LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2006.gada 16.novembrī | Nr.17 |
1. Jūrmalas pilsētas sākumskola Zvaniņš (turpmāk tekstā Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības I posma (1.-4.klase), pirmskolas izglītības (t.sk. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei) un interešu izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
3. Skolai ir zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.
4. Skolai ir norēķinu konti bankā.
5. Skola var izmantot savu simboliku un logo.
6. Skolas juridiskā adrese: Lībiešu ielā 19/21, Jūrmalā, LV2016.
II. Darbības mērķis, pamatvirzieni un uzdevumi
7. Skolas darbības mērķis ir:
7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina pirmskolas izglītības programmā, valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu ;
7.2. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
8. Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.
9. Skolas galvenie uzdevumi ir:
9.1. īstenot licencētās pamatizglītības I posma (1.-4.klase) un pirmsskolas izglītības programmas;
9.2. psiholoģiski sagatavot pirmskolas vecuma bērnus pamatizglītības apguvei;
9.3. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
9.4. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
9.5. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
9.6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem(personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni)vai aizbildņiem (turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu pamatizglītības I posma apguvi visiem Skolas izglītojamiem, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei;
9.7. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
9.8. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas un sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
III. Īstenojamās izglītības programmas
10. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.
11. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
11.1. pamatizglītības I posma programma (1.-4.klase) - kods 11011111;
11.2. pirmskolas izglītības programma - kods 01011111.
12. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldi (turpmāk tekstā IP) un iesniedz licencēšanai IZM.
13. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata pedagogi izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
14. Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem pamatizglītības mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos, saskaņojot ar IP, apstiprina Skolas direktors. Pirmskolas rotaļnodarbību tīkls tiek veidots normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, to apstiprina Skolas direktors.
15. Skola ir tiesīga izstrādāt un īstenot interešu izglītības programmas, tās apstiprina Skolas direktors vai viņa deleģēta persona. Ja interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, ir jābūt Dibinātāja piekrišanai.
16. Pēc vecāku ierosinājuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas atbilstoši Skolas iespējām.
17. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.
IV. Izglītības procesa organizācija
18. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums un Skolas darba kārtības noteikumi un Iekšējās kārtības noteikumi.
19. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:
19.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām ;
19.2. kārtību, kādā notiek izglītojamo uzņemšana Skolā un pirmskolā.
20. Par atteikumu bērnu uzņemt 1.klasē direktors informē IP.
21. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.
22. Papildu brīvdienas februārī (1 nedēļu) 1.klasei nosaka direktors pēc saskaņošanas ar IP.
23. Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.
24. Pamatojoties uz MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un Skolas Pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekamā līmenī vai nav vērtējuma.
25. Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu par pēcpārbaudījumu un papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamiem direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu izglītojamā liecībā.
26. Izglītības satura apguve pirmskolā tiek organizēta rotaļu, spēļu un rotaļnodarbību veidā saskaņā ar Skolas direktora apstiprinātu grafiku, kas iekļauj mācību apakšgrupu nodarbībās, individuālo darbu, interešu izglītību un organizētu brīvo laiku.
27. Izglītojamiem ar īpašām pamata vajadzībām skola var atvērt pedagoģiskās korekcijas klases. Tās atver ar Dibinātāja lēmumu, pamatojoties uz Skolas pedagoģiskās padomes priekšlikumu, kas saskaņots ar IP.
28. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-4.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un pirmskolas grupās, maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu, nodarbību slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
29. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts, pirmskolā - rotaļnodarbību grafiks.
30. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto pamatizglītības I posma programmas mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
31. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.
32. Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas tajos var izdarīt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.
33. Vispārējās pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku iesniegumiem un Skolas iespējām.
34. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Skola veic pēc mācību stundām, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku iesniegumiem.
35. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem, īpaši talantīgiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.
36. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.
37. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka Skolas pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā.
38. 1.4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību nosaka direktora apstiprināta tās darbības kārtība.
39. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošo izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.
40. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts pamatizglītības standarta prasībām un direktora apstiprinātu Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.
