LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 19, 20. punkts

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 21.jūnija lēmumā Nr.576
„Par būvju Jūrmalā, Kleistes ielā 16 (kadastra Nr.1300 001 1323) sakārtošanas
uzsākšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu noteiktajai kārtībai”

Jūrmalas pilsētas dome 2007.gada 21.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.576 „Par būvju Jūrmalā, Kleistes ielā 16 (kadastra Nr.1300 001 1323) sakārtošanas uzsākšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu noteiktajai kārtībai” (turpmāk tekstā – Lēmums).

Lēmuma 1.punktā būvju, kas atrodas uz zemes gabala Jūrmalā, Kleistes ielā 16 (zemes gabala kadastra numurs 1300 001 1323) tiesiskajiem valdītājiem E.Č. (personas kods ***) un A.B. (personas kods ***) tika atļauts turpināt būvniecību un līdz 2011.gada 1.janvārim veikt teritorijas un apbūves, kas atrodas uz zemes gabala Kleistes ielā 16 sakārtošanu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā atbilstoši vasarnīcu kooperatīva sabiedrības „Vārnukrogs” teritorijas plānojumam.

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa 2012.gada 24.oktobrī saņēma A.B. (turpmāk tekstā – Iesniedzējs) iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/4157) ar lūgumu sagatavot domes lēmuma grozījumus daļā par atļauju veikt būvniecības un sakārtošanas darbus Jūrmalā, Kleistes ielā 16, pagarinot Lēmumā noteikto termiņu.

Iesniedzējs savu lūgumu par Lēmuma izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamību argumentē ar finansiālām problēmām.

Administratīvā procesa likuma 68.panta otrajā daļā noteikts, ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert, ja pati iestāde lemj par administratīvā akta izdošanu un saturu. Administratīvā procesa likuma 68.panta trešajā daļā noteikts, ka nosacījumam ir jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz Iesniedzējas pieteikumu.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Dome 2010.gada 24.septembrī saņēma Rīgas domes iesniegumu par Vārnukroga apbūves legalizācijas termiņa pagarināšanu. Rīgas dome savā iesniegumā ir norādījusi, ka neiebilst termiņa pagarināšanai būvju sakārtošanai Vārnukroga teritorijā, bet vienlaicīgi arī vērš uzmanību uz to, ka uz katra atsevišķā zemes gabala esošo ēku un būvju legalizācijas termiņš saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldību un vasarnīcu biedrības „Vārnukrogs” biedriem noslēgtajiem zemes nomas līgumiem ir ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā gadījumā Iesniedzējs ir zemes gabala Kleistes ielā 16, Jūrmalā nomnieks un 2006.gada 11.septembra zemes nomas līgumā Nr.RD-06-293-lī zemes gabala īpašnieka Rīgas domes 4.1.6.punktā norādītais ēku un būvju legalizācijas termiņš 2015.gada 1.janvāris ir saistošs nomniekam. Tātad kā ierobežojošais faktors termiņa pagarināšanai ir zemes gabala īpašnieka Rīgas domes noteiktais termiņš ēku un būvju legalizācijai un tas ir 2015.gada 1.janvāris.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā būvniecības turpināšana Kleistes ielā 16, Jūrmalā un termiņa pagarināšana minēto darbību veikšanai. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi.

Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka Iesniedzējam ir visi nosacījumi būvniecības procesa uzsākšanai un pabeigšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 68.panta otrās daļas 1.punktu, 68.panta trešo daļu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas 1.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6 viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielāde: DOC un PDF