vada - projekta vadītājs vai atbildīgais sekretārs.

Ierosinātājs un/vai projekta autors sniedz klātesošajiem informāciju par projektu. Publiskās apspriešanas laikā sanāksmes vadītājs nodrošina klātesošajiem iespēju uzdot jautājumus un izteikt viedokli, papildus var veikt arī rakstisku aptauju/anketēšanu.

(4) Būvniecības iecerēm un detālplānojumiem, var ierosināt sasaukt Jūrmalas pilsētas domes pilsētbūvniecības konsultatīvo padomi, ar mērķi iegūt papildus speciālistu viedokli. Lēmumu par padomes sasaukšanu pieņem dome.

1.4.5. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS PĀRSKATA SAGATAVOŠANA

(1) Pēc publiskās apspriešanas beigām projekta vadītājs vai atbildīgais sekretārs sagatavo un iesniedz domes vadībai pārskatu, kurā ietilpst:

a) veiktās publiskās apspriešanas pasākumu saraksts, t.sk. pielietotie sabiedrības informēšanas veidi;

b) rakstiski iesniegtie priekšlikumi un viedokļi, un to analīze;

c) ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem;

d) institūciju sniegtā informācija, nosacījumi, atzinumi;

e) sabiedrības aktivitātes novērtējums, salīdzinot ar esošo pieredzi Jūrmalā;

f) secinājumi un priekšlikumi projekta turpmākai virzībai.

(2) Publiskās apspriešanas pārskatus par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem Būvvalde iesniedz Sabiedrisko attiecību nodaļai, kas tos sagatavo un nodod publicēšanai laikrakstā „Jūrmalas ziņas”.

1.4.6. SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS REZULTĀTU APSTIPRINĀŠANA, LĒMUMA PIEŅEMŠANA

(1) Būvniecības ieceru sabiedriskās apspriešanas rezultātus izskata dome un pieņem lēmumu par būvniecības ieceres atbalstīšanu vai noraidīšanu.

(2) Teritoriālplānojumu, t.sk. detālplānojumu sabiedriskās apspriešanas materiāli un pārskats ir detālplānojuma projekta sastāvdaļa, ko izskata dome un pieņem lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

1.5. PROJEKTĒŠANAS NOTEIKUMU UN PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANA

1.5.1. PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANA

(1) Būvvalde izsniedz Arhitektūras un plānošanas uzdevumu būvprojektēšanai vai atteikumu attīstības ierosinātājam 20 darba dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža Būvniecības likuma 12. pantā un šo noteikumu 1.4.2. minētajos gadījumos Arhitektūras un plānošanas uzdevumu izsniedz pēc publiskās apspriešanas procesa pabeigšanas un domes lēmuma pieņemšanas par būvniecības ieceres atbalstīšanu.

(2) Arhitektūras un plānošanas uzdevums ir atļauja projektēšanai. Tā derīguma termiņš - 1 gads no tā izsniegšanas brīža līdz skices vai projekta akceptēšanai.

(3) Atļauja projektēšanai nedod tiesības uzsākt būvdarbus.

(4) Būvvalde izsniedz detālplānojuma ierosinātājam Darba uzdevumu detālplānojuma izstrādei 14 dienu laikā pēc domes lēmuma pieņemšanas par detālplānojuma izstrādāšanas uzsākšanu. Darba uzdevuma detālplānojuma izstrādei derīguma termiņš - 2 gadi.

(5) Būvvalde, atkarībā no attīstības priekšlikuma sarežģītības, var precizēt izsniegtā plānošanas (darba) uzdevuma prasības pēc institūciju tehnisko noteikumu un nosacījumu saņemšanas projekta skiču stadijā.

1.5.2. PROJEKTĒŠANAS NOTEIKUMU SAŅEMŠANA

Saskaņā ar saņemto Arhitektūras un plānošanas uzdevumu vai darba uzdevumu detālplānojuma izstrādei, attīstības ierosinātājam ir jāsaņem projektēšanas tehniskie noteikumi vai nosacījumi no valsts un pašvaldības institūcijām. Tās ir:

(1) Būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa (remonta un restaurācijas noteikumi 3. pielikums), ja izstrādā projektus:

a) kultūras pieminekļu objektu renovācijai, restaurācijai, rekonstrukcijai vai konservācijai;

b) valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām;

c) ēku, kas ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas, restaurācijai, rekonstrukcijai vai renovācijai.

(2) Domes Vides aizsardzības nodaļa, ja paredzēts projektēt:

a) "Dabas pamatnes" (DP), "Jauktas atpūtas un dzīvojamā teritorijā Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā" (JK), "Kūrorta teritorijās" (K), "Jauktas ražošanas teritorijās" (JR) un "Rūpniecības teritorijās" (R), "Priežu parka rajonā ar apbūvi" (P);

b) vides un dabas resursu aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu;

c) automašīnu novietni, t.i. stāvvietas vai garāžas, izņemot savrupmāju dzīvojamās teritorijās (DZ-1) un apbūves noteikumos atļautajos apjomos projektējamās;

d) degvielas un/vai gāzes uzpildes staciju, automašīnu mazgātuvi;

e) teritorijas meliorāciju un esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanu;

f) lokālas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.

(3) Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvalde, ja paredzēts projektēt:

a) ceļu, ielu, autostāvvietu, ietvju, zaļo zonu un citu objektu ielu sarkano līniju robežās;

b) inženierkomunikāciju maģistrālos un ielu tīklus, pieslēgumu ielu tīkliem;

c) lietus ūdens novadtīklu izbūvi un atjaunošanu;

d) pilsētas parku un skvēru teritorijās;

e) meža zemju transformācijas gadījumos (Mežu apsaimniekošanas nodaļa).

(4) Jūrmalas domes Koku ciršanas komisija,

a) ja projektā paredzēta koku izciršana.

(5) Rīgas virsmežniecības Kāpu mežniecība,

a) ja projektētā teritorija skar meža zemes, un/vai paredzēta meža transformācija.

(6) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", ja paredzēts izstrādāt:

a) automašīnu novietnes projektu, izņemot savrupmāju dzīvojamās teritorijās (DZ) apbūves noteikumos atļautajos apjomos;

b) degvielas uzpildes stacijas projektu;

c) jaunu ielu un ceļu projektus, esošo ielu un ceļu pārbūves un remonta projektus;

(7) Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra”, Tukuma filiāle, ja paredzēts projektēt:

a) publiskās ēkas un būves;

b) daudzstāvu un mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas;

c) sanitārajās un ekspluatācijas aizsargjoslās.

(8) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde:

a) aizsargjoslu likumā paredzētajos gadījumos;

b) mežu teritoriju transformācijas gadījumos;

c) 2004. gada 17. februāra MK noteikumos Nr. 91 minētajos gadījumos.

(9) valsts akciju sabiedrībai „Latvenergo”.

(10) SIA "Jūrmalas gaisma".

(11) SIA “Lattelekom”.

(12) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Jūrmalas brigāde.

(13) Valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” Infrastruktūras pārvalde.

- dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežās.

(14) Valsts informācijas tīkla aģentūra.

(15) Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienests.

(16) Akciju sabiedrība "Latvijas gāze", Jūrmalas iecirknis.

(17) SIA "Jūrmalas ūdens".

(18) SIA "Jūrmalas siltumtīkli".

(19) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, ja paredzēts izstrādāt vietējās pašvaldības teritoriālplānojumu, tā grozījumus, kā arī detālplānojumu un tā grozījumus valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsargjoslās un to aizsardzības zonās.

(20) Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā pārvalde, ja paredzēts izstrādāt vietējās pašvaldības teritoriālplānojumu, tā grozījumus, detālplānojumu un tā grozījumus.

(21) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja paredzēts projektēt īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(22) Kaimiņu pašvaldības, ja paredzēts izstrādāt vietējās pašvaldības teritoriālplānojumu, tā grozījumus, detālplānojumu un tā grozījumus, kas ietekmē citas pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar attiecīgā plānojuma teritoriju.

2. nodaļa. PROJEKTĒŠANAS SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA

2.1. PROJEKTĒŠANAI NEPIECIEŠAMIE IZEJMATERIĀLI

Projektēšanas uzsākšanai nepieciešami:

a) zemesgabala topogrāfiskais plāns ar zemesgabala robežām un ielu sarkanajām līnijām, mērogā 1:500 digitālā formā, kas saskaņots ar VZD un pilsētas inženierdienestiem. Plāna derīguma termiņš - 2 gadi.

