Pirmdiena

Jūrmalā, Jomas ielā 1/5

Sēde atklāta plkst.10 ⁰⁵

Sēdi vada:

domes priekšsēdētāja

Inese Aizstrauta

Sēdi protokolē:

domes administratīvās pārvaldes galvenā speciāliste

Liene Zalkovska

Sēdē piedalās:

priekšsēdētāja 1.vietnieks

Aigars Tampe

priekšsēdētāja vietnieks

Dainis Urbanovičs

izpilddirektora p.i.

Alvils Rudzītis

Ilmārs Ančāns, Igors Dreija, Juris Griķis, Žanna Kupčika, Vladimirs Maksimovs, Māris Mežapuķe (nepiedalās no plkst.10⁰⁵-10²⁰), Raimonds Munkevics, Ģirts Trencis, Juris Hlevickis, Agris Kalnciems, Zigurds Starks, Jānis Kuzins (nepiedalās no plkst.10⁰⁵-10¹⁰)

Administratīvās pārvaldes vadītāja

Indra Kalvāne

Juridiskās pārvaldes vadītāja

Evija Rakiša

Finanšu pārvaldes vadītāja

Andra Tukāne

Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājas p.i.

Anna Deičmane

Revīzijas nodaļas vadītājs

Gunārs Pavļukevičs

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i.

Edmunds Imša

Sēdē uzaicināti:

Gunta Jubele, Ailita Kārkliņa, Veronika Ramāne, Līga Bērziņa, Māris Romanovskis, Gatis Truksnis

Piedalās:

preses pārstāvji

Ziņo:

G.Jubele, J.Hlevickis

Izsakās:

J.Hlevickis 2005.gada 8.decembrī tika izskatīts jautājums par pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu Jūrmalas pilsēta Vārnukrogs, „Jahtu remonta bāze”, un daudzi deputāti uzskatīja, ka šis īpašums jāsaglabā pašvaldības īpašumā. Likumā ir teikts, ka pašvaldība var izmantot pirmpirkuma tiesības lai nodrošinātu pašvaldības funkciju veikšanu. Lēmumā konkrēta funkcija nav norādīta. Šinī gadījumā lēmums ir pieņemts emocionāli, arī pats nobalsojis par šo lēmumu, taču tagad uzskata, ka lēmums aicina pašvaldību nodarboties ar uzņēmējdarbību, no sākuma izpērkot daļu īpašuma un pēc tam, ar zināmu peļņu, īpašumu kādreiz nākotnē pārdodot. Visi deputāti ir saņēmuši vēstules no SIA „Biznesa parks”, kurā viņi draud, ar zināmām naudas summām, kuras tiesāšanās gadījumā pašvaldība varētu zaudēt, taču stāsts nav par to, stāsts ir par to, ka pieņemot šo lēmumu dome radīja precedentu un līdz ar to lūdz deputātus pārdomāt savu lēmumu.

I.Ančāns jautā V.Maksimovam viņa motivāciju parakstot iesniegumu par ārkārtas domes sēdēs sasaukšanu.

V.Maksimovs piekrīt J.Hlevicka teiktajam.

I.Aizstrauta lūdz visiem deputātiem, kas ir parakstījuši iesniegumu par ārkārtas domes sēdēs sasaukšanu pateikt savu motivāciju.

J.Hlevickis jau sākumā ziņojot pateica savu motivāciju. Uzskata, ka summa ir par lielu un nav noteikta pašvaldības funkcija, ko šajā nekustamajā īpašumā varētu veikt.

Z.Kupčika piekrīt J.Hlevicka teiktajam.

J.Kuzins visi deputāti bija saņēmuši iesniegumu no SIA „Biznesa parks”. Lai varētu atbildēt plašāk, lūdz priekšsēdētāju sagatavot savu lūgumu, paskaidrot motivāciju, rakstiskā veidā, uz ko tad arī sniegs rakstisku atbildi.

I.Ančāns jautā Ž.Kupčikai ko dome pērk, kāpēc pērk un no kā pērk?

Ž.Kupčika neatbild uz I.Ančāna jautājumu.

I.Ančāns lūdz ierakstīt savu jautājumu protokolā. Ierosina, ja Ž.Kupčika neatbild, savas valodas barjeras dēļ, sēdi pārtraukt un pieaicināt profesionālus un sertificētus tulkus.

I.Aizstrauta šo aizrādījumu nepieņem, Ž.Kupčikai ir tiesības neatbildēt uz jautājumu.

