Pirmdiena

Jūrmalā, Jomas ielā 1/5

Sēde atklāta plkst.13³⁵

Sēdi vada:

domes priekšsēdētāja vietniece pilsētsaimniecība jautājumos

Larisa Loskutova

Sēdi protokolē:

domes Administratīvās nodaļas lietvede

Arnita Liepiņa

Sēdē piedalās:

Deputāti:

Egmonts Krūmiņš, Vladimirs Maksimovs, Ilmārs Ančāns, Raimonds Munkevics, Arnis Ābelītis, Iveta Blaua, Juris Visockis, Dzintra Hirša, Aigars Tampe, Zigurds Starks, Māris Dzenītis

Nepiedalās deputāti:

Marija Vorobjova, Dzintra Homka, Gatis Truksnis

Sēdē piedalās:

Izpilddirektors

Valdis Vītoliņš

Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja

Vita Zvejniece

Juridiskās nodaļas vadītāja

Evija Rakiša

Administratīvās nodaļas vadītāja

Indra Kalvāne

Budžeta nodaļas vadītāja

Inga Brača

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Reinholds Pelše

Sēdē piedalās:

pilsētas iedzīvotāji

Par iepriekšreģistrētas informācijas izmaiņu apstiprināšanu

Ziņotājs:

A.Ābelītis ziņo par sagatavoto lēmumprojektu un aicina deputātus par to balsot.

Izsakās:

M.Dzenītis jautā L.Loskutovai, kas kavēja sasaukt domes ārkārtas sēdi saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 28.panta noteikto termiņu, tādējādi pārkāpjot minēto likumu?

L.Loskotuva atbild, ka deputātam A.Ābelītim un pārējiem 4 deputātiem informācijai tika sagatavota un nosūtīta vēstule ar atbildi par trūkumu novēršanu iesniegtajā lēmumprojektā. Šie trūkumi tika novērsti, lēmumprojekts tika saskaņots ar Budžeta nodaļu un šodien likumā noteiktajā kārtībā un termiņā ir sasaukta domes ārkārtas sēde par šo jautājumu.

L.Loskutova jautā, vai šī lēmuma pieņemšana ir saistīta ar esošo līgumu pārtraukšanu un jaunu līgumu slēgšanu un vēl kādām procedūrām , kas ir saistītas ar budžetu un, vai tas var apdraudēt oficiālās informācijas publicēšanu?

R.Pelše atbild apstiprinoši.

L.Loskutova jautā R.Pelšem, vai pašvaldības oficiālā informācija tiek publicēta tikai valsts valodā?

R.Pelše atbild, ka pašvaldības oficiālā informācija, proti, saistošie noteikumi, dažādi sludinājumi, sabiedrisko apspriešanu rezultāti un citi administratīvie akti tiek publicēti tikai latviešu valodā.

I. B. (pilsētas iedzīvotāja) izsakās, ka pašvaldības informācijas biļetenā, kuru iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties bez maksas, kas, ņemot vērā iedzīvotāju ekonomisko labklājības līmeni, ir ļoti svarīgi, ir iespēja iepazīties ar jaunākajiem pilsētas notikumiem. Tāpēc uzskata, ka neizdot to krievu valodā būtu diskriminējoši pret tiem iedzīvotājiem, kuri vai nezin latviešu valodu, vai negrib lasīt latviešu valodā, iegūstot informāciju tikai no laikrakstiem, kas tiek izdoti krievu valodā.

L.Loskutova izsakās, ka šāda domes lēmumprojekta pieņemšana nav viennozīmīga vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, lēmuma pieņemšana saistīta ar vairākumu līgumu pārtraukšanu, jaunu līgumu slēgšanu, iepirkumu procedūras veikšanu, kas viennozīmīgi saistīta ar budžeta grozījumiem un papildus izdevumiem, kā arī var apdraudēt pašvaldības oficiālās informācijas publicēšanu. Otrkārt, mainās laba tradīcija - informēt dzimtā valodā par notikumiem, kas notiek pilsētā un domē vispārējā formā, krievu tautības iedzīvotājus. Mūsu pilsētā pēc statistikas dzīvo 35% krievu tautības iedzīvotāji un 15 citu tautību iedzīvotāji. Sekas šim lēmumam varētu radīt neapmierinātību pusei no pilsētas iedzīvotājiem. Ir starpība starp oficiālo un vispārējo informāciju. Nepārkāpjot likumu, oficiālā informācija tiek publicēta valsts valodā un krievu valodā tiek publicēta tikai vispārējā informācija. Jautājums ir, vai masu informācijas līdzeklis tiek pakļauts likuma normām par valsts valodu?

Ņemot vērā to, ka pašvaldībai ir pienākums publicēt oficiālo informāciju, bet šī lēmuma pieņemšana bez ieviešanas procedūras var to apdraudēt, uzdod

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājam R.Pelšem sagatavot ieviešanas grafiku un izvērtēt priekšlikumu papildināt lēmuma projektu ar pārējas periodu vai spēkā stāšanās datumu.