Plāna robežas:

- ēku projektiem - 6 m aiz zemesgabala robežas, piegulošās 1) ielas - visā sarkano līniju platumā, 2) jūras krasta kāpas - no vietas, kuru sasniedz augstākās bangas, 3) kaimiņu zemesgabalos jāparāda ēku kontūras. Lokālu piebūvju gadījumā topogrāfiskā plāna robežas precizē arhitektūras un plānošanas uzdevumā;

- ielu inženiertīkliem - ielas sarkanajās līnijās;

- detālplānojumiem - pilna detālplānojuma teritorija ar pieguļošajām ielām un blakus esošo apbūves kvartālu īpašuma ārējām robežām un to precizē darba uzdevumā.

b) situācijas plāns mērogā 1:2000;

c) būves tehniskās apsekošanas un inventarizācijas materiāli, ja būvprojekts nepieciešams esošās būves rekonstrukcijai vai kapitālajam remontam, kā arī, ja būvprojekts paredz jaunbūvi apbūvētā zemesgabalā;

d) fotofiksācijas materiāli un uzmērījumi, ja to pieprasa Būvvalde;

e) inženierdienestu izdotie tehniskie un pieslēguma noteikumi par pievienošanos inženierkomunikācijām;

f) nodaļā 1.5.2. minētie projektēšanas tehniskie noteikumi vai nosacījumi, saskaņā ar uzdevuma prasībām;

g) kultūrvēsturiskā inventarizācija vai kultūrvēsturiskā izpēte kultūras pieminekļiem;

h) citi būvprojektēšanas izejmateriāli, ja to nosaka apbūves noteikumi, detālplānojums vai plānošanas uzdevums.

2.2. PROJEKTA SASTĀVS UN IZSTRĀDE

2.2.1. Būvprojektēšanu var veikt vienā - tehniskā projekta, vai divās - skiču projekta un tehniskā projekta stadijās, kas ir noteikts arhitektūras un plānošanas uzdevumā.

Tehniskā projekta sastāvam jābūt pietiekamam, lai varētu veikt būvdarbus un nodrošinātu to kontroles iespējas. Izstrādājot būvprojektu, jāievēro Latvijas Būvnormatīva LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un noformēšana" prasības.

2.2.2. Būvprojekta sastāvu nosaka Vispārīgie būvnormatīvi. Inženierbūvju un tīklu projektu sastāvā jābūt ielu/ceļu atjaunošanas/labiekārtošanas sadaļai un koptāmei par projektēšanas, izbūves, atjaunošanas/labiekārtošanas darbu apjomiem un izmaksām. Nelielām un tehniski nesarežģītām ēkām būvatļaujas saņemšanai pieļaujams izstrādāt tikai arhitektūras un būvkonstrukciju daļu. To nosaka Arhitektūras un plānošanas uzdevums. Ārējo inženiertīklu u.c. sadaļas, kuru izstrāde paredzēta attiecīgo dienestu izdotajos tehniskajos noteikumos, var izstrādāt atsevišķi un iesniegt Būvvaldē akceptēšanai pirms to plānoto būvdarbu uzsākšanas.

2.2.3. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma sastāvu nosaka MK 19.10.2004. noteikumi Nr. 883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi".

2.2.4. Projekta risinājumu pareizību ar savu parakstu apliecina un par to atbild speciālists, kas ir licenzēts attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

2.2.5. Būvprojekts jāparaksta nekustamā īpašuma īpašniekam vai kopīpašuma gadījumā - visiem īpašniekiem, pievienojot projektam īpašumtiesību vai īpašuma nomas tiesību apstiprinošus dokumentus, t.i. pilnu zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un nomas līgumu.

2.2.6. Saskaņā ar arhitektūras un plānošanas uzdevumu pie projekta izstrādājami papildmateriāli - makets, perspektīvu zīmējumi u.c. demonstrācijas materiāli, ēkas fasāžu un to detaļu uzmērījumu zīmējumi, fotomateriāli, kā arī būtisku detaļu un mezglu rasējumi, aprēķini, ielu notinumu rasējumi (fotomontāžas) u.tml.

2.2.7. Ja būvprojekts tiek izstrādāts zemesgabalam, kurā ir meža zeme, papildus izstrādājams „Būvdarbu organizācijas projekts”.

2.2.8. Būvprojekta materiāli skaņošanai Būvvaldē jāiesniedz vismaz 4 eksemplāros, inženierbūvju projekti - 4 eksemplāros, detālplānojumi - 6 eksemplāros. Ja projekts jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, tad jāiesniedz papildus 1 eksemplārs.

2.2.9. Diviem būvprojekta galīgā varianta materiālu eksemplāriem jābūt noformētiem atbilstoši noteiktajiem standartiem glabāšanai Valsts Arhīvā, ar sanumurētām lapām. Vienu projekta eksemplāru ar sanumurētām lapām Būvvalde patur savā arhīvā pēc projekta akceptēšanas. Otrs eksemplārs iesniedzams Būvvaldes būvinspekcijai pēc būvatļaujas saņemšanas. Inženierdienestu vai citu institūciju saskaņojumiem, īpašnieku un līdzīpašnieku piekrišanai vai citām atsaucēm jābūt oriģināliem.

