LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.27, 28. punkts

Par koncepcijas apstiprināšanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 12.punktu, lai plānotu un organizētu to pasākumu kompleksu, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, kā arī tuvinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas video novērošanas un datu pārraides sistēmas attīstības koncepciju.

2. Jūrmalas pilsētas pašvaldība policijai (M.Romanovskis) un informātikas pārvaldei (U.Ciekurs) sagatavot priekšlikumus par koncepcijas īstenošanai nepieciešamo papildu pašvaldības budžeta finansējumu.

3. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram regulāri sniegt domei informatīvu ziņojumu par koncepcijas ieviešanas gaitu.

Apstiprināta ar Jūrmalas pilsētas domes

2006.gada 16.novembra lēmumu Nr.1101

(protokols Nr.27, 28.punkts)

JŪRMALAS PILSĒTAS

VIDEONOVĒROŠANAS UN DATU PĀRRAIDES SISTĒMAS

KONCEPCIJA

Jūrmala, 2006

SATURS

1. Ievads

Dalība Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk tekstā – NATO) izmaina Latvijas ģeopolitisko stāvokli un drošības vidi. Jaunais Latvijas valsts statuss nosaka nepieciešamību izstrādāt atbilstošu drošības koncepciju arī Jūrmalas pilsētā.

Jūrmalas pilsētas drošības politika un tās mērķu sasniegšana ir visu pašvaldības institūciju un pilsētas iedzīvotāju atbildība.

NATO un ES dalībvalsts statuss būtiski maina Latvijas pilsētu drošības vidi, maksimāli samazinot sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu.

Pēdējo gadu laikā Jūrmalas pilsētas iekšējā drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv neatrisināti drošības un vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas, kas var negatīvi iespaidot Jūrmalas pilsētas drošību un iedzīvotāju uzticību esošai demokrātiskai valsts iekārtai.

Šobrīd Jūrmalas pilsētas interesēs ir, neskatoties uz Jūrmalas pilsētas nelielo teritoriju un ierobežotajiem resursiem, konstruktīvi darboties un ieņemt iespējami aktīvu lomu Latvijas drošības politikas veidošanā.

Videonovērošanas un datu pārraides tīkla projekta mērķis Jūrmalas pilsētā ir uzlabot drošību Jūrmalas pilsētas teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot šobrīd grūti kontrolējamām teritorijām, mācību iestādēm un sabiedriskām ēkām. Videonovērošanas sistēmas palīdzētu efektīvi reaģēt Pašvaldības un Valsts policijai, lai novērstu kārtības pārkāpumus Jūrmalas pilsētā.

Izveidojot Videonovērošanu Priedaines un Vaivaru kontrolpostenī, kā arī Dubultu dzelzceļa pārbrauktuves rajonā tā palīdzētu kontrolēt auto transportu, kurš iebrauc un izbrauc no Jūrmalas pilsētas.

Video novērošana pilsētas pludmalēs nodrošinās papildus drošību cilvēkiem atrodoties pludmalē, glābējiem nekavējoši sniegt palīdzību nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem.

Videonovērošanas un datu pārraides tīkls uzlabotu visu Jūrmalas pašvaldības iestāžu un pašvaldības pakļauto iestāžu datu tīklu darbību, kas perspektīvā ļautu pašvaldībai – pilsētai ekonomēt līdzekļus uz tādiem pasākumiem kā datu pārraidi, interneta pakalpojumi, telefona sakariem (iespēja nodrošināt visās pašvaldības iestādēs iekšējos telefonu sakarus) un tamlīdzīgiem pakalpojumiem. Projekts dotu iespēju ieviest pilsētā vienotas sistēmas – datubāzes, lietvedības sistēmas, centralizētu dokumentu apriti un to kontroli, tas viss ļautu ieviestu daudz efektīvāku e-pilsētas pakalpojumus.

2001.gadā apstiprinātā „Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam”, paredz vienotu, tālredzīgu, uz nākotni vērstu valsts pārvaldi; stabilu un efektīvu budžeta vadību; iedzīvotāju uzticēšanos un līdzdalību; kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus. Pārvaldes reformas stratēģija paredz e-pārvaldes principu ieviešanu un efektīvu IT rīku izmantošanu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdība par prioritāru uzdevumu izvirzījusi valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz Informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

Sistēmas ieviešanas noteicošie faktori

Koncepcijas akcentē mūsdienu valsts pārvaldes galvenās vērtības - demokrātija, tiesiskums, cieņa pret personu, taisnīgums, atbildība, uzticamība, līdzdalība, kvalitāte, vienādas iespējas visiem, efektivitāte un inovācija. Uzsvērta prasība pārvaldei būt efektīvai un elastīgi reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā un pieskaņot savas struktūras, procedūras un darbības mērķus mainīgajiem apstākļiem, būt orientētai uz rezultātu, decentralizētai, ar spēcīgām horizontālajām saitēm, bez dublētām funkcijām.

Datu pārraides tīkla izveides koncepcijas balstās arī uz Eiropas Savienības aktivitāšu plānos „eEurope 2002”, „eEurope 2005” noteiktajiem mērķiem un pasākumiem – nodrošināt pieeju valsts pārvaldes informācijai; elektroniski nodrošināt 20 pamatpakalpojumus iedzīvotājiem un komersantiem; nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp iestādēm un to procesu pārkārtošanu efektīvākam darbam; e-parakstu lietošana; nodrošināt pār-Eiropas sadarbību un iedzīvotāju mobilitāti. Jaunā iniciatīva „i2010” uzstāda mērķi uzveidot labākus, pieejamākus, izmaksu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus.

2. Jūrmalas pilsētas drošības politika

Jūrmalas pilsētas drošība ir pašvaldības un sabiedrības spēja aizsargāt, nostiprināt un attīstīt sabiedrības un jebkura valsts iedzīvotāja individuālās drošības intereses un Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamatvērtības – valstisko neatkarību, valsts demokrātisko iekārtu, cilvēktiesības, valsts iekšējo drošību un iedzīvotāju labklājību, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, politisku un ekonomisku stabilitāti.

