Priekšsēdētājs

(paraksts*)

G. Truksnis

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums

1.1. Saistošo noteikumu “Grozījumi Jūrmalas domes 2023. gada 29. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 13 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā”” (turpmāk – Saistošo noteikumu grozījumi) mērķis ir:

1.2. Jūrmalas domes 2023. gada 29. jūnija saistošo noteikumu Nr. 13 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) regulējums ir vērsts ne tikai uz pašvaldības ieņēmumu nodrošināšanu noteikto izdevumu segšanai, bet to virsmērķis ir īpaša režīma zonas aizsardzība no transportlīdzekļu nelabvēlīgās ietekmes, regulējot transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un veicinot videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību. Pašvaldības nodevas veidā apmaksā atlīdzību par pašvaldības sniegto nodrošinājumu ceļu satiksmes drošības, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

1.3. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, savukārt minētā likuma panta sestā daļa nosaka, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3. panta trešā daļa nosaka, ka valsts pārvaldes principi un citi šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Līdz ar to minētās Valsts pārvaldes iekārtas likuma tiesību normas ir piemērojamas arī attiecībā uz pašvaldību.

Pašvaldībai ir pienākums izvērtēt, vai ar Saistošajiem noteikumiem nodevas veidā tiek sniegts pašvaldības nodrošinājums ceļu satiksmes drošības, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un vai ir nodrošināta Saistošo noteikumu virsmērķa sasniegšana.

1.4. Ņemot vērā pieaugošo transportlīdzekļu plūsmu īpaša režīma zonā Jūrmalā, Jūrmalas domes 2021. gada 30. septembra saistošajos noteikumos Nr. 38 “Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”” (turpmāk – 2021. gada grozījumi) tika iestrādātas normas attiecībā uz nodevas piemērošanas periodu visā kalendārā gada laikā, jauniem caurlaižu veidiem un paaugstinātu nodevas apmēru vienai dienai (3 euro) bez iebraukšanas reižu ierobežojuma.

1.5. 2021. gada grozījumi tika apturēti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 16. decembra rīkojumu Nr. 1-2/168, kas atcelts ar Satversmes tiesas 2023. gada spriedumu lietā Nr. 2022-16-05, un Saistošajos noteikumos noteiktās nodevas apmērs un samaksa par visu gadu tika piemērota ar 2024. gada 1. februāri, ir jāvērtē, vai nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā likmes un perioda izmaiņas:

1.6. Ievērojot normatīvo bāzi personas datu aizsardzības jomā un apstākli, ka līdz 2024. gada 1. februārim Jūrmalas valstspilsētas administrācijai nebija tiesiska pamata veikt transportlīdzekļu iebraukšanas fiksēšanu ārpus Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktā noteiktā perioda, lai nodrošinātu datu salīdzināmību, tika vērtēta satiksmes intensitāte no 1. aprīļa līdz 30. septembrim, salīdzinot iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā statistiku 2022., 2023. un 2024. gadā, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā, kas ir turpinājums visnoslogotākajam valsts autoceļu posmam – Jūrmalas šosejai (A10) un kas atspoguļo pilsētas centrālo tranzīta un maģistrālo ielu noslogojumu:

- laika periodā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 30. septembrim iebraukšana fiksēta 4 326 029 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 3 547 496 reizes;

- laika periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 30. septembrim iebraukšana fiksēta 4 502 090 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 3 604 133 reizes;

- laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 30. septembrim iebraukšana fiksēta 4 390 221 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 3 602 667 reizes.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte kopumā saglabājas ārkārtīgi augsta, īpaši caur Priedaines kontrolpunktu, kur gada laikā regulāri tiek reģistrēti vairāk nekā 3,5 miljoni iebraukšanas gadījumu. Satiksmes intensitāte 2024. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu ir pieaugusi par 1,48 %, savukārt 2024. gadā salīdzinot ar 2023. gadu tā ir nebūtiski samazinājusies par 2,48 %. Līdzīga tendence novērojama arī Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas, kur satiksmes intensitāte 2024. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, ir pieaugusi par 1,56 %, 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, tā ir samazinājusies par 0,04 %. Secināms, ka rādītāja izmaiņas ir vērtējamas kā nebūtiskas.

1.7. Nodeva pēc būtības ir samaksa par konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem un veiktajām darbībām. Konkrētajā gadījumā pašvaldības nodrošinājums ietver sevī gan infrastruktūras objektu lietošanu (tai skaitā autoceļi, kultūras objekti, dabas tūrisma objekti, pludmales infrastruktūra u.c.), gan pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus (tai skaitā bezmaksas autostāvvietas, bezmaksas publiskās tualetes, sporta un kultūras pasākumi, sabiedriskās kārtības nodrošināšana, ielu un pludmales uzkopšana, atkritumu izvešana u.c.).

^* - spēkā no 2024. gada 1. februāra

1.8. No apkopotajiem datiem par pašvaldības budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022., 2023. un 2024. gadā secināms, ka nodevas apmēra palielināšana par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā 2024. gadā palielināja pašvaldības ieņēmumus. Turklāt pieauga arī apmaksātā atlīdzība par pašvaldības sniegto nodrošinājumu – salīdzinot 2024. gadu ar 2022. gadu, pieaugums 6,74 %, salīdzinot 2024. gadu ar 2023. gadu pieaugums 12,76 %.

1.9. Ar Ministru kabineta 2013. gada 20. novembra rīkojumu Nr. 552 “Par kūrorta statusa piešķiršanu Jūrmalas pilsētas daļai” Jūrmalas pilsētas daļai ir piešķirts kūrorta statuss, un atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2024. gada 25. marta vēstulei Nr. 3.3-4/2024/1862N “Par kūrorta statusa atbilstību Tūrisma likuma 6.¹ pantam” kūrortpilsētas statuss 2024. gadā pagarināts vēl par diviem gadiem. Viens no Tūrisma likuma 6.¹pantā definētajiem kritērijiem kūrorta statusa iegūšanai ir vides kvalitātes rādītāju atbilstība normatīvajiem aktiem. Jūrmalas attīstības stratēģijā 2010.-2030. gadam prioritātei “Kūrorts” viens no ieviešamajiem pasākumiem ir noteikts “K6 Dabas vērtību aizsardzība, kas nodrošina kūrortvides saglabāšanu”, kas paredz nodrošināt vides kvalitāti – virszemes un pazemes ūdeņu, gaisa, augsnes, trokšņu līmeņa u.c. vides aizsardzības aspektus, kā arī prioritātes “Jūrmalnieks” ietvaros ir definēts, ka ir veicami pasākumi “J3 Tranzīta samazināšana caur pilsētu”, t.sk., īpašā režīma zonas darbības nodrošināšana un dzelzceļa lomas uzsvēršana Jūrmalas pilsētas sasniedzamībai.

1.10. Viens no Jūrmalas valstspilsētas kā kūrorta attīstības stratēģiskajiem mērķiem ir augstas pilsētvides un dzīves kvalitātes saglabāšana. Nozīmīgākie vides riski, kas negatīvi ietekmē pilsētas iedzīvotājus un apmeklētājus, ir troksnis un gaisa piesārņojums, kuru Jūrmalā galvenokārt var izraisīt transportlīdzekļu un ceļu satiksmes intensitāte.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” tiek noteikta kārtība, kādā jāveic vides trokšņa novērtēšana un pārvaldība. Noteikumu 2. pielikumā “Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana” ir noteikti satiksmes trokšņa pieļaujamie robežlielumi:

- dienas laikā (Ldiena) – 65 dB(A);

- vakaros (Lvakars) – 60 dB(A);

- nakts stundās (Lnakts) – 55 dB(A).

2024. gadā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā tika veikti vides trokšņa līmeņa mērījumi un izstrādāta trokšņu karte. Tajā integrēti modelēšanas rezultāti par trokšņa izplatību no autotransporta, vilcienu kustības, kā arī ņemti vērā VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” 2023. gadā izstrādātās stratēģiskās trokšņa kartēšanas dati. Veiktās analīzes rezultātā secināts, ka satiksmes radītais troksnis vairākās centrālajās ielās pārsniedz noteiktos robežlielumus. Izteiktākais pārsniegums konstatēts posmā no Pērkona ielas (tilts pār Lielupi) līdz Dubultu prospektam, kur atsevišķās vietās trokšņa līmenis pārsniedz noteiktos rādītājus par 10 un vairāk decibeliem (dB(A)).

Karte PDF

Tostarp, ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) datiem Jūrmalas valstspilsētas teritorijā nav uzstādīta gaisa kvalitātes monitoringa stacija, nav pieejama operatīva informācija par aktuālo gaisa piesārņojuma situāciju šajā teritorijā. Tomēr, balstoties uz publiski pieejamajiem LVĢMC datiem, konstatēts, ka 2023. gadā oglekļa oksīda (CO) emisijas Jūrmalā sasniedza 83,074 tonnas. Šāds emisiju apjoms pats par sevi neliecina par tiešu vai tūlītēju apdraudējumu iedzīvotāju veselībai, taču veiktās trokšņu modelēšanas kartes norāda uz atsevišķām pilsētas vietām, kur iespējama būtiski zemāka gaisa kvalitāte un īslaicīga, bet nozīmīga piesārņojuma koncentrācija. Gaisa piesārņojumu un vides troksni Jūrmalā galvenokārt veicina augsta satiksmes intensitāte, īpaši pilsētas centrālajās daļās un tūrisma sezonas laikā, kad būtiski pieaug gan iedzīvotāju, gan pilsētas viesu pārvietošanās ar privāto transportu. Lai mazinātu satiksmes radīto slogu, Jūrmalas valstspilsēta ir īstenojusi vairākus videi draudzīgus risinājumus un, lai šie Jūrmalas ieviestie pasākumi būtu efektīvi arī attiecībā uz tūristiem un caurbraucējiem, svarīgi turpināt attīstīt ilgtspējīgas mobilitātes risinājumus - stimulējot sabiedriskā transporta, velosipēdu un kājāmgājēju infrastruktūras izmantošanu arī ar finansiāliem atbalsta mehānismiem.

1.11. Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un samazinātu vides slogu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ievēro gan savus stratēģiskos mērķus, gan arī Eiropas Savienības klimatiskās politikas virzienus. Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu 2023.–2029. gadam, pašvaldībai transporta un mobilitātes sektorā izvirzīti trīs galvenie mērķi:

Šie mērķi ir daļa no plašākas Eiropas Savienības stratēģijas, kas līdz 2050. gadam nospraudusi ambiciozu mērķi – kļūt par klimatneitrālu teritoriju, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārejot uz ilgtspējīgu, zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Lai šie mērķi tiktu sasniegti, nepieciešams veicināt zaļās mobilitātes risinājumus, tostarp sabiedriskā transporta izmantošanas palielināšanu, elektromobilitātes attīstību un pārvietošanās paradumu maiņu, kas būtiski samazina transporta radīto piesārņojumu un troksni.

1.12. Jāņem vērā arī to, ka pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem ar 2023. gada decembri ir nodrošināta iespēja izmantot bezmaksas braucienus ar vilcienu (divi braucieni dienā). Saskaņā ar apkopotajiem datiem, 2024. gadā vidēji mēnesī iegādāto biļešu skaits bija 146 235 biļetes, savukārt 2025. gada pirmajos piecos mēnešos vidējais mēnesī iegādāto biļešu skaits 174 038 biļetes. Iespēja Jūrmalas pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem izmantot bezmaksas vilcienu pieļauj varbūtību, ka šis pasākums sekmēja satiksmes intensitātes plūsmas samazināšanos 2024. gadā.

1.13. 2021. gada grozījumos tika noteikta nodevas likme vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma 3,00 euro apmērā un piemērota uz visu gadu, sākot ar 2024. gada 1. februāri. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pārmaiņas uz 2025. gada maiju, salīdzinot ar 2021. gada septembri, ir 33 % (tai skaitā patēriņa grupai “07.2 Personisko transportlīdzekļu ekspluatācija” patēriņu cenu pārmaiņas sastāda 18.3 %). Tas nozīmē, ka pirktspēja 3,00 euro apmērā 2021. gada septembrī ir pielīdzināma 3,99 euro 2025. gada maijā, un tas norāda uz pirktspējas samazināšanos. Tāpat ir konstatējams vidējās darba samaksas pieaugums 35 % apmērā, salīdzinot 2025. gada I. ceturksni (1 757 euro) ar 2021. gada III. ceturksni (1 302 euro). Tādējādi var secināt, ka iedzīvotāju maksātspēja ir pieaugusi, tā kā vidējās darba samaksas pieaugums nedaudz pārsniedz patēriņa cenu pārmaiņas. Piemērojot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu, tiek īstenots piesardzības un preventīvās darbības princips, gan samazinot satiksmes intensitāti, gan nodrošinot principa “piesārņotājs maksā par nodarīto kaitējumu” piemērošanu.

