LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Par Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada publisko pārskatu

Atbilstoši Latvijas Republikas likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 14.panta 3.daļai, Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 72.pantam, 21.panta 1.daļas 2.punktam, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.231 “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību” un Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 6.novembra lēmumam Nr.845 “Par gada publisko pārskatu” ir sagatavots Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada publiskais pārskats. Iepazinusies ar domes 2003.gada publisko pārskatu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada publisko pārskatu saskaņā ar pielikumu.
2. Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļai (I.Čaklais) publicēt Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada publisko pārskatu atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā un domes informātikas nodaļai (I.Petrovska) publicēt Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada publisko pārskatu domes mājas lapā (www.jpd.gov.lv) internetā.
3. Jūrmalas pilsētas domes administratīvajai pārvaldei (I.Kalvāne) Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada publisko pārskatu nosūtīt Latvijas Republikas Finanšu ministrijai, Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
4. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam J.Hlevickim kontrolēt lēmuma izpildi.

Pielikums

Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes

2004.gada 30.jūnija lēmumu Nr.458

2003.gadā notikusi 31 domes sēde, no tām 5 – ārkārtas sēdes. Pieņemti 874 lēmumi, 24 nolikumi, 17 noteikumi (starp kuriem Nr.2 – 2003.gada budžets un Nr.17 – 2004.gada budžets), 16 saistošie noteikumi, 8 instrukcijas un 1 ieteikumi.

Kopš 2003.gada 22. janvāra ne tikai domes un komisiju sēdes, bet arī deputātu komiteju sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties jebkurš interesents.

2003.gada aprīlī atvērts un darbojas Kauguru apmeklētāju apkalpošanas centrs Raiņa ielā 110, kas strādā ik dienas no plkst.8.30 līdz 18.00 bez pusdienu pārtraukuma. Līdz ar to dome ir iekārtojusi un atvērusi divus apmeklētāju apkalpošanas centrus – otrs jau kopš 2002.gada darbojas domes ēkā Jomas ielā 1/5. Apmeklētāju apkalpošanas centru datori ir saslēgti vienotā tīklā ar pārējiem domes datoriem, līdz ar to nodrošinot vienotu lietvedības uzskaiti par saņemtajiem iesniegumiem.

Jūrmalas pilsētas domes struktūra atspoguļota shēmā:

2003.gadā domē papildus izveidotas Transporta un komunālo lietu komiteja (ar 2003.gada 12. jūlija nolikumu Nr.15), Drošības un kārtības komisija (ar 2003.gada 12. jūlija nolikumu Nr.15) un Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome (ar 2003.gada 24.decembra nolikumu Nr.23). Pārskata periodā sāka darboties Uzņēmēju konsultatīvā padome, tika nokomplektēta Kultūras konsultatīvā padome.

Lai informētu iedzīvotājus par Jūrmalas pilsētas domes darbību, pašvaldība veica iepirkumu, ik nedēļas laikrakstos „Jūrmalas Ziņas” un ”Novosti Jurmali” ievietojot vismaz divas lappuses ar žurnālistu nepastarpinātu domes informāciju. Regulāra informācija par pašvaldībā notiekošo tiek ievietota domes interneta mājas lapā www.jpd.gov.lv, kā arī domes ēkā pirms domes sēdēm un komiteju sēdēm likumā noteiktajā laikā tiek izlikti paziņojumi par šo sēžu darba kārtību. Mediji un domes struktūrvienību vadītāji regulāri tiek iepazīstināti ar pašvaldībā notiekošo pasākumu kalendāru. Domes sēžu darba kārtība regulāri tika publicēta laikrakstos „Jūrmalas Ziņas” un „Novosti Jurmali”.

Saikni ar iedzīvotājiem nodrošināja daudzās komisijas, kas darbojas domē, kā arī konsultatīvās padomes.

Jūrmala ir otrā lielākā Latvijas pilsēta pēc teritorijas lieluma – 100 km^2, un pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektajā vietā Latvijā. Jūrmalas pilsēta atrodas pie Lielupes ietekas Rīgas jūras līcī, 24 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu pilsētas attīstības mērķis ir veicināt daudzpusīgu ekonomisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas, tradīcijas, lai nostiprinātu pilsētas ekonomisko un tai raksturīgo patstāvību, celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ievērojot vides resursu racionālu izmantošanu.

2003.gadā (Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 19.februāra lēmums Nr.87) uzsākts darbs pie Jūrmalas pilsētas Attīstības programmas izstrādes, kas tiek darīts Pilsētu Alianses programmas projekta “Pilsētu ekonomiskās stratēģijas izstrāde” ietvaros kopā ar septiņām lielākajām Latvijas pilsētām. Attīstības programma kalpos par instrumentu pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošanai un vienotu prioritāšu noteikšanai.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētā 2003.gada sākumā salīdzinājumā ar 2002.gadu ir samazinājies par 0,3%, no 55 328 2002.gadā uz 55 156 2003.gadā, bet uz 2004.gada 1.janvāri bija 55 402 pastāvīgie iedzīvotāji. Lai gan dabiskais pieaugums ir ar mīnuss zīmi, negatīvā tendence ir mazinājusies. 2002.gadā deviņos mēnešos dabiskais pieaugums bija –273, bet 2003.gada 9 mēnešos ir bijis - 217. Jūrmalas pilsētā jau piecu gadu garumā vērojams pozitīvs migrācijas saldo, kas 2003.gadā deviņos mēnešos bija 360 cilvēki. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku par pastāvīgo dzīves vietu izvēlas Jūrmalas pilsētu. Tātad perspektīvā tiek prognozēts vēl lielāks iedzīvotāju skaita pieaugums.

* deviņos mēnešos

Līdz 2001.gada vidum liela nozīme pilsētas ekonomiskajā dzīvē bija zivsaimniecībai (zvejniecība, zivju pārstrāde, tirdzniecība un eksports). Jūrmalā atradās akciju sabiedrība “Jūraslīcis”, kas līdz šim bija pilsētas lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs. Uzņēmuma bankrota rezultātā 2001.gada nogalē sociālā spriedze palielinājās – krasi paaugstinājās bezdarba līmenis. Turpretī vidējais bezdarba līmenis 2003.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu samazinājies par 1,7 procentiem no 10,0% 2002.gadā uz 8,3% 2003.gadā. Daudzi bankrotējušā uzņēmuma darbinieki ir pārkvalificējušies un iekārtojušies jaunā darbā.

2003.gada beigās Nodarbinātības Valsts dienestā bija reģistrēti 2 075 bezdarbnieki, no kuriem 60,5% bija sievietes. Joprojām lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir ar vidējo izglītību - 69,2%, ar pamatizglītību - 15,8%, ar augstāko izglītību - 10,4%, bet ar nepabeigto pamatizglītību - 4,6%. Vislielākais bezdarbnieku skaita samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vecuma grupai 35–44 gadi – 19,0%.

Nozīmīga uzņēmējdarbības nozare Jūrmalā ir būvniecība, kas ietver jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. Arī 2003.gadā turpināja pieaugt investīcijas privāto māju celtniecībā.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2003.gada deviņos mēnešos gandrīz divreiz pieaudzis Jūrmalas būvorganizāciju veikto būvdarbu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un tas bija 3,4 milj. latu.

Viens no priekšnoteikumiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā ir pašvaldības dialogs ar uzņēmējiem, tādēļ 2003.gada sākumā tika izveidota Jūrmalas Uzņēmēju konsultatīvā padome (Domes 2003.gada 5.februāra lēmums Nr.59), kura aktīvi darbojas uzņēmējiem aktuālu jautājumu risināšanā sadarbībā ar pašvaldību. Tās mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Jūrmalas pilsētā un aktivizēt dialogu starp pilsētas domi un vietējiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu un tādu lēmumu pieņemšanu, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi pilsētā. Kopš padomes izveides tā aktīvi iesaistījās deviņos dažādos pasākumos un līdz gada beigām izskatīja vairāk nekā 50 jautājumu, kas skar uzņēmējdarbības vides jautājumus pilsētā, piemēram, vides reklāmu apsaimniekošana pilsētā, tirdzniecība pludmalē, ar pašvaldības iepirkumiem saistītie jautājumi, atkritumu savākšana, viesnīcas „Jūrmala” tālākais liktenis, pilsētas labiekārtošana u.c.

Tūristu skaita pieaugums veicina apkalpojošās sfēras uzņēmumu darbības attīstību pilsētā. Kopumā no Jūrmalas 887 ekonomiski aktīvām uzņēmējsabiedrībām 2003.gada beigās viesnīcu un restorānu pakalpojumus tūrisma jomā sniedza 82 uzņēmējsabiedrības. Papildus jāmin uzņēmumi, kas apkalpo ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus – 404 mazumtirdzniecības uzņēmumi, 41 ar transporta nozari saistīts uzņēmums.

Pašvaldība veicināja mazo un vidējo biznesu. Tika atklāts kuģīša “Jūrmala” satiksmes maršruts Rīga – Jūrmala - Rīga un atsevišķi reisi pa Lielupi.

Ar mērķi sekmēt Jūrmalas uzņēmēju atpazīstamību nacionālā un starptautiskā mērogā 2003.gadā pirmo reizi pilsētas vēsturē tika rīkotas Jūrmalas uzņēmēju dienas, kuru ietvaros notika Uzņēmēju izstāde ar 50 dalībniekiem un Somijas – Baltijas uzņēmēju forums, kurā piedalījās ap 100 dalībnieku no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Izstāde ievērojama arī ar to, ka tā bija Latvijā pirmā videi draudzīgā izstāde - ekspozīciju stendi tika izgatavoti no videi draudzīga materiāla – presētā kartona un tādējādi atspoguļoja pilsētas filozofiju – vides resursu racionālu izmantošanu.

Otrs instruments Jūrmalas kā uzņēmējdarbības vietas popularizēšanai ir sadarbība ar nacionāla un starptautiska līmeņa organizācijām. 2003.gada 31.jūlijā Jūrmalas pilsētas dome noslēdza vienošanos par sadarbību ar Latvijas Attīstības aģentūru, kura tagad sniedz palīdzību pilsētai nozīmīgu projektu īstenošanā un investīciju piesaistē. Ekonomikas un attīstības nodaļa sadarbojusies arī ar Baltijas – Brandenburgas Tautsaimniecības biroju Latvijā – rīkotas vairākas Vācijas uzņēmēju vizītes Jūrmalā, kā arī pilsētas uzņēmumiem sniegta ar uzņēmējdarbību saistīta aktuāla informācija ar interneta un pilsētas laikrakstu “Jūrmalas Ziņas” un „Novosti Jurmali” starpniecību.

Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski balstīta uz tūrisma un kūrorta attīstību. Gadu gaitā lielākais tūristu skaits Jūrmalā ir bijis no Krievijas un bijušām NVS valstīm, taču 90.gadu sākumā viņu skaits saruka līdz minimumam. Kopš 90.gadu vidus ir apturēts straujais iebraucošo tūristu skaita kritums.

Pateicoties Jūrmalas ģeogrāfiskajam stāvoklim, dabas un ārstnieciskajiem resursiem, tūrismam ir prioritāra nozīme. Kūrortpilsētas statuss ir kalpojis par pamatu sabiedrisko pakalpojumu un tirdzniecības sektora attīstībai. Attīstot šo nozari, tiek radītas jaunas darba vietas. 2003.gada beigās Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs bija nodarbināti 1 672 cilvēki, kas būtiski samazina sociālo spriedzi.

