LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par novadu izveidošanas projektu
un tā realizācijai nepieciešamajiem
valsts atbalsta pasākumiem

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par pašvaldībām” un saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2003.gada 31.marta rīkojuma Nr.190 “Par novadu izveidošanas projektu” 2.punktu, kā arī, ņemot vērā Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2003.gada 2.aprīļa vēstuli Nr.1-06/894 par atzinuma anketas izskatīšanas kārtību, Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 3.jūlija lēmumu Nr.567 “Par iespējamiem administratīvi teritoriālās reformas variantiem Jūrmalā”, un Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejas 2003.gada 29.maija lēmumu (protokols Nr.01-51/7), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas domes atzinuma anketu par novadu izveidošanas projektu un tā realizācijai nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem saskaņā ar pielikumu.
2. Jūrmalas pilsētas domes atzinuma anketu par novadu izveidošanas projektu un tā realizācijai nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem izpildes kontroli uzdot Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam J.Hlevickim.

Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2003.gada 11.jūnija lēmumu Nr.390

1. Pašvaldība vēlas iekļauties novadā:

   1.1. Saskaņā ar piedāvāto novadu izveidošanas projektu
   

   Nē

   1.2. Atšķirīgi no piedāvātā projekta (uzskaitīt ar kurām pašvaldībām) veidojot Jūrmalas novadu (pilsēta ar lauku teritoriju), kurā apvienojas Jūrmalas pilsēta, Salas pagasts, Lapmežciema pagasts. Priekšlikums izteikts ar 2002.gada 3.jūlija Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.567 “Par iespējamiem administratīvi teritoriālās reformas variantiem Jūrmalā”. Jūrmalas pilsēta atbalsta Babītes pagasta teritorijas iekļaušanu jaunizveidojamā Jūrmalas novada sastāvā.

   1.3. Cits argumentēts priekšlikums

   NAV

2. Kurā jūsu pašvaldības teritorijā esošajā apdzīvotajā vietā atradīsies jaunveidojamā novada pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vieta?

   Pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vieta vietas atradīsies:

   1. Salas pagasta teritorijā;

   2. Lapmezciema pagasta teritorijā;

   3. Babītes pagasta teritorijā.

3. Jūsuprāt nepieciešamais valsts atbalsts paredzētā novada izveidošanai?

   3.1. Pašvaldības autoceļu sakārtošana (minēt 3 pasākumus prioritārā secībā):

   1. Jūrmalas pilsētas transporta maģistrāļu izveidošana Ls 2.93 mlj.;

   2. Satiksmes mezgla Slokas iela – Dubultu prospekts – Strēlnieku prospekts rekontrukcija Ls 1.06 mlj.

   3. Nobrauktuves no ceļa pārvada Slokā izbūve (ieskaitot Dzirnavu ielu un tiltu pār Sloceni) Ls 2.57 mlj.

   3.2. Valsts nozīmes autoceļu sakārtošana (minēt 3 pasākumus prioritārā secībā):
   1. Slokas – Kauguru apvedceļš Ls 5.98 mlj;

   2. Veloceliņš pāri dzelzsceļa tiltam Ls 0.375 mlj;

   3. Autotilts pāri Lielupei uz Salu Dubultu – Jaundubultu rajonā – 8,5 mlj.

   3.3. Pašvaldību informatizācijas projekta realizācija un telekomunikāciju modernizācija (minēt 3 pasākumus prioritārā secībā):
   1. Vienotais informācijas tīkls starp pašvaldību un pakalpojumu sniegšanas vietām Ls 0.250 mlj.