2.2.10. Teritoriālplānojumu un detālplānojumu saistošā daļa papildus jāiesniedz papīra un digitālā formā 2 eksemplāros. Vienu digitālo versiju Būvvalde patur savā arhīvā, otru nosūta Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

3. nodaļa. PROJEKTU SASKAŅOŠANAS UN AKCEPTĒŠANAS KĀRTĪBA

3.1. PROJEKTU IZSKATĪŠANA UN SASKAŅOŠANA

3.1.1. Projektu saskaņošanas kārtība izstrādāta saskaņā ar Civillikumu, Būvniecības likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, likumu “Par pašvaldībām", Teritorijas attīstības plānošanas likumu, “Vispārīgajiem būvnoteikumiem”, MK "Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumiem" un Jūrmalas attīstības plānu - teritorijas plānojumu (ģenerālplānu).

3.1.2. Visi projekti jāiesniedz reģistrācijai, izskatīšanai un saskaņošanai Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē. Būvprojektus izskata un saskaņo skiču un tehniskā projekta stadijā. Detālplānojumus izskata projekta sagatavošanas posmā (pirms projekta nodošanas publiskajai apspriešanai) un saskaņo sagatavoto (pilnveidoto) projektu pirms apstiprināšanas domes sēdē.

3.1.3. Projektu reģistrācijai iesniedz īpašnieks, tā pilnvarota persona, būvprojekta vadītājs vai sertificēts projektētājs, pievienojot projekta risinājuma saskaņojumu uz ģenplāna ar:

a) ēkas un zemesgabala īpašnieku (vai īpašniekiem);

b) domes izpilddirektoru, ja ēka vai zemesgabals ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā;

c) atbildīgo valsts institūciju, ja ēka vai zemesgabals ir valsts īpašumā vai valdījumā.

3.1.4. Pirms projekta iesniegšanas, projektam ir jābūt saskaņotam, vai jāsaņem atzinumi no 1.5.2. minētajām institūcijām, kas izsniegušas tehniskos noteikumus vai nosacījumus, atbilstoši arhitektūras un plānošanas uzdevumam vai darba uzdevumam detālplānojuma izstrādei (izņemot Būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu).

3.1.5. Ja būvprojektu paredzēts realizēt kārtās, atsevišķas kārtas projektu var saskaņot, ja šajos apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā saskaņots skiču projekts visam kompleksam.

3.1.6. Projektu saņemot un reģistrējot Būvvaldes kancelejā:

a) pārbauda projekta komplektāciju un atbilstību Arhitektūras un plānošanas vai detālplānojuma darba uzdevumam un LBN 202-01;

b) nodod projektu izskatīšanai un saskaņošanai ar Būvvaldes nodaļām un speciālistiem pēc nepieciešamības.

3.1.7. Atkarībā no projekta veida, tas jāsaskaņo ar Būvvaldes speciālistiem. Pēc Būvvaldes vadītāja pieprasījuma, nepieciešamības gadījumā projekts papildus var tikt saskaņots arī ar citiem speciālistiem. Projekts tiek izskatīts un saskaņots ar zīmogu „SASKAŅOTS”, vai atdots atpakaļ iesniedzējam pārstrādei 20 darba dienu laikā.

(1) Būvprojektus (jaunbūves, rekonstrukcijas, renovācijas) saskaņo ar: galveno arhitektu; rajona arhitektu; galveno plānotāju; galveno inženieri; kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītāju (ja projekts ir pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijās vai kultūras piemineklim vai arhitektoniski vērtīgām ēkām ārpus tās); ainavu arhitektu; galveno mākslinieku.

(3) Dzīvokļu pārbūves daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas (kas skar tikai iekšējo plānojumu) saskaņo ar: galveno arhitektu; rajona arhitektu; galveno inženieri.

(4) Žogu izbūves projektus saskaņo ar: rajona arhitektu; galveno plānotāju (ja ir teritorijas detālplānojums); galveno inženieri; ainavu arhitektu; kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītāju (ja projektē pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā vai objekts ir kultūras piemineklis).

(5) Ielu izbūves projektus saskaņo ar: galveno arhitektu; rajona arhitektu; galveno plānotāju; galveno inženieri; kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītāju (ja projektē pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā); ainavu arhitektu.

(6) Detālplānojumus saskaņo ar: galveno arhitektu; rajona arhitektu; galveno plānotāju; galveno inženieri; kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītāju (ja projektē pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā vai objekts ir kultūras piemineklis); ainavu arhitektu.

(7) Inženierkomunikāciju projektus, kuros ir paredzētas virszemes būves (ielas, ceļi transformatoru punkti, gāzes sadales stacijas, siltuma mezgli, katlu mājas utt.), saskaņo ar: galveno inženieri, rajona arhitektu, galveno arhitektu, ainavu arhitektu, galveno mākslinieku. Ja virszemes būvju nav, tad saskaņo ar galveno inženieri un ainavu arhitektu.

(8) Labiekārtojuma projektus saskaņo ar: galveno arhitektu; rajona arhitektu; galveno plānotāju (ja ir teritorijas detālplānojums); galveno inženieri; kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītāju (ja projektē pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā vai objekts ir kultūras piemineklis); ainavu arhitektu; galveno mākslinieku.

3.1.8. Projekta nesaskaņošanas gadījumā projekts tiek atdots atpakaļ izstrādātājam, pievienojot aptaujas lapu ar speciālistu iebildumiem. Ja nepieciešams, pamatojoties uz speciālistu iebildumiem, atbildīgais speciālists vai projekta vadītājs (detālplānojumiem) sniedz papildus motivētu atbildi (nepieciešamības gadījumā rakstisku) par nepilnībām projektā, nepieciešamajiem papildinājumiem vai izmaiņām.

3.1.9. Nepieciešamības gadījumā jebkura Būvvaldes speciālista paraksts ir aizstājams ar attiecīgās nodaļas vadītāja parakstu. Nodaļu vadītāju paraksti ir aizstājami ar Būvvaldes vadītāja parakstu. Būvvaldes speciālists ar savu parakstu atbild par projekta atbilstību likumdošanai savas kompetences robežās.

3.2. PROJEKTU AKCEPTĒŠANA

3.2.1. BŪVPROJEKTU AKCEPTĒŠANA

Projektu akceptēšana notiek ar Būvvaldes zīmogiem.

(1) Būvprojektus iesniedz akceptēšanai Būvvaldes vadītājam:

a ) būvprojekta skiču projektu ar zīmogu “akceptēts skiču projekts”;

b) būvprojektu ar zīmogu “akceptēts”.

Uz zīmogiem jābūt Būvvaldes vadītāja parakstam.

(2) Ārējās inženierkomunikāciju būves, tīklus u.c. speciālos tehniskos projektus iesniedz akceptēšanai galvenajam inženierim.

a) projektu ar zīmogu "Inženierbūves un tīkli. Akceptēts".

Uz zīmoga jābūt galvenā inženiera parakstam.

(3) Jebkuri grozījumi akceptētā projektā tiek izdarīti likumdošanā noteiktajā kārtībā.

(4) Akceptēts projekts ir reģistrēts un publisks.

3.2.2. DETĀLPLĀNOJUMU AKCEPTĒŠANA UN STĀŠANĀS SPĒKĀ

(1) Detālplānojumus iesniedz akceptēšanai Būvvaldes vadītājam:

a) detālplānojumu skici (pirmo redakciju) ar zīmogu "izskatīts";

b) pēc sabiedriskās apspriešanas otrā posma pārskata sagatavošanas un visu nepieciešamo atzinumu saņemšanas tiek akceptēta detālplānojuma galīgā redakcija ar zīmogu “akceptēts”.

(2) Detālplānojumu pēc akceptēšanas Būvvaldē, projekta vadītājs iesniedz izskatīšanai domes komitejās un Jūrmalas pilsētas domē lēmuma pieņemšanai.

(3) Detālplānojumi tiek pieņemti pašvaldības saistošo noteikumu veidā.

(4) Saistošie noteikumi stājas spēkā nākošajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4. nodaļa. BŪVDARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA

4.1. BŪVATĻAUJAS IZSNIEGŠANA

4.1.1. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem Būvvaldes izsniegtu būvatļauju (4. pielikums).

4.1.2. Citas institūcijas izsniegta būvatļauja reģistrējama Būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas.

4.1.3. Lai saņemtu būvatļauju papildus Vispārīgo būvnoteikumu 116. punktā minētajiem dokumentiem, jāiesniedz:

a) ģeodēziskais būves asu vai inženierkomunikāciju trases nospraušanas akts;

b) līguma ar sertificētu būvdarbu vadītāju vai būvuzņēmēju (-iem) kopija, komersanta reģistrācijas apliecība, būvkomersanta reģistrācijas apliecība, kā arī rīkojums par būvdarbu vadītāja un atbildīgā par darbu drošību norīkošanu objektā;

c) atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību raksts (6. pielikums);

d) līguma ar sertificētu būvuzraugu vai būvuzraudzības organizāciju kopija, komersanta reģistrācijas apliecības un būvkomersanta reģistrācijas apliecība, sertifikāta kopija un rīkojums par atbildīgā būvuzrauga nozīmēšanu objektā;

e) būvuzrauga, ja tāds pieaicināts, saistību raksts (6.pielikums);

f) kvīts par būvnodevas samaksu kopija;

g) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja, ja būvdarbi notiek valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā;

h) būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

4.1.4. Saskaņā ar Jūrmalas domes 21.01.2004. Saistošiem noteikumiem Nr. 1 "Par rakšanas darbu veikšanu Jūrmalas pilsētā", pasūtītājam, pēc būvatļaujas saņemšanas ir jāsaņem rakšanas darbu atļauja sekojošās teritorijās:

(1) ielu un ceļu sarkano līniju robežās;

(2) ielu un ceļu brauktuvēm, ietvēm, trotuāriem un velosipēdistu celiņiem, kuriem nav noteiktas sarkanās līnijas;

(3) jebkurā teritorijā inženierkomunikāciju un citās ekspluatācijas aizsargjoslās;

(4) jebkurā teritorijā, kas saistīta ar inženierkomunikāciju un citu attīstības priekšlikumu realizāciju un avārijas likvidāciju;

(5) iepriekšminētajās teritorijās, kas saistītas ar pagaidu žogu, sastatņu un citu konstrukciju vai materiālu novietošanu.

4.1.5. Lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, būvvalde var pieprasīt no pasūtītāja papildus dokumentus, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

4.1.6. Ja būvniecība paredzēta vairākās kārtās, tad būvatļauju var izsniegt katrai kārtai atsevišķi.

4.1.7. Būvatļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ja būvdarbi ieilgst, būvētājam vai pasūtītājam būvatļaujas termiņš jāpagarina.

4.1.8. Lai pagarinātu būvatļaujas derīguma termiņu, būvētājam vai pasūtītājam Būvvaldes būvinspekcijā jāiesniedz oriģinālā būvatļauja un iesniegums, kurā norādīts termiņš, līdz kuram būvatļauja jāpagarina.

4.1.9. Būvdarbu turpināšana pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās uzskatāma par patvaļīgo būvniecību.

4.1.10. Ja būvdarbu laikā mainās kāds no būvniecības procesa dalībniekiem, pasūtītājam 30 dienu laikā Būvvaldē jāreģistrē būvatļauja.

4.1.11. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, par to rakstiski jāinformē pilsētas Būvvalde un jāveic būves konservācija.

4.1.12. Būvvalde var anulēt būvatļauju Vispārīgo būvnoteikumu 120. punktā noteiktajos gadījumos.

4.1.13. Dzelzceļa zemes nodalījuma robežās nav nepieciešama būvatļauja veicot specializētos remonta darbu veidus:

a) sliežu ceļa un lauka iekārtu uzstādīšana un remonts;

b) inženierbūvju remonts;

c) signalizācijas, sakaru, energoapgādes kabeļa remonts un likšana;

d) gaisa sakaru, energoapgādes vadu līniju, kontakttīkla, apgaismošanas un sakaru radiomastu uzstādīšana, remonts un demontāža;

e) visa veida zemes darbu veikšana.

4.2. BŪVDARBU ORGANIZĒŠANA

Veicot būvdarbus jāievēro MK noteikumi Nr. 92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" u.c. normatīvos aktus.

4.2.1. Par darba aizsardzību un ugunsdrošību būvobjektā ir atbildīgs galvenā būvuzņēmēja atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem - darbuzņēmēju atbildīgie būvdarbu vadītāji. Veicot būvdarbus savām vajadzībām - atbildīgais būvētājs.

4.2.2. Būvlaukums jāiežogo ar būvžogu, kura izvietojums un izskats jāsaskaņo Būvvaldē. Būvobjektā redzamā vietā jābūt izvietotai informācijas planšetei par būvniecību objektā, kurā norādīts būvobjekta nosaukums, būvprojekta autors, būvuzņēmējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, darba drošības koordinators un viņu telefona numuri.

4.2.3. Būvniecības laikā objektā jāatrodas:

a) būvatļaujai;

b) noteiktā kārtībā akceptētai būves projekta dokumentācijai;

c) būves ģeodēziskajiem uzmērījumiem (būves asu nospraušana, pamatu ielikšana, jumta augstuma atz. u.c.);

d) rakšanas darbu atļaujai (ja tāda nepieciešama);

e) aktiem par segtiem darbiem un izbūvēto konstrukciju izpildshēmām, pieņemšanas aktiem;

f) aktiem par atsevišķu speciālo darbu un nozīmīgo konstrukciju pārbaudi un pieņemšanu;

g) būvdarbu žurnālam un autoruzraudzības žurnālam (kur nepieciešams);

h) iebūvēto materiālu un konstrukciju atbilstības deklarācijas, testēšanas pārskati u.c. to kvalitātes apliecinošiem dokumentiem;

i) būvdarbu veikšanas projektam (ja tāds nepieciešams);

j) kontrolējošo institūciju izdotajiem priekšrakstiem un aktiem.

4.2.4. Par 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktos minēto prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

4.3. BŪVDARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA KULTŪRAS PIEMINEKĻOS

4.3.1.VISPĀRĪGĀ DAĻA

(1) Kultūras pieminekļus restaurē, rekonstruē, remontē un konservē tikai pēc VKPAI noteikta parauga atļaujas saņemšanas un tās uzraudzībā.

(2) Kultūrvēsturisko inventarizāciju, kultūrvēsturisko izpēti, ko paredzēts veikt ar metodēm, kuras var pārveidot kultūras pieminekli (zondāža, šurfi, izrakumi) drīkst uzsākt tikai pēc noteikta parauga kultūras pieminekļa izpētes darbu atļaujas saņemšanas VKPAI.

(3) Kultūras pieminekļa konservāciju, restaurāciju un remontu veic kultūras pieminekļa īpašnieks (vadītājs) par saviem līdzekļiem.

[LR Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, 24. pants.]

(4) Kultūras pieminekļu restaurācijas, rekonstrukcijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā. Fizisko un juridisko personu kompetenci apliecina attiecīga licence vai sertifikāts restaurācijas darbu veikšanai.

(5) Kultūras pieminekļos var tikt veikti šādi darbi:

a) remonts (renovācija);

b) konservācija;

c) rekonstrukcija;

d) restaurācija.

(6) Restaurācijas, rekonstrukcijas, remonta un konservācijas darbu autors trīs mēnešu laikā pēc darbu pabeigšanas vai, ja darbi tiek veikti ilgāk par gadu, katru gadu trīs mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām, iesniedz VKPAI pārskatu par kultūras piemineklī veiktajiem darbiem.

4.3.2. BŪVDARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA

(1) Visiem renovācijas, restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem kultūrvēsturiskās nozīmes objektos, kuri norit saskaņā ar apstiprināto dokumentāciju, nodrošināma autoruzraudzība atbilstoši VBN 160.¸161.pkt. prasībām.

(2) Būvatļauju izdod Būvinspekcija pēc restaurācijas darbu atļaujas saņemšanas.

(3) Paredzētajā kārtībā nesaskaņotus būvdarbus kultūras pieminekļos VKPAI ir tiesības pieprasīt pārtraukt līdz laikam, kad konstatētie pārkāpumi tiks novērsti.

(4) Kultūras pieminekļu un kultūrvides saglabāšanu pilsētbūvniecības pieminekļu zonās, veicot meliorācijas, ceļu būves, inženierkomunikāciju ierīkošanas un citus darbus, nodrošina būvniecības organizācija pēc apstiprināta un ar VKPAI saskaņota projekta, bet kontrolē Būvvalde.

(5) Pārtrauktos, meloriācijas, ceļu būves, inženierkomunikāciju ierīkošanas un citus darbus, ja to apturēšanu ierosinājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, var atsākt, ja ir rakstiska VKPAI atļauja un Būvinspekcijas atļauja.

5.nodaļa BŪVDARBU UZRAUDZĪBA UN KVALITĀTES KONTROLE

5.1 Būvniecības kontroli pilsētas administratīvajā teritorijā veic Būvvaldes būvinspekcija.

5.2 Lai nodrošinātu darba izpildes kvalitāti pilsētas būvobjektos, kā arī to atbilstību būvnormatīvu un noteikumu prasībām un akceptētam būvprojektam, būvētājam vai pasūtītājam jānodrošina savas būves būvuzraudzību atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.