Jūrmalas pilsētas drošības intereses ietver pašvaldības un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo priekšnoteikumu nodrošināšanu, sabiedriskās drošības aizsardzības sistēmas uzturēšanu, zinātniskā un tehniskā potenciāla attīstīšanu, vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, informācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšanu un attīstību.

Jūrmalas pilsētas drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz apdraudējumu un potenciālo riska faktoru novēršanu. Pilsētas drošību nodrošina, īstenojot vienotu, mērķtiecīgu un sistemātisku pašvaldības un sabiedrības politiku: attīstot stabilu sociālo un sabiedriskās drošības vidi, attīstot efektīvu Pašvaldības policiju, nodrošinot krīzes pārvarēšanas spējas, veidojot tiesisku valsti, ievērojot starptautiskās tiesības.

Jūrmalas pilsētas sabiedriskās kārtības drošības politikas veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir sabiedrības izpratne par šajā koncepcijā minētiem mērķiem un atbalsts to īstenošanai.

Drošas vides izveidošana Jūrmalas pilsētā, sabiedriskās kārtības uzturēšana, personu drošības sajūtas radīšana un iedzīvotāju tiesību aizsardzība ir pamatnostādnes programmas izstrādāšanā, saskaņā ar LR likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu (12.p.) pašvaldību pastāvīgajās funkcijās ietilpst „.. gādāt par sabiedrisko kārtību..”

Jūrmalas pilsētas domē apstiprinātā Jūrmalas pilsētas „Sociāli ekonomiskās attīstības stratēģija 2005.- 20018.gadam” kā vienu no stratēģiskajiem mērķiem norāda – dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanu Jūrmalas pilsētā.

Priekšnoteikumi šī mērķa īstenošanā ir Jūrmalas dabas resursi – pievilcīga pilsētas dabas vide un ainava, jūras līča krasta kāpu zona, kas teritorija ar nacionālu vērtību, vienlaicīgi valsts metropoles (Rīgas) tuvums un ekskluzīvas dzīvojamās – atpūtas zonas attīstība, piesaistot būtiskas ārvalstu un privātās investīcijas; tiesiski – normatīvās (likumdošanas) bāzes un pilsētas saistošo noteikumu sakārtošana un to konsekventa īstenošana; iedzīvotāju un visu ieinteresēto institūciju gatavība piedalīties ar sabiedrisko kārtību un drošību saistīto jautājumu apspriešanā, risināšanā un konkrētu lēmumu pieņemšanā.

Rīcība šī mērķa sasniegšanai, ir vērsta uz priekšnoteikumu radīšanu aktuālo drošības problēmu risināšanai visās jomās un vietās pilsētā, sadarbojoties ar citām pašvaldībām, visām kompetentām valsts un pašvaldības tiesībsargājošām institūcijām.

3. Drošības sajūtas līmenis pilsētā un tā sabiedriskais vērtējums

2004.gada novembrī - decembrī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS) veica Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju aptauju „Iedzīvotāju attieksme un informētība par Jūrmalas domes darbību”. Apkopojot minētās aptaujas datus var izdarīt vairākus nozīmīgus secinājumus sakarā ar drošības sajūtas līmeni Jūrmalas iedzīvotājos, sabiedrības interesi, informētību kārtības uzturēšanas jomā pilsētā, pašvaldības veikto pasākumu novērtējumu.

To, ka ir labi informēti par Jūrmalas domes darbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, norādīja aptuveni 2/5 iedzīvotāju (41%), bet vairāk kā puse aptaujāto (53%) atzina sevi par slikti informētiem.

Biežāk nekā caurmērā sevi par labi informētiem šajā jomā uzskatījuši vīrieši (45%), iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (46%) un tie, kuri vecāki par 55 gadiem (47%), respondenti ar augstāko izglītību (50%), valsts sektorā nodarbinātie (54%), vadītāji, vadošie speciālisti (51%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (55%), bezdarbnieki (47%), aptaujātie ar augstiem ienākumiem (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls 27) (52%), kā arī Dubultos līdz Lielupei dzīvojošie (47%).

Nākamajā grafikā salīdzināti 2000., 2002., 2003. un 2004.gadā veikto aptauju dati par respondentu informētības līmeni.

Salīdzinot aptauju rezultātus, jāsecina, ka 2004.gadā iedzīvotāji to, ka ir informēti par Jūrmalas domes darbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, norādījuši biežāk (41%) nekā iepriekšējos gados (32%-39%).

Jūrmalas domes darbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā pilsētas teritorijā pozitīvi vērtēja 1/2 iedzīvotāju (50%), bet negatīvu vērtējumu sniedza aptuveni 2/5 aptaujāto (41%).

Analizējot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, jāsecina, ka biežāk nekā caurmērā Domes darbību šajā jomā pozitīvi vērtējuši vīrieši (54%), respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem (57%), aptaujātie ar augstāko izglītību (57%), citu tautību pārstāvji (53%), respondenti bez LR pilsonības (53%), valsts sektorā nodarbinātie (56%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (55%), mājsaimnieces (62%) un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz Ls 42) (73%).

Nākamajā grafikā salīdzināti 2000., 2002., 2003. un 2004.gadā veikto aptauju dati.

Kā redzams, 2004.gadā iedzīvotāji Jūrmalas domes darbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā pozitīvi vērtējuši ievērojami biežāk (50%) nekā iepriekšējos gados (30%-34%).

Pētījumā tika ietverts arī jautājumu bloks par Jūrmalas iedzīvotāju attieksmi pret policiju – cik droši cilvēki jūtas, kā vērtē policijas (t.sk. pašvaldības policijas ) darbu. Iedzīvotājus lūdza arī sniegt ieteikumus Jūrmalas pilsētas policijas vadībai.

