Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Atcelts ar Domes 2009.gada 29. janvāra 5.nolikumu

2006.gada 16.novembrīNr.20

Protokols Nr.27, 27.punkts

Jūrmalas pilsētas sākumskolas „Ābelīte” nolikums

I. Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas pilsētas sākumskola „Ābelīte” (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības I posma (1.-4.klase), pirmsskolas izglītības (t.sk. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei) un interešu izglītības programmas.

2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.

3. Skolai ir zīmogs ar mazo valsts ģerboni un noteikta parauga veidlapas.

4. Skolai ir norēķinu konti bankā.

5. Skola var izmantot simbolika: karogs, dziesma un logo.

6. Skolas juridiskā adrese: Plūdu 4 A, Jūrmalā, LV–2015.

II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Skolas darbības mērķis ir:

7.1. veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu pirmsskolas un Valsts pamatizglītības standartā noteikto daļēju pamatizglītības mērķu sasniegšanu;

7.2. īstenot pirmskolas izglītības programmu sagatavojot bērnus pamatizglītības apguvei(t.sk. 5-gadīgo 6-gadīgo obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei);

7.3. sekmēt skolēna atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, Tēvzemi un augstākajām morāles vērtībām.

8. Skolas darbības pamatvirziens ir mācību un audzināšanas darbība.

9. Skolas galvenie uzdevumi ir:

9.1. īstenot licencētās pamatizglītības I posma (1.-4.klase) un pirmsskolas izglītības programmas;

9.2. psiholoģiski sagatavot pirmsskolas vecuma bērnus pamatizglītības apguvei;

9.3. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību un spēju uzņemties atbildību;

9.4. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

9.5. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

9.6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem, personām, kas realizē vecāku varu vai aizbildņiem, (turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu pamatizglītības I posma apguvi visiem Skolas izglītojamiem; 5-gadīgo un 6-gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei;

9.7. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

9.8. mācību un audzināšanas darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

III. Īstenojamās izglītības programmas

10. Atbilstoši Izglītības likumam izglītojošo darbību reglamentējošais dokuments ir Izglītības programma. Pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.

11. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:

11.1. mazākumtautību pamatizglītības programma. Kods 21011121 (2.modelis);

11.2. pirmsskolas izglītības programma. Kods 01011111;

11.3. mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma. Kods 01011121;

11.4. speciālās pirmsskolas izglītības programma. Kods 01015521.

12. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas izglītības pārvaldi (turpmāk - IP) un iesniedz licencēšanai IZM.

13. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz to pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.

14. Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem pamatizglītības priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos saskaņojot ar IP, apstiprina Skolas direktors.

15. Skola ir tiesīga izstrādāt un īstenot interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.

IV. Izglītības procesa organizācija

16. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, uz to pamata izdotie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums un Iekšējās kārtības noteikumi.

17. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:

17.1. Latvijas Republikas Ministra kabineta „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs”;

17.2. Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes rīkojumu par izglītojamo uzņemšanu Jūrmalas izglītības iestādēs;

17.3. Skolas izstrādāto kārtību, kādā notiek izglītojamo uzņemšana skolā un pirmsskolas grupās.

18. Par atteikumu bērnu uzņemt 1.klasē Direktors informē IP.

19. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.

20. Papildu brīvdienas februārī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors pēc saskaņošanas ar IP.

21. Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1.–4.klasei, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.

22. Pamatojoties uz MK noteikumiem „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs” un Pedagoģiskās padomes sēdes lēmumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums neatbilst mācību priekšmetu standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, ir nepietiekamā līmenī, vai nav vērtējuma.

23. Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu par pēcpārbaudījumu un papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamiem direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu skolēna liecībā.

24. Izglītības satura apguve pirmskolā tiek organizēta saskaņā ar skolas direktora apstiprinātu grafiku, kas iekļauj mācību rotaļu, spēļu un rotaļnodarbību veidā. Rotaļnodarbības var notikt vienlaikus visā grupā, apakšgrupās vai individuāli.

25. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.- 4.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

26. Izglītojamo skaitu klasē un pirmskolas grupās nosaka Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs klasēs, pirmskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs”. Maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu, nodarbību slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

27. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts, pirmsskolā – rotaļnodarbību grafiks.

28. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības I posma programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.

29. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.

30. Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas tajos var izdarīt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.

31. Pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku iesniegumiem un Skolas iespējām.

32. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Skola veic pēc mācību stundām, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku iesniegumiem.

33. Skola var piedāvāt konsultācijas un individuālās nodarbības īpaši talantīgiem skolēniem un skolēniem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.

34. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.

35. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā, saskaņojot ar IP.

36. 1.–4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas. To darbību nosaka direktora apstiprināta darbības kārtība (nolikums).

37. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošo izglītojamo izglītošanas kārtību ārpus izglītības iestādes.

38. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts pamatizglītības standarta prasībām un direktora apstiprinātu izglītojamo Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.

39. 1.-4.klašu izglītojamie katra semestra beigās saņem IZM apstiprināta parauga liecību. Liecību izsniedz divas reizes gadā katra mācību semestra pēdējā dienā. Otrajā semestrī, izsniedzot liecību, tajā tiek ierakstīts Pedagoģiskās padomes lēmums par skolēna pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu.

40. Valsts pamatizglītības standartā, mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, pirmskolas izglītības programmas prasību izpildei, pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido pirmsskolas un sākumskolas metodiskās komisijas (turpmāk – Komisija).

V. Izglītojamo pienākumi un tiesības

41. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:

41.1. obligāti apmeklēt mācību stundas un rotaļu nodarbības (5-gadīgo un 6-gadīgo bērnu obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei) atbilstoši stundu un rotaļnodarbību sarakstam;

41.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavojoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību;

41.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;

41.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku;

41.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;

41.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, Skolas darbiniekiem, citiem izglītojamiem un viņu vecākiem;

41.7. ievērot Skolas nolikumu un Iekšējās kārtības noteikumu prasības;

41.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

41.9. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;

41.10. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;

41.11. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību;

41.12. izglītojamam aizliegts ņemt līdz uz skolu mācību procesam nepiederošas lietas, par tām Skola atbildību neuzņemas.

42. Izglītojamo vispārīgās tiesības:

42.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pirmskolas programmas apguvi un iegūt bezmaksas (I posma) pamatizglītību;

42.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;

42.3. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

42.4. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes nolikumam;

42.5. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;

42.6. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;

42.7. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

42.8. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;

42.9. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;

42.10. saņemt psihologa, logopēda un sociālā pedagoga konsultācijas un palīdzību.

42.11. par atzinības izteikšanu izglītojamam lemj pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome.

43. Izglītojamais un viņa vecāki tiek saukti pie atbildības LR likumdošanā noteiktā kārtībā, ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā.

44. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus.

45. Ja izglītojamais tīši vai netīši Skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt, vienojoties ar vecākiem, kompensāciju (sk. Izglītības likumā).

VI. Izglītojamo vecāku vispārīgie pienākumi un tiesības

46. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:

46.1. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par izglītojamo laicīgu ierašanos skolā un regulāru skolas apmeklējumu;

46.2. rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam;

46.3. sadarboties ar Skolu un pedagogiem, apmeklēt skolas un klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītības atbalstu personālu;

46.4. ievērot un īstenot bērna tiesības saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām, t.sk. uz obligāto izglītību;

46.5. ievērot Skolas un pirmskolas Iekšējās kārtības noteikumus, respektēt Skolas prasības, Skolas padomes pieņemtos lēmumus.

47. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:

47.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolas padomes nolikumam;

47.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;

47.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus.

VII. Skolas vadība

48. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts MK noteiktā kārtībā.

49. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.

50. Skolas direktora galvenie pienākumi:

50.1. nodrošināt Izglītības likumu, Ministru kabineta noteikumu, IZM, Dibinātāja un tā institūciju izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;

50.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;

50.3. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;

50.4. nodrošināt Skolas datu bāzes izveidi un uzturēšanu;

50.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;

50.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;

50.7. noteikt pedagogu darba samaksu saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem; pirmsskolas skolotāju un tehniskā personāla darba samaksu saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes rīkojumu;

50.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu;

50.9. nodrošināt Skolas padomes darbu;

50.10. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;

50.11. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

50.12. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu, atbilstoši apstiprinātajai tāmei;

50.13. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;

50.14. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;

50.15. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, IP u.c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām;

50.16. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolā, Skolas organizētajos pasākumos ārpus tās;

50.17. organizēt un nodrošināt skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu, medicīnas kabineta darbu;

50.18. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu skolā.

51. Skolas direktora vispārīgās tiesības:

51.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;

51.2. savas kompetences ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

51.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

51.4. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;

51.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;

51.6. saskaņojot ar Dibinātāju un IP, noteikt tehnisko darbinieku amata vienību skaitu un pedagoģisko darbinieku skaitu;

51.7. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora pienākumu izpildītāju, kuri veic direktora vietnieki;

51.8. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām Skolas nolikumā paredzētajos darbības virzienos;

51.9. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros;

51.10. uzņemt un atskaitīt no skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

51.11. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus, saskaņojoties ar IP.

