LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 4, 27. punkts

Par iespēju turpināt būvniecību zemes gabalā
ar kadastra numuru 1300 009 6004, Jūrmalā, Rīgas ielā 7

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā – Pilsētplānošanas nodaļa) 2011.gada 7.okrobrī saņēma R.T. (lietas Nr.1.1-39/6227-T) par būvobjektu Rīgas ielā 7, Jūrmalā.

[1] Pamatojoties uz minēto iesniegumu un Administratīvā procesa 55.panta pirmo punktu, Pilsētplānošanas nodaļā tika ierosināta administratīvā lieta saistībā par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Rīgas ielā 7, Jūrmalā.

Administratīvā procesa likuma 64.panta otrās daļas noteikumi pieļauj iestādei iespēju pagarināt lēmuma izdošanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli. Tā kā pirmajā iestādē lieta tiek izskatīta pēc būtības, tai ir pienākums iegūt papildus informāciju un pierādījumus, objektīvs iestādes lēmums nav iespējams pirms procesā svarīgu argumentu noskaidrošanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu, Pilsētplānošanas nodaļa pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņu līdz 2012.gada 7.februārim.

[2] 2004.gada 8.novembrī Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk tekstā – Būvvalde) akceptēja būvprojektu Nr.525 „Dzīvojamo māju rekonstrukcija Rīgas ielā 7, Jūrmalā” (turpmāk tekstā – Būvprojekts) un 2004.gada 22.novembrī izdeva būvatļauju Nr.380, būvētājs: A.G. (personas kods ***) (turpmāk tekstā arī – Būvētājs).

2005.gada 14.septembrī Būvvalde pārbaudīja būvobjektu Rīgas ielā 7, Jūrmalā un konstatēja, ka būvdarbi tiek veikti patvaļīgi, ar atkāpēm no Būvprojekta: pirmkārt, būves vienstāvu daļa uzbūvēta mūra konstrukcijās (Būvprojektā paredzēts koka karkass), otrkārt, ugunsmūra biezums dabā ir 250 mm (Būvprojektā – 380 mm); treškārt, ugunsmūra augstuma atzīme neatbilst Būvprojektā paredzētajai. 2004.gada 14.septembra Pārbaudes aktā Nr.115 Būvētājam uzdeva nekavējoties pārtraukt patvaļīgo būvniecību un Būvvaldē akceptēt Būvprojekta izmaiņas vai veikt būvniecību atbilstoši Būvprojektam.

Būvvalde 2005.gada 14.septembrī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pirmo daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.52.

2007.gada 31.augustā Būvvalde atkārtoti pārbaudīja būvobjektu Rīgas ielā 7, Jūrmalā un konstatēja, ka Pārbaudes aktā Nr.115 dotie norādījumi nav izpildīti un būvdarbi objektā tiek patvaļīgi turpināti. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka dzīvojamai mājai (būves kadastra apzīmējums 1300 009 6004 001) Rīgas ielā 7, Jūrmalā (turpmāk tekstā – Dzīvojamā māja) patvaļīgās būvniecības procesā ir palielināts apbūves laukums un būvapjoms. 2007.gada 31.augusta Pārbaudes aktā Nr.173 būvētājam A.G. (personas kods ***), uzdots nekavējoties pārtraukt būvdarbus objektā līdz Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk tekstā – Dome), pamatojoties uz Būvniecības likuma 30.panta piekto daļu pieņems lēmumu par būvniecības turpināšanu vai būvniecības radīto seku novēršanu. Būvētājam tika noteikts termiņš – līdz 2007.gada 31.decembrim veikt Būvprojekta izmaiņu akceptēšanu vai novērst pārkāpuma radītās sekas.

Pilsētplānošanas nodaļa 2007.gada 1.oktobrī, pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. panta pirmo daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CC Nr. 000441.

[3] Nekustamā īpašuma Rīgas ielā 9, Jūrmalā kopīpašnieks R.T. 2007.gada 26.jūlijā griezās Domē ar iesniegumu par būvatļaujas atcelšanu Rīgas ielā 7, Jūrmalā. 2007.gada 4.decembrī Dome pieņēma lēmumu (turpmāk tekstā – Lēmums) izbeigt administratīvo lietu, pamatojot lēmumu ar to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta otrās daļas 4.punkta noteikumiem, iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, ja lietas izskatīšana nav lietderīga, un pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas iestāde šādi novērtē lietas apstākļus. Bez tam, administratīvā slietas turpinājums ir pieļaujams pēc Pārbaudes aktā Nr.173 nostiprināto nosacījumu neizpildes (vai izpildes) un turpmāko būvvaldes lēmumu pieņemšanas.

[4] 2008.gada 4.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

2008.gada 18.martā Būvvalde, pamatojoties uz Administratīvās rajona tiesas pieprasījumu, pārbaudīja būvi Rīgas ielā 7, Jūrmalā un tika konstatēti sekojoši fakti:

1) 2005.gada 14.septembrī sastādīts Pārbaudes akts Nr.115, kurā konstatētas atkāpes no Būvprojekta un uzdots veikt izmaiņu projekta akceptēšanu vai izmaiņu projekta neakceptēšanas gadījumā, izbūvēt dzīvojamo māju atbilstoši akceptētajam būvprojektam.

