Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes

2006.gada 15.jūnija lēmumu Nr.532

(protokols Nr.13, 2.punkts)

Jūrmalas pilsētas domes

2005.gada

publiskais pārskats

SATURS

I Vispārējs raksturojums ..............................................................................	4.lpp.
Pašvaldības tiesības un funkcijas .....................................................................	4.lpp.
Domes darbība .................................................................................................	6.lpp.
Tabula „Pārskats par komiteju darbu 2005.gadā” .............................	6.lpp.
Shēma „Jūrmalas pilsētas domes struktūra” ......................................	7.lpp.
II Ekonomiskā un sociālā situācija ..............................................................	10.lpp.
Iedzīvotāji ........................................................................................................	10.lpp.
Tabula „Demogrāfijas radītāji Jūrmalas pilsētā .................................	11.lpp.
Grafiks „Iedzīvotāju skaits Jūrmalas pilsētā”.....................................	11.lpp.
Grafiks „Jūrmalas iedzīvotāju etniskais sastāvs” ...............................	12.lpp.
Nodarbinātība un bezdarbs …………………………………………………..	12.lpp.
Ekonomika .......................................................................................................	13.lpp.
Būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus attīstība ..........................................	14.lpp.
Tūrisms ………………………………………………………………………	14.lpp.
Tabula „Jūrmalas pilsētas tūristu mītņu darbības radītāji” ................	15.lpp.
Investīcijas …………………………………………………………………...	16.lpp.
Projekti .............................................................................................................	18.lpp.
Pašvaldības īpašumi .........................................................................................	19.lpp.
Tabula „Salīdzinoša datu tabula par Valsts zemes dienesta bilanci un Jūrmalas pilsētas domes bilanci pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķgrupām 2006.gada 1.janvārī” ....................................	21.lpp.
Pilsētas Attīstības plāna īstenošana ..................................................................	22.lpp.
Dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācija ......................................................	27.lpp.
Iedzīvotāju nodrošināšana ar dzīvojamām telpām............................................	27.lpp.
Būvniecība .......................................................................................................	29.lpp.
Labiekārtošana un mežu uzraudzība ................................................................	30.lpp.
Izglītība ............................................................................................................	31.lpp.
Tabula „Jūrmalas pamatskolu 2004./2005.mācību gada beidzēju turpmākās gaitas” ...............................................................................	31.lpp.
Tabula „Jūrmalas vidusskolu 2004./2005.mācību gada beidzēju turpmākās gaitas” ...............................................................................	32.lpp.
Grafiks „12.klašu absolventu turpmākās gaitas 2004.-2005.mācību gadā” ..................................................................................................	32.lpp.
Grafiks „Absolventu izvēlētās augstskolas” ......................................	32.lpp.
Tabula „Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu noslogojums” ...............	33.lpp.
Tabula „10.klašu skolēniem piedāvātās vispārējās vidējās izglītības programmas” .....................................................................................	34.lpp.
Sociālā palīdzība un veselības aprūpe .............................................................	37.lpp.
Sabiedriskā kārtība ..........................................................................................	40.lpp.
Datorizācija ......................................................................................................	41.lpp.
Starptautiskā sadarbība ……………………………………………………...	41.lpp.
Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ........................................................	42.lpp.
Kultūra .............................................................................................................	43.lpp.
Tabula „Pasākumu un apmeklētāju skaits Jūrmalas pašvaldības kultūras iestādēs 2005.gadā” ..............................................................	44.lpp.
Tautas tradīcijas un jaunrade ...........................................................................	44.lpp.
Sports ...............................................................................................................	45.lpp.
III 2004., 2005.gada budžeta izpilde un 2006.gadam pieņemtais budžets ............................................................................................................	47.lpp.
Tabula „Jūrmalas pilsētas konsolidētais kopbudžets 2004.-2006.gadā” .........................................................................................	47.lpp.
Ieņēmumi .........................................................................................................	48.lpp.
Tabula „Nodokļu ieņēmumi” .............................................................	49.lpp.
Tabula „Nenodokļu ieņēmumi” .........................................................	50.lpp.
Speciālais budžets ............................................................................................	51.lpp.
Tabula „Ieņēmumi” ............................................................................	51.lpp.
Tabula „Izdevumi” .............................................................................	51.lpp.
Izdevumi ..........................................................................................................	52.lpp.
Tabula „Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc valdības funkcijām” .........................................................................................	53.lpp.
Tabula „Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc ekonomiskās klasifikācijas” ...............................................................	55.lpp.
Tabula „Jūrmalas pilsētas domes pārskata formā neietvertie izdevumi” ...........................................................................................	56.lpp.
IV Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā (ar pašvaldības ieguldījumu kapitālā virs 50%) ................................	57.lpp.
1. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens”..................................	57.lpp.
2. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” ...............................	57.lpp.
3. Jūrmalas pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca” ..............................	58.lpp.
4. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” ....................	59.lpp.
5. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” ...............................	59.lpp.
6. SIA “Dzintaru koncertzāle” ...........................................................	60.lpp.
7. Pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” ....................................	60.lpp.
8. Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs” ................................	61.lpp.
9. Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca” ...............................................	61.lpp.
10. Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” ................................................	62.lpp.
11. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” .............	62.lpp.
Pašvaldības iestāde “Lielupes ostas pārvalde” ...................................	63.lpp.
V Zvērināta revidenta ziņojums ...................................................................	64.lpp.

I Vispārējs raksturojums

Pašvaldības nosaukums	Jūrmalas pilsētas dome
Pašvaldības juridiskā adrese	Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015
Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un datums	90000056357 1996.gada 10.jūnijs
Finanšu gads	01.01.2005.-31.12.2005.
Jūrmalas pilsētas domes locekļi	15 deputāti
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs	18.03.2005.-31.12.2005. Inese Aizstrauta 01.01.2005.-17.03.2005. Juris Hlevickis
Finanšu pārvaldes vadītāja	Andra Tukāne
Galvenā grāmatvede	Ināra Kundziņa
Zvērināta revidente	SIA „Revidents un grāmatvedis” Sandras Vilcānes personā
Teritorijas lielums	100 kv.km
Iedzīvotāju skaits	55 400

Pašvaldības tiesības un funkcijas

Atbilstīgi 1994.gada 24.maijā pieņematajam likumam „Par pašvaldībām” pilsētas pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Pašvaldības tiesības un fukcijas ir noteiktas šī likuma 14. un 15.pantā.

Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās;

2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;

3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;

4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;

5) saņemt informāciju no valsts iestādēm.

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:

1) izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību;

2) izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu;

3) racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu;

4) iekasēt nodokļus un nodevas;

5) atbilstīgi paredzētajām saistībām realizēt valsts investīciju programmā iekļautos projektus;

6) atbilstīgi apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus;

7) sniegt Ministru kabinetam un ministriem informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību;

8) uzkrāt, izmantot un saglabāt līdz nodošanai valsts arhīvā dokumentus, kas radušies pašvaldību darbībā.

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus.

Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;

9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

10) sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

11) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;

13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;

14) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;

15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus domes (padomes) vēlēšanās;

18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

22) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Domes darbība

No 2005.gada 1.janvāra līdz 11.martam notikušas sešas domes sēdes (tajā skaitā, viena ārkārtas domes sēde), pieņemti 168 lēmumi, viena instrukcija, divi nolikumi, vieni noteikumi, deviņi saistošie noteikumi.

No 2005.gada 11.marta līdz 31.decembrim notikušas 25 domes sēdes (tajā skaitā., četras ārkārtas domes sēdes), pieņemti 634 lēmumi, divas instrukcijas, 22 nolikumi, 30 saistošie noteikumi (tajā skaitā., 22.decembra saistošie notiekumi Nr.26 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2006.gada budžeta apstiprināšanu”).

Pārskats par komiteju darbu 2005.gadā

Komiteja	Notikušo sēžu skaits 01.01.2005.-17.03.2005./ 18.03.2005.-31.12.2005.	Izskatīto jautājumu skaits 01.01.2005.-17.03.2005./ 18.03.2005.-31.12.2005.
Attīstības jautājumu komiteja	2/15	50/191
Finanšu komiteja	1/12	12/106
Kultūras, reliģijas un sporta komiteja	2/8	13/46
Labklājības un izglītības jautājumu komiteja	2/14	11/109
Transporta un komunālo lietu komiteja	2/9	11/28
Vides aizsardzības komiteja	2/15	24/81

Jūrmalas pilsētas dome 2005.gada 31.augustā pieņēma saistošos noteikumus Nr.13 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums”, kurā detalizēti noteikta domes, tās amatpersonu, deputātu komiteju un citu pašvaldības struktūru pienākumi, tiesības un darba organizēšanas kārtība.

Jūrmalas pilsētas domes struktūra atspoguļota tālāk ievietotajā shēmā.

						Administratīvā	Būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas		Pašvaldības iepirkumu komisija pašvaldības iepirkumu veikšanā, kad paredzēts konkurss vai sarunu procedūra
Attīstības jautājumu			Iedzīvotāju			Ārkārtējo situāciju	Iedzīvotāju integrācijas jautājumu
						Bilanču
Finanšu			Izglītības			Bērnu tiesību aizsardzības	Īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu
Kultūras, reliģijas un sporta			Jaunatnes lietu			Budžeta			Privatizācijas
Labklājības un izglītības			Kultūras			Dzīvokļu	Jūrmalas pilsētas vēlēšanu		Rakšanas atļauju izsniegšanas
Transporta un komunālo lietu			Uzņēmēju			Drošības un kārtības	Koku ciršanas		Sociālās palīdzības
Vides aizsardzības			Veselības aprūpes plānošanas			Nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas	Namīpašuma denacionalizācijas		Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba
							Zemes
KOMITEJAS			KONSULTATĪVĀS PADOMES			KOMISIJAS
	DOME
				Domes priekšsēdētājs
					Priekšsēdētāja 1.vietnieks			Priekšsēdētāja vietnieks	Izpilddirektors
									Izpilddirektora vietnieks
PSIA „Jūrmalas kapi”		Administratīvās komisijas atbildīgā sekretāre			Ekonomikas un attīstības nodaļa			Bāriņtiesa	Būvvalde
SIA „Jūrmalas gaisma”		Finanšu pārvalde			Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa			Labklājības pārvalde	Dzīvojamo māju privatizācijas komisija
SIA „Jūrmalas ūdens”		Juridiskā pārvalde			Kultūras un sporta nodaļa			Izglītības pārvalde
SIA „Jūrmalas siltums”		Administratīvā pārvalde			Bibliotēku apvienība			Alternatīvā skola	Dzimtsarakstu nodaļa
SIA „Jūrmalas namsaimnieks”		Revīzijas nodaļa			Jūrmalas pilsētas muzejs			Jūrmalas 1.ģimnāzija	Informātikas pārvalde
PSIA „Jūrmalas ātrā palīdzība”		Sabiedrisko attiecību nodaļa			Bulduru kultūras nams			Jaundubultu vidusskola	Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvalde
PSIA „Slokas slimnīca”		Lielupes ostas pārvalde			Kauguru kultūras nams			Kauguru vidusskola
SIA „Dzintaru koncertzāle”		Pašvaldības policija			Majoru kultūras nams			Lielupes vidusskola	Pašvaldības īpašumu pārvalde
PSIA „Kauguru Veselības centrs”					Jūrmalas teātris			Mežmalas vidusskola	Vides aizsardzības nodaļa
PSIA „Bulduru slimnīca”								Pumpuru vidusskola
PSIA „Jūrmalas attīstības projekti”								Jūrmalas vakara vidusskola
SIA „AAS „Piejūra””								Majoru pamatskola
SIA „Dubultu šķelda”								Slokas pamatskola
SIA „Jūrmalas televīzijas sabiedrība”								Vaivaru pamatskola
SIA „Sportrehs”								Sākumskola „Atvase”
SIA „Viduslatvijas slimokase”								Sākumskola „Taurenītis”
								Jūrmalas mākslas skola
								Jūrmalas mūzikas vidusskola
								Peldēšanas skola
								Zaigas Jansones-Ivanovas tenisa skola
								Jūrmalas pilsētas valodu centrs
								Bērnu nams „Sprīdītis”
								PA „Sociālās aprūpes centrs”

Lai informētu iedzīvotājus par Jūrmalas pilsētas domes darbību, pašvaldība ik nedēļas laikrakstos „Jūrmalas Ziņas” un ”Novosti Jurmali” ievietoja vismaz divas lappuses ar domes informāciju, kā arī sniedza informāciju Jūrmalas radio (99 FM). Pateicoties pašvaldības finansējumam, laikraksti tika izplatīti bez maksas vairāk nekā 150 punktos visā pilsētā un bija pieejami visiem jūrmalniekiem neatkarīgi no viņu materiālajām iespējām.

2005.gadā tika izveidota un publiskota jaunā pilsētas interneta mājaslapa www.jurmala.lv, ko uztur pašvaldība. Tajā līdztekus ziņām par pilsētas vēsturi un šodienu regulāri tiek ievietota informācija par pilsētas aktualitātēm, kultūras un sporta pasākumiem. Izveidoti linki uz citām mājaslapām, kurās ir ievietota informācija par Jūrmalu. Informācija tūristiem mājaslapā pieejama deviņās valodās.

2005.gada beigās caurmērā mājaslapu apmeklēja vairāk nekā 730 viesu dienā. Visvairāk informāciju par Jūrmalu mājaslapā meklējuši interesenti no Latvijas – 55%, Lietuvas – 9%, Igaunijas – 7,7%, Somijas – 7,6%, Vācijas – 3%, Krievijas – 2,5%, Zviedrijas – 2,4%, ASV -2%, Lielbritānijas – 1,8%.

Apkopojot statistikas datus, redzams, ka mājaslapas apmeklētāju skaits deviņu mēnešu laikā, kopš tā 2005.gada aprīlī tika atvērta, sasniedzis 222 635, t.i., no 9 802 apmeklējumiem aprīlī līdz 50 072 jūlijā un 21 443 decembrī, turklāt, apmeklējot mājaslapu no vienas IP adreses vairākkārt, statistikā tas parādās kā viens apmeklējums.

Domes ēkā pirms domes sēdēm un komiteju sēdēm likumā noteiktajā veidā tika izlikti paziņojumi par šo sēžu darba kārtību. Domes sēžu darba kārtība regulāri tika publicēta laikrakstos „Jūrmalas Ziņas” un „Novosti Jurmali”, nosūtīta plašsaziņas līdzekļiem un ievietota pilsētas mājaslapā internetā.

Mediji un domes struktūrvienību vadītāji regulāri tika iepazīstināti ar pašvaldībā notiekošo pasākumu kalendāru.

Saikni ar iedzīvotājiem nodrošināja komisijas, kas darbojas domē, kā arī konsultatīvās padomes. Aktīvi darbojās Iedzīvotāju konsultatīvā padome, kurā ietilpst 17 iedzīvotāju izvirzīti pārstāvji no visiem pilsētas rajoniem. Savu ieguldījumu pašvaldības saiknes stiprināšanā ar noteiktām iedzīvotāju grupām sniedza Uzņēmēju konsultatīvā padome, Izglītības konsultatīvā padome, Jaunatnes lietu konsultaīvā padome, Kultūras konsultatīvā padome, Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome.

Visās pilsētas Bibliotēku apvienības bibliotēkās un Labklājības pārvaldē izvietoti Jūrmalas pilsētas pašvaldības informācijas stendi un pasta kastītes iedzīvotāju iesniegumiem.

Lai palielinātu iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības norisēs un konsolidētu sabiedrību, jau otro reizi tika organizēts sabiedrības integrācijas projektu finansēšanas konkurss, kurā tika iesniegti 32 priekšlikumi un 14 no tiem atbalstīti, to realizācijai piešķirot Ls 10 000 (2004.gadā, kad konkurss notika pirmo reizi, tika iesniegti 13 priekšlikumi un astoņi no tiem atbalstīti par nedaudz vairāk nekā Ls  6 000).

Regulāri notika detālplānojumu projektu un nozīmīgāko būvniecības priekšlikumu sabiedriskā apspriešana. Tās tika organizētas Būvvaldē, domes ēkā, Kauguru kultūras namā un citur, maksimāli pietuvinot ieinteresēto un projekta ietekmēto iedzīvotāju dzīvesvietai. Ar katru gadu pieaug iedzīvotāju aktivitāte sabiedriskajās apspriešanās.

Lielu darbu veica apmeklētāju apkalpošanas centri domes ēkā un Kauguros, kas pieņēma 5 332 iedzīvotāju un 7 606 juridisko personu iesniegumus, kuriem atbildēts likumā noteiktaja kārtībā, izsūtot 5 332 vēstules iedzīvotājiem un 11 009 vēstules juridiskām personām. Apmeklētāju apkalpošanas centri sniedza konsultācijas pašvaldības kompetencē esošajos jautājumos.

Lai optimizētu domes darbu, tika veikta rekonstrukcija domes zālē, to pārveidojot par daudzfunkcionālu un transformējamu dažādu sanāksmju organizēšanas vietu, kur 2006.gadā uzsākta domes sēžu datorizēšana un ievieš elektronisko balsošanu. Ievērojami uzlabojušies apstākļi, lai domes sēdēs varētu būt klāt iedzīvotāji un mediju pārstāvji, tādējādi nodrošinot pašvaldības darba atklātību.

II Ekonomiskā un sociālā situācija

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu laika posmam no 1995. līdz 2006.gadam pilsētas attīstības mērķis ir veicināt daudzpusīgu ekonomisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas un tradīcijas, tādējādi veicinot pilsētas ekonomisko patstāvību, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, turklāt ievērojot vides resursu racionālu izmantošanu.

Atbilstīgi nacionālajai likumdošanai 2003.gadā tika uzsākts darbs pie Jūrmalas pilsētas Attīstības programmas izstrādes laika posmam no 2005. līdz 2018.gadam. Jūrmalas pilsētas dome 2004.gada 3.novembrī ar lēmumu Nr.740 apstiprināja Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijas 2005.–2018.gadam 1.redakciju. 2004.gada novembrī – decembrī tika saņemti vairāk nekā 20 priekšlikumi no Jūrmalas iedzīvotājiem un uzņēmumiem Attīstības stratēģijas uzlabošanai, kas tiks iestrādāti stratēģijas gala redakcijā.

Stratēģijas pilnveidošana un vairāku nozaru attīstības stratēģiju izstrāde turpinājās 2005.gadā. Par galvenajām Jūrmalas pilsētas attīstības prioritātēm laika posmā no 2005. līdz 2018.gadam ir izvirzītas:

q dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšana pilsētā;

q cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

q vietējās uzņēmējdarbības veicināšana;

q Jūrmalas pilsētas kā tūrisma galamērķa attīstība.

Attīstības stratēģija būs instruments pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošanai un vienotu prioritāšu noteikšanai nākotnē. Savukārt Attīstības stratēģijā iekļautās nozaru attīstības programmas ļaus plānot un ieviest nepieciešamās izmaiņas katrā nozarē atsevišķi.

Iedzīvotāji

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Jūrmalas pilsētā pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2005.gada sākumā sasniedza 55 603, bet 2005.gada laikā tas pieauga par aptuveni 150 iedzīvotājiem. Dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs (-220 iedzīvotāji) līdzīgi kā iepriekšējos gados, jo arī 2004.gadā dabiskais pieaugums bija - 343, bet 2003.gadā - 295. Detalizēta informācija par iedzīvotāju skaitu Jūrmalas pilsētā apkopota tālāk ievietotajā tabulā un attēlā.

Demogrāfijas radītāji Jūrmalas pilsētā*

Gads	Iedzīvotājiperioda sākumā	Tai skaitā		Dabiskais pieaugums	Migrācijas saldo	Demogrāfiskā slodze uz 1000 iedzīvotājiem
		vīrieši	sievietes
2000	55 673	24 836	30 837	-322	361	682
2001	55 712	24 830	30 882	-431	47	639
2002	55 328	24 678	30 650	-361	189	627
2003	55 156	24 661	30 495	-295	591	585
2004	55 452	24 915	30 537	-343	494	576
2005	55 603	25 004	30 599	-	359	565

*Pēc CSP datiem

Iedzīvotāju skaits Jūrmalas pilsētā*

*Pēc CSP datiem

Jūrmalas iedzīvotāju skaita pieaugumu pēdējos trīs gados nodrošina nevis dabiskais pieaugums (kas vidēji ir -200 - -400 iedzīvotāju gadā), bet gan stabils pozitīvs iedzīvotāju migrācijas saldo. Jūrmalas pilsētā jau desmit gadu garumā vērojams pozitīvs migrācijas saldo, kas 2003.gadā sasniedza 595 cilvēkus, bet 2004.gadā bija 494 cilvēki. Straujais migrācijas saldo lēciens 2003.gadā ir izskaidrojams ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanos 2003.gada 1.jūlijā, savukārt 2004.gadā šī tendence turpinājās.

Saskaņā ar 2006.gada aprīlī sniegto CSP informāciju Jūrmalas pilsētā pozitīvs iedzīvotāju migrācijas saldo bija arī 2005.gadā, sasniedzot +359 cilvēkus. Tādējādi Jūrmala bija viena no retajām Latvijas pilsētām, kurās 2005.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās valsts iedzīvotāju iekšējās migrācijas dēļ. Kopumā Latvijā 2005.gadā tikai četras pilsētās un četros rajonos iedzīvotāju migrācijas saldo bija pozitīvs. Var secināt, ka stabils pozitīvs migrācijas saldo pēdējo 10 gadu laikā netieši liecina par to, ka Jūrmalu daudzi Latvijas iedzīvotāji novērtē kā ļoti pievilcīgu dzīves vietu.

