LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2011.gada 17.martā | Nr. 6 |
protokols Nr. 6, 7. punkts
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 21.panta 1.daļas 8.punktu,
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta 2.daļas 28.pantu,
73.panta 1.daļas 1.punktu,
Izglītības likuma 22.panta 1.daļu,
Vispārējās izglītības likuma 9.pantu un
Profesionālās izglītības likuma 17.pantu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas Mākslas skola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā - Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša izglītības iestāde profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmu īstenošanai.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī Skolas nolikums.
3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.
4. Skolai ir sava simbolika, konti. Skola lieto Jūrmalas pilsētas ģerboņa attēlu
skolas veidlapās un zīmogā un valsts lielā ģerboņa attēlu valstiski
atzītos izglītību apliecinošos dokumentos. Grozīts ar domes 2017.gada 12.janvāra 1.nolikumu
5. Skolas pilns
nosaukums – “Jūrmalas Mākslas skola”; Skolas juridiskā adrese: Strēlnieku
prospekts 30, korpuss 2, Jūrmala, LV – 2015. Grozīts ar domes 2018.gada 22.novembra 44.nolikumu
II. Skolas darbības mērķi, pamatvirzieni un uzdevumi
6. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes mākslas, interešu izglītības un pirmsskolas izglītības profesionāli orientētā virziena izglītības programmās noteikto mērķu sasniegšanu.
7. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība.
8. Skolas uzdevumi:
8.1. nodrošināt audzēkņiem iespēju sagatavoties profesionālās un profesionālās pilnveides ieguvei vizuāli plastiskās mākslas, lietišķās mākslas un dizaina programmās;
8.2. nodrošināt sistematizētu pamatzināšanu un pamatprasmju apguvi mācību priekšmetos, veicināt māksliniecisko spēju attīstību, kā arī vērtīborientācijas veidošanu mākslā;
8.3. sekmēt mākslinieciskās darbības pieredzi un attīstīt jaunrades spējas;
8.4. nodrošināt iespējas bērnu un jauniešu interešu, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai, profesijas izvēlei, lietderīgai brīvā laika un atpūtas organizēšanai;
8.5. īstenot pirmsskolas izglītības profesionāli orientētā virziena izglītības programmas, sekmējot audzēkņu spēju un talantu attīstību, pašapziņas veidošanos, izziņas darbības un zinātkāres attīstību, nodrošinot zināšanu un prasmju apguvi;
8.6. veicināt profesionālās ievirzes izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi pilsētā;
8.7. veicināt kultūrvides attīstību Skolā un pilsētā;
8.8. racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus.
III. Īstenojamās izglītības programmas
9. Skola īsteno licencētas profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmas, tās saskaņojot ar Dibinātāju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju:
9.1. profesionālās ievirzes izglītības programma Vizuāli plastiskā māksla,
programmas kods 20V 211 001;
Grozīts ar domes 2020.gada 29.oktobra 39.nolikumu
9.2. Svītrots ar domes 2020.gada 29.oktobra 39.nolikumu
10. Skola īsteno pirmsskolas izglītības programmas:
10.1. pirmsskolas izglītības programma, programmas kods 01 0111 11;
Grozīts ar domes 2020.gada 29.oktobra 39.nolikumu
10.2. pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma, programmas kods 01 0111 21.
Grozīts ar domes 2020.gada 29.oktobra 39.nolikumu
11. Skola izstrādā interešu izglītības programmas,
ko apstiprina direktors. Interešu izglītības programmas īstenošanai
nepieciešama dibinātāja piekrišana. Grozīts ar domes 2017.gada 12.janvāra 1.nolikumu
11.1 Pēc valsts, darba devēju un vecāku ierosinājuma, Skola var īstenot personības
izaugsmes interesēm atbilstošas pieaugušo neformālās izglītības programmas un
personas individuālajām izglītības vajadzībām un vēlmēm atbilstošas interešu
izglītības programmas, ko apstiprina direktors. Izglītības programmu īstenošanai
nepieciešama dibinātāja piekrišana. Papildināts ar domes 2017.gada 12.janvāra 1.nolikumu
IV. Izglītības procesa organizācija
12. Izglītības procesu Skolā reglamentē Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.
13. Mācību gada ilgumu nosaka Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestra sākuma un beigu datumus, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.
14. Skolas darba dienas organizāciju nosaka Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
15. Izglītības process Skolā ietver profesionālās ievirzes izglītības programmu, interešu izglītības un pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu.
16. Audzēkņu uzņemšana Skolā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, Skolas izstrādātajiem un Dibinātāja apstiprinātajiem noteikumiem par audzēkņu uzņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmās.
17. Audzēkņus interešu un pirmsskolas izglītības programmu apguvei Skolā uzņem pamatojoties uz vecāku vai aizgādņu iesniegumu.
18. Profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošana ietver teorētiskās un praktiskās mācības, kā arī radošo darbību. Izglītības programmas tiek īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās, audzēkņu patstāvīgajā darbā, ārpusstundu pasākumos – izstādēs, konkursos, koncertos, festivālos, akcijās u.c.
19. Audzēkņu sasniegumi tiek vērtēti saskaņā ar kārtību par audzēkņu zināšanu un prasmju vērtēšanas kritērijiem, audzēkņu pārcelšanu nākošajā kursā, audzēkņu atskaitīšanu.
20. Par profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi izsniedz profesionālās ievirzes izglītības apliecību.
21. Pēc pirmsskolas izglītības programmas apgūšanas audzēknis saņem izziņu par pirmsskolas programmas apguvi iesniegšanai Skolā, kurā viņš turpinās mācīties.
22. Skolas struktūru un mācību materiālo bāzi izveido atbilstoši licencētajām profesionālās ievirzes izglītības programmām un pirmsskolas izglītības programmām.
V. Skolas vadības tiesības un pienākumi
23. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātājs, saskaņojot ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
24. Par Skolas direktoru ir tiesīga strādāt persona, kas atbilst Latvijas Republikas Izglītības likuma un Bērnu un tiesību aizsardzības likuma prasībām.
25. Skolas direktora kompetenci nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Profesionālās Izglītības likums, Darba līgums, amata apraksts un Skolas nolikums.
26. Direktors vada Skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu, audzināšanas un darba organizāciju.
27. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:
27.1. nodrošināt Latvijas Republikas Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Dibinātāja izdoto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;
27.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem un izglītības programmu īstenošanu;
27.3. nodrošināt Skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un citiem darbiniekiem;
27.4. atbildēt par apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei;
27.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērnu tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
27.6. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
27.7. būt atbildīgam par datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
27.8. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu;
27.9. sniegt priekšlikumus Dibinātājam pedagoģisko un tehnisko darbinieku darba vietu (darbinieku skaita) saraksta izveidošanai;
27.10. regulāri paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
28. Skolas direktora tiesības ir:
28.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;
28.2. prombūtnes laikā, saskaņojot ar Dibinātāju, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku;
28.3. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus saskaņā ar Dibinātāja apstiprināto tehnisko darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;
28.4. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
28.5. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.
29. Skolas direktora vietnieks nodrošina kvalitatīvu izglītības procesa organizāciju un norisi Skolā.
VI. Pedagogu, tehnisko un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
30. Par Skolas pedagogiem var strādāt speciālisti, kuri atbilst Latvijas Republikas Izglītības likuma un Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām, un kuriem ir speciālas zināšanas un izglītība attiecīgajā jomā.
31. Pedagogu kvalifikāciju apliecina valsts atzīti dokumenti par speciālistu kvalifikāciju un izglītību.
32. Pedagogu darba samaksu nosaka atbilstoši profesionālajai pieredzei, profesionālajai kvalifikācijai un darba slodzei.
33. Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Latvijas Republikas Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, Iekšējās kārtības noteikumos un precizēti amatu aprakstos.
34. Skolas pedagoga pienākumi ir:
34.1. atbildēt par audzēkņa veselību un dzīvību mācību stundās, nodarbībās un rotaļnodarbībās, kā arī pedagoga vadītajos un organizētajos pasākumos;
34.2. veidot pozitīvu sadarbības vidi;
34.3. ievērot audzēkņa individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu un spējas;
34.4. veicināt, vadīt un sniegt atbalstu talantīgajiem audzēkņiem un audzēkņiem, kuriem ir grūtības mācībās;
34.5. nekavējoties ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem Skolas vadībai;
34.6. izstrādāt mācību priekšmeta programmas vai autorprogrammas, būt atbildīgam par sava darba metodēm, paņēmieniem un rezultātiem;
34.7. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;
34.8. patstāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību;
34.9. ievērot darba līguma, amata apraksta, Skolas nolikuma, darba un iekšējās kārtības noteikumu un citu normatīvu prasības.
35. Pedagogam ir tiesības:
35.1. piedalīties Skolas pašpārvaldē;
35.2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
35.3. izteikt priekšlikumus Skolas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos;
35.4. saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu.
36. Skolas tehnisko un citu darbinieku tiesības un pienākumi tiek noteikti Latvijas Republikas Darba likumā, Darba kārtības noteikumos un precizēti amatu aprakstos.
37. Skolas tehnisko un citu darbinieku pienākumi:
37.1. ievērot darba kārtības noteikumus;
37.2. saudzīgi izturēties pret Skolas materiālajām vērtībām;
37.3. atbildēt par sava darba pienākumu kvalitatīvu izpildi.
38. Skolas tehnisko un citu darbinieku tiesības:
38.1. uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
38.2. izteikt priekšlikumus Skolas attīstībai, darba kārtības nodrošināšanai u.c.
VII. Audzēkņa pienākumi un tiesības
39. Audzēkņiem pienākumus un tiesības nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un tie tiek precizēti Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
40. Audzēkņu pienākumi:
40.1. audzēkņa pienākums ir mācīties un nodarboties atbilstoši savām spējām;
40.2. uzņemties personīgu atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā;
40.3. ievērot Skolas nolikumu, Iekšējās kārtības noteikumus un drošības instrukcijas;
40.4. rūpēties un cienīt Skolas tradīcijas, pēc spējām un interesēm pārstāvēt Skolu dažāda veida pasākumos;
40.5. ar cieņu izturēties pret valsti, sabiedrību, skolotājiem, Skolas darbiniekiem, vecākiem cilvēkiem un ģimeni, kā arī rasēm, tautām, etniskajām grupām un to pārstāvjiem;
40.6. censties izprast un iepazīt demokrātisma, parlamentārisma, pilsoniskās sabiedrības pamatprincipus;
40.7. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
40.8. izmantojot savas tiesības, neaizskart citu audzēkņu, pedagogu, Skolas tehnisko darbinieku un citu pieaugušo tiesības; psiholoģiski (mobings) neietekmēt Skolas biedrus, pedagogus un skolas darbiniekus;
40.9. ar savu uzvedību netraucēt mācību stundas vai nodarbības, vai Skolas pasākumu norisi;
40.10. ievērot savu skolas biedru tiesības uz netraucētu izglītības ieguvi;
40.11. ievērot pedagogu tiesības un apzināti netraucēt stundu vai nodarbību organizēšanu un vadīšanu;
40.12. ievērot personīgās higiēnas prasības;
40.13. precīzi ievērot rīcības kārtību ārkārtas vai ekstremālās situācijas gadījumā, vadoties pēc skolas evakuācijas/rīcības plāniem un Skolas administrācijas norādījumiem;
40.14. piedalīties skolas vides/teritorijas sakopšanas darbos;
40.15. veidoties par sabiedrības locekli - attīstīt sapratni, cieņu, iecietību un spēju darboties esošajās un iekļauties jaunās grupās;
40.16. attīstīt savas fiziskās īpašības un veidot savas rakstura īpašības - mērķtiecību, gribasspēku un neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanā;
40.17. neienest skolā priekšmetus, kas neattiecas uz izglītības procesu; nekāpt un nesēdēt uz palodzēm, apkures radiatoriem, apkures un ūdensvada caurulēm.
41. Audzēkņu tiesības:
41.1. ikvienam audzēknim ir tiesības uz netraucētu mācību darbu, tā cieņas un goda neaizskaramību;
41.2. tiesības uz nodrošinātu veselības un dzīvības aizsardzību skolā un tās organizētajos pasākumos;
41.3. piedalīties skolas iekšējo normatīvo dokumentu izstrādāšanā;
40.4. izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, ja tas neaizskar citu cilvēku cieņu;
41.5. Iegūt kvalitatīvas zināšanas un iemaņas izvēlētajās programmās, piedalīties papildus nodarbībās, saņemt konsultācijas jaunās vielas, iemaņu apguvē;
41.6. bez maksas izmantot Skolas telpas, bibliotēkas fondu un citas informācijas krātuves;
41.7. izveidot skolēnu Domi Skolā, darboties tajā;
41.8. saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;
41.9. domstarpību gadījumā lūgt palīdzību Skolas administrācijai;
41.10. uz audzēkņu īpašumā, lietojumā vai valdījumā esošās personiskās mantas (arī korespondences, kura pienākusi uz skolas adresi, noslēpumu) aizsardzību skolas telpās;
41.11. uz audzēkņa pieprasījuma noformēt audzēkņu apliecību, kura tiek pagarināta katra mācību gada sākumā.
VIII. Skolas pašpārvalde
42. Skolā darbojas Skolas padome. Tā tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Skolas padomes reglaments, ko izdod Skolas direktors.
43. Skolā darbojas Pedagoģiskā padome, kura risina ar Skolas mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Skolas direktors.
44. Skolā darbojas Metodiskās komisijas, kas ir atsevišķu mācību priekšmetu pedagogu apvienības, ko Skola veido Izglītības programmās noteikto prasību izpildei un kontrolei, pedagogu pieredzes popularizēšanu, pasākumu un projektu īstenošanai. Sastāvu, darbību un kompetenci reglamentē Metodiskās komisijas reglaments, kuru apstiprina Skolas direktors.
45. Skolā var darboties audzēkņu pašpārvalde. Tās darbību reglamentē audzēkņu pašpārvaldes reglaments, kuru apstiprina Skolas direktors.
46. Skolā pēc darbinieku iniciatīvas var veidot citas pašpārvaldes institūcijas, kuru darbību nosaka to reglaments.
IX. Skolas iekšējo reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība
47. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus, saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šī nolikuma prasībām.
X. Skolas darbības tiesiskuma nodrošināšana
48. Skolas darbības tiesiskumu nodrošina Skolas direktors.
49. Skolas darbinieku faktisko rīcību privātpersonas apstrīd Skolas direktoram.
50. Skolas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersonas apstrīd Dibinātājam.
XI. Skolas finansēšanas kārtība
51. Skolas finanšu līdzekļus veido:
51.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
51.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
51.3. valsts budžeta dotācija profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksai;
51.4. citi finanšu līdzekļi;
52. Citus finanšu līdzekļus veido:
52.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
52.2. audzēkņu dalības maksas un maksas pakalpojumi;
52.3. dažādos projektos iegūti finanšu līdzekļi.
53. Valsts mērķdotācija nodrošina pedagogu darba algas.
54. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros nodrošina:
54.1. Skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
54.2. tehnisko un apkalpojošā personāla darba algas;
54.3. papildus profesionālās ievirzes un pirmsskolas pedagogu darba algas;
54.4. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
54.5. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.
55. Citi finanšu līdzekļi izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu darba algām, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai, vai arī ziedotāja vai dāvinātāja noteiktajam mērķim , izņemot 51.2.punktā minētos, kas izlietojami arī Skolas uzturēšanas izdevumu segšanai.
56. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
57. Finanšu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Skolas grāmatvedība.
XII. Skolas saimnieciskā darbība
58. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:
58.1. slēgt īres un nomas līgumus;
58.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām un juridiskām personām par dažādu Skolai nepieciešamo darbu veikšanu.
59. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
60. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
61. Saistības, kuras Skolas direktors ir uzņēmies ārpus Dibinātāja apstiprinātā budžeta, ir viņa kā fiziskas personas saistības.
XIII. Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
62. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju .
XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
63. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
64. Grozījumus Skolas nolikumā var ierosināt Dibinātājs, Skolas padome, Pedagoģiskā padome un Skolas direktors.
XV. Pārejas noteikumi
65. Nolikums stājas spēkā ar 2011.gada 17.martu.
66. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 5.februāra nolikums Nr.6 „Jūrmalas mākslas skolas nolikums”.
|
|
|
|
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |