LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par kārtību, kādā reģistrējamas
personas (ģimenes) dzīvokļu
izīrēšanas jautājumu risināšanai
paredzētās valsts un pašvaldības
palīdzības sniegšanai

Vadoties no Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", Latvijas Republikas Ministru kabineta 1993.gada 23.novembrī izdotajiem Noteikumiem Nr.17 "Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļu jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai" un Latvijas Republikas likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"", kurš stājies spēkā 1997.gada 1.novembrī, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Atcelt Jūrmalas pilsētas domes 1994.gada 25.augusta lēmumu Nr.207 "Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļu izīrēšanas jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldības palīdzības sniegšanai".

2. Apstiprināt "Kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļu izīrēšanas jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldības palīdzības sniegšanai" saskaņā ar pielikumu.

Pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1998.gada 16.aprīļa lēmumu Nr.414

1. To personu (ģimeņu) uzskaiti, kuras pastāvīgi dzīvo un ir pierakstītas pēdējos 15 gadus bez pārtraukuma Jūrmalā un, kuras vēlas un ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļu izīrēšanas jautājumos (tālāk tekstā - palīdzību) kārto Jūrmalas pilsētas pašvaldība.

2. Personas (ģimenes), kuras vēlas saņemt palīdzību, iesniedz iesniegumu Jūrmalas pilsētas domes ēku ekspluatācijas nodaļā. Ja šādu iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

3. Tiesības saņemt palīdzību persona (ģimene) apliecina ar attiecīgiem dokumentiem, kuri ir norādīti šajā kārtībā. Nepieciešamības gadījumos domes ēku ekspluatācijas nodaļai ir tiesības pieprasīt papildus izziņas.

4. Personu (ģimeņu) uzskaite tiek kārtota trijās grupās:

   4.1. sociāli mazaizsargātās un trūcīgās personas (ģimenes);
   4.2. personas (ģimenes), kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā, ja personas (ģimenes) bijušas šīs dzīvojamās telpas īrnieki brīdī, kad nams atdots likumīgajam īpašniekam, un ja tām izteikts rakstveida brīdinājums par izlikšanu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 29.panta pirmās daļas 5.punktu;
   4.3. pārējās personas (ģimenes).

   Pirmkārt, palīdzība sniedzama sociāli mazaizsargātām un trūcīgām personām (ģimenēm).

5. Par sociāli mazaizsargātām atzīstamas šādas personas (ģimenes):

   5.1. ģimenes, kurās ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni (jāiesniedz dzimšanas apliecību noraksti);
   5.2. ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu (jāiesniedz ārsta izziņa);
   5.3. ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi (jāiesniedz noraksti no pensiju apliecībām vai ārsta izziņa);
   5.4. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku (jāiesniedz izziņa no sociālās palīdzības nodaļas);
   5.5. atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku (jāiesniedz ārsta izziņa);
   5.6. politiski represētās personas (jāiesniedz reabilitācijas apliecība).

   Trūcīgām ģimenēm jāiesniedz izziņa no sociālās palīdzības nodaļas.

6. Lēmumus par personu (ģimeņu) reģistrēšanu valsts un pašvaldības palīdzības saņemšanai pieņem dzīvokļu komisija. Lēmumus par palīdzības sniegšanas secības noteikšanu un konkrētas palīdzības sniegšanu, kā arī par personu (ģimeņu) izslēgšanu no uzskaites pieņem Jūrmalas pilsētas dome. Šo jautājumu izskatīšanā dome ievēro dzīvokļu komisijas atzinumus un ieteikumus. Domes vai dzīvokļu komisijas lēmums jāpaziņo iesniedzējam viena mēneša laikā. Pirms lēmuma pieņemšanas personām (ģimenēm) jāiesniedz izziņa par to, ka nomaksāti komunālie maksājumi un īres maksa par dzīvojamās platības izmantošanu.

   Pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju, šo personu (ģimeni) ieraksta reģistrācijas žurnālā.

7. Otrajā grupā valsts un pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu izīrēšanas jautājumos reģistrē:
   - personas (ģimenes), kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā, ja personas (ģimenes) bijušas šīs dzīvojamās telpas īrnieki brīdī, kad nams atdots likumīgajam īpašniekam, un, ja tām izteikts rakstveida brīdinājums par izlikšanu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 29.panta pirmās daļas 5.punktu.

   Par personām (ģimenēm), kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā uzskatāmas:
   - personas, attiecībā uz kuru izīrēto telpu ir pieņemts pašvaldības lēmums par denacionalizāciju vai atdošanu likumīgajam īpašniekam, vai viņa mantiniekiem, vai ar tiesas spriedumu par īpašuma tiesību atjaunošanu.

   Jāiesniedz dokumenti:

   1) denacionalizācijas apliecības kopija vai tiesas spriedums;
   2) notariāli apstiprināts īpašnieka brīdinājums par izlikšanu pēc īres līguma termiņa beigām;
   3) īrnieka iesniegums;
   4) īres līgums;
   5) izziņa pēc formas 22-dz no īrnieka dzīvesvietas;
   6) dzīvojamā telpā pastāvīgi pierakstīto personu pasu kopijas.

   Uz denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās dzīvojamās telpās dzīvojošajiem īrniekiem neattiecas 1.punkta noteiktais ierobežojums (jābūt pierakstītam Jūrmalā pēdējos 15 gadus bez pārtraukuma).

   Likmdošanā noteiktais 7 gadu ierobežojums attiecas arī uz šo uzskaites grupu.

8. Valsts un pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu izīrēšanas jautājumos personas (ģimenes) reģistrē:

   8.1. ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu, kad vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par 9 gadiem un, kuras pierakstītas (reģistrētas) šajā dzīvojamā telpā, kā arī, ja nepietiekami lielu dzīvojamo telpu īrē ģimene, kurā ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu.
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) īres līgums;
   3) izziņa pēc formas 22-dz;
   4) bērnu dzimšanas apliecību noraksti;
   5) laulības apliecības noraksts;
   6) dzīvoklī pierakstīto pilngadīgo personu pasu noraksti.

   8.2. ja dzīvoklī uz viena īres līguma pamata dzīvo un ir pierakstītas (reģistrētas) personas, kuras izveidojušas vairākas ģimenes.
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) īres līgums;
   3) izziņa pēc formas 22-dz:
   4) laulības apliecības noraksts;
   5) dzīvoklī pierakstīto pilngadīgo personu pasu noraksti.

   8.3. ja persona (ģimene) ne mazāk kā 5 gadus lieto dzīvojamo telpu uz apakšīres līguma pamata.
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) izziņa pēc formas 22-dz;
   3) apakšīres līgums;
   4) dzīvoklī pierakstīto pilngadīgo personu pasu noraksti.

   8.4. ja personas (ģimenes) īrētā dzīvojamā telpa ar pašvaldības lēmumu atzīta par pastāvīgai dzīvošanai nederīgu.
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) īres līgums;
   3) izziņa pēc formas 22-dz;
   4) domes lēmuma noraksts;
   5) dzīvojamā telpā pastāvīgi pierakstīto personu pasu noraksti.

   8.5. ja persona (ģimene) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā namīpašumā un šī dzīvojamā telpa nepieciešama namīpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) namīpašnieka iesniegums;
   3) īres līgums;
   4) izziņa pēc formas 22-dz;
   5) namīpašnieka īpašuma apliecinoši dokumenti;
   6) dzīvojamā telpā pastāvīgi pierakstīto personu pasu noraksti.

   8.6. ja persona (ģimene) - Latvijas Republikas pilsonis īrē dzīvojamo telpu dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes vai arī vairāk kā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām (par dzīvojamo telpu bez labierīcībām atzīstama telpa, kurā ir vienīgi elektrība, krāsns apkure, balonu gāze).
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) īres līgums;
   3) izziņa pēc formas 22-dz;
   4) dzīvojamā telpā pastāvīgi pierakstīto personu pasu noraksti;
   5) apsekošanas akts (aizpilda namu pārvalde);
   6) ja nepieciešams, izziņas no iepriekšējām dzīves vietām.

   8.7. ja ar atsevišķu izstabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas ar ārstu komisijas slēdzienu.
   Jāiesniedz dokumenti:
   1) iesniegums;
   2) īres līgums;
   3) izziņa pēc formas 22-dz;
   4) ārstu komisijas slēdziens;
   5) dzīvojamā telpā pastāvīgi pierakstīto personu pasu noraksti.

9. Palīdzību sniedz tikai pašvaldības uzskaitē esošām personām (ģimenēm), izņemot šādus gadījumus:

   9.1. ja dzīvojamā telpa ar pašvaldības lēmumu atzīta par stihiskas nelaimes rezultātā kļuvušu par nederīgu dzīvošanai vai, ja ēkas konstrukcijas, kurā atrodas dzīvojamā telpa, atzītas par esošām avārijas stāvoklī;
   9.2. ja personas (ģimenes) izliekamas no atsavinātām mājām saskaņā ar Latvijas Republikas 1992.gada 15.septembra likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām";
   9.3. ja nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku aizgādības un audzināti bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa) pēc tam, kad beigusies viņa uzturēšanās bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), kā arī tad, kad viņi beiguši mācības vai pēc obligātā valsts dienesta beigšanas;
   9.4. ja politiski represētām, kā arī nelikumīgi notiesātām un pēc tam reabilitētām personām nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un tām nav citas dzīvojamās telpas;
   9.5. ja likumā noteiktā kārtībā nav saglabāta agrāk aizņemtā dzīvojamā telpa personām, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas un bijušas pastāvīgi pierakstītas Jūrmalā.
   Šajā punktā minētās personas valstij un pašvaldībai ar īres dzīvokļiem jānodrošina neatliekami.

10. Ja persona (ģimene) pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājusi dzīvošanas apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu uz mazāku vai iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana), kā rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, tad palīdzību (izņemot dzīvokļu pabalstu sniegšanu) atliek.

11. Ja persona (ģimene) kā palīdzības veidu lūgusi iespēju īrēt dzīvojamo telpu un tā ieguvusi mazaizsargātas un trūcīgas personas (ģimenes) statusu, tad šai personai (ģimenei) jāiesniedz jauns iesniegums un jaunā uzskaites grupā tā tiek ieskaitīta ar šī iesnieguma reģistrēšanas dienu. Ja persona (ģimene) kā palīdzības veidu lūgusi iespēju īrēt dzīvojamo telpu, bet zaudējusi mazaizsargātas un trūcīgas personas (ģimenes) statusu, tā zaudē pirmkārtas tiesības dzīvojamās telpas īrēšanai, taču tai tiek saglabātas tiesības būt uzskaitē no sākotnējā iesnieguma iesniegšanas dienas.

12. Dzīvojamās telpas izīrēšanas secību nosaka pašvaldība, ņemot vērā:

    12.1. iesnieguma reģistrēšanas laiku (pēc lēmuma pieņemšanas);
    12.2. personas (ģimenes) konkrētos dzīves apstākļus.

    Secību var grozīt ar domes lēmumu, ja persona (ģimene) neievēro pašlaik lietojamās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.

13. Tiesības būt uzskaitē palīdzības saņemšanai saglabājas:

    13.1. ja persona (ģimene) ir pagaidu prombūtnē un dzīvojamā telpa ir nodrosēta;
    13.2. ja persona (ģimene) īrē dienesta dzīvojamo telpu.

14. Ja personām (ģimenēm) nevar uzreiz sniegt tām nepieciešamo palīdzību, tad šīs personas (ģimenes) sākot ar 1996.gadu, katru gadu līdz 1.martam iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka saglabājas tiesības saņemt palīdzību.

15. No uzskaites grupas (grupām) palīdzības saņemšanai persona (ģimene) tiek izslēgta:

    15.1. ja tā saņēmusi kādu no palīdzības veidiem (izņemot dzīvokļa pabalstu);
    15.2. pēc personas (ģimenes) vēlēšanās;
    15.3. ja tā ir zaudējusi tiesības saņemt palīdzību vai bijusi nelikumīgi reģistrēta palīdzības saņemšanai;
    15.4. ja tā šo noteikumu 14.punktā noteiktajā termiņā nav atkārtoti iesniegusi apliecinošus dokumentus par tiesībām saņemt palīdzību.
    Šo noteikumu 15.3. un 15.4.apakšpunktā minētajos gadījumos pašvaldībai jāpaziņo personai (ģimenei) par izslēgšanu no uzskaites palīdzības sniegšanai.