Jūrmalas iedzīvotāju etniskais sastāvs*

*Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas palielinās latviešu īpatsvars kopējā Jūrmalas iedzīvotāju skaitā. 2005.gada sākumā latviešu īpatsvars valstī bija 59,4%, bet to īpatsvars Jūrmalā bija 50,1%. Otrs lielākais īpatsvars Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju skaitā ir krieviem, kuru īpatsvars 1989.gadā bija 42,1%, bet 2004.gada sākumā krievu īpatsvars bija 36,2% no pastāvīgo iedzīvotāju kopskaita (valstī kopumā vidēji 28,8%). Krievu īpatsvara samazinājums pēdējos gados galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas salīdzinoši liela daļa krievu tautības iedzīvotāju atgriezās uz dzīvi etniskajā dzimtenē vai izceļoja uz citām valstīm. Citu tautību iedzīvotāju īpatsvars Jūrmalā 2005.gada sākumā sasniedza 13,7% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Nodarbinātība un bezdarbs

Vidējais bezdarba līmenis Jūrmalā 2005.gada sākumā salīdzinājumā ar 2004.gada sākumu samazinājās par 0,8 procentpunktiem no 8,2% līdz 7,4%. 2005.gada sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē bija reģistrēti 1 646 bezdarbnieki, no kuriem 65% bija sievietes. Joprojām lielākais bezdarbnieku īpatsvars bija ar vidējo izglītību - 70%, kamēr ar pamatizglītību - 14,9%, ar augstāko izglītību - 11,2%, bet ar nepabeigtu pamatizglītību - 4,0%. Vislielākais bezdarbnieku skaits bija iedzīvotāju vecuma grupai no 35 līdz 50 gadiem, kas ir 54% no kopējā bezdarbnieku skaita. Vēl ievērojams bezdarbnieku īpatsvars bija vērojams to sieviešu vidū, kuru vecums pārsniedz 50 gadus, kā arī jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 25 gadiem un jauno māmiņu vidū.

2005.gadā, neraugoties uz vairāku vietējo uzņēmumu slēgšanu, bezdarba līmenis Jūrmalā samazinājās līdz 6,2% gada beigās. Tas izskaidrojams ar uzņēmējdarbības attīstību pilsētā vairākos tautsaimniecības sektoros – darījumi ar nekustamo īpašumu, būvniecība, tūrisms, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, izklaides sektors.

Ekonomika

Pēc CSP datiem Jūrmalā 2005.gada laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits pieauga kopumā par 3%.gada beigās no pilsētā esošā 971 ekonomiski aktīvā uzņēmuma 936 bija mazie uzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz 50 darbiniekiem, 29 vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 50 līdz 250 darbiniekiem un seši lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250. Uzņēmumu skaita pieaugums ir īpaši nozīmīgs tādēļ, ka iepriekšējos piecos gados to skaits Jūrmalas pilsētā pieauga ļoti maz, bet dažos gados pat samazinājās.

Uzņēmumu skaita pieaugums noticis, pateicoties vispārējai valsts ekonomiskā stāvokļa attīstībai, īpaši straujam tūristu skaita pieaugumam pilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas domes veiktajiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem.

No Jūrmalas pašvaldības veikuma pilsētas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā svarīgas ir pēdējo piecu gadu investīcijas transporta infrastruktūras sakārtošanai (Jomas un Lienes ielas remonts, Lielupes tilta remonts), ieguldījumi kultūras un sporta attīstībai (Jūrmalas pilsētas muzejs, Dzintaru koncertzāle, Slokas sporta centrs), kā arī pilsētas labiekārtošanas darbi, kas to padara pievilcīgāku iedzīvotājiem un veicina citu apdzīvoto vietu iedzīvotāju pārcelšanos uz Jūrmalu (ūdenssaimniecības attīstības projekta realizācija, skolu un bērnudārzu remonts un celtniecība).

Otrs instruments Jūrmalas kā uzņēmējdarbības vietas popularizēšanai ir sadarbība ar nacionāla un starptautiska līmeņa organizācijām – 2003.gada 31.jūlijā Jūrmalas pilsētas dome noslēdza vienošanos par sadarbību ar Latvijas Attīstības aģentūru, kas sniedz palīdzību pilsētai nozīmīgu projektu īstenošanā un investīciju piesaistē. Sadarbojoties vairākām pašvaldības struktūrvienībām, uzlabota Jūrmalas pilsētas popularizēšana starptautiskajā tūrisma un atpūtas pakalpojumu tirgū, kā arī sadarbība ar ārzemju pašvaldībām un uzņēmumiem.

Veiksmīga tūrisma nozares attīstība pilsētā, kā arī veselīga vide motivē uzņēmējus investēt tūrisma uzņēmumos. 2005.gadā Jūrmalā tika atklāta kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” ar lielu SPA kompleksu, 11 konferenču zālēm un 190 numuriem, tika atvērts viesnīcas „Pegasa Pils” jaunais korpuss, uzsākta viesnīcas „Amber Sea” rekonstrukcija, atvērts restorāns „Orients Jūra”.

Pilsētas uzņēmumiem sniegta ar uzņēmējdarbību saistīta aktuāla informācija ar interneta un pilsētas laikraksta “Jūrmalas Ziņas” starpniecību. Vairāki desmiti pilsētas uzņēmumu piedalījās pašvaldības rīkotajos konkursos (“Labākais skaistumkopšanas salons 2005”) un pētījumos (Jūrmalas darba tirgus pētījums). Tādējādi tiek stiprināta atgriezeniskā saite starp Jūrmalas uzņēmumiem un pašvaldību, abām pusēm saņemot informāciju par uzņēmējdarbības attīstības iespējām un problēmām.

Būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus attīstība

Nozīmīgas uzņēmējdarbības nozares Jūrmalā ir būvniecība un nekustamo īpašumu apsaimniekošana un attīstība. Būvniecība ietver jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. Savukārt nekustamo īpašumu apsaimniekošana un attīstība ietver visas darbības ar nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu, iznomāšanu, celtniecības projektu attīstību un jau uzbūvēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Būvniecības nozarē ar katru gadu palielinās Jūrmalā veikto celtniecības darbu apjoms. Nozīmīgas investīcijas tiek ieguldītas ceļu un tiltu remontā un izbūvē (pamatā valsts un pašvaldības ieguldījumi), kā arī daudzstāvu/mazstāvu daudzdzīvokļu māju celtniecībā un darījumu iestāžu attīstībā (lielākoties privāto investoru ieguldījumi).

Vienlaikus ļoti aktīvi turpinās ģimenes māju būvniecība, kuras lielākoties tiek būvētas par privātiem līdzekļiem. Privātās investīcijas ģimenes māju būvniecībā 2004.gada deviņos mēnešos samazinājās salīdzinājumā ar 2003.gada attiecīgo periodu, tomēr joprojām uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju (Ls 43,80 Jūrmalā) tas bija visaugstākais radītājs valstī (vidēji Ls 8,90) arī salīdzinājumā ar pārējām valsts nozīmes pilsētām (vidēji Ls 15,80). Turklāt pēc provizoriskiem datiem 2005.gadā ģimenes māju būvniecībā ieguldīto investīciju kopapjoms Jūrmalas pilsētā pieauga vēl vairāk, sasniedzot aptuveni Ls 5 000 000 gada laikā.

Savukārt straujo attīstību nekustamo īpašumu tirdzniecības un apsaimniekošanas jomā raksturo ļoti ātrais nekustamo īpašumu cenu pieaugums. Pārdodot dzīvojamās mājas ar zemi, viena darījuma vidējā vērtība 2005.gadā vislielākā bija Jūrmalā – Ls 89 000, kam sekoja Rīga – Ls 78 000, Liepāja – Ls 29 000 un Rīgas rajons – Ls 27 000.

Dzīvokļu otrreizējā tirgū dzīvokļa kopējās platības viena kvadrātmetra vidējā cena gada laikā palielinājās par 27%, 2005.gadā sasniedzot vidēji Ls 188 par kvadrātmetru. Rīgā un tās tuvumā ir vislielākais pieprasījums pēc dzīvokļiem un tādēļ arī visaugstākās dzīvokļu cenas. Jūrmalā dzīvokļu cenas pēc dārguma ir 2.vietā Latvijā. Vidēji par vienu pārdoto dzīvokli Jūrmalā 2005.gadā tika maksāts Ls 15 500, par vienu kvadrātmetru Ls 308, bet cenu pieaugums salīdzinājumā ar 2004.gadu sasniedza 39% (Rīgā, kura bija 1.vietā, šie rādītāji attiecīgi bija Ls 17 900, Ls 336 par kvadrātmetru un 47% cenu pieaugums).

Tūrisms

Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski ir balstīta uz tūrisma un kūrorta attīstību. Līdz 1991.gadam lielākais tūristu skaits Jūrmalā bija no Krievijas un bijušajām NVS valstīm, taču 20.gadsimta 90.gadu sākumā tūristu skaits strauji saruka politisko un ekonomisko izmaiņu dēļ. Pēdējo 10 gadu laikā tūristu skaits ir stabilizējies, bet, sākot ar 2004.gadu, tas atkal ir strauji pieaudzis.

Pateicoties Jūrmalas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, vēsturei, dabas un ārstnieciskajiem resursiem, tūrismam ir prioritāra nozīme pilsētas ekonomiskajā attīstībā. Tūrisma attīstība kalpo par pamatu sabiedrisko pakalpojumu un tirdzniecības sektora attīstībai, kā arī pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugumam.

Attīstoties tūrisma nozarei, tiek radītas arī jaunas darba vietas. 2005.gada beigās Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs bija nodarbināti 1 958 cilvēki, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija par 17% vairāk.

Apkopojot informāciju par pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā un vieglajos automobiļos, aprēķināts, ka Jūrmalas pilsētā 2005.gada vasaras sezonā vienas dienas tūristu skaits pieauga par 10% salīdzinājumā ar 2004.gadu. Tas, savukārt, sekmēja sabiedrisko pakalpojumu sektora attīstību.

Straujš ārvalstu tūristu skaita pieaugums 2004.-2005.gadā izskaidrojams ar to, ka 2004.gada 1.maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, vienlaikus Latvijā ienākot lētajām avio sabiedrībām. Tas nodrošināja strauju ārvalstu tūristu skaita pieaugumu visā valstī. Savukārt Jūrmalas pilsētas domes aktīvs mārketings ārvalstīs – dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā – nodrošināja tūristu skaita pieaugumu arī Jūrmalā.

Jūrmalā uzlabojas izklaides iespējas. „Līvu Akvaparks” piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, tāpat daudzi viesi ierodas uz populāriem kultūras pasākumiem, kas tradicionāli notiek pašvaldībai piederošajā Dzintaru koncertzālē. Starp tūristu iecienītākajiem minami festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu pa valstīm salīdzinājumā ar 2004.gadu, jāatzīmē, ka visus apsteidza tūristi no Lietuvas – to skaits pieauga par 338%, viņiem sekoja Somijas tūristi (pieaugums 126%), Nīderlandes (193%), Igaunijas (92%), Krievijas (63%) un Vācijas (42%). No Eiropas Savienības valstīm visbiežāk ierodas tūristi no Vācijas, Somijas un Zviedrijas. Jūrmalas pilsēta kļūst arvien populārāks kūrorts. Detalizēta informācija par tūrisma attīstību Jūrmalā apkopota tālāk ievietotajās tabulās.

Jūrmalas pilsētas tūristu mītņu darbības radītāji*

Gads	Mītņu skaits (gada beigās)	Gultas vietu skaits (gada beigās)	Apkalpoto personu skaits	Tai skaitā ārzemnieki	Nakšņojumi (diennaktis)	Tai skaitā ārzemnieku
2000	31	4 155	54 721	21 069	...	...
2001	30	3 878	56 365	25 330	429 780	207 553
2002	29	3 687	61 246	30 134	407 018	187 056
2003	36	3 651	59 402	32 296	372 084	195 687
2004	37	3 800	88 312	56 664	414 901	228 697
2005	36	...	101 447	64 629	363 881	244 171

*Pēc CSP datiem

Kā liecina CSP dati, Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs galvenokārt mitinās ārzemnieki (2005.gadā 64 629 tūristi jeb 63,7% no kopējā tūristu skaita). Latvijas tūristu skaita pieaugums 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu bija 16%, bet ārvalstu viesu skaits pieauga par 14%.

Tūristu ģeogrāfiskais sadalījums 2005.gadā izskatās šādi:

1. Latvija 36% no kopskaita, 36 818 cilvēki. (+16% salīdzinājumā ar 2004.gadu);

2. Lietuva 14% no kopskaita, 14 401 cilvēki (+40%);

3. Igaunija 10% no kopskaita, 10 889 cilvēki (+83%);

4. Krievija 8,7% no kopskaita;

5. Somija 7% no kopskaita (+75%);

6. Baltkrievija 4,7%;

7. Vācija 4%;

8. Zviedrija 2,3% (+100%);

9. Polija 1,4 %;

10. Nīderlande 0,8%.

Pēc uzturēšanas ilguma Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs 2001.–2005.gadā starp ārvalstu tūristiem līderos bija Baltkrievija, tai sekoja Krievija.

Pašvaldības tūrisma mārketinga plānā 2005.gadam par mērķiem tika izvirzīta Jūrmalas kā drošas kūrortpilsētas tēla veidošana, tūrisma sezonas pagarināšana un tūristu skaita palielināšana (it īpaši tā saucamajā nesezonā), apkalpošanas kvalitātes uzlabošana un investīciju piesaistes veicināšana.

Jūrmalas tēla veidošanai un tūristu skaita pieauguma sekmēšanai pašvaldība izdeva brošūru „Jūrmala 2005” astoņās valodās, kas tika izplatīta ārvalstīs un tūrisma organizācijās, viesnīcās. Tika izdots informatīvs buklets „Pasākumi jūnijā, jūlijā, augustā” ar mērķi palielināt vienas dienas tūristu skaitu Jūrmalā.

Saskaņā ar CSP datiem analizējot tūristu skaita pieaugumu, redzams, ka salīdzinājumā ar 2004.gadu 2005.gada pirmajā ceturksnī pieaugums bija par 12%, otrajā ceturksnī – par 38%, savukārt ceturtajā ceturksnī bija vislielākais pieaugums – par 64%. Tas nozīmē, ka sācies lūzums un tūristi arvien biežāk izvēlas atpūtu Jūrmalā arī ziemas, pavasara un rudens sezonā.

Turklāt saskaņā ar CSP datiem pirmo reizi Latvijas otrās neatkarības laikā Jūrmalā 2005.gadā atpūtās rekordliels tūristu skaits – 101 447 cilvēki.

Investīcijas

Jūrmalas pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, remontā un attīstībā nepieciešams ieguldīt ļoti lielus līdzekļus. Šos ieguldījumus iespējams finansēt no valsts līdzekļiem (valsts investīcijas), pašvaldības līdzekļiem (pašvaldības investīcijas), kā arī pēdējos gados radusies iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus no ES strukturālajiem fondiem un privātos līdzekļus, īstenojot Publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. Svarīgākā informācija par valsts un pašvaldības investīcijām apkopota šajā sadaļā, bet informācija par ES un PPP projektiem – nākamajā sadaļā.

Lai sakārtotu un modernizētu pilsētas infrastruktūru, Jūrmalas pašvaldība aktīvi iesaistās Valsts investīciju programmas īstenošanā. Ar valsts atbalstu sekmīgāk tiek risinātas pilsētai sasāpējušas problēmas izglītības, transporta un sociālajā jomā. 2005.gadā Jūrmalas pašvaldība Valsts investīciju programmā iesniedza sešus projektu pieteikumus, bet 2006.gada sākumā – četrus projektu pieteikumus, kuru īstenošanai nepieciešams valsts atbalsts.

Par Jūrmalas pilsētai svarīgākajiem attīstības projektiem, kam paredzēts piesaistīt valsts investīcijas to valstiskās nozīmības dēļ, tika noteikti Slokas sporta centra attīstība, uzbūvējot ledus halli un multifunkcionālo sporta zāli, Ķemeru skolas pārbūve un remonts, uzbūvējot bērnudārzu, pamatskolu un sporta zāli, un bērnudārza “Rūķītis” jaunas ēkas būvniecība.

2004.gada novembrī tika apstiprināts Jūrmalas pilsētas domes investīciju plāns 2005.-2009.gadam, kas atspoguļo plānoto pašvaldības līdzekļu izlietojuma apjomu un sadalījumu pašvaldības funkciju nodrošināšanai un pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai.

2005.gadā investīcijām bija paredzēti Ls 8 000 000. Lielākie ieguldījumi tika veikti:

§ izglītības iestāžu būvniecībā un remontā (uzbūvēts jauns bērnudārzs “Namiņš”, pabeigta sporta halle pie sākumskolas “Taurenītis);

§ dzīvokļu un komunālajā saimniecībā (sociālās mājas būvniecība Kauguros, ūdenssaimniecības attīstības projekts);

§ brīvā laika, sporta un kultūras jomā;

§ transporta infrastruktūrā (Lielupes tilts, Tirgoņu ielas rekonstrukcija).

Tika turpināta pilsētas siltumapgādes koncepcijas realizācija – jaunu siltumapgādes rajonu veidošana, Dubultu rajona gazifikācija, siltumtīklu rekonstrukcija un katlumāju modernizācija. Kauguros nākotnē ir iecerēta koģenerācijas stacijas būvniecība.

2005.gada decembrī Jūrmalas pilsētas domē tika apstiprināts investīciju plāns laika posmam no 2006. līdz 2009.gadam. Kopējie finanšu ieguldījumi Jūrmalas attīstībā četros gados paredzēti Ls 44 500 000 apmērā. Lielākie plānotie objekti ir:

§ Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmās kārtas pabeigšana, uzbūvējot Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un Kauguru atdzelžošanas staciju;

§ ūdenssaimniecības projekta otrās kārtas uzsākšana, galvenokārt, lietus ūdens kanalizācijas izbūve;

§ jauna tilta pār Lielupi projektēšana;

§ vairāku ceļu un ielu kapitāla rekonstrukcija;

§ skolu kapitālais remonts;

§ Slokas sporta kompleksa attīstība, uzbūvējot ledus un multifunkcionālo halli;

§ piecu jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība, lai samazinātu dzīvokļu rindu.

Projekti

2005.gada sākumā tika apkopoti visi pašvaldības struktūrvienību, iestāžu un pašvaldības uzņēmējsabiedrību priekšlikumi, kā arī pilsētas iedzīvotāju un uzņēmēju ierosinājumi un izveidots pārskats par Jūrmalas pašvaldības projektiem. Pašvaldības projektu datu bāzē 2006.gada sākumā bija apkopotas apmēram 150 projektu idejas, kas kalpo par pamatu projektu pieteikumu izstrādei un virzībai. Tika izveidota arī projektu kontaktpersonu grupa – katrā pašvaldības struktūrvienībā un uzņēmumā, kas ir tiešā saskarē ar projekta izstrādi un ieviešanu, tagad ir amatpersona, kas atbildīga par projektu uzraudzību.

2005.gadā notika vairāku ES strukturālo fondu līdzfinansētu Jūrmalas pašvaldības projektu ieviešana. 2006.gada februārī veiksmīgi tika noslēgts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts “Jūrmalas darba tirgus pētījums”, kurā piedalījās vairāki simti Jūrmalas iedzīvotāju, aptuveni 500 skolēnu un vairāki desmiti Jūrmalas uzņēmēju. Iegūtā informācija un uz tās pamata izdarītie secinājumi ļāvuši precizēt pašvaldības investīciju plānu un pilnveidot metodes nodarbinātības veicināšanai. Pētījuma rezultāti jau iekļauti pašvaldības plānošanas dokumentos, vienlaikus tika ietaupīti Ls 15 000 (ar šādu līdzfinansējumu projektā piedalījās Eiropas Sociālais fonds).

2005.gadā tika apstiprināts un uzsākts projekts „Vienotas pludmales glābšanas patruļas sistēmas izveide Baltijas jūras piekrastē” („Pludmales patruļa”) INTERREG programmas ietvaros. Projekta rezultātā līdz 2007.gadam sešās vairāku valstu Baltijas jūras piekrastes pilsētās tiks izveidots moderns glābšanas dienests, kas nodrošinās visaugstāko drošības pakāpi jūras un upju piekrastē. Projektā Jūrmalas pilsēta saņems aptuveni Ls 150 000 jaunas glābšanas tehnikas iegādei un glābēju apmācībai.

2005.gada decembra beigās tika apstiprināts projekts “Atkritumu saimniecības organizēšana Piejūras novadā”, kurā piedalās Jūrmalas pilsēta, Talsu un Tukuma rajoni un pilsētas. Projekta ietvaros Jūrmalas pilsēta laikā no 2006. līdz 2008.gadam saņems Ls 8 000 000 lielu līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda, par šiem līdzekļiem pilsētas teritorijā izveidojot modernu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu: izveidos atkritumu šķirošanas staciju, iegādāsies konteinerus un specializēto transportu, sakops Priedaines izgāztuvi.

2005.gadā tika sagatavots, iesniegts un apstiprināts projekts “Jauno māmiņu skolas izveide Jūrmalas pilsētā”. Šī projekta ietvaros, sadarbojoties domes Labklājības pārvaldei un nevalstiskajām organizācijām, tiks izveidota jauno māmiņu atbalsta skola, kas īpaši domāta palīdzības sniegšanai tām māmiņām, kurām nav darba, apgādnieku, ir veselības vai atkarības problēmas. ES šim projektam piešķīra aptuveni Ls 25 000 lielu līdzfinansējumu.

Jūrmalas pilsētas dome sagatavoja un iesniedza ES strukturālajos fondos vairākus lielus projektus, par kuru atbalstu 2005.gada beigās lēmums vēl nebija pieņemts. Šie projekti bij:

§ “Dzintaru koncertzāles vēsturiskās mazās zāles renovācija”, pretendējot saņemt Ls 795 000 lielu ES līdzfinansējumu;

§ “Aspazijas mājas renovācija”, pretendējot saņemt līdz Ls 370 000 lielu ES līdzfinansējumu;

§ “Pāreja no 4–cauruļu uz 2-cauruļu siltumapgādes sistēmu Kauguros” (ES līdzfinansējums līdz Ls 200 000).