41. 1.-4.klašu izglītojamiem liecību izsniedz divas reizes gadā katra mācību semestra pēdējā dienā. Otrajā semestrī, izsniedzot liecību, tajā tiek ierakstīts Pedagoģiskās padomes lēmums par skolēna pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu.
V. Izglītojamo pienākumi un tiesības
42. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:
42.1. obligāti apmeklēt mācību stundas un rotaļnodarbības (piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošana pamatizglītības apguvei) atbilstoši stundu un rotaļnodarbību sarakstam;
42.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām ;
42.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;
42.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku;
42.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautībām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
42.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
42.7. ievērot Skolas nolikuma un Skolas Iekšējās kārtības noteikumu prasības;
42.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
42.9. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas,
42.10. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
42.11. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusstundu pasākumos;
42.12. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.
43. Izglītojamo vispārīgās tiesības:
43.1. iegūt bezmaksas pirmskolas un pamatizglītības I posma izglītību ;
43.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
43.3. piedalīties Skolas Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
43.4. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes nolikumam;
43.5. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
43.6. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;
43.7. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
43.8. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
43.9. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas kavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;
43.10. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;
43.11. saņemt psihologa, logopēda un sociālā pedagoga (turpmāk izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.
44. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un viņa vecāki ir par to atbildīgi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
45. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Skolas Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t.sk. pašvaldībai, kuru teritorijā ir reģistrēts izglītojamais).
46. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums, vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda mērs izglītojamam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot direktors, izdodot par to rīkojumu.
47. Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas Iekšējās kārtības noteikumos.
48. Ja izglītojamais tīši vai netīši nodara Skolai materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
49. Par atzinības izteikšanu izglītojamam lemj Skolas pedagoģiskā padome, administrācija, Skolas padome.
VI. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi un tiesības
50. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:
50.1. rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam;
50.2. savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
50.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par viņa savlaicīgu un regulāru ierašanos skolā;
50.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Skolas nolikuma un Iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;
50.5. uzturēt saikni ar skolu, pedagogiem, apmeklēt skolas un klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītojamo atbalsta personālu;
50.6. ievērot un īstenot bērna tiesības, t.sk. uz obligāto izglītību;
50.7. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.
51. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:
51.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolas padomes nolikumam;
51.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;
51.3.ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus;
51.4. nepieciešamības gadījumos saņemt atbalsta personāla konsultāciju.
VII. Skolas vadība
52. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
53. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
54. Skolas direktora galveniepienākumi:
54.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, MK noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, Dibinātāja un IP izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;
54.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
54.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības un arhīva darbu;
54.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;
54.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
54.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
54.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaitā (darba vietu sarakstā);
54.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informējot to par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā par Skolas nolikuma grozījumiem;
54.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;
54.10. nodrošināt Skolas datu bāzes izveidi un uzturēšanu;
54.11. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
54.12. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši apstiprinātai tāmei;
54.13. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolā vai ārpus tās organizētajos pasākumos;
54.14. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta pret bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
54.15. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, IP u.c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām;
54.16. būt atbildīgam par skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medpunkta darbu;
54.17. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
54.18. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu skolā.
55. Skolas direktora vispārīgās tiesības:
55.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;
55.2. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
55.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
55.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību augstākstāvošajās institūcijās;
55.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;
55.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, nozīmēt direktora pienākumu izpildītāju, kuru veic direktora vietnieki;
55.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;
55.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;
55.9. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
55.10. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.
56. Detalizēti Skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.
57. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.
58. Detalizēti Skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.
VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
59. Pedagogu vispārīgie pienākumi:
59.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
59.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz mācību priekšmetu standartiem un programmām;
59.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;
59.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, metodisko komisiju darbā;
59.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
59.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
59.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;
59.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās un rotaļnodarbībās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;
59.9. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolu aktivitātēs;
59.10. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
59.11. savlaicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
59.12. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
59.13. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem.. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, nodarbībās, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu;
59.14. būt atbildīgam par viņa rīcībā nodotajām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās;
59.15. ievērot Skolas darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.
60. Detalizēti pedagogu, sociālā darbinieku, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.
61. Pedagogu vispārīgās tiesības ir:
61.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;
61.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;
61.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
61.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;
61.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu.
62. Skolastehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amatu aprakstos un darba līgumos.
IX. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde
63. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu.
64. Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
65. Skolas padomes uzdevumi:
65.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;
65.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
65.3. piedalīties Skolas darbu pamatjomu vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;
65.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, vecināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojuma līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;
65.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot Iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;
65.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
65.7. skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;
65.8. skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram un Dibinātājam visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
66. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas darbību saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.
67. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi un Skolas ārstniecības persona.
68. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.
69. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
70. Pedagoģiskā padome:
70.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;
70.2. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;
70.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;
70.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
70.5. izskata jautājumus par papildus mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumu noteikšanu izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā, vai nav vērtējuma;
70.6. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Izglītības likumā un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;
70.7. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;
70.8. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;
70.9. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;
70.10. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;
70.11. saskaņo Pedagoģiskās un Metodiskās padomes nolikumus, Skolas mācību gada darba plānu un Nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.
71. Skolas pedagoģiskais konsīlijs - tajā apvienoti pedagogi, kuri māca attiecīgajā klasē un izglītojamo atbalsta personāls. Konsīlijos apspriež pedagogu individuālo pieeju izglītojamam, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar izglītojamo. Pedagoģiskais konsīlijs notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to vada klases audzinātājs, tā norisi protokolē.
72. Valsts pamatizglītības standartā, mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, pirmskolas izglītības programmas prasību izpildei, pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido pirmskolas un sākumskolas metodiskās komisijas (turpmāk Komisija). Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz Komisiju nolikumu, Komisiju darbu pirmskolā vada pirmskolas izglītības metodiķis, sākumskolā - direktora vietnieks izglītības jomā.
73. Skolēnu padome (turpmāk tekstā Padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido skolēni pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv viņu tiesības, intereses.
74. Padome darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, to apstiprina direktors.
75. Padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.
X. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un
Skolas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
76. Skola patstāvīgi izstrādā Darba kārtības noteikumus, Iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šā nolikuma prasībām. Tos apstiprina Skolas direktors.
77. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.
XI. Skolas finansēšanas kārtība
78. Skolas finanšu līdzekļus veido:
78.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
78.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
78.3. citi finanšu līdzekļi.
79. Citus finanšu līdzekļus veido:
79.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
79.2. dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi;
79.3. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
80. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
81. Valsts budžets nodrošina:
81.1. pedagogu darba algas;
81.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;
81.3. mācību grāmatu iegādi.
82. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātājs nodrošina ik gadus, apstiprinātā budžeta ietvaros atbilstoši normatīvo aktu prasībām:
82.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi;
82.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas;
82.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algas;
82.4. grāmatu iegādi;
82.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
82.6. piemaksas pie darba algas;
82.7. remonta un celtniecības darbiem.
83. Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai vai attiecīgi ziedojuma vai dāvinājuma norādītajam mērķim.
84. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta darba algas fonda ekonomijas, piemaksu noteikšanas par darba kvalitāti komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem un direktora apstiprinātu nolikumu.
85. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanām) vai pakalpojumu veidā, sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē un veic to uzskaiti grāmatvedībā. Pēc vecāku labprātīgas iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku gādātiem materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.
86. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
87. Finanšu apriti Skola organizē centralizēti ar IP grāmatvedību.
XII. Skolas saimnieciskā darbība
88. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
89. Skolas direktors ir tiesīgs:
89.1. slēgt īres un nomas līgumus;
89.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.
90. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
91. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.
92. Kontroli par skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
93. Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors un IP speciālists.
XIII. Skolas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība
94. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.
XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
95. Skolas nolikumu apstiprina tā Dibinātājs.
96. Grozījumus skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Skolas direktora, un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.
97. Grozījumus Skolas nolikumā apstiprina Dibinātājs.
XV. Noslēguma jautājums
98. Ar šā nolikuma stāšanos spēkā zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikums Nr.26 Jūrmalas sākumskolas Zvaniņš nolikums.
|
Priekšsēdētājs |
R.Munkevics |