52. Detalizēti skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti darba līgumā un amata aprakstā.

53. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.

54. Direktora vietnieku izglītības jomā un pirmskolas izglītības metodiķa vispārīgie pienākumi:

54.1. organizēt kvalitatīvu izglītošanas procesu;

54.2. atbildēt par mācību un audzināšanas procesa vienotību;

54.3. nodrošināt licencētas pirmsskolas un pamatizglītības I posma izglītības programmu īstenošanas procesu Skolā;

54.4. nodrošināt izglītojamo zināšanu, prasmju, iemaņu un personības izaugsmes iespējas, izglītības procesā ievērojot valsts izglītības standartu un humānās izglītības pamatprincipus;

54.5. apstiprināt katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku mācību gadam;

54.6. nodrošināt metodiskā darba vadību;

54.7. nodrošināt mācību un audzināšanas procesa kontroli;

54.8. koordinēt audzināšanas darbu Skolā;

54.9. veicināt Skolas tradīciju izkopšanu un popularizēšanu;

54.10. organizēt sociāli tiesisko un pedagoģisko palīdzību izglītojamiem;

54.11. organizēt, vadīt, koordinēt Skolas organizētos pasākumus;

54.12. direktora prombūtnes laikā pieņemt operatīvus lēmumus Skolas darba organizācijā, ārpusklases darba organizācijā, saimnieciskajā darbā;

54.13. organizēt IZM un IP pilsētas noteiktos pārbaudes darbus;

54.14. sekot izglītojamo adaptācijas gaitai, risināt pēctecības problēmas;

54.15. noteikt pagarinātās darba dienas grupu, interešu izglītības pulciņu, fakultatīvo nodarbību norisi;

54.16. nodrošināt metodisko palīdzību pedagogiem;

54.17. plānot un organizēt pedagogu tālākizglītību atbilstoši iedalītajiem līdzekļiem;

54.18. apkopot un analizēt izglītojamo sasniegumus un skolas mācību gada darba rezultātus;

54.19. veikt citus pienākumus, kas noteikti darba kārtības noteikumos un darba līgumā.

55. Detalizēti skolas direktora vietnieka pienākumi un tiesības noteikti viņa amata aprakstos un darba līgumos.

VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības

56. Pedagogu vispārīgie pienākumi:

56.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;

56.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;

56.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu;

56.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

56.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;

56.6. nodrošināt izglītojamo tiesības;

56.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;

56.8. atbildēt par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās un rotaļnodarbību laikā, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;

56.9. ievērot skolēnu individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas. Respektēt viņu uzskatus, viedokli, argumentus;

56.10. motivēt skolēnus mācīties, piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;

56.11. laicīgi apzināt skolēnus, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, sadarboties ar šo skolēnu vecākiem un atbalsta personālu, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju izglītojamo izglītības apguves traucējumu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;

56.12. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai kompetentai iestādei;

56.13. atbildēt par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Tiešo darba pienākumu veikšanai pieņemt savā atbildībā telpu, tās inventāru un mācību līdzekļus. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos atbildēt par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un laikā veikt skolēnu instruktāžu darba drošības, veselības aizsardzības, satiksmes drošības u.c. jautājumos;

56.14. atbildēt par klašu telpu un mācību kabinetu sakārtošanu un mācību līdzekļu saglabāšanu;

56.15. ievērot Skolas darba kārtības un Iekšējās kārtības noteikumus, darba līguma prasības.

57. Pedagogu vispārīgās tiesības:

57.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;

57.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;

57.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;

57.4. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam finansējumam, iesniegt motivētus priekšlikumus mācību līdzekļu klāsta papildināšanai;

57.5. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu.

58. Detalizēti pedagogu un izglītojamo atbalsta personāla pienākumi un tiesības noteikti amatu aprakstos un darba līgumos.

59. Skolas tehniskie darbinieki:

59.1. Skolas tehnisko darbinieku amata vienību sarakstu apstiprina Dibinātājs;

59.2. tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas darba viņu amata aprakstos un darba līgumos.

IX. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde

60. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu.

61. Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.

62. Skolas padomes uzdevumi:

62.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;

62.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai, saskaņot to;

62.3. piedalīties Skolas darbu pamatjoma vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

62.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;

62.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnus padomes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;

62.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;

62.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;

62.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram un Dibinātājam visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.

63. Dažādu ar mācību un audzināšanas darbību saistītu jautājumu risināšanai Skolā ir izveidota Pedagoģiskā padome. Tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.

64. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs un Skolas ārstniecības persona.

65. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.

66. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar skolas direktora rīkojumu.

67. Pedagoģiskā padome:

67.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;

67.2. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;

67.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;

67.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēc pārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;

67.5. lemj par pagarinātā mācību gada noteikšanu izglītojamiem;

67.6. izvērtē iespējamās sadarbības formas, lai nodrošinātu pēctecību pirmskola – sākumskola;

67.7. izvērtē skolēnu mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;

67.8. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;

67.9. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;

67.10. saskaņo Pedagoģiskās un Metodiskās padomes nolikumus, Skolas mācību gada darba plānu un Nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.

68. Pedagoģiskās padomes lēmumi par skolēnu pārcelšanu nākošajā klasē un par atskaitīšanu no Skolas ir saistoši direktoram. Pedagoģiskās padomes lēmumi iegūst juridisku spēku pēc to apstiprināšanas ar direktora rīkojumu. Pārējiem Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

69. Skolas pedagoģiskajās konsīlijā (turpmāk - PK) apvienojas skolotāji, kuri pasniedz vienā klasē, skolēnu atbalsta personāls: apspriež individuālo pieeju, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar skolēnu. PK notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi semestrī, to vada klases audzinātājs, tā norisi protokolē.

70. Metodiskās komisijas. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido pirmsskolas un sākumskolas radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk – Komisija). Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz Komisiju nolikumu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks metodiskajā jomā un Metodiskā padome. Komisiju darbu pirmsskolā vada pirmsskolas metodiķis, skolā direktora vietnieks izglītības jomā.

71. Skolēnu padome (turpmāk tekstā – Padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.

72. Padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

73. Padome darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru izstrādā pati Padome, saskaņo Skolas padome un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.

X. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Skolas

izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

74. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas un pirmsskolas reglamentējošos dokumentus, saskaņā atbilstošo normatīvo aktu un šā Skolas nolikuma prasībām. Tos apstiprina Skolas direktors.

75. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu IP.

XI. Skolas finansēšanas kārtība

76. Skolas finanšu līdzekļus veido:

76.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;

76.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

76.3. citi finanšu līdzekļi.

77. Citus finanšu līdzekļus veido:

77.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

77.2. maksas pakalpojumi;

77.3. ieņēmumi par nomu un īri;

77.4. ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kuru izmaksas nevar būt zemākas par pašizmaksu; dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi;

78. Pamatizglītības I posma programmas, pirmskolas izglītības programmas ((t.sk. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei) apguve izglītojamiem ir bez maksas.

79. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs, atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amatu vienību skaitam.

80. Valsts budžets nodrošina:

80.1. pedagogu darba algas;

80.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;

80.3. mācību grāmatu iegādi.

81. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātājs nodrošina vismaz sekojošiem izdevumiem atbilstoši normatīvu aktu prasībām:

81.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi;

81.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas;

81.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algas;

81.4. grāmatu iegādi;

81.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;

81.6. piemaksas pie darba algas;

81.7. remonta un celtniecības darbiem.

82. Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas saimniecisko vajadzību nodrošināšanai, materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai, vai attiecīgi ziedojuma un dāvinājuma norādītiem mērķiem.

83. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas vai pakalpojumu veidā vai attiecīgi dāvinājuma vai ziedojuma norādītajiem mērķiem, sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu un kvalitatīvos rādītājus, ka arī ziedojumu vērtību naudas izteiksmē, un iegrāmato šīs materiālās vērtības atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām. Pēc vecāku labprātīgas iniciatīvas veiktie un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.

84. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta pedagogu darba vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem un direktora apstiprinātu nolikumu.

85. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

86. Visu finanšu līdzekļu uzskaite tiek veikta centralizēti.

XII. Skolas saimnieciskā darbība

87. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.

88. Skolas direktors ir tiesīgs:

88.1. slēgt īres un nomas līgumus;

88.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.

89. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.

90. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.

91. Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors un IP.

92. Skola var sniegt maksas pakalpojumus papildizglītībā, ārpusstundu darbā, materiālu pavairošanā; telpu, skolas teritorijas un inventāra īres, ja tas netraucē izglītības programmas īstenošanu.

XIII. Skolas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

93. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.

XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

94. Skolas nolikumu apstiprina tās Dibinātājs.

95. Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Skolas direktora un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.

96. Grozījumus Skolas nolikumā apstiprina Dibinātājs.

97. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikums Nr.24 „Sākumskolas „Ābelīte” nolikums”.

Priekšsēdētājs

R.Munkevics


Lejupielāde: DOC un PDF