LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par Mežmalas vidusskolas reorganizāciju un
Jūrmalas peldēšanas skolas dibināšanu

No 1990.gada Mežmalas vidusskolā ar struktūrvienības statusu darbojas peldbaseins. Struktūrvienības statuss zināmā mērā ierobežo peldbaseina darba organizāciju. Mežmalas vidusskolai bija jāveic papildus funkcijas, kas nav paredzētas vispārizglītojošās skolas darbā.

Mežmalas vidusskolas celtne sastāv no atsevišķiem ēku blokiem - skolas ēkas un peldbaseina ēkas, pastāvošie komunikāciju ievadi ir dalīti katrai ēkai atsevišķi.

Lai nodrošinātu visiem Jūrmalas skolēniem vienādas iespējas apmeklēt baseinu, iemācītu peldēt visus Jūrmalas bērnus, radītu iespēju labākajiem peldētājiem konkurēt ar citu Latvijas pilsētu peldētājiem, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Reorganizēt Mežmalas vidusskolu, izslēdzot struktūrvienību "peldbaseins" ar 2001.gada 1.martu.
2. Izveidot Jūrmalas pašvaldības interešu izglītības iestādi "Jūrmalas peldēšanas skola" ar 2001.gada 1.martu.
3. Apstprināt Jūrmalas peldēšanas skolas nolikumu saskaņā ar 1.pielikumu.
4. Apstiprināt Mežmalas vidusskolas nolikumu saskaņā ar 2.pielikumu.
5. Apstiprināt Jūrmalas peldēšanas skolas štatu sarakstu saskaņā ar 3.pielikumu.
6. Apstiprināt Mežmalas vidusskolas štatu sarakstu saskaņā ar 4.pielikumu.
7. Apstiprināt par Jūrmalas peldēšanas skolas direktora pienākumu izpildītāju Alekseju ĻEONOVU.
8. Uzdot Jūrmalas skolu valdes priekšsēdētājai V.Reinkaitei noslēgt darba līgumu ar A.Ļeonovu uz vienu gadu.
9. Uzdot Jūrmalas skolu valdes priekšsēdētājai V.Reinkaitei izveidot reorganizācijas komisiju un līdz 2001.gada 20.februārim veikt pieņemšanas nodošanas procesu. Domes pārstāvis komisijā - deputāts, domes priekšsēdētāja 1.vietnieks A.Tampe.
10. Kontroli par Mežmalas vidusskolas reorganizāciju un Jūrmalas pašvaldības interešu izglītības iestādes "Jūrmalas peldēšanas skola" izveidi uzdot domes priekšsēdētāja vietniekam A.Henkelam.

1.pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.125

I Vispārējie noteikumi.

1. Jūrmalas peldēšanas skola (turpmāk - JPS) ir pašvaldības interešu izglītības iestāde, kura savā darbībā īsteno bērnu un jauniešu sporta izglītības programmas peldētapmācībā un peldēšanas sporta meistarības pilnveidošanā.

2. Sporta skolas darbības mērķis ir veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošana.

3. JPS risina sekojošus uzdevumus:
   • veic plašu skolēnu iesaistīšanu peldētapmācības un peldēšanas sporta nodarbībās;
   • nodrošina vispusīgi attīstītu jauno sportistu sagatavošanu, pareizu brīvā laika izmantošanu, audzēkņu veselības nostiprināšanu, veselīga dzīves veida propagandu;
   • gatavo audzēkņus par sabiedriskajiem sporta instruktoriem un tiesnešiem;
   • rada iespējas talantīgākajiem un spējīgākajiem audzēkņiem pilnveidot savu sporta meistarību;
   • sniedz palīdzību vispārizglītojošām skolām, organizējot skolēnu vidū pasākumus peldēšanas sportā;
   • veicina sporta izglītības programmās iesaistīto pedagogu tālākizglītības iespējas.

4. JPS audzēkņi ir bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam.

5. JPS dibina, reorganizē vai slēdz ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

6. JPS savu darbību veic tiešā Jūrmalas pilsētas domes un Jūrmalas skolu valdes vadībā, bet specifiskos sporta darba jautājumus risina sadarbībā ar Republikas Jaunatnes sporta centru.

7. JPS darbības tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina dibinātājs.

8. JPS savu darbu organizē, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, LR Izglītības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo nolikumu.

9. JPS ir juridiska persona, tai ir savs nosaukums, zīmogs ar Valsts mazo ģerboni, stūra spiedogs, ir savs norēķinu rēķins bankā. JPS juridiskā adrese: Jūrmala, Rūpniecības ielā 13.

10. JPS ir sava sporta bāze, darba telpas, inventārs, metodiskā literatūra, vienota sporta forma, emblēma, nozīme.

11. JPS patstāvīgi izstrādā iestādes darbības struktūru, darba plānu un štatu sarakstu noteiktā kārtībā algu fonda un iestādes citu resursu ietvaros.

12. JPS darba formas ir:
    • praktiskās un teorētiskās nodarbības;
    • individuālās nodarbības;
    • sacensību un masu pasākumu organizācija un piedalīšanās tajās;
    • veselības nostiprināšanas un mācību treniņu nometnes;
    • talantīgu jauniešu atlases darbs.

13. JPS organizē darbu ar sociālā riska grupas bērniem un jauniešiem, nodrošinot viņu integrāciju sabiedrībā.

14. JPS sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, sporta un izglītības iestādēm un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs.

15. JPS, ievērojot Izglītības likumā noteiktās prasības, organizē darbu pēc paraugprogrammām un autorprogrammām. Autorprogramma ir sporta skolas pedagoga izstrādātā metodiskā darba, peldēšanas veidu apmācības un vispusīgas fiziskās sagatavošanas programma, kas saskaņota ar skolas direktoru.

16. JPS darbojas pedagoģiskā padome, tajā ietilpst visi pedagoģiskie darbinieki.

17. JPS drīkst tikt izveidota sporta skolas audzēkņu pašpārvalde. Nolikumu izstrādā pati iestāde.

18. JPS ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Izglītības likumā neparedzētiem mērķiem JPS nekustamo īpašumu un zemi var izmantot tikai ar dibinātāja piekrišanu.

19. Peldētapmācības un veselību veicinošas peldēšanas grupu darbs virzīts uz audzēkņu vispusīgu peldēšanas sagatavotību, daudzgadīgā mācību-treniņu darba process orientēts uz spējīgāko audzēkņu atlasi sporta meistarības pilnveidošanai. Sākuma apmācības grupā ir no 12-14 audzēkņiem un nedēļas slodze ir 2-3 stundas.

20. Peldēšanas grupu komplektēšanas un nodarbību režīmu nosacījumi:

    Etaps	Apmācības gads	Vecuma diapazons	MIN audzēkņu skaits	MAX stundu skaits	Nodarbību skaits nedēļā	Prasības mācību gada beigās
    1. Pamatsagatavošanas posms	1.gads	7-9 gadi	16	7	2-3	25 m kādā no peldēšanas stiliem
    	2.gads	8-10 gadi	16	7	2-3	25 m kādā no peldēšanas stiliem
    2. Mācību – treniņu posms	1.gads	10-11 gadi	12	Līdz 11	3-4	Piedalīties 4 ofic. sac. prast peldēt visos peldēšanas stilos
    	2.gads	10-12 gadi	11	Līdz 12	3-4	Piedalīties 6 ofic. sac.
    	3.gads	11-13 gadi	10	Līdz 16	4-5	20% audzēkņu valsts sacensībās ierindojas pirmajos 75% no izcīnītajām vietām V sporta klasē
    	4.gads	12-14 gadi	9	Līdz 18	4-5	IV sp. kl. 8 ofic. sac. 30% no 50% izcīnītajām vietām
    	5.gads	13-15 gadi	8	Līdz 20	4-5	III sp. kl. 50% no 50% izcīn. vietām
    3. Sporta pilnveidošanas posms	1.gads	14-16 gadi	6	Līdz 21	4-5	II sp.kl. 50%
    	2.gads	14-17 gadi	5	Līdz 22	5-6	I sp.kl. 50%
    	3.gads	no 15 g.	4	Līdz 24	6-8	I sp.kl. 100%
    4. Sporta meistarības posms	1.-3.gads	No 16 g.	2-4	Līdz 24	6-8	Pieaugušo izlases kandidāti

21. Audzēkņu uzņemšanai JPS nepieciešama vecāku un mācību iestādes piekrišana, rakstiska ārsta atļauja.

22. Audzēkņu uzņemšanu apstiprina ar JPS direktora rīkojumu.

23. Mācību gads sākas ar 1.septembri. Audzēkņu kontingentu, grupu skaitu un mācību stundu skaitu apstiprina uz 1.septembri un 1.janvāri JPS un Jūrmalas skolu valde.

24. Lai sagatavotu audzēkņus startam dažādās sacensībās, JPS var organizēt mācību un treniņu nometnes, kā arī vasaras sporta atpūtas nometnes.

25. JPS ir atbildīga par tai izvirzīto uzdevumu realizēšanu, par darbības formu un metožu atbilstību saturam.

26. Aprēķinot nepieciešamos līdzekļus nodarbībām, ja darbā ar grupu vienlaicīgi strādā gan pamata nodarbību vadītājs, gan papildus pieaicināts speciālists, stundu skaita palielināšana pieļaujama 1,5-2 reizes.

27. Amatpersonu atbildību par darba aizsardzības prasību ievērošanu un nodrošināšanu nosaka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Sporta bāžu vadītāji ir atbildīgi par bāzes atbilstību lietošanai saskaņā ar darba drošības inspekcijas sastādītu aktu. Treneris ir atbildīgs par nodarbību organizāciju atbilstoši sporta veida drošības tehnikas instrukcijām.

28. Skolu vada direktors saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem aktiem un iestādes nolikumu.

29. Par direktoru var strādāt persona ar attiecīgu izglītību un vismaz trīs gadus ilgu pedagoģiskā darba stāžu.

30. Peldēšanas skolas direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba skolas dibinātājs - Jūrmalas pilsētas pašvaldība atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajai kārtībai.

31. Peldēšanas skolas direktors pieņem darbā iestādes darbiniekus, nosaka darbinieku pienākumus un novērtē darba kvalitāti.

32. Direktors personīgi atbild par iestādes darba organizāciju:
    32.1. apstiprina iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

    32.2. apstiprina nodarbību sarakstu;

    32.3. apstiprina grupu vārdisko sarakstu;

    32.4. nodrošina peldēšanas skolas obligāto dokumentāciju (1.pielikuma pielikums).

33. Direktors vada skolas attīstības plānošanu un ir atbildīgs par sporta izglītības un metodiskā darba programmu īstenošanu, atbild par audzēkņu veselību un drošību skolā un tās organizētajos pasākumos.

34. Direktors atbild par piešķirto līdzekļu racionālu un likumīgu izlietošanu.

35. Direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv peldēšanas skolu citās institūcijās un attiecībās ar trešajām personām.

36. Direktors ir tiesīgs slēgt līgumu ar fiziskām un juridiskām personām, izdot pilnvaras, atvērt un slēgt rēķinu bankās, parakstīt rīkojumus, kas saistoši JPS darbiniekiem un audzēkņiem.

37. Direktors regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju (ne retāk kā reizi trīs gados).

38. Direktors ir tiesīgs saņemt un prasīt konsultācijas un informāciju par sportu, sporta izglītības problēmām un socioloģiskajiem pētījumiem no IZM, tās pakļautībā un pārziņā esošajām iestādēm un pašvaldībās.

39. Direktors ir tiesīgs ierosināt izskatīt sporta un sporta izglītības problēmas augstākstāvošajās izglītības un sporta iestādēs un pašvaldībā.

40. JPS dibinātājs nodrošina tās uzturēšanu un materiāli tehniskās bāzes pilnveidi un attīstību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

41. Pedagoģisko darbinieku darba apmaksu sporta izglītības programmu īstenoanai daļēji nodrošina valsts mērķdotācija pašvaldībai interešu izglītībai. Tehnisko darbinieku algas finansē no pašvaldības budžeta. Papildus finansēšanas avoti var būt fizisko un juridisko personu ziedojumi, ienākumi par maksas pakalpojumiem.

42. JPS ir tiesīga ārpus valsts finansējuma piedāvāt atsevišķas vai kompleksas maksas programmas.

43. Ienākumi no citiem avotiem nevar būt par pamatu asignējuma samazināšanai no valsts vai pašvaldības budžeta.

44. Par JPS papildus saņemto līdzekļu izlietojumu lemj pedagoģiskā padome.

45. JPS direktoram ir tiesības, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, noteikt no darba algas fonda samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.

46. Uzskaites un atskaites kārtību JPS nosaka esošie normatīvie akti.

1.pielikuma pielikums

1. Sporta skolas nolikums.
2. Sporta izglītības programmas.
3. Sporta skolas darba plāns.
4. Iekšējās kārtības noteikumi.
5. Grupu (pulciņu) žurnāli.
6. Nodarbību saraksts.
7. Darba drošības tehnikas instruktāžas žurnāls.
8. Rīkojumi.
9. Darbinieku personīgās lietas.
10. Audzēkņu iesniegumi.
11. Pedagoģiskās padomes sēžu protokoli.
12. Sporta skolas sporta pasākumu kalendārais plāns, sacensību nolikumi un rezultāti.
13. Inspekcijas grāmata.

2.pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.125

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI.

1. Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola (turpmāk – skola) ir Jūrmalas pašvaldības vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās un mazākumtautības pamatizglītības programmas atbilstoši Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likumam un šim Nolikumam.

2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas nolikums, ko apstiprina Jūrmalas pilsētas dome.

3. Mežmalas vidusskolā ar struktūrvienības statusu darbojas Jūrmalas Krievu nacionālā svētdienas skola (Jūrmalas pilsētas domes 1995. gada 5. oktobra lēmums Nr.1162 ”Par Krievu Nacionālās svētdienas skolas atvēršanu”, apstiprinātu ar Jūrmalas Krievu nacionālās svētdienas skolas Nolikumu un līgumu “Par Krievu nacionālās svētdienas skolas finansēšanu un materiālo nodrošināšanu” starp Jūrmalas Krievu kopienu un Jūrmalas skolu valdi 1996.gada 17.jūnijā.)

4. Savā darbībā skola izpilda Latvijas Republikā pastāvošo likumdošanu, MK noteikumus un rīkojumus. Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumus, Jūrmalas pilsētas domes rīkojumus un citus normatīvos dokumentus, saistītus ar izglītību.

5. Skola ir juridiska persona, tai ir sava simbolika, zīmogs ar valsts mazo ģerboni, rēķins bankā. Skolas juridiskā adrese: Rūpniecības iela 13, Jūrmala, LV – 2016.

6. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

7. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.

8. Skolas uzdevumi:
   8.1. īstenot vispārējās izglītības programmas atbilstoši izglītības iestādes pakāpei un pilnu mazākumtautību pamatizglītības programmu;

   8.2. izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

   8.3. racionāli izmantot izglītībai iedalītos finansu resursus;

   8.4. sadarboties ar izglītojamo (turpmāk – skolēnu) vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem;

   8.5. garantēt vidusskolas skolēniem iespēju kvalitatīvi apgūt vidējo izglītību;

   8.6. radīt vidusskolas skolēniem iespēju padziļināti un radoši apgūt plašu mācību priekšmetu klāstu, piedāvājot ne mazāk kā trīs izglītības programmas vismaz divos virzienos;

   8.7. sagatavot skolēnus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, lēmumu pieņemšanai demokrātiskā sabiedrībā, spējai uzņemties atbildību, risinot kopīgas problēmas;

   8.8. palīdzēt skolēniem atklāt Latvijas kultūras daudzveidību, vienlaikus apgūt dzimto valodu un attīstīt etniskās dzimtenes kultūru un vēsturi.

   8.9. nodrošināt skolēniem iespēju apgūt latviešu valodu vismaz tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību latviešu valodā, lai integrētos Latvijas sabiedrībā.

9. Atbilstoši Izglītības likumam izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Skola īsteno mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmas 10., 11. un 12.klasei un pilnu mazākumtautības pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei pēc 3. modeļa..

10. Mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un Vispārējās vidējās izglītības standarts. Mazākumtautību pamatizglītības programmas īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un pamatizglītības programma. Pedagoģiskās korekcijas klasēs īsteno pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programmu.

11. Vidusskola īsteno izglītības programmas šādos virzienos:
    11.1. mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

    11.2. mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programma, kuru nosaka programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas un dabaszinību mācību priekšmetiem;

    11.3. mazākumtautību vispārējās vidējās profesionāli orientētas mācību programmas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi (mājsaimniecība: ar apakšprogrammas virzieniem mājsaimniecības vadīšana un bērnu kopšana, mājsaimniecības vadīšana un sadzīves tehnikas remonts);

12. Izglītības ieguves valoda: skola īsteno mazākumtautību izglītības programmas krievu un latviešu valodā.

13. Skola katra mācību gada sākumā piedāvā vispārējās vidējās izglītības programmas vismaz divos virzienos.

14. Skola saskaņojot, ar Jūrmalas pilsētas domi, var īstenot interešu izglītības programmas.

15. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

16. Skolēnu uzņemšana skolā notiek atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas instrukcijai “Par skolēnu uzņemšanu un pārcelšanu vispārizglītojošās skolās un speciālās mācību iestādēs un valsts pārbaudes darbiem vispārējās izglītības iegūšanai”:
    16.1. uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona, ja tai ir pamatizglītību apliecinošs dokuments – apliecība par pamatizglītību un gada un eksāmena atzīmju izraksts;

    16.2. skola uzņemot izglītojamos 10. klasē, ir tiesīga organizēt iestājpārbaudījumus, ja ir dibinātāja atļauja;

    16.3. uzņemot skolā bērnus 1. klasē, nav atļauts rīkot pārbaudījumus.

17. Skolā maksimālo mācību stundu slodzi un mācību stundas ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums.

18. Mācību darba pamatorganizācijas forma ir mācību stunda. Mācību slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo stundu saraksts. Ar skolas direktora apstiprināto stundu sarakstu skolēni un pedagogi iepazīstināmi pirms katra semestra sākuma.

    Stundu saraksts:

    18.1. ietver vispārējās vidējās un pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā nosauktos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu (klases stundu);

    18.2. izglītības programmā noteiktas fakultatīvās, konsultatīvās, mākslinieciskās pašdarbības un citas nodarbības tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu, ir izglītības programmas papildu daļa un nav iekļaujamas stundu sarakstā;

    18.3. ir pastāvīgs visu semestri, izmaiņas tajā var izdarīt tikai direktora vietnieks mācību darbā vai cita skolas direktora norīkota par to atbildīga persona.

19. Skolēnu papildizglītošanu (pulciņi, mākslinieciskā pašdarbība, valodu kursi u.c. nodarbības ārpus obligātās programmas) par dibinātāja vai vecāku līdzekļiem veic pēc mācību stundām, ja ir skolēnu vecāku vai aizbildņu rakstisks iesniegums. Nodarbības par maksu stundu sarakstā nodala atsevišķi vai veido tām atsevišķu stundu sarakstu. Par dibinātāja vai vecāku līdzekļiem skola var organizēt pagarinātās dienas grupu, ja ir skolēnu vecāku, aizbildņu rakstisks iesniegums.

20. Mācību nedēļas garums ir 5 dienas.

21. Ne vairāk kā 15 mācību dienas mācību gada laikā klase var izmantot mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, projektiem, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem.

22. Skola var piedāvāt skolēniem mācību nodarbības ārpus obligātā mācību laika, kā arī iespējas brīvā laika pavadīšanai atbilstoši viņu interesēm. Skolā var tikt organizētas pagarinātas darba dienas mācību grupas 1. – 4.klasēm.

23. 2.-9. klasēs skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām skola var atvērt pedagoģiskās korekcijas klases:
    23.1. klase ir skolas struktūrvienība;

    23.2. klasi atver pēc skolas pedagoģiskās padomes priekšlikuma ar vietējās pašvaldības lēmumu un saskaņo ar izglītības pārvaldi;

    23.3. pedagoģiskās korekcijas klases darbības mērķis ir veicināt obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem atbilstoši viņu īpašajām izglītības vajadzībām;

    23.4. pedagoģiskās korekcijas klases uzdevums ir radīt pedagoģiski sociālus apstākļus obligātās pamatizglītības iegūšanai, nodrošinot katram bērnam piemērotāko pedagoģiskās un (vai) sociālās palīdzības veidu, kurš dotu vislabāko rezultātu bērna attīstībā un mācību darbā;

    23.5. pedagoģiskās korekcijas klasēs uzņem skolēnus:

    23.5.1. kuri ir klaiņojuši, ilgstoši nav apmeklējuši skolu un līdz ar to nepietiekamā līmenī ir apguvuši izglītības programmu;
    23.5.2. kuriem nav pietiekami attīstīta motivācija mācīties un tādējādi nav ieguvuši izglītību atbilstoši savam vecumam;
    23.5.3. kuriem ģimenes psiholoģiskā un sociālā vide traucē sagatavoties skolai, pildīt mājas uzdevumus un normāli socializēties;
    23.6. pedagoģiskās korekcijas klasē maksimālo skolēnu skaitu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums. Ja nepieciešams, var veidot apvienotās klases.

    23.7. pedagoģiskās korekcijas klasē obligāta ir pagarinātās darba dienas grupa individuālam mācību darbam, mājas uzdevumu sagatavošanai, nodarbībām interešu grupās un citiem pasākumiem;

    23.8. sociālo darbu ar skolēniem veic sociālais pedagogs;

    23.9. psihologa pienākumus veic psihologs saskaņā ar skolas psihologa darba noteikumiem, nodrošinot skolēnu, pedagogu un vecāku psiholoģisko konsultēšanu;

    23.10. skolēnu zināšanu vērtēšana pedagoģiskā korekcijas klasē adaptācijas periodā var būt mutiski vai ieskaišu formā. Skolēniem divas reizes gadā mācību gada beigās tiek izsniegtas Izglītības un zinātnes ministrijas noteikta parauga liecības ar ierakstiem par skolēnu mācību sasniegumiem.

24. Skolēni (arī pedagoģiskās korekcijas klasēs), atsevišķos gadījumos vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu kursu (mācību priekšmetu) programmas. Šajos gadījumos lēmumu pieņem pedagoģiskā padome, skolas direktors, saskaņojot ar pašvaldības izglītības pārvaldi, izdod rīkojumus.

25. Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda (klases stunda), kurās pārrunājamas tēmas: satiksmes drošība, darbība ekstremālās situācijās, veselīgs dzīvesveids, uzvedība un saskarsmes kultūra, profesijas izvēle un tālākizglītība, dzimumaudzināšana un seksuāli transmisīvās slimības, valsts svētki, atceres dienas, pilsoņa un iedzīvotāja tiesības un pienākumi, Satversmes konstitucionālais pamats u.c.

26. Skolēnu mācību sasniegumus skola vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

27. Katra semestra beigās skolēni saņem Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam atbilstīgu liecību.

28. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros organizēts centralizētais eksāmens un kuru vērtē IZM noteiktajā kārtībā, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

29. Dokumentu izsnieganas kārtību nosaka Vispārējās izglītības likums:
    29.1. skolēni, kuri ieguvuši vērtējumu visos vidējās vispārējās izglītības mācību programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saņem atestātu par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu un sekmju izrakstu;

    29.2. skolēni, kuri ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

30. Valsts vispārējās izglītības standartos un mācību priekšmetu standartos, valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai, atsevišķu vai vairāku radniecīgu mācību priekšmetu pedagogi, tiek apvienoti metodiskās komisijās. Metodisko komisiju darbu organizē un vada skolas direktora vietnieks mācību darbā.

31. Metodiskās komisijas:
    31.1. izvērtē pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas un ierosina tās apstiprināt;

    31.2. apspriež pedagogu tematiskos plānus un saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu (domraksti, tematiskie kontroldarbi, ieskaites, referāti un zinātniskie darbi) grafiku semestrim;

    31.3. nodrošina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem vai tēmām;

    31.4. analizē skolēnu un pedagogu darba rezultātus;

    31.5. risina ar mācību saturu, mācību līdzekļu pielietošanu, skolas inovatīvo darbību saistītus jautājumus;

    31.6. organizē olimpiādes, projektu nedēļas, pieredzes apmaiņu, savstarpēju stundu hospitāciju, analizē to rezultātus utml.

32. Skolēna pienākumi ir:
    32.1. paredzēto laiku pilnībā izmantot mācībām, sistemātiski gatavojoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;

    32.2. uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību izglītības iestādē u.c.;

    32.3. darboties un uzvesties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

    32.4. ievērot skolas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus;

    32.5. cienīt skolas tradīcijas un rūpēties par izglītības iestādes autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas;

    32.6. ar cieņu izturēties pret valsti, sabiedrību, ģimeni, kā arī rasēm, tautām, etniskajām grupām un to pārstāvjiem. Ar saviem vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to rasi, tautību, etnisko grupu, reliģisko pārliecību;

    32.7. censties izprast un iepazīt demokrātisma, parlamentārisma, pilsoniskās sabiedrības pamatprincipus un savā darbībā ievērot sabiedrības pamatprincipus;

    32.8. pēc spējām un interesēm pārstāvēt skolu dažāda veida pasākumos;

    32.9. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;

    32.10. ar cieņu izturēties pret pedagogiem un darbiniekiem;

    32.11. rūpēties par izglītības iestādes estētiskās vides, inventāra saglabāšanu, kārtību, tīrību;

    32.12. saudzēt dabu un apkārtējo vidi;

    32.13. veidoties par sabiedrības locekli – attīstīt sapratni, cieņu, iecietību un spēju darboties esošajās un iekļauties jaunās grupās;

    32.14. attīstīt savas fiziskās īpašības un veidot savas rakstura īpašības – mērķtiecību, gribasspēku, neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanā u.c.

33. Skolēna tiesības ir:
    33.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi;

    33.2. izglītības procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

    33.3. izglītošanās procesā izmantot skolas telpas, bibliotēkas, lasītavas un citas informācijas krātuves, mācību līdzekļus bez maksas;

    33.4. izveidot skolēnu pašpārvaldi skolā, darboties tajā. Izvirzīšanas vai ievēlēšanas gadījumā darboties reģionālajā skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā, Latvijas skolēnu padomē un citās organizācijās. Skolēniem ir tiesības uz līdzdalību skolas pašpārvaldē. Skolēnam ir tiesības uz līdzdalību skolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

    33.5. piedalīties sabiedriskajā darbībā;

    33.6. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

    33.7. saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;

    33.8. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;

    33.9. saņemt pedagoga palīdzību mācību vielas apguvē.

    33.10. Skolēniem, kuri sistemātiski pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus (aizbildņus). Par rupjiem izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem vidusskolas skolēnu pamatojoties uz pedagoģiskās padomes lēmumu, var izslēgt no skolas, iepriekš brīdinot par to vecākus(aizbildņus).

34. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba iestādes dibinātājs, pamatojoties uz pilsētas domes lēmumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Skolas direktors tiek atestēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

35. Skolas direktors vada skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu. Skolas direktora atbildība noteikta Vispārējās izglītības likumā.

36. Skolas direktora pienākumi ir:
    36.1. vadīt skolas darbu kopumā;

    36.2. nodrošināt skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba skolas darbiniekus saskaņā ar pastāvošo LR darba likumdošanu;

    36.3. noteikt katra darbinieka pienākumus un tiesības;

    36.4. noteikt darbinieku darba samaksu saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem;

    36.5. nodrošināt skolas padomes izveidi un svarīgos jautājumus konsultēties ar skolas padomi, skolēnu pašpārvaldi, uzklausīt to viedokļus un ņemt vērā ieteikumus;

    36.6. nodrošināt likumu un normatīvo dokumentu izpildi skolā;

    36.7. pārstāvēt skolas intereses valsts un sabiedriskajās institūcijās;

    36.8. sadarboties ar pašvaldību, sabiedriskajām organizācijām, iestādēm, uzņēmējiem, skolēniem, vecākiem, skolas padomi u.c. skolas pašpārvaldes institūciju darbības nodrošināšanai, izglītības kvalitātes paaugstināšanai, skolēnu karjeras izpētei un virzīšanai;

    36.9. vadīt skolas pedagoģisko padomi;

    36.10. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību saudzējošas vides nodrošināšanu skolā un tās organizētajos pasākumos;

    36.11. nodrošināt skolas un tās apkārtnes uzturēšanu kārtībā;

    36.12. izpildīt citus šajā nolikumā un citos normatīvajos aktos minētos skolas direktora pienākumus.

37. Skolas direktora tiesības ir:
    37.1. pieņemt darbā savus vietniekus, pedagogus un citus darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un tiesības;

    37.2. noteikt skolas darbinieku un štata vienību skaitu, saskaņojot ar dibinātāju un vadoties no Izglītības un zinātnes ministrijas ieteiktā amatu vienību saraksta;

    37.3. deleģēt izglītības iestādes darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;

    37.4. savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par skolas intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

    37.5. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām skolas nolikumā paredzētajos darbības virzienos.

38. Skolas direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītošanas procesa organizāciju un norisi skolā. To skaitu saskaņo ar skolas dibinātāju. Direktora vietnieku ar rīkojumu darbā pieņem un no darba atbrīvo skolas direktors. Direktors nosaka pamatprasības profesionālajai atbilstībai, pienākumus un tiesības.

39. Direktora vietnieka pamatpienākumi ir:
    39.1. izglītības programmas īstenošanas procesa organizācija skolā;

    39.2. katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku semestrim apstiprināšana;

    39.3. metodiskā darba un metodisko komisiju organizatoriskā darba vadība skolā;

    39.4. skolas iekšējās kontroles nodrošināšana;

    39.5. skolas audzināšanas darba koordinācija;

    39.6. skolas tradīciju izkopšana un saglabāšana;

    39.7. sociāli tiesiskās un pedagoģiskās palīdzības organizācija skolēniem.

40. Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanās procesā noteikti Izglītības likumā.

41. Skolas pedagoga pienākumi ir:
    41.1. izvēlēties vai izstrādāt mācību priekšmetu programmas saskaņā ar mācību priekšmetu standartu un mācību priekšmetu programmu paraugiem, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija;

    41.2. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu, audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus – Latvijas patriotus;

    41.3. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību;

    41.4. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;

    41.5. nodrošināt skolēna iespējas īstenot savas tiesības skolā;

    41.6. sadarboties ar skolēna ģimeni;

    41.7. atbildēt par skolēnu veselību un dzīvību mācību stundās un pedagoga vadītajos un organizētajos pasākumos;

    41.8. veidot pozitīvu sadarbības vidi;

    41.9. ievērot skolēnu individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas;

    41.10. motivēt skolēnu mācīties un ticēt savām spējām;

    41.11. veicināt, vadīt un sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir grūtības;

    41.12. ievērot bērna tiesības, nekavējoši ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem skolas administrācijai vai citai kompetentai iestādei;

    41.13. atbildēt par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem.

42. Pedagoga tiesības ir:
    42.1. izteikt priekšlikumus skolas attīstībai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;

    42.2. tikt ievēlētam un darboties skolas pašpārvaldē;

    42.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;

    42.4. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu.

43. Pedagogus darbā var pieņemt arī konkursa kārtībā. Konkursa kārtību un noteikumus nosaka skolas direktors, saskaņojot ar skolas padomi.

44. Skolas direktors, pieņem darbā un atbrīvo no darba skolas tehniskos, saimnieciskos un citus darbiniekus, to skaitu saskaņojot ar dibinātāju, kā arī nosaka to pienākumus un tiesības.

45. Liedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota skolas padome. Tā veic savu darbību saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā ietilpst:
    • Skolas direktors,
    • pedagogu pārstāvji - 3 cilvēki,
    • pašvaldības pārstāvis - 1 cilvēks,
    • skolēnu vecāku (aizbilņu) pārstāvji – 5 cilvēki,
    • skolēnu pārstāvji (8.-12.kl.) – 4 cilvēki.

    Padomes vadītāju un padomes locekļus ievēl no skolēnu vecāku (aizbildņu) pārstāvju vidus uz 2 gadiem.

46. Skolas padome:
    46.1. izstrādā priekšlikumus skolas attīstības plānam un akceptē skolas izdotos dokumentus saistītus ar mācību un audzināšanas darbu;

    46.2. nodrošina skolas atbalsta fonda darbību;

    46.3. risina skolas sabiedrisko pasākumu organizatoriskos jautājumus;

    46.4. veic skolas pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemj par to izlietošanu un sniedz par to pārskatu vecāku pilnsapulcei;

    46.5. veic darbu skolēnu sociālajā aizsardzībā;

47. Dažādu ar izglītības procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada skolas direktors, tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un skolas medicīnas darbinieks. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī, sēdes norisi protokolē. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā ar direktora rīkojumu.

48. Pedagoģiskā padome:
    48.1. Ierosina pedagoģiskās korekcijas programmas īstenošanas uzsākšanu skolā;

    48.2. Lemj par skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē vai arī, saskaņojot ar skolēnu vecākiem (aizbildņiem), izskata jautājumu par atstāšanu otru gadu tajā pašā klasē;

    48.3. Veic pedagoģiskā procesa analīzi;

    48.4. Lemj citus ar mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus;

49. Pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši skolas direktoram jautājumā par skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē, visos pārējos gadījumos tiem ir rekomendējošs raksturs.

50. Skolēnu pašpārvalde ir sabiedriska skolēnu institūcija. To pēc savas iniciatīvas veido skolēni ar skolas pedagogu un direktora atbalstu. Skolēnu pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās nolikumu, skolas pašpārvaldes nolikumu uz demokrātijas principiem:
    50.1. skolēnu pašpārvalde izvirza vai ievēlē pārstāvjus attiecīgajā reģionālajā skolēnu domē;

    50.2. skolēnu pašpārvaldei savā darbībā ir tiesības uz skolas dibinātāja finansiālu un cita veida atbalstu;

    50.3. skolēnu Prezidenta padomi (10. – 12.kl.) un skolēnu Domi (5. – 9.kl.) ievēl skolēnu konference;

    50.4. skolēnu Prezidenta padome un skolēnu Dome darbojas kā direktora padomdevējs.

51. Finansēšanas avoti ir:
    51.1. valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

    51.2. pašvaldības budžets;

    51.3. papildus finansu līdzekļi, kurus skola var saņemt saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta 4. daļā un skolas nolikumā noteiktajos gadījumos.

52. Skolā vispārizglītojošā vidējās izglītības programma un pamatizglītības programmas apguve skolēniem ir bez maksas. Interešu programmas finansēšanas kārtību un apmēru nosaka dibinātājs.

53. Krievu nacionālās svētdienas skolas finansēšanas pamats ir 1996.gada 17.jūnija līgums par Krievu Nacionālās svētdienas skolas finansēšanu un materiālo nodrošināšanu starp Jūrmalas skolu valdi un Jūrmalas pilsētas Krievu kopienu un Krievu nacionālās svētdienas skolas nolikumu (Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 5.oktobra lēmuma Nr.1162 2. un 3.2. punkts).

54. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus nodrošina skolas dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vietējā pašvaldība nodrošina skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, to skaitā saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas, un nosaka kārtību, kādā tās pārziņā esošā skola finansējama no pašvaldības budžeta.

55. Pašvaldība piedalās pedagoģiskās korekcijas klases uzturēšanas izdevumu un ārpusstundu pasākumu organizēšanas finansēšanā. Vietējā pašvaldība savu iespēju robežās paredz līdzekļus trūcīgo ģimeņu skolēnu nodrošināšanai ar brīvpusdienām skolā, kā arī īpašos gadījumos ar apģērbu.

56. Skolās pedagoga darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts budžeta mērķdotācijām.

57. Apvienotās pedagoģiskās korekcijas klases pedagogiem apmaksājamo stundu skaitu nosaka pēc tās klases normatīva, kurā ir lielāks apmaksājamo stundu skaits vispārizglītojošo skolu mācību priekšmetu un kursu stundu paraugplānā (pamatizglītības programmā). Pedagogiem, kuri strādā pedagoģiskās korekcijas klasē var tikt noteikta piemaksa pie amata likmes 30% apmērā.

58. Papildus finansu līdzekļi izmantojami skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un skolēnu materiālajai stimulēšanai, skolas maksas pakalpojumu atjaunošanas izdevumiem. Par papildu līdzekļu izmantošanu skolas direktors sniedz pārskatu skolas padomei.

59. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas veidā (dāvanām) vai pakalpojumu veidā, sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu un kvalitatīvos rādītājus, kā arī ziedojumu vērtību naudas izteiksmē, un iegrāmato šīs materiālās vērtības atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām. Pēc vecāku iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā.

60. Skola savu finansu līdzekļu apriti organizē:
    60.1. atver savus kontus valsts bankā;

    60.2. visas finansu operācijas ar attiecīgo banku veic skola.

    Skola par budžeta līdzekļu izmantošanu atskaitās Jūrmalas pilsētas domei.

61. Skola saskaņā ar skolas nolikumu patstāvīgi izstrādā skolas iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumus apstiprina skolas direktors saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domi.

62. Atbilstoši likumdošanai skolas direktors ir tiesīgs slēgt ar juridiskām un fiziskām personām līgumus par dažādu skolai nepieciešamo darbu veikšanu.

63. Skola var sniegt ēdināšanas, telpu nomas (saskaņotu ar Jūrmalas pilsētas domi), ārpusstundu darba maksas pakalpojumus, kuri ir paredzēti skolas nolikumā, Izglītības likuma 59.panta 4.daļā, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu, izmantojami tikai saskaņā ar Izglītības likuma 60.panta 7.daļu.

    Minētie finansu līdzekļi par maksas pakalpojumiem ir izmantojami:

    1. izglītības iestādes attīstībai,
    2. mācību līdzekļu iegādei,
    3. iestādes aprīkojuma iegādei,
    4. pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai.

64. Skolu reorganizē un likvidē vietējā pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

65. Skolas struktūrvienību Krievu Nacionālo svētdienas skolu reorganizē un likvidē Jūrmalas pilsētas Krievu kopiena ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu.

66. Grozījumus skolas nolikumā var izdarīt pēc skolas pedagoģiskās padomes, skolas padomes priekšlikuma. Grozījumus nolikumā apstiprina skolas dibinātājs.

67. Skolas bibliotēkas fondu komplektēšanu, uzskaiti, izmantošanu, saglabāšanu skola veic saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodiskajiem norādījumiem.

68. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un noteiktā veidā skola kārto lietvedību (skolas dokumentāciju) un skolas arhīvu.

69. Atbilstoši Valsts statistikas pārvaldes noteikto pārskatu formām skola noteiktā laikā sagatavo atskaites un iesniedz pašvaldības izglītības pārvaldei un (vai) Izglītības un zinātnes ministrijai.

70. Skola savā darbībā ievēro skolu higiēnas normas un noteikumus, ko apstiprinājusi Labklājības ministrija.

71. Ugunsdrošības ievērošana skolā tiek nodrošināta atbilstoši likumam “Par ugunsdrošību” un Ministru kabineta noteikumiem “Ugunsdrošības noteikumi”.

1. Nolikums saskaņots Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas pedagoģiskās padomes sēdē 2000.gada 11.maijā (protokols Nr.3).
2. Nolikuma V daļa “Skolēna pienākumi un tiesības” apspriesta skolēnu klases sapulcē un saskaņota ar Prezidenta padomi un skolēnu Domi 2000.gada 11.maijā.
3. Nolikums akceptēts skolas padomes sēdē 2000.gada 12.maijā.

Z.Gūtmane

2000.gada 11.maijā

Saskaņots Jūrmalas pils. Mežmalas vidusskola Prezidentu padomes prezidents D.Buzdins 2000.gada 11.maijā	Saskaņots Jūrmalas pils. Mežmalas vidusskola Skolēnu Domes priekšsēdētāja O.Paņina 2000.gada 11. maijā
Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas direktore T.Milovidova. 2000.gada 12. maijā	Akceptēts Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas Skolas padomes priekšsēdētāja S.Fomenko 2000.gada 12. maijā

3.pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.125

	Amata nosaukums	Vienību skaits	Amatalga (Ls)	Piezīmes
1.	Direktors	1	171,00
2.	Direktora vietnieks mācību darbā	0,5	69,00
3.	Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā	1	112,00
4.	Ārsts	1	89,00
5.	Medmāsa	3	192,00
6.	Peldēšanas instruktors	2	213,00	Darba slodze 40 st.nedēļā
7.	Peldēšanas treneris (instruktors)	7	747,00	Darba slodze 21 st.nedēļā
8.	Peldēšanas metodiķis (instruktors)	1	121,00	Darba slodze 40 st.nedēļā
9.	Instruktors (trenažieru zālē)	1	107,00	Darba slodze 40 st. nedēļā
10.	Inženieris elektromehāniķis	1	73,00
11.	Mašīnnodaļas, siltumtīklu apkopes un remonta strādnieks	4	232,00
12.	Santehniķis	1	58,00
13.	Galdnieks atslēdznieks	1	56,00
14.	Hlorētavas apkopes un remonta strādnieks	1	58,00
15.	Trenažieru ierīču apkopes un remonta speciālists	1	56,00
16.	Dienesta telpu apkopēja	9	450,00
17.	Garderobists	3	150,00
18.	Galvenā grāmatvede	1	204,00
19.	Grāmatvede	0	50,00
20.	Kasieris	0	30,00
21.	Lietvede	1	65,00
		41,5	3 303,00

4.pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 8.februāra lēmumu Nr.125

Amata nosaukums	Vienību skaits	Amatalga latos	Piezīmes
1. Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā	1	79 + 30
2. Medmāsa	1,5	64	Jūrmalas pilsētas domes 2000.g.21.septembra lēmums Nr.815
3. Vecākā lietvede	1	60
4. Sekretāre mašīnrakstītāja	1	56
5. Arhīva pārzine	0,5	58
6. Galvenā grāmatvede	1	154 + 50
7. Grāmatvede	1	100
8. Kasiere - grāmatveža palīdze	1	60
9. Laboratorijas laboranti: * laboratorijas vadītājs * laborants	2	100 56
10. Dispečers	1	60
11. Dienesta telpu apkopēja	27,5	50
12. Strādnieki ēku, ierīču apkopei un remontam: * santehniķis *elektriķis * galdnieks - atslēdznieks * trenažieru un sporta zāles ierīču apkopes un remonta speciālists	1 1 1 1	60 60 56 56
13. Sētnieks	3	50
14. Automašīnas vadītājs mehāniķis	1	120
15. Garderobiste	3	50
16. Sargs	3	51
17. Pavārs	1	55
18. Virtuves strādnieks	1	50
KOPĀ	54,50