Dati par atbildēm uz jautājumu „Vai Jūs jūtaties droši Jūrmalas pilsētā?” apkopoti nākamajā grafikā. Jāpiebilst, ka respondentiem tika norādīts, ka jautājums tiek uzdots par kriminogēno situāciju, nevis sociālo, ekonomisko u.tml. drošību.

Saskaņā ar aptaujas datiem, nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju (55%) atzīst, ka Jūrmalas pilsētā jūtas droši, t.sk. „pilnīgi droši” jūtas 12% aptaujāto. Tiesa, arī to, ka nejūtas droši, atzina 2/5 aptaujāto (41%), t.sk. 8% norādīja, ka „pilnīgi nejūtas droši”.

To, ka pilsētā nejūtas droši (atbildes „drīzāk nejūtos droši” un „pilnīgi nejūtos droši”), biežāk nekā caurmērā atzina sievietes (49%), respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem (51%), aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 43 līdz Ls 84 (51%), nestrādājošie (45%), pensionāri (51%), mājsaimnieces (49%), bezdarbnieki (48%), kā arī Priedainē, Ķemeros un Kūdrā dzīvojošie (47%).

Aptaujas dalībniekiem tika lūgts novērtēt attieksmi pret pašvaldības policijas darbu. Nākamajā grafikā apkopoti dati par atbildēm uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat pašvaldības policijas darbu Jūrmalā?”

Dati liecina, ka aptuveni puse Jūrmalas iedzīvotāju (53%) pašvaldības policijas darbu vērtē pozitīvi (t.i., „ļoti pozitīvi” vai „drīzāk pozitīvi”). Kritisku vērtējumu („drīzāk negatīvi” vai „ļoti negatīvi”) snieguši nedaudz vairāk kā 1/4 iedzīvotāju (28%), bet 1/5 aptaujāto (20%) atzina, ka viņiem ir „grūti pateikt”.

To, ka policijas darbu vērtē kopumā pozitīvi, biežāk kā caurmērā atzina vīrieši (59%), respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem (57%), grupa ar augstāko izglītību (60%), respondenti, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz Ls 42 (70%), nestrādājošie (57%), strādnieki (57%), skolnieki, studenti (56%), mājsaimnieces (65%), respondenti, kuri dzīvo Kauguros, Slokā (rajonā no Nometņu ielas līdz dzelzceļa līnijai) (64%).

Iedzīvotājiem lūdza izteikt arī viedokli par policistu skaita pietiekamību ielās. Nākamajā grafikā apkopoti dati par atbildēm uz jautājumu „Vai pašvaldības policistu skaits pilsētā uz ielām Jums šķiet pietiekams?”

Gandrīz 1/3 respondentu (30%) norādīja, ka, viņuprāt, policistu skaits uz ielām ir pietiekams, bet aptuveni puse aptaujāto (49%) atzina, ka Jūrmalas ielās ir pārāk maz policistu. Tiesa, aptuveni 1/5 aptaujāto (21%) pilsētas iedzīvotāju ir atturējušies izteikt savu viedokli par policistu skaita pietiekamību pilsētas ielās.

Salīdzinot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā policistu skaitu par nepietiekamu atzinušas sievietes (53%), respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem (54%), aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 43 līdz Ls 84 (53%) vai no Ls 85 līdz Ls 126 (58%), valsts sektorā nodarbinātie (61%), vadītāji, vadošie speciālisti (52%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (65%) un mājsaimnieces (52%).

Iedzīvotājiem lūdza sniegt ieteikumus Jūrmalas policijas vadībai. Respondentiem netika piedāvāti atbilžu varianti, bet viņus lūdza pašiem formulēt atbildes, kas datu apstrādes laikā tika apkopotas lielākās grupās. Materiālā sniegtie dati atspoguļo, cik liels aptaujāto īpatsvars ir minējis to vai citu ieteikumu, atbilstoši tam veikta arī datu apstrāde: gadījumā, ja respondents nosaucis vairākus ieteikumus, kas ietilpst vienā sfērā, kopējā atbilžu sadalījumā tas parādās kā vienreiz (viena respondenta) minēts, bet t.s. apakšgrupās pilnībā parādās arī šo sīkāko ieteikumu minēšanas biežums.

Dati par iedzīvotāju atbildēm uz jautājumu „Kādi būtu Jūsu ieteikumi Jūrmalas policijas vadībai?” apkopoti nākamajā tabulā.

* Tā kā katrs respondents varēja atzīmēt vairāk kā vienu atbildi, kopējā atbilžu summa pārsniedz 100%.

** Kategorijā „citi ieteikumi” ietilpst: „neļaut mašīnas atstāt pie mājām” (minēts 3 reizes); „piesaistīt darbam sievietes” (minēts 2 reizes); „Domei jārūpējas, lai uzceļ jaunu atskurbtuvi, lai dzērājus slimnīcā blakām neliek” (minēts 1 reizi); „ielu no Slokas dzelzceļa stacijas uz Kauguriem noteikt tikai gājējiem” (minēts 1 reizi); „ieviest sodu sistēmu par dzīvojamā fonda bojāšanu (lifts, sienas)” (minēts 1 reizi); „namu apsardze” (minēts 1 reizi); „nomainīt normas” (minēts 1 reizi); „palielināt sodu par pārkāpumiem” (minēts 1 reizi); „pārāk daudz pārbaudes uz ceļiem” (minēts 1 reizi); „privātīpašumu apsardze” (minēts 1 reizi); „samazināt algas” (minēts 1 reizi).

Kā redzams, visbiežāk ieteikumi policijas vadībai skar nepieciešamību „radīt drošības sajūtu iedzīvotājiem” (30%). Visbiežāk šajā ieteikumu grupā parādās aicinājums nodrošināt lielāku drošību vakaros un naktīs (10%). Jāpiebilst, ka iedzīvotāji minējuši salīdzinoši plašu problēmu klāstu – norādīts, ka būtu jārada lielāka drošība pilsētas nomalēs, elektrovilcienos un dzelzceļa stacijās, dažādās publiskās vietās (izklaides pasākumos, parkos, kapos, pludmalē, veikalos u.c.).

Ar drošības sajūtas radīšanu saistītus ieteikumus biežāk nekā caurmērā minējuši respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem (34%) un no 45 līdz 54 gadiem (39%), grupa ar augstāko izglītību (34%), respondenti, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz Ls 42 (42%), ir robežās no Ls 43 līdz Ls 84 (37%) un no Ls 85 līdz Ls 126 (33%), valsts sektorā nodarbinātie (41%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (45%), bezdarbnieki (38%), kā arī respondenti, kuri dzīvo Kauguros, Slokā (rajonā no Nometņu ielas līdz dzelzceļa līnijai) (34%).

Otra lielākā ieteikumu grupa saistīta ar aicinājumu nodrošināt „lielāku policijas klātbūtni” pilsētā (26%). Lielāko īpatsvaru šajā ieteikumu grupā veido vēlme pilsētā redzēt vairāk policijas patruļas (19%).

Biežāk nekā caurmērā ar šo jomu saistītas atbildes minējuši respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem (35%), aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz Ls 42 (43%) vai ir robežās no Ls 85 līdz Ls 126 (29%), ierindas darbinieki privātā sektorā (nestrādā fizisku darbu) (29%), strādnieki (32%), Kauguros, Slokā (rajonā no Nometņu ielas līdz dzelzceļa līnijai) dzīvojošie (29%).

Gandrīz 1/4 aptaujāto Jūrmalas iedzīvotāju (23%) norādījuši uz nepieciešamību „vairāk cīnīties ar dažādām negācijām”. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji minējuši salīdzinoši plašu problēmu klāstu. Starp biežāk nosauktajām problēmām jāmin aicinājums cīnīties ar narkomāniju, narkotiku tirgotājiem (5%), nepieļaut teritorijas piegružošanu (4%), cīnīties ar alkoholismu un nelegālā alkohola tirgoņiem (3%). Norādītas arī citas ar teritorijas labiekārtotību un tīrību, kā arī sabiedriskās drošības un kārtības ievērošanu saistītas problēmas.

Aicinājumus novērst dažādas negācijas biežāk kā caurmērā minējuši respondenti ar augstāko izglītību (31%), latvieši (26%), LR pilsoņi (27%), aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 43 līdz Ls 84 (27%), valsts sektorā nodarbinātie (34%), Jūrmalā strādājošie (30%), vadītāji, vadošie speciālisti (38%), ierēdņi, darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (35%), kā arī aptaujas dalībnieki, kuri dzīvo Dubultos līdz Lielupei (29%).

Ceturto lielāko ieteikumu grupu veido aicinājumi „uzlabot policijas darba kvalitāti” (18%). Iedzīvotāji pievērsuši uzmanību vairākiem policijas darba aspektiem – norādīts, ka būtu jāuzlabo policistu darba kultūra (ievērot pieklājības normas, nelamāties), strādāt labāk, reaģēt ātrāk, būt atsaucīgiem, godprātīgiem u.c.

Analizējot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā šāda rakstura ieteikumus snieguši aptaujātie vecumā no 17 līdz 24 gadiem (25%) un no 25 līdz 34 gadiem (22%), respondenti, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 43 līdz Ls 85 (22%) vai pārsniedz Ls 127 (26%), ierindas darbinieki privātajā sektorā, kuri nestrādā fizisku darbu (22%), bezdarbnieki (23%) un respondenti, kuri dzīvo Dubultos līdz Lielupei (28%).

Nedaudz mazāk kā 1/10 aptaujāto (9%) norādījuši, ka nepieciešams „uzlabot policijas finansējumu”, tajā skaitā 5% norādījuši uz nepieciešamību palielināt policistu algas, bet 4% – uzlabot policijas aprīkojumu.

Aicinājumu uzlabot policijas finansējumu biežāk nekā caurmērā minējuši aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem (16%) un no 35 līdz 44 gadiem (16%), respondenti, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 85 līdz Ls 126 (12%), vadītāji, vadošie speciālisti (13%), ierindas darbinieki privātajā sektorā (nestrādā fizisku darbu) (14%), mājsaimnieces (13%) un aptaujas dalībnieki, kuri dzīvo Kauguros, Slokā (rajonā no Nometņu ielas līdz dzelzceļa līnijai) (15%).

Gandrīz 1/10 iedzīvotāju (8%) norādījuši, ka būtu nepieciešams arī „uzlabot sadarbību ar iedzīvotājiem pašvaldības policijas darbā”. Salīdzinoši biežāk aicināts strādāt ar bērniem un jauniešiem, veikt profilakses darbu, bet izskanējuši arī aicinājumi uzklausīt iedzīvotājus, sniegt tiem informāciju, kā arī atjaunot brīvprātīgos kārtības sargus.

Biežāk kā caurmērā šāda rakstura ieteikumus minējuši respondenti bez LR pilsonības (11%) un aptaujas dalībnieki, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls 43 līdz Ls 84 (12%).

4. Noziedzības statistika un dinamika

Ar katru nākamo gadu Jūrmalā reģistrētās noziedzības līmenis pieaug.

2004.gadā pilsētā tikuši reģistrēti 1099 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 36 nodarījumiem vairāk, nekā 2003.gadā (procentuālais noziedzības pieaugums tādejādi sastāda 2,1%).

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā, pilsētā šis ir reģistrētās noziedzības augstākais rādītājs. Noziedzības dinamika pilsētā pēdējos gados apkopota sekojošā grafikā:

Salīdzinoši starp pārējām Latvijas Republikas pilsētām Jūrmalas pozīcija atspoguļota sekojošā tabulā:

Noziedzības kopējo pieaugumu pilsētā aizvadītajā gadā var izskaidrot ar vairākiem objektīviem iemesliem:

1) vasaras kūrorta sezonas attīstība, kas katru gadu palielina pilsētas viesu un atpūtnieku skaitu, tādejādi sevišķi cilvēku skaits palielinās tieši vasaras mēnešos un brīvdienās, tāpat pilsētā arvien vairāk norisinās dažādi masu pasākumi, kas piesaista lielu skaitu cilvēku;

2) valstī kopumā un arī pilsētā neuzlabojas iedzīvotāju dzīves līmenis, pētījumi pierāda, ka relatīvi augsts ir nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī reālais bezdarba līmenis;

3) sabiedrībā izveidojies un vērojams zināms pesimisms un nospiestība, kas akumulējas tiesiskajā nihilismā, kā rezultātā norisinās cilvēka personisko kritēriju nonivelēšanās un cilvēks sāk nosliekties uz dažādu likumpārkāpumu veikšanu;

4) palielinās narkotiku izplatība un to lietošana, turpinās relatīvi augsts alkoholisko dzērienu patēriņš.

Noziedzīgu nodarījumu veidu dinamika

5. Sabiedriskā kārtība un drošība uz ielas

Ceļu satiksmes drošība.

Kopumā 2004.gadā Jūrmalas teritorijā tika reģistrēti 980 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 112 negadījumos bija cietuši cilvēki, bet 868 negadījumos bez cietušajiem. JPPP Operatīvās Vadības nodaļā (OVN) reģistrētā informācija apkopota nākamajā grafikā

2004.gadā ceļu satiksmes negadījumos ar cietušajiem: 9 cilvēki gājuši bojā un 112 guvuši dažādas traumas.

Pēdējos gados negadījumu dinamika ar cietušajām personām ir apkopota nākamajos divos grafikos

2004.gadā pazeminājies ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits par 7093 CSN pārkāpumiem salīdzinot ar 2003.gadu. Pārkāpumu statistika salīdzināta nākamajā tabulā.

To var izskaidrot ar to, ka policijas inspektori biežāk brīdina CSN pārkāpējus mutiski, veic preventīvo darbu skolās ar skolēniem, nodrošina transporta izvietošanu pirms koncertiem, nodrošina sabiedrisko kārtību masu pasākumu laikā pie Dzintaru koncertzāles u.c. objektiem pilsētā.

Ceļu policijai jāturpina reidi, kuros masveidā tiek pārbaudīts, vai vadītāji nebrauc reibuma stāvoklī jo aizturēto vadītāju skaits par šiem pārkāpumiem samazinājies, bet CSNg skaits reibuma stāvoklī palielinājies, kā arī jāturpina profilaktiskie pasākumi lai tiktu pievērsta uzmanība gaismu atstarojošu elementu lietošanai gājējiem, velosipēdistiem un mopēdu vadītājiem.

· Drošība sabiedriskās vietās (ielu noziedzība).

Kopumā 2004.gadā Jūrmalā sabiedriskās vietās reģistrēti 394 noziedzīgi nodarījumi un salīdzinot ar iepriekšējo gadu šis rādītājs palielinājies par +177 nodarījumiem. Sabiedriskās vietās izdarīto nodarījumu īpatsvars tādejādi sastāda 35,9 % no visu reģistrēto skaita.

Statistika ar reģistrāciju diennakts stundās un nedēļas dienās ir palikusi nemainīga: lielākais nodarījumu skaits sabiedriskās vietās tiek reģistrēts laika posmā no plkst. 00-08, un nedēļas pēdējās dienās (piektdienā, sestdienā, svētdienā)

Ielu (sabiedrisko vietu) noziedzīgo nodarījumu struktūra apkopota nākamajos grafikos:

Līdz ar to konstatējam, ka lielāko daļu sabiedriskās vietās notiekošo noziedzīgo nodarījumu, veido tieši pret īpašumu vērstie nodarījumi (2004.gadā kopumā 204 zādzības).

Ņemot vērā Jūrmalas teritoriālo specifiku var apkopot salīdzinošos rādītājus noziedzīgu nodarījumu apdraudējumam.

Konstatējams, ka kopumā nodarījumi sabiedriskās vietās, pēc sadalījuma attiecīgi pilsētas rajoniem, ir veidojušies salīdzinoši atbilstoši iepriekšējo gadu statistikai. Lielākais skaits šāda veida nodarījumu (virs 25) ir fiksēts rajonos, kur notiek lielāka cilvēku koncentrēšanās. Pieaugums vērojams Majoru rajonā, kas saistīts ar dažādu masu pasākumu norisi.

6. Sabiedriskās kārtības uzturēšanas

spēki un līdzekļi

Sabiedriskās kārtības uzturēšana un personu tiesību aizsardzība ir sekojošu Jūrmalas pilsētas teritoriālo struktūrvienību kompetencē.

Atbilstoši likumam „Par policiju” sabiedrisko drošību un kārtību pilsētā uzrauga LR IeM VP Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes Kārtības policijas birojs. Tā sastāvā ietilpst vairākas struktūrvienības:

- operatīvās vadības nodaļā notiek informācijas apkopošana, apstrāde un novadīšana līdz citiem operatīvajiem dienestiem;

- ceļu policijas pamatuzdevums ir ceļu satiksmes drošības uzraudzība pilsētā,

- patruļdienesta rotā apkalpo pilsētas Centra Zonu, Kauguru zonu, kā arī nodrošina Krievijas Federācijas rezidences apsardzi Bulduru prosp.135;

- iecirkņu inspektori izskata iedzīvotāju un juridisko personu sūdzības, iesniegumus, piedalās administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atklāšanā;

- tiesas spriedumu izpildes grupa veic nosacīti notiesāto personu uzskaiti, piemēro drošības līdzekļus, nodrošinot policijas uzraudzību;

- atļauju sistēma veic administratīvo lietvedību, kas saistīta ar šaujamieročiem.

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” un likumu „Par policiju” (19.pants) likumpārkāpumu profilaksi un sabiedriskās kārtības uzraudzību pilsētā veic Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija.