R.Munkevics – arī ir starp tiem deputātiem, kas iepriekšējā domes sēdē balsoja par pirmpirkuma tiesību izmantošanu un šobrīd ir viens no deputātiem, kas parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Viņu neapmierina mēģinājumi dezorganizēt sēdi un nerunāt par lietas būtību. Motivācija parakstot iesniegumu bija vienkārša – dome nav nekustamā īpašuma kantoris, kam būtu jāpērk šie grausti par tik lielu summu ar domu, ka vēlāk apvienojot īpašumu varētu to pārdot par lielāku naudu. Tā nav pašvaldības funkcija un tajā nav jāiegulda 400  000 pašvaldības naudas. Uzskata, ka iepriekš balsojis nepareizi.

D.Urbanovičs jautā R.Munkevicam kādēļ šo jautājumu skata tik lielā steigā? Kāpēc nevarēja šo jautājumu skatīt kārtējā domes sēdē?

R.Munkevics neuzskata, ka tā ir steiga, vienkārši uzskata, ka jautājums ir jārisina.

I.Aizstrauta lūdz A.Deičmanei izteikties par to, kādas varētu būt funkcijas ko pašvaldība varētu risināt šajā teritorijā.

A.Deičmane – pēc attīstības plāna šī ir darījumu iestāžu teritorija, un šeit var veikt visu, kas paredzēts darījumu iestāžu teritorijā, tā varētu būt tirdzniecība, viesnīcu būve, varētu izmantot kultūras un sporta būvēm, piemēram, bērnu sporta skola apvienota ar jahtklubu.

I.Ančāns jautā, vai šajā teritorijā nevarētu būt jūras un upju muzejs?

A.Deičmane uzskata, ka muzejs tur varētu būt teorētiski. Jautājums ir vai pašvaldībai ir iespējas šo muzeju organizēt, jo otrā Lielupes krastā ir Brīvdabas muzejs, kuram jau ir jūrniecības ievirze. Taču tas varētu būt kā viens no variantiem.

I.Ančāns lūdz priekšsēdētājai noskaidrot juristu viedokli, vai tad, ja deputāts ir uzrakstījis un parakstījis iesniegumu, viņam ir jāatbild uz jautājumiem? Lūdz E.Rakišai juridisko skaidrojumu.

E.Rakiša uzskata, ka šis jautājums neietilpst jurisprudencē, tas ir ētikas un morāles jautājums.

I.Ančāns lūdz ierakstīt protokolā, ka juridiskās pārvaldes vadītāja atbild: „ja deputāts ir parakstījis, iesniegumu par jautājumu, kas tiek izskatīts domes sēdē, viņš uz jautājumiem var arī neatbildēt”.

R.Munkevics - lūdz ierakstīt protokolā savu repliku: „Ilmār beidz ālēties!”

I.Aizstrauta lūdz Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieku M.Romanovski izteikt savu viedokli.

