LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.29, 38. punkts

Par iespēju turpināt būvniecību
zemesgabalā ar kadastra numuru 1300 014 3102
Jūrmalā, Mežsargu ielā 13

Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk tekstā – Dome) 2007.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu Nr.918 „Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā, Mežsargu ielā 13” (turpmāk tekstā – Lēmums Nr.918). Lēmuma 1.punktā būvētājam N.P.(personas kods ***) uzdots līdz 2008.gada 1.maijam novērst patvaļīgās būvniecības sekas, tas ir, atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām izstrādāt, saskaņot un Būvvaldē akceptēt saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 1300 014 3103 003) un šķūņa Mežsargu ielā 13, Jūrmalā būvprojektu un saņemt būvatļauju.

Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk tekstā – Būvvalde), veicot Lēmuma izpildes kontroli, konstatēja, ka Lēmuma 1.punkta prasības noteiktajā termiņā nav izpildītas (Būvvaldes 2008.gada 19.jūnija pārbaudes akts Nr.140).

Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 171.²punktā ir noteikts, ja pasūtītājs neveic pašvaldības lēmumā par būvniecības radīto seku novēršanu norādītos pasākumus, pašvaldība ir tiesīga veikt visus lēmumā norādītos pasākumus būvniecības radīto seku novēršanai un pasūtītājs sedz visus ar būvniecības radīto seku novēršanu saistītos izdevumus un 170.¹punktā ir noteikts, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu pašvaldība ir tiesīga pēc īpašnieka brīdināšanas nojaukt patvaļīgās būvniecības objektu.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzklausot administratīvā procesa dalībnieku V.S.un N.P.argumentus un paskaidrojumus šajā lietā, Dome lietā konstatē šādus faktus.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

N. P.ir nekustāmā īpašuma – dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 014 3103 002) īpašnieks, īpašumtiesības Zemesgrāmatā nostiprinātas 1999.gada 6.jūlijā. Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījumu Nr.5034 N.P. piederošā būve saistīta ar zemesgabalu Jūrmalā, Mežsargu ielā 13, zemesgabala platība 1917 m², kadastra numurs 1300 014 3103, īpašnieks V.S.

2005.gada 30.novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija taisījusi spriedumu Civillietā Nr.C17148403 N.P. prasībā pret V.S. par zemes nomas līguma noslēgšanu. Spriedums stājies spēkā. Ar minēto spriedumu atzīts, ka starp N.P. un V.S. pastāv zemesgabala Jūrmalā, Mežsargu ielā 13 nomas tiesiskās attiecības 600 m² robežās, kas norādīts Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1990.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.65 paragrāfa 5.pielikumā.

Patvaļīgi uzbūvētā saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 1300 014 3103) atrodas uz Jūrmalas pilsētas TDP Izpildkomitejas 1990.gada 26.aprīļa lēmumam pievienotajā skicē uzrādītajiem 600 m² zemes.

Tātad N.P. ir noteiktas nomas tiesības uz 600 m² un nomniekam ir tiesības apbūvēt iznomāto zemesgabalu.

1999.gada 14.jūnijā Jūrmalas pilsētas būvinspekcija konstatēja saimniecības ēkas lit.3 Mežsargu ielā 13 patvaļīgu rekonstrukciju, kuru veic minētās būves īpašnieks N. P.

Ar Jūrmalas pilsētas būvinspekcijas rīkojumu N.P. uzdots pārtraukt būvdarbus, nosakot termiņu patvaļīgās būvniecības novēršanai līdz 1999.gada 21.jūlijām un atkārtoti līdz 1999.gada 1.novembrim.

2002.gada 3.decembrī N.P. sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un atkārtoti līdz 2003.gada 13.janvārim uzdots novērst patvaļīgo būvniecību.

2003.gada 28.maijā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma Nr.344 „Par patvaļīgi uzbūvētās saimniecības ēkas lit.3 Mežsargu ielā nojaukšanu” līdz 2003.gada 1.jūlijam.

2003.gada 30.jūnijā N.P. vērsās Jūrmalas pilsētas tiesā ar sūdzību, kurā lūdz atcelt Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 28.maija lēmumu Nr.344 „Par patvaļīgi uzbūvētās saimniecības ēkas lit.3 Mežsargu ielā 13 nojaukšanu”.

Administratīvā apgabaltiesa ar 2006.gada 9.jūnija spriedumu atcēla Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 28.maija lēmumu Nr.344 un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2007.gada 9.februāra spriedumu atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 9.jūnija spriedumu. Spriedums stājies spēkā.

Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā norādīja uz to, ka pašvaldība ir tiesīga lemt par tās teritorijā esošās būves, kura radusies patvaļīgas būvniecības rezultātā, nojaukšanu, taču vienlaikus likuma normas paredz pašvaldības tiesības un pienākumu izvērtēt katru konkrēto gadījumu un pieņemt situācijai atbilstošāko un lietderīgāko rezultātu, tostarp arī lēmumu par iespēju turpināt būvniecību un gadījumos, kad būve jau pabeigta, arī lēmumu, kas nav saistīts ar konkrētās būves nojaukšanu.

2005.gada 30.novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija taisījusi spriedumu civillietā Nr.C17148403 N.P. prasībā pret V.S. par zemes nomas līguma noslēgšanu. Spriedums stājies spēkā. Ar minēto spriedumu atzīts, ka starp N.P. un V.S. pastāv zemesgabala Mežsargu ielā 13 nomas tiesiskās attiecības 600 m² platībā, kas norādītas Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1990.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.65 paragrāfs 5.pielikumā, pārējā daļā prasība noraidīta.

2006.gada 25.augustā Jūrmalas pilsētas domes būvvalde konstatēja, ka uz zemesgabala Mežsargu ielā 13, Jūrmalā N.P. ir uzsācis patvaļīgu šķūņa būvniecību un uzdeva N.P. nojaukt patvaļīgi būvēt uzsākto šķūni līdz 2006.gada 20.septembrim ar atkārtotu termiņa pagarinājumu līdz 2006.gada 01.decembrim.

Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2007.gada 08.novembrī pieņēma lēmumu Nr.918 uzdodot N.P. (personas kods ***) līdz 2008.gada 1.maijam novērst patvaļīgās būvniecības sekas, tas ir, atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu prasībām izstrādāt, saskaņot un būvvaldē akceptēt saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 1300 014 3103 003) un šķūņa Mežsargu ielā 13, Jūrmalā būvprojektu un saņemt būvatļauju.

N.P. nav izpildījis Lēmuma Nr.918 1.punkta prasības.

2008.gada 16.maijā Būvvalde saņēma N.P.iesniegumu ar lūgumu pagarināt Lēmuma izpildes termiņu līdz 2008.gada 1.septembrim. Iesniegumā norādīti sekojoši argumenti:

1. 2007.gada 16.maijā Jūrmalas pilsētas domes būvvalde izsniedza Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.14-10/188 dzīvojamās mājas lit.2 – savrupmājas rekonstrukcijai un saimniecības ēkas jaunbūvei, legalizējot uzcelto ēku bijušo pamatu lit.3 vietā.

2. Ņemot vērā to, ka sākotnējā Plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasības attiecībā uz apbūves blīvumu bija neizpildāmas, tad tika lūgts palielināt apbūves blīvumu līdz 25% atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2007.gada 12.jūlija grozījumiem.

3. 2008.gada 14.janvārī Būvvalde izdeva grozījumus Nr.14-10/19 16.03.2007. plānošanas un arhitektūras uzdevumā Nr.14-10/188 dzīvojamās mājas lit.2 rekonstrukcija un saimniecības ēkas jaunbūve Jūrmalā, Mežsargu ielā 13.

4. 2000.gadā būvvaldes arhīvā iesniegtais skiču projekts nav saglabājies, otrs eksemplārs atrodas tiesā. Tika lūgts projekta autoram atjaunot skiču projektu, taču arhitekta noslogotības dēļ tas līdz šim nav izdarīts. Skiču projekta iesniegšanas termiņš Būvvaldē tiek norādīts jūnija vidus.

5. Attiecībā uz šķūņa būvniecību N.P. norāda, ka būvdarbi objektā ir pārtraukti un teritorijā stāv novietotas šķūņa konstrukcijas bez pamatiem, kas nav uzskatāms par šķūni. Tā kā iespējamā šķūņa konstrukcija tā būvēšanas gadījumā pārsniegtu pieļautos 25% no pieļaujamā apbūves blīvuma, minētajai būvei projekts netiek izstrādāts un būvatļaujas saņemšanas gadījumā tiks lūgta atļauja šķūni izmantot kā pagaidu būvi būvniecības laikā.

