Ceturtdiena

Jūrmalā, Jomas ielā 1/5

Sēde sasaukta plkst.10.00

Sēde atklāta plkst.10.00

Sēdi vada:

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs

Gatis Truksnis

Sēdi protokolē:

Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās nodaļas vadītāja vietniece

Arnita Liepiņa

Sēdē piedalās deputāti:

Anita Adijāne, Elizabete Krivcova, Rita Sproģe, Uldis Kronblūms, Mārtiņš Stulpiņš, Dace Riņķe, Ņikita Ņikiforovs, Larisa Loskutova, Aivars Ozoliņš, Jānis Lediņš, Guntis Grūba, Irēna Kausiniece

Sēdē nepiedalās deputāti:

Andris Čuda, Rolands Parasigs-Parasiņš

Sēdē piedalās:

Izpilddirektors

Edgars Stobovs

Īpašumu pārvaldes vadītāja p.i.

Arturs Grants

Priekšsēdētāja biroja vadītāja

Ingrīda Vilkārse

Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs

Jānis Ķēniņš

Administratīvās nodaļas vadītāja

Indra Kalvāne

Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja

Inga Gulbe

Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja

Sandra Brauere

Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja

Vita Zvejniece

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Zane Leite

Par zemesgabala 23.līnijā 1A, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu

Ziņotājs:

S.Brauere

Izsakās:

J.Ķēniņš sniedz izvērtējumu par deputāta U.Kronblūma izteikšanos 2020.gada 27.augusta domes sēdē par lēmuma projektu "Par zemesgabala 23.līnijā 1A, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu":

· Uz šo brīdi no prokuratūras nav saņemta jebkāda informācija par iespējamo Jūrmalas pilsētas domes pieņemto lēmumu saistībā ar zemesgabalu 23.līnija 1A izvērtēšanu. Prokuratūra arī nav pieprasījusi sniegt kādu skaidrojumu vai iesniegt dokumentus.

· Veicot domes lēmuma projekta tiesiskuma izvērtēšanu, ir jānorobežojas no argumentiem, kas tiek izteikti pieņēmuma vai varbūtības formā, kas lielākoties bija U.Kronblūma izteikumos.

· Izteiktajam par to, ka lēmums “Par zemesgabala 23.līnijā 1A, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu” var radīt Jūrmalas pašvaldības budžetam ievērojamus zaudējumus, pēc būtības nav nekādā veidā pamatots, tālāko iemeslu dēļ:

- saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 14.panta pirmās daļas 2.punktu pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības atsavināt nekustamo īpašumu. Jūrmalas pilsētas dome 2017.gada 9.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.311 “Par neapbūvēta zemesgabala 23.līnija 1A, Jūrmalā, pirmo izsoli”. Minētajā lēmumā ir iekļauts izvērtējums par to, ka zemesgabals nav nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai un ir atsavināms.

- vērš uzmanību uz to, ka prokuratūra vai kādas citas uzraudzības iestādes pēc būtības nevērtē domes deputātu lietderības apsvērumus, bet gan lēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

- deputāta U.Kronblūma izteikumos tika izteikts, ka izsoles pretendentam bija radītas kādas īpašas tiesības, tādā veidā liedzot iespēju piedalīties citiem pretendentiem. Šis apgalvojums ir aplams, jo 2013.gada 28.maijā tika noslēgts zemes nomas līgums uz 5 gadiem, līguma darbības termiņam beidzoties 2018.gada 28.maijā, līguma slēdzējpusei (privātpersonai) netika piešķirtas pirmpirkuma tiesības. Tika rīkota atklāta izsolē, kurā varēja pieteikties ikviena fiziska vai juridiska persona. Nav nekādas īpašas tiesības piešķirtas personai, kas liegtu piedalīties izsolē kādam citam pretendentam.

- ir būtiski nošķirt divus procesus – pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu no teritorijas plānošanas procesa. Ja teritorijas plānošanas procesā vadītos no mērķa mainīt zonējumu tikai dēļ tā, lai iegūtu lielākus ieņēmumus, tas būtu pretēji Teritorijas plānošanas likumā noteiktajiem teritorijas attīstības plānošanas principiem. Ja šāda būtu pašvaldības rīcība, tad, faktiski, ar tādu lūgumu varētu vērsties ikviena privātpersona par savu nekustamo īpašumu. Šāda pieeja būtu nepareiza.

- nav saprotams izteikums par vērienīgas apbūves īstenošanu. Zemesgabals atrodas apstādījumu un atpūtas teritorijā. Atbilstoši teritorijas plānojumam un apstiprinātajam detālplānojumam, apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 25m². Pat teorētiski pieņemot, ka izsoles uzvarētājs ir blakus esošā zemesgabala īpašnieks un šie zemesgabali tiek apvienoti, tāpat tas neietekmētu apbūves rādītājus

- apgalvojums, ka, ja, gadījumā, tiks pieņemts lēmums par izsoles rezultātu apstiprināšanu, deputāti apzināti pārkāpj normatīvo aktu būtību, tai skaitā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, ir pilnībā nepamatots. Nav pamata uzskatīt, ka prokuratūra šajā gadījumā saskatītu pārkāpumus. Ja, gadījumā, prokuratūrā ir iesniegts šis iesniegums, tad ne prokuratūra, ne tiesa nevar uzlikt par pienākumu pašvaldībai mainīt kādam zemesgabalam lietošanas mērķi tikai ar nolūku gūt lielākus ieņēmumus.

A.Grants – savukārt, Īpašumu pārvalde ir veikusi citādu izvērtējumu, proti, izvērtējusi īpašuma sastāvu, apgrūtinājumus un sākotnējo reģistrāciju. Šī procesa laikā tika konstatēts, ka, veicot sākotnējo īpašuma reģistrāciju VZD kadastra informācijas sistēmā, tika ievadīti neprecīzi dati, kas neatbilst tā brīža teritorijas plānojumam, konkrēti vienam apgrūtinājuma veidam – ielu sarkanajām līnijām, attiecīgi tālāk Zemesgrāmatā un visos izsoļu noteikumos parādoties apgrūtinājumam ar ielu sarkanajām līnijām zemesgabala pilnā platībā. Šī ir neatbilstība, jo atbilstoši teritorijas plānojumam ielu sarkanās līnijas ir krietni mazākas. Ielu sarkanās līnijas izslēdz iespēju jebkādai apbūvei, līdz ar to, ir pretruna ar to informāciju, kas ir detālplānojumā vai teritorijas plānojumā attiecībā par atļauto izmantošanu un apbūves iespējām. Viņaprāt, tā ir būtiska datu neprecizitāte, kas varēja ietekmēt izsoles rezultātus vai pretendentu loku, un ir būtisks apstāklis, lai saņemtu vēl kādas pretenzijas. Uzskata, ka šis būtu arguments neapstiprināt izsoles rezultātus, attiecīgi izbeidzot šo izsoles procesu.

U.Kronblūms izsakās, ka prokuratūrā ir iesniedzies iesniegumu, bet atbilde šobrīd vēl nav saņemta. Attiecībā par ielu sarkanajām līnijām jau ir izteicies iepriekš domes sēdēs un arī vienā no zemesgabala vērtējumiem, ko bija pasūtījis, ir pieminēts šis apgrūtinājums, ko vērtētājs ir norādījis, kā būtisku apstākli. Lai gan J.Ķēniņa sniegtajā ziņojumā, tika pateikts, ka nekas netiek pārkāpts, tomēr šodien, pieņemot šo lēmumu, kopumā rīcība ir neloģiska no tā viedokļa, ka daudzos gadījumos pašvaldība, attiecībā uz lietošanas mērķa maiņu, ir rīkojusies citādi, proti, atsakot grozīt lietošanas mērķi bez pamatojuma. Uzskata, ka izsoles cena ir augstāka par dabas apstādījumu teritoriju, bet zemāka par to zemesgabala izmantošanas mērķi, kas pēc visas loģikas būtu piemērojama. Tas viss liecina par to, ka pašvaldība neiegūst, viņaprāt, ap 100 000 EUR, kurus varētu izmantot mērķiem, kuriem tie šobrīd pietrūkst. Tāpēc ierosina šobrīd šī zemesgabala lietošanas mērķa maiņu iestrādāt jaunajos teritorijas plāna grozījumos, kas, iespējams, tiks apstiprināti šī gada beigās, un pēc tam rīkot izsoli, nosakot atbilstošu izsoles cenu. Aicina deputātus izvērtēt un domāt pēc likuma “gara”, nevis katra atsevišķa likuma panta.

E.Krivcova ierosina U.Kronblūmam pašam savu izteikto priekšlikumu iesniegt iestrādāšanai jaunajos teritorijas plāna grozījumos.

G.Truksnis uzskata, ka, ņemot vērā A.Granta ziņoto par datu kļūdu, teorētiski tas var būt apstāklis, kas varēja ietekmēt izsoles dalībnieku intereses, skaitu u.c. Šādi izsoles rezultāti nav apstiprināmi, tāpēc balsos “pret” sagatavoto lēmuma projektu. Par tālāko rīcību Īpašumu pārvalde sniegs savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

G.Truksnis

Sēdes protokolētāja

A.Liepiņa