M.Romanovskis lūdz atļauju nolasīt 5 punktus pašvaldības policijas vadības ziņojumā, kas ir saistīti ar kārtību uz ūdens. Pirmais - par sabiedriskās kārtības uzturēšanas un kustības drošības un kontroles trūkumu uz ūdens Jūrmalas pilsētas ūdens akvatorijās. 2001.gadā tika likvidēta LR Valsts policijas Transporta policijas pārvaldes ūdens policija un 2003.gadā RGPP 32.PN (Rīgas Brīvostā) likvidēšana. No 2003.gada rudens jautājums  tika izskatīts un atbalstīts Jūrmalas pašvaldības Drošības un kārtības komisijā, taču izvērtēšanai un atbalstam domes sēdēs kārtībā nav ticis iekļauts. Nākošais punkts par likumpārkāpumu novēršanu uz ūdens un kārtību LR iekšējos ūdeņos reglamentējošo likumdošanu, kas ir spēkā uz 2006.gadu - LR Administratīvo pārkāpumu kodekss (panti 117,118,119,120); LR MK Noteikumi Nr.158 „Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”(01.03.2005.) ar grozījumiem Nr.648 (30.08.2005.); LR MK Noteikumi Nr.944 „Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību” (20.12.2005.). Trešais punkts - Jūrmalas pilsētas specifika un reālā nepieciešamība kārtības uzturēšanai uz ūdens ir pilsētas krasta līnija, kas sniedzas gan gar Lielupes, gan jūras līča krastu. Turklāt Jūrmala ir starptautiskas nozīmes tūrisma un kūrorta zona, kurā vasarās notiek dažādi pasākumi uz ūdeņiem un piekrastē, sporta un izklaides pasākumi, regulāri notiek atpūtas pasākumi peldvietās, kāpās un zaļajā zonā, un kā viens no svarīgākajiem šī gada pasākumiem varētu tikt minēts NATO sammits 2006. Pašvaldības policija veic arī pasākumus drošas un ekoloģiski tīras vides nodrošināšanai, sadarbojoties ar valsts un pašvaldības vides dienestiem, Glābšanas dienestu, Valsts policiju un Specializēto Vairāku nozaru prokuratūru. Kādi būtu nepieciešamie pasākumi pašvaldībā? Atbalstīt dienesta uz ūdens izveidošanu pie Jūrmalas pašvaldības policijas, paredzēt finansējumu pašvaldības policijai, štata vietu ieviešanai un sagatavošanai, dienesta speciālo ūdens transporta līdzekļu un to aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, noteikt Jūrmalas pašvaldības policijai speciālā dienesta dislokācijas vietu, atbilstošu darba specifikai un nepieciešamībai, pamatojoties uz saimniecisko finansu līdzekļu izmantošanas lietderību un maksimāli ekonomisko izdevīgumu. Pašvaldības policija iesaka apsvērt Vārnukroga teritoriju- jahtu remonta bāzi, bijušo zivju pārstrādes cehu, kā reāli iespējamo stratēģiskas nozīmes atbalsta punktu visa iepriekšminētā realizācijai, un tā perspektīvo attīstību - Latvijas reģionālā līmenī. Jūrmalas pašvaldības policijas vadība, ņemot vērā līdzšinējo praktisko pieredzi, būtu gatava īstenot pašvaldības policijas glābšanas dienesta uz ūdens izveidi, izstrādājot un apstiprinot sekmīgam dienestam nepieciešamo iekšējo kārtību un to reglamentējošo normatīvo bāzi, dienesta instrukcijas un amatu aprakstus, un nodrošināt darba rezultativitāti un Jūrmalas pašvaldības pozitīvo reitingu.

I.Aizstrauta lūdz izteikt izpilddirektora pienākuma izpildītāju A.Rudzīti savu viedokli.

A.Rudzītis - kā jau tika precizēts iepriekš, tad šī teritorija atrodas darījumu iestāžu teritorijā. Pašvaldībai šeit ir iespēja pildīt divas funkcijas – pārvaldes funkciju un pakalpojumu funkciju. Dome kā publiska persona komercdarbību var veikt sešos veidos:

1. Ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2. Nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādejādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3. Stratēģiski svarīgā nozarē;

4. Jaunā nozarē;

5. Nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6. Nozarē, kura atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

   Sakarā ar to, ka šī teritorija nav pilsētas attīstības plānā pieminēta un ņemot vērā jautājuma sarežģītību, ierosina pagaidām jautājumu atlikt un izvērtēt mierīgā atmosfērā.

G.Truksnis – faktiski lēmums jau ir pieņemts un darījums ir noslēgts ar brīdi, kad deputāti nobalsoja par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Savu attieksmi ir izteicis vīzējot iepriekš pieņemto lēmuma projektu. 8.decembra domes sēdē lielākā daļa deputātu nobalsoja par pirmpirkuma tiesību izmantošanu ar motivāciju, ka pašvaldības funkcijas var tulkot sašaurināti un paplašināti. Arī Rīgā pieņemot lēmumus par pirmpirkuma tiesībām pašvaldības funkcijas tiek tulkotas diezgan paplašināti, vienkārši pasakot, ka īpašums tiek iegādāts pašvaldības funkciju veikšanai. Šobrīd uzskata, ka pieņemto lēmumu nevajadzētu atcelt, jo nedaudz mulsina uzņēmēju uzbrūkošā un emocionālā vēstule.

D.Urbanovičs – lēmums jau ir pieņemts un lēmuma pildīšanas procedūra ir uzsākta. Iepriekš atturējās, jo nebija pārliecināts darījuma lietderīgumā, taču šobrīd redzot uzņēmēju reakciju uz domes lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu ir skaidri redzams, ka cena ir tuva un pareiza un tā nav maksimālā cena. Un lēmums izbeigt kopīpašuma attiecības uz pašvaldības zemes bija pareizs. Protams, lēmuma pamatā bija zemesgabala izmantošana pašvaldības vajadzībām, taču juridiskais pamats bija tas, ka dome izbeidz blakus īpašumu pastāvēšanu vienā īpašumā uz pašvaldības zemes. Glābšanas dienests viennozīmīgi būtu viena no funkcijām, kas šajā teritorijā varētu tikt pildīta.

J.Hlevickis izsaka pateicību domes struktūrvienību darbiniekiem par to, ka ir domājuši, kas varētu atrasties šajā īpašumā. Izkristalizējās glābšanas stacija, taču uzskata, ka tas ir nenopietni, jo izmaksas lai teritoriju sakārtotu, uzbūvētu ēkas un tās uzturētu būtu ļoti lielas. Ekonomiska pamatojuma pirmpirkuma tiesību izmantošanai nav. Paredz, ka, ja īpašums nonāks pašvaldības īpašumā, zaudējumi pārsniegs ieguvumus.

Ģ.Trencis – šī lēmuma pieņemšana ļauj pašvaldībai gūt ekonomisku labumu. Visās lielajās pilsētās ir savas augstskolas, Jūrmalai tādas nav. Uzskata, ka šajā teritorijā varētu būvēt augstskolu.

I.Ančāns uzskata, ka lēmumu nevajag atcelt, jo deputātiem ir jādomā par nākotni. Šis īpašums ir stratēģiski svarīgs un tādēļ ir būtiski, lai tas paliek pašvaldības īpašumā. Uzmanīgu dara uzņēmēju rakstītā vēstule, kurā nav norādīta ne atpakaļadrese, ne tālrunis. Aicina nebalsot par šo lēmuma projektu, atstāt spēkā iepriekš pieņemto lēmumu.

R.Munkevics – izteiktie argumenti nepārliecināja, un neviens izteiktais arguments nelika mainīt viņa domas. Šis pirkums ir uz nākotnes peļņu balstīts un peļņas gūšana nav pašvaldības funkcija.

J.Kuzins balsos par pirmpirkuma tiesību neizmantošanu, jo cena ir pārāk liela un idejas kā izmantot šo zemesgabalu ir labas, taču prasa pārāk lielus ieguldījumus. Atbalsta augstskolas celtniecību taču ne pilsētas nomalē uz kurieni nekursē pat sabiedriskais transports.

D.Urbanovičs - daudzi deputāti nesadzirdēja argumentus, kas liecinātu par labu iepriekšējā domes lēmuma neatcelšanai. Deputātiem jābūt konsekventiem un jāskatās uz argumentiem, kas ir par labu pilsētas attīstībai.

J.Hlevickis uzskata, ka, protams, šajā teritorijā varētu būt viss kaut kas, taču cik lielus izdevumus tas prasīs. Aicina nopietni apsvērt savu lēmumu.

I.Aizstrauta – iesniegtajā lēmuma projektā trūkst motivācijas, kādēļ dome atsakās izmantot pirmpirkuma tiesības. Visi deputāti ir saņēmuši vēstules no SIA „Biznesa parks” ar izteiktiem draudiem. Draudi ir nepamatoti. Šeit varētu atrasties gan pārvaldes iestādes, gan pakalpojumu iestādes, un galvenais varētu risināt drošības uz ūdeņiem problēmu, par kuru mūsu pilsētā ir domāts diemžēl vismazāk, neskatoties uz to, ka Jūrmalai ir 33 km jūras piekraste un tik pat gara Lielupes piekraste. Skatoties attīstības plānā nav vietas, kur izvietot šādu centru, turklāt no glābšanas uz ūdeņiem viedokļa šī vieta ir stratēģiski svarīga, jo šeit satek kopā Lielupe, Buļļupe un jūra. Ar jahtām un kuģiem iebrauc ne tikai Jūrmalas, bet arī Rīgas kuģotāji. Uzskata, ka šādai steigai jautājuma izskatīšanā nebija nepieciešamības. Līdzekļi, protams, ir jātaupa, taču ir arī jārūpējas par esošajiem pašvaldības īpašumiem, un šinī gadījumā šo īpašumu mēs apvienojam, dome atsakās no dalītā īpašuma. Lūdz deputātus, arī tos, kas ir iesnieguši iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, balsot pret iesniegto lēmuma projektu. Neatbalstīs šo lēmuma projektu.

Domes priekšsēdētāja

I.Aizstrauta

Sēdes protokolētāja

L.Zalkovska