Ziņojums
par Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomisko stāvokli 2005.gadā pie Jūrmalas pilsētas 2006.gada budžeta

Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomiskais stāvoklis

Jūrmalas pilsēta ir otra lielākā pilsēta Latvijā pēc teritorijas lieluma, un piektā lielākā pēc iedzīvotāju skaita. Jūrmalas pilsēta atrodas 23 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, un ir ērti sasniedzama ar dzelzceļu vai pa Rīgas-Jūrmalas šoseju. Jūrmalas pilsēta novietota starp Rīgas jūras līci un Lielupi, pilsētas kopējais garums sasniedz 33 kilometrus, un tā ir bagāta ar unikāliem dabas resursiem – balto smilšu pludmali, mežiem, ūdeņiem, dziednieciskajiem avotiem un dūņām.

Saskaņā ar spēkā esošo Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu, pilsētas mērķis ir veicināt daudzpusīgu pilsētas ekonomisko attīstību. Jūrmalas dabas resursi, pilsētas iedzīvotāji, uzņēmumi, un pilsētas tradīcijas ir priekšnoteikums šī mērķa sasniegšanai. Attīstības plāna mērķis ir nostiprināt pilsētas ekonomisko patstāvību un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, ievērojot vides resursu racionālu izmantošanu. Jūrmalas veiksmīgai attīstībai nākotnē izvirzītas vairākas attīstības prioritātes:

· Dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšana pilsētā;

· Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

· Vietējās uzņēmējdarbības veicināšana;

· Jūrmalas pilsētas kā tūrisma galamērķa attīstība.

Iedzīvotāji

2004.gada sākumā Jūrmalas iedzīvotāju skaits bija 55 603, kas veidoja 2.40% no visiem valsts iedzīvotājiem. Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās vidēji par 0.80%, kamēr Jūrmalā iedzīvotāju skaits pēdējos gados pieaug. Iedzīvotāju pieaugums notiek uz migrācijas rēķina, nodrošinot pozitīvu migrācijas saldo. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētā 2005.gada sākumā, salīdzinot ar 2004.gadu, ir pieaudzis par 0.28% (no 55 452 pastāvīgiem iedzīvotājiem 2004.gada sākumā līdz 55 603 pastāvīgiem iedzīvotājiem 2005.gada sākumā).

Neskatoties uz to, ka dabiskais pieaugums Jūrmalā ir negatīvs, tomēr negatīvā tendence pakāpeniski samazinās. 2003.gadā iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija mīnus 295, 2004.gadā mīnus 343, kas ir ievērojami labāk nekā vidēji bijis pēdējos desmit gados. Vienlaikus Jūrmalas pilsētā jau desmit gadu garumā vērojams pozitīvs migrācijas saldo, kas 2003.gadā bija 591 cilvēks, bet 2004.gadā 494 cilvēki. Tas liecina, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas Jūrmalas pilsētu par dzīves vietu, un nākotnē iespējams vēl lielāks iedzīvotāju skaita pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes dati par valsts iekšējo ilgtermiņa migrāciju 2003.gadā liecina, ka vislielākais pozitīvais iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo ir ar Rīgas pilsētu 759 cilvēki, nākamā ir Daugavpils pilsēta ar migrācijas saldo 27 cilvēki. Vislielākais negatīvais saldo ir ar Rīgas rajonu mīnus 131 cilvēks un Tukuma rajonu mīnus 108 cilvēki.

Demogrāfiskā slodze, kas raksturo iedzīvotāju skaitu līdz darbaspējas vecumam un virs tā, uz 1000 iedzīvotājiem darbaspējas vecumā Jūrmalas pilsētā 2004.gada sākumā bija 576, kas ir augstāka nekā vidējā demogrāfiskā slodze citās republikas pilsētās – 559 un Rīgas reģionā – 558, tomēr zemāka nekā vidēji Latvijā – 591. Bez tam 2004.gadā šī slodze samazinājās līdz 565 uz 1000 iedzīvotājiem 2005.gada sākumā. Diemžēl Jūrmalā līdzīgi kā visā valstī demogrāfiskās slodzes rādītāji uzlabojas tādēļ, ka samazinās jauniešu īpatsvars (no 15.20% 2002.gada sākumā līdz 13.60% 2005.gada sākumā), kas signalizē par demogrāfisku problēmu esamību.

Ekonomiskā attīstība Jūrmalā pēdējos gados ir veiksmīga. Kā parādīts tālāk, pēdējo gadu laikā uzlabojušies gandrīz visi uzņēmējdarbību raksturojošie indikatori.

Nodarbinātība

Jūrmalas pilsētā, līdzīgi kā visā Latvijā, turpinās strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem. Pēc statistikas datiem 2004.gadā galvenās darba nozares Jūrmalā bija - tirdzniecība un remonts 18.40%, veselība un sociālā aprūpe 16.90%, izglītība 13.90%, un apstrādes rūpniecība 9.50%. Pamata darba vietas Jūrmalas pilsētā 2004.gada sākumā preču ražošanas nozarēs bija 2 026 cilvēkiem jeb 16.70%, bet pakalpojumu nozarēs 10 124 cilvēkiem jeb 83.30% no darbinieku kopskaita Jūrmalas pilsētā. Neskatoties uz to, ka darbinieku skaits pamatdarbā pēc faktiskās darba vietas Jūrmalas pilsētā 2004.gadā samazinājies par 2.20%, vidējais bezdarba līmenis pilsētā samazinājās no 8.30% 2003.gada beigās līdz 8.20% 2004.gada beigās. Šis fakts liecina par to, ka Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji atrod darbu ārpus pilsētas.

No Jūrmalas pilsētas darbinieku skaita 45.40% ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā un attiecīgi privātajā sektorā nodarbināti 54.60%. Rīgā privātajā sektorā ir nodarbināti 68.10%, bet vidēji Latvijā – 61.50%. Sekojoši sabiedriskais sektors Jūrmalā ir ļoti nozīmīgs darba vietu avots Jūrmalas iedzīvotājiem. Tādēļ nākotnē nepieciešams veicināt lielāku nodarbinātību privātajā sektorā, kas panākams gan ar pašu iedzīvotāju uzņēmējdarbības aktivitātēm, dibinot uzņēmumus vai kļūstot par pašnodarbinātajiem, gan ar esošo uzņēmumu darbības izaugsmi un attiecīgi jaunradītām darba vietām.

Pēdējo gadu laikā notikušas uzņēmējdarbībai labvēlīgas pārmaiņas, kas veicina Jūrmalas pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu. Ja 2003.gada sākumā pilsētā bija reģistrēti 887 uzņēmumi, tad 2004.gada sākumā 922, bet 2005.gada sākumā jau 957 uzņēmumi. Tas liecina, ka pilsētā pakāpeniski uzlabojas priekšnoteikumi uzņēmējdarbības veikšanai.

Pilsētas ekonomika

Pateicoties Jūrmalas labvēlīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un izcilajiem ārstnieciskajiem dabas resursiem, tūrismam pilsētas ekonomikā ir prioritāra nozīme. Kūrortpilsētas statuss ir kalpojis par pamatu sabiedrisko pakalpojumu un tirdzniecības sektora attīstībai. Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski ir attīstījusies pateicoties tūrismam un ārstnieciskajai rehabilitācijai. Vēsturiski lielākais tūristu skaits Jūrmalā bija no Krievijas un bijušām NVS valstīm, taču 20.gadsimta 90.gadu sākumā to skaits strauji saruka. Savukārt kopš 90-to gadu vidus tūristu skaits Jūrmalas pilsētā pieaug ar katru gadu.