2005.gadā risinājās mērķtiecīgs darbs Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas pieteikuma sagatavošanai, plānojot piesaistīt līdz Ls 21 000 000 lielu līdzfinansējumu no ES Kohēzijas fonda 2007.gadā. Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmās kārtas ietvaros tika noslēgti divi būvniecības līgumi, kas paredz, ka tiks izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas ierīces (NAI) Slokā, kā arī veikta Jūrmalas kanalizācijas cauruļvadu renovācija, skalošana un CCTV izpēte. Tika turpināta jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros, kuru paredzēts nodot ekspluatācijā 2006.gada jūnijā. Tika strādāts arī pie pārējām projekta pirmās kārtas sadaļām. Cauruļvadu renovācija, skalošana un tīklu izpēte tiks pabeigta 2007.gada janvārī, bet pavasarī darbu uzsāks Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Sistēmas atjaunošanu un paplašināšanu paredzēts pabeigt 2007.gada maijā.

Notika sagatavošanās darbi jauna tilta būvniecībai pār Lielupi, plānojot piesaistīt līdz Ls 50 000 000 lielu līdzfinansējumu no ES Kohēzijas fonda. Izstrādāts projekts satiksmes drošības uzlabošanai pilsētā, attīstot veloceliņus un būvējot velotiltiņu pār Lielupes upi un plānojot piesaistīt līdz Ls 500 000 lielu līdzfinansējumu no ES strukturālajiem fondiem.

Pašvaldības īpašumi

Jūrmalas pilsētas dome 2005.gadā ir precizējusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, tiesiskajā valdījumā un lietojumā esošo zemes platību uzskaiti, gatavojusi dokumentus pašvaldības īpašumā un valdījumā esošo zemju uzņemšanai domes bilancē, apzinājusi un izveidojusi jaunus zemesgabalus, kā arī sagatavojusi dokumentus pašvaldībai piekrītošo zemesgabalu reģistrēšanai zemesgrāmatā.

Pēc Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta datiem Jūrmalas pilsētā 2006.gada 1.janvārī pašvaldībām pieder 1 508,54 ha zemes, (tajā skaitā, Rīgas domes īpašumā ir 731,53 ha, bet 24,17 ha ir pārgājuši privātpersonu īpašumā, Jūrmalas pašvaldības īpašumā ir 752,83 ha zemes), pašvaldības tiesiskajā valdījumā ir 1 285,93 ha zemes, (tajā skaitā., Rīgas domes tiesiskajā valdījumā ir 22,47 ha, Jūrmalas pašvaldības tiesiskajā valdījumā ir 1 263,45 ha zemes), Jūrmalas pašvaldības lietojumā ir 320,96 ha zemes. Pēc Valsts zemes dienesta datiem Jūrmalas pašvaldībai piederošā un piekrītošā kopējā zemes platība ir 2 337,25 ha.

Jūrmalas pilsētas domes bilancē 2006.gada 1.janvārī ir uzņemta pašvaldības īpašumā esošā zemes platība 709,91 ha ar kopējo vērtību Ls 23 775 559,79 un tiesiskajā valdījumā un lietojumā esošā zemes platība 1 413,86 ha ar kopējo vērtību Ls 1 362 785,98. Domes zembilancē ir uzņemta pašvaldības tiesiskajā valdījumā un lietojumā esošā zemes platība 40,64 ha bez novērtējuma. Pēc Jūrmalas pilsētas domes bilances uzskaites datiem Jūrmalas pašvaldībai piederošā un piekrītošā kopējā zemes platība ir 2 164,41 ha.

Ir veikta zemes platību analīze pa lietošanas mērķu grupām, lai precizētu atšķirības starp domes bilancē uzņemto zemes platību un no Valsts zemes dienesta saņemto informāciju par zemes bilanci pa lietošanas mērķu grupām Jūrmalas pilsētā ar mērķi sakārtot pašvaldības īpašumu uzskaiti gan Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā, gan domes bilancē.

2005.gadā uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības vārda Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļā ir reģistrēti 205 īpašumi, tajā skaitā:

§ astoņi sabiedriskas nozīmes objekti;

§ 27 neapbūvēti zemesgabali, kas nepieciešami pašvaldības funkciju pildīšanai;

§ 170 ielu zemesgabali.

2005.gadā sagatavoti dokumenti 200 īpašumu uzņemšanai Jūrmalas pilsētas domes grāmatvedības uzskaitē.

Sagatavoti dokumenti un nosūtīti lūgumi LR Finanšu ministrijai par nekustamā īpašuma nodošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā par 12 sabiedriskas nozīmes objektiem, 10 no tiem ir izskatīti valsts sekretāru sanāksmē, tajā skaitā, divi Jūrmalas ūdenssaimniecības objekti, seši izglītības objekti – skolas un bērnudārzi, divi kultūras nami.

Zemesgabalu veidošanai 2005.gadā izlietotā kopējā summa ir Ls 28 315 un reģistrēšanai zemesgrāmatā izlietotā kopējā summa Ls 12 128.

Jūrmalas pilsētas dome 2005.gadā ir veikusi lielu darbu, lai sakārtotu pašvaldības īpašumu un valdījumu uzskaiti, ir uzsākts darbs ar pašvaldības īpašuma tiesību dzēšanu zemesgrāmatā zemei zem privatizētajām dzīvojamajām ēkām. 2006.gadā tiks turpināts darbs, lai novērstu nelielās neprecizitātes starp Valsts zemes dienesta kadastra reģistra datiem un Jūrmalas pilsētas domes bilances uzskaiti. Tālāk sniegta tabula, kas atspoguļo Jūrmalas pašvaldības zemes bilanci.

Salīdzinoša datu tabula par Valsts zemes dienesta bilanci un Jūrmalas pilsētas domes bilanci pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām 2006.gada 1.janvārī

Kods	Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa	Platība pēc VZD datiem 2006.gada 1.janvārī (ha)			Vērtība pēc VZD datiem 2006.gada 1.janvārī (Ls)		Platība domes bilancē 2006.gada 1.janvārī (ha)		Platība domes zembilancē 2006.gada 1.janvārī	Vērtība domes bilancē 2006.gada 1.janvārī		Starpība platībās 2006.gada 1.janvārī		Starpība vērtībās 2006.gada 1.janvārī(Ls)
		Īpašums	Tiesiskais valdījums	Lietojums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums, lietojums	Īpašums un tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums	Īpašums	Tiesiskais valdījums
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16
01	Lauksaimniecība	41,1590	_	0,4343	18218,00	_	41,1590	_	_	18218,00	_	_	0,4343	_	_
02	Mežsaimniecība	8,9033	14,0854	3,0913	2477,00	4226,00	8,9033	14,0854	_	2477,00	4226,00	_	3,0913	_	_
03	Ūdenssaimniecība	17,1346	1,2978	1,2250	186336,00	15574,00	17,1346	1,2978 0,2039	_	186336,00	15574,00	_	1,0211	_	_
04	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	Rīga 24,3074	_	_	Rīga 201026,00	_	_	_	_	_	_	Rīga 24,3074	_	Rīga 201026,00	_
05	Zvejniecība un zivsaimniecība, t.sk., zivjaudzētavas	0,8493	_	_	20383,00	_	0,8493	_	_	20383,00	_	_	_	_	_
06	Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve	76,2264 t.sk.,Rīga 32,9243 privātie 13,8782	2,3115	11,9394	3088969,00 t.sk.,Rīga 276564,00 privātie 2193867,49	101945,00	18,4794	0,7773 6,7274	12,9765	741990,51	12395,25 33787,00	57,7470 t.sk., Rīga 32,9243 privātie 13,8782	-6,2303	2346978,49 t.sk., Rīga 276564,00 privātie 2193867,49	55762,75
07	Daudzdzīvokļu māju apbūve	71,3458 t.sk., privātie 10,0611	7,6520	0,4820	3923007,00 t.sk., privātie 229000,00	243754,00	34,3672	2,2012	26,9175	3694007,00	48318,77	36,9786 t.sk., privātie 10,0611	-20,9847	privātie 229000,00	195435,23
08	Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve	15,6162	1,9221	4,4747	1801439,13	212362,00	11,2786	1,4315 0,5342	0,5100	1366518,18	119079,00 25161,00	4,3376	3,9211	434920,95	68122,00
09	Sabiedriskas nozīmes objekti	1017,0295 t.sk., Rīga 657,1506	1243,4658 t.sk.Rīga 22,4733	221,3220	4793852,41 t.sk., Rīga 582949,00	1016945,00 t.sk., Rīga 6742,00	359,9917	1243,4658 132,8183	_	3624922,32	849507,00	657,0378 t.sk., Rīga 657,1506	88,5037 t.sk. Rīga 22,4733	1168930,09 t.sk., Rīga 582949,00	167438,00 t.sk. Rīga 6742,00
10	Rūpniecības objekti	3,2140	4,4366	0,6879	66337,50	105121,00	3,2140	0,6471	_	100435,20	4418,00	_	4,4774	-34097,70	100703,00
11	Satiksmes infrastruktūras objekti	177,9861	6,9706	75,6365	13101704,00	240546,00	178,2996	6,9308 2,2916	_	13275229,58	232930,00	-0,3135	73,3847	-173525,58	7616,00
12	Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti	41,6329 t.sk., Rīga 17,1527	3,7845	1,6629	878976,00 t.sk., Rīga 197599,00	234241,00	23,1031	0,1986 0,2469	0,2321	658362,00	17389,96	18,5298 t.sk., Rīga 17,1527	4,7698	220614,00 t.sk., Rīga 197599,00	216851,04
13	Pārējie objekti	13,1335	_	_	86681,00	_	13,1335	_	_	86681,00	_	_	_	_	_
14	Jūras ostas un jūras ostu terminālu apbūve	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_	_
	KOPĀ:	1508,5380 t.sk., Rīga 731,5350 privātie 24,1663	1285,9263 t.sk., Rīga 22,4733	320,9560	28169406,04 t.sk., Rīga 1258138,00 privātie 2422867,49	2174714,00 t.sk., Rīga 6742,00	709,9133	1413,8578	40,6361	23775559,79	1362785,98	798,6247 t.sk.Rīga 731,5350 privātie 27,7649	152,3884 t.sk. Rīga 22,4733	4393846,25 t.sk. Rīga 1258138,00 privātie 2422867,49	811928,02 t.sk.Rīga 6742,00

Pilsētas Attīstības plāna īstenošana

Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns tika izstrādāts laika periodā no 1993. līdz 1995.gadam un apstiprināts ar domes 1995.gada 27.jūlija lēmumu Nr.893. Saskaņā ar Jūrmalas Attīstības plānu (ģenerālplānu) tika izstrādāti un ar Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 20.februāra lēmumu Nr.203 apstiprināti Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumi (būvnoteikumi).

2003.gada 11.jūnijā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.394 „Par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu (būvnoteikumu) 1997.gada redakcijas grozījumu uzsākšanu” tika apstiprināts darba uzdevums un laika grafiks Apbūves noteikumu grozījumu izstrādei. Ar 2004.gada 3.novembra lēmumu Nr.761 „Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 11.jūnija lēmumā Nr.394 „Par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu (būvnoteikumu) 1997.gada redakcijas grozījumu uzsākšanu” tika uzsākta otrās redakcijas izstrāde. Ar 2004.gada 15.decembra lēmumu Nr.864 „Par Jūrmalas Apbūves noteikumu (būvnoteikumu) grozījumu otrās redakcijas nodošanu sabiedriskai apspriešanai un atzinumu saņemšanai” tika nolemts organizēt sabiedrisko apspriešanu. Jūrmalas pilsētas dome 2005.gada 17.augustā ir pieņēmusi lēmumu Nr.308 „Par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu (būvnoteikumu) grozījumu projekta galīgās redakcijas noteikšanu”.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 31.marta lēmumu Nr.201 „Par Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu izstrādes uzsākšanu” tika uzsākta grozījumu izstrāde. Ar 2004.gada 15.decembra lēmumu Nr.865 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskai apspriešanai un atzinumu saņemšanai” tika nolemts organizēt sabiedrisko apspriešanu. Ar Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 3.augusta lēmumu Nr.267 ”Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu pirmās redakcijas pilnveidošanu un galīgās redakcijas sagatavošanu” tika nolemts pilnveidot Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu pirmo redakciju atbilstīgi institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot galīgo redakciju.

No 2004.gada 10.februāra līdz 26.martam notika Jūrmalas Apbūves noteikumu (būvnoteikumu) grozījumu pirmās redakcijas otrā posma sabiedriskā apspriešana. Sabiedriskās apspriešanas termiņš otrās redakcijai tika noteikts no 2005.gada 3.janvāra līdz 11.februārim.

No 2004.gada 18.aprīļa līdz 6.jūlijam notika Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu pirmā posma sabiedriskā apspriešana. Sabiedriskās apspriešanas otrā posma termiņš tika noteikts no 2005.gada 3.janvāra līdz 11.februārim (sešas nedēļas). Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 9.februāra sēdes laikā tika nolemts pagarināt sabiedriskās apspriešanas termiņu Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu pirmajai redakcijai līdz 2005.gada 25.martam.

Abu dokumentu grozījumu sabiedriskajai apspriešanai sagatavoja izstāžu materiālus un nosūtīja paziņojumus publikācijām laikrakstos „Jūrmalas Ziņas” un „Latvijas Vēstnesis”.janvārī tika sagatavoti materiāli nosūtīšanai valsts un pašvaldību institūcijām. Tika saņemti atzinumi no 12 institūcijām par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu pirmo redakciju, bet no 13 institūcijām par Jūrmalas Apbūves noteikumu (būvnoteikumu) grozījumu otro redakciju.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas divas izstādes, kurās iedzīvotāji varēja iepazīties ar izstādes materiāliem, kā arī ar Apbūves noteikumu grozījumu teksta daļu – Jūrmalas domes ēkā Jomas ielā 1/5, Majoros un Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110, Kauguros. Apbūves noteikumu grozījumu teksta daļa papildus bija pieejama arī Jūrmalas domes interneta mājaslapā.

Iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs, kas tika organizētas 2005.gada 21.janvārī Jūrmalas pilsētas domē un 28.janvārī Kauguru kultūras namā. Papildus sanāksme pēc iedzīvotāju lūguma tika noorganizēta 4.februārī Bulduros „Zemes nama” telpās, kā arī 5.februārī Priedainē sadarbībā ar Priedaines iedzīvotāju komiteju. Sanāksmēs kopā piedalījās 80 iedzīvotāji. Apspriežu laikā sanāksmes dalībniekiem bija iespēja saņemt un aizpildīt speciāli sagatavotas anketas, lai paustu savu viedokli par priekšlikumiem, kas iekļauti Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu pirmajā redakcijā. Laikrakstā „Jūrmalas Ziņas” tika publicēts pašvaldības sagatavots raksts par abu dokumentu grozījumiem ar aicinājumu iesaistīties pilsētas attīstības dokumentu izstrādē.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros kopā tika saņemti 158 iesniegumi, no tiem 14 kolektīvi iesniegumi (kopā 2 044 paraksti), 85 fizisko personu iesniegumi un aizpildītās anketas (kopā 108 fiziskās personas), 59 juridisko personu iesniegumi. Kopējā sabiedriskā aktivitāte vērtējama kā augsta, jo kopējais respondentu skaits – 2 211.

Priekšlikumus par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu pirmo redakciju iesniedza 1 433 respondenti, pārējie iesnieguši jaunus priekšlikumus grozījumiem Jūrmalas attīstības plānā kopā gandrīz par 100 zemesgabaliem.

Visvairāk iebildumu un protestu saņemts pret iesniegtajiem grozījumu priekšlikumiem mainīt teritorijas zonējumu no dabas pamatnes teritorijām uz apbūves teritorijām, īpaši izceļot priekšlikumus krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā un publiskajās teritorijās Lielupes krastā. Pret šādiem grozījumiem savu viedokli izteikuši 1 113 respondenti. No šiem respondentiem 516 neatbalsta nekādus grozījumus Jūrmalas Attīstības plānā. Faktiski vēl lielāka sabiedrības daļa iestājās pret grozījumiem, jo starp iesniedzējiem jāmin tādi respondenti kā Latvijas Zaļā partija, Jūrmalas iedzīvotāju konsultatīvā padome, Sabiedrība par atklātību „Delna”, partija „Jaunais laiks”, projekta „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” dalībnieki.

Par atsevišķiem grozījumu priekšlikumiem dabas pamatnes teritorijās ir saņemtas arī atbalsta vēstules no vairākām juridiskām personām no Rīgas - kopā 12 respondenti.

Par plānoto transporta shēmu izteicās divi respondenti, ierosinot pārskatīt plānoto maģistrālās ielas novietni pa Ganību ielu un par Kauguru apvedceļa attīstību un tā radītā iespējamā palielinātā trokšņu līmeņa problēmām.

Kopā 21 Priedaines un Bražuciema iedzīvotājs ir izteicis savus priekšlikumus un viedokli par Priedaines atkritumu izgāztuves teritorijas turpmāko izmantošanu pēc izgāztuves slēgšanas, kā arī par citiem priekšlikumiem Lielupes labajā krastā.

Ķemeru iedzīvotāji, Ķemeru Attīstības fonds un iedzīvotāju komiteja (kopā 153 respondenti) ir izteikuši priekšlikumus nepieciešamo objektu sakārtošanai un attīstībai Ķemeros, kā arī atbalstījuši detālplānojumā „Kaugurciems 1103” plānotās infrastruktūras attīstību Kaugurciema un Jaunķemeru pludmalē un kāpu zonā.

Kauguru iedzīvotāji iesnieguši priekšlikumus iekškvartāla pagalmu kā zaļo teritoriju saglabāšanai un sakārtošanai – kopā 303 respondenti. Tāpat arī Medņu ielas iedzīvotāji (16 respondenti) ir izteikuši priekšlikumu saglabāt publiska skvēra statusu iekškvartāla zaļajai teritorijai, ko vietējie iedzīvotāji iecīnījuši kā pastaigu un atpūtas vietu.

Atsevišķos iesniegumos iedzīvotāji izteica savu viedokli un priekšlikumus arī par šādiem jautājumiem – samazināt atļauto stāvu skaitu līdz trim stāviem visā Jūrmalā, saglabāt kūrortpilsētas statusu, nepalielināt stāvu skaitu ēkām kāpu zonā, savrupmāju dzīvojamos rajonos nepieļaut daudzstāvu ēku celtniecību, sakārtot un attīstīt veloceliņus, neparedzēt daudzstāvu apbūvi Bražuciemā, paātrināt komunikāciju izbūvi pilsētā.

Starp priekšlikumiem, kas iesniegti papildus pirmajā redakcijā iekļautajiem grozījumu priekšlikumiem par atsevišķu zemesgabalu vai teritoriju iespējamo teritorijas zonējuma un atļautās izmantošanas izmaiņām, bija šādi priekšlikumi:

1. par zemesgabaliem Dubultos, Slokas ielas rajonā uz dienvidiem no dzelzceļa - tiek izrādīta interese par jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu būvniecības iespējām ražošanas teritoriju vietā;

2. par zemesgabaliem Majoros, Plūdu ielas rajonā - priekšlikums veikt jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu būvniecību, tai skaitā Lielupes palieņu pļavās;

3. par teritorijām Lielupes labajā krastā Priedainē, Vārnukrogā un Bražuciemā – mainīt no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apbūvi;

4. par teritorijām Valteros, Lielupes krastā – pārvērst no dabas pamatnes uz sabiedrisko iestāžu teritoriju un savrupmāju dzīvojamo teritoriju;

5. par atsevišķiem zemesgabaliem Majoros, Slokā, Kauguros, Dzintaros, Valteros, Bulduros, Krastciemā, Mellužos un Asaros – priekšlikumi veikt grozījumus uz mazstāvu dzīvojamām teritorijām un daudzstāvu dzīvojamām teritorijām;

6. par bijušo Lielupes zvejas ostas teritoriju Buļļuciemā - priekšlikums veikt grozījumus no rūpniecības teritorijas uz jauktu darījumu, atpūtas un dzīvojamo teritoriju;

7. par teritorijām Vaivaros kāpu zonā - priekšlikums attīstīt kā kūrorta teritorijas;

8. par teritorijām Jaunķemeros kāpu zonā pie Lapmežciema pagasta robežas - priekšlikums veikt grozījumus no dabas pamatnes uz priežu parka rajonu ar apbūvi;

9. par atsevišķiem zemesgabaliem dažādos rajonos - ierosināts veikt grozījumus uz jauktām darījumu, atpūtas un dzīvojamām teritorijām, kur šobrīd spēkā ir gan dabas pamatnes teritorijas, gan priežu parka rajons ar apbūvi, gan savrupmāju dzīvojamās teritorijas, gan darījumu iestāžu teritorijas.