   3.4. Pašvaldības infrastruktūras objektu sakārtošana un modernizācija (minēt 3 pasākumus prioritārā secībā):
   1. Lielupes krasta stiprinājuma izbūve Druvciemā ~0.8km, Majoros – Dubultos ~ 3.4 km Ls 0.350 mlj.;

   2. Novada, pilsētas administratīvo robežu uzmērīšana un juridisā apstiprināšana Ls 0.100 mlj;

   3. Ielu apgaismojuma izbūve, kur tas nav (vid.4.5 km gadā) Ls 0.167 mlj.

4. Citus priekšlikumus par novadu veidošanu, to veicamajām funkcijām, pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietu izvietojumu, citiem nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem u.c. lūdzam pievienot atzinumam brīvā formā.

Domes priekšsēdētājs ……………………........... J.Hlevickis

(paraksts)

Pielikums pie
2003.gada 11.jūnija Jūrmalas pilsētas domes atzinuma
Par novadu izveidošanas projektu
un tā realizācijai nepieciešamajiem
valsts atbalsta pasākumiem

Salas pagastam ar Jūrmalas pilsētu ir kopēja administratīvā robeža Kūdrā, Bažciemā un pie Varkaļu kanāla, kā arī pa Lielupes vidu. Šāds administratīvais sadalījums, pirmkārt, mākslīgi sadala apdzīvoto vietu “Kūdra”, kas pēc savas struktūras ir vienots ciemats, ko šķērso dzelzceļa līnija un Ventspils šoseja un, otrkārt, sadala upi, padarot tās apsaimniekošanu neefektīvu, ja netiek realizēta cieša sadarbība kā ekoloģisko tā saimniecisko jautājumu risināšanā. Bažciemā (“Pavasaros”) ir izveidota kopēja polderu sistēma, kuras uzturēšana nodrošina lauksaimniecības zemju kvalitāti un izmantošanas iespējas.

Lapmežciema pagastam ar Jūrmalas pilsētu ir kopēja administratīvā robeža starp Bigauņciemu un Jaunķemeriem, Ķemeriem. Ģeogrāfiski Lapmežciema pagasta apvienošana ar Jūrmalas pilsētu pagarina lineāri veidoto Jūrmalas pilsētu. Kopējā apdzīvojuma struktūrā svarīgi ir saglabāt ekoloģiski vērtīgās un ģeoloģiski jūtīgās teritorijas Ķemeru nacionālā parka kontekstā, starp esošajām apbūves teritorijām, nepieļaujot nepārtrauktu krasta teritorijas apbūvi un nodrošinot līdzvērtīgus apbūves attīstības nosacījumus visā teritorijā.

Vēsturiski Jūrmalas pilsētai (īpaši Slokas pilsētai) ir ciešas saites ar Salas un Lapmežciema pagastiem. Lielupe kā nozīmīgs transporta un tirdzniecības ceļš ir bijusi gan kā robeža starp Kurzemi un Zemgali, gan Rīgas pilsētas un Zemgales bīskapa zemēm. Teritorijas abos Lielupes krastos ir pārmaiņus nonākušas gan vienās, gan otrās “rokās”, par ko liecina vēstures liecības. Robeža starp Kurzemi un Vidzemi grozīta 1783.gadā, kad atdalīja Slokas apgabalu (līdz Kaņiera ezeram) no Kurzemes hercogistes, to pievienojot Vidzemei (saskaņā ar 1660.gada Olivas miera līgumu). 1891.gadā Slokas pagasta teritorijas aptvēra gan šodienas Lapmežciema pagasta teritoriju, gan Salas pagasta Lielupes kreisā krasta teritoriju, kā arī Jūrmalas pilsētas rajonus - Ķemerus, Kūdru, Braņķu ciemu, Kaugurciemu, Valterus, Krastaciemu, kā arī visus citus šodienas Jūrmalas rajonus līdz pat Bulduru un Lielupes rajoniem upes kreisajā krastā. Atsevišķi minēta tikai Slokas pilsēta, Buļļu pagasts un Salas pagasts (Lielupes labais krasts).

Izglītības jomā ir noslēgti līgumi ar Salas un Lapmežciema pagastiem par savstarpējiem norēķiniem izglītībā.

Tabula Nr.1

Bērni Jūrmalas izglītības iestādēs Skolas Vakarskola Pirmsskola Salas pagasts 79 6 16 Lapmežciema pagasts 112 18 13 Kopā: 191 24 29 Jūrmalas bērni pagastu izglītības iestādēs Salas pagasts 0 0 0 Lapmežciema pagasts 5 0 4 Kopā: 5 0 4

Sadarbība nav sistemātiska, izņemot gadījumus, kad Jūrmalas skolas organizē savu skolu atvērto durvju dienas vai arī piedalās Salas un Lapmežciema skolu pasākumos, aicinot mācīties Jūrmalas skolu 10.klasēs. Iespējama skolēnu skaita, kas no pagastiem izvēlas Jūrmalas skolas palielināšanās, jo skolu izvēli vecāki bieži pamato ar to, ka viņi grib, lai bērniem pēc pamatskolas nebūtu problēmu iestāties Jūrmalas vidusskolās.

Tabula Nr.2

Pašvaldību savstarpējie norēķini Maksā kam Ls gadā Salas pagasts Jūrmalai 17960 Lapmežciema pagasts Jūrmalai 22822 Kopā: 40782 Jūrmala Salas pagastam 0 Jūrmala Lapmežciema pagastam 2248 Kopā: 2248

Palielināsies Jūrmalas izdevumi skolu pedagogu algošanai, jo tagad Rīgas rajonā tiek piemēroti lauku skolu normatīvi uz vienu skolēnu, tie ir ievērojami lielāki nekā normatīvs Jūrmalā. Palielināsies Jūrmalas skolu valdei izglītības iestāžu adminisrēšanas izdevumi novadā. Pagastu skolās skolēnu skaits ir daudz mazāks nekā Jūrmalā, jo laukos klasi var atvērt, ja ir 8 skolēni, Jūrmalā – 18. Skolas un pirmskolas izglītības iestādes jāsaglabā abos pagastos. Palielināsies izglītības pakalpojumu iespējas iedzīvotājiem, piedāvājuma daudzveidība interešu izglītības programmās. Skolu pedagogiem būs lielāka iespēja kvalifikācijas paaugstināšanai, ko piedāvā Jūrmalas skolu valde, jo samazināsies attālums, finansu un laika patēriņš līdz kursu vietai (agrāk Tukums vai Rīga). Skolēniem būs lielākas iespējas piedalīties pasākumos, kas saistīti ar sacensībām, olimpiādēm, konkursiem.

Jūrmalas pilsētas dome ir aktīvi diskutējusi par novadu izveidošanas projektu gan ar Salas pagasta vadību un iedzīvotājiem, Lapmežciema pagasta un Babītes pasgasta vadībām. Ir notikusi vairākkārtēja savstarpēja sarakste ar viedokļu un informācijas apmaiņu.

Jūrmalas pilsētas dome jau 2002.gada 3.jūlija sēdē ar lēmumu Nr.567 “Par iespējamiem administratīvi teritoriālās reformas varintiem Jūrmalā” izsaka priekšlikumu apvienoties Salas un Lapmežciema pagastiem ar Jūrmalas pilsētu. Salas pagasts, ņemot vērā pagasta iedzīvotāju socioloģisko aptauju, ir gatavs apvienoties ar Jūrmalu, turpretī Lapmežciema un Babītes pagastiem ir nogaidoša attieksme pret Jūrmalas pilsētas izteikto priekšlikumu.

Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka izveidojot Jūrmalas novadu, kurā iekļaujas visas iepriekšminētās pašvaldības būs iespējams izstrādāt un piedāvāt konkurētspējīgus projektus Eiropas strukturālo fondu finansu resursu piesaistei visam novadam kopumā gan vides infrastrukturas sakārtošanā un aizsardzībā, gan publiskās infrastruktūras uzlabošanā un attīstībā.