1.14. Turklāt arī pēc nodevas likmes palielināšanas (no 3 euro uz 5 euro) tās apmērs, salīdzinot ar maksu par autotransporta novietošanu autostāvvietās, ko iekasē, piemēram, citas pašvaldības, t.sk., Rīga, ir zemāks (autostāvvietas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir bez maksas, izņemot privātās autostāvvietas).

1.15. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Saistošo noteikumu grozījumu paskaidrojuma raksta 3.18.apakšpunktā minēto statistiku, no kuras izriet, ka viesu skaits kūrortā ir pieaugošs, kā arī to, ka var secināt, ka līdzšinējā nodevas likme nav nodrošinājusi virsmēŗķa sasniegšanu, savukārt pašvaldības sniegtā nodrošinājuma maksa ir vērtējama kā pieaugoša, kā arī ievērojot Jūrmalas valstspilsētas kūrortpilsētas statusu, Saistošo noteikumu grozījumi paredz palielināt nodevas apmēru bez iebraukšanas reižu ierobežojuma:

- vienai dienai 5,00 euro;

- 7 dienām 20,00 euro;

- 30 dienām 60,00 euro;

- 90 dienām 100,00 euro;

- 180 dienām 180,00 euro;

- 365 dienām 270,00 euro.

1.16. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2023. gada 27. novembra lietā Nr. 2022-16-05 ir norādīts, ka:

1.17. Saistošo noteikumu piemērošanas procesā tika konstatēts, ka ir ļoti zems pieprasījums caurlaidei 270 dienām, 2024. gadā tie bija 0,60 %, 2025. gada pirmajos sešos mēnešos – 0,66 % no kopējā iegādāto caurlaižu skaita par pilnu nodevas maksu. Ievērojot, ka pieprasījums caurlaidei 270 dienām ir ļoti zems, Saistošo noteikumu grozījumi paredz svītrot 12.6. un 23.6. apakšpunktu, kas paredz caurlaidi 270 dienām. Tiek veikti tehniski precizējumi, aizstājot Saistošo noteikumu grozījumos 12.7. apakšpunktu ar 12.6., jo 12. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā.

1.18.  Ar Saistošo noteikumu grozījumiem tiek precizēts 16.3. apakšpunkts, svītrojot, ka nodevas apmaksu dienas caurlaides apmaksas aparātos var veikt skaidrā naudā, ievērojot, ka norēķini ar skaidru naudu par dienas caurlaidi ar katru gadu samazinās. Tiek saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5.

1.19. Saistošo noteikumu VIII. nodaļā ir noteikta caurlaižu anulēšanas kārtība, kas tiek precizēta, lai personām tā būtu saprotamāka. Saistošo noteikumu grozījumi paredz nodalīt gadījumus, kad caurlaides tiek anulētas automātiski, no gadījumiem, kad caurlaides tiek anulētas manuāli, caurlaides anulēšanu uzdodot veikt atbildīgajai Jūrmalas valstspilsētas administrācijas struktūrvienībai. Automātiskai caurlaižu anulēšanai Jūrmalas valstspilsētas administrācijai ir pieejami dati no Fizisko personu reģistra par personas (jūrmalnieka) statusu un deklarēto dzīvesvietu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pārziņā esošām informācijas sistēmām par personas (rezidenta) īpašuma tiesībām, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par transportlīdzekļa statusu un piederību, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas par personas statusu un juridisko adresi. Saistošie noteikumi tiek papildināti ar jaunu 49.¹ punktu, kas nosaka, ka, ja persona ir zaudējusi tiesības uz nodevas samaksas atvieglojumu vai atbrīvojumu un Jūrmalas valstspilsētas administrācijai nav pieejami dati informācijas sistēmās, lai veiktu automātisko caurlaižu anulēšanu, tad personai ir pienākums anulēt personificēto caurlaidi e-pakalpojumā vai vērsties ar iesniegumu Jūrmalas valstspilsētas administrācijā. Atbildīgā Jūrmalas valstspilsētas administrācijas struktūrvienība ir tiesīga veikt caurlaides anulēšanu arī gadījumos, ja ir konstatētas īpaša režīma zonas Jūrmalas valstspilsētā kontroli un administrēšanu nodrošinošo informācijas sistēmu darbības neatbilstības, ar mērķi izsniegt caurlaidi personai, kas atbilst Saistošo noteikumu 13. vai 20. punktā noteiktajam personu lokam.

1.20. Ja caurlaide nav iegādāta anonīmi, tad persona par caurlaides derīgumu var gūt informāciju autorizējoties e-pakalpojumā vai pašvaldības tīmekļa vietnē.

1.21. Ar Saistošo noteikumu grozījumiem veikti redakcionāli precizējumi Saistošo noteikumu tekstā un tā pielikumos.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu

2.1. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 46. panta otro daļu, izstrādājot saistošo noteikumu projektu par pašvaldības nodevām, paskaidrojuma rakstā neiekļauj informāciju par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu.

2.2. Lai īstenotu saistošos noteikumus, nav nepieciešams izveidot jaunu institūciju vai darba vietas.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci

3.1. Saistošo noteikumu grozījumi sekmēs sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņu par labu videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.

3.2. Samazinot transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, kā arī attīstot sabiedriskā transporta un alternatīvu pārvietošanās līdzekļu izmantošanu, pašvaldība savā teritorijā rada vidi, kas pēc iespējas samazina privātpersonu pārvietošanos ar privātajiem transportlīdzekļiem.

3.3. Pēdējos gados pašvaldība ir strādājusi pie tā, lai sekmētu integrētas pilsētas transporta sistēmas izveidi, kura ir balstīta videi draudzīgos risinājumos, padarot dzelzceļu par “mugurkaulu” un attīstot regulārus sabiedriskā transporta savienojumus starp stacijām un apkaimēm, šobrīd akcentējot arī mikromobilitātes un elektromobiļu izmantošanas iespējas, kas spēj nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Jūrmalas mērķis līdz 2029. gadam ir pilnveidot valstspilsētas velo infrastruktūru un sekmēt mikromobilitātes transporta pieejamību valstspilsētā, savienojot pludmales, kūrorta objektus, izglītības iestādes ar apkaimēm, stacijām un mikromobilitātes punktiem, tādējādi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem paplašinot iespējas ikdienā biežāk atteikties no privātā autotransporta lietošanas.

3.4. Saistošo noteikumu grozījumiem ir tieša ietekme uz vidi. Divi no pilsētvides negatīvās ietekmes riskiem pilsētā ir troksnis un gaisa piesārņojums, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme.

3.5. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem transports ir atbildīgs par apmēram ceturtdaļu no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ceļu transports veido lielāko daļu no šīm emisijām, kas turklāt pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugušas par gandrīz 30 %.

3.6. Saskaņā ar Veselības inspekcijas publicēto informāciju ^[1] gaisā suspendētās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons pašlaik ir vispāratzīti par trim gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību. Šo gaisu piesārņojošo vielu ilgstoša un maksimāla iedarbība rada sekas ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no elpošanas sistēmas darbības pasliktināšanās līdz pat priekšlaicīgai nāvei. Aptuveni 90 % pilsētas iedzīvotāju Eiropā ir pakļauti piesārņojošu vielu koncentrācijai, kas pārsniedz gaisa kvalitātes līmeņus, kurus uzskata par kaitīgiem veselībai. Gaisa piesārņojums arī nodara kaitējumu videi.

3.7. Autotransporta izplūdes gāzēs konstatējami dažādi gaistoši ogļhidrāti un citas organiskas vielas, ko parasti kopumā definē kā gaistošās organiskās vielas, oglekļa oksīds (CO) un daļiņas (PM), kas sastāv no oglekļa un citām vielām. Izplūdes gāzu sastāvā ir arī benzols. Papildus tam augsta temperatūra un spiediens iekšdedzes dzinējā izraisa gaisā esošā slāpekļa oksidāciju, kā rezultātā veidojas slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO₂).

3.8. Jāņem vērā, ka, pieaugot iedzīvotāju, tūristu un pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaitam, pieaug arī antropogēnā slodze dabas teritorijās.

3.9. Apmeklētāju plūsma vasaras sezonā un ārpus tās rada vides un dabas resursu noplicināšanu. Neveicot savlaicīgus pasākumus satiksmes intensitātes mazināšanai, turpināsies kūrorta resursu un infrastruktūras turpmāka nolietošanās un kūrorta vērtību zaudēšana.

3.10. No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā un izlietoti tūrismam un kūrorta infrastruktūras attīstībai, piemēram, pastaigu vietu, labiekārtotu atpūtas vietu, piestātņu izveidei, ielu seguma un veloceliņu atjaunošanai, pludmales infrastruktūras attīstībai. Kūrorta infrastruktūras attīstība samazinās antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, novirzot cilvēku plūsmu tūrismam un atpūtai izveidotos objektos, saglabājot neskartas dabas vērtības. Sakārtojot tūrisma infrastruktūru vienlaikus tiek pilnveidota arī pilsētas publiskā telpa tās iedzīvotājiem.

3.11. Pasaules veselības organizācija jau 2012. gadā dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā kancerogēnas cilvēkiem ^[2] , secinājumu pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem par to saistību ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

3.12. Kā liecina Džona Hopkinsa universitātes pētījums ^[3] , iebraukšanas nodevas ieviešana Stokholmā samazināja satiksmes intensitāti, kā arī piesārņojuma līmeni par 5 % līdz 10 %. Vienlaikus tika atklāts, ka astmas lēkmes Stokholmā dzīvojošiem bērniem samazinājās par gandrīz 50 %.

3.13. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem troksnis ir otrs lielākais ar vidi saistītais veselības problēmu cēlonis tūlīt pēc gaisa piesārņojuma (cieto daļiņu) ietekmes. Ilgtermiņa trokšņa ekspozīcijai var būt ļoti dažāda ietekme uz veselību, tostarp satraukums, miega traucējumi, negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu un vielmaiņas sistēmām, kā arī uztveres spējām bērniem.

3.14. Apkopojot datus par 2022., 2023. un 2024. gadā kopējo iebraukšanas reižu skaitu laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim, konstatēts, ka īpaša režīma zonā Jūrmalā lielākais iebraukšanas reižu skaits joprojām tiek veikts ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju:

No apkopotajiem datiem secināms, ka iebraukšanas reižu skaits ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju, kopējā satiksmē īpatsvars būtiski pa gadiem neatšķiras un vidēji tie ir 54,64 %.

Lai veiktu objektīvus secinājumus, ir jāņem vērā arī iedzīvotāju skaita pieaugums Jūrmalā, kuru lietotie transportlīdzekļi varētu ietekmēt satiksmes intensitātē valstspilsētā. Fiksēt iebraukšanas reižu skaita pieaugumu personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Jūrmalā un/vai tām pieder nekustamais īpašums Jūrmalas valstspilsētā, nav tiesiski, tā kā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā datu aizsardzības ierobežojumu dēļ apkopo tikai anonimizētus datus par iebraucošo transportlīdzekļu skaitu kontrolpunktos. Tādējādi nav iespējams nodalīt transportlīdzekļu plūsmu pēc to īpašniekiem (jūrmalnieku vai citu administratīvo teritoriju iedzīvotāju transportlīdzekļi).

Šī tendence liecina par nemainīgu transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju, dominanci satiksmē, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kvalitāti kūrortpilsētā.

3.15. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Saistošo noteikumu grozījumi, pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju un kūrorta viesu veselību, jo vērsti uz satiksmes intensitātes samazināšanu.

3.16. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izveidotās autostāvvietas ir pieejamas bez maksas, kas pilsētas viesiem un iedzīvotājiem padara vieglāk pieejamus uzņēmēju sniegtos pakalpojumus, tostarp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī ir pieejama visa pludmales infrastruktūra bez laika ierobežojuma.

3.17. Saistošo noteikumu grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. Jūrmalā 2024. gadā bija reģistrēti 4604 aktīvi uzņēmumi, kas ir par 8,3 % vairāk, kā 2022. gadā, tajā skaitā 286 jauni uzņēmumi. Juridisko personu, kuru juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek reģistrētas bezmaksas. Pārējo juridisko personu izdevumi nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko caurlaides veidu. Jūrmalas uzņēmējdarbības vide nemainīgi ir bijusi sasaistīta ar tūrisma nozari. Galvenie uzņēmējdarbības veidi ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Galvenie uzņēmējdarbības virzieni ir viesnīcas, SPA, medicīnas, atpūtas un izklaides pakalpojumi un tirdzniecība.

3.18. Jūrmala ir Baltijas piejūras lielākā kūrortpilsēta un ir viens no iecienītākajiem galamērķiem kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tūristu skaits Jūrmalā 2024. gadā ir pieaudzis par 2,3 % (246 326 tūristi), salīdzinot ar 2023. gadu, savukārt salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 91,8 %.

3.19. Jūrmala 2024. gadā bija otrajā vietā aiz Rīgas vienas dienas vietējo tūristu vidū ar aptuveni 599,1 tūkstošiem braucienu ^[4] (2021. gadā – 528,9 tūkstoši braucienu). ^[5] Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā 85,3 % gadījumos vienas dienas braucienos pa Latviju izmantotais transporta veids bija vieglais automobilis vai ^[6] .

3.20. Pašvaldībai saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem jānodrošina tūrisma objektu saglabāšana, ilgtspējīga attīstība un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām.

3.21. Pašvaldību konkurētspēju lielā mērā veido konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība, savukārt, tiešā veidā ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Savukārt uzņēmējdarbības vidi ietekmē atbilstošas infrastruktūras un resursu pieejamība.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā ir Jūrmalas valstspilsētas administrācija.

4.2. Administratīvā pārkāpuma procesu veic un administratīvā pārkāpuma lietas izskata Jūrmalas pašvaldības policijas amatpersonas.

4.3. Saistošo noteikumu grozījumiem nav ietekmes uz administratīvajām procedūrām.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

5.1. Atbilstoši Pašvaldību likuma 2. pantam pašvaldība savas funkcijas pilda, ievērojot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību. Turklāt atšķirībā no likuma “Par pašvaldībām” regulējuma, Pašvaldību likumā ir noteikta pašvaldības autonomā funkcija – veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām. Saistošo noteikumu grozījumu mērķis ir vērsts uz transportlīdzekļu satiksmes intensitātes samazināšanu, vienlaikus veicinot videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību.

5.2. Saistošo noteikumu grozījumu izpildei nav paredzēts izveidot jaunu institūciju vai darba vietas.

6. Informācija par izpildes nodrošināšanu

6.1. Saistošo noteikumu izpildi nodrošina Jūrmalas valstspilsētas administrācija.

6.2. Saistošo noteikumu izpilde notiks esošo resursu ietvaros.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

7.1. Saistošo noteikumu grozījumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs saistošo noteikumu mērķa sasniegšanai.

7.2. Saistošajos noteikumos izvirzītais uzdevums samazināt transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek sasniegts ar nodevas apmēra paaugstināšanu. Ieņēmumi no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā un izlietoti normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem. Ieņēmumi no pašvaldības nodevas ir tikai daļa no pilsētas kopbudžeta un valstspilsētas teritoriju uzturēšanā un attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem. Nosakot nodevas apmēru, ir ņemts vērā ne tikai nodevas preventīvs raksturs, bet arī saistība ar konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem.

7.3. Saistošo noteikumu grozījumi ir izstrādāti tiesību aktos noteiktā pilnvarojuma ietvaros, tiem ir leģitīms mērķis – sabiedrības veselības un vides aizsardzība.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām

8.1. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids:

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, no 2025. gada 21. augusta līdz 2025. gada 4. septembrim informācija tika ievietota Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, nodrošinot ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus vai iebildumus.

8.2. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā.

Minētajā periodā saņemts 61 iesniegums ar sabiedrības priekšlikumiem, iebildumiem vai komentāriem par Saistošo noteikumu grozījumu projektu, no tiem 56 iesniegumi atbilda Iesnieguma likumam, 5 iesniegumi nebija no iesniedzēja puses parakstīti. Visos iesniegumos, kas atbilda Iesnieguma likumam, tika pausts viedoklis vai sniegti komentāri tikai par nodevas likmes paaugstināšanu, no tiem 5 iesniegumos tika sniegts atbalsts nodevas likmes paaugstināšanai, 35 iesniegumos netika atbalstīta nodevas likmes paaugstināšana, 16 iesniegumos netika pausts konkrēts viedoklis, bet sniegti priekšlikumi vai komentāri. Kopumā viedokli, priekšlikumus vai komentārus ir paudušas 10 juridiskas personas, no tām 8 uzņēmēji un 2 izglītības iestādes, 1 ministrija, 45 fiziskas personas.

8.3. Minētajā periodā tika saņemti:

Saistošajos noteikumos ietverta prasība noteiktā periodā veikt iebraukšanas nodevas samaksu, minētajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, mazināt satiksmi caur Jūrmalas valstspilsētas teritoriju, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiski pieminekļi, kurortoloģijas objekti, un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību. Ievērojot iepriekš minēto, var konstatēt, ka Saistošajos noteikumos minētais sods ir samērīgs.

Priekšsēdētājs

(paraksts*)

G. Truksnis