Tās galvenie uzdevumi ir:

- kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes izdoto saistošo noteikumu un lēmumu u.c. LR normatīvo aktu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, izpildi;

- novērst un pārtraukt sabiedriskās kārtības pārkāpumus, sadarbojoties ar Valsts policiju;

- veikt preventīvos pasākumus likumpārkāpumu novēršanā;

- reģistrēt informāciju par pārkāpumiem un personām, kuras tos izdarījušas.

Rīcības pasākumi sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un likumpārkāpumu novēršanai publiskās vietās, palielinot personu drošību uz ielas:

- iekļaujoties valsts un pašvaldības policijas kārtības uzturēšanas struktūrvienībām kopējā pilsētas un valsts dislokācijā ievērot pilsētas un sezonas specifiku;

- maksimāli palielinot policistu skaitu ielās;

- atbilstoši rīcībā esošajiem spēkiem un līdzekļiem nodrošinot pēc iespējas operatīvu reaģēšanu uz likumpārkāpumiem;

- veicināt informatīvu komunikāciju ar sabiedrību, reģistrējot ziņas par iespējamiem tiesību apdraudējumiem un savukārt brīdinot par bīstamajiem apstākļiem, informējot par reālo situāciju atsevišķos pilsētas rajonos.

Pamatojoties uz 2006.gada 8.augusta Jūrmalas pilsētas domes rīkojumu Nr.352-r (Par darba grupas izveidošanu sakarā ar videonovērošanas centra un sakaru kanāla izveidi Jūrmalas pilsētā), sabiedriskās kārtības nodrošināšanai likumpārkāpumu profilaksei un vides drošības līmeņa paaugstināšanai pilsētā atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 8.decembra lēmumam Nr.565 „Par Jūrmalas pilsētas domes investīciju plānu 2006.-2009.gadam” būtu nepieciešams veikt sekojošo:

1. Veikt iepirkuma procedūru videonovērošanas sistēmas ieviešanai ar šo gadu, kuras pamatā ir vienota sakaru kanāla (datu pārraides tīkla) izveidošana no Priedaines līdz Dubultiem (1.posms), izvietojot galvenos sakaru raidītājus pārklājuma nodrošināšanai:

1.1. Jūrmalas pilsētas dome (Jomas iela 1/5).

1.2. Dzintaru koncertzāle (Turaidas iela 1- tornis).

1.3. Ūdens tornis (Promenādes iela 1).

1.4. Viesnīca „Lielupe” (Bulduru pr.64-68).

1.5. „Dubultu šķelda” (Slokas iela 47a – skurstenis).

1.6. Akvaparks „Līvu” (Viestura iela 24).

2. Veikt videonovērošanas sistēmas projektēšanu, izbūvi un apkopi, paredzot speciālās tehnikas iegādi un montāžu, lai nodrošinātu:

2.1. satiksmes plūsmas uzraudzību un kontroli pie Lielupes tilta;

2.1.1. transporta līdzekļu iebraukšanas un izbraukšanas zonā pa kustības joslām pirms kājnieku posteņa „Priedaine” ar valsts numura zīmju atpazīšanas, autovadītāja un pasažieru skaita noteikšanas sistēmu, t.sk. diennakts tumšajā laikā;

2.1.2. iebraukšanas caurlaižu iegādes zonā pie autodatoriem;

2.1.3. naudas maiņas zonā pie „Parekss” stacionārā punkta.

2.2. Riņķveida novērošanu pie Lielupes tilta un satiksmes sazarojuma (viadukta) Priedaines un Ventspils virzienos, neatkarīgi no diennakts laika un metereoloģiskajiem apstākļiem.

2.3. Satiksmes plūsmas kontroli pie dzelzceļa pārbrauktuves Dubultos (Slokas ielā) abos virzienos, ar valsts numura zīmju atpazīšanas, autovadītāja un pasažieru skaita noteikšanas sistēmu, t.sk. diennakts tumšajā laikā.

2.4. Jūrmalas pilsētas domes (centrālā un dienesta ieejas) un tai pieguļošās teritorijas novērošanu, t.sk. Jomas ielu abos kustības virzienos, autostāvvietas pie un aiz pašvaldības ēkas, neatkarīgi no diennakts laika un metereoloģiskajiem apstākļiem.

2.5. Operatīvās situācijas un sabiedriskas kārtības novērošanu pilsētas vēsturiskajā centrā – Jomas ielā, t.sk. diennakts tumšajā laikā:

2.5.1. pie krustojuma ar Omnibusa ielu, t.sk. autostāvvietā un cilvēku kustības virzienā uz dzelzceļa staciju „Majori”;

2.5.2. pie krustojuma ar Tirgoņu ielu (pie pilsētas tiesas un prokuratūras) abos gājēju un transporta plūsmas virzienos;

2.5.3. pie krustojuma ar Pilsoņu ielu abos gājēju ielas virzienos;

2.5.4. pie krustojuma ar Konkordijas ielu abos gājēju un transporta plūsmas virzienos;

2.5.5. Pastāvīgu un riņķveida novērošanu krustojumā ar Turaidas ielu pie „Globusa” Jomas ielas un abos transporta plūsmas virzienos.

2.6. Riņķveida novērošanu pie k/z „Dzintari”, t.sk. Turaidas-Jūras ielas krustojumā, pie ieejas k/z un izejas uz jūru, neatkarīgi no diennakts laika un metereoloģiskajiem apstākļiem.

2.7. Pastāvīgu novērošanu pie Lielupes vidusskolas, ieejas un piebrauktuves no Aizputes ielas puses, t.sk. diennakts tumšajā laikā.

2.8. Pastāvīgu novērošanu pie Majoru pamatskolas, ieejas un piebrauktuves no Rīgas un Smilšu ielu puses, t.sk. diennakts tumšajā laikā.

3. Izveidot pagaidu videonovērošanas centru Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas diennakts dežūrposteņa „Priedaine” telpās, aprīkojot 2 pastāvīga darba vietas ar vadības pultīm un monitoriem (vismaz 4).

4. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas budžetā papildus piešķirt finansējumu 24 stundas videonovērošanas dežūrdienestam:

4.1. 2007.gadam – Ls 52344 (1 galvenais inspektors – Ls 9676; 2 vecākie iecirkņa inspektori – Ls 22502; 2 iecirkņa inspektori – Ls 20160).

4.2. 2008.gadam vēl 4 štata vienības (2 vecākie iecirkņa inspektori un 2 iecirkņa inspektori).

7. Objekti, kuros paredzēta datu pārraides ierīkošana

Objekti, kuros paredzēta datu pārraides tīkla pilotprojekta ieviešana ir apkopoti sekojošā sarakstā :

Minētos objektus var mainīt vai papildināt ar jauniem objektiem atkarīgi no tā cik esošajam projektam tiks piešķirti papildus līdzekļi tā tālākai nākotnei.

8. Projekta realizācijas posmi

Projektu paredzēts realizēt pa posmiem, pakāpeniski ieviešot videonovērošanas un datu pārraides tīklu visā Jūrmalas pilsētā, atbilstoši piešķirtajam finansējumam un iegūtajai pieredzei pirmā posma realizācijas laikā.

Videonovērošanas un datu pārraides tīkla projekta realizācijas posmi var mainīties to ieviešanas laikā. Aptuvenais projekta pirmais realizācijas posms, kuru varētu nosaukt par ,,pilotprojektu” ir sekojošs:

8.1. Pilotprojekts - realizācijas posms (2006.–2007.gads)

Videonovērošanas un datu pārraides tīklarealizācija pārējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam ir iespējama tikai pēc pirmā realizācijas posma veiksmīgas ieviešanas, kā arī no piegādātās aparatūras un cenu aptaujas rezultātā uzvarējušā sadarbības partnera atbilstību mūsu izvirzītajiem kritērijiem un prasībām.

Projekta vīzijas īstenošana ir lielā mērā cieši saistīta ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts drošību institūciju savstarpēju sadarbību. Valsts drošību institūcijām pēc pilota projekta veiksmīgas realizācijas nepieciešams detalizēti izstrādāt un sniegt informāciju JPD par objektiem un teritorijām, kuras būtu nepieciešams aprīkot ar videonovērošanas sistēmu.

Pēc pilotprojekta veiksmīgas ieviešanas:

1. Dubultu laukums un Z.Meierovica prospekts pie dzelzceļa stacijas „Dubulti”.

2. Dzelzceļa tilts pār Lielupi, ietverot plānoto velo celiņu.

3. Tilts pār Lielupi pie Slokas – Jūrmalas apvedceļa posms Ventspils šosejas un Brankciema ielas krustojumā.

4. Ventspils šosejas posms pie Slokas universālveikala un „skeitparka”.

5. Ventspils šosejas un Satiksmes ielas krustojums pie Slokas.

6. Ventspils šosejas un Jūrkalnes krustojums pie Slokas.

7. Talsu šosejas un Skolas ielas krustojums pie Kauguriem.

8. Nometņu un Mazajā Nometņu ielās pie tirgus „Līgo”.

9. Pilsētas pludmale – izvērtējot attiecībā pret glābšanas stacijām un izejām uz jūru.”

8.2. Datu pārraides un video novērošanas sistēmas izveides

īstermiņa darbu plāns

Būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir:

w Politiska lēmuma pieņemšana par datu pārraides un video novērošanas sistēmas ieviešanas uzsākšanu un par uzsākšanas darbiem finansējuma nodrošināšanai;

w Programmas īstenošanas organizatorisko priekšnosacījumu nodrošināšana;

w Konkurss par stratēģijas partnera (-u) izvēli;

w Detalizēta rīcības plāna izstrāde;

w Pašvaldības nodrošināmo pakalpojumu noteikšana;

w E-normatīvo aktu izstrāde;

w Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana;

w Iestāžu WWW lapu sakārtošana.

Detalizētu datu pārraides tīkla un video novērošanas programmas darbu plānu ir paredzēts izstrādāt turpmākajos darba posmos (rīcības plāna izstrāde).

Noteikt datu pārraides tīkla un video novērošanas sistēmas izveides kopējās izmaksas šajā izveides posmā nav iespējams, jo nevar precīzi izvērtēt programmas ietvaros īstenojamo projektu izmaksas. Tāpēc šobrīd būtu svarīgi pieņemt lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tuvākā laika uzdevumu īstenošanai, kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvarosun kuri nepieciešami, lai uzsāktu sistemātisku e-pārvaldes programmas izstrādes un īstenošanas darbu.

Videonovērošanas un datu pārraides tīkla ieviešanas grafiks

9. Datu pārraides pamatprincipi

Datu pārraides tīkla izveidošanas pamatmērķis perspektīvā ir uzlabot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darbību tā, lai to rīcības prioritāte būtu pakalpojumu kvalitātes uzlabošana iedzīvotāju interesēs.

Par vienu no efektīvas pakalpojumu sniegšanas vai pārvaldes organizācijas ieviešanas priekšnoteikumiem jāuzskata nepieciešamība nodrošināt institūciju informācijas pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā Internet vidē ar datu pārraides tīkla palīdzību. Jāievieš kvalitatīvas informācijas tehnoloģijas, jāizveido vienota informācijas sistēma. Pašvaldības sektora informācija jāpadara publiski pieejama atbilstoši klientu vajadzībām, paredzot pašvaldības institūciju uzkrātās un apstrādātās informācijas izplatīšanas principi un noteikumi, nodrošinot valsts un pašvaldību institūciju Interneta mājas lapu izveidi pēc vienotiem principiem, veidojot interesentiem pieejamus Interneta punktus u.c.

Datu pārraides tīkla ieviešana sekmēs arī valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

E-pārvaldes izveides pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā.

