LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Protokols Nr.7, 10. punkts

Izdoti saskaņā ar
Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15., 21.pantu
un LR likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un LR likuma “Par pašvaldību palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā” 5.pantu.

1. Vispārīgie noteikumi

   1.1. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanas jautājumu risināšanā Jūrmalas pilsētā.

   1.2. Jūrmalas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā personām, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīves vietu, kā arī bērniem, bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā; maznodrošinātiem, repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam, un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā; maznodrošinātām personām, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

   1.3. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanas jautājumu risināšanā, izslēgšanu no uzskaites, kā arī par palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos dzīvokļa apstākļus, pieņem Jūrmalas pilsētas domes dzīvokļu un iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas komisija.

   Lēmumu par konkrētas palīdzības sniegšanu dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā personai pieņem Jūrmalas pilsētas dome.

   Šo jautājumu izskatīšanā dome ievēro dzīvokļu un iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas komisijas atzinumus un ieteikumus.

   1.4. Sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” un Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 12.augusta lēmumā Nr.786 “Par nolikuma par sociālajām dzīvojamām mājām un kārtības, kādā personas reģistrē un uzskaita sociālās mājas dzīvokļu rindā apstiprināšanu” un 1999.gada 7.oktobra domes lēmumā Nr.985 “Par sociālo dzīvokļu nolikuma apstiprināšanu” noteiktajā kārtībā. Personu (ģimeņu) uzskaiti, kuras vēlas un ir tiesīgas īrēt sociālo dzīvojamo telpu kārto Jūrmalas pilsētas domes labklājības pārvalde.

2. Reģistrācijas kārtība pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu izīrēšanā

   2.1. Personas, kuras līdz Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldībā valsts un pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā, netiek izslēgtas no pašvaldības palīdzības pretendentu saraksta un tām ir tiesības saņemt šajā likumā un šo noteikumu noteikto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

   2.2. Persona, kura vēlas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā, iesniedz Jūrmalas pilsētas domes pašvaldības īpašuma pārvaldes dzīvokļu nodaļā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt šo palīdzību. Nepieciešamības gadījumā dzīvokļu nodaļa var pieprasīt papildus informāciju.

   2.3. Persona tiek reģistrēta dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās pašvaldības palīdzības reģistrā pēc iesnieguma, dokumentu saņemšanas un lēmuma pieņemšanas par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt šo palīdzību.

   2.4. Palīdzības reģistru dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā iekārto Jūrmalas pilsētas domes pašvaldības īpašuma pārvaldes dzīvokļu nodaļa.

   2.5. Palīdzības reģistrā dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā par katru personu iekļaujamas šādas ziņas:

   2.5.1. reģistrētās personas vārds un uzvārds,
   2.5.2. datums, kad pieņemts lēmums par tiesībām saņemt palīdzību,
   2.5.3. personas kārtas numurs palīdzības reģistrā.
   2.6. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:
   2.6.1. tā sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai pašvaldības palīdzības saņemšanai;
   2.6.2. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai pašvaldības palīdzības saņemšanai.
   Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēģšanas no palīdzības reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

3. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

   3.1. Pašvaldībai piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic Jūrmalas pilsētas domes pašvaldības īpašuma pārvaldes dzīvokļu nodaļa.

   3.2. Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs BO JPP SIA “Jūrmalas namsaimnieks” triju dienu laikā paziņo par to Jūrmalas pilsētas domes pašvaldības īpašuma pārvaldes dzīvokļu nodaļai.

   3.3. Personas, kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība.

   Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā ēka ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un attiecīgā persona ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai, šai personai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izīrējot tai dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

   Ja pašvaldība nevar nodrošināt šo personu Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 13.panta noteiktajā kārtībā un termiņā, tad persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu. Ar pagaidu dzīvojamo telpu persona tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāku par gadu.

   3.4. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (pirmā grupa).

   3.4.1. Personas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:
   a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ.
   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   1) izīrētāja iesniegums,
   2) īrnieka iesniegums,
   3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija,
   4) dzīvesvietas izziņa,
   5) tiesas sprieduma kopija,
   6) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   7) invalīda apliecības kopija,
   8) pensionāra apliecības kopija,
   9) personas apliecinoša dokumenta kopija.
   b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.
   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   1) izīrētāja iesniegums,
   2) īrnieka iesniegums,
   3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija,
   4) dzīvesvietas izziņa,
   5) tiesas sprieduma kopija,
   6) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   7) invalīda apliecības kopija,
   8) pensionāra apliecības kopija,
   9) personas apliecinoša dokumenta kopija,
   10) bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopija,
   11) izziņa par aizgādnībā esošu maznodrošinātu personu.
   3.4.2. Personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:
   a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ.
   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   1) personas iesniegums,
   2) dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma kopija,
   3) dzīvesvietas izziņa,
   4) tiesas sprieduma kopija,
   5) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   6) invalīda apliecības kopija,
   7) pensionāra apliecības kopija,
   8) personas apliecinoša dokumenta kopija.
   b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.
   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   1) personas iesniegums,
   2) dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma kopija,
   3) dzīvesvietas izziņa,
   4) tiesas sprieduma kopija,
   5) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   6) invalīda apliecības kopija,
   7) pensionāra apliecības kopija,
   8) personas apliecinoša dokumenta kopija,
   9) bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopija,
   10) izziņa par aizgādnībā esošu maznodrošinātu personu.
   3.4.3. Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   

   1) personas iesniegums,
   2) bāriņtiesas lēmums,
   3) personas apliecinoša dokumenta kopija.
   3.4.4. Maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam, un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā.

   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   

   1) personas iesniegums,
   2) Latvijas Republikas Repatriācijas centra izziņa,
   3) personas apliecinoša dokumenta kopija,
   4) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   5) izziņa, ka persona ir izceļojusi no Jūrmalas.
   3.4.5. Maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   

   1) personīgais iesniegums,
   2) izziņas par atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas kopija,
   3) personas apliecinoša dokumenta kopija,
   4) dzīvesvietas izziņa par pierakstu Jūrmalā līdz ieslodzījumam,
   5) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta.
   3.4.6. Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, maznodrošināti repatrianti, maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šā veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

   3.4.7. Par maznodrošinātu atzīstama persona, kurai saskaņā ar 1996.gada 26.marta Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu” ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75% no Ministru kabineta noteiktā krīzes iztikas minimuma mēnesī uz katru ģimenes locekli. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu Jūrmalas pilsētas domes labklājības pārvalde izsniedz šo statusu apliecinošu izziņu.

   3.4.8. Šai grupai paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

   3.4.9. Ja pašvaldība nevar nodrošināt šo personu Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14.panta noteiktajā kārtībā, jo attiecīgajā brīdī nav neizīrētu telpu, tad persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu. Ar pagaidu dzīvojamo telpu persona tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāku par gadu.

   3.5. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā (otrā grupa)
   3.5.1. Personas, kuras līdz šo noteikumu stāšanās spēkā ir reģistrētas uzskaitē, kad tām ir izteikts notariāli apliecināts denacionalizētās dzīvojamās ēkas īpašnieka brīdinājums par dzīvojamo telpu atbrīvošanu pēc īres līguma termiņa izbeigšanās.

   3.5.2. Personas, kuras līdz šo noteikumu stāšanās spēkā ir reģistrētas uzskaitē pirmkārtas rindā.

   3.5.3. Personas, kuras līdz šo noteikumu stāšanās spēkā ir reģistrētas uzskaitē kopējā rindā.

   3.5.4. Personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā ēkā un īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt īrniekam dzīvojot ēkā vai lietojot attiecīgo dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, ja dzīvojamo ēku (dzīvojamo telpu) paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo ēku (nedzīvojamo telpu), un tās ir:

   a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.
   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   1) īpašnieka iesniegums,
   2) īrnieka iesniegums,
   3) būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību;
   4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un saņemto būvatļauju,
   5) kapitālā remonta izmaksu aprēķinu (tāmi),
   6) kredītiestāžu apstiprinātus dokumentus, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finansu līdzekļi,
   7) dzīvojamās telpas īres līguma kopija,
   8) īrnieka dzīvesvietas izziņa,
   9) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   10) invalīda apliecības kopija,
   11) pensionāra apliecības kopija,
   12) personas apliecinoša dokumenta kopija,
   13) denacionalizācijas apliecības vai tiesas lēmuma kopija.
   b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.
   Jāiesniedz sekojoši dokumenti:
   1) īpašnieka iesniegums,
   2) īrnieka iesniegums,
   3) būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību,
   4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un saņemto būvatļauju,
   5) kapitālā remonta izmaksu aprēķinu (tāmi),
   6) kredītiestāžu apstiprinātus dokumentus, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finansu līdzekļi,
   7) dzīvojamās telpas īres līguma kopija,
   8) īrnieka dzīvesvietas izziņa,
   9) izziņa, kas apliecina, ka persona ir maznodrošināta,
   10) invalīda apliecības kopija,
   11) pensionāra apliecības kopija,
   12) personas apliecinoša dokumenta kopija,
   13) denacionalizācijas apliecības vai tiesas lēmuma kopija,
   14) bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopija,
   15) izziņa par aizgādnībā esošu maznodrošinātu personu.

4. Citi palīdzības veidi

   Pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu. Palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz tādā secībā, kādā reģistrēti iesniegumi par attiecīgā veida palīdzības saņemšanu.

5. Pārejas noteikumi

   5.1. Saistošie noteikumi publicējami liekrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

   5.2. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 1998.gada 16.aprīļa lēmums Nr.414 “Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļu izīrēšanas jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldības palīdzības sniegšanai”.