LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 5, 10. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto
seku novēršanu Jūrmalā, Zemeņu ielā 73

Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk tekstā – Dome) 2010.gada 7.oktobrī saņēma nekustāmā īpašuma Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 kopīpašnieces Margaritas Baraboļas iesniegumu par sekojošu būvju patvaļīgu būvniecību - dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 014 4107 001) daļa 001„b” un saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 1300 014 4107 002). Patvaļīgo būvniecību M.Baraboļa pamato ar Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 28.aprīļa spriedumu un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 2009.gada 28.oktobra lēmumu un pieprasa, lai pašvaldība pieņemtu lēmumu par šo būvju patvaļīgo būvniecību.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzklausot administratīvā procesa dalībnieku argumentus un paskaidrojumus šajā lietā, Dome lietā konstatē šādus faktus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kura noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.4928, zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 1300 014 4107 (turpmāk tekstā - īpašums) īpašnieki ir Margarita Baraboļa (personas kods 290762-10418) īpašumtiesības nostiprinātas1999.gada 11.jūnijā un Boriss Kružkins (personas kods 270330-10679) īpašumtiesības nostiprinātas 2001.gada 6.martā, attiecīgi katram 7/12 un 5/12 domājamās daļas. Uz zemes gabala atrodas dzīvojamā ēka lit.1 un palīgceltne lit.2.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus. Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmo daļu pasūtītājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Šā panta piektā daļa nosaka, ka būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta normatīvajos aktos. Savukārt likuma „Par nekustāmā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pants nosaka, ka zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas, kuras atbilstoši inventarizācijas lietas datiem uzceltas nelikumīgas būvniecības rezultātā.

M.Baraboļa 2003.gada 24.februārī vērsās Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē (turpmāk tekstā – Būvvalde) un Valsts zemes dienestā (turpmāk tekstā – VZD) ar iesniegumu par būvniecības jautājumiem īpašumā. Būvvalde 2003.gada 27.jūnija atbildē informēja, ka garāžas būvniecību B.Kružkins sāka pamatojoties uz 1971.gada 19.novembra Jūrmalas pilsētas galvenā arhitekta saskaņoto projektu Nr.161.Uzbūvētā garāža tika nojaukta, jo būvniecības gaitā tika konstatētas atkāpes no projekta risinājuma. Būvvaldes arhīvā nav dokumentu, uz kā pamata B.Kružkins atjaunojis garāžu lit.2. VZD savā atbildē norādīja, kas tika nosūtīta arī B.Kružkinam, ka 1993.gada 23.marta tehniskās inventarizācijas lietā īpašumā veiktā pārbūve kļūdas dēļ nav kvalificēta kā patvaļīgā būvniecība. Kļūda labota un inventarizācijas lietā ir izdarīts ieraksts, ka pārbūve veikta ar atkāpēm no saskaņotā projekta. Vienlaikus norādīts, ka B.Kružkins tiek lūgts ierasties iestādē, lai izdarītu labojumus izdotajā inventarizācijas lietas eksemplārā.

B.Kružkins savā 2003.gada 26.maija un 12.augusta iesniegumā VZD un Domei nepiekrīt iestāžu konstatējumam par patvaļīgo būvniecību īpašumā un lūdz dzēst nelikumīgi izdarīto ierakstu inventarizācijas lietā. Dome 2003.gada 1.septembra atbildē informē B.Kružkinu, ka neatbild par VZD kļūdām, tas ir, par to, ka spiedogs „patvaļīgā būvniecība” netika iespiests namīpašuma tehniskās inventarizācijas lietā jau 1986.gadā un 1999.gadā tika iespiests tikai viena kopīpašnieka M.Baraboļas kopijā. Savukārt VZD savā 2003.gada 4.septembra vēstulē B.Kružkinam izskaidroja inventarizācijas lietas ieraksta maiņu.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2004.gada 5.februāra spriedumu tika apmierināts B.Kružkina pieteikums un uzlikts pienākums VZD dzēst inventarizācijas lietā Nr.13000144107001-02 nelikumīgi izdarīto ierakstu par patvaļīgu būvniecību īpašumā attiecībā uz ēku liters Nr.2 un liters Nr.1”b”.

M.Baraboļa iesniedz apelācijas sūdzību un ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 2.marta lēmumu Jūrmalas pilsētas tiesas 2004.gada 5.februāra spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.

Par Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 2.marta lēmumu B.Kružkins iesniedz kasācijas sūdzību.

Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 2.maija lēmumu atstāts negrozīts Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 2.marta lēmums.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 5.februāra spriedumu B.Kružkina pieteikums apmierināts. Tiesa atzina par prettiesisku Domes un VZD faktisko rīcību un uzlika par pienākumu VZD dzēst nelikumīgi izdarīto ierakstu būves tehniskās inventarizācijas lietā par patvaļīgo būvniecību īpašumā uz ēku liters Nr.2 un liters Nr.1”b”.

Par šo spriedumu M.Baraboļa iesniedza apelācijas sūdzību. Administratīvā apgabaltiesa savā 2009.gada 28.aprīļa spriedumā atzina par nepamatotu B.Kružkina pieteikumu daļā par VZD faktisko rīcību un pienākuma uzlikšanu dzēst ierakstu par patvaļīgo būvniecību ēkas Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 inventarizācijas lietā Nr.1300 014 4107 002-02, kā arī izbeigt tiesvedību daļā par Jūrmalas pilsētas domes un Jūrmalas pilsētas būvvaldes faktisko rīcību. 2008.gada 5.februāra Administratīvā rajona tiesa nepamatoti secināja, ka Jūrmalas tautas tiesas 1978.gada 3.maija spriedums aizvieto būvatļauju. Ja tas ir tā, tad B.Kružkinam būvniecība bija jāpabeidz līdz 1979.gada 1.maijam. Būvvaldes arhīvā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu par tiesas spriedumā minētās būves pieņemšanu ekspluatācijā. Tātad, pēc minētā datuma no jauna bija jākārto ar būvniecību saistītie dokumenti, tajā skaitā jāsaņem jauna būvatļauja. Būvatļauja nav saņemta, tādējādi ir notikusi patvaļīga būvniecība.

No lietas materiāliem izriet, ka Būvvalde ar 2003.gada 27.jūnija vēstuli Nr.14-12/1639 informēja B.Kružkinu, ka tās rīcībā esošajos arhīva materiālos un tehniskās inventarizācijas lietā 1999.gadā ir iespiests spiedogs „patvaļīga būvniecība”, ka nepieciešams saskaņots esošās situācijas izpildprojekts, tādēļ Būvvalde to lūdz uzrādīt.

B.Kružkins savā 2003.gada 12.augusta iesniegumā Būvvaldei un VZD lūdz dzēst nelikumīgi izdarīto ierakstu inventarizācijas lietā, atzīstot to par prettiesisku.

Dome 2003.gada 1.septembra atbildē Nr.39/k-1981 informē B.Kružkinu, ka neatbild par VZD kļūdām, tas ir, par to, ka spiedogs „patvaļīgā būvniecība” netika iespiests namīpašuma tehniskās inventarizācijas lietā jau 1986.gadā un 1999.gadā tika iespiests tikai viena kopīpašnieka M.Baraboļas kopijā. Būvvaldei nav iebildumu esošās situācijas būvprojekta izstrādāšanai likumdošanā noteiktajā kārtībā.

2003.gada 26.maijā un 2003.gada 12.augustā vēršoties VZD B.Kružkins izteica lūgumu dzēst nelikumīgo ierakstu inventarizācijas lietā. VZD uzskatot, ka 1999.gadā veiktā inventarizācija ir tiesiska, 2003.gada 4.septembra atbildē norādīja, ka nav pamata dzēst atzīmi par patvaļīgas būvniecības pazīmēm, jo B.Kružkins nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus kas apliecinātu, ka 1999.gadā konstatētā patvaļīgā būvniecība veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2009.gada 28.oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta rīcības sēde izskatīja B.Kružkina kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 28.aprīļa spriedumu lietā par Domes, Būvvaldes un VZD faktisko rīcību un pienākuma uzlikšanu dzēst ierakstu par patvaļīgo būvniecību ēkas Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 inventarizācijas lietā Nr.1300 014 4107 002-02.

Izvērtējusi Administratīvās apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu, senatoru kolēģija nolēma, atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo B.Kružkins nav iesniedzis dokumentus, kas varētu būt par pamatu atzīmes par nelikumīgu būvniecību dzēšanai kadastrālās uzmērīšanas lietā.

Lēmums nav pārsūdzams.

Izskatot M.Baraboļas 2010.gada 7.oktobra iesniegumu (lietas nr.1.2-1/2929) saistībā ar patvaļīgo būvniecību Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, Būvvalde uzaicināja nekustāmā īpašuma Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 kopīpašnieku B.Kružkinu 2010.gada 09.novembrī ierasties Būvvaldē viedokļu un argumentu sniegšanai par iepriekš minēto patvaļīgās būvniecības faktu.

Izvērtējot saņemto iesniegumu secināms, ka B.Kružkins savu vainu neatzīst un hronoloģiskā secībā informē ar būvniecību saistītajām darbībām īpašumā Jūrmalā, Zemeņu ielā 73. Cita starpā, būvdarbi veikti pamatojoties uz 1971.gada 19.novembra Jūrmalas pilsētas arhitekta saskaņoto projektu Nr.161. Jūrmalas pilsētas tiesa ar 1978.gada 3.maija spriedumu civillietā atļāva pārbūvēt saimniecības ēkas saskaņā ar 1978.gada 26.aprīļa skici līdz 1979.gada 1.maijam.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībās, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz kopīpašnieces M.Baraboļas iesniegumu Pilsētplānošanas nodaļai par Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 28.aprīļa spriedumu (lieta C17127303) un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 2009.gada 28.oktobra lēmumu konstatējot, ka nav pamata uzlikt par pienākumu VZD dzēst ierakstu par patvaļīgo būvniecību ēkas Jūrmalā, Zemeņu ielā 73, Jūrmalā inventarizācijas lietā Nr.1300 014 4107 002-02. Tātad, piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad, piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod administratīvais akts.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Piemērojamā tiesību norma dod iestādei arī rīcības brīvību, lemjot par administratīvā akta satura izvēli, konkrētajā gadījumā izdot lēmumu par iespēju turpināt būvniecību vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Rīcības brīvība ir likumdošanas līdzeklis, kuru piemērojot tiek panākts augstāks taisnīguma līmenis individuālajā gadījumā un iestāde savu rīcības brīvību var izmantot tikai šai nolūkā.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas materiālus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Dome konstatēja sekojošo.

Dzīvojamās mājas Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 rekonstrukcija un saimniecības ēkas būvdarbi veikti patvaļīgi, ar atkāpēm no Jūrmalas pilsētas galvenā arhitekta saskaņotā būvprojekta un būvatļaujas.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.apakšpunktā ir noteikts, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Ņemot vērā to, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu ir nepieciešams izvērtēt kāds būtu iespējamais sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir, būves atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī un tādejādi ierobežojot Būvniecības pasūtītāja tiesības turpināt dzīvojamās mājas rekonstrukciju un saimniecības ēkas būvdarbus atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā ir noteikts, kad būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama pagaidu būvei, mazēkai lauku apvidū, sezonas būvēm un mazēkas nojaukšanai. Tātad, abu lēmumu, gan patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanas, gan lēmuma par atļauju turpināt būvniecību pieņemšanas gadījumā nepieciešamas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāt, saskaņot un būvvaldē akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju.

Domei, izvērtējot lietas apstākļus un pieņemot lēmumu ir jāņem vērā tas, ka nav pārsūdzams Administratīvās apgabala tiesas 2009.gada 28.aprīļa (lieta Nr.C17127303) spriedums un stājies likumīgā spēkā ieraksts par patvaļīgo būvniecību ēkas Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 inventarizācijas lietā Nr.1300 014 4107 002-02.

Tātad, no iepriekš minētajiem apsvērumiem ir secināms, ka konkrētajā gadījumā vissamērīgākais un lietderīgākais lēmums būtu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, atļaujot būvniecības veicējam B.Kružkinam sakārtot būvobjektu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tas ir būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāt, saskaņot un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēt būvprojektu dzīvojamās mājas Jūrmalā, Zemeņu ielā 73 rekonstrukcijai un saimniecības ēkas būvniecībai, saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai un nodot būves ekspluatācijā.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5.,8.,9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj: