JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 13, 18. punkts

Par Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 26.jūlija saistošo noteikumu Nr.29
“Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu
veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Jūrmalas pilsētā” precizēšanu

Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk - dome) 2018.gada 26.jūlija sēdē apstiprināja saistošos noteikumus Nr.29 “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Jūrmalas pilsētā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.29), kas likuma „Par pašvaldībām” 45. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā tika nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – ministrija) atzinuma sniegšanai.

Dome 2018.gada 31.augustā ir saņēmusi ministrijas 2018.gada 31.augusta atzinumu Nr.1-18/7656 “Par saistošajiem noteikumiem” (turpmāk - atzinums), kurā izteikti šādi iebildumi:

1) lūdzam precizēt saistošo noteikumu Nr.29 nosaukumu, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.108) 177., 178.punktu;

2) lūdzam svītrot no saistošo noteikumu Nr.29 izdošanas tiesiskā pamatojuma norādi uz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta otrās daļas 4.punktu, ievērojot noteikumu Nr.108 181.punktu;

3) lūdzam precizēt saistošos noteikumus Nr.29, ievērojot noteikumu Nr.108 123.punktu;

4) lūdzam svītrot saistošo noteikumu Nr.29 3.4.apakšpunktu, jo saskaņā ar noteikumu Nr.108 121.punktu noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā, nevis lai noregulētu konkrētu jautājumu;

5) lūdzam svītrot saistošo noteikumu Nr.29 4.punktu, jo paredzēto ir jānorāda saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā;

6) lūdzam svītrot saistošo noteikumu Nr.29 7.1., 7.2.apakšpunktu, jo dzīvojamās mājas kopējām parādsaistībām par komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa parādiem nav tieša un netieša sakara ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem, kā arī nav samērīgi ierobežot dzīvokļu īpašnieku tiesības pretendēt uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, pamatojot ar citu dzīvokļu īpašnieku komunālo pakalpojumu un nekustamā īpašuma nodokļa parādiem;

7) lūdzam svītrot saistošo noteikumu Nr.29 7.3., 7.4.apakšpunktu, jo Administratīvā procesa likuma 35.pants regulē tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā;

8) lūdzam pārskatīt saistošo noteikumu Nr.29 7.6.apakšpunktu, jo šie saistošie noteikumi attiecas uz dzīvojamām mājām, kas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

9) ievērojot šā atzinuma 6., 7.punktu, lūdzam svītrot saistošo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4, 18.5.apakšpunktu. Turklāt vēršam uzmanību, ka pašvaldība nav tiesīga no valsts institūcijām pieprasīt informāciju, pamatojot ar saistošajos noteikumos noteiktu prasību;

10) lūdzam pārskatīt saistošo noteikumu Nr.29 21.punktu, jo nav samērīgi privātpersonai noteikt pienākumu iesniegt papildus informāciju tikai elektroniskā veidā;

11) lūdzam svītrot saistošo noteikumu Nr.29 24.punktu, jo Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” 5.punkts nosaka gadījumus, kad nepiemērot šo noteikumu IV nodaļā minētos nosacījumus;

12) lūdzam svītrot saistošo noteikumu Nr.29 29.punktu, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 54.panta pirmo daļu privātpersonai un iestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, informāciju sniedz saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

13) vēršam uzmanību, ka likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.²pantā noteiktās pašvaldības tiesības sniegt palīdzību dzīvojamās mājas atjaunošanai vai restaurācijai pašvaldība īsteno publisko tiesību jomā, tādejādi līgums par palīdzības sniegšanu ir slēdzams publisko tiesību jomā. Ministrijas ieskatā minētajos gadījumos ir slēdzams administratīvais līgums. Valsts pārvaldes iekārtas likuma desmitā nodaļa regulē administratīvo līgumu. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 81.panta ceturtā daļa noteic, ja privātpersonai ir subjektīva tiesība uz to, ko publiska persona ar administratīvo līgumu apņēmusies nodrošināt, privātpersonas saistības ir tikai tas, kas var būt par attiecīgā administratīvā akta nosacījumu (termiņi, priekšnoteikumi, uzdevumi, atrunas, ieskaitot atcelšanas atrunu). Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt saistošos noteikumus Nr.29 Vienlaikus ierosinām nenoteikt administratīvā līguma formu, bet noteikt pamatinformāciju, kas iekļaujama administratīvajā līgumā.

Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta ceturtā daļa noteic, ja saņemts ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta ministrijai.

Dome ir izskatījusi atzinumā izteiktos iebildumus un secina, ka precizēs saistošos noteikumus atbilstoši iepriekš ministrijas atzinuma 1., 2., 3., 5., 8., 10. un 12. punktā norādītajam. Savukārt par 4., 6., 7., 9., 11. un 13. punktā minēto dome nepiekrīt ministrijas iebildumam un norāda šādu pamatojumu.

Ministrija atzinuma 4.punktā lūdz svītrot domes saistošo noteikumu Nr.29 3.4.apakšpunktu, jo saskaņā ar noteikumu Nr.108 121.punktu noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā, nevis lai noregulētu konkrētu jautājumu.

Saistošo noteikumu Nr.29 3.4.apakšpunktā ietverts termins “pretendenta pilnvarotā persona”, kam ir sniegts skaidrojums, ka “pretendenta pilnvarotā persona ir dzīvokļu īpašnieku kopības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilnvarotā persona, kura var būt dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība, biedrība vai cita juridiska persona un kuru dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši pārvaldīt attiecīgās dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un/vai pārstāvēt dzīvokļu īpašniekus veikt visas darbības, lai saņemtu pašvaldības palīdzību līdzfinansējuma veidā energoefektivitātes pasākumu veikšanai”. Šāds termins ar šādu skaidrojumu nav ietverts nevienā augstāka juridiska spēka normatīvajā aktā, turklāt šis termina skaidrojums neregulē jautājumu, bet gan noteic konkrētās definīcijas pazīmes, attiecīgi neiestājas noteikumu Nr.108 121.punktā minētais izņēmuma gadījums, kad terminu saistošajos noteikumos Nr.29 nevar skaidrot. No minētā izriet, ka ministrija tās atzinuma 4.punktā nevar atsaukties uz noteikumu Nr.108 121.punktu, lūdzot precizēt saistošo noteikumu Nr.29 3.4.apakšpunktu. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdzīgi termini skaidroti arī Liepājas pilsētas domes 2017.gada 19.janvāra saistošajos noteikumos Nr.2 “ Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”, Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 12.februāra saistošajos noteikumos Nr.10 “Par Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai”, Ventspils pilsētas domes 2013.gada 26.aprīļa saistošajos noteikumos Nr.8 “Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” un Valmieras pilsētas domes 2012.gada 27.septembra saistošajos noteikumos Nr.130 “Par Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai, piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai un dzīvojamo māju atjaunošanai”. Visi šo pilsētu minētie saistošie noteikumi ir spēkā esoši un tiek piemēroti, attiecīgi ministrija nerealizē objektīvu un vienotu praksi iebildumu izteikšanā attiecībā par pašvaldību izstrādātiem saistošajiem noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piekto daļu.

Atzinuma 6.punktā ministrija lūdz svītrot saistošo noteikumu Nr.29 7.1., 7.2.apakšpunktu, jo, kā ministrija norāda, dzīvojamās mājas kopējām parādsaistībām par komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa parādiem nav tieša un netieša sakara ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem, kā arī nav samērīgi ierobežot dzīvokļu īpašnieku tiesības pretendēt uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, pamatojot ar citu dzīvokļu īpašnieku komunālo pakalpojumu un nekustamā īpašuma nodokļa parādiem.

Saistošie noteikumi Nr.29 nosaka kārtību, kādā dome sniedz palīdzību dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, piešķirot Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu. Šo noteikumu izpratnē pašvaldībai ir jāvērtē dzīvokļu īpašnieku kopības, nevis katra atsevišķa indivīda maksājumu disciplīna, jo atbalstāmie energoefektivitātes pasākumus tiks īstenoti daudzdzīvokļu ēku kopīpašumos. Saistošo noteikumu Nr.29 7.1. un 7.2. apakšpunktā ir iekļauts 10% parāda slieksnis, apzinoties, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopībā var būt personas, kurām ir radušies maksājumu kavējumi. Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības maksājumu disciplīnai un to maksātspējai ir būtiska nozīme energoefektivitātes pasākumu realizācijai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Kopīpašuma, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, atjaunošana ir tehniski, finansiāli un juridiski ļoti sarežģīts pasākums. Latvijā nav daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar uzkrājumiem, ar kuriem var tikt finansēti visaptveroši energoefektivitātes pasākumi ēkā, rezultātā ir jāpiesaista trešās puses finansējums. Viens no priekšnoteikumiem ārējā finansējuma piesaistei ir nevainojama maksātspēja un maksājumu disciplīna. Pašvaldībai, izsniedzot līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, ir jānodrošina lietderīga piešķirto līdzekļu izmantošana. Pašvaldībai savu iespēju robežās ir jāpārliecinās par līdzfinansējuma saņēmēju spēju piesaistīt un izmantot nepieciešamo ārējo finansējumu daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, lai tiktu sasniegts saistošo noteikumu Nr.29 mērķis – sekmēt mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

Pašvaldība šiem energoefektivitātes pasākumiem piešķir līdzekļus no budžeta, ko veido Jūrmalas pilsētas nodokļu maksātāju līdzekļi. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmo daļu p ubliska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Pašvaldībai ir būtiska dzīvojamās mājas, kam tā piešķir pašvaldības līdzekļu līdzfinansējumu, iedzīvotāju maksātspēja, lai tā neieguldītu tās budžeta līdzekļus objektos, kam prezumējams, var rasties problēmas ar trešo personu piešķirto finanšu līdzekļu atmaksas spēju.

Saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piekto daļu kārtību, kādā tiek sniegta šā panta otrajā daļā minētā palīdzība, un palīdzības apmēru nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Minētā likuma norma ietver tiesisko deleģējumu pašvaldībai noteikt kārtību, kas ietver kritērijus, kādiem iestājoties, pašvaldība piešķir līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Līdz ar to nav pamatots ministrijas atzinuma 6.punktā ietvertais iebildums, jo Satversmes tiesa savos spriedumos – 24.03.2009. lietā Nr. 2008-39-05 un 09.03.2004. lietā Nr. 2003-16-05, atzina, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (tagad ministrija) ir tiesības pārraudzīt pašvaldību darbību likuma „Par pašvaldībām” ietvaros, kā arī tai ir piešķirtas tiesības veikt pašvaldības pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli. Ministrijai kā pašvaldību darbību pārraugošajai ministrijai ir institucionālā pārraudzība pār pašvaldībām, ar to saprotot, ka ministrija kā augstāka iestāde veic pašvaldību darbību pārraudzību likuma ietvaros pēc būtības. Otrkārt, no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta ceturtās daļas izriet, ka ministrija īsteno arī funkcionālo pārraudzību. Publiskajā pārvaldē ikviena valsts iestāde darbojas piešķirtā deleģējuma ietvaros. Ministrijas kompetence pārraudzīt pašvaldību darbību, tai skaitā izvērtēt pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, realizējama tikai piešķirtā deleģējuma ietvaros. Ministrijai nav tiesiska pamata izteikt iebildumus par pašvaldību saistošajos noteikumos ietvertiem punktiem, kas izdoti likumā ietverta tiesiska deleģējuma ietvaros. Izsakot šādus iebildumus, tiek veikta nepamatota iejaukšanās pašvaldības autonomijā. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 12.februāra saistošajos noteikumos Nr.10 “Par Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai” un Rīgas pilsētas domes 2017.gada 15.decembra saistošajos noteikumos Nr.19 “Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas atjaunošanai” arī ietvertas prasības attiecībā par nodokļu parādu neesamību, attiecīgi, kā minēts iepriekš, ministrija nerealizē objektīvu un vienotu praksi iebildumu izteikšanā attiecībā par pašvaldību izstrādātiem saistošajiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piekto daļu.

Atzinuma 7.punktā ministrija lūdz svītrot saistošo noteikumu Nr.29 7.3., 7.4.apakšpunktu, jo, kā ministrija norāda, Administratīvā procesa likuma 35.pants regulē tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā. Saistošo noteikumu Nr.29 7.3., 7.4.apakšpunkts neregulē Administratīvā procesa likuma 35.pantā noteiktās tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā. Saistošo noteikumu Nr.29 7.punkts noteic apstākļus, kādiem iestājoties, pretendents nevar pretendēt uz šajos saistošajos noteikumos paredzēto līdzfinansējumu. Kā iepriekš minēts, likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piektā daļa ietver tiesisko deleģējumu pašvaldībai noteikt kārtību (tai skaitā kritērijus), kuras ietvaros pašvaldība piešķir līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Arī atzinuma 7.punkts ietver nepamatotu un pašvaldības autonomijai pretēju iebildumu, neļaujot pašvaldībai realizēt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piektajā daļā ietverto tiesisko regulējumu.

Atzinuma 9.punktā ministrija, atsaucoties uz atzinuma 6., 7.punktu, lūdz svītrot saistošo noteikumu Nr.29 18.2., 18.3., 18.4., 18.5.apakšpunktu. Vienlaikus vērš uzmanību, ka pašvaldība nav tiesīga no valsts institūcijām pieprasīt informāciju, pamatojot ar saistošajos noteikumos noteiktu prasību. Atsaucoties jau uz iepriekš minēto argumentāciju par saistošo noteikumu Nr.29 7.1.-7.4.apakšpunktu precizēšanu, kā arī ņemot vērā, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmā daļa noteic, ka „vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs”, nav pamata svītrot saistošo noteikumu Nr.29 18.2.-18.5.apakšpunktus, jo šādi netiks nodrošināta pilnvērtīga līdzfinansējumu pretendentu atlase un nevar tikt nodrošināta efektīva pašvaldības publisko finanšu līdzekļu izlietošana. Attiecībā par informācijas pieprasīšanu Valsts ieņēmumu dienestam jāņem vērā, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta pirmo daļu iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Ņemot vērā, ka tiesiskais deleģējums noteikt kārtību pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanai energoefektivitātes veikšanai ietverts likumā, pašvaldības rīcība, pieprasot informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par iespējamiem pretendentu nodokļu parādiem, ir pamatojama ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piekto daļu.

