Piektdiena

Jūrmalā Jomas ielā 1/5

Sēde sasaukta plkst.11.00

Sēde atklāta plkst.11.00

Sēdi vada:

domes priekšsēdētājs

Gatis Truksnis

Sēdi protokolē:

domes Administratīvās nodaļas lietvede

Liene Zalkovska

Sēdē piedalās deputāti:

Irēna Kausiniece, Anita Adijāne, Dace Riņķe, Uldis Kronblūms, Ņikita Ņikiforovs, Guntis Grūba, Rita Sproģe, Andris Čuda, Mārtiņš Stulpiņš, Larisa Loskutova, Jānis Lediņš, Elizabete Krivcova, Dagmāra Beitnere-Le Galla

Nepiedalās deputāti:

Rolands Parasigs-Parasiņš

Sēdē piedalās:

Izpilddirektors

Edgars Stobovs

Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs

Jānis Ķēniņš

Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja

Inga Gulbe

Administratīvās nodaļas vadītāja

Indra Kalvāne

Budžeta nodaļas vadītāja

Inga Brača

Uzņēmējdarbības attīstības nodaļas vadītāja

Lelde Stāmere

Piedalās:

Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienību vadītāji un darbinieki, pilsētas iedzīvotāji, preses pārstāvji

1.

Par Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 15.marta saistošo noteikumu Nr.10 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos” precizēšanu

2.

Par Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 15.marta saistošo noteikumu Nr.10 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos” precizētās redakcijas apstiprināšanu

3.

Par “Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Uzņēmējdarbības attīstības nodaļas maksas pakalpojumu cenrādis” apstiprināšanu

Ziņotājs:

L.Stāmere – 2018.gada 21.aprīlī dome ir saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kurā ir izteikti 5 iebildumi par Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 15.marta saistošajiem noteikumiem Nr.10 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Jūrmalas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos. Ir sagatavots lēmuma projekts ar kuru dome piekrīt iebildumu 1., 2., 4. un 5.punktam, tāpēc šajā daļā tehniski ir jāprecizē saistošie noteikumi, taču nepiekrīt 3.punktā izteiktajiem iebildumiem, par ko sagatavots pamatojums.

Izsakās:

G.Truksnis – būtībā ministrija iebilda pret to, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir noteikts, ka deklarētā dzīvesvieta nedrīkst būt vienīgais kritērijs braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanai. Domes pieņemtajos saistošajos noteikumos šis nav vienīgais kritērijs, saistošajos noteikumos ir iekļauti vēl citi kritēriji braukšanas maksas atvieglojuma piešķiršanai – personai darbspējīgā vecumā no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanas vecumam, personai, kam Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums, kā arī personai, kas ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošas izglītības iestādes izglītojamais līdz 24 gadu vecumam. Lūdz J.Ķēniņam juridisku skaidrojumu.

J.Kēniņš – Ministrija ir diezgan šauri vērtējusi saistošos noteikumus, pievēršot uzmanību tikai sadaļai, kur tiek atrunāta atvieglojumu piešķiršana pašvaldībā deklarētajām personām. Izskatot saistošos noteikumus, ministrija nav ņēmusi vērā sadaļu, ka neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, atvieglojumi tiek piešķirti arī personām, kam Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums, kā arī personām, kas ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošas izglītības iestādes izglītojamais līdz 24 gadu vecumam. Lai saprastu normas būtību un likumdevēja mērķi, ir nepieciešams aplūkot to, kādā veidā šī norma tika pieņemta. 2013.gada nogalē tika sagatavoti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Sākotnēji šajā likumā nebija 14.panta trešās daļas otrā teikuma, kas nosaka, ka, nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu. Šo priekšlikumu pirms otrā lasījuma iesniedza Vienotības frakcija. Diemžēl nav likuma anotācijas, pēc kā varētu izsecināt likumdevēja gribu. Vienīgais, ko var analizēt, ir Saeimas deputātu debates. Citē izvilkumus no Saeimas sēdes stenogrammas, kas pamato likumdevēja gribu. Ministrijā ir notikusi tikšanās ar atbildīgajiem speciālistiem, kas gatavoja ministrijas iebildumus, un, kā sarunas laikā atklājās, iebildumi bija sagatavoti virspusēji un situācija nebija līdz galam izprasta. Sarunas laikā arī tika skaidrots, ka Jūrmalas pilsētas dome negaida valsts dotācijas, bet gan pati šogad iemaksā 12 000 000 euro Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, lai arī citas pašvaldības varētu piešķirt atvieglojumus.

U.Kronblūms – uzskata, ka šādā veidā atlaižu sistēma ir diskriminējoša pret daļu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju, kas izmanto vilcienu. Uzskata, ka būtu jāveic pārrunas ar Latvijas dzelzceļu par iespēju piešķirt atlaides arī cilvēkiem, kas pārvietojas ar vilcienu.

G.Grūba – uzskata, ka ministrija var atcelt domes saistošos noteikumus un tad strīds par šo jautājumu turpināsies, tas nozīmē, ka šobrīd jautājums pēc būtības netiek atrisināts. Skatoties no tiesiskā viedokļa, piekrīt J.Ķēniņa teiktajam, bet domei vajadzētu paprasīt Saeimas juridiskajam birojam viedokli par likumdevēja interpretāciju un likuma piemērošanu. Uzskata, ka nav ievērots vienlīdzības princips, kas noteikts Satversmē un dome vēl nav līdz galam juridiski šo jautājumu izvērtējusi un atrisinājusi domstarpības ar ministriju. Piedāvā atlikt lēmuma pieņemšanu.

E.Krivcova - skaidro, ka Saeima un Saeimas juridiskais birojs neinterpretē likumu, tas jādara pašiem. Šobrīd ir iespēja piekrist vai nepiekrist ministrijas viedoklim, un ja nepanāksim vienotu viedokli, tad tas jādara Satversmes tiesai. Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu mērķis ir attīstīt bezmaksas sabiedrisko transportu. Būtu vērts turpināt šo ideju attīstīt un ar laiku piesaistīt arī vilcienu transportu.

D.Beitnere–Le Galla – uzskata, ka no sociālā viedokļa, šie saistošie noteikumi ir atbalstāmi, jo tas būtu milzīgs atbalsts sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Ņemot vērā Jūrmalas ģeogrāfisko izvietojumu sabiedriskais transports ir ļoti nozīmīgs. Uzskata, ka šo varētu novērtēt kā pilotprojektu, mēģināt iedot to, ko nevar nodrošināt valsts.

A.Čuda – aicina deputātus neatbalstīt saistošos noteikumus šādā redakcijā, jo, ja dome atkāpjas no kādiem saviem izvirzītajiem nosacījumiem un taisa jaunu pārrunu ciklu, tad nevarēs izpildīt savu publiski pausto solījumu par bezmaksas sabiedrisko transportu sākot ar 1.jūniju.

Ņ.Ņikiforovs – Jāievēro procedūra – piekrist vai nepiekrist. Šoreiz mēs piekrītam ministrijas iebildumiem daļēji, bet par iebildumu, kuram dome nepiekrīt, dome cīnās. Nevar ierobežot pašvaldības realizēt savas tiesības. Nauda no valsts budžeta netiek prasīta.

J.Lediņš – uzskata, ka vajag turpināt iesākto, apstiprināt šos saistošos noteikumus un tad domāt tālākos soļus, iespējams, runāt ar Latvijas dzelzceļu par iespējām piešķirt atlaides arī personām, kas pārvietojas ar vilcienu. Un runājot par Satversmes tiesu, uzskata, ka nav jābaidās par savu taisnību tiesāties arī Satversmes tiesā.

J.Ķēniņš – lemjošajā daļā priekšpēdējā rindā aiz cipariem un vārdiem 1., 2. un 4.” papildināt ar ciparu “5.”

G.Truksnis – jebkura pašvaldība uzņemas rūpes par saviem iedzīvotājiem, nevis citu pašvaldību iedzīvotājiem. Speciālā norma, kas tika ietverta likumā, bija iekļauta politisku iemeslu dēļ, bet pamatā tāpēc, ka Rīga ir galvaspilsēta un, ka jābūt vēl citiem kritērijiem. Neviens no šiem punktiem neattiecas uz Jūrmalu. Runājot par diskrimināciju, tad jebkuri domes saistošie noteikumi ir diskriminējoši Liepājas, Rīgas vai jebkuras citas pilsētas iedzīvotājiem, jo tie attiecas tikai uz jūrmalniekiem. Aicina deputātus balsot.

Ziņotājs:

L.Stāmere

Ziņotājs:

L.Stāmere

Sēdes vadītājs

G.Truksnis

Sēdes protokolētāja

L.Zalkovska