5.3 Būvuzraudzību būvobjektā veic saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 303-97.

5.4 Būvprojekta autors nodrošina autoruzraudzību Vispārīgo būvnoteikumu 161. pantā noteiktajos gadījumos.

5.5 Autoruzraudzību būvobjektā veic būvprojekta autors vai viņa pilnvarots attiecīgi sertificēts speciālists, kas piedalījies attiecīgā būvprojekta izstrādāšanā.

Visos ar autoruzraudzību saistītos jautājumos jāvadās pēc LBN 304-97.

5.6 Lai nodrošinātu būvdarbu uzraudzību objektos, uz vietas jābūt pieejamiem:

a) būvatļaujai;

b) akceptētai būvprojekta dokumentācijai;

c) būvdarbu žurnālam;

d) autoruzraudzības žurnālam (ja tiek veikta autoruzraudzība);

e) darbu veikšanas projektam (saskaņā ar LBN 310-97), iebūvēto materiālu un konstrukciju atbilstības deklerācijas un testēšanas pārskatiem, segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktiem, aktiem par būves ģeodēziskiem uzmērījumiem, inženierkomunikāciju izpilduzmērījumu shēmām;

f) rakšanas darbu atļaujai (ja tā nepieciešama);

g) koku ciršanas atļaujai (ja tā nepieciešama);

h) uzraudzības dienestu priekšrakstiem un aktiem.

5.7 Būvētājam vai pasūtītājam jāziņo Būvvaldes būvinspekcijai par būvdarbu gaitu objektā (8. pielikums):

a) par būves pamatu izbūvēšanu;

b) par sienu, pārsegumu, kāpņu, jumta, logu un dūmeņu izbūvēšanas, bet pirms apdares darbiem;

c) pēc visu būvdarbu pabeigšanas.

5.8 Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus pieņem ar aktu

5.9 Nav pieļaujama veicamo darbu turpināšana, ja pasūtītāja un būvuzņēmēja pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.

5.10 Būvinspekcijas un citu uzraudzības dienestu rīkojumi, akti un ieraksti būvdarbu un autoruzraudzības žurnālos ir izpildāmi līdz norādītajam termiņam.

6.nodaļa. BŪVJU PIEŅEMŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Būvju ekspluatācijā pieņemšanas kārtību nosaka LR MK noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā".

6.1. Komisijas uzdevums ir noteikt būves drošumu un tehnisko gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvdarbu izpildes dokumentāciju un atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvajiem aktiem.

6.2. Būvētājs vai pasūtītājs ar rakstisku apliecinājumu paziņo (pielikums Nr.12.) Būvinspekcijai par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus (pielikums Nr.13).

6.3. Ekspluatācijā nododamo būvobjektu un visus ar to saistītos nepieciešamos būves dokumentus pieņemšanas komisijai uzrāda būvētājs vai pasūtītājs.

6.4. Projektā paredzētās ekspluatācijā nododamās kārtas, atsevišķi stāvošos objektus, ja to būvniecība un pārbaude pilnībā pabeigta, var pieņemt ekspluatācijā ar atsevišķu aktu ar tiem pašiem noteikumiem kā jebkuru ekspluatācijā nododamu objektu.

6.5. Pieļaujama ģimenes mājas pieņemšana ekspluatācijā, ja ir pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, fasādes apdare un labiekārtota teritorijas ielas puse, iekārtota viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārās iekārtas pieslēgtas inženiertīkliem.

6.6. Pieņemšanas komisija sastāda aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, kuru paraksta visi komisijas locekļi 4 eksemplāros, no kuriem 2 eksemplāri paliek būvvaldē. Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekslpuatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.

6.7. Nav pieļaujama būves patvaļīga ekspluatācija pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā akta apstiprināšanas.

7.nodaļa. ĒKU UN BŪVJU NOJAUKŠANA VAI SAKĀRTOŠANA

7.1. Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši LR Civillikuma 1084. panta noteikumiem. (Būvniecības likuma 31. pants (1).)

7.2. Ēku un būvju nojaukšanu neatkarīgi no tā, kas to ierosina, var veikt tikai pēc attiecīga pilsētas domes lēmuma pieņemšanas, izņemot gadījumus, ja nojaukšana paredzēta ar akceptētu būvprojektu esošās ēkas rekonstrukcijai.

7.3. Nelietojamo ēku un būvju izvērtēšanu pilsētas domes lēmuma pieņemšanai veic ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisija.

7.4. Kontroli par ēku un būvju sakārtošanu veic Pašvaldības policija.