2) Būvvaldē nav reģistrēts Būvprojekta izmaiņu projekts un atkāpes no Būvprojekta objektā nav novērstas. Dzīvojamai mājai asīs B-C-2 izbūvēts papildus apjoms 2.7x2 m, izmainīta būves fasāde asīs 2-5 un nav izpildītas Būvvaldes likumīgās prasības Pārbaudes aktā Nr.115 konstatēto pārkāpumu novēršanai.

3) pārbaudot objektu 2007.gada 31.augustā konstatēts, ka Dzīvojamās mājas būvniecība ir turpināta, neievērojot Pārbaudes aktā Nr.115 uzdoto - nekavējoties būves vienstāvu daļā pārtraukt būvdarbus, veikti būvdarbi arī būves vienstāvu daļā.

4) papildus lietā sastādīts Dzīvojamās mājas novietnes un augstuma pārbaudes akts, kurā fiksēta būves kontūra pirms rekonstrukcijas un pēc rekonstrukcijas ar sekojošu attālumu līdz zemes gabala Rīgas iela 9 robežai: pirms rekonstrukcijas – 1.74 m, pēc rekonstrukcijas – 1.42 m (būvasu E un 5 krustpunkts). Aktā konstatētas arī būves novietnes konfigurācijas izmaiņas, būves daļas būvasīs B-C un 2, kas nav paredzēts Būvprojektā;

5) Valsts zemes dienesta 2007.gada 12.decembra Būves kadastrālās uzmērīšanas lietā Nr.13000096004001-01 un Nr.13000096004002-01 fiksētas izmaiņas būvju Nr.001 un Nr.002 fasādēs – logu dalījumos.

Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 12.februāra spriedumā (lieta Nr.A42442308) nolēma atzīt par prettiesisku un atcelt Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2004.gada 22.novembra būvatļauju Nr.380 dzīvojamo māju Rīgas ielā 7, Jūrmalā rekonstrukcijai ar tās izdošanas brīdi.

Administratīvā apgabaltiesa 2011.gada 13.jūlijā pieņēma lēmumu lietā Nr.42442308 un nolēma atstāt bez izskatīšanas R.T. pieteikumu daļā par Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2004.gada 22.novembra būvatļaujas Nr.380 dzīvojamo māju rekonstrukcijai Rīgas ielā 7, Jūrmalā (ēkas Nr.001 un Nr.002) atcelšanu, lēmumu pamatojot ar to, ka Būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir nokavēts.

Latvijas Republikas Augstākā tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011.gada 27.septembrī pieņēma lēmumu lietā Nr.A42442308 un nolēma atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 13.jūlija lēmumu, izbeigt lietā tiesvedību, bet R.T. blakus sūdzību noraidīt, pamatojot lēmumu ar to, ka, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 9.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanas dienas. No Būvatļaujas redzams, ka tā adresātam paziņota un līdz ar to arī stājusies spēkā 2004.gada 26.novembrī, pieteicējs vērsies tiesā 2008.gada 4.janvārī. tādēļ pieteikumu ir atsakāms pieņemt, vai, ja lieta jau ir ierosināta, tiesvedība izbeidzama (sk. Senāta 2010.gada 14.janvāra spriedumu lietā SKA-26/2010 12.punktu).

[5] Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 7.oktobrī saņēma A.G. iesniegumu ar lūgumu atjaunot 2004.gada 22.novembrī izdotās būvatļaujas Nr.380 dzīvojamo māju rekonstrukcijai (būvniecības pirmā kārta – ēkas Nr.001; 002) derīguma termiņu.

Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes komisija 2011.gada 14.decembrī pieņēma lēmumu Nr.1934 atjaunot un pagarināt 2004.gada 22.novembrī izdotās būvatļaujas Nr.380 derīguma termiņu.

[6] Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Rīgas ielā 7, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30. panta piektajā daļā ir noteikts, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.)

Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[7] Izvērtējot lietas materiālus, Dome konstatēja sekojošus lietā svarīgus faktus:

1. Būvvalde 2005.gada 14.septembrī konstatēja, ka būvdarbi objektā Rīgas ielā 7, Jūrmalā veikti patvaļīgi, ar atkāpēm no Būvprojekta. Arī atkārtotajās objekta pārbaudēs 2007.gada 31.augustā un 2008.gada 18.martā tika konstatēta patvaļīga būvdarbu turpināšana objektā un Būvvaldes dotie norādījumi nav izpildīti.

2. No lietas materiāliem ir secināms, ka Būvētājs nav pildījis Būvvaldes dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu objektā, bet periodiski ir turpinājis patvaļīgo būvniecību.

3. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.170, nekustamais īpašums Rīgas ielā 7, Jūrmalā sastāv no zemes gabala ar kadastra numuru 1300 009 6004 2051 m² platībā, septiņām dzīvojamām mājām un sešām palīgēkām, īpašnieki: A.G. – 1/2 d.d., Z.V. – 1/4 d.d. un A.S. – 1/4 d.d.

Saskaņā ar III.dalās 1.iedaļas ierakstu Nr.3.1. Noteikta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība. Pamats: 2010.gada 14.aprīļa Koplietošanas līgums.

4. Administratīvā tiesvedība saistībā ar 2004.gada 22.novembrī izdotās būvatļaujas Nr.380 apstrīdēšanu ir izbeigta: Latvijas Republikas Augstākā tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2011.gada 27.septembra lēmumu lietā Nr.A42442308 nolēma atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 13.jūlija lēmumu, izbeigt lietā tiesvedību, bet R.T. blakus sūdzību noraidīt.

[8] Izskatot lietas apstākļus, ir konstatēti sekojoši fakti lēmuma pieņemšanai par būvniecības turpināšanu Rīgas ielā 7, Jūrmalā.

Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes komisija 2011.gada 14.decembrī pieņēma lēmumu Nr.1934 atjaunot un pagarināt 2004.gada 22.novembrī izdotās būvatļaujas Nr.380 dzīvojamo māju (būves kadastra apzīmējums 1300 009 6004 001 un 1300 009 6004 002) Rīgas ielā 7, Jūrmalā rekonstrukcijai derīguma termiņu.

Tātad Būvētājam, pēc Domes lēmuma pieņemšanas, ir dotas tiesības turpināt būvniecību zemes gabalā Rīgas ielā 7, Jūrmalā saskaņā ar Būvprojektu.

Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

No lietā konstatētajiem materiāliem ir secināms, ka A.G. ir pārkāpis iepriekš minēto normatīvo aktu prasības. Lietā konstatēts arī tas, ka Būvētājs ir ne tikai veicis dzīvojamo māju rekonstrukcijas darbus patvaļīgi ar atkāpēm no Būvproejkta, bet arī nav pildījis būvinspektora dotos likumīgi dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu, tas ir, patvaļīgā būvniecība objektā tika turpināta.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā lietā Būvētājs ir arī zemes gabala kopīpašnieks un Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā ir reģistrēta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība.

Būvniecības likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Tātad pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ir jāņem vērā arī Civillikumā noteiktie aprobežojumi saistībā ar kopīpašumu.

Civillikuma 1068.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.

Pilsētplānošanas nodaļa nav saņēmusi kopīpašnieku sūdzības par būvniecību Rīgas ielā 7, Jūrmalā.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.4.punktā ir noteikts, ka ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā no robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemes gabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemes gabala plānojuma lapas.

Strīdus Dzīvojamās mājas atrodas pie robežas ar zemes gabalu Rīgas ielā 9, Jūrmalā. No lietas materiāliem ir secināms, ka zemes gabala kopīpašnieks R.T.uzskata, ka patvaļīgās būvniecības rezultātā ir aizskartas viņa ar likumu aizsargātās tiesības un tiesiskās intereses un lūdz Domi pieņemt lēmumu saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta piekto daļu. Iesniegums tiek pamatots ar sekojošiem argumentiem:

1) objekts ir piebūvēts tuvāk zemes gabalam Rīgas ielā 9, nekā to paredz akceptētais būvprojekts, kā arī uz zemes gabala Rīgas ielā 9 pusi ir izvietoti logi, pārkāpjot Civillikuma 1091.panta prasības;

2) tiešā zemes gabala Rīgas ielā 9 tuvumā uz jumta izbūvēta terase.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka A.G. patvaļīgi, ar atkāpēm no Būvprojekta, veiktā Dzīvojamo māju rekonstrukcija ietekmē kaimiņmājas iedzīvotāja sadzīves apstākļus un kaimiņa nostāja ir argumentēta ar reālu viņa tiesību ierobežojumu.

No iepriekš minētā ir secināms, ka Domei jāpieņem lēmums par iespēju turpināt būvniecību zemes gabalā Rīgas ielā 7, Jūrmalā atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2004.gada 8.novembrī akceptētajam būvprojektam Nr.525 „Dzīvojamo māju Rīgas ielā 7, Jūrmalā rekonstrukcija”, kā rezultātā tiks novērstas atkāpes no Būvprojekta un novērsti arī R.T. iesniegumā minētie tiesību ierobežojumi.

[9] Lēmuma pieņemšanā ir piemērotas sekojošas tiesību normas: Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts, 2.panta trešā daļa, 3.pants, 7.panta pirmās daļas trešais un ceturtais punkts, 13.panta pirmā daļa, 16.panta pirmā daļa, 30.panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, Civillikuma 1098.pants, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa, 63.panta pirmās daļas 1.punkts, Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.4.punkts.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piekto daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgo būvnoteikumi” 112.punktu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācija” 5.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6 viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielāde: DOC un PDF