Ņemot vērā to, ka rodas šaubas par iepriekšējā biļetena tiesiskumu un tas var ietekmēt deputātu balsojumu, uzdod Juridiskās nodaļas vadītājai E.Rakišai sagatavot rakstisku atzinumu par to, vai iepriekš biļetena izdošana divās valodās, kurā oficiālā informācija tika publicēta tikai valsts valodā, bet vispārējā informācija krievu valodā, ir tiesiska, pieprasot arī Tieslietu ministrijas konsultatīvu skaidrojumu, paziņojot tai par faktisko situāciju saistībā ar pašvaldības informācijas biļetena izdošanu.

Tā kā ir nepieciešams laiks atzinuma sagatavošanai, izsludina sēdes pārtraukumu līdz 2012.gada 14.februārim plkst.16.00

Sēdes vadītāja

L.Loskutova

Sēdes protokolētāja

A.Liepiņa

Otrdiena

Jūrmalā Jomas ielā 1/5

Sēde atklāta plkst.16⁰⁰

Sēdi vada:

domes priekšsēdētājs

Gatis Truksnis

Sēdi protokolē:

domes Administratīvās nodaļas lietvede

Arnita Liepiņa

Sēdē piedalās:

domes priekšsēdētāja vietniece pilsētsaimniecības jautājumos

Larisa Loskutova

Deputāti:

Arnis Ābelītis, Egmonts Krūmiņš, Vladimirs Maksimovs, Ilmārs Ančāns, Juris Visockis, Aigars Tampe, Marija Vorobjova Dzintra Hirša, Raimonds Munkevics, Māris Dzenītis, Zigurds Starks, Iveta Blaua, Dzintra Homka

Sēdē piedalās:

Izpilddirektors

Valdis Vītoliņš

Administratīvās nodaļas vadītāja

Indra Kalvāne

Juridiskās nodaļas vadītāja

Evija Rakiša

Budžeta nodaļas vadītāja

Inga Brača

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Reinholds Pelše

Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja

Gunta Smalkā

Iepirkumu biroja vadītājs

Jānis Skuja

Par iepriekšreģistrētas informācijas izmaiņu apstiprināšanu

Izsakās:

G.Truksnis ziņo, ka ir sagatavots un deputātiem izsniegts Juridiskās nodaļas vadītājas atzinums par pašvaldības biļetena izdošanas tiesiskumu.

L.Loskutova izsakās, ka līdz šim mūsu pilsētā bija ļoti laba tradīcija – informēt pilsētas iedzīvotājus par notikumiem pilsētā divās valodās, pie tam likuma ietvaros, jo visa oficiālā informācija tika publicēta tikai valsts valodā. Pagājušā gada 2.jūnijā 9 domes deputāti nobalsoja par šī pašvaldības informācijas biļetena izdošanu divās valodās. Aicina deputātus rīkoties konsekventi un šodien neatbalstīt šo lēmumprojektu, jo uzskata, ka tas nebūs tas lēmums, par ko deputāti varēs lepoties.

Dz.Hirša izsakās, ka balsos par pašvaldības informācijas biļetena izdošanu tikai latviešu valodā, jo uzskata, ka tā izdošana arī krievu valodā ir galvenais šķērslis latviešu valodas, kā valsts valodas, nostiprināšanai un nodrošina krievu valodas pašpietiekamību. Tādējādi, arī tiek pateikts, ka šajos 20 Latvijas valsts neatkarības gados nekas nav darīts valsts valodas labā un latviešu valsts apguvei ziedotie milzu līdzekļi un spēks ir bijuši velti. Valsts valoda ir latviešu valoda, tāpēc arī valsts funkcijas un pašvaldību funkcijas ir veicamas tikai valsts valodā. Atsevišķos gadījumos, likums un citi normatīvie akti neliedz sniegt informāciju arī citā valodā, bet tikai pēc individuāla pieprasījuma, kas arī ir noteikts izsniegtā atzinuma minēto 15.02.2005. MK noteikumu Nr.130 „Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” 3.punktā. Uzskata, ka, saņemot pastkastītē šo izdevumu arī citā valodā, un zinot to, ka ne pati, ne arī neviens no kolēģiem to nav pieprasījis, ir privāto tiesību pārkāpums.

J.Visockis uzskata, ka L.Loskutovai kā domes amatpersonai ir pienākums tieši veicināt latviešu valodas lietošanu ne tikai domē, bet arī pilsētā un visā valstī. Piekrīt Dz.Hiršas teiktajam par privāto tiesību pārkāpumu, saņemot savā pastkastē pašvaldības informācijas biļetenu arī krievu valodā, to individuāli nepieprasot. Aicina deputātus atbalstīt sagatavoto lēmumprojektu. Aicina atcerēties, ka valsts valoda ir latviešu valoda.

A.Ābelītis izsakās, ka uzskata, ka šis jautājums noteikti kaut kādā veidā saistīts ar 18.02. referendumu, par kuru savu viedokli ir izteikuši visu lielo pilsētu mēri un arī G.Truksnis ir publiski paziņojis, ka balsos „pret”. Tāpēc ir jautājums, vai tādējādi netiek liekuļots? Uzskata, ka pašvaldības biļetena izdošana arī krievu valodā nav nekādā veidā veicinājusi un arī neveicinās pilsoņu saliedētību vai vienotību, jo ir cilvēki, kas nav samierinājušies ar PSRS sabrukumu un, kuri paužot savas idejas, arī destabilizē situāciju mūsu valstī, un zināmā mērā pašvaldības biļetena izdošana krievu valodā, ir pierādījums tam.

L.Loskutova izsakās, ka nav saprotams tas, kāpēc tik pozitīvu lēmumu, kas tika pieņemts ar 9 deputātu atbalstu, lai pilsētas iedzīvotāji, kuri ir nodokļu maksātāji un, kuriem sakarā ar to ir arī kaut kādas tiesības, vajag saistīt ar kaut kādu karu, cīņu un politiskiem lozungiem. Uzskata, ka pilsētas iedzīvotājiem ir apnicis šis karš, viņi grib dzīvot mierā un labklājībā, un deputātiem arī pie tā ir jāstrādā. Iepriekš pieņemto pozitīvo lēmumu vajag atbalstīt tādā formātā, kāds tas ir tagad. Aicina deputātus neatbalstīt sagatavoto lēmumprojektu, jo uzskata, ka pašvaldības biļetens divās valodās vieno pilsētas iedzīvotājus, nevis šķeļ.

R.Munkevics uzskata, ka šie jautājumi, acīmredzot, pagājušajā gadā pieņemot lēmumu par pašvaldības biļetena izdošanu divās valodās, nebija izrunāti. Zinot visiem to, ka Latvijā ir divas dažādas informatīvās telpas, viņaprāt, pret to cīnīties izdodot laikrakstus tikai latviešu valodā, ir aplami, jo problēma ir tā, ka tādējādi tiek pasniegta pavisam atšķirīga informācija un, ja, pašvaldība nepaudīs savu viedokli krievu valodā, tad to darīs citi mediji, un, iespējams, šis viedoklis būs pavisam savādāks. Uzskata, ka šobrīd iznākošais laikraksts nav veiksmīgs pēc formas, kaut vai, piemēram, taupības nolūkos, to izdodot no vienas puses latviešu, bet no otras krievu valodā. Uzskata, ka pašvaldībai ir jāmeklē veids, kā uzrunāt un paust savu viedokli iedzīvotājiem arī krievu valodā, un iespējams, ja pieprasījums būs no nacionālajām biedrībām varbūt arī kādā citā svešvalodā. Pašvaldībai no tā nevajadzētu izvairīties un norobežoties no sava viedokļa paušanas. Viņaprāt, sagatavotais lēmumprojekts ir atbalstāms, bet ir jādomā kā uzrunāt un sniegt domes informāciju arī tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri nelasa latviešu valodā.

G.Truksnis izsakās, ka neuztver to, ka šis  jautājums būtu saistāms ar 18.02. referendumu, par kuru ir viennozīmīgs viedoklis, ka ir jābalso „pret” otru valsts valodu, un tas pat nav apspriežams. Par sagatavoto jautājumu viņa viedoklim ir citi apsvērumi, proti, ka pašvaldība strādā ar saviem iedzīvotājiem, bet kādreiz grib uzņemties valsts funkcijas un, šajā gadījumā, risināt valodas jautājumus. Iepriekš Dz.Hirša izteicās par to, ka izdodot pašvaldības biļetenu kādā citā svešvalodā, tādējādi tiek atzīts, ka neveiksmi piedzīvojusi integrācijas politika, bet vai, tagad pasakot, ka šis laikraksts tiks izdots tikai latviešu valodā, varēsim teikt, ka integrācijas politika ir lieliski izdevusies un ir sasniegusi savus mērķus? Nez vai. Ja pēc 20 gadiem iedzīvotājiem ir ērtāk, labāk un pieejamāk saņemt informāciju savā valodā, kas pierāda, ka problēmas visus šo gadus ir bijušas ne tikai mūsu pilsētā, bet arī valstī kopumā. Izsakās, ka vienmēr ir vadījies no tā, ka šeit dzīvo arī iedzīvotāji, kuri nav integrējušies šajos 20 gados un, ir jāievēro arī šo iedzīvotāju intereses un zināmā veidā jāpublicē informācija tā, lai būtu vieglāk uztverama, un tam nav nekāda sakara ar divvalodību, ar divu kopienu vai kādu citu situāciju, ko gribētu veicināt. Uzskata, ka iepriekš pieņemtais lēmums bija pareizs un tā nebija kļūda, jo domei ir vajadzīgs savs biļetens. Zināmu divkosību saredz tajā, ka, pērkot privātajos laikrakstos laukumus un tur publicējot šo informāciju svešvalodā, daļai no deputātiem tas liekas pilnīgi normāli atšķirībā no tā, ka tas tiek darīts pašvaldības biļetenā. Balsojumā par sagatavoto lēmumprojektu atturēsies, jo uzskata, ka vajag apvienot visus pilsētas iedzīvotājus, uzrunājot viņu dzimtajā valodā.

Sēdes vadītājs

G.Truksnis

Sēdes protokolētāja

A.Liepiņa