Atzinuma 11.punktā ministrija lūdz svītrot saistošo noteikumu Nr.29 24.punktu, jo Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” 5.punkts nosaka gadījumus, kad nepiemērot šo noteikumu IV nodaļā minētos nosacījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” 1.punktu šie noteikumi nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēts Publisko iepirkumu likuma 6. pantā, no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē. Saistošo noteikumu 24.punktā norādīts, ka pretendenta pilnvarotajai personai ir pienākums veikt pakalpojumu sniedzēju atlasi atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumiem Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”. Vienlaikus saistošo noteikumu Nr.29 24.punktā ietverta norāde uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1.punkta ievērošanu komisijas darbā, pieņemot lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu. Minētā tiesību norma atbilst likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² panta piektās daļas deleģējumam, jo noteic kārtību, kādā tiek piešķirts līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumiem, tai skaitā norādot, kādā kārtībā pretendenta pilnvarotajai personai jāveic pakalpojumu sniedzēju atlasi. Saskaņā ar noteikumu Nr.108 2.punkta 2.4.apakšpunktu normatīvā akta projekta tekstu raksta, izklāstot to loģiskā secībā. Turklāt “iecerētais normatīvā akta regulējums ir vērsts uz nākotni, līdz ar to tā izstrādātājam jāspēj paredzēt iespējamās situācijas un atbilstošus rīcības modeļus, lai nodrošinātu normatīvā akta tiesisku piemērošanu attiecībā uz neierobežotu personu grupu” . Līdz ar to nav pamatots ministrijas atzinuma 11.punktā izteiktais iebildums svītrot saistošo noteikumu Nr.29 24.punktu, jo tas ietver kopējam saistošo noteikumu Nr.29 mērķim atbilstošu un ievērošanas uztveršanai nepieciešamu regulējumu, turklāt ministrijas atzinuma 11.punktā izteiktais iebildums nav balstīts ne uz vienu normatīvo aktu, kas liegtu šādu punktu ietvert saistošo noteikumu regulējumā, kas nozīmē, ka iebildumam ir subjektīvs un nepamatots raksturs. Vienlaikus teksta uztveramībai domes ieskatā saistošo noteikumu Nr.29 24.punkta pirmais teikums izsakāms šādā redakcijā: “Pretendenta pilnvarotajai personai ir pienākums veikt pakalpojumu sniedzēju atlasi atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem,” ja to paredz minētie noteikumi.”

Ministrijas atzinuma 13.punktā izteikts viedoklis, ka līgums par līdzfinansējuma piešķiršanu slēdzams publisko tiesību jomā, attiecīgi būtu slēdzams administratīvais līgums. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 79.panta pirmo daļu administratīvais līgums ir vienošanās starp publisku personu un privātpersonu par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu. Administratīvais akts arī tad, ja tas iekļauts līgumā, paliek patstāvīgs tiesību akts. Saskaņā ar minētā likuma 80.panta pirmo daļu administratīvo līgumu slēdz šādos gadījumos: lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu; ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā saturu vai faktisko rīcību. Saistošajos noteikumos Nr.29 regulētais jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu energoefektivitātes pasākumiem neatbilst nevienam no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Saskaņā ar minētā likuma 80.panta otro daļu administratīvā līguma slēgšana nav pieļaujama, ja līguma forma nav piemērota konkrētās tiesiskās attiecības regulēšanai, it īpaši ja šāds līgums būtu pretrunā ar valsts pārvaldes principiem vai nesamērīgi ierobežotu privātpersonas tiesisko aizsardzību. Ministrija atzinuma 13.punktā norādījusi, ka privātpersonai ir subjektīva tiesība uz to, ko publiska persona ar administratīvo līgumu apņēmusies nodrošināt, privātpersonas saistības ir tikai tas, kas var būt par attiecīgā administratīvā akta nosacījumu (termiņi, priekšnoteikumi, uzdevumi, atrunas, ieskaitot atcelšanas atrunu). Ņemot vērā minēto, administratīvā līguma forma nav atbilstoša saistošo noteikumu Nr.29 regulējumam, ņemot vērā, ka pašvaldībai, piešķirot tās budžeta līdzekļus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātpersonu daudzdzīvokļu mājās, ir būtiski līgumā ietvert visus tos nosacījumus, kas ietverti saistošo noteikumu Nr.29 4.pielikumā ietvertajā līguma projektā, nosakot pušu saistības, atbildību un strīdu risināšanu, iespējamos līguma izbeigšanas nosacījumus, u.c., neaprobežojoties ar privātpersonas saistībām, kas var būt administratīvā akta nosacījums. Vienlaikus dome kā būtisku vērtē apstākli, ka ministrijas atzinuma 13.punktā nav ietverta atsauce uz tiesisko regulējumu, kas imperatīvi paredz šādos gadījumos slēgt administratīvo līgumu, no kā secināms, ka saistošo noteikumu Nr.29 izpildes ietvaros ir iespējams izmantot 4.pielikumā ietverto līguma projektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 45.panta ceturto daļu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF