2006.gada 16.novembrī | Nr.18 |
1. Sākumskola Taurenītis (turpmāk tekstā Skola) ir Jūrmalas domes (turpmāk tekstā Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase), pirmsskolas izglītības (t.sk. 5-gadīgo un 6-gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei) un interešu izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.
3. Skolai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.
4. Skolai ir norēķinu konti bankā.
5. Skolai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.
6. Skolas juridiskā adrese: Kļavu ielā 29/31, Jūrmalā, LV2015. Skolas ēku kompleksā ietilpst skolas ēka un sporta nams.
II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
7. Skolas darbības mērķis ir:
7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmā, valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;
7.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, Tēvzemi, demokrātijas un morāles vērtībām.
8. Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.
9. Skolas galvenie uzdevumi ir:
9.1. īstenot licencētās pamatizglītības I posma (1.-6.klase) un pirmsskolas izglītības programmas;
9.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
9.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
9.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
9.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas bērni) vai aizbildņiem (turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības I posma apguvi visiem Skolas izglītojamiem; 5-gadīgo un 6-gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei;
9.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
9.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
10. Sporta nama galvenie uzdevumi ir:
10.1. radīt optimālus apstākļus bērnu un jauniešu brīvā laika un atpūtas organizēšanai, kuras mērķis ir fizisko dotību izkopšana;
10.2. organizēt sporta sacensības un masu pasākumus;
10.3. nodrošināt bērniem un jauniešiem iespējas veidoties par fiziski un garīgi attīstītām, brīvām, radošām personībām.
III. Īstenojamās izglītības programmas
11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir Izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.
12. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
12.1. pirmsskolas izglītības programma. Kods 01011121;
12.2. speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamiem ar valodas attīstības traucējumiem Kods 01015511;
12.3. pamatizglītības pirmā posma ( 1.-6.klase) izglītības programma Kods 11011111;
12.4. audzināšanas programma;
12.5. kultūrizglītības programma.
13. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas izglītības pārvaldi (turpmāk - IP) un iesniedz licencēšanai IZM.
14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
15. Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem pamatizglītības priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos, saskaņojot ar IP, apstiprina Skolas direktors.
16. Skola izstrādā interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Ja interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešams papildus finansējums ir jābūt dibinātāja piekrišanai.
17. Pēc vecāku ierosinājuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas, atbilstoši skolas iespējām.
18. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.
IV. Izglītības procesa organizācija
19. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums un Skolas darba kārtības noteikumi.
20. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:
20.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs prasībām;
20.2. Dibinātāja rīkojumu par izglītojamo uzņemšanu Jūrmalas izglītības iestādēs;
20.3. Dibinātāja instrukciju Kārtība kādā tiek uzņemti izglītojamie Jūrmalas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmskolas grupās pie skolām.
20.4. Skolas izstrādāto kārtību, kādā notiek izglītojamo uzņemšana skolā un pirmsskolas grupās, bērnu uzņemšana Skolā notiek rindas kārtībā, priekšroku dodot skolas darbinieku bērniem un bērniem, kuru brāļi vai māsas jau mācās Skolā.
21. Par atteikumu bērnu uzņemt 1.klasē, Direktors informē IP.
22. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.
23. Papildu brīvdienas februārī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors pēc saskaņošanas ar IP.
24. Saskaņojot ar Direktors nosaka mācību gada pagarinājumu, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi vai mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekamā līmenī vai nav vērtējuma.
25. Pamatojoties uz MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs un Pedagoģiskās padomes ieteikumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamiem.
26. Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu par pēcpārbaudījumu un papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamiem direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu skolēna liecībā.
27. Izglītības satura apguve pirmsskolā tiek organizēta rotaļu, spēļu, intelektuāli radošo darbību veidā. Tās var notikt vienlaikus visā grupā, apakšgrupās vai individuāli.
28. Izglītojamiem ar īpašām pamata izglītības vajadzībām Skola var atvērt pedagoģiskās korekcijas klases. Tās atver ar Dibinātāja lēmumu, pamatojoties uz Skolas pedagoģiskās padomes priekšlikumu, kas saskaņots ar IP.
29. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-6.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
30. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts, pirmsskolā intelektuāli radošo darbību grafiks.
31. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības I posma programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
32. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.
33. Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks izglītības jomā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.
34. Vispārējās pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas saskaņā ar izglītojamo vēlmēm, vecāku iesniegumiem un Skolas iespējām.
35. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Skola veic pēc mācību stundām, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku iesniegumiem, no pašvaldības finansējuma vai vecāku līdzekļiem.
36. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem, īpaši talantīgiem skolēniem un skolēniem ar mācību satura apguves grūtībām.
37. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.
38. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā.
39. 1.4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību nosaka direktora apstiprināta darbības kārtība.
40. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.
41. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts pamatizglītības standarta prasībām un direktora apstiprinātu izglītojamo Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.
V. Izglītojamo pienākumi un tiesības
42. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:
42.1. obligāti apmeklēt mācību stundas un intelektuāli radošās darbības atbilstoši stundu un nodarbību sarakstam;
42.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību;
42.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus Skolas;
42.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku;
42.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni, sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
42.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, Skolas darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
42.7. ievērot Skolas nolikuma un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;
42.8. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
42.9. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
42.10. spodrināt Skolas tēlu, atbalstīt un pilnveidot tradīcijas, atbilstoši savām interesēm un spējām pārstāvēt Skolu mācību olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;
42.11. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.
42.12. izglītojamiem aizliegts ņemt līdzi uz skolu mācību procesam nepiederošas lietas, par tām Skola atbildību neuzņemas.
43. Izglītojamo vispārīgās tiesības:
43.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pirmsskolas un pamatizglītības I posma apguvi;
43.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
43.3. atbilstoši Skolas noteiktajai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
43.4. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes nolikumam;
43.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās;
43.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
43.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;
43.8. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
43.9. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;
43.10. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta namu, bibliotēku, u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;
43.11. saņemt psihologa, logopēda un sociālā pedagoga (turpmāk izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.
44. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir par to atbildīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
45. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t.sk. pašvaldībām, kuru teritorijās ir reģistrēts attiecīgais izglītojamais).
46. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids izglītojamam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.
47. Ja izglītojamais tīši vai netīši Skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
48. Pēc stundām izglītojamo drīkst atstāt gadījumā, ja viņš nav veicis skolotāju plānotās mācību darbības mācību stundu laikā.
VI. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās pienākumi un tiesības
49. Skolēnu vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:
49.1. rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam;
49.2. savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
49.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par izglītojamo savlaicīgu ierašanos skolā un regulāru skolas apmeklējumu;
49.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Skolas nolikuma un iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;
49.5. uzturēt saikni ar Skolu, pedagogiem, un apmeklēt skolas un klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītojamo atbalsta personālu;
49.6. ievērot un īstenot bērna tiesības, t. sk. uz obligāto izglītību;
49.7. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.
50. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:
50.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolas padomes nolikumam;
50.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu un audzināšanu;
50.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus;
50.4. regulāri saņemt no Skolas objektīvu izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu.
50.5. nepieciešamības gadījumā saņemt atbalsta personāla konsultācijas.
VII. Skolas vadība
51. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts MK noteiktajā kārtībā.
52. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
53.
53.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, MK noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, Dibinātāja un IP izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;
53.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
53.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
53.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;
53.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un citiem darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un citus darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
53.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
53.7. sniegt priekšlikumu Dibinātājam, par izmaiņām darbinieku skaitā/darba vietu sarakstā;
53.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu;
53.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;
53.10. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajai tāmei;
53.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad skolēns atrodas Skolā vai ārpus tās organizētajos pasākumos;
53.12. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
53.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzu pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, IP u.c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām.
53.14. būt atbildīgam par skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medpunkta darbu;
53.15. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu atbilstoši Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izstrādātajai programmatūrai;
53.16. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā.
54. Skolas direktora vispārīgās tiesības:
54.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;
54.2. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
54.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
54.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību augstākstāvošajās institūcijās;
54.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;
54.6. saskaņojot ar Dibinātāju, noteikt tehnisko darbinieku amata vienību skaitu;
54.7. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora pienākumu izpildītāju-direktora vietnieku;
54.8. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;
54.9. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;
54.10. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
54.11. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.
55. Detalizēti skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.
56. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.
57. Detalizēti skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.
VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
58. Pedagogu vispārīgie pienākumi:
58.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
58.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;
58.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;
58.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
58.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
58.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
58.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;
58.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;
58.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;
58.10. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;
58.11. motivēt izglītojamos mācīties ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
58.12. savlaicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
58.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
58.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizēt mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu;
58.15. būt atbildīgam par viņa rīcībā nodotām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās un mācību kabinetos;
58.16. ievērot Skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības;
58.17. plānot un organizēt pedagogu tālākizglītību atbilstoši iedalītajiem līdzekļiem.
59. Detalizēti pedagogu, sociālā darbinieka, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.
60. Pedagogu vispārīgās tiesības:
60.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;
60.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;
60.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
60.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;
60.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamos līdzekļus un materiālo nodrošinājumu.
61. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.
IX. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde
62. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu.
63. Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
64. Skolas padomes uzdevumi:
64.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību.
64.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
64.3. piedalīties Skolas darbu pamatjoma vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;
64.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti sākumskolas Taurenītis atbalsta biedrībai /STAB/, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;
64.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;
64.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
64.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;
64.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
65. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas darbību saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.
66. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs un Skolas ārstniecības persona.
67. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.
68. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
69. Pedagoģiskā padome:
69.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;
69.2. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;
69.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;
69.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēc- pārbaudījumiem, pagarināto mācību gadu vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
69.5. izskata jautājumus par papildus mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumu noteikšanu izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā vai nav vērtējuma;
69.6. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Izglītības likumā un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;
69.7. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;
69.8. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;
69.9. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;
69.10. saskaņo Pedagoģiskās un Metodiskās padomes nolikumus, Skolas mācību gada darba plānu un Nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.
69.11. izvērtē iespējamās sadarbības formas, lai nodrošinātu pēctecību pirmsskola sākumskola.
70. Mazajās Pedagoģiskajās padomēs (turpmāk MPP) apvienojas skolotāji, kuri māca skolēnus vienā klasē un izglītojamo atbalsta personāls. MPP apspriež pedagogu individuālo pieeju, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar skolēnu. MPP sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, to vada klases audzinātājs, un tās norisi protokolē.
71. Metodiskā padome (turpmāk Padome) koleģiālā institūcija ar padomdevēja tiesībām metodisko uzdevumu realizācijai un koordinācijai Skolā.
72. Padomes darbu nosaka direktora apstiprināts nolikums.
73. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido sākumskolas metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju nolikumu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks izglītības jomā un Metodiskā padome.
74. Skolēnu padome (turpmāk tekstā Padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.
75. Padome darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru izstrādā pati Padome, un apstiprina direktors.
76. Padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.
77. Padome darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru izstrādā pati Padome, saskaņo Skolas padome un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
X. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un
Skolas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
78. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šī nolikuma prasībām. Tos apstiprina Skolas direktors.
79. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu IP.
XI. Skolas finansēšanas kārtība
80. Skolas finanšu līdzekļus veido:
80.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
80.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
80.3. citi finanšu līdzekļi.
81. Citus finanšu līdzekļus veido:
81.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
81.2. dažādos projektos iegūtie finansu līdzekļi;
81.3. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi.
82. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktajam amata vienību skaitam.
83. Valsts budžets nodrošina:
83.1. pedagogu darba algas;
83.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;
83.3. mācību grāmatu iegādi /daļēji/.
84. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātājs nodrošina sekojošiem izdevumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām:
84.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi;
84.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas;
84.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algas;
84.4. mācību un bibliotēkas grāmatu iegādi /daļēji/;
84.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
84.6. piemaksas pie darba algas;
84.7. remonta un celtniecības darbi.
84.8. pirmskolas izglītības skolotāju darba algas, 10% kvalitātes piemaksas pie darba algas.
85. Papildu finanšu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, darbinieku tālākizglītībai, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai, apbalvošanai vai attiecīgi ziedojuma un dāvinājuma norādītajam mērķim.
86. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta, pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un saskaņotiem kritērijiem.
87. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanām) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē, un veic to uzskaiti Skolas grāmatvedībā. Pēc vecāku labprātīgas iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu u.c. Skolas telpu remonti ar vecāku materiāliem, uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.
88. Skolas pamatbudžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
89. 2002.gada 3.maijā dibināts sabiedriskais fonds Sākumskolas Taurenītis atbalsta fonds (STAF). 2005.gada 25.aprīlī fonds pārreģistrēts par Sākumskolas Taurenītis atbalsta biedrību (STAB). Biedrība pieņem vecāku u.c. ziedotāju brīvprātīgos naudas ziedojumus un dāvinājumus. Biedrības mērķis ir veicināt un atbalstīt sākumskolas izglītības programmas, skolotāju tālākizglītību, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu modernizāciju.
90. Finanšu apriti Skola organizē decentralizēti ar savu grāmatvedību.
XII. Skolas saimnieciskā darbība
91. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
92. Skolas direktors ir tiesīgs:
92.1. slēgt īres un nomas līgumus;
92.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kas saistīti Skolas darbības nodrošināšanu.
92.3. slēgt līgumus maksas pakalpojumu sniegšanai Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem u. c. interesentiem saskaņā ar noteikto sporta nama izmantošanas kārtību.
92.4. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
93. Skolas un sporta nama saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Šie līdzekļi, ieskaitāmi iestādes maksas pakalpojumu kontā un izmantojami:
93.1. Skolas un sporta nama attīstībai;
93.2. mācību līdzekļu iegādei;
93.3. aprīkojuma iegādei;
93.4. darbinieku un skolēnu materiālajai stimulēšanai.
94. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
95. Skolā tiek organizēta skolēnu ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors un IP.
XIII. Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
96. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.
XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
97. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina tās Dibinātājs.
98. Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, direktora, Skolas padomes vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.
99. Grozījumus Skolas nolikumā apstiprina tās Dibinātājs.
100. Ar šī nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnijas nolikums Nr.25 Sākumskolas Taurenītis nolikums.
Priekšsēdētājs |
R.Munkevics |