1996.gada 18.aprīlī | Nr.279 |
Par suņu turēšanas noteikumiem
Saskaņā ar 1995.gada 3.oktobra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.291 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" un, lai novērstu suņu klaiņošanu Jūrmalas pilsētā, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
Pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.279
1.1 Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā realizējama vienota suņu reģistrācija, nodevu nomaksāšana un dzīvnieku klaiņošanas novēršana Jūrmalas pilsētā.
1.2 Šo noteikumu mērķis ir panākt vienotu suņu reģistrāciju, vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī nodrošināt, lai minēto dzīvnieku turēšana neapdraudētu sabiedrību.
1.3 Vienota suņu reģistrācija, to turēšanas noteikumu izpilde samazinās dzīvnieku radīto traumu skaitu un iespēju inficēties ar trakumsērgu, novērsīs postījumus apstādījumos, reglamentēs šo dzīvnieku humānu turēšanu, kā arī iezīmēšanu, identificēšanu un pārvadāšanas kārtību.
2.1 Turēt suņus atļauts atsevišķos dzīvokļos, kurus aizņem viena ģimene, bet dzīvokļos, kuros dzīvo vairākas ģimenes - tikai savā apdzīvojamā platībā, ja ir visu ģimeņu rakstveida piekrišana.
2.2 Maksimālais suņu skaits, ko atļauts turēt atkarīgs no saimnieka materiāliem apstākļiem, lai spētu nodrošināt normālus dzīvnieku dzīves apstākļus.
2.3 Rodoties nelabvēlīgai situācijai (slimību izplatīšanās u.c.), Valsts Veterinārais dienests, kā arī, atsevišķos gadījumos (pastāvīgu antisanitāru apstākļu radīšana, suņa nepārtraukta riešana u.c.), pašvaldība ierobežo vai aizliedz turēt suņus, kā arī regulē maksimālo dzīvnieku skaitu vienā dzīvoklī vai mājā, respektējot un aizsargājot iedzīvotāju likumīgās tiesības un intereses.
2.4 Nekustamā īpašuma saimnieki vai to apsaimniekotāji viņiem piederošajos objektos un teritorijās nedrīkst pieļaut klaiņojošo suņu uzturēšanos vai barošanos. Ja minētie dzīvnieki parādās, jāizsauc klaiņojošo dzīvnieku izolācijas dienests (Municipālais ATU - tālrunis 600200), kas tos izķers.
2.5 Jūrmalas pilsētas Veterinārais dienests:
3.1 Ikgadējā suņu turēšanas nodeva ir noteikta Ls 3 apmērā.
3.2 Suņu turēšanas nodevu maksā visi suņu īpašnieki Jūrmalas pilsētā.
3.3 Suņu turēšanas nodeva tiek maksāta katru gadu līdz tekošā gada 1.maijam (1996.gadā - puse no gada nodevas līdz 1.oktobrim).
3.4 No nodevas maksāšanas ir atbrīvoti:
Sākotnēji | Izmaiņa ar Domes 1997. gada 8. maija 72. lēmumu |
3.5 Nodeva tiek maksāta Jūrmalas krājbankā, saņemot samaksas kvīti. Nodevu pārskaitīt Jūrmalas pilsētas domes finansu nodaļas norēķinu kontā Nr.000141537 AS "Latvijas Unibanka" Jūrmalas nodaļā, kods 310101597. |
3.5. Suņu turēšanas nodevu var iemaksāt: 3.5.2. Rīgas-Jūrmalas Veterinārajā dienestā (Asaros, Valteru prospektā 2)". |
3.6 Līdzekļi, kas tiek iegūti no suņu turēšanas nodevām, tiek izlietoti suņu un kaķu izolācijas dienesta, dzīvnieku pansionātu ierīkošanai un uzturēšanai, suņu reģistrācijas žetonu izgatavošanai, dzīvnieku reģistrācijas organizēšanai utt.
4.1 Īpašnieku pienākumi ir:
4.4 Suņu cīņas, kā arī dzīvnieku dresēšana suņu cīņām Latvijas Republikā ir aizliegta.
4.5 Bērnu nami, mazbērnu novietnes, bērnudārzi, skolas un citas bērnu iestādes drīkst turēt sargsuņus (apstākļos, kas nepieļauj bērnu kontaktu ar tiem). Ja nepieciešams, minētajās iestādēs atļauta reģistrētu un vakcinētu suņu turēšana, ja attiecīgie dzīvnieki ir pakļauti regulārai veterinārajai aprūpei un uzraudzībai.
4.6 Par katru gadījumu, kad īpašniekam piederošie suņi ir kontaktējušies ar plēsīgiem savvaļas dzīvniekiem vai klaiņojošiem suņiem vai kaķiem, vai tos ir sakoduši minētie dzīvnieki, vai ir aizdomas par īpašniekam piederošo dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu, īpašniekam nekavējoties jāziņo vietējam veterinārajam dienestam un jāveic nepieciešamie pasākumi savu (cietušo vai slimo) dzīvnieku izolācijai.
4.7 Pēc veterinārā dienesta pieprasījuma īpašniekam suņi jānogādā veterinārajā iestādē klīniskai apskatei, novērošanai vai piespiedu aprūpei. Suņus, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, aizliegts pārvadāt sabiedriskajos transporta līdzekļos.
4.8 Īpašniekiem, no kuru suņiem ir cietuši cilvēki, par to nekavējoties jāziņo veterinārajam dienestam, lai veiktu attiecīgo dzīvnieku apskati un novērošanu un sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajam cilvēkam.
4.9 Ja suņa piespiedu novērošana notiek īpašnieka dzīves vietā, īpašniekam par dzīvnieka uzvedības izmaiņām vai nobeigšanos nekavējoties jāinformē attiecīgais veterinārais speciālists. Pēc 15 (piecpadsmit) dienu ilga piespiedu novērošanas laika posma dzīvnieks jāuzrāda attiecīgajam veterinārajam speciālistam atzinuma saņemšanai.
4.10 Ja īpašnieks nepilda šo noteikumu 3.6 - 3.9 apakšpunktā noteiktās prasības, atsakās vai izvairās no viņam piederošo suņu apskates vai piespiedu novērošanas, vai nenodrošina minēto dzīvnieku izolāciju pašvaldībai saskaņā ar veterinārā dienesta ziņojumu jāorganizē attiecīgo dzīvnieku atņemšana un eitanāzija piespiedu kārtā, bet to īpašnieks jāsoda tiesību aktos noteiktā kārtībā.
4.11 Izdevumus, kas saistīti ar suņu veterināro apskati, izolāciju, uzraudzību, novērošanu, piespiedu atņemšanu vai eitanāziju, šo noteikumu 3.10 apakšpunktā minētajos gadījumos sedz attiecīgā dzīvnieka īpašnieks.
4.12 Suņus pirkt un pārdot drīkst tikai pašvaldības ierādītajās vietās (Kauguros - Nometņu un Raiņa ielas stūrī - krāmu tirgū). Aizliegts pārdot suņus personām, kas nav sasniegušas 16 (sešpadsmit) gadu vecumu.
5.1 Suņi, kuri bez īpašnieku klātbūtnes atrodas uz ielas, tirgos, laukumos, pludmalē, sabiedriskajos transporta līdzekļos un citās sabiedriskajās vietās, uzskatāmi par klaiņojošiem. Par klaiņojošiem uzskatāmi arī suņi, kuru īpašnieks nepilda šo noteikumu 4.1.4, 4.1.5, 4.1.7, 4.1.8 apakšpunktā noteiktās prasības.
5.2 Klaiņojošus suņus neatkarīgi no to sugas, arī ar uzpurni un kakla siksnu ar tai piestiprinātu žetonu, un klaiņojošus kaķus izķer un izolē municpālais ATU (tālrunis 60020).
5.3 Izķertie suņi no kuriem cietuši cilvēki, tiek turēti izolācijā Valsts Veterinārā dienesta teritorijā, speciāli iekārtotās telpās Jūrmalā, Asaru prospektā 1, 15 (piecpadsmit) dienu ilgai piespiedu novērošanai un tiek atdoti īpašniekam vai likvidēti tikai pēc novērošanas un veterinārā speciālista atzinuma saņemšanas. Ja minētie dzīvnieki pirms tam nav vakcinēti pret trakumsērgu, tos pēc piespiedu novērošanas laika posma beigām likvidē.
5.4 Izķertie suņi, kuriem ir kakla siksna ar tai piestiprinātu žetonu, jānogādā dzīvnieku savākšanas punktā, municipālā ATU teritorijā, un 5 (piecu) dienu laikā īpašnieks var tos saņemt, uzrādot konkrētā dzīvnieka vakcinācijas apliecību un sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu. Ja īpašnieks nav pieteicies vai nevēlas saņemt savu dzīvnieku, tas tiek eitanizēts (veic Veterinārais dienests), bet no īpašnieka tiek iekasēti minētie izdevumi.
Suņu izolācijas dienesta - municipālā ATU pienākumi ir:
6.1 izķert un izolēt klaiņojošus suņus. Izolētie dzīvnieki 5 (piecas) dienas turami izolatorā, barojami un kopjami, nenodarot tiem nekādus kaitējumus;
6.2 ziņot izķertā reģistrētā suņa īpašniekam. Saņemot suni no izolatora, īpašniekam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieka aprūpi;
6.3 izķert klaiņojošu suni, ja to pieprasījusi cietusī persona, un nogādāt novērošanai Valsts Veterinārā dienesta teritorijā Jūrmalā, Asaru prospektā 1;
6.4 savākt dzīvnieku līķus no pagalmiem, apstādījumiem, ielām un citām sabiedriskām vietām pēc pieprasījuma;
6.5 organizēt izķerto dzīvnieku veterināro apskati un iemidzināšanu.
7.1 Dzīvnieka īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieka nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un veselības kaitējumiem Latvijas Republikas Civillikuma noteiktā kārtībā.
7.2 Administratīvo pārraudzību pār suņu turēšanas noteikumu ievērošanu, protokolu sastādīšanu, administratīvo sodīšanu veic pilsētas municipālā policija.
7.3 Naudas sodu var uzlikt:
7.3.14 ja suns sakož cilvēku (ja suns sakodis cilvēkus vairākkārt, dzīvnieku iemidzina piespiedu kārtā) (Ls 50).