LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā
| 2012.gada 22.novembrī | Nr. 642 |
Par tematiskā plānojuma
Ķemeru attīstības vīzija izstrādes uzsākšanu
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumu Nr.711 Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem 123.punktu un saskaņā ar 2012.gada 7.novembra Jūrmalas pilsētas domes Attīstības un vides jautājumu komitejas lēmumu (protokols Nr.1.1-59/11), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
1. Uzsākt tematiskā plānojuma izstrādi Ķemeru attīstības vīzija.
2. Apstiprināt darba uzdevumu tematiskā plānojuma izstrādei saskaņā ar pielikumu.
3. Par tematiskā plānojuma izstrādes vadītāju iecelt Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas teritorijas plānotāju Ritu Ansuli.
4. Jūrmalas pilsētas domes Administratīvajai nodaļai (I.Kalvāne) divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas elektroniski nosūtīt šo lēmumu Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Rīgas plānošanas reģionam.
|
|
||
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |
Pielikums apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2012.gada 22.novembra lēmumu Nr.642
(protokols Nr.19, 30.punkts)
DARBA UZDEVUMS TEMATISKĀ PLĀNOJUMA IZSTRĀDEI
Ķemeru attīstības vīzija
Ķemeru rajona attīstība iespēju izvērtējums un priekšlikumi turpmākās attīstības veicināšanai
1. Tematiskā plānojuma robežas
Jūrmalas pilsētas Ķemeru rajona izpētes un attīstības tematiskā plānojuma izstrādes teritorija (turpmāk tekstā Ķemeru teritorija) ietver Ķemeru dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju, tās tuvāko apkārtni un Jaunķemerus. Detalizēti plānojamo teritoriju apzināšana un noteikšana jāveic tematiskā plānojuma izstrādes gaitā, ņemot vērā teritorijas esošo un plānoto izmantošanu, kontekstā ar Jūrmalas pilsētas un Ķemeru nacionālā parka attīstības stratēģiskajiem virzieniem.
2. Esošā situācijas apzināšana un projekta izstrādes pamatojums
Ķemeri šodien ir Jūrmalas pilsētas daļa, kaut gan 20.gadsimta sākumā ir pastāvējusi arī kā atsevišķa pilsēta ar savām robežām un pilsētas pārvaldi.
Ķemeri kļuva slaveni 19.gadsimta sākumā, pateicoties veselības avotiem. Ķemeros ir dabiskās ar sēru un ģipsi mineralizētās balneoloģiskās kūdras dūņas un četru veidu minerālūdeņi. Par Ķemeru kūrvietas oficiālo dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1838.gada 6.jūlijs, kad tiek atklāta pirmā valsts peldu iestāde. Ķemeri izveidojās par balneoloģisko kūrortu, kurp brauc ārstēties ne tikai no Rīgas, bet arī Maskavas, Pēterburgas un Varšavas. It sevišķi kūrorts uzplaukst gadsimta sākumā. Tiek atklāta tieša dzelzceļa līnija Maskava-Ķemeri.
Pasaules kara laikā ārstniecības iestādes tiek nodedzinātas un uzspridzinātas. 20.gs. trīsdesmitajos gados Latvijas valdība pārvērš Ķemerus par modernu kūrortu ar dūņu un sērūdens vannu dziedniecību, ierīko skaistu parku, ietverot pat Slokas ezera malu un 1936.gadā uzceļ E.Laubes projektēto Ķemeru viesnīcu.
21.gs. sākumā Ķemeri ir zaudējuši ne tikai savas kā atsevišķas pilsētas tiesības, bet zudis ir arī reiz tik aktīvais kūrorts. Ķemeros nedarbojas neviens kūrorta objekts, liela daļa no publiskajām ēkām ir nonākušas graustu stāvoklī.
Pēdējos gados Ķemeru rajona teritorijā Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir veikusi dažādas projektēšanas, būvniecības un citas ar teritorijas attīstību saistītas aktivitātes. Ķemeru nacionālais parks ir turpinājis darbu pie tūrisma infrastruktūras objektu projektēšanas un attīstības, kas ietekmē Ķemeru rajona attīstību.
3. Projekta mērķis
Izstrādāt Jūrmalas pilsētas Ķemeru un Jaunķemeru izpētes un attīstības projektu, kas sekmētu sabalansētu Ķemeru un Jaunķemeru teritoriju funkcionāli telpisko attīstību atbilstoši vispārējai ekonomiskai situācijai un Jūrmalas pilsētas stratēģiskajām interesēm, pamatojot priekšnoteikumus un nosacījumus mūsdienīgas, ilgtspējīgas un ekonomiski aktīvas teritorijas attīstībai, vienlaikus respektējot vēsturisko Ķemeru pilsētas kūrorta apbūvi un funkcionālo izmantošanu. Piedāvātajiem risinājumiem jānodrošina argumentēts pamatojums Ķemeru rajona un Jaunķemeru teritorijas funkcionālās un telpiskās struktūras attīstībai, kā arī jākalpo par pamatu investīciju piesaistei un jaunu projektu pieteikumu izskatīšanai pašvaldības institūcijās.