Datu pārraides tīkla attīstības koncepcijā minēti principi, kas aktualizēti atbilstoši pašreizējai situācijai un jāievēro, veicot ar programmas ieviešanu saistītos pasākumus, kā arī plānojot uzdevumus vai pasākumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu un var ietekmēt programmas mērķu sasniegšanu:

1) pakalpojumu sniegšanas procesi un sistēmas jāveido balstoties uz iedzīvotāju vajadzībām, ērtībām (uz dzīves modeļa bāzes) un summārajām izmaksām, pieejamības un ekonomiskās efektivitātes, tam pakārtojot pašvaldību iestāžu sadarbības kārtību;

2) pakalpojuma saņemšana vienā institūcijā, pat ja šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešama informācija, ko apkopo dažādas iestādes. Iespēja pakalpojumu saņemt arī ar citu iestāžu un privātpersonu starpniecību. Kopīgi, efektīvi tiek izmantota esošā pakalpojumu sniegšanas infrastruktūra. Elektroniskās pārvaldes ieviešana nedrīkst pasliktināt pašreizējās saņemšanas iespējas;

3) pārvaldes pakalpojumi, kā arī tos atbalstošās pašvaldības informācijas sistēmas tiek veidoti atvērti - citām iestādēm, pašvaldībām vai privātpersonām ir iespējams sniegt pakalpojumus, izsniegt vai ievadīt informāciju, izmantojot dažādus pakalpojumu sniegšanas kanālus (e-pakalpojumi, mobilie pakalpojumi, zvanu centri, VPA, privātpersonu veidotie pakalpojumi u.c.). Pakalpojumus atbalstošās valsts informācijas sistēmas sadarbojas ar trešo pušu autentifikācijas, informācijas meklēšanas un katalogu moduļiem, tām var pieslēgt jaunus pakalpojumu sniegšanas kanālus. Uzkrāto publisko informāciju privātpersonām iespējams izmantot jaunu pakalpojumu veidošanai;

4) elektroniskie valsts pārvaldes pakalpojumi ir droši – tos veidojot ir izvērtēti riski (sistēmu un datu drošība, identitātes zādzības, kļūdas, nelegāli un krāpnieciski mērķi u.c.) un samazināta to iestāšanās varbūtība. Pakalpojumu procedūras un sistēmas satur darbību pierakstu, lai varētu noteikt atbildīgos par procedūru izpildi, apkopot datus atbilstoši FPDAL prasībām un kvalitātes sistēmas vajadzībām. Iedzīvotājiem ir elektroniski pieejama informācija par sevi un ir iespēja norādīt uz kļūdām;

5) pakalpojumu sniegšanas un pārvaldes procesu analīze tiek veikta pirms pārvaldes IS izveidošanas; procesu optimizācija un normatīvās vides sakārtošana notiek pirms vai vienlaicīgi ar tehnoloģiju veidošanu;

6) pārvaldes investīcijas IT ir koordinētas un efektīvas - IS izveides vai uzlabošanas projekti tiek izstrādāti, izvērtējot to ietekmētos politikas un darbības rezultātus; saistīto procesu un procedūru maiņu; izmaksu un ieguvumu analīzi; izvērtējot, vai ir izdevīga jaunas IS veidošana, vai esošo papildināšana; kopīgi, efektīvi izmantojot esošo infrastruktūru; saskaņojot ar citām iestādēm, kurām nepieciešama iekļautā informācija; neveicot citās sistēmās esošu datu dublēšanu; izmantojot valsts noteiktos klasifikatorus; izmantojot nepatentētus datu formātu un apmaiņas standartus; aprakstot pieejamos pakalpojumus, interfeisus, procedūras un standartlīgumus;

7) veidojot IT projektus, tiek paredzētas datu apmaiņas izmaksas - līdzekļi saistīto sistēmu savienojumu izveidošanai, datu apmaiņas formātu un funkcionalitātes aprakstam; par datu saņemšanu samaksa tiek aprēķināta, balstoties uz datu apstrādes un sistēmu uzturēšanas proporcionālajām izmaksām; sistēmās ietver automātisku uzskaiti norēķinu vajadzībām;

8) veidojot elektroniskās pārvaldes IT izveides vai uzlabošanas projektus, tiek paredzēti līdzekļi sistēmu uzturēšanai (ieskaitot sistēmas dokumentācijas uzturēšanu) un tālākajai attīstībai, apmācībai un sabiedrības informēšanai par izveidotajiem pakalpojumiem;

9) jauni normatīvie akti tiek veidoti, ievērojot e-pārvaldes principus – izvērtējot to ietekmi uz esošajām IT sistēmām, nepieļaujot atkārtotu datu pieprasīšanu, nosakot valsts reģistru ierakstiem prioritāru juridisko spēku un ticamību attiecībā pret papīra dokumentiem, izmantojot automātiski apstrādājamas veidlapas (strukturētas, ar parametrizētiem ierakstiem un valstī pieņemtajiem klasifikatoriem), ziņu reģistrācija tieši reģistros, samaksa par datu reģistrāciju nav lielāka par tiešā darba izmaksām, kas saistīts ar dokumentu pieņemšanu un ievadi.

10. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

Lai nodrošinātu koncepcijā minēto priekšlikumu īstenošanu, nepieciešams uzdot Jūrmalas pilsētas domes atbildīgajām institūcijām sagatavot šādus iekšējos normatīvos aktus:

- tehnisko līdzekļu – video novērošanas iekārtu izmantošanas kārtība;

- atsevišķas video novērošanas sistēmā iekļautās informācijas izsniegšanas kārtība;

- kārtība, kādā veicama videonovērošanas sistēmas iegāde, uzstādīšana un izmantošana Jūrmalas pilsētā;

- par Pašvaldības policijas un Valsts policijas sadarbību video novērošanas sistēmas izmantošanā;

- video novērošanas sistēmā iekļautās informācijas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības.

Lejupielāde: DOC un PDF