Realizējot un precizējot Jūrmalas Attīstības plānu, 2005.gadā ir izstrādāti un apstiprināti 20 detālplānojumi, pieņemot Jūrmalas pilsētas domes saistošos noteikumus:

1. sabiedriskajam centram Vaivaros (2005.gada 26.janvāra saistošie noteikumi Nr.4 un 2005.gada 13.aprīļa saistošie noteikumi Nr.1);

2. teritorijai starp Latgales, Tallinas, Rūpniecības un Raiņa ielu (2005.gada 9.marta saistošie noteikumi Nr.7);

3. zemesgabalam Upes ielā 1a (2005.gada 9.marta saistošie noteikumi Nr.8);

4. zemesgabalam Sloka 7122 (2005.gada 9.marta saistošie noteikumi Nr.9);

5. teritorijai starp Laidzes, Tirzas un Skolas ielu (2005.gada 27.aprīļa saistošie noteikumi Nr.2);

6. zemesgabalam Slokas ielā 95/97 (2005.gada 25.maija saistošie noteikumi Nr.4);

7. zemesgabalam Veidenbauma ielā 3 (2005.gada 8.jūnija saistošie noteikumi Nr.5);

8. zemesgabalam Dāvja ielā 48/50 (2005.gada 6.jūlija saistošie noteikumi Nr.7);

9. Kūdras rajonam (2005.gada 3.augusta saistošie noteikumi Nr.9);

10. zemesgabalam Dzintari 1510 (2005.gada 3.augusta saistošie noteikumi Nr.10);

11. zemesgabaliem Kāpu ielā 131 un Kāpu ielā 133 (2005.gada 31.augusta saistošie noteikumi Nr.12);

12. teritorijai starp Rotas ielu, Bulduru prospektu, 23. un 25.līnijām (2005.gada 15.septembra saistošie noteikumi Nr.14);

13. zemesgabaliem Silu ielā 35 un Kadiķu ielā 30 (2005.gada 15.septembra saistošie noteikumi Nr.15);

14. zemesgabalam Rotas ielā 21 (2005.gada 15.septembra saistošie noteikumi Nr.16);

15. zemesgabaliem Emīlijas ielā 13, Emīlijas ielā 15, Emīlijas ielā 17, Ķemeru ielā 16A un 16B (2005.gada 15.septembra saistošie noteikumi Nr.17);

16. zemesgabalam Edinburgas prospektā 27 (2005.gada 15.septembra saistošie noteikumi Nr.18);

17. teritorijai starp Grīvas ielu un Lielupi, ietverot zemesgabalus Grīvas ielā 12, 18 un Ķīšu ielā 3, 4 (2005.gada 29.septembra saistošie noteikumi Nr.20);

18. kvartālam starp Zigfrīda Meierovica prospektu, Gončarova un Akas ielām un pludmali (2005.gada 13.oktobra saistošie noteikumi Nr.21);

19. zemesgabalam Baznīcas ielā 5 (2005.gada 27.oktobra saistošie noteikumi Nr.23);

20. Dubultos teritorijai starp Slokas ielu, apbūvi Liedaga ielā, Baznīcas ielu un pludmali (2005.gada 22.decembra saistošie noteikumi Nr.29).

2005.gadā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem ir uzsākta 33 detālplānojumu izstrāde:

1. zemesgabalam „Bērziņi” (2005.gada 26.janvāra lēmums Nr.43);

2. zemesgabalam Jūras ielā 7 (2005.gada 23.februāra lēmums Nr.96);

3. zemesgabalam Bulduru prospektā 31 (2005.gada 23.februāra lēmums Nr.97);

4. zemesgabalam 20.līnijā 2 (2005.gada 23.februāra lēmums Nr.94);

5. kvartālam starp 4.līniju, 5.līniju, Bulduru prospektu un plānoto veloceliņu un gājēju ielu (2005.gada 9.marta lēmums Nr.142);

6. teritorijai starp Jaunķemeru ceļu, Kolkas ielu un Mežciema ielu (2005.gada 4.aprīļa lēmums Nr.15);

7. teritorijai starp Rīgas ielu un Lielupi (2005.gada 13.aprīļa lēmums Nr.27);

8. zemesgabalam 33.līnijā 1 (2005.gada 27.aprīļa lēmums Nr.49);

9. zemesgabalam Caunu ielā 1/3 (2005.gada 27.aprīļa lēmums Nr.50);

10. zemesgabalam Medņu ielā 42 (2005.gada 25.maija lēmums Nr.89);

11. zemesgabalam Grāvju ielā 38 (2005.gada 25.maija lēmums Nr.90);

12. zemesgabaliem Viņķu ielā 28, Rubeņu ielā 35 un Rubeņu ielā 37 (2005.gada 6.jūlija lēmums Nr.162);

13. zemesgabaliem Kreimeņu ielā 1, Kreimeņu ielā 3 (2005.gada 6.jūlija lēmums Nr.161);

14. vēsturiskā zemesgabala Slokas ielā 92 detālplānojuma grozījumi (2005.gada 3.augusta lēmums Nr.270);

15. zemesgabalam Ātrajā ielā 6 (2005.gada 3.augusta lēmums Nr.271);

16. zemesgabalam Cīruļu ielā 51 (2005.gada 3.augusta lēmums Nr.272);

17. zemesgabalam Dagnijas ielā 3 (2005.gada 3.augusta lēmums Nr.273);

18. zemesgabaliem Alkšņu ielā 29, 30 un Atbalss ielā 1 (2005.gada 15.septembra lēmums Nr.379);

19. zemesgabalam Ezeru ielā 40 un pieguļošai Ausekļa ielai no Viršu ielas līdz mežam (2005.gada 15.septembra lēmums Nr.380);

20. zemesgabalam Kāpu ielā 83 (2005.gada 13.oktobra lēmums Nr.433);

21. zemesgabalam Noliktavas ielā 3 (2005.gada 13.oktobra lēmums Nr.434);

22. zemesgabalam Mežsargu ielā 43 (2005.gada 13.oktobra lēmums Nr.435);

23. zemesgabalam Kaugurciema ielā 15 (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.500);

24. zemesgabalam Gulbju ielā 4 (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.501);

25. zemesgabalam Ceriņu ielā 4 (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.502;

26. zemesgabalam Kāpu ielā 139 (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.503);

27. teritorijai starp Dzintaru prospektu, Gulbenes, Piebalgas un Piestātnes ielu (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.504);

28. teritorijai starp Kolkas ielu, Jaunķemeru ceļu, pieguļošo meža teritoriju un Jūrmalas pilsētas un Lapmežciema pagasta administratīvo robežu (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.505);

29. zemesgabaliem Amulas ielā 2, Ventas ielā 1A, Jaundubulti 0102 un Jaundubulti 0104 (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.506);

30. zemesgabaliem Raga ielā 1, Dzintari 51F, Kaugurciems 1103 un Jaunķemeri 0402 daļai, Raga ielai (2005.gada 10.novembra lēmums Nr.507);

31. zemesgabalam Dzintaru prospektā 24 (2005.gada 22.decembra lēmums Nr.593);

32. zemesgabalam Piekrastes ielā 44 (2005.gada 22.decembra lēmums Nr.594);

33. zemesgabalam Oļģerta ielā 3 (2005.gada 22.decembra lēmums Nr.604).

Dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācija

Atbilstīgi Latvijas Republikas likumam “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Jūrmalas pašvaldībā līdz 2006.gada 1.janvārim no 981 pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijai nodota ir 961 jeb 98%. No 12 736 dzīvokļiem privatizācijai piedāvāti 12 646 jeb 99%. Privatizēti 11 667 dzīvokļi jeb 91%.

2005.gadā tāpat kā 2004.gadā notikušas 24 Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sēdes, kurās pieņemti 457 lēmumi par dzīvokļu īpašumu privatizāciju (2004.gadā – 271 lēmums). Noslēgti 750 pirkuma līgumi (2004.gadā – 597).

Iedzīvotāju nodrošināšana ar dzīvojamām telpām

2004.gada 1.janvārī pašvaldības uzskaitē dzīvojamās telpas izīrēšanai bija reģistrētas 414 ģimenes, tai skaitā 95 ģimenes, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām - tās ir maznodrošinātas personas, kurām saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri“ sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas; bērni bāreņi un bērni, kas palikuši bez

vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā; maznodrošinātas personas, kas pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

2004.gadā pašvaldība piešķīra dzīvokļus 30 ģimenēm, tai skaitā 13 no pirmkārtas rindas un septiņām no sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas rindas.

2005.gada 1.janvārī pašvaldības uzskaitē dzīvojamās telpas izīrēšanai bija reģistrētas 432 ģimenes, tai skaitā 125 ģimenes, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.

2005.gadā pašvaldība piešķīra dzīvokļus 144 ģimenēm, no tām 114 jaunizveidotajā sociālajā mājā Nometņu ielā 2a. No kopējā piešķirto dzīvokļu skaita 64 dzīvokļi tika piešķirti ģimenēm no pirmkārtas rindas un 52 dzīvokļi ģimenēm no sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas rindas.

2006.gada 1.janvārī pašvaldības uzskaitē dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrētas 455 ģimenes, tai skaitā 106 ģimenes, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, no tām četras ģimenes, kas saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri“ tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, 45 bērni bāreņi un bērni, kas palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņa uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, 57 maznodrošinātas personas, kas pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja pašvaldības adminstratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Savā uzskaites grupā reģistrētas 90 ģimenes, kas dzīvo denacionalizētās vai likumīgajem īpašniekiem atdotās dzīvojamās mājās. Reģistrētas 257 ģimenes un personas, kas ar dzīvojamo platību nodrošināmas vispārējā kārtībā.

Laikā no 1989.gada līdz 2003.gada 1.jūlijam ir denacionalizēti 1 592 namīpašumi. Minētajos namīpašumos denacionalizācijas brīdī dzīvoja 1 625 ģimenes. Vairāk nekā 400 ģimenēm tika ierādīta cita dzīvojamā telpa. Satversmes tiesa no 2007.gada 1.janvāra ir atcēlusi tā saucamos īres griestus denacionalizētajos vai likumīgi atdotajos namos, tāpēc prognozējams ievērojams pieaugums denacionalizētās dzīvojamās mājās dzīvojošo personu uzskaites grupā.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 8.decembra lēmumu Nr.564 apstiprināta Jūrmalas pilsētas mājokļu attīstības programma kā Jūrmalas pilsētas sociāli ekanomiskās attīstības stratēģijas 2005.-2018.gadam sastāvdaļa.

Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas mērķis ir līdz 2010.gadam ar labiekārtotiem un mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem nodrošināt vismaz 500 ģimenes, kurām ir vajadzīga palīdzība mājokļu jautājumu risināšanā. Lai realizētu šo mērķi, galvenais uzdevums 2006.–2011.gadā ir 500 jaunu dzīvesvietu celtniecība Jūrmalas pilsētā, katru gadu nododot ekspluatācijā vismaz 100 dzīvokļus, kas samazinātu dzīvesvietu deficītu kopumā un apturētu dzīvesvietu pārdošanas un īres cenu kāpumu.

Jūrmalās pilsētas dome 2005.gada 9.februārī pieņēma saistošos noteikumus Nr.5 „Kārtība, kādā Jūrmalas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā attiecībā uz dzīvojamo telpu remontu“ un 2005.gada 23.februārī pieņēma saistošos noteikumus Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība“. Abi dokumenti publicēti laikrakstos „Latvijas Vēstnesis“ un „Jūrmalas Ziņas“.

Būvniecība

Kopējais 2005.gada pašvaldības būvniecības apjoms bija Ls 7 670 000, tai skaitā, kapitālās celtniecības – Ls 5 800 000 un kapitālā un kārtējā remonta – Ls 1 870 000. Būvniecības apjoms salīdzinājumā ar 2004.gadu pieaudzis par 28%. Nozīmīgākais finansējums tika paredzēts izglītības, brīvā laika, sporta un kultūras, kā arī transporta un sakaru nozares objektiem – 85% no kopējā būvniecības budžeta.

2005.gadā finansējums tika piešķirts vairāku nozīmīgu un lielu objektu būvniecībai. Tika pabeigti būvdarbi un nodoti ekspluatācijā:

§ sākumskolas „Taurenītis” sporta zāle;

§ bērnudārzs „Namiņš” Poruka prospektā;

§ sociālā dzīvojamā māja Nometņu ielā 2a;

§ tūrisma informācijas centrs Lienes ielā 5;

§ domes konferenču zāle;

§ pilsētas sabiedriskā tualete Jomas ielā 35;

§ Lielupes tilts ar pievadceļiem;

§ Tirgoņu iela;

§ Kļavu iela posmā no Strēlnieku prospekta līdz sākumskolai „Taurenītis”;

§ Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Nometņu ielai;

§ Mežotnes iela.

Gada beigās tika uzsākti būvniecības darbi šādos objektos:

§ Dzintaru koncertzāles atklātās zāles rekonstrukcija;

§ skatu torņa būvniecība Raga kāpā;

§ Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcija;

§ Jūrmalas speciālās internātskolas sporta zāles būvniecība;

§ Lielupes krasta nostiprināšanas darbi Druvciemā.

Apstiprinātā budžeta ietveros izstrādāti tehniskie projekti vai uzsākta projektēšana nākošo gadu investīciju objektiem. Pabeigta projektēšana Jūras ielas rekonstrukcijai, Dzintaru koncertzāles atklātās zāles, koncertzāles apstādījumu un pilsētas skvēra pie koncertzāles rekonstrukcijai. Izstrādāts Slokas sporta kompleksa skiču projekts un tehniskais projekts tribīņu un Tirzas ielas būvniecībai, kā arī Dzintaru parka izbūvei.

Uzsākta projektēšana Majoru pamatskolas sporta laukumam (skolas rekonstrukcijas trešā kārta), Ķemeru sākumskolai, bērnudārzam un sporta zālei, kā arī Rīgas ielas posma no Pērkonu ielas līdz Dzintaru viaduktam rekonstrukcijai.

2005.gadā veikti būvdarbi vairākos nozīmīgos pilsētas objektos, piemēram, veikta Vaivaru pamatskolas bērnudārza renovācija. Izbūvēts ielu apgaismojums vairākās līdz šim neapgaismotās ielās vai ielu posmos (Tirzas iela, Tīklu iela, Ganību ceļš, Rēzeknes pulka iela, Slimnīcas iela u.c.). Uzsākta strūklakas izbūve Lāčplēša skvērā. Izremontēti caurlaižu posteņi Priedainē un Vaivaros.

Kapitālais un kārtējais remonts (jumta un logu nomaiņa, telpu un apkures remonts) veikts Ķemeru, Jaundubultu, Lielupes, Kauguru un Mežmalas vidusskolās, Slokas pamatskolā, pirmsskolas izglītības iestādēs “Madara”, “Saulīte”, “Bitīte” un “Mārīte”. Pabeigta sporta zāles renovācija 1.ģimnāzijā. Veikti būvdarbi jauniešu pārejas mājā Dūņu ceļā 2.

Ēkas siltināšanas darbi, logu nomaiņa un telpu remonts veikts Kauguru, Majoru un Bulduru kultūras namos un Jūrmalas pilsētas muzeja filiālē - Aspazijas mājā.

Lai nodrošinātu pludmales volejbola sacensību norisi, Dubultu pludmalē uzstādītas pārvietojamās skatītāju tribīnes. Darbi veikti Zvejniecības brīvdabas muzejā Lielupē, Tīklu ielā 1.

Labiekārtošana un mežu uzraudzība

Kopējais 2005.gada budžets labiekārtošanas un mežu uzraudzības darbu izpildei bija Ls 1 190 000. Līdztekus pilsētas sakopšanas ikdienas darbiem 2005.gadā veikta pilsētas parka Jomas ielā 35 rekonstrukcija, izveidojot jaunus apstādījumus, celiņus, izvietojot solus un atkritumu urnas; likvidētas janvāra vētras sekas 365 ha pilsētas mežu un pludmalē, pilsētas parkos un uz ielām; izveidotas trīs jaunas puķu piramīdas Jomas ielā, stādītas puķes Z.Meierovica prospekta sadalošajā joslā un apstādījumos pie domes.

Uzstādītas jaunas autobusu pieturu nojumes un soliņi autobusu pieturās, kurās nojumes nav paredzētas. Kāpu zonā papildus izvietoti koka laipu celiņi kopumā 200 metru garumā ērtākai nokļūšanai pludmalē. Sešās peldvietās uzliktas bērnu šūpoles, uzbūvēta viena jauna rampa Vaivaru skeitlaukumā.

Veiktas ainavu kopšanas cirtes 148 ha pilsētas mežu un nopļauti koku atvasāji 190 ha agrāk izkoptajos mežos. 16 pilsētas ielās veidoti koku vainagi, izzāģējot slimos un avārijas kokus. Iestādīti priežu stādījumi kāpu zonā 0,5 ha platībā Piestātnes ielas izejā uz jūru. Uzsākti kārklu „sēdināšanas” darbi Jaunķemeru – Kauguru pludmalēs kāpu nostiprināšanai.

Izglītība

Viens no būtiskajiem izglītības darba kvalitātes rādītājiem ir skolu beidzēju mācību turpināšana augstākajās vai profesionālās izglītības iestādēs vai iekļaušanās darba dzīvē. 2005.gada absolventu tālākās gaitas atspoguļotas tālāk ievietotajās tabulās.

Jūrmalas pamatskolu 2004./2005.mācību gada beidzēju turpmākās gaitas

Skola	Beidza 9.klasi	Atkārtos mācības 9.klasē	Mācīsies 10.klasē savā skolā	Mācīsies Jūrmalas vakar-skolā	Mācīsies Jūrmalas skolās	Mācīsies citā Latvijas skolā	Mācīsies arodskolā	Mācīsies kursos	Strādās	Izbrauca	Nav nodarbināti
Jūrmalas 1.ģimnāzija	110	-	76	-	16	15	1-	-	1	-	1
Kauguru vidusskola	113	6	54	5	10	24	7	1	2	-	4
Ķemeru vidusskola	24	2	9	2	-	-	10	-	1	-	0
Pumpuru vidusskola	62	1	33	1	7	15	5	-	-	-	1
Jaundubultu vidusskola	32	1	21	1	-	2	4	1	-	1	1
Lielupes vidusskola	57	8	31	1	3	11	9	2	-	-	0
Mežmalas vidusskola	83	16	34	4	5	1	31	1	5	1	1
Vakara vidusskola	21	6	15	-	-	-	2	-	2	1	1
Slokas pamatskola	64	10	-	2	42	13	4	-	2	-	1
Majoru pamatskola	54	2	-	1	22	26	2	-	-	1	0
Speciālās izglītības skola	4	1	1	-	-	-	-	-	2	-	0
Alternatīvā skola	12	-	-	-	-	12	-	-	-	-	0
Vaivaru pamatskola	22	-	-	1	11	8	-	-	2	-	0
KOPĀ	658	53	274	18	116	127	74	5	17	4	10

Jūrmalas vidusskolu 2004./2005.mācību gada beidzēju turpmākās gaitas

Skola	Beidza 12.klasi	Iestājās augstskolā			Iestājās vidējā speciālā skolā	Mācās kursos	Strādā	Izbrauca	Dekrētā	Nav nodarbināti
		Valsts		Privātā
		Bud-žeta	Mak-sas
Jūrmalas 1.ģimnāzija	93	15	49	21	1	1	3	3	-	-
Kauguru vidusskola	49	9	12	5	4	1	8	5	-	5
Pumpuru vidusskola	74	9	33	8	6	3	9	6	-	-
Jaundubultu vidusskola	20	-	2	8	-	3	5	1	-	1
Lielupes vidusskola	42	14	8	10	3	1	3	3	-	-
Mežmalas vidusskola	64	10	13	8	6	3	19	1	-	4
Vakara vidusskola	99	-	21	6	4	-	57	5	6	-
KOPĀ	441	57	138	66	24	12	104	24	6	10

Jūrmalas izglītības iestādes 2005.gadā apmeklēja vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu. Audzēkņu sadalījums pa mācību iestādēm atspoguļots tālāk ievietotajā tabulā.

Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu noslogojums

Nr.	Iestādes nosaukums	Skolēni, audzēkņi 01.09.05.	Pirmsskolas bērni kopā	t.sk., 5-6 gadīgie bērni
1.	Jūrmalas 1. ģimnāzija	635
2.	Kauguru vidusskola	836
3.	Ķemeru vidusskola	208
4.	Pumpuru vidusskola	645		22
5.	Jaundubultu vidusskola	318
6.	Lielupes vidusskola	367
7.	Mežmalas vidusskola	523
8.	Slokas pamatskola	490
9.	Majoru pamatskola	489		19
10.	Alternatīvā skola	143	56	31
11.	Vaivaru pamatskola	177	19	12
12.	Sākumskola "Atvase"	368
13.	Sākumskola "Zvaniņš"	78	133	65
14.	Sākumskola "Taurenītis"	129	104	60
15.	Sākumskola "Ābelīte"	73	134	63
16.	Vakara vidusskola	531
Kopā		6 010	446	272
1.	Pirmssk izglīt. iest. "Namiņš"		70	21
2.	Pirmssk. izglīt. iest. "Pienenīte"		45	19
3.	Pirmssk. izglīt. iest. "Katrīna"		38	20
4.	Pirmssk. izglīt. iest. "Rūķītis"		58	29
5.	Pirmssk. izglīt. iest. "Mārīte"		202	107
6.	Pirmssk. izglīt. iest. "Saulīte"		212	90
7.	Pirmssk. izglīt. iest. "Bitīte"		211	82
8.	Pirmssk. izglīt. iest. "Lācītis"		176	71
9.	Pirmssk. izglīt. iest. "Madara"		207	101
Kopā			1219	540
1.	Sporta skola	549
2.	Peldēšanas skola	413
3.	Burāšanas skola	86
4.	Mākslas skola	572		57
5.	Tehniskās jaunrades, atpūtas un sporta centrs	336
6.	Jauno dabas draugu centrs	459		13
7.	Valodu centrs	80
8.	Zaigas-Ivanovas tenisa skola	48
Kopā		2 543		70
Pavisam kopā		8 553	1665	882

2005.gadā galvenā uzmanība tika pievērsta pilsētas izglītības iestāžu attīstībai un tam, lai tiktu nodrošināts audzēkņu prasmju, iemaņu kopums un apjoms, kas nepieciešams, lai bērns varētu veiksmīgi iekļauties skolas un vēlāk – darba dzīvē.

Pirmsskolas vecuma bērniem tika piedāvātas trīs pirmsskolas izglītības programmas:

- pirmsskolas izglītības programma;

- mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma;

- piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās sagatavošanas skolai programma.

Bērniem ar īpašām vajadzībām tika piedāvātas piecas programmas, kuras apgūst 182 bērni:

- speciālā pirmsskolas izglītības programma bērniem ar valodas attīstības traucējumiem - pirmsskolas izglītības iestādēs „Madara”, „Lācītis”, sākumskolā „Taurenītis”;

- speciālā pirmsskolas mazākumtautību izglītības programma izglītojamiem ar valodas attīstības traucējumiem pirmsskolas izglītības iestādēs „Mārīte”, „Bitīte”, „Lācītis”, sākumskolā „Ābelīte”;

- speciālā pirmsskolas izglītības programma izglītojamiem ar redzes traucējumiem pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte”;

- speciālā pirmsskolas mazākumtautību izglītības programma izglītojamiem ar redzes traucējumiem pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte”;

- speciālā pirmsskolas mazākumtautību izglītības programma izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām pirmsskolas izglītības iestādē „Lācītis”;

- pirmsskolas izglītības iestādē „Lācītis” ir sociālās aprūpes grupa bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.

2005./2006.mācību gadā ir licenzētas jaunas programmas:

- vispārējās pamatizglītības izlīdzinošas izglītības programmas 9.klašu skolēniem Lielupes un Mežmalas vidusskolā;

- vispārējās pamatizglītības korekcijas izglītības programmas Lielupes vidusskolā – 6. un 7.klasē un Mežmalas vidusskolā – 7. un 8.klasē, 3.-4.klasē - čigānu tautības skolēniem.

Jūrmalas vidusskolas 2005./2006.mācību gadam 10.klašu skolēniem piedāvāja šādas vispārējās vidējās izglītības programmas

Nr.	Izglītības iestāde	Izglītības programma
1.	Jūrmalas 1.ģimnāzija	Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena
		Profesionāli orientēta virziena (komerczinības)
		Humanitārā un sociālā virziena (valodas)
		Vispārizglītojošā virziena
2.	Kauguru vidusskola	Vispārizglītojošā virziena, mazākumtautību
		Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, mazākumtautību
3.	Ķemeru vidusskola	Vispārizglītojošā virziena
4.	Pumpuru vidusskola	Vispārizglītojošā virziena
		Matemātikas un tehnikas virziena
5.	Jaundubultu vidusskola	Vispārizglītojošā virziena, mazākumtautību
6.	Lielupes vidusskola	Vispārizglītojošā virziena

Vides un veselības izglītībā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mikrovides sakārtošanai un veselības profilaksei. 2005.gadā lielāka uzmanība tika pievērsta HIV/AIDS problēmām, jauniešu izglītošanai par dzimumaudzināšanas tēmām. Vides projektu olimpiādē audzēknis no Pumpuru vidusskolas ieguva 2.vietu valstī, 3.vietu starptautiskajā olimpiādē.

Organizēti veselību veicinoši starpskolu pasākumi: ”Ceļojums pa veselības pasauli”, „Pasargā sevi un draugu!” - pilsētas un valsts mēroga skolēnu pirmās palīdzības sniegšanas sacensības, pilsētas 7.-8.klašu skolēnu aptauja „Mana veselība” un tās rezultātu analīze, skolu iesaistīšanās starptautiskajā programmā „Skolas piens”.

Liela uzmanība tika pievērsta pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas jautājumiem. Par godu 1905.gada simtgadei notika diskusija Jūrmalas pilsētas muzejā “1905.gada notikumi un to izvērtējums Jūrmalā un tās apkārtnē”. Uz šo diskusiju bija aicināti vidusskolēni, skolu pārstāvji un vēstures zinātnieki. Notika arī tradicionālais vēstures konkurss “Viss par Jūrmalu”, kā arī skolēnu pētniecisko darbu konkurss. Skolēni piedalījās diskusijā ar pilsētas domes pārstāvjiem, nepatiesi represētajiem, nacionālajiem karavīriem, Jūrmalas pilsētas muzeju un pilsētas vispārizglītojošo skolu metodisko apvienību vadītājiem un direktoru vietniekiem audzināšanas darbā.

Ne mazāk svarīgs pilnvērtīga savas valsts pilsoņa audzināšanas aspekts ir kultūrizglītība. IX Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalījās 338 jūrmalnieki - 140 tautisko deju dejotāji, 124 koristi, 25 pūtēju orķestra dalībnieki, astoņi teātra studijas dalībnieki, 19 mūsdienu deju pratēji, 22 lietišķās mākslas apguvēji. Visi kolektīvu vadītāji un virsvadītāji tika apbalvoti ar Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra un Jūrmalas pilsētas domes goda rakstiem. Arī Latvijas Republikas Saeima ir pagodinājusi Jūrmalas pilsētas tautisko deju kolektīvus, korus un pūtēju orķestri ar apsveikuma rakstu.

Daudz talantu parādīja lielkoncerts Dzintaru koncertzālē “Es un Mēs”, skolēnu skatuves runas konkurss “Zvirbulis - 2005”. Jūrmalas mākslas skolas jaunie mākslinieki piedalījās daudzās starptautiskās izstādēs un konkursos. Viņi ieguva galveno balvu, 1., 2., 3.vietu zīmējumu konkursā „Es dzīvoju pie jūras”, 1., 2., 3.vietu konkursā „Pilis, muižas un savrupmājas parkos un dārzos” Polijā. Biennālē Grieķijā viņi ieguva zelta un divas sudraba godalgas. Jūrmalas mazie mākslinieki kļuva par laureātiem Čehijas vēstniecības rīkotajā konkursā „Kas ir laime?”, ieguva 1., 2.vietu un specbalvu Rīgas domes sadarbībā ar Bērnu fantāzijas akadēmiju rīkotajā konkursā „Jaunā Jeruzalme”.

Tehniskās jaunrades jomā tika veidots sabiedrības integrācijas projekts “Es un Mēs savā pilsētā”, kura rezultātā skolēni uzņēma 16 vienu minūti garas filmiņas par to, kā bērni paši sevi redz mūsu pilsētā.

Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centra audzēkņi Latvijas kausa izcīņas posmā Rīgā skrituļslidošanā ieguva 1., 2., 3.vietu. Pasaules kausa izcīņas sacensībās speciālajā slalomā “World Baltic Sea Cup” viņiem 1., 3.vieta, junioru grupā Šveicē – 2.vieta. Latvijas skolēnu kuģu modeļu sacensībās baseinā Valmierā iegūtas 1., 2., 3.vieta.

Liela uzmanība tika pievērsta jaunās paaudzes veselībai un sporta nodarbībām. Sporta skolas audzēkņi ir guvuši panākumus daudzās disciplīnās:

§ boksā – 1.vieta Latvijas Republikas skolēnu 58. sporta spēlēs;

§ mākslas vingrošanā - starptautiskās sacensībās „Miss Vasara” Lietuvā 2.vieta un 3., 4.vieta „Mazā un lielā grācija”, 2.vieta Latvijas Republikas čempionātā, 3.vieta 58.skolēnu sporta spēlēs;

§ basketbolā - starptautiskajos turnīros 3.vieta Sanktpēterburgā un Ostravā Čehijā, 5.vieta Francijā, 3.vieta valsts sacensībās „Cerību Kauss”;

§ handbolā - 1.vieta Latvijas jaunatnes čempionātā, 1.vieta 58.skolēnu sporta spēlēs 1991.gadā dzimušajiem zēniem, 5.vieta Latvijas olimpiādē 1988./87.gadā dzimušajiem zēniem;

§ vieglatlētikā - 4.vieta Latvijas Jaunatnes olimpiādē 300 m skrējienā, godalgota vieta Vidzemes Olimpiskajā skrējēju dienā Valmierā.

Līdztekus sporta skolai pašvaldība uztur arī vairākas specializētas sporta mācību iestādes: peldēšanas skolu, burāšanas skolu un tenisa skolu. Peldēšanas skolas audzēkņi 2005.gadā ar labiem panākumiem startēja Eiropas jaunatnes vasaras olimpiādē Ligano (Itālija), Baltijas jūras jaunatnes 4.sporta spēlēs Ščecinā (Polija) un pārstāvēja Latviju starptautiskajās Baltijas valstu un NVS junioru spēlēs Maskavā.

Burāšanas skolas audzēkņi piedalījās Saadjarv Grand Prix Tartu ledusburāšanā un Optimist International Meeting Garda Itālijā. Latvijas jaunatnes olimpiādē Jūrmalas jaunie burātāji ieguva 1., 2., 3.vietu Optimist B klasē, 2.vietu Laser klasē, 1., 3.vietu Optimist klasē. Kevadregatt Pērnavā jūrmalniekiem tika divas 2. un viena 3.vieta, Rīgas čempionātā Ķīšezerā – 1., 2., 3.vieta. Micros kausa izcīņā Usmā jahta „Jūlija” ieguva 3.vietu, bet braucienā apkārt Viskūžu salai – 2.vietu. Latvijas kausa izcīņā Ķīšezerā Jūrmalas burātājiem 1., 2., 3.vieta, Spinaker regatē Tallinā – 2.vieta, Latvijas „Optimist” klases burātāju asociācijas kausa izcīņā – 2., 3.vieta, Latvijas čempionātā Usmā – 1., 2., 3.vieta, Lietuvas jauniešu čempionātā – 2.vieta.

Tenisa skolas audzēkņi ir ieguvuši 3.vietu LR Jaunatnes meistarsacensībās vienspēlē, 3. – 4.vietu starptautiskās sacensībās vienspēlē, 1.vietu, trīs 2.vietas, divas 3.vietas tenisa kluba „Enri” „Junior Tour” sacensību sērijā, 2.vietu Rīgas pilsētas izglītības iestāžu meistarsacensībās, 2.vietu BJN „Rīdze” un Latvijas Sporta arodbiedrību kausa izcīņā, 1.vietu Ādažu kausa izcīņā, 2.vietu „Babolat” balvas izcīņā, 3.vietu Liepājas Tenisa skolas balvas izcīņā, 1.vietu Liepājas starptautiskajās sacensībās.

Liela loma ir darbam, ko pašvaldība veic, lai aizstāvētu bērnu tiesības, pasargātu bērnus no likumpārkāpumiem, dažādām atkarībām un ievirzītu mērķtiecīgā dzīvē arī riska grupas bērnus un jauniešus. Nepilngadīgo uzraudzības nodaļa 2005.gadā ir sniegusi 585 konsultācijas nepilngadīgajiem jauniešiem, 106 konsultācijas jauniešu vecākiem. Caurmērā divas reizes nedēļā skolās kontrolēts apmeklējums un sekmes, notikuši 24 nakts reidi kopā ar Valsts un Pašvaldības policiju un bierību „Vecāki Jūrmalai”.

Bērnu tiesību aizsardzības centrs 2005.gadā sagatavoja pamatojumu sociālo pedagogu ieviešanai Jūrmalas skolās un bērnu dienas centra izveidošanai Jūrmalas pilsētā, izstrādāja nolikumu bērnu projektam „Par rotaļlaukumu izveidošanu un iekārtošanu Jūrmalā”, sagatavoja pārskatu par sociālo situāciju Jūrmalā un iepazīstināja ar to pārstāvjus no ASV, sagatavoja pārskatu par sociālā riska ģimenēm Jūrmalas skolās un veica veselu virkni profilaktisko pasākumu.

Sekmīgam audzināšanas darbam nepieciešams spēcīgs pedagogu intelektuālais potenciāls. Jūrmalā, piemēram, no 243 pirmsskolas pedagogiem 139 ir ar augstāko pedagoģisko izglītību, tajā skaitā, pieci pedagogi ar maģistra grādu. 2005.gadā 37 pedagogi ieguva augstāko pedagoģisko izglītību ar kvalifikāciju „pirmsskolas skolotājs”, 95 pedagogi turpina mācīties augstskolās un seši - maģistrantūrā. 57 pirmsskolas izglītības pedagogi apmeklēja dažādus kvalifikācijas celšanas kursus.

Sociālā palīdzība un veselības aprūpe

Lai nodrošinātu skaidri saprotamus nosacījumus pašvaldības sociālās palīdzības saņemšanai, dome 2005.gada janvārī apstiprināja saistošos noteikumus „Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”. Noteikumi nosaka 16 sociālo pabalstu veidus, ko pašvaldība piešķir jūrmalniekiem papildus valsts noteiktajam garantētajam minimālā ienākuma (GMI) pabalstam.

2005.gada jūlijā pašvaldība nolēma sniegt atbalstu bērniem no trūcīgām ģimenēm, piešķirot bērniem Ls 30 mācībām nepieciešamo lietu iegādei. Tika arī palielināts pašvaldības sociālais pabalsts veselības aprūpei no Ls 35 uz Ls 50 vienai perosnai.

Analizējot datus, kas atspoguļo sociālo procesu attīstību, redzams, ka 2004.gadā Jūrmalas pilsētā bija 780 trūcīgas ģimenes, bet 2005.gadā to skaits samazinājās līdz 562. Garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksām 2004.gadā tika izlietoti Ls 40 526, bet 2005.gadā Ls 40 684, kaut arī pabalsta apjoms personai palielinājās no Ls 18 uz Ls 21.

Sociālās palīdzības pasākumiem kopā pašvaldība izlietojusi Ls 1 420 030, pašvaldības sociālajai palīdzībai – Ls 243 669, tajā skaitā:

· GMI pabalstam - Ls 40 684. To ir saņēmušas 272 ģimenes, kurās ir 689 personas;

· vienreizējos pabalstus ārkārtas situācijā ir saņēmušas 1 504 personas, un tam izlietoti Ls 14 242 (tai skaitā, apbedīšanas pabalsti un pabalsti ugunsgrēka gadījumos), vienreizējam pabalstam nepamatoti politiski represētām personām izlietoti Ls 12 045, pabalstam jaundzimušā aprūpei – Ls 21 400, pabalstam personām ar īpašām vajadzībām Ls 6 184;

· sociālos pabalstus ēdināšanas izdevumu segšanai ir saņēmušas 2 675 personas, un tam izlietoti Ls 27 445;

· dzīvokļa pabalstam kopumā izlietoti Ls 94 477, to ir saņēmušas 1 912 personas, tai skaitā., pabalstam īres un komunālo maksājumu segšanai izlietoti Ls 74 734, un to ir saņēmušas 1 004 personas;

· pabalstam kurināmā iegādei izlietoti Ls 17 389, un to ir saņēmušas 513 ģimenes;

· 30% īres maksas atlaidei trūcīgām ģimenēm, aukstā ūdens abonēšanas maksas atlaidei un gāzes balonu iegādei ar atlaidēm izlietoti Ls 2 354, un šos pabalstus ir saņēmuši 395 cilvēki;

· medicīnas pakalpojumu apmaksai izlietoti Ls 26 996, un pabalstu ir saņēmušas 1 109 personas;

· pabalstu mācību piederumu iegādei ir saņēmuši 568 skolēni no trūcīgām ģimenēm, un tam ir izlietoti Ls 7 410;

· pabalstiem audžuģimenēm ir izlietoti Ls 21 645 kopumā 19 audžuģimenēs ievietotiem bērniem;

· bāreņiem (65 bērniem) patstāvīgas dzīves uzsākšanai izlietoti Ls 9 765;

· sodu izcietušām (2005.gadā tādas bija 67) personām dzīves uzsākšanai izlietoti Ls 1 005;

· aprūpei mājās Ls 98 948 (217 aprūpējamās personas);

· pašvaldības institūciju nodrošinātiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem izlietoti Ls  655 785, aprūpi saņēma 502 personas; tai skaitā, pieaugušām personām Ls 34 7295 – 169 personas, bērniem Ls 189 950 – 64 bērni;

· atbalsta centrā bērniem „Paspārne” (8 vietas), sniedzot diennakts aprūpi 68 personām gada laikā, izlietoti Ls 14 887;

· dienas aprūpes centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem izlietoti Ls 80 175, aprūpējot 68 personas;

· aprūpei veselības un sociālās aprūpes nodaļā Slokas slimnīcā izlietoti Ls 23 478, aprūpi gada laikā saņēma 133 personas;

· pašvaldības pirktiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem izlietoti Ls 43 918, tai skaitā., veikta ilgstoša sociālā aprūpe institūcijā 13 bērniem, gadā šim mērķim izlietojot Ls 28 365, un bezpajumtnieku uzturēšanai nakts patversmē izlietoti Ls 15 553, sniedzot pajumti 119 personām gada laikā;

· sociālo dzīvokļu uzturēšanai izlietoti Ls 10 336, sniedzot atbalstu 435 personām;

· sabiedrisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem atvēlēti Ls 7 767;

· atvieglojumu nodrošināšanai pilsētas maršruta autobusos izlietoti Ls 16 836.

2005.gada decembrī Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja grozījumus saistošajos noteikumos (kopskaitā 11 pozīcijās) „Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”, kuri noteica jaunus pašvaldības sociālo pabalstu veidus - pabalstu trūcīgo ģimeņu skolēniem Ls 30 gadā mācībām nepieciešamo lietu iegādei; pašvaldības pabalstu audžuvecākiem atkarībā no aprūpējamo bērnu skaita; pabalsta apjoma palielināšanu veselības aprūpes pabalstam no Ls 35 uz Ls 50 personai gadā, kā arī pabalstu saņēmēju loka palielināšanu, nosakot augstāku ienākuma līmeni vientuļiem pensionāriem un invalīdiem no Ls 70 uz Ls 80, un ienākumus uz ģimenes locekli no Ls 45 uz Ls 60 kā nosacījumu veselības aprūpes pabalsta saņemšanai, kā arī palielinot pārtikas daļu dzīvokļa pabalsta aprēķinā.

2005.gadā par Jūrmalas domes piešķirtiem finansu līdzekļiem pašvaldības aģentūrā „Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” tika iegādāti divi transportlīdzekļi, kas pielāgoti personām ar pārvietošanās grūtībām. 2005.gada decembrī Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja specializētā transporta izmantošanas kārtību. No 2006.gada sākuma pilsētas iedzīvotājiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības un kuri nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir pieejams specializētā transporta pakalpojums.

2005.gada decembrī izveidots Dienas centrs bērniem (Nometņu ielā 2a), kas finansu līdzekļus iekārtojumam - mēbeļu un mācību līdzekļu, interaktīvo spēļu iegādei - saņēma no valsts (Ls 2 500) budžeta, kā arī no pašvaldības budžeta. Dienas centrs bērniem nodrošina profesionālu atbalstu viņu problēmu risinājumam, palīdzību mācību vielas sagatavošanā un drošu vidi, kur uzturēties brīvajā laikā.

Tika nodots ekspluatācijā dzīvojamais nams Nometņu ielā 2a, kurā 55 dzīvokļiem tika piešķirts sociālā dzīvokļa statuss un tos saņēma personas no sociālās dzīvojamās platības uzskaites rindas. Tas ievērojami samazināja sociālās dzīvojamās platības gaidītāju skaitu.

Lai attīstītu alternatīvās ārpusģimenes aprūpes formas (audžuģimenes), no 2005.gada 1.marta ir noslēgts trīspusējs sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Ģimenes atbalsta biedrību „Bakners” un Jūrmalas pilsētas domi. Šim mērķim 2005.gadā saņemti un izlietoti Ls 3 037.

Pārskata periodā tika sagatavoti priekšlikumi investīcijām veselības aprūpes nozarē pašvaldības veselības aprūpes iestādēs Ls 120 000 apmērā. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, pašvaldība veica bērnu ortodontiskās un sakodiena anomāliju ārstniecības izdevumu apmaksu, ko neveic valsts veselības budžets. Šim mērķim izlietoti Ls 8 979. Sedzot 25% atlaidi protezēšanas izdevumiem pensionāriem, iztērēti Ls 1 460, pārsienamiem materiāliem un zobu ekstrakcijām bezpajumtniekiem un trūcīgām personām atvēlēts Ls 1 621.

Tuberkulozes slimnieku veselības programmas atbalstam izlietoti Ls 897, apmaksājot braucienu uz ārstniecības iestādi un pusdienas, lai veicinātu viņu ieintersētību saņemt nozīmētos medikamentus.

Diennakts aptiekas darba nodrošināšanai izlietoti Ls 8 060, tādējādi palielinot veselības aprūpes pieejamību, sniedzot iespēju pilsētas iedzīvotājiem iegādāties medikamentus un medicīnas preces pēc pulksten 22 līdz 8 no rīta. Aptieka darbu uzsāka 2005.gada februārī.

2005.gada jūnijā tika saņemts Pasaules Veselības organizācijas sertifikāts, ka Jūrmalas pilsētai ir piešķirts Veselīgas pilsētas statuss (Healthy City) un tā ir pilntiesīga veselīgo pilsētu kustības locekle līdz 2008.gadam, kad notiks nākamais izvērtējuma process.

Pašvaldība ir sadarbības partneris Eiropas Savienības Sociālā fonda EQUAL projektā „Invalīdu nodarbinātības veicināšana”, iesaistoties trīs aktivitātēs – rehabilitācijas pēctecības sistēmas izveidošanā, mācību metodikas izstrādē personām ar garīga rakstura traucējumiem un pilotprojekta realizācijā Jūrmalas pilsētā inovatīvu sociālās rehabilitācijas metožu izstrādē.

No 2002.gada pašvaldība sekmīgi turpināja Apvienoto Nāciju organizācijas Attīstības programmu un Labklājības ministrijas Latvijas valstī ieviesto projektu „Vienota sekundārās profilakses tīkla izveide intravenozo narkotiku lietotājiem Latvijas teritorijā”. Projekta realizācija 2005.gadā turpinājās par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

2006.gadā tiek plānots izstrādāt jaunus priekšlikumus saistošajiem noteikumiem „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”, lai, sekojot sociālo procesu attīstības gaitai, nodrošinātu pašvaldības sociālo palīdzību tām iedzīvotāju kategorijām, kurām tā nepieciešama visvairāk.

Paredzēts izveidot Integrācijas atbalsta centru, lai radītu darba vidi (telpu) iedzīvotājiem, sniedzot iespēju iedzīvotāju grupām ar kopīgām interesēm, vērtībām, vajadzībām apvienoties, apmainīties ar domām, viedokļiem un pieredzi, lai sniegtu priekšlikumus sociālās politikas veidošanai, sekmējot sociālo problēmu identifikāciju un jaunu sociālo pakalpojumu attīstību pilsētā.

2006.gadā Labklājības pārvalde plāno pāriet uz elektronisku klientu apkalpošanu, izmantojot datorprogrammu un integrētās datu bāzes - iedzīvotāju reģistru, valsts sociālās apdrošināšanas datu bāzi un citas.

Sabiedriskā kārtība

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija izveidota 1990.gada 29.martā, un tā bija pirmā pašvaldības policija jaunajā Latvijas valstī.

Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām un darba specifikai atbilstošu policijas dienesta darbu, 2005.gadā tika veikts abu caurlaižu posteņu Priedainē un Vaivaros kosmētiskais remonts un uzsākts kapitālais remonts policijas telpās Dubultu prospektā 1.

Salīdzinājumā ar 2004.gadu 2005.gadā būtiski palielinājies (par 58%) Pašvaldības policijas dežūrdienestā saņemtās un reģistrētās informācijas apjoms un atbilstīgi tam – mobilā patruļdienesta ierašanos skaits notikuma vietā pilsētas administratīvajā teritorijā. Tas galvenokārt liecina par sabiedrības aktivitāti un pašvaldības policijas popularitāti sabiedrībā, kā arī liecina par vēlmi sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm likumpārkāpumu novēršanā, to seku likvidēšanā un personu tiesību atjaunošanā.

Par 47% palielinājies policijas darbinieku sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits, vienlaikus samazinoties naudas sodu uzlikšanai uz vietas (par 35%).

Par transportlīdzekļu novietošanu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumu apstāšanās un stāvēšanas prasības, 2005.gadā sastādīto protokolu – paziņojumu skaits pieaudzis par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielu darbu šajā jomā veic pilsētā vasaras sezonā - no maija līdz augustam papildus izveidotā motopatruļa.

Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi un palielinoties pilsētas apmeklētāju skaitam vasarā, tika papildus norīkots ikdienas kājnieku postenis Jomas ielā.

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija 2005.gadā veikusi 268 reidus likumpārkāpumu profilaksei pilsētā un nodrošinājusi sabiedrisko kārtību 355 masu pasākumu laikā. Īpaši pašvaldības policijas darbs tika novērtēts 85 kultūras un izklaides pasākumos Dzintaru koncertzālē, starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā „Jaunais Vilnis 2005”, projekta ”Sloka 750” noslēguma pasākumā, Latvijas Republikas virslīgas futbola čempionāta spēlēs lokas stadionā, kā arī pilsētas skolu izlaidumos.

Lai gan valstī joprojām nav sakārtota likumdošana personu atskurbšanas jomā, Pašvaldības policija no 2005.gada sākuma nodrošina pilsētas atskurbtuves darbu. Speciāli aprīkotajās telpās 2005.gadā tika ievietotas 1 816 personas, kas alkohola reibuma stāvoklī zaudējušas spēju pārvietoties, kā arī varētu nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev.

No 2005.gada 1.decembra sabiedriskās kārtības uzturēšanai un likumpārkāpumu novēršanai dzīvojamā ēkā Nometņu ielā 2a tika izveidots pastāvīgs policijas inspektora postenis, kas strādā no plkst. 20 līdz 8.

Sākoties cilvēku pieplūdumam Jūrmalas peldvietās vasaras sezonā, palielinās nepieciešamība pēc sabiedriskās kārtības uzturēšanas un Jūrmalas pilsētas domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanas kontroles piekrastes un zaļajā zonā, tai skaitā, palielinās nepieciešamība sadarboties ar pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” un sniegt atbalstu un palīdzību tās darbiniekiem.

Datorizācija

2005.gadā Jūrmalas pilsētas domes informātikas pārvalde savā pārziņā un aprūpē pārņēma 72 Jūrmalas pašvaldības iestādes un Jūrmalas pilsētas skolas un pirmsskolas mācību iestādes. Līdz ar to informātikas pārvaldes pārziņā esošo datoru skaits tuvojas tūkstotim.

Tika veikts liels darbs vienota datu pārraides tīkla izveidošanā un sakārtošanā. 2005.gadā konkursā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu datu pārraides tīkla izveidošanu un uzturēšanu uzvarēja kompānija SIA ,,Lattelekom”, kas nodrošina DSL interneta pieslēgumu, līdz ar to visas Jūrmalas pašvaldības iestādes un lielākā daļa Jūrmalas pilsētas mācību iestāžu tika pievienotas vienotam datu pārraides tīklam.

Sagaidot 2005./2006.mācību gadu, Jūrmalas pilsētas dome konkursa kārtībā pašvaldības skolām iegādājās un uzstādīja 251 jaunu datoru komplektu, vairākām skolām jaunus krāsu lāzerprinterus un daudzās skolās tika izveidots jauns datu pārraides tīkls. Tas deva iespēju skolām paplašināt un uzlabot informācijas tehnoloģiju apguvi skolēniem, kā arī papildus izveidot datoru klases.

2005.gadā tika uzsākta vienotās grāmatvedības programmas ,,Ozols” ieviešana Jūrmalas pilsētas domē un visās pašvaldības iestādēs.

2005.gadā tika veikta Jūrmalas pilsētas domes interneta mājaslapas www.jūrmala.lv rekonstrukcija jaunā versijā. Tika veikts darbs Majoru kultūras nama interneta mājaslapas novietošanā uz Jūrmalas domes servera.

Starptautiskā sadarbība

Lai veicinātu sadarbību ar kaimiņvalstīm un Jūrmalas sadraudzības pilsētām un sekmētu Jūrmalas kā vienas no labākajām kūrortpilsētām Baltijas jūras reģionā popularitāti, regulāri tiek organizētas dažāda līmeņa ārvalstu vizītes un tiek īstenoti sadarbības projekti.

Jūrmalas pilsētas dome 2005.gadā turpināja aktīvu sadarbību ar sadraudzības pilsētām Kabūru (Francija), Teračīnu (Itālija), Pērnavu (Igaunija), Palangu (Lietuva), Pietarsāri – Jakobštati (Somija), Jevli un Eskilstunu (Zviedrija), Kazaņu (Tatarstānas Republika), Maskavas Dienvidrietumu apgabalu un Sanktpēterburgas Admiralitātes apgabalu (Krievija) izglītības, tūrisma, sociālajā, uzņēmējdarbības, kultūras un citās jomās.

Par tradīciju ir kļuvis katru gadu par godu Baltijas valstu neatkarības gadadienām rīkot kultūras pasākumus. 2005.gada februārī par godu Lietuvas Neatkarības proklamēšanas dienai Jūrmalas pilsētas muzejā un Līvu akvaparkā tika atklāta Jūrmalas sadraudzības pilsētas Palangas (Lietuva) fotogrāfiju izstāde un Jūrmalas pilsētas muzejā notika koncerts. Par godu Igaunijas Neatkarības proklamēšanas dienai notika Jūrmalas sadraudzības pilsētas Pērnavas (Igaunija) pūtēju orķestra koncerts Līvu akvaparkā. Par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienai Palangā un Pērnavā tika rīkoti Jūrmalas pilsētas mūziķu un mākslinieku kultūras pasākumi, koncerti un izstādes.

Jūrmalu apmeklē dažāda līmeņa ārvalstu amatpersonas, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir iepazīties ar kūrortpilsētu un apskatīt tās unikālo dabu un koka arhitektūru. Ārvalstu delegācijas izrāda ļoti lielu interesi par Jūrmalu, tūrisma piedāvājumu un pilsētas potenciālu nākotnē, piemēram, Somijas pilsētas Nāntali pašvaldības deputāti, Vācijas Reinas - Falcas zemes Landtāga deputātu delegācija un Ķīnas Ārlietu ministrs.

Par tradīciju ir kļuvis aicināt visu Jūrmalas sadraudzības pilsētu māksliniekus uz starptautisko mākslas forumu „Māksla vieno tautas”, kas notiek katru gadu augustā.

Kabūra (Francija) ir viena no aktīvākajām Jūrmalas sadraudzības pilsētām. 2005.gada septembrī Jūrmala piedalījās Kabūras starptautiskajā tūrisma dienā, kurā visas Kabūras sadraudzības pilsētas sniedza tūrisma piedāvājuma prezentācijas.gada nogalē Jūrmalas pilsēta organizēja tradicionālas latviešu Ziemassvētku svinības Kabūras iedzīvotājiem un iepriecināja ar plašu kultūras pasākumu programmu.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana

Jūrmalas pilsētas muzeja - Aspazijas mājas izstāžu zālē tika organizēta kārtējā tematiskā izstāde par Jūrmalas vēsturiskajiem centriem, šoreiz - „Melluži, Asari, Valtermuiža”. Tika sagatavots un izdots arī tradicionālais informatīvais buklets. Sagatavota tematiska izstāde „Darbs un sadzīve vēsturiskajās pastkartēs”, kuru varēs eksponēt dažādās vietās gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Sērijā “Jūrmala pastkartēs” sagatavots un izdots pastkaršu komplekts „Koka amatniecības mantojums. Torņi un verandas”. Tajā, līdzīgi kā pirmajā šādas tematikas izdevumā, apkopotas pastkartes ar Jūrmalas vēsturisko ēku torņu un verandu koka apdares detaļu attēlojumu. Pastkartes veidotas kā oriģināli fotomākslas darbi, paskaidrojošie teksti lasāmi latviešu, vācu, krievu un angļu valodā.

Trešo gadu pēc kārtas izdots sienas kalendārs “Jūrmalas kultūrvēsturiskais mantojums”. 2006.gada tēma ir ainava, kas ir nozīmīga mūsu pilsētas kultūrvēsturiskās vides raksturotāja.

Par godu Slokas 750 gadu jubilejai tika izdots pastkaršu komplekts „Jūrmala. Slokas skati”, atjaunota jau 1999.gadā sagatavotā ceļojošā izstāde „Sloka un Kaugurciems”, kā arī iespiests buklets sērijā „Jūrmalas vēsturiskie centri”. Izstāde svētku laikā bija eksponēta Kauguru kultūras namā, bukletus varēja iegūt katrs svētku dalībnieks, bet pastkaršu komplektus pilsētas dome dāvāja Slokas svētku viesiem un dalībniekiem. Tika izstrādāts tūrisma maršruts „Slokas un tās apkārtnes kultūrvēsture”.

Kultūra

2005.gadā Jūrmalā darbojās 18 valsts, pašvaldības, privātās un sabiedriskās kultūras iestādes, kā arī 11 biedrības un fondi, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos kultūras procesu veidošanā pilsētā.

2005.gada budžets kultūras, sporta un brīva laika vajadzībām bija Ls 3 246 207, kas ir par 3% lielāks nekā 2004.gadā. Kultūras, sporta un brīva laika vajadzībām tika piešķirti 13,86% no pilsētas budžeta. Finansējums tika paredzēts kultūras infrastruktūras uzlabošanai un kultūras norišu organizēšanai.

Kultūras dzīves prioritātes bija Slokas dibināšanas 750.jubileja un lielo Latvijas dzejnieku un literātu Raiņa un Aspazijas 140 gadu jubileja.

Slokas dibināšanas jubilejas svinību ietvaros tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja pasākumu plānu un piedalījās tā realizēšanā. Kopā tika noorganizēti 34 dažāda žanra pasākumi: konference, izstādes, tikšanās, koncerti, slocenieku salidojums utt. Bet 3.septembrī Slokā notika vērienīgs noslēguma pasākums Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem.

Raiņa un Aspazijas jubilejas pasākumi notika Raiņa un Aspazijas memoriālajā muzejā un Aspazijas mājā - dzejas lasījumi, zinātniskas konferences, teatrāli uzvedumi.

2005.gadā Jūrmalā notika vairāk nekā 400 dažāda žanra pasākumi. Vasaras periodā notika 47% no visiem pasākumiem. Lielākie no tiem bija jauno izpildītāju TV konkurss „Z.Liepiņa jaunās zvaigznes”, TV bērnu un jauniešu konkurss ”Saules zaķis”, mūzikas festivāls „Summertime. Aicina Inese Galante”, starptautiskais jauno estrādes dziedātāju konkurss „Jaunais Vilnis”, projekts „Baleta zvaigznes Jūrmalā”, kas notika Dzintaru koncertzālē.

Jūrmalas kultūras iestādes sadarbībā ar pašvaldību veiksmīgi strādāja pie tādiem vietēja un starptautiska mēroga projektiem kā Somijas kultūras dienas, Jūras dziesmu festivāls, mākslas forums ”Māksla vieno tautas”, akcija „Muzeju nakts”, senioru radošo kolektīvu festivāls, bērnu horeogrāfijas festivāls „Arabeska”, jauno pop-rok grupu festivāls „Tu esi pamanīts”, Jomas ielas svētki, seno spēkratu salidojums, Slokas jubilejas pasākumi, Dzejas dienas pie Raiņa priedēm.

Jūrmalā uzstājās tādi mākslinieki un izpildītāji kā Oļega Lundstrēma džeza orķestris, Inese Galante, Intars Busulis, orķestris “Collegium Musicum Riga”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, čigānu ansamblis “Ame roma”, Brēmenes kamerorķestris, spāņu flamenko orķestris, diriģents Genādijs Roždestvenskis, Zviedrijas vokālā džeza kvintets „The Real group”, grupa “Cosmos”, koris „Latvija” un igauņu senās mūzikas ansamblis „Hortus Musicus”, grupas „Līvi” un „Jumprava”.

Jūrmalas lielākajā izstāžu zālē – Jūrmalas pilsētas muzejā un citās kultūras iestādēs tika sarīkotas 70 izstādes, lielākās no tām bija 64 Jūrmalas mākslinieku izstāde „Jūr-mala”, Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas un tekstilmākslas nodaļas pasniedzēju darbu izstāde ”5+5”, Maijas Tabakas izstāde „Gaismas naktī”, Daiļa Rožlapas darbu izstāde.

Liela uzmanība tika veltīta valsts svētku un atceres dienu svinību organizēšanai. Jūrmalā tradicionāli tika organizēts 18.novembra sveču ceļš, svinīgi koncerti, piemiņas pasākumi represētajiem un Brīvības cīņu varoņiem, lāpu gājieni, iesaistot Jūrmalas skolu jaunatni un sabiedriskās organizācijas.

Pasākumu un apmeklētāju skaits

Jūrmalas pašvaldības kultūras iestādēs 2005.gadā

Kultūras iestāde	Pasākumu skaits	Apmeklētāju skaits
Dzintaru koncertzāle (sezonā)	85	210 000
Jūrmalas teātris	79	5 912
Bulduru kultūras nams	43	6 843
Majoru kultūras nams	67	18 300
Kauguru kultūras nams	83	45 062
Jūrmalas pilsētas muzejs un filiāles	apmeklētāji	34 863
Jūrmalas bibliotēku apvienība	lasītāji	220 116

Kopā Jūrmalas pašvaldības kultūras iestādēs notika 357 pasākumi ar dalībnieku skaitu – 541 096.

2005.gads tika noslēgts ar vērienīgu Ziemassvētku pasākumu Jomas ielā un sarīkojumu “Gada balva kultūrā”, izvērtējot lielākos sasniegumus Jūrmalas kultūras dzīvē.gada balva kultūrā – 2005 tika piešķirta H.Brauna fondam par festivāla „Summertime. Aicina Inese Galante” organizēšanu Dzintaru koncertzālē.

Daudzveidīgā kultūras dzīve 2005.gadā un lielie ieguldījumi kultūras infrastruktūras attīstībā veicina Jūrmalas kā starptautiska mēroga kūrortpilsētas tālāku attīstību.

Tautas tradīcijas un jaunrade

2005.gadā Jūrmalas kultūras iestādēs darbojās 29 pašdarbības kolektīvi. Kopējais dalībnieku skaits - 594. No tiem deviņi ir tautas mākslas kolektīvi, viens pūtēju orķestris un viena tautas daiļamata meistaru studija.

Tika uzsākta tautas mākslas kolektīvu koncerttērpu atjaunošanas programma, kuras ietvaros koncerttērpi tika izgatavoti Kauguru kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam „Vēlreiz”, Majoru kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam ”Tapa” un vecākās paaudzes deju kolektīvam ”Ābelīte”, Bulduru kultūras nama folkloras ansamblim „Mare”. Šim mērķim tika izlietoti Ls 16 727.

Tautas mākslas kolektīvi aktīvi piedalījās kultūras iestāžu un pilsētas mēroga pasākumos - Meteņu svētku svinībās, Lieldienu pasākumos, koncertos, kas veltīti Mātes dienai, Jāņu ielīgošanas pasākumos, Ziemassvētku svinību pasākumos, kā arī valsts mēroga pasākumos - jaunrades deju konkursā Valmierā, senioru koru svētkos Koknesē, VI vidējas paaudzes dejotāju svētkos Gulbenē, X senioru deju svētki Talsos, Latvijas XI pūtēju orķestru svētkos Ventspilī, VII Latvijas koru saietā Menģeļos.

2005.gadā tika noorganizētas Jūrmalas koru un deju kolektīvu skates. Vokālie ansambļi piedalījās novadu skatē Tukumā.

Jūrmalas pilsētas brīvdabas muzejam kultūras projektu konkursā tika piešķirti līdzekļi informatīva bukleta izdošanai par zvejniecības tradīcijām un sadzīvi 19./20.gadsimta mijā un muzeja personāla senatnīgo tērpu iegādei.

2005.gadā budžetā kultūras projektu konkursam tika piešķirti Ls 20 000, kas ir par Ls 5 000 vairāk nekā 2004.gadā. Komisija atbalstīja 31 projektu, kas veicināja ne tikai izvirzīto kultūras prioritāšu realizēšanu, bet jaunu kultūras notikumu veidošanos - latviešu jauniešu koru projektu „Dziedam Stingu Jūrmalā”, ko organizēja SO „Horna dārza atdzimšanas fonds”, klasiskās mūzikas koncertciklu Mūzikas vidusskolā, ko organizēja koncertaģentūra „Mūza”, biedrība „Latviešu jauniešu pūtēju orķestris” ieviesa jaunu tradīciju – pūtēju orķestru koncerti Horna dārzā.

Sports

2005.gadā Jūrmalā tika organizēti 294 sporta pasākumi, no tiem 109 pasākumi ar Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu. Pašvaldība ir līdzfinansējusi sporta klubu komandu un sportistu dalību dažāda mēroga sacensībās kopā 56 pasākumos.

Sadarbībā ar sabiedriskajām sporta organizācijām un attiecīgo sporta veidu federācijām tika organizēti dažādi sporta pasākumi un sacensības: Pasaules kausa sacensību posms skeitborda slaloma disciplīnā „World Baltic See Cup”, Eiropas čempionāts ūdens motosportā, ITF turnīrs tenisā, starptautiskas sacensības burāšanā, Baltijas valstu kausa izcīņas sacensības airēšanā, starptautiskais turnīrs pludmales handbolā ”Nemo”, starptautiskais mākslas vingrošanas festivāls ”Mazā – lielā grācija”.

Lielākie 2005.gada sporta pasākumi: Jūrmalas domes kausa izcīņas pludmales volejbolā turnīrs trīs posmos ar finālu, pludmales volejbola “Latvia open” visas vasaras garumā ar fināla posmu starptautiskā līmenī, skolēnu sporta svētki "Olimpiskā diena", "Pirmais solis", ielu basketbola turnīrs "Adidas 3:3", spēkavīru sacensības, pludmales futbola piecu posmu sacensības, pludmales skrējiens ”Bruņurupucis”, pilsētas tradicionālie pavasara un rudens vieglatlētikas krosi, realizēti projekti “Pepija” un “Pakaviņš” cilvēkiem ar funkcionāliem kustību ierobežojumiem. Aktīvi tika izmatots skeitparks un rīkotas dažāda mēroga sacensības. Notika Baltijas valstu draudzības sacensības boksā, mākslas vingrošanas sacensības. Pavasarī un rudenī dažādās pilsētas vietās notika regulārās tautas orientēšanās sacensības un skrējienu seriāli “Dzintaru apļi” un “Priedaine – Babīte”, kā arī tradicionālais Jūrmalas pilsētas sporta sezonas noslēguma pasākums “Sporta laureāts”, kurā par sasniegumiem 2005.gadā tika godināti pilsētas sportisti. Jūrmalas pilsētas sportisti 2005.gadā piedalījās Latvijas Ziemas olimpiādē, kas notika Siguldā.

Jūrmalas pilsētas sportisti piedalījās Pasaules čempionātā junioriem akadēmiskajā airēšanā, skeitbordā, snovbordā, starptautiskajās sacensībās karatē Vācijā, Pasaules un Eiropas čempionātos kikboksā, starptautiskajās sacensībās dambretē Nīderlandē, Francijā, starptautiskajās sacensībās futbolā jauniešiem Zviedrijā un Norvēģijā, izcīnot kausus, Eiropas čempionāta sacensību posmos ūdens motosportā.

Jūrmalas pilsētā 2005.gadā darbojās dažādas sporta organizācijas: 35 sporta klubi, septiņi skolu sporta klubi, sporta skola, peldēšanas skola un burāšanas skola. Strādāja 31 treneris un 43 sporta skolotāji.

Pašreiz Jūrmalas pilsētā darbojas šādi sporta objekti: deviņas ārstnieciskās vingrošanas zāles, astoņas trenažieru zāles, sešas sacensību prasībām atbilstošas sporta spēļu zāles, deviņi peldbaseini, no kuriem divi ir atbilstoši sacensību prasībām, 20 tenisa korti, no tiem astoņi - slēgtie, mini golfa laukums, jāšanas sporta manēža un laukums, divi jahtklubi, trīs kompleksie skolu sporta laukumi, airēšanas baseins, ūdens slēpošanas bāze, četras biljarda zāles un skeitparks.

Jūrmalas pilsētas izglītības sistēmā tiek realizētas 47 sporta izglītības programmas, no kurām 23 interešu izglītībā, bet 24 ir skolu papildprogrammas.

III 2004., 2005.gada budžeta izpilde

un 2006.gadam pieņemtais budžets

Pašvaldības uzdevums ir organizēt pašvaldības finansu sistēmu ar tās būtisko sastāvdaļu - pašvaldības budžetu. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

2005.gada pašvaldības budžets salīdzinājumā ar 2004.gadu ir pieaudzis, un tas ilustrē iepriekšējos gados aizsāktās pozitīvās tendences pilsētas un valsts ekonomiskajā attīstībā.

2004.gada 15.decembrī ir pieņemti noteikumi Nr.13 ”Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2005.gada budžeta apstiprināšanu”. Budžets 2005.gada laikā vairākkārt tika grozīts, tādējādi precizējot nepieciešamo asignējumu apjomu.

2005.gada 22.decembrī ir pieņemti noteikumi Nr.26 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2006.gada budžeta apstiprināšanu”.

Katras nozares 2006.gada attīstības perspektīvas un prioritātes vispirms ir analizējušas atbildīgās iestādes, bet pēc tam budžeta projekts ir apspriests par nozari atbildīgajās komitejās.

Jūrmalas pilsētas konsolidētais kopbudžets 2004.-2006.gadā

	2004.gada izpilde	2005.gads		Izpilde salīdzinājumā ar 2005.gada plānu		Izpilde salīdzinājumā 2004.gadu		2006.gads Apstiprinātais budžets
		Precizētais plāns	Izpilde	Summa +pārpilde -neizpilde	%	Summa	%
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
I. Ieņēmumi (1+2+3+4)	21279885	24385814	25058951	+673137	102,8	3779066	117,8	27909430
1. Pamatbudžeta ieņēmumi, t.sk.:	18612868	20138965	20655598	+516633	102,6	2042730	111,0	23192003
-nodokļu ieņēmumi	11174145	12598832	13035846	+437014	103,5	1861701	116,7	16100690
-nenodokļu eņēmumi	2872889	3444862	3600310	+155448	104,5	727421	125,3	3149851
-saņemtie maksājumi	4565834	4095271	4019442	-75829	98,2	-546392	88,0	3941462
2. Pamatbudžeta līdzekļu atlikums	1387962	2321452	2321452	0	100,0	933490	167,3	1819606
3. Speciālā budžeta ieņēmumi	901485	1702303	1858807	+156504	109,2	+957322	206,2	2753952
4. Speciālā budžeta līdzekļu atlikums	377570	223094	223094	0	100,0	-154476	59,1	143869
II. Izdevumi (1+2+3+4)	22424055	28438949	28761286	322337	101,1	6337231	128,3	23382956
1. Pamatbudžeta izdevumi	18823548	26166855	22692393	-3474462	86,7	3868845	120,6	20406742
2. Pamatbudžeta līdzekļu atlikums	2321452	346697	3986992	3640295	1150,0	1665540	171,8	76020
3. Speciālā budžeta izdevumi	1055961	1894509	1701500	-193009	89,8	+645539	161,1	2897821
4. Speciālā budžeta atlikums	223094	30888	380401	+349513	1231,6	+157307	170,5	2373
III. Finansiālā bilance I-II	-1144170	-4053135	-3702335	350800		-2558165		4526474

2005.gada ikmēneša pārskatos kopējais pašvaldības saistību apjoms tika atspoguļots Ls 1 204 180 jeb 8,23% no pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem. 2006.gada 1.janvārī Jūrmalas pilsētai bija 18 kredītsaistības, tajā skaitā:

· kredīti, kas saņemti no Valsts kases iepriekšējos gados (atlikusī summa bez kredītprocentiem):

- Jomas ielas rekonstrukcijai Ls 260 000,

- katlumājas rekonstrukcijai Aizputes ielā 1a Ls 21 670,

- gāzes degļu nomaiņai katlumājām Slokas ielā 47a un Ormaņu ielā 6 Ls 33 530,

- siltumtrases „Kauguri 2” rekonstrukcijai Ls 43 171,

- Jomas ielas 2. kārtas rekonstrukcijai Ls 920 000;

- Lielupes tilta ar pievedceļiem rekonstrukcijai Ls 620 000;

- Jūrmalas pilsētas muzeja 2.kārtas rekonstrukcijai Ls 225 000;

- Jūrmalas pilsētas muzeja 2.kārtas rekonstrukcijai Ls 198 000;

- Majoru pamatskolas A korpusa renovācijai Ls 207 350;

- sākumskolas „Taurenītis” sporta zāles celtniecībai Ls 210 000;

- sociālās mājas Nometņu ielā 2a renovācijai Ls 670 000;

- pirmskolas izglītības iestādes celtniecībai Ls 156 500.

· 2005.gadā no Valsts kases saņemtie kredīti:

- sākumskolas „Taurenītis” sporta zāles celtniecībai Ls 843 800;

- ūdenssaimniecības attīstības projektam Ls 1 004 335;

- Lielupes tilta ar pievedceļiem rekonstrukcijai Ls 936 000;

- Tirgoņu ielas rekonstrukcijai Ls 457 940;

- Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijai Ls 524 500;

- Slokas sporta kompleksa būvniecībai Ls 842 000;

· sniegtie galvojumi:

- ūdenssaimniecības attīstības projektam Ls 1 482 916.

Pašvaldībā pašreiz ir 31 budžeta iestāde.

Pamatbudžets ir budžeta ieņēmumu galvenā daļa, ko veido nodokļu ieņēmumi: iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma (par zemi, kā arī par ēkām un būvēm) un azartspēļu nodokļi, nenodokļu ieņēmumi, kuros ietilpst maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, dažādas pašvaldības nodevas un citi ieņēmumi.

Ieņēmumi

2005.gada konsolidētā pašvaldības budžeta ieņēmumi ir Ls 25 058 951 jeb pārpilde ir Ls 673 137, pamatbudžeta ieņēmumi pārpildīti par Ls 516 633 jeb 2,6% – galvenokārt uz nodokļu ieņēmumu rēķina, bet speciālā budžeta ieņēmumi pārpildīti par Ls 156 504 jeb 9,2%. Salīdzinājumā ar 2004.gadu nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par Ls 437 014 jeb 3,5%, bet nenodokļu ieņēmumi palielinājušies par Ls 155 448 jeb 4,5%.

Nodokļu ieņēmumi

	2004.gada izpilde	2005.gads		Izpilde salīdzinājumā ar 2005.gada plānu		Izpilde salīdzinājumā ar 2004.gadu		2006.gads
		Precizētais plāns	Izpilde	Summa +pārpilde -neizpilde	%	Summa	%	Apstiprinātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	8945722	10327200	10567739	+240539	102,3	1622017	118,1	13648214
Nekustamā īpašuma nodoklis, t.sk.:	2171822	2205198	2395253	+190055	109,0	223431	110,3	2387476
-nekustamā īpašuma nodoklis par zemi	1731966	1789784	1822485	+32701	101,8	90519	105,2	1867286
-nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm	439856	415414	572768	+157354	137,9	132912	130,2	520190
Azartspēļu nodoklis	56601	66434	72854	+6420	109,7	16253	128,7	65000

Iedzīvotāju ienākuma nodokli Jūrmalas pilsēta saņem atskaitījumu veidā no Valsts kases. Ņemot vērā valsts straujo ekonomisko izaugsmi un darba algas palielinājumu, 2005.gadā papildus no valsts kases tika saņemti Ls 240 539.

Nekustamā īpašuma nodokļa plāns pārpildīts par Ls 190 055 jeb par 9,0%.

Iepriekšējos gados bija vērojams, ka gada plāns šajā ieņēmumu veidā praktiski nekad netika izpildīts, bet, mainoties iekasējamības koeficientam no 0,95 uz 0,9, ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa par zemi tika pārpildīti par Ls 32 701 jeb par 1,8% salīdzinājumā ar plānu.

2005.gadā ir pieaudzis arī nodokļa maksātāju skaits, t.i.:

- uz 2006.gada 1.janvāri – 21 322;

- uz 2005.gada 1.janvāri – 19 909.

Jāatzīmē, ka 2005.gadā 1 091 maksātājs saņēma atvieglojumus kopējā summā par Ls 74 938.

Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi pārpildi sekmēja arī pašvaldības darbs ar parādniekiem, jo iepriekšējo gadu parādu maksājumi tika iekasēti Ls 208 647 apjomā, līdz ar to vairs nav ilgstošu nodokļu nemaksātāju, pamatā parādnieki ir tie, kas nav veikuši iepriekšējā taksācijas gada pēdējo maksājumu.

Nekustamā īpašuma nodoklis ēkām un būvēm pārpildīts par Ls 157 354, jo 2005.gadā ir palielinājies maksātāju skaits, tajā skaitā, nodokli sākuši maksāt arī lielu investīciju projektu realizētāji - SIA „Akvaparks”, SIA „Dantels”, kuri iepriekšējos gados bija atbrīvoti no nodokļa maksāšanas. Turklāt daļai komercsabiedrību tika veikti pārrēķini - SIA „VN Rīgas līcis”, SIA „Odisons”.

Jāatzīmē, ka kopējais nekustamā īpašuma nodokļa parāds par ēkām un būvēm ir Ls 98 527, no tā maksātnespējīgās a/s „Jūraslīcis” parāds ir Ls 49 430.

Azartspēļu nodoklis pārpildīts par Ls 6 420 jeb par 9,7%, jo 2005.gadā 14 firmas veica maksājumus pašvaldības budžetā par 343 darbībā esošiem automātiem un 2005.gadā pilsētā sāka strādāt jauns nodokļa maksātājs - SIA „Olimpic Casino Latvia”.

Nenodokļu ieņēmumi

	2004.gada izpilde	2005.gads		Izpilde salīdzinājumā ar 2005.gada plānu		Izpilde salīdzinājumā ar 2004.gadu		2006.gads
		Precizētais plāns	Izpilde	Summa +pārpilde -neizpilde	%	Summa	%	Apstiprinātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma	7204	17240	11537	-5703	66,0	4333	160,2	24000
Valsts un pašvaldību nodevas un maksājumi	1659438	1606804	1790133	+183329	111,4	130695	107,9	1626000
Maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem	418335	584643	542473	-42170	92,8	124138	129,7	639851
Sodi un sankcijas	38724	58000	60131	2131	103,7	21407	155,3	60000
Pārējie nenodokļu ieņēmumi	134657	165998	181284	15286	109,2	46627	134,6	60000
Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nekustamā īpašuma pārdošanas	614531	1012177	1014752	2575	100,3	400221	165,1	740000

Ieņēmumi no uzņēmējdarbības īpašuma iekasēti par Ls 5 703 mazāk, jo Jūrmalas pilsētas dome pirms termiņa norēķinājās par SIA „Jūrmalas siltums” aizdevumiem 2005.gadā.

Valsts (pašvaldības) nodevas un maksājumi iekasēti Ls 183 329 jeb par 11,4% vairāk. Pārpildi galvenokārt veidoja caurlaižu nodeva Ls 120 128 apmērā, kas skaidrojams ar Jūrmalā dzīvojošo lietošanā esošo automašīnu skaita pieaugumu (decembrī šie iedzīvotāji iegādājās caurlaides jaunajam gadam). No 2005.gada pašvaldības budžetā ieskaita valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu, civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu, kopumā saņemti Ls 11 997. Pārējo pārpildi veido ieņēmumi no zemes nomas Ls 36 864 un telpu nomas Ls 2 686. 2005.gadā darbojās 217 noslēgtie telpu līgumi, 427 zemes nomas līgumi, kā arī 21 pludmales nomas līgums. 2005.gadā Jūrmalas pašvaldībā kūrortnodevu maksāja 64 maksātāji, līdz ar to ieņēmumi 2005.gadā palielinājās par Ls 13 007 vairāk nekā 2004.gadā.

Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem nav iegūti Ls 42 170 apmērā, jo 2005.gadā plānotajā apjomā netika izīrētas telpas, netika iekasēti ieņēmumi par bērnu ēdināšanu vasaras periodā slēgto grupu dēļ, kā arī vecāku atvaļinājuma vai bērnu slimošanas laikā, kā arī samazinājās ieņēmumi no auto apmācības kursiem.

Ieņēmumi no sodiem un sankcijām pārpildīti tikai par Ls 2 131 jeb par 3,7%.

Pārējos ieņēmumos galvenokārt parādās procenti, kas tiek samaksāti pašvaldībai par līdzekļu atlikumu noguldīšanu depozītā. 2005.gadā pārējie nenodokļu ieņēmumi pārpildīti par Ls 15 286 jeb par 9,2%.

2005.gada pārskats rāda, ka ieņēmumu daļā maksājumos no valsts budžeta ir neizpilde Ls 72 726 apjomā, kas galvenokārt ir uz neieskaitīto līdzekļu rēķina INTERREG starptautiskā projekta „Pludmales patruļa” realizācijai.

Ieņēmumu no pašvaldībai piekritīgās mantas realizācijas izpilde ikgadēji nav prognozējama, jo pārdošana notiek ar izsoles palīdzību. 2005.gadā, apstiprinot budžetu, tika plānoti ieņēmumi Ls 254 000 apjomā, taču jau līdz 1.maijam bija ieņemti Ls 1 012 177, kas pārsniedza plānu par Ls 758 177. Tas tika precizēts budžeta grozījumos, tādēļ gada beigās pārpilde ir tikai Ls 2 575.

Speciālais budžets

Ieņēmumi

	2004. gada izpilde	2005.gads		Izpilde salīdzinājumā ar 2005.gada plānu		Izpilde salīdzinājumā ar 2004.gadu		2006.gadu
		Precizētais plāns	Kases izpilde	Summa + pārpilde - neizpilde	%	Summa + pārpilde - neizpilde	%	Apstiprinātais speciālais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Speciālā budžeta ieņēmumi kopā	901485	1 702303	1 858807	+156504	109,1	+957322	206,2	2753952
Kopā ieņēmumi ar īpašu mērķi	884736	1 661490	1 835371	+173881	110,4	+950635	207,4	2726552
- privatizācijas fonds	89514	700000	879973	+179673	125,7	+790459	983,0	1800000
- autoceļu fonds	638216	663191	663445	+254	100,0	+25229	103,9	663332
- dabas resursu nodoklis	59026	105000	116590	+1159	111,0	+57564	197,5	105000
-pārējie ieņēmumi ar īpašu mērķi	97980	193299	175363	-17936	90,7	+77383	178,9	158220
Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem	16749	40813	23436	-17377	57,4	+6687	139,9	27400

Izdevumi

	2004. gada izpilde	2005.gads		Izpilde salīdzinājumā ar 2005.gada plānu		Izpilde salīdzinājumā ar 2004.gadu		2006.gads
		Precizētais plāns	Kases izpilde	Summa + pārpilde - neizpilde	%	Summa + pārpilde - neizpilde	%	Apstiprinātais speciālais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Speciālā budžeta izdevumi kopā	1055961	1894509	1701500	-193009	89,8	+645539	161,1	2897821
Kopā ieņēmumi ar īpašu mērķi	1041516	1848522	1677337	-171185	90,7	+635821	161,0	2867247
- privatizācijas fonds	25006	769248	730070	-39178	94,9	+705064	2919,5	1824342
-autoceļu fonds	858826	729346	726857	-1489	99,6	-131969	84,6	687574
- dabas resursu nodoklis	55092	159655	51958	-107697	32,5	-3134	94,3	105698
-pārējie ieņēmumi ar īpašu mērķi	102592	191273	168452	-22821	88,0	+35860	164,1	249633
Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem	14445	45987	24163	-21824	52,5	+9718	167,2	30574

Kopumā pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu daļa izpildīta par 109,1% jeb kases ieņēmumi pārsniedz plānotos par Ls 156 504.

Privatizācijas fonda ieņēmumu pārpilde salīdzinājumā ar plānu ir Ls 179 673 jeb 125,7%. Ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar plānu skaidrojams ar dzīvojamo māju privatizācijas procesa turpināšanos, kā arī ar vairāku tādu objektu privatizāciju, kas nebija iekļauti darba plānā, apstiprinot 2005.gada budžetu. Lai gan ieņēmumi ir izpildīti, faktiskie izdevumi nav izpildīti par Ls 39 178, jo netika apgūti strūklakas izbūvei Majoros paredzētie līdzekļi, kā arī pilnībā neapguva Kļavu ielas un Poruka prospekta rekonstrukcijai paredzētos līdzekļus.

2005.gadā no valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem/ielām pašvaldības Autoceļu fondā ir pārskaitīts par Ls 254 vairāk līdzekļu, nekā plānots. Faktiskie izdevumi ir 99,6%, netika apgūti Ls 1 489, tāpēc palielinājās speciālā budžeta atlikums gada beigās.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumu izpilde pārsniedz plānoto par Ls 1 159 jeb ieņēmumu izpilde ir 111,0%. Arī faktiskie izdevumi atšķiras no plānotajiem par Ls 107 697 jeb izpilde ir 32,5%. Līdzekļi netika apgūti, jo SIA „Jūrmalas ūdens” neizlietoja ūdensvada un kanalizācijas kolektora izbūvei pie Kauguru glābšanas stacijas paredzētos līdzekļus Ls 95 000. Tāpat mazāk līdzekļu bija nepieciešams analīžu veikšanai peldūdeņiem Rīgas līča Jūrmalas pludmalēs un zivju mazuļu izlaišanai Jūrmalas ūdenstilpnēs.

Pārējo ieņēmumu ar īpašu mērķi faktiskie ieņēmumi ir par Ls 17 936 jeb 90,7% mazāki, nekā plānots. Līdz ar to arī izdevumi ir par Ls 22 821 mazāki, nekā plānots. Reālie ieņēmumi šajā pozīcijā ir samazinājušies tāpēc, ka Pašvaldības policija par Ls 7 044 iekasēja mazāk soda naudas, nekā plānots, jo precīzi plānot ieņēmumus no naudas sodiem par valsts likumu un pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu pārkāpumiem nav iespējams. Arī pašvaldības budžeta iestādes bija iesniegušas pieteikumus uz dažādiem projektu konkursiem, kuri galu galā netika atbalstīti. Tā Vaivaru pamatskolai plānotie ieņēmumi no piedalīšanās dažādos projektos ir par Ls 7 753 mazāki, nekā plānots.

Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem ar norādītu mērķi ir izpildīti par 57,4% jeb tie ir par Ls 17 377 mazāki, nekā plānotie, līdz ar to arī faktiskie izdevumi ir izpildīti par 52,5%, jo vasaras sezonā notikušajiem kultūras pasākumiem („Tu esi pamanīts”) tika saziedots mazāk līdzekļu, nekā sākotnēji bija paredzēts, kā arī vecāku ziedojumi izglītības iestādēs bija mazāki, nekā plānots.

Izdevumi

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu daļa nav izpildīta par Ls 3 474 462 jeb plāns realizēts par 86,7%.

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc valdības funkcijām

Nozare	2005.gads			Izpilde salīdzinājumā ar 2005.gada plānu		2006.gads
	Plāns	Izpilde	Īpatsvars	Summa +pārpilde -neizpilde	%	Apstiprinātais budžets
Izdevumi kopā	26166855	22692393	100,0	-3474462	86,7	20406742
Pārvalde	2788367	2569933	11,3	-218434	92,2	3097623
Sabiedriskā kārtība	833078	723044	3,2	-110034	86,8	888423
Izglītība	8700598	8418365	37,1	-282233	96,8	4794967
Veselības aprūpe	197233	190063	0,8	-7170	96,4	159250
Sociālā nodrošināšana	2387226	2264089	10,0	-123137	94,8	1972114
Dzīvokļu un komunālā saimniecība	3084902	2587255	11,4	-497647	83,9	2679840
Kultūra un sports	3109291	1420563	6,3	-1688728	45,7	2096487
Transports, sakari	2364789	2305070	10,2	-59719	97,5	713170
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti	749509	366372	1,6	-383137	48,9	712898
Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās	1951862	1847639	8,1	-104223	94,7	3291970

Pārvaldes nozarē uzturēšanai un administratīvo ēku remontam 2005.gadā izlietoti Ls 2 569 933 jeb plāns neizpildīts par 7,8%, jeb Ls 218 434.

Neizpildes galvenie iemesli meklējami:

· neapgūtā darba algas fondā Ls 65 992 un sociālajā nodoklī Ls 18 129;

· tika lauzts līgums par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu Ls 14 650;

· netika iepirkti plānotie pamatlīdzekļi Ls 58 013 apjomā;

· netika veikti ēku kapitālie un kabinetu kārtējie remonti kopumā par Ls 22 630.

Sabiedrisko kārtību pilsētā nodrošina Pašvaldības policija un PSIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” ar savu struktūrvienību – glābšanas dienestu. Šajā nozarē atspoguļojas izdevumi, kas nodrošina īpaša režīma zonas kontroli Jūrmalas pilsētā, kā arī starptautiskā projekta „Pludmales patruļa” realizācijai nepieciešamais finansējums. Kopējie neapgūtie līdzekļi šajā sfērā bija Ls 110 034 jeb plāns tika izpildīts 86,8% apmērā, tajā skaitā:

· ar caurlaižu nodevas iekasēšanu saistītie izdevumi netika apgūti Ls 17 022 apjomā, galvenokārt uz darba algas fonda ekonomijas rēķina;

· tā kā projekts netika realizēts atbilstoši plānotajam grafikam, tad neapgūti palika līdzekļi Ls 114 426 apjomā, tai skaitā, pašvaldības līdzekļi Ls 70 551.

Izglītības nozarē neapguva līdzekļus Ls 282 233 apmērā, jo veidojās darba algas ekonomija tāpēc, ka valstī netika palielināts pedagogu atalgojums, līdz ar to arī pašvaldībai nevajadzēja palielināt algas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Ekonomija veidojās komunālo maksājumu izdevumos – par elektroenerģiju, par apkuri, par ūdeni un kanalizāciju. Ieekonomēti līdzekļi par telefona sarunām un interneta pakalpojumiem.

Veselības aprūpes nozarē plāna neizpilde ir Ls 7 170. Tas izskaidrojams ar to, ka diennakts aptieka savu darbību uzsāka tikai 2005.gada februārī un vasarā vienu mēnesi nestrādāja; kā arī 2005.gadā samazinājās pakalpojumu skaits klientiem, kam nepieciešama ortodontiska un zobu sakodiena anomālijas regulēšanas ārstniecība.

Sociālās nodrošināšanas nozares līdzekļi neizpildīti par Ls 123 137 vai izdevumi apgūti par 94,8%. Viens no iemesliem, kādēļ netika apgūti izdevumi, ir iedzīvotāju dzīveslīmeņa paaugstināšanās, reizē nepaplašinot sociālo pabalstu saņēmēju loku.

Dzīvokļu un komunālās saimniecības nozares neizpilde bija Ls 497 647, jo 2005.gadā netika apgūti šādi līdzekļi:

· Ls 457 572 - ūdenssaimniecības attīstības projektā Kauguru atdzelžošanas stacijas būvniecība;

· Ls 12 740, jo netika uzsākta jaunas ēkas Pils ielā 1 projektēšana;

· Ls 8 775 netika apgūti mežu un ielu apsaimniekošanai paredzētie līdzekļi.

Izdevumu sadaļa kultūras, sporta un reliģijas nozarē izpildīta tikai par 45,7% jeb neizpilde bija Ls 1 688 728. 2005.gada budžetā Ls 927 245 bija paredzēti Slokas sporta kompleksa būvniecībai – tribīņu izbūvei pie sporta laukuma un Tirzas ielas komunikāciju izbūvei un rekonstrukcijai, taču paguva izlietot tikai Ls 15 461 projekta precizēšanai.

Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijai arī netika apgūts finansējums Ls 374 640, bet tie ir kredītlīdzekļi konkrēti šim mērķim. Turklāt Jūrmalas pilsētā ir paredzēts izveidot atpūtas parku Dzintaros, kura projektēšanai un būvniecības uzsākšanai paredzēja Ls 106 880, taču pabeigta tika tikai projektēšana, līdz ar to līdzekļu ekonomija ir Ls 87 948.

2005.gada budžetā bija paredzēts uzsākt arī pašvaldības ēkas Jūras ielā 3 rekonstrukciju par kredītlīdzekļiem Ls 250 000, taču tas netika veikts. Jūrmalas pilsētas muzeja filiāļu ēku kapitālajiem remontiem paredzētie līdzekļi konkursu rezultātā netika apgūti Ls 8 761 apmērā.

Pašvaldība sabiedrisko attiecību veidošanai 2005.gadā izlietoja par Ls 11 010 mazāk, nekā bija plānojusi. Pārējā ekonomija ir vērojama galvenokārt uz dažādu pakalpojumu, tajā skaitā, komunālo maksājumu rēķina pašvaldības kultūras iestādēs.

Transporta, sakaru nozarē ceļu un ielu rekonstrukcijai paredzētie līdzekļi 2005.gadā apgūti 97,5% apmērā jeb neapgūti ir Ls 59 719 uz Lielupes tilta un Tirgoņu ielas rekonstrukcijas rēķina.

Pārējā ekonomiskā darbībā neapgūti palika Ls 383 137, jo galvenais iemesls bija nekustamā īpašuma iegāde Vārnukrogā par Ls 348 418, kas līdz gada beigām netika pārskaitīti, pārējā ekonomija radās pilsētas attīstībai paredzētajiem līdzekļiem – Ls 34 719, kas netika izlietoti konsultantu darba apmaksai projektu sagatavošanā.

Pārējie izdevumi netika apgūti Ls 104 223 apmērā, tajā skaitā.:

· Ls 14 871 - nodokļu parāda piedziņa, sludinājumi, kompensāciju izmaksas u.c.;

· Ls 20 499 - domes rezerves fonds;

· Ls 30 765- savstarpējie norēķini starp pašvaldībām projekta „Pludmales patruļa” realizācijā;

· Ls 38 088 - PVN nomaksa.

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu struktūra pēc ekonomiskās klasifikācijas

	2004.gada izpilde	2005.gads		2005.gada izpilde salīdzinājumā ar plānu		Izpilde salīdzinājumā ar 2004.gadu		2006.gads
		Precizētais plāns	Izpilde	Summa +pārpilde -neizpilde	%	Summa	%	Apstipri-nātais budžets
1	2	3	4	5=4-3	6=4/3	7=4-2	8=4/2	9
Izdevumi kopā	18823548	26166855	22692393	-3443697	86,1	2420131	113,0	29882980
Uzturēšanas izdevumi, t.sk.	13482216	16439812	15773407	-635640	95,8	842477	106,3	19831115
- atalgojumi	5775173	7131600	7007812	-123788	98,3	1232639	121,3	8270255
- darba devēju soc. apdr. iemaksas	1329094	1674257	1629516	-44741	97,3	300422	122,6	1984083
- komandējumu izdevumi	42919	64946	58939	-6007	90,8	16020	137,3	44533
- pakalpojumu apmaksa	2265390	2719271	2510145	-209126	92,3	244755	110,8	3435091
- materiālu, energoresursu, inventāra iegāde	1599127	2253892	2082884	-171008	92,4	483757	130,3	2376911
- grāmatu un žurnālu iegāde	54077	60997	60505	-492	99,2	6428	111,9	59047
- % maksājumi	167273	250372	250372	0	100,0	83099	149,7	574811
- subsīdijas un dotācijas	2249163	2284477	2173234	-111243	95,1	-75929	96,6	3086384
Izdevumi kapitālieguldījumiem t.sk.	5341332	9727043	6918986	-2808057	71,1	1577654	129,5	10051865
- kapitālie izdevumi	1190735	2522847	1997846	-525001	79,2	807111	167,8	1586854
- zemes iegāde	36000	128000	128000	0	100,0	92000	355,6	251582
- investīcijas	4114597	7076196	4793140	-2283056	67,7	678543	116,5	8213429

Atalgojumi salīdzinājumā ar 2004.gadu palielinājušies par 21,3%. To noteica minimālās algas celšanās un darba algas fonda paaugstināšana par 10% visām no pašvaldības budžeta finansētajām iestādēm. Līdz ar to ir palielinājusies arī darba devēja sociālā nodokļa nomaksa.

Komandējumu izdevumi 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu palielinājušies par Ls 16 020 jeb 37,3%.

Pakalpojumu apmaksa 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu pieaugusi par Ls 244 757 jeb 10,8%, jo 2005.gadā pieauguši līdzekļi kārtējiem remontiem.

2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu pieauguši materiālu, energoresursu, inventāra iegādes izdevumi par Ls 483 757. Tas izskaidrojams ar to, ka 2005.gadā izglītības iestādēm tika piešķirti līdzekļi remontmateriālu iegādei, elektroiekārtu remontam un materiāliem, kā arī tika piešķirts vairāk līdzekļu mācību līdzekļu iegādei.

Jūrmalas pilsētas domes pārskata formā neietvertie izdevumi

Valdības klasifikācijas kods, kurā izdevumi ir veikti	Mērķis	Valdības klasifikācijas kods, kurā izdevumi ir atspoguļoti gada pārskatā	Plāns (Ls)	Izpilde (Ls)
03.110	Jūrmalas pilsētas domei asignējumi īpaša režīma zonas nodrošināšanai	03.110	131 817	114 795
04.500	Izglītības pārvaldes centralizētās grāmatvedības izdevumi	04.010	61 016	61 016
05.150	PSIA „Ātrā palīdzība” pamatlīdzekļu iegādei	05.250	9 000	9 000
05.700	Labklājības pārvaldei asignētie līdzekļi dažādu veselības un tās profilakses programmu nodrošinājumam	05.700	50 053	43 800
08.300	Jūrmalas pilsētas domei izdevumi sabiedrisko attiecību veidošanai	08.270	113 096	101 471
06.010	Labklājības pārvaldes jumta remonta izdevumus segšanai (vētras seku likvidēšanai)	08.250	12 207	12 207
13.010	Jūrmalas pilsētas domei izdevumi pilsētas attīstības veicināšanai	13.600	57 620	24 947

IV Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzdalība

radniecīgo uzņēmumu kapitālā

(ar pašvaldības ieguldījumu kapitālā virs 50%)

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai 2005.gadā ir ilgtermiņa ieguldījumi šādās sabiedrībās ar 100% pašvaldības kapitālu:

1. SIA “Jūrmalas ūdens”,

2. SIA “Jūrmalas siltums”,

3. SIA “Bulduru slimnīca”,

4. SIA “Jūrmalas namsaimnieks”,

5. SIA “Jūrmalas gaisma”,

6. SIA „Dzintaru koncertzāle”,

7. Pašvaldības SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība”,

8. Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs”,

9. Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca”,

10. Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”,

11. Pašvaldības SIA „Jūrmalas attīstības projekti”.

1. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 15.aprīlī. Līdz pārreģistrācijai tā bija bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens”.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls 2005.gada laikā palielināts par Ls 95 000, gada beigās tas ir Ls 3 467 619.

SIA izpildinstitūciju – padomes un valdes sastāvā - katrā ir pa četriem locekļiem.

SIA “Jūrmalas ūdens” darbības pamatvirziens ir nepārtraukta iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu apgāde ar dzeramo ūdeni un izmantoto notekūdeņu novadīšana šim nolūkam paredzētās vietās.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” 2005.gada rezultāts ir zaudējumi Ls 43 659, kas radušies tāpēc, ka ir samazinājies padotā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzums, kā arī inflācijas dēļ ir paaugstinājušās materiālu un pakalpojumu cenas.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” 2005.gada kopējie ieņēmumi Ls 2 348 651, tajā skaitā, neto apgrozījums Ls 2 151 887. Neto apgrozījuma lielāko daļu – 76,9% - veido ieņēmumi par ūdens realizāciju un kanalizācijas novadīšanu, 23,1% - abonentu maksa.

2005.gadā turpinās SIA “Jūrmalas ūdens” darbība ilgtermiņa projekta „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros.

Vidējais nodarbināto personu skaits gadā - 272 cilvēki.

2. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 6.aprīlī. Līdz pārreģistrācijai tā bija pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums”.

Valdes sastāvā ir četri cilvēki.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls Ls 1 109 396.

Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” pamatdarbība ir siltumenerģijas ražošana, pārvadīšana, sadale un realizācija, lai centralizēti nodrošinātu Jūrmalas pilsētas iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas ar karsto ūdeni un apkures sezonas laikā telpu apsildīšanu.

Sabiedrības pārskata gada darbības rezultāts ir peļņa Ls 7 460.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” 2005.gada kopējie ieņēmumi Ls 3 958 732, no tā neto apgrozījums Ls 3 769 966,79.

2005.gada izmaksas ir Ls 3 951 272, tās pieaugušas par 4,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” 2005.gadā veicis rekonstrukcijas darbus un iegādājies pamatlīdzekļus kopsummā par Ls 262 080.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” vidēji strādā 204 darbinieki. 2005.gada uzņēmumā strādājošo vidējā bruto darba samaksa mēnesī bija Ls 231,40.

3. Jūrmalas pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 5.maijā. Līdz pārreģistrācijai tā bija Privatizējamā bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA „Bulduru slimnīca”.

Sabiedrības pamatkapitāls 2005.gada laikā palielināts par Ls 134 000, gada beigās tas ir Ls 620 928. 2006.gadā plānots pamatkapitāla palielinājums par Ls 50 000.

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca” sniedz iedzīvotājiem neatliekamo un ambulatoro medicīnisko palīdzību, veic plānveida stacionāro ārstēšanu.gadā vidēji darbojas 164 stacionārās gultas.

Tā kā kapitālsabiedrībai SIA “Bulduru slimnīca” 2005.gada pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, pieejami ir pašvaldības SIA “Bulduru slimnīca” 2004.gada darbības rezultāti.

Pašvaldības SIA „Bulduru slimnīca” 2004.gada neto apgrozījums bija Ls 1 415 986, no tā 79,9% - ieņēmumi par stacionāra un ambulatorajiem pakalpojumiem.

2004.gada darbības rezultāts – zaudējumi Ls 10 903.

Vienas gultas dienas vērtība 2004.gadā – Ls 28,53, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies par 17%.

Vidējais darbinieku skaits 2004.gadā - 272. Vidējā darba samaksa mēnesī – Ls 219.43.

4. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 20.aprīlī. Līdz pārreģistrācijai tā bija bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks”.

Valdes sastāvā ir viens loceklis.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls Ls 674 824.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pamatdarbība ir māju pārvaldīšana un apsaimniekošana un ar apsaimniekošanu saistītu pakalpojumu sniegšana namīpašumu īrniekiem un īpašniekiem, kā arī komunālo pakalpojumu nodrošināšana māju iedzīvotājiem, tajā skaitā maksas par komunālajiem pakalpojumiem iekasēšana.

Kapitālsabiedrības pārskata gada rezultāts – peļņa Ls 62 608.

2005.gada neto apgrozījums ir Ls 1 702 226, pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu – 36,1%. No neto apgrozījuma 86,0% veido ieņēmumi par dzīvokļu apsaimniekošanu un dzīvojamo ēku īri.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2005.gadā uzsācis dzīvojamo māju siltummezglu un inženiertīklu rekonstrukcijas projektu, kuru paredzēts realizēt līdz 2006.gada beigām. Projekta realizācijai tiek ņemts kredīts A/S „Hansabanka” Ls 1 100 000 apjomā.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” vidējais darbinieku skaits 2005.gadā 260 cilvēku, vidējā darba samaksa – Ls 203.

5. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 29.aprīlī. Līdz tam bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls Ls 61 310.

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas gaisma” darbības pamatvirziens ir Jūrmalas pilsētas ārējā apgaismošanas elektriskā tīkla ekspluatācija un tehniskā apkalpošana.

Kapitālsabiedrības SIA “Jūrmalas gaisma” pārskata gada rezultāts pēc nodokļu nomaksas – peļņa Ls 15 658.

2005.gada neto apgrozījums ir Ls 709 842, pieaugums pret iepriekšējo pārskata gadu ir 17%. Ieņēmumu struktūrā 68,8% - ielu apgaismošana un luksoforu objektu apkalpošana (pašvaldības pasūtījums), 24% - pārējie pasūtījuma darbi, 7,2% - satiksmes ceļazīmju izgatavošana, uzstādīšana un apkalpošana un autoceļa Rīga – Jūrmala apkalpošana.

Kapitālsabiedrības 2005.gada ražošanas izmaksas ir Ls 578 616, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu tās ir pieaugušas par 11%, administratīvās izmaksas pieaugušas par 5,1%.

SIA “Jūrmalas gaisma” vidējais strādājošo skaits ir 55 darbinieki.

6. SIA “Dzintaru koncertzāle” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 29.aprīlī, pārreģistrējot bezpeļņas organizāciju pašvaldības SIA “Jūrmalas mūzika” par kapitālsabiedrību (mainīts arī nosaukums).

Valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Sabiedrības parakstītais pamatkapitāls – Ls 37 500.

Kapitālsabiedrības pārskata gada rezultāts pēc nodokļu nomaksas – zaudējumi Ls 15 085.

2005.gada ieņēmumi ir Ls 195 396, tajā skaitā, neto apgrozījums – Ls 172 009. Neto apgrozījumu veido ieņēmumi par koncertzāles, estrādes nomu (69,4%), ieņēmumi no reklāmas izvietošanas (12,7%), no autostāvvietas (7,9%) un citi.

SIA “Dzintaru koncertzāle” pamatdarbības virzieni ir koncertzāles apsaimniekošana, izklaides pasākumu organizēšana un pakalpojumu sniegšana. 2005.gada septembrī tika uzsākts Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas un renovācijas 2. etaps. Līdz 2006.gada maijam plānots pabeigt koncertzāles teritorijas un pilsētparka labiekārtošanu.

2005.gada vasaras sezonā notika 85 pasākumi, tajā skaitā, 19 klasiskās mūzikas pasākumi, 32 estrādes mūzikas pasākumi, 16 konkursi - festivāli.

Sabiedrībā pamatdarbā strādājošo skaits ir 24 darbinieki, vasaras sezonā papildus tika pieņemti aptuveni 40 cilvēki. Vidējā darba samaksa Ls 171 mēnesī.

7. Pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 1.decembrī. Līdz 2004.gada 30.novembrim pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Jūrmalas ātrā palīdzība” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls 2005.gada beigās – Ls 57 851. 2006.gada 24.  aprīlī parakstītā pamatkapitāla lielums Ls 67 851.

Valdes sastāvā ir divi locekļi.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība” sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības un pirmās medicīniskās palīdzības pakalpojumus iedzīvotājiem, palīdzību nelaimes, avārijas un katastrofu gadījumos, veic glābšanas darbus uz ūdeņiem un zem ūdens, veic to profilaksi, Jūrmalas iedzīvotāju un atpūtnieku medicīnisko apkalpošanu.

2005.gadā SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apkalpoja 11 076 pacientus, no tiem hospitalizējot 5 197 pacientus. Glābšanas dienests uz ūdeņiem 2005.gadā sniedza dažāda veida palīdzību 879 cietušajiem, tajā skaitā, 155 bērniem. Glābēji veica arī profilaktisko darbu.

SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” 2005.gada ieņēmumi ir Ls 435 261, par 18,4% vairāk nekā 2004.gadā. Ieņēmumu struktūrā lielākais īpatsvars – 74,2% ir valsts finansējumam, pašvaldības pasūtījums ir 25,8%.

2005.gada izmaksas ir Ls 434 769, par 13,7% lielākas nekā 2004.gadā.

SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” 2005.gada rezultāts – peļņa Ls 492, 2004.gada rezultāts bija zaudējumi Ls 14 594.

Vidējais nodarbināto personu skaits gadā 97 cilvēki.

8. Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 1.decembrī. Līdz tam bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA „Kauguru veselības aprūpes centrs” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls gada laikā palielināts par Ls 41 200 un tas ir Ls 76 307.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir viens loceklis.

Kapitālsabiedrības pārskata gada rezultāts pirms nodokļiem – zaudējumi Ls 2 254, pēc nodokļiem – zaudējumi Ls 9 053.

SIA “Kauguru veselības centrs” 2005.gada ieņēmumi Ls 410 386, no tiem neto apgrozījums ir Ls 368 706, tā pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu – 7,3%. Neto apgrozījumu veido Viduslatvijas Slimokases finansējums (71,5%) un maksas pakalpojumi (28,5%). Sabiedrība pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus gūst no telpu nomas, transporta un citiem pakalpojumiem, 2005.gadā gūstot Ls 41 659.

Pašvaldības SIA “Kauguru veselības centrs” darbības galvenie veidi – ambulatorie pakalpojumi. 2005.gadā apmeklējumu skaits pie ārstiem bija 39 245. Kopējais laboratorijas analīžu skaits – 144 697. Fluorogrāfiski izmeklēto personu skaits – 4 307, izmeklējumi fizikālās terapijas kabinetā – 4 036, RTG izmeklējumi - 6 450, EKG skaits - 2 251, citoloģiski izmeklēto sieviešu skaits - 3 700.

Sabiedrībā vidēji strādā 93 cilvēki.

9. Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 11.novembrī. Līdz 2004.gada 30.novembrim pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Slokas slimnīca” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls 2005.gadā bija Ls 20 305.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir viens loceklis.

Pašvaldības SIA “Slokas slimnīca” darbības veidi: stacionāra ārstēšana terapijas nodaļā (20 vietas), sociālā un veselības aprūpe (nodaļā 20 vietas), garīga rakstura traucējumu klientu aprūpe pansionāta nodaļā (55 vietas), vecu, slimu cilvēku aprūpe sociālās aprūpes nodaļā (25 vietas). Ar 2005.gada 1.janvāri Atbalsta centrs bērniem „Paspārne” vairs nav Slokas slimnīcas struktūrvienība.

Kapitālsabiedrības pārskata gada darbības rezultāts – zaudējumi Ls 11 647.

2005.gada kopējie ieņēmumi ir Ls 273 573, no tā neto apgrozījums veido Ls 272 886, salīdzinājumnā ar 2005.gadu tas ir 98,3%.

49,9% no neto apgrozījuma veido valsts finansējums, 19,4% - pašvaldības līdzekļi, 26,0% klientu pensiju daļa un līdzdalības maksa.

Nodarbināto personu vidējais skaits gadā - 72 cilvēki.

10. Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” ierakstīta LR Komercreģistrā 2004.gada 1.decembrī.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” darbības veids ir apbedīšanas pakalpojumi, kapu teritorijas kopšana un kapa vietu reģistrācija un uzskaite.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir viens loceklis.

Pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir Ls 9 101. 2006.gadā plānots pamatkapitāla palielinājums par Ls 30 000.

Kapitālsabiedrības pārskata gada darbības rezultāts – zaudējumi Ls 453.

2005.gada ieņēmumi Ls 64 661, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ieņēmumiem tie veido 113,6%. Ieņēmumu struktūrā 44,1% - pašvaldības pasūtījums, 33,9% -apbedīšanas pakalpojumi, 20,0% - kapa vietu reģistrācija un uzskaite, 2% - avārijas koku zāģēšana.

Pašvaldības kapitālsabiedrības izmaksas 2005.gadā – Ls 65 114, salīdzinājumā ar 2004.gadu tās veido 110,5%. No izmaksu kopējā apjoma personāla izmaksas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ir 74,8%.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” strādā 14 cilvēki.

11. Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” ierakstīta LR Komercreģistrā no 2004.gada 22.novembra.

SIA izpildinstitūcijas - valdes sastāvā ir trīs locekļi.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls – Ls 30 000. 2006.gada 17.martā reģistrēts parakstītais pamatkapitāls Ls 125 000.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” galvenie komercdarbības veidi ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un nekustamā īpašuma mērķprojekti, sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, izīrēšana un iznomāšana, un citi.

Pašvaldības iestādes “Lielupes ostas pārvalde” darbības mērķis - nodrošināt ostas attīstības programmas realizāciju, apsaimniekot valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģu ceļus, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces un akvatoriju, lai nodrošinātu kuģošanu ostā un tās drošību.

Lielupes ostas teritorijas kopplatība 422 ha.

Pārskata perioda darbības rezultāts – peļņa Ls 6 277. Lielupes ostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus, ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaitot rezerves fondā, kurš izlietojams atbilstīgi ostas valdes apstiprinātajiem mērķiem. Rezerves fonda atlikums 2006.gada 1.janvārī – Ls  81 634,50.

Lielupes ostas pārvaldes 2005.gada ieņēmumi bija Ls 79 498,53, no tā Ls 57 043 – Jūrmalas pilsētas pašvaldības finansējums, Ls 16 379 – ieņēmumi no zemes nomas.

Lielupes ostas pārvalde turpina iesākto darbu nekustamā īpašuma sakārtošanā, kā arī veic ostas attīstības projekta izstrādi, meklējot finanšu resursu piesaisti.

Apkopoja:

V.Ramāne

7147593