Zemesgabala Mežsargu ielā 13, Jūrmalā īpašnieks V.S. savos iesniegumos (pēdējais – 2007.gada 23.februārī, lietas Nr.14-6/1106) Būvvaldei vairākkārtīgi ir norādījis uz to, ka patvaļīgi uzbūvētā saimniecības ēka lit.3 un šķūnis jānojauc pilnā apjomā. Iesniegumā norādīti sekojoši argumenti:

1. Saimniecības ēka uzbūvēta no jauna (apbūves laukums – 46 m²) un tai nav piemērojams rekonstruētas ēkas statuss, pamatojot ar to, ka saimniecības ēkas patvaļīgu pamatu būvniecību 1999.gada 27.janvārī konstatēja Valsts zemes dienesta Jūrmalas pilsētas mērniecības birojs, veicot Zemesgabala uzmērīšanu un šī patvaļība norādīta 1999.gada 16.aprīļa Inventarizācijas lietā Nr.728. Minētais fakts norāda uz to, ka patvaļīgi uzbūvētā saimniecības ēka nav 1993.gada 18.maija pirkuma līgumā norādītā būve lit.3 – saimniecības ēka ar lietderīgo platību 11.1 m².

2. 1999.gada 16.aprīlī Jūrmalas pilsētas zemes komisija pieņēma lēmumu Nr.728 „Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalā, Mežsargu ielā 13” nosakot, ka ēkas īpašniekam N. P. ir tiesības nomāt Zemesgabala daļu 600 m² platībā no zemes īpašnieces pēc savstarpējās vienošanā saskaņā ar Civillikumu. V.S. kā Zemesgabala Mežsargu ielā 13 īpašnieks kopš 1999.gada 27.novembra nevar noslēgt zemes nomas līgumu un saņemt par to likumā paredzēto nomas maksu.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā būvniecības turpināšana un termiņa pagarināšana būvniecības procesa Mežsargu ielā 13, Jūrmalā sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

No N. P. sniegtā paskaidrojuma var secināt, ka tiek veiktas darbības patvaļīgi uzbūvētās saimniecības ēkas legalizācijai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajai kārtībai. Šobrīd būvniecības pasūtītājs ir veicis sekojošas darbības:

- saņēmis Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.14-10/188 dzīvojamās mājas lit.2 – savrupmājas rekonstrukcijai un saimniecības ēkas jaunbūvei, legalizējot uzcelto ēku bijušo pamatu lit.3 vietā un grozījumus Nr.14-10/19 16.03.2007. plānošanas un arhitektūras uzdevumā Nr.14-10/188;

- SIA „Projektu birojs Dace”, būvkomersanta reģistrācijas numurs 4280-R, pasūtīta būvprojekta izstrāde un, saskaņā ar saņemto informāciju no biroja vadītāja A.Dēliņa, tehniskā projekta izstrāde šobrīd atrodas nobeiguma stadijā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo daļu, Zemesgabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā Zemesgabala īpašnieku. Starp trešo personu V.S. kā zemes īpašnieku un būvniecības pasūtītāju N.P. nav noslēgts līgums ne par zemes nomu ar tiesībām apbūvēt Zemesgabalu, ne arī cita veida līgums. Zemesgabala īpašnieka piekrišana ir šķērslis būvprojekta akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai.

Konkrētajā lietā ir piemērojama arī Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru Zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar Zemesgabala īpašnieku (ja apbūvi neveic Zemesgabala īpašnieks) Tātad būvniecības darbības ir veicamas tikai un vienīgi tad, ja tās ir iepriekš saskaņotas ar publiskās varas iestādēm.

Tātad no iepriekš minētā un N.P. sniegtajiem paskaidrojumiem un lietas materiāliem ir secināms, ka būvniecības pieteicējs veic nepieciešamās darbības, kas vērstas uz būvatļaujas saņemšanu. No lietas materiāliem ir arī redzams, ka N.P. visu laiku ir centies panākt vienošanos ar trešo personu par zemes nomas līguma noslēgšanu un, nespējot šādu vienošanos panākt, vērsās ar prasības pieteikumu tiesā. Jāņem vērā, ka 2005.gada 30.novembrī stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums, ar kuru atzīts, ka starp pieteicēju un trešo personu pastāv nomas tiesiskās attiecības 600 m² platībā robežās, kas norādītas Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1990.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.65 paragrāfs 5.pielikumā.

Šajā lietā ņemami vērā un izvērtējami ir arī trešās personas V.S. kā zemes Mežsargu ielā 13 īpašnieka centieni novērst patvaļīgās būvniecības sekas Zemesgabalā un viņa likumīgās tiesības saņemt nomas maksu no būvniecības pasūtītāja N.P. Šajā gadījumā Dome uzskata, ka V.S. prasība nojaukt patvaļīgo būvniecību (saimniecības ēku un šķūni) pilnā apjomā nav pamatota, jo patvaļīgās būvniecības sekas ir iespējams novērst arī atļaujot turpināt būvniecību un sakārtojot būvobjektu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vērā ņemams arī tas, ka trešā persona ir informēta par Domes 2007.gada 8.novembra lēmumu Nr.918 „Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā, Mežsargu ielā 13” un trešā persona nav izmantojusi savas tiesības pārsūdzēt Domes lēmumu Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvais akts ir stājies spēkā. Tātad trešā persona ir piekritusi, ka administratīvā akta adresāts turpina būvniecību un veic nepieciešamās darbības būvatļaujas saņemšanai.

Izvērtējot lietas materiālus Dome uzskata, ka vērā ņemams ir arī tas, ka Būvvalde patvaļīgo būvniecību konstatēja jau vairāk nekā pirms deviņiem gadiem un būvniecības pasūtītājs N.P. procesuālās darbības patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanai veic nesamērīgi ilgi un tāpēc ir pamatota zemes īpašnieka V.S. neapmierinātība sakarā ar šī procesa ilgumu un pat neticība tam, ka būvniecības pasūtītājs samērīgā laikā pabeigs būvniecības sakārtošanu.

No V.S. iesnieguma ir secināms, ka galvenais arguments patvaļīgi uzbūvēto būvju nojaukšanai ir tas, ka N.P. nemaksā zemes nomu. Dome uzskata, ka minētais arguments nav ņemams vērā, jo, atbilstoši Civilprocesa likuma 1.punktam, V.S. ir tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā un tātad strīdus jautājums par zemes nomas maksu ir risināms civiltiesiskā kārtībā.

Ne Dome ne arī Būvvalde nav saņēmusi cita veida sūdzības no Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem par minēto patvaļīgo būvniecību, tas nozīmē, ka patvaļīgā būvniecība ir aizskārusi tikai zemesgabala īpašnieka V.S. civilās tiesības.

Ņemot vērā iepriekš minēto Dome secina, ka patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanas procesu būvniecības pasūtītājs N.P. ir uzsācis un nebūtu ne lietderīgi ne arī samērīgi neatļaut turpināt uzsākto patvaļīgās būvniecības legalizācijas procesu un pieņemt lēmumu par patvaļīgi uzbūvēto būvju nojaukšanu.

Vienlaicīgi izvērtējams arī tas, ka būvniecības pasūtītājs jau vairākkārtēji nav izpildījis Domes un Būvvaldes norādījumus, tātad ir pamatoti apšaubāms N.P. apgalvojums, ka līdz 2008.gada septembrim Būvvaldē tiks iesniegts akceptēšanai būvprojekts.

Būvniecības likuma 30.panta sestā daļa nosaka, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u. tml.) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 171.²punktā ir noteikts, ja pasūtītājs neveic pašvaldības lēmumā par būvniecības radīto seku novēršanu norādītos pasākumus, pašvaldība ir tiesīga veikt visus lēmumā norādītos pasākumus būvniecības radīto seku novēršanai un pasūtītājs sedz visus ar būvniecības radīto seku novēršanu saistītos izdevumus un 170.¹punktā ir noteikts, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu pašvaldība ir tiesīga pēc īpašnieka brīdināšanas nojaukt patvaļīgās būvniecības objektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un vispārējos tiesību principus, Dome uzskata, ka būvniecības pasūtītājam N.P. pēdējo reizi līdz Domes noteiktam termiņam ir jādod atļauja novērst patvaļīgās būvniecības sekas, tas ir būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā izstrādāt saskaņot un Būvvaldē akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai.

Vienlaicīgi arī Dome, pamatojoties uz Vispārīgo būvnoteikumu 170.¹punktū, patur tiesības brīdinot īpašnieku nojaukt patvaļīgās būvniecības objektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas 1. un 2.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Atļaut būvniecības pasūtītājam N. P. (personas kods ***) turpināt būvniecību un līdz 2009.gada 1.maijam izpildīt sekojošus nosacījumus būvniecības turpināšanai:_{Izmaiņa ar Domes 2009.gada 03.decembra 934.lēmumu}

   1.1. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāt, saskaņot un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēt būvprojektu saimniecības ēkas Mežsargu ielā 13, Jūrmalā būvniecībai un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai;

   1.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā nojaukt patvaļīgi uzbūvēto šķūni Mežsargu ielā 13, Jūrmalā.

2. Lēmuma izpildi kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 8.novembra lēmumu Nr.918 „Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā, Mežsargu ielā 13”.

4. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajai rajona tiesai Antonijas ielā 6, Rīgā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.