4. Projekta izstrādes uzdevums un metodika
Ņemot vērā pēdējo gadu izmaiņas pilsētas attīstības procesos, kā arī citas Darba uzdevumā minētās aktivitātes, aktualitātes un problēmas Ķemeru un Jaunķemeru teritorijā, nepieciešams apkopot informāciju, izvērtēt un sniegt pamatotus priekšlikumus teritorijas turpmākai attīstībai, izstrādājot plānošanas dokumentu, ko varētu iesniegt izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes atbildīgajām struktūrvienībām un veikt nepieciešamās konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm:
4.1. izvērtēt spēkā esošajā teritorijas plānojumā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteikto telpisko un funkcionālo zonējumu atbilstību aktuālajai situācijai Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas un tuvākās apkaimes un apkārtējo teritoriju attīstībā;
4.2. izvērtēt esošās un plānotās kūrorta un atpūtas objektu infrastruktūras nodrošinājuma atbilstību teritorijas perspektīvajai attīstībai un noteikt tās objektu optimālo telpisko izvietojumu un sniegt ekspertu viedokli par labāko izmantošanas veidu (atbilstoši LVS 401-0 standartam) esošajiem publiskās apbūves objektiem;
4.3. izvērtēt satiksmes infrastruktūras nodrošinājuma nepieciešamību un noteikt objektu perspektīvās attīstības vajadzības, ņemot vērā esošo satiksmes infrastruktūras objektu izvietojumu un noslogojumu Ķemeru un Jaunķemeru teritorijā;
4.4. veikt nekustamo īpašumu tirgus situācijas izpēti;
4.5. veikt makroekonomiskās situācijas analīzi;
4.6. izstrādāt investīciju projekta priekšlikumus, izvērtējot konkrēto objektu potenciālās iespējas pēc ienesīguma un citiem parametriem;
4.7. saskaņā ar atsevišķu Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas detalizācijas pakāpi, iespēju robežās dot detalizētus attīstības priekšlikumus plānotajai apbūvei un infrastruktūras objektiem;
4.8. izstrādāt publiskās infrastruktūras attīstības telpiskās struktūras un apbūves pilsētbūvnieciskās struktūras plānus;
4.9. ņemt vērā Ķemeru un Jaunķemeru teritorijā akceptēto objektu projektu dokumentāciju, informāciju par projektēšanas stadijā esošajiem objektiem, kā arī Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas un Jūrmalas pilsētas domes lēmumus par Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas būvniecības iecerēm un paredzētajiem objektiem;
4.10. projekta izstrādes procesu organizēt sadarbībā ar Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas nekustamo īpašumu lietotājiem, nomniekiem vai īpašniekiem, savstarpēji koordinējot un saskaņojot darba materiālu izstrādi, darba rezultātus un konsultāciju organizēšanu;
4.11. izstrādātos risinājumus, saskaņot ar pasūtītāju, sagatavot un noformulēt konkrētus priekšlikumus nepieciešamo investīciju piesaistei Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas kūrorta, darījumu, sabiedrisko vai ražošanas objektu attīstības nodrošināšanai.
4.12. Sagatavot Telpiskās attīstības perspektīvu Ķemeru un Jaunķemeru teritorijai un pamatojumu, kas ietver vismaz šādu informāciju:
4.12.1. teritorijas attīstības mērķis un uzdevumi;
4.12.2. teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības nosacījumi, tostarp, informācijas apkopojums par līdz darba uzsākšanai akceptētajiem un būvniecības stadijā esošajiem būvobjektiem, kā arī izdotajiem plānošanas arhitektūras uzdevumiem, zemes īpašumu situāciju, sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas iespēju izvērtējumu;
4.12.3. piedāvāto risinājumu apraksts un pamatojums.
5. Saņemt informāciju tematiskā plānojuma izstrādei no:
5.1. Dabas aizsardzības pārvaldes;
5.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.
6. Projekta izstrādes, publiskās apspriešanas un apstiprināšanas prasības.
Organizēt sabiedrības līdzdalības pasākumus publisko apspriešanu 4.nedēļas, un nodrošināt iespēju sabiedrībai iepazīties ar izstrādāto tematisko plānojumu.
7. Projektā izmantojamie materiāli:
7.1. Darba uzdevuma 4.punktā minēto teritorijas plānošanas pasākumu un būvprojektu materiāli;
7.2. Cita pieejamā informācija par Ķemeru un Jaunķemeru teritorijā projektēšanas un būvniecības stadijā esošajiem būvprojektiem;
7.3. Kadastra informācijas sistēmas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas dati, norādot to izsniegšanas datumu;
7.4. Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas dati, norādot to aktualitātes datumu.
8. Prasības Projekta noformējumam
8.1. Projekta galīgās redakcijas materiālu izdruka jāiesniedz 3 (trīs) eksemplāros;
8.2. Visos grafiskajos materiālos norādāms rasējuma skaitliskais vai lineārais mērogs, pievienojot iedaļu skalu;
8.3. Sagatavotajā materiālā jābūt norādēm uz informācijas avotiem, jau izstrādātajiem projektiem, jāievēro autoru un trešo personu autorības tiesības;
8.4. Paskaidrojuma raksts jāiesniedz latviešu valodā un jānoformē datorizdrukā uz A4 formāta lapām. Ja nepieciešams, ilustrāciju un grafisko pielikumu lapas var būt A3 vai citā formātā, kas iesiets A4 formāta sējumā. Tam jābūt iesietam cietos vākos un visām lapām jābūt sanumurētām.
8.5. Projekts iesniedzams elektroniskā formā (kompaktdiskā) un noformējums šādi:
8.5.1. teksta daļa sagatavojama *.doc formātā;
8.5.2. grafiskā daļa digitālie vektoru dati iesniedzami *.dgn vai *.dwg formātā, kas ir savietojams ar programmatūru MicroStation V8.