Sākot no 2003.gada vasaras, ļoti strauji pieauga Jūrmalu vairākas dienas apmeklējušo tūristu skaits. 2003.gadā Jūrmalu apmeklēja 59 402 tūristu, kuri Jūrmalas naktsmītnēs pavadīja vismaz 1 dienu. Savukārt 2004.gadā šādu tūristu skaits sasniedza 88 312, bet 2005.gadā – apmēram 120 000 gada laikā. Vislielākais viesu pieaugums 2004.gadā bija no Lietuvas 6.50 tūkstošu jeb 3.3 reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tāds pieaugums galvenokārt saistīts ar to, ka lietuvieši ir iecienījuši „Līvu Akvaparku”, jo līdzīgu atpūtas objektu Lietuvā pagaidām nav. Tūristu skaits no Krievijas pieauga par 5.50 tūkstošiem jeb par 65%. Vietējo tūristu skaits pieauga tikai par 3.50 tūkstošiem jeb par 16.40%. Tas izskaidrojams ar to, ka vietējais tūrists var daudz ātrāk nolemt doties uz Jūrmalu, ja ir labi laika apstākļi, bet palikt mājās, ja tie ir slikti.

Tūristu skaita pieaugumu veicināja gan labie laika apstākļi, gan arvien labākas atpūtas iespējas Jūrmalā. Sekojoši straujais tūristu skaita pieaugums rada īpaši labvēlīgus apstākļus jaunu uzņēmumu izveidei un jau esošo attīstībai. 2003.-2005.gados strauji attīstījās viesnīcas, un Jūrmalā sāka parādīties pirmās SPA un ārstnieciskās iestādes. Tā 2005.gada maijā pēc gadu ilgas kapitālas rekonstrukcijas savas durvis vēra viesnīca „Jūrmala SPA”, kurā kā ārzemju investīcijas tika ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni LVL.

Nozīmīga Jūrmalas uzņēmējdarbības nozare ir būvniecība, kas ietver jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. 2004.gadā turpināja pieaugt investīcijas privāto māju celtniecībā. Kopējās investīcijas būvniecībā 2004.gadā sasniedza vairāk nekā 21 miljonu LVL, no kurām vismaz 5 miljoni LVL tika ieguldīti privātmāju celtniecībā. Tātad pieaugošais Jūrmalas iedzīvotāju skaits veicina gan pieprasījuma pieaugumu pēc dzīvojamās platības, gan strauju nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Tas no vienas puses veicina vispārējo saimniecisko rosību, taču vienlaikus padara arvien dārgāku ļoti svarīgu ražošanas pamatfaktoru – zemi. Tādejādi nemainās vai pat uzlabojas konjunktūra uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu un izmanto nelielu zemes platību, bet pasliktinās ražojošo un lauksaimniecības uzņēmumu perspektīvas, kuriem nepieciešamas lielas zemes platības.

Neraugoties uz zemes cenu pieaugumam, Jūrmalā pieaug rūpniecības produkcijas izstrāde un realizācija. 2004.gada 1.pusgadā tā pieauga par 11% salīdzinājumā ar 2003.gada 1.pusgadu.

Liela uzmanība no pašvaldības puses tiek veltīta pilsētas infrastruktūras attīstībai: ūdensvadu un kanalizācijas sakārtošanai, ūdens kvalitātes uzlabošanai ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros, glābšanas staciju kapitālajam remontam un pielāgošanai vides kvalitātes prasībām, ceļu sakārtošanai, u.c. 2005.gadā tika pabeigta Lielupes tilta rekonstrukcija un Tirgoņu ielas kapitālais remonts. Savukārt 2006.gadā plānots uzsākt Jūras ielas kapitālu rekonstrukciju.

2005.gadā reāli iesākti būvniecības un labiekārtošanas darbi pie Jūrmalas ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas. Līdz 2007.gada beigām paredzēts uzbūvēt ūdens attīrīšanas staciju Slokā, ūdens atdzelžošanas staciju Kauguros, kā arī veikt uzlabojumus citos pilsētas rajonos.

Vienlaikus notiek plānošanas un organizatoriskie darbi tālākai Jūrmalas sociāli ekonomiskajai attīstībai nākotnē. Saskaņā ar nacionālo likumdošanu, 2003.gadā tika uzsākts darbs pie Jūrmalas pilsētas Attīstības programmas izstrādes, kas tiek darīts Pasaules Bankas Pilsētu Alianses programmas projekta “Pilsētu ekonomiskās stratēģijas izstrāde” ietvaros. Attīstības programma kalpos kā instruments pilsētas ilgspējīgas attīstības plānošanai un vienotu prioritāšu noteikšanai. Attīstības programmas izstrādes ietvaros ar 2004.gada 3.novembra domes lēmumu Nr.740 ir apstiprināta Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijas 1.redakcija, kas gan pilsētas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem sniegs skaidru priekšstatu par pilsētas attīstības vīziju nākotnē, tās mērķiem un prioritātēm visās sociāli ekonomiskajās jomās, ieskaitot uzņēmējdarbības attīstību.

Tika sagatavots un 2005.gada 8.decembrī apstiprināts Jūrmalas pilsētas domes investīciju plāns 2006.-2009.gadam, kurš iezīmē pašvaldības turpmāko darbu pie pilsētas infrastruktūras sakārtošanas, t.sk. piesaistot papildus finansējumu no valsts līdzekļiem, Eiropas Savienības fondiem, un citiem līdzekļu avotiem.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina aktīvi iesaistīties starptautiskos projektos, kuru mērķis ir sekmēt ilgspējīgu pilsētas attīstību un infrastruktūras sakārtošanu. 2005.gadā tika izstrādāti un iesniegti 7 projektu pieteikumi Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu piesaistei. Kopējā projektu summa pārsniedza 10 miljonus LVL, un tie tika izstrādāti gan infrastruktūras sakārtošanai, gan sociālajai aizsardzībai un kultūrai.

Viens no priekšnoteikumiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā ir pašvaldības dialogs ar uzņēmējiem, tādēļ 2003.gada sākumā tika izveidota Jūrmalas Uzņēmēju konsultatīvā padome. Uzņēmēju konsultatīvā padome kopā ar pašvaldību risina daudz aktuālus un sasāpējušus jautājumus, kas ir svarīgi uzņēmēju aprindām. Tās mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Jūrmalas pilsētā un aktivizēt dialogu starp pilsētas domi un vietējiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu un tādu lēmumu pieņemšanu, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi pilsētā.

Atsaucoties Latvijas Tirgotāju asociācijas aicinājumam, Jūrmalas pilsētas dome 2005.gada oktobrī un novembrī rīkoja konkursu „Jūrmalas labākais skaistumkopšanas salons 2005”. Konkursa mērķis bija panākt apmeklētāju apkalpošanas kultūras paaugstināšanu, paaugstināt skaistumkopšanas uzņēmumu profesionalitāti un popularizēt labākos uzņēmumus un to darbiniekus. Konkursa uzvarētājiem bija iespēja piedalīties Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotā konkursa „Latvijas labākais tirgotājs 2005” otrajā kārtā (dalības maksu sedza Jūrmalas pilsētas dome).

Jūrmalā notiek kultūras un sporta attīstība. Pašvaldība veic nozīmīgus ieguldījumus kultūras un sporta celtņu būvniecībā vai renovācijā. 2005.gadā nozīmīgas investīcijas tika ieguldītas Jūrmalas pilsētas muzeja renovācijā, un Dzintaru koncertzāles labiekārtošanā (kopā apmēram 2 miljoni LVL 2004.-2005.gadā). Savukārt sporta attīstības jomā 2005.gada laikā pabeigta sporta zāles „Taurenītis” celtniecība un uzsākta Slokas sporta kompleksa futbola laukuma tribīņu, skrejceļu, un piebraucamo ceļu būvniecība (kopējie ieguldījumi 2005.-2006.gadu laikā līdz 4 miljoni LVL).

Pieaugot Jūrmalas iedzīvotāju skaitam, palielinās to pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Tādēļ pašvaldība izstrādājusi Mājokļu attīstības programmu 2006.-2011.gadam, kura paredz par pašvaldības līdzekļiem katru gadu uzcelt vismaz 100 jaunus dzīvokļus. Tādejādi kļūs iespējams samazināt lielās dzīvokļu rindas, un apstādināt ārkārtīgi straujo nekustamo īpašumu cenu kāpumu, kas daļēji saistīts arī ar nepietiekamu piedāvājumu tirgū.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2005.gada budžeta apraksts

Pašvaldības uzdevums ir organizēt un nodrošināt pašvaldības finanšu darbību ar tās būtiskāko sastāvdaļu–pašvaldības budžetu. Jūrmalas pilsētas dome ir izstrādājusi 2006.gada budžeta projektu atbilstoši likumiem „ Par budžeta un finanšu vadību” un „Par pašvaldību budžetiem”.

Praksē noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei nemaz tik vienkāršs nav. Līdzekļu nepieciešamība vienmēr pārsniedz pieejamos finanšu resursus, līdz ar to budžeta veidošanas process nozīmē izvēles veikšanu un lēmumu pieņemšanu.

Pašvaldības budžets ir līdzeklis pašvaldības politikas realizācijai ar finanšu metodēm. Svarīgākais, kas jānodrošina pašvaldībai, ir ilgspējīga administratīvās teritorijas attīstība, efektīvi izmantojot konkurētspējīgo priekšrocību un vienlaikus sabalansējot saimniecisko un ekonomisko attīstību ar sociālajām interesēm.

Svarīgākais domei nākotnē ir turpināt uzsākto ilglaicīgu pilsētas attīstības koncepcijas izstrādi, sabalansējot to ar finanšu resursu apjomu. Ir jāsāk strādāt, lai nākamo gadu budžeti tiktu veidoti balstoties ilgtermiņa skatījumā uz pilsētas attīstības iespējām. Šajā sakarā ir jāizstrādā pilsētas makroekonomiskā attīstība un fiskālā politika nākamajiem 3-5 gadiem, savlaicīgi jāprecizē investīciju plāns nākošajiem periodiem. Šajā darbā ir jāiesaistās ne tikai domes deputātiem, komisiju locekļiem, domes nodaļu un pārvalžu darbiniekiem, pilsētas budžeta iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem-gan aktīvi piedaloties sabiedriskajās apspriešanās, gan socioloģiskajās aptaujās, gan sniedzot priekšlikumus rakstiski, jo tikai ilglaicīga plānošana liecina par pilsētas pārdomātu un mērķtiecīgi virzītu tālāku attīstību. Tikai tad, ja budžeta veidošanas noteikumi nemainīsies katru gadu, būs nodrošināta pašvaldības virzība uz stabilu ekonomisko situāciju.

Jūrmalas pilsētas 2006.gada budžets ir izstrādāts detalizēti, ietverot katras pašvaldības iestādes uzturēšanas un kapitālos izdevumus, kā arī investīcijas.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi.

Jūrmalas pašvaldības kopbudžeta ieņēmumi 2006.gadā, ko veido pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumi, plānoti Ls 34 312 430 jeb Ls 617 uz vienu pilsētas iedzīvotāju. Salīdzinot ar komitejās piedāvāto variantu, ieņēmumu daļa ir palielināta par Ls 124 660, kas ir pamatbudžeta ieņēmumu daļas-budžeta līdzekļu atlikuma uz gada sākumu precizēšana- par Ls 114 500 un tika precizēts finansējums, ko saņems pašvaldības aģentūra ”Sociālais aprūpes centrs” no Valsts nodarbinātības aģentūras –Ls 10160.

Jūrmalas pilsētas 2006.gada budžeta ieņēmumos, bez kredītsaistībām un investīcijām, salīdzinot ar 2005.gadā apstiprināto budžetu, paredzēts ievērojams pieaugums-30%.Tātad šajā gadā naudas būs par 30% vairāk. Mūsu uzdevums ir pēc iespējas racionālāk saplānot līdzekļu izlietojumu.

Pamatbudžets-tā ir budžeta ieņēmumu daļa, ko veido nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustāmā īpašuma nodoklis, azartspēļu nodoklis), nenodokļu ieņēmumi (pašvaldības nodevas, ieņēmumi no pašvaldības piekritīgās mantas realizācijas, maksājumi no iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem), maksājumi no valsts budžeta, kā arī plānojamie kredītresursi.

Speciālais budžets-ietver īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumu avotus-privatizācijas fondu, autoceļu fondu, ziedojumus, dabas resursu nodokli. Speciālā budžeta līdzekļi, saskaņā ar likumdošanu, tiek novirzīti konkrētu pasākumu realizācijai.

Pamatbudžeta ieņēmumi.

Jūrmalas pašvaldības 2006.gada pamatbudžeta kopējie ieņēmumi plānoti Ls 31 414 609 apjomā.

Pamatbudžeta ieņēmumu struktūra – dota pielikumā Nr.1 pie paskaidrojuma raksta.

Lielāko daļu (46,7%) no kopējā pašvaldības konsolidētā budžeta ieņēmumiem veido tiešās iemaksas no nodokļiem:

· iedzīvotāju ienākuma nodoklis – Ls 13 648 214,

· nekustamā īpašuma nodoklis – Ls 2 387 476.

Šie ieņēmumu veidi ir bijuši galvenie ieņēmumu posteņi pēdējo 10 gadu laikā. To īpatsvars pieaudzis vairāk kā 2 reizes. Šie divi ieņēmumu veidi ir arī tie ieņēmumi, no kuriem pašvaldībai tiek rēķinātas iemaksas izlīdzināšanas fondā un pašai pašvaldībai nepieciešamā finanšu nepieciešamība.

Patreiz spēkā esošā likumdošana visumā nesekmē pilsētā attīstīt ražošanu.

Galvenais ieņēmumu veids ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas 75 % apmērā tiek ieskaitīts pēc maksātāju dzīvesvietas. Jau no 2004.gada tiek prognozēts straujš darba samaksas pieaugums un līdz ar to arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums. Pēdējos gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma temps Jūrmalas pilsētai ir stabils un augsts. Arī 2006.gadā prognoze šim nodokļu veidam ir visaugstākā no visām republikas nozīmes pilsētām un sastāda 132,7 % pret 2005.gada prognozi, Rīgai un Liepājai pieaugums ir +18%, Jelgavai-+21,7%.

Nodokļi no īpašumiem plānoti 102,1 % pret gaidāmo 2005.gada izpildi.

Nekustāmā īpašuma nodokļa maksātāju skaits par zemi uz 2005.gada 1.decembri ir 21 269, zemes kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina nodokli-Ls 120,7 milj. Nodokļa parādi salīdzinot ar 2001.gadu ir samazinājušies vairāk nekā 3,5 reizes un uz š.g.5.decembri kopējā šī nodokļu parādu summa ir Ls 199,0 tūkst, t.sk. maksātnespējīgie-Ls 44,2 tūkst.

Nekustāmo īpašuma nodokli par ēkām maksā 524 juridiskās un fiziskās personas. Nodokļu prognoze 2006.gadam-Ls 520 190, kas ir 133,3% pret stiprināto 2005.gada plānu. Nodokļa parāda summa uz 05.12.05 sastāda Ls 98,5 tūkst., tajā skaitā-Ls 75,2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu parāds.

Azartspēļu nodoklis-nodokļa maksātāju skaits pašvaldības budžetā-14.

Būtisku ieņēmumu daļu (19,6 %) ieņēmumi veido nenodokļu ieņēmumi un iemaksas no citiem budžetiem:

· maksājumi no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem – Ls 3 543 324 ,

· nodevas un maksājumi – Ls 3 149 851 .

2006.gada plānotie atsavināmie pašvaldības īpašumu saraksts ir pievienots paskaidrojuma raksta pielikumā Nr.3.

Uzskatām, ka 2006. gada pamatbudžeta ieņēmumu prognoze ir diezgan saspringta, jo no 2005. gada nekustamā īpašuma nodoklim ir noteikts 0,95 iekasējamības koeficients, līdz ar to ir jāveltī maksimālā uzmanība un kontrole par tekoša gada maksājumiem. Kā liecina šī gada ieņēmumu analīze, plāns netiks izpildīts par Ls 30 tūkst., taču vienlaicīgi jāatzīmē, ka pašvaldība nodokļu atlaides ir piemērojusi par nepilniem 70 tūkst.Ls.

Ņemot vērā, ka ievērojamas summas 2006.gadā ir paredzētas iegūt no pašvaldības piekritīgās mantas realizācijas, savlaicīgi ir jāorganizē darbs pie izsoļu organizēšanas, lai varētu nodrošināt plānotos izdevumus.

Speciālā budžeta ieņēmumi.

2006.gadā speciālā budžeta ieņēmumi plānoti Ls 2 897 821, lielākie ieņēmumi plānoti privatizācijas fondā- Ls 1 800 000, saskaņā ar likumdošanu, tiks nodoti privatizācijai pašvaldībai piederošie nekustāmie īpašumi. Dabas resursu nodoklis ieņēmumos plānots Ls 105 000 apjomā. Mērķdotācijas pašvaldības autoceļu finansēšanai un pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem-Ls 663 195.

Pie paskaidrojuma raksta ir pievienots pielikums Nr.4 par privatizējamo pašvaldības īpašumu objektiem.

Pašvaldības budžeta izdevumi.

Jūrmalas pašvaldības 2006.gada kopbudžeta izdevumi plānojas Ls 34 312 430 un atbilstoši ieņēmumiem sastāv no

· pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem-Ls 20 482 762,

· maksas pakalpojumu izdevumiem-Ls 687 385,

· maksājumi no valsts un citiem budžetiem-Ls 3 841 462,

· izdevumu apjoms, kuras finansēšanas avots ir aizņēmumi-Ls 6 403 000,

· speciālā budžeta izdevumiem-Ls 2 897 821.

Pašvaldības budžeta izdevumi pa nozarēm doti pielikumā Nr.2 pie paskaidrojuma raksta.

Izdevumi uz vienu pilsētas iedzīvotāju 2006.gadā sastādīs Ls 617,10, salīdzinājumam plānojot 2005.gada budžetu-Ls 422,30.

Pamatojoties uz apstiprināto investīciju plānu, 2006.gadā ir paredzētas apgūt apjomīgas investīcijas pilsētas infrastruktūras sakārtošanai:

· bērnu dārza projektēšana „Rūķītis”,

· Jūrmalas zvejniecības Brīvdabas muzejs,

· turpināsies Dzintaru koncertzāles zāles restaurācija un teritorijas labiekārtošana,

· Dzintaru parka būvniecība,

· Ķemeru skolas rekonstrukcija,

· Aspazijas mājas restaurācija,

· Majoru pamatskolas 3.kārta u.c.

Izpildvaras institūcija

Izpildvaras jeb pašvaldības pārvaldes funkcijas, saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” nodrošina Jūrmalas pilsētas dome. Šo funkciju realizāciju pamatojoties uz apstiprināto pilsētas domes nolikumu, racionāli un likumīgi, izmantojot pašvaldības rīcībā esošos resursus, nodrošina ievēlētie deputāti, domes vadība un struktūrvienības.

Domē izveidoto struktūrvienību kompetencē ir pašvaldībai uzdoto funkciju administrēšana. Pašvaldības pārvaldes darbības nodrošināšanai 2006.gadā paredzēti Ls 3 349 563, tai skaitā no pamatbudžeta-Ls 3 097 623, no maksas pakalpojumiem-Ls 51 940 un konkrētiem mērķiem-Dubultu prospektā esošo administrācijas ēkas remontam un projekta izstrādei- Ls 200 000 no speciālā budžeta līdzekļiem.

Sabiedriskā kārtība

Sabiedrisko kārtību pilsētā nodrošina Pašvaldības policija un PSIA „Ātrā palīdzība” ar savu struktūrvienību–glābšanas dienestu.

Pašvaldības policija nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanu pilsētā, t.sk. arī ar atskurbtuves dienesta palīdzību. Tās tiešajos pienākumos ietilpst īpaša režīma zonas saistošo noteikumu izpildes kontrole.

Kopējais finansējuma apjoms sastāda Ls 1 074 923 salīdzinājumā ar 2005.gadu sabiedriskās kārtības nozarē palielinās finansējums par Ls 225 598 jeb 26,6 %.

Lai samazinātu kriminogēno situāciju Jūrmalā un radītu mūsu viesiem drošu vidi, 2006.gadā tiks uzsākta videonovērošanas sistēmas izveidošana – pašvaldības budžetā paredzēts finansējums Ls 50 000.

Bez tam tiks pabeigta Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcija Ls 155 000 tūkst. apmērā (rekonstrukcijas kopējās izmaksas sastāda Ls 367 tūkst.), kā arī glābšanas staciju kārtējiem remontiem kopējais finansējuma apjoms sastādīs Ls 10 000.

Izglītība

Izglītības vajadzībām plānots izlietot Ls 9 377 575, t.sk. no Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzekļiem tiks izlietoti Ls 4 794 967, no valsts budžeta līdzekļiem–Ls 3 816 304, no citiem budžetiem–Ls 1095, maksas pakalpojumi-Ls 435 465, kredītresursi-Ls 300 000 un speciālā budžeta līdzekļi-Ls 29 744.

Jūrmalas pašvaldības izglītības sistēmā ietilpst 9 pirmsskolas izglītības iestādes, 16 vispārizglītojošās dienas skolas, 1 vakara vidusskola, 1 speciālā internātskola, 1 mūzikas vidusskola, 4 profesionālās ievirzes programmas realizējošās izglītības iestādes (Peldēšanas skola, Sporta skola, Burāšanas skola, Mākslas skola ), 3 interešu izglītības iestādes, nepilngadīgo uzraudzības nodaļa, psiholoģiskās palīdzības centrs, Izglītības pārvaldes administrācija un centralizētā grāmatvedība, kā arī noslēgts sadarbības līgums ar SO „Vecās tehnikas klubs „MG”” par interešu izglītības programmas realizāciju auto restaurācijas jomā.

Valsts mērķdotācijas paredzētas pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu atalgojumam un sociālā nodokļa nomaksai, interešu programmu realizēšanai, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagoģisko darbinieku darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Mūzikas vidusskolas pedagogu darba samaksai, Speciālās internātskolas uzturēšanai, profesionālās ievirzes programmu pedagogu darba apmaksai un sociālā nodokļa nomaksai.

Pašvaldības budžeta līdzekļi paredzēti pašvaldības izglītības iestāžu administratīvā un saimnieciskā personāla, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam un sociālā nodokļa nomaksai, izglītības iestāžu uzturēšanai un materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai, kā arī skolēnu nodarbinātības vasaras mēnešos un atpūtas nometņu organizēšanai, savstarpējo norēķinu nomaksai par citu pašvaldību sniegtajiem izglītības pakalpojumiem un pilsētas mēroga pasākumu organizēšanai, t.sk. sporta jomā.

2006.gadā Jūrmalas pilsētas pašvaldība izglītības nozares kapitālajā celtniecībā un kapitālajā remontā plānots ieguldīt Ls 1 089 950, t.sk.:

· Majoru pamatskolas 3.kārtas sporta laukuma būvniecībai un projekta izstrādāšanai ieplānoti Ls 323 845, t.sk. Ls 300 000 Valsts Investīciju programmas līdzekļi;

· Ķemeru vidusskolas projektēšanai- pārejošais finansējums- Ls 74 775;

· Ķemeru sākumskolas rekonstrukcijai-Ls 300 000; plānots ņemt aizdevumu;

· sabiedriskā kompleksa Pils 1 projektēšana-Ls 60 000

· speciālās internātskolas zāles remontam-Ls 60 000,

· skolu kapitālajam remontam-Ls 240 000.

· pirmsskolas iestāžu projektēšanai-Ls 24 830,

· sākumskolas „Taurenītis” rotaļlaukumu sakārtošanai un ēkas siltināšanai-Ls 6 500.

Jau vairākus gadus Jūrmalas pašvaldība, plānojot izglītības budžeta izdevumu daļu, noteikusi galvenos pamatprincipus, un 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, tie ir sekojoši:

Izdevumu postenis	2005.gads	2006.gads
Materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai	10 Ls uz skolēnu 4 Ls uz pirmsskolas audzēkni	15 Ls uz skolēnu 6 Ls uz pirmsskolas audzēkni Interešu izglītībai izvērtējot pēc pieprasījuma
Mācību grāmatas	3 Ls uz skolēnu	4 Ls uz skolēnu 1,50 Ls 5, 6-gadīgo apmācībai
Bibliotēku grāmatas	0,50 Ls uz skolēnu	1 Ls uz skolēnu
Pārējās grāmatas	0,30 Ls uz pirmsskolas audzēkni	0.50 Ls uz pirmsskolas audzēkni
Kārtējais remonts – pakalpojumu apmaksa	0,70 Ls uz m^2	0.50 Ls uz m²
Remontmateriāli	0,30 Ls uz m^2	1 Ls uz m²
Saimniecības līdzekļi	0,25 Ls uz m^2	0.40 Ls uz m² skolās 0.25 Ls uz m² pirmsskolas iestādēs 0.25 Ls uz m² interešu izglītības iestādēs
Mācību līdzekļi	2 Ls uz vidusskolas skolēnu 1 Ls uz pamatskolas skolēnu +514 Ls lielai skolai +232 Ls mazai skolai 0,50 Ls uz pirmsskolas audzēkni	4 Ls uz skolēnu 1 Ls uz pirmsskolas audzēkni Interešu izglītībai izvērtējot pēc pieprasījuma
Darba devēja veselības apdrošināšanas pasākumi	7,50 Ls uz darbinieku	7,50 uz darbinieku
Semināri, kursi	+20% pret 2004.gadu	10 Ls uz pedagogu
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem	1 Ls uz skolēnu	1 Ls uz skolēnu
Preses izdevumi	+10% pret 2004.gadu	165 Ls
Kancelejas preces	+5% pret 2004.gadu	2,50 Ls uz skolēnu 1 Ls uz pirmsskolas audzēkni Interešu izglītībai izvērtējot konkrētās summas nepieciešamību
Inventārs		250 Ls uz skolu 125 Ls uz pirmskolu
Tipogrāfiju, publikāciju pakalpojumi	60 Ls	60 Ls
Elektroiekārtu remonts un materiāli	120 Ls lielām skolām 60 Ls mazām skolām	Pēc 2005.gada izpildes
Spectērpi		100 Ls uz pirmskolu
Datortehnikas remonts un uzturēšana	Pēc pieprasījuma izvērtēšanas	+20 % pret 2005.gadu
Mīkstais inventārs		8 Ls uz pirmsskolas audzēkni

Būtisks pieaugums vērojams pedagogu tālākizglītības procesa nodrošināšanā, jo ievērojami līdzekļi paredzēti gan ārpus pilsētas organizētu kursu un semināru apmaksai, gan arī ir nodibināts metodiskais centrs un Izglītības pārvaldē apstiprināta jauna darba vieta – pedagogu tālākizglītības koordinators.

Lai Izglītības pārvalde kvalitatīvāk spētu veikt Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu koordinēšanu un vadību izglītības jautājumos, no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir paredzēts finansējums Ls 16 000 apmērā jauna autotransporta iegādei, bez tam Ls 14 000 paredzēti arī sporta skolai autotransporta.

Pirmsskolas izglītības iestādes 2005./2006.mācību gadā apmeklē 1706 audzēkņi jeb par 23 bērniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Obligātajā 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanā skolai mācās 812 (771 bērniem apmācība notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, 22 bērniem Pumpuru vidusskolā, 19 – Majoru pamatskolā).

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem no 2006.gada 1.janvāra paredzēts algas palielinājums par 20 Ls uz likmi, bet no 2006.gada 1.septembra paredzēts papildus palielinājums vēl par 20 Ls uz likmi.

Lai kvalitatīvāk noritētu apmācības process, pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas, 2006.gadā paredzēti līdzekļi pirmsskolas izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai Ls 10 236 (plānoti 6 Ls uz bērnu), kā arī tiek plānoti 13 648 Ls mīkstā inventāra iegādei (paredzēti 8 Ls uz 1 bērnu). Mācību līdzekļu iegādei pirmsskolas iestādēs un iestādēs, kas realizē obligāto 5,6 gadīgo bērnu apmācību plānoti līdzekļi Ls 1 706 (paredzēti 1 Ls uz bērnu), grāmatu iegādei–Ls 1 735 (paredzēti 0,50 Ls uz bērnu līdz 5 gadiem, 1,50 Ls uz 5,6 gadīgu bērnu).

No 2006.gada paredzēts finansējums interneta pieslēgumam visām izglītības iestādēm, t.sk. arī pirmsskolas iestādēs, kur bērnu skaits nepārsniedz 100.

Ar 2005.gada 1.septembri pie Vaivaru pamatskolas atvērtas 2 pirmsskolas izglītības grupas 19 bērniem, nākotnē bērnu skaits tiks palielināts līdz grupu pilnai noslodzei (40-46 bērni).

2005./2006. mācību gadā pašvaldības vispārizglītojošās skolās mācības uzsāka 6010 audzēkņi – par 543 mazāk nekā 2004./2005. mācību gadā. Tas skaidrojams ar demogrāfisko situāciju reģionā un visā Latvijā kopumā.

Lai nodrošinātu un pilnveidotu vispārizglītojošo skolu materiāli tehnisko bāzi, ieplānoti finansu līdzekļi Ls 90 150 (paredzēti Ls 15 uz skolēnu).

Mācību līdzekļu iegādei plānoti līdzekļi Ls 24040 (paredzēti 4 Ls uz skolēnu), mācību grāmatu iegādei–Ls 24 040 (paredzēti 4 Ls uz skolēnu), bibliotēku grāmatu iegādei Ls 6010 (1 Ls uz skolēnu). Jāatzīmē, ka valsts 2005.gadā piešķīra līdzekļus mācību grāmatu iegādei tikai Ls 1.75 uz 1 skolēnu.

Lai īstenotu nacionālās programmas „Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju vidējā izglītībā”, dabaszinātņu kabineta labiekārtošanai paredzēti Ls 22226, t.sk.:

· Pumpuru vidusskolai Ls 5952,

· Jūrmalas 1.ģimnāzijai – Ls 16274.

2005./2006. mācību gadā Jūrmalas vakara vidusskolā mācības uzsāka 31 audzēknis, jeb par 26 skolēniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai kvalitatīvāk noritētu apmācības process, Jūrmalas vakara vidusskolas 2006.gada budžetā paredzēti līdzekļi Ls 1448 apmērā skapju, skolotāju galdu un žalūziju iegādei, Ls 558 mācību grāmatām un Ls 936 mācību līdzekļu un materiālu iepirkšanai.

Pašvaldības ārpusskolas izglītības iestāžu nodarbības apmeklē 1447 audzēkņi.

2006.gadā no pašvaldības budžeta līdzekļiem Jūrmalas mākslas skolai plānots iegādāties inventāru Ls 1300 apmērā, t.i. keramikas apdedzināšanas cepli un kopējamo iekārtu. Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centram piešķirti Ls 1600, lai varētu iegādāties 4 putekļu nosūcējus pie kokapstrādes darba galdiem. Jauno dabas draugu centram – Ls 270 zāles pļaujamās mašīnas iegādei. Paredzēti arī līdzekļi Jūrmalas bērnu un jauniešu valodu centram Ls 300 jaunas valodu apmācības datorprogrammas iegādei. Bez tam, Burāšanas skolai laivu iegādēm paredzēti Ls 8200.

2005./2006.gadā Jūrmalas mūzikas vidusskolu apmeklē 425 audzēkņi, jeb par 20 audzēkņiem vairāk kā iepriekšējā gadā. Mūzikas skolas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai plānots iegādāties mūzikas instrumentus par Ls 5550, t.i., flautu, digitālo klavieru un citu mūzikas instrumentu iegādei.

2006.gadā pilsētas pasākumu organizēšanai plānoti Ls 26152, t.sk.:

· skolēnu nodarbinātības vasaras mēnešos un atpūtas un sporta nometņu organizēšanai Ls 10 000 apmērā,

· sportistu piedalīšanās apmaksai starptautiskajās sacensībās - Ls 1500.

2005./2006.gadā sporta izglītības iestādes apmeklēs 1096 audzēkņi.

Iespēju robežās līdzekļi piešķirti arī sporta iestādēm. Jūrmalas peldēšanas skola materiāli tehniskās bāzes papildināšanai 2006. gadā plāno iegādāties trenažieri, kopētāju, galdu administratoram un lietvedim, skapi treneru dokumentu glabāšanai par kopējo summu 2996 Ls. Aktīvākas sporta dzīves organizēšanai Sporta skolas budžetā paredzēti līdzekļi Ls 14 000 apmērā jaunas automašīnas iegādei. Bez tam boksa atbalstam līdzekļi piešķirti Ls 3,8 tūkst..

Ar 2005.gada 1.septembri ir sākusi darboties sākumskolas „Taurenītis” sporta zāle. Lai 2006.gadā tā varētu veiksmīgi darboties, kā arī tur varētu organizēt dažāda mēroga sacensības, zāles uzturēšanai tiek plānoti Ls 63741, t.sk., maksas pakalpojumos paredzēts iekasēt Ls 10 000. Bez tam galvenokārt trenažieru iegādei ir rasts finansējums Ls 14038 apmērā.

Arī izglītības nozarē Jūrmalas pašvaldība ir uzņēmusies vairākas kredītsaistības un 2006.gadā Latvijas, saskaņā ar grafiku, ir jāatmaksā sekojošas kredītu pamatsummas un kredītprocenti:

· Ls 313 433 par sākumskolas ”Taurenītis” sporta zāles celtniecību;

· Ls 122 780 par Majoru pamatskolas A korpusa rekonstrukciju;

· Ls 97 121 par pirmskolas izglītības iestādes „Namiņš” celtniecību.

Veselība

2006. gada kopējais finansējuma pieaugums sastāda 421 % jeb Ls 632 291.

Sakarā ar valsts nepietiekamo finansējumu veselības aizsardzībai, papildus saņemtajam valsts finansējumam no pašvaldības budžeta veselības nozares attīstībai paredzēts piešķirt Ls 829 250.

Lai Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem tiktu sniegti labāki veselības aprūpes pakalpojumi, 2006.gadā no pašvaldības budžeta paredzēti Ls 60 000 slimnīcu, poliklīniku, ātrās palīdzības materiāli tehniskas bāzes nostiprināšanai. Tas palīdzēs savlaicīgāk un agrīnāk diagnosticēt slimības, kuru ārstēšana tādējādi arī izmaksās lētāk nekā novēlotos gadījumos.

Lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt kvalitatīvu neatliekamo stacionāro medicīnisko palīdzību, Jūrmalas pašvaldība Bulduru slimnīcas kapitālajam remontam paredzējusi ņemt Ls 500 000. lielu kredītu, kas ļaus modernizēt slimnīcas iekārtojumu, efektīvāk izmantot ārstnieciski diagnostisko potenciālu un ievērojami samazinās slimnīcas ekspluatācijas izdevumus.

Savukārt no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem Ls 20 000 paredzēti jaunas slimnīcas projektēšanai, kā arī veselības iestāžu kapitālajam remontam Ls 150 000. Attīstoties pilsētas infrastruktūrai, jaunas slimnīcas būvniecība dos iespēju Jūrmalas iedzīvotājiem un tās viesiem sniegt medicīnisko palīdzību izmantojot jaunākās tehnoloģijas medicīnā un pielietojot modernas ārstniecības metodes.

Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana

Sociālai palīdzībai no pašvaldības 2006.gada budžeta plānots izlietot Ls 2 168 694. No pašvaldības budžeta tiek finansētas šādas sociālās sfēras iestādes:

· Jūrmalas Bāriņtiesa,

· pašvaldības aģentūra „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs”,

· pašvaldības iestāde „Sprīdītis”,

· Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvalde.

Pabalstiem un palīdzībai maznodrošinātiem pilsētas iedzīvotājiem 2006.gadā plānoti Ls 910,4 tūkst., kas sastāda 48,2 % no kopējiem sociālās palīdzības izdevumiem.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 2006.gada budžetā ir paredzējusi Ls 45 tūkst. pabalstam garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, nosakot, ka šī pabalsta apjoms vienai personai nepārsniedz Ls 24.

Maznodrošinātiem iedzīvotājiem plānota palīdzība komunālo pakalpojumu (siltumenerģija, ūdens, īre) un kurināmā iegādei. Kopsummā šiem pabalstiem plānoti Ls 137,6 tūkst., jeb 19,9% no pabalstiem un palīdzībai plānotajiem līdzekļiem.

2006.gada budžetā papildus Ls 63,8 tūkst.būs nepieciešami, lai nodrošinātu sociālo ēdināšanu skolās, jo pašvaldība vispārizglītojošo skolu audzēkņu brīvpusdienu izmaksas paaugstināja no Ls 0,45 dienā uz Ls 0,70 dienā, paplašinot arī to skolēnu loku, kas brīvpusdienas saņēma līdz šim. Brīvpusdienas tiks piešķirtas gadījumos, kad iztikas līdzekļi vienai personai nepārsniegs Ls 60 pēc bērnu ēdināšanu skolā apmaksas.

Vientuļiem pensionāriem un trūcīgām personām plānoti pabalsti vienreizējo braukšanas biļešu iegādei pilsētas sabiedriskajā transportā, veselības aprūpes pabalstam un pārtikas produktu talonu iegādei, kopumā Ls120,2 tūkst..

Jau otro gadu pašvaldība piešķir vienreizēju Ls 50 pabalstu katra jaundzimušā aprūpei ar nosacījumu, ka vecāki ir deklarējuši savu dzīves vietu Jūrmalas pilsētā, šim mērķim paredzot Ls 21 tūkst..

Sākot ar 2005.gadu pašvaldība pilnībā finansē „Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem” darbības nodrošināšanu. 2006.gada budžetā iekļauti Ls 80 tūkst., no tiem sedzot ēdināšanas izdevumus, valsts un pašvaldību dienestā un aprūpe esošu personu uzturēšanas līdzekļus, komunālos maksājumus, atalgojumu darbiniekiem un Ls 6,4 tūkst. paredzot telpu nomai no Valsts aģentūras „Sociālās integrācijas centrs” dienas centra vajadzībām.

Jūrmalas pašvaldībā ir piecas audžu ģimenes, kopumā šajās ģimenēs audzināšanā ir pieņemti 19 bērni, par katru bērnu pašvaldība izmaksā pabalstu Ls 106 apmērā, tas ir Ls 24,1 tūkst. gadā un atlīdzību par audžu ģimeņu pienākumu pildīšanu Ls 8,4 tūkst. apmērā.

Lai atrisinātu cilvēku ar kustību traucējumiem pārvietošanās problēmu Jūrmalas pilsētā, pašvaldība 2005.gadā iegādājās divus speciāli aprīkotus autotransporta līdzekļus. Sastādot 2006.gada budžetu tika veikti aprēķini un pašvaldības aģentūras „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” budžetā tika iekļauti Ls 22,4 tūkst. paredzot šo summu specializētā autotransporta pakalpojumu sniegšanai personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, t.sk. Vaivaru pamatskolā izglītību iegūstošie bērni ar pārvietošanās grūtībām.

Arī 2006.gadā pašvaldība turpina domāt par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpēc Ls 10 tūkst. tiek paredzēti pašvaldības iestāžu pielāgošanai atbilstoši prasībām.

2006.gada budžetā sociālās sfēras pašvaldības budžeta iestādēm kapitālo izdevumu segšanai ir ieplānoti Ls 6,2 tūkst.. Šie līdzekļi paredzēti datortehnikas iegādei un licencētu programmu nodrošināšanai, kā arī kancelejas mēbeļu un sadzīves tehnikas iegādei.

Dzīvokļu komunālā saimniecība.

2006.gadā no pašvaldības budžeta paredzēti Ls 3 943 064, t.sk. pilsētas labiekārtošanai-Ls 1 241 009, pilsētas mežu un ielu apstādījumu apsaimniekošanai-Ls 111 513, pilsētas svētku noformējumam plānots tērēt Ls 36 350 un pilsētas teritoriālajai plānošanai un ar attīstības plānu izstrādi un realizēšanu saistīto izdevumu finansēšanai paredzēti izdevumi-Ls 49 800, bez tam ievērojamas summas paredzētas saskaņā ar apstiprināto investīciju plānu.

Svarīgi atzīmēt, ka tiks veidots jauns skeitparks Kauguros, paredzēts finansējums pludmaļu labiekārtošanai, daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu labiekārtošanai paredzēts finansējums pēdējo gadu laikā pirmo reizi. Ar prieku jāatzīmē, ka mūsu pilsēta ar katru gadu kļūst skaistāka un krāšņāka uz svētkiem un, ņemot vērā, ka 2006.gadā finansējums paredzēts par 61,6% lielāks nekā 2005.gadā, ir pamats uzskatīt, ka tā kļūs vēl pievilcīgāka mums pašiem un pilsētas viesiem.

Brīvais laiks, sports, kultūra, tūrisms un ārējie sakari

No pašvaldības budžeta tiek finansēti 3 kultūras nami, bibliotēku apvienība, kuras pakļautībā ir septiņas pilsētas bibliotēkas – Centrālā bibliotēka, Asaru bibliotēka, Bulduru bibliotēka, Kauguru bibliotēka, Ķemeru bibliotēka, Slokas bibliotēka, Dubultu bērnu bibliotēka, Jūrmalas pilsētas muzejs, kuram ir trīs filiāles – Centrālais muzejs, Aspazijas māja un Brīvdabas muzejs un Jūrmalas teātris. Bez tam tiek izdalīti līdzekļi Mūzikas vidusskolas un pilsētas koru un pūtēju orķestra darbības nodrošināšanai, SO „Zaļais ordenis – pasaku māja „Undīne”” mērķprogrammas „Avoti” realizācijai, kā arī dažādu pulciņu darbības nodrošināšanai.

Kopējais brīvā laika, sporta un reliģijas nozares finansējums 2006.gadā ir Ls 6 559 345, uz vienu pilsētas iedzīvotāju Ls 118 t.sk.:

· pašvaldības finansējums – Ls 2 096 487, kas uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir Ls 37,70;

· mērķdotācijas no valsts – Ls 8 903, kas uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir Ls 0,16;

· pašu iestāžu maksas pakalpojumi – Ls 58 955, kas uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir Ls 1,06 un ir par 20% lielāks kā 2005.gadā;

· kredītlīdzekļi būvniecībai un restaurācijai – Ls 4 103 000, kas uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir Ls 73,79 un ir par 131% lielāks kā pērn.

Katru gadu pilsētas kultūras iestādēs gan no pašvaldības budžeta, gan kredītlīdzekļiem tiek veikti kapitālie un kārtējie remonti, 2006 gadā šie remonti ir paredzēti Ls 357 080 apjomā, t.sk.:

· Bulduru un Slokas bibliotēku kapitālo remontu II kārtas realizācijai – Ls 32 000;

· Centrālās bibliotēkas elektrības tīklu rekonstrukcija – Ls 10 000;

· Aspazijas mājas rekonstrukcija – Ls 213 000;

· Kauguru kultūras nama skatītāju zāles renovācija, kā arī apkures un ventilācijas remonts – Ls 79 000;

· Jūrmalas teātra kapitālā remonta projekts – Ls 6 000;

· Bulduru kultūras nama apkures sistēmas nomaiņa – Ls 9 000,

kā arī:

· pārejošie atlikumi no 2005.gada Centrālās bibliotēkas elektrības tīkla rekonstrukcijai un Aspazijas mājas kosmētiskajam remontam – Ls 8 080.

Pilsētā ik gadu tiek veikta arī kapitālā celtniecība. Atpūtas, kultūras un sporta objektiem 2006.gadā ir paredzēti Ls 4 701 827, t.sk.:

· kā finansējuma avotu izmantojot aizņemtos līdzekļus:

· Dzintaru parka būvniecība – Ls 300 000;

· Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija un labiekārtošana – Ls 1 140 000;

· Slokas sporta parka tribīņu un Tirzas ielas būvniecība – Ls 2 450 000;

· kā finansējuma avotu izmantojot pašvaldības pamatbudžeta līdzekļus:

· Slokas sporta parka haļļu un autostāvvietas projektēšana – Ls 219 327;

· zvejnieku mājas uzstādīšana Brīvdabas muzejā – Ls 70 000;

· Motormuzeja tehniskā projekta izstrāde – Ls 25 000;

· zemūdens arheoloģijas centrs – Ls 40 000,

kā arī:

· pārejošie atlikumi Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijai, Slokas sporta kompleksam un Zvejnieku mājas uzstādīšanai Brīvdabas muzejā – Ls 457 500.

Finansējuma pieaugums brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas nozarē rodas ne tikai no kredītsaistību palielinājuma un remontiem, bet arī no pasākumu skaita un finansējuma apjoma pieauguma, kas 2006.gadā paredzēts Ls 6 559 345, jeb 187,8% apmērā no 2005.gadā apstiprinātā, t.sk.:

· sporta pasākumi – Ls 60 338;

· kultūras pasākumi – Ls 170 764;

· iestāžu uzturēšana un kapitālie remonti-celtniecība – Ls 6 oo1 243;

· kredītu apmaksa – Ls 327 000.

Jūrmalas pilsētā lielā cieņā ir gan kultūras, gan sporta pasākumi, līdz ar to netiek aizmirsti jau gadu gadiem notiekošie pasākumi un ar katru gadu arvien vairāk tiek finansēta jaunu pasākumu norise, kā, piemēram, Bērnu svētki, I.Kalniņa jaunās zvaigznes, Eiropas tautu dienas „Draugi Eiropā” koncerti, Vasaras svētku koncerts Mellužos, dzejas dienas pie Raiņa priedēm un ik gadu Jūrmalas teātris domā par pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, radot jauniestudējumus. 2006.gadā teātra jauniestudējumiem ir plānoti Ls 8 327.

Jūrmala var lepoties arī ar starptautiskiem pasākumiem un festivāliem, kuru rīkošanu uzņemas gan kultūras iestādes, gan Jūrmalas pilsētas domes Kultūras un sporta nodaļa. Starptautiskie konkursi un festivāli – „Aicina I.Galante „Summertime””, „Jaunais vilnis”, Somijas kultūras dienas, mākslas forums Jūrmalā – ir savu kvalitāti un mērķauditoriju nostiprinājuši un guvuši atzinību sabiedrībā.

Sporta sadaļā tiek paredzēts finansējums jauniem pasākumiem un sporta aktivitātēm. Populāri jauniešu vidū ir kļuvuši tādi modernie sporta veidi kā skeitbords un snovbords.

Jūrmalas pilsētas dome finansē arī sporta klubu komandu piedalīšanās izdevumus starptautiskās sacensībās un Latvijas čempionātu sacensībās, šis finansējums ir plānots Ls 14 120 apjomā un tā pieaugums pret 2005.gada finansējumu ir 22%. Vēl no pašvaldības budžeta līdzekļiem Ls 5 009 apjomā tiek finansēti skolu jaunatnes sporta pasākumi, kas sastāda 36% pieaugumu pret pagājušo gadu.

Kultūras iestādes Jūrmalā arvien vairāk attīstās, par to liecina darba vietu papildinājums šai sfērai:

· Kauguru kultūras namam – 2 darba vietas:

o bērnu tautisko deju kolektīva vadītājs;

o kino foto fono pulciņa vadītājs;

· Majoru kultūras namam – 5 darba vietas:

o jaunatnes radošo aktivitāšu centra menedžeris

o skaņas-gaismas operators;

o vokālais pedagogs;

o skatuves kustības pedagogs;

o apkopēja;

· Jūrmalas pilsētas muzejam – 3 darba vietas:

o grāmatveža palīgs;

o speciālists;

o remontstrādnieks-sētnieks.

Jūrmalas pilsētas dome aktīvi atbalsta arī Izglītības pārvaldē notiekošās sporta un kultūras aktivitātes. 2006.gadā Izglītības pārvaldei sporta un kultūras pasākumu nodrošināšanai no pašvaldības budžeta ir rezervēti Ls 26 152, t.sk.:

· pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas ciklam – Ls 490;

· kultūrizglītībai – Ls 6 958;

· vides un veselības izglītībai – Ls 880;

· tehniskās jaunrades sacensībām – Ls 684;

· sporta sacensībām – Ls 3 210;

· novada un republikas mēroga skatēm, konkursiem un sacensībām – Ls 1 245;

· valsts svētku un piemiņas dienu pasākumiem – Ls 1 185;

· starptautiskām sacensībām sportistiem – Ls 1 500;

· vasaras nometnēm skolās, t.sk. sporta nometņu organizēšanai – Ls 10 000.

Ik gadu Jūrmalas pilsētas dome finansiāli atbalsta kapitālās iegādes, kuras saistītas ar kultūras iestāžu specifisko darbību. 2006.gadā šiem mērķiem paredzēti Ls 29 486, t.sk.:

· Majoru kultūras namam Ls 2 680 kopētāja, koru podestu un skatītāju zāles aizskaru iegādei;

· Bulduru kultūras namam Ls 600 jaudīga kopētāja iegādei;

· Jūrmalas teātrim Ls  5 130 datora un grafikas programmatūras iegādei, skatuves stangu elektroinstalācijas materiālu un skaņu aparatūras un prožektoru iegādei,

· Bibliotēku apvienībai Ls 309 datoru galda un UPS iegādei, kas paredzēts uzskaišu kartiņu reģistrācijai;

· Kauguru kultūras namam Ls 5 025 skaņas aparatūras un mēbeļu iegādei;

· Jūrmalas pilsētas muzejam Ls 14 942 datora un programmatūras (specifiska, muzeja ekspozīcijai paredzēta), printera, bibliotēkas mēbeļu, saliekamo galdu (konferencēm), reklāmas stenda, u.c. iegādei;

· Peldēšanas skolai (pilsētas stadions) Ls 800 marķēšanas mašīnas un lapu savācēja iegādei.

Jūrmalas pilsēta var lepoties ar vienu no iespaidīgāko kultūrvēsturisko mantojumu – Dzintaru koncertzāli, tā gadu no gada uzņem pasaules mēroga zvaigznes un pašmāju māksliniekus, kā arī pulcē milzum daudz skatītāju un klausītāju. Dzintaru koncertzāles mērķauditorija ir sākot no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem, kuri ir dažādu tautu pārstāvji. Jūrmalas pilsētas dome priecājas, ka var finansiāli palīdzēt un atbalstīt šādu kultūras objektu. Dome piedalās koncertzāles restaurācijā, lai saglabātu tās vēsturisko izskatu apvienojumā ar mūsdienu modernismu, kā arī finansiāli atbalsta Dzintaru koncertzālē notiekošos pasākumus un festivālus.

Kurināmā un enerģētiskais dienests

Kredīta apmaksai, kas saistīti ar siltumtrašu rekonstrukciju un katlu mājas rekonstrukciju, samaksai paredzēti Ls 18 960.

Transports un sakari

Transporta un sakaru darbības un attīstības nodrošināšanai paredzēti Ls 2 641 944. Kā būtiskākos objektus 2006.gadā var minēt Jūras ielas kapitālo remontu, Raiņa ielas projektēšanu, Tirzas ielas rekonstrukciju u.c.2006.gadā ir plānots uzstādīt Jūrmalas robežzīmi. Deputātu ierosinājuma rezultātā pret sākotnēji plānoto summu ir pieaudzis finansējuma apjoms ielu asfalta kapitālajam remonta. Nākošajā gadā turpināsies arī Lielupes krasta nostiprināšana .Noteikta summa ir paredzēta arī jaunu ielu izbūvei.

Pārējā ekonomiskā darbība.

Sadaļā „Pārējā ekonomiskā darbība” tiek atspoguļoti izdevumi, kas nepieciešami pilsētas attīstības veicināšanai, tūrisma attīstībai, kā arī nekustamo īpašumu pirmpirkuma tiesību realizēšanai.

Sadaļai “Tūrisms un ārējie sakari” paredzēti Ls 53,5 tūkst., kas ir 110 % no 2005.gada gaidāmās izpildes. Īpašs budžeta līdzekļu pieaugums – 158% - vērojams izdevumos, kas ir paredzēti informatīvo materiālu izdošanai par Jūrmalu, tās kultūras dzīvi un iespējām atpūsties. Lai palielinātu tūristu skaitu, kas viesojas Jūrmalā, 2006.gadā paredzēts Raga kāpā uzbūvēt skatu torni, kas no pašvaldības budžeta prasīs Ls 119 tūkst.

Pilsētas attīstībai finansējums ir pieaudzis par 227% pret gaidāmo 2005.gada izpildi jeb apjoms sastāda Ls 59,4 tūkst., tā kā nozīmīgi līdzekļi ir paredzēti:

· dažādu fondu izsludināto projektu pieteikumu sagatavošanai Ls 23,1 tūkst.

· nozaru attīstības programmu izstrādei Ls 15,0 tūkst.

· statistiskās informācijas izdošanai par Jūrmalu Ls 2,0 tūkst.

· augsto tehnoloģiju parka izveidei Ls 5,0 tūkst.

· līdzfinansējuma nodrošināšanai atbalstīto projektu realizācijā Ls 10,0 tūkst.

Maksājumi izlīdzināšanas fondā

No kopējiem ieņēmumiem 2006.gadā pašvaldību izlīdzināšanas fondā Jūrmalas pašvaldība maksās Ls 2 093 083, kas ir vislielākais pieaugums republikā un sastāda +51,3% pret 2005.gadu, Jelgavai-+34,2%, Ventspils pilsētai ir samazinājušās šīs iemaksas un sastāda 97,3 % no 2005.gada iemaksām.

Laika periodā no 1995.gada, kad tika ieviesta pašvaldību finanšu izlīdzināšana, Jūrmalas pašvaldība pašvaldību izlīdzināšanas fondā būs samaksājusi virs 8 miljoniem latu.

2006. gadā katrs pilsētas iedzīvotājs maksās Ls 37,64 izlīdzināšanas fondā.

Pašvaldības iekšējā parāda procentu nomaksa

2005.gadā ar Valsts kasi tika noslēgti jauni līgumi par pašvaldības ņemtajiem kredītiem, kā arī pārslēgti vecie aizdevumu līgumi, kur kredītprocents ir krietni samazināts

Ņemot vērā, ka plānojas uzņemties jaunas kredītsaistības, nomaksājamā kredītprocentu summa 2006.gadā plānota Ls 574 811.

Jūrmalas pilsētas saistību apmērs atspoguļots pielikumā Nr.5 pie paskaidrojuma raksta.

Šī sasaukuma deputātu apspriešanai tiek nodots pirmais budžets. Šis budžets kā jebkas mūsu dzīvē ir ar saviem trūkumiem un saviem pozitīviem momentiem. Galvenais nosacījums – lai budžets būtu sabalansēts un reāls - ir ievērots sastādot 2006.gada budžetu.

Ir ieguldīts darbs, rūpīgs darbs un darbs, kas veikts ar atbildības sajūtu, taču mēs katrs apzināmies, ka mazu, sīku problēmu un lielu, neatrisinātu problēmu ir ļoti daudz. Atkal plīsīs kāda caurule, atkal būs neapmierināts kāds pilsētas iedzīvotājs, atkal notiks kaut kas neparedzēts, taču tā ir dzīve un jo konstruktīvāk mēs visi mācēsim strādāt, jo mūsu pilsēta no tā tikai iegūs.

Ziņojums par budžeta projektu sastādīts pēc stāvokļa uz 2005.gada 16.decembri, kad budžets sagatavots izvērtēšanai domes sēdē. Papildus ierosinājumi, kas izteikti komitejās, ir apkopoti informatīvajā tabulā (pielikums Nr.6).

Domes priekšsēdētāja aicina atbalstīt 2006. gada budžeta projektu.

Jūrmalas pilsētas domes

priekšsēdētāja I.Aizstrauta