Apkopojot informāciju par pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā un vieglajos automobiļos, aprēķināts, ka Jūrmalas pilsētā 2003.gada vasaras sezonā vienas dienas tūristu skaits pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar 2002.gadu. Tas, savukārt, sekmē sabiedrisko pakalpojumu sektora attīstību pilsētā.

Apkopojot informāciju par tūristu mītnēs apkalpoto personu skaitu 2003.gadā, vērojams ārvalstu tūristu skaita pieaugums un vietējo tūristu skaita samazinājums. Tas izskaidrojams ar to, ka vietējais tūrists ir jūtīgāks pret laika apstākļiem un lēmums par došanos uz Jūrmalu tiek pieņemts pēdējā brīdī. Visstraujāk pieaudzis tūristu skaits no Eiropas valstīm un ASV, taču ir samazinājies apkalpoto tūristu skaits no Krievijas.

Centrālās statistikas pārvaldes ceļotāju apsekojuma rezultāti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts robežsardzes datiem, liecina, ka 2003.gadā Latviju apmeklējis vislielākais ārzemnieku skaits pēdējo desmit gadu laikā. Valsts robežsardzes Galvenās Pārvaldes dati liecina, ka 2003.gadā ārzemju viesi, izbraucot no Latvijas, 2470 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, kas ir par 197 tūkst. vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa ārzemju viesu bijuši tuvāko kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 24% ārzemju viesu - visbiežāk no Vācijas, Somijas un Zviedrijas.

Jūrmalas pilsēta kļūst arvien populārāks kūrorts ārzemnieku vidū un atgūst savu popularitāti. Par to liecina Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati par Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs apkalpoto personu skaitu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs galvenokārt izmitinās Latvijas iedzīvotāji – 2003.gadā 27 106 jeb 45,6% no kopējā viesu skaita. Tomēr 2003.gadā salīdzinājumā ar 2001.gadu pieaudzis ārvalstu viesu skaits par 28%.

Pēc uzturēšanās ilguma Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs 2001.–2003.gados līderos ir Baltkrievija. Vidējais Baltkrievijas viesu uzturēšanās ilgums bija 20,9 diennaktis, tam seko Izraēla – 12,4 diennaktis. Latvijas iedzīvotāju vidējais uzturēšanās ilgums bija 6,9 diennaktis. Jūrmalas pilsētas visās tūristu mītnēs pavisam vidējais uzturēšanās ilgums bija – 6,8 diennaktis, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2002.gadā (2,5 diennaktis).

Jūrmalas pilsētas tūristu mītnēs 2003.gadā 18,2 tūkst. apkalpoto cilvēku norādīja ārstēšanos kā galveno ceļojuma motīvu, kas ir aptuveni 90% no kopējā Latvijā apkalpoto to cilvēku skaita, kuri nakšņoja visās tūristu mītnēs 2002.gadā un norādīja ārstēšanos kā galveno ceļojuma motīvu.

Joprojām ievērojamas investīcijas Jūrmalā iegulda ASV, Krievijā, Baltkrievijā reģistrēti uzņēmumi. Kā ievērojamāko investīciju objektu Jūrmalā 2003.gadā var minēt Austrumeiropas valstīs lielāko ūdens atrakciju parku “Līvu akvaparks”, kura izveidē ieguldīti 16 miljoni eiro.

2003.gadā tika aktualizēts Jūrmalas pilsētas domes investīciju plāns 2003.-2006.gadam (Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 10.decembra lēmums Nr.818), kurš sastādīts nākamajam četru gadu periodam (2004.–2007.gadam) un ietver virkni projektu, ko plānots finansēt ne tikai no pašvaldības līdzekļiem, bet arī piesaistot ārējo finansējumu, kas būs pieejams, sākot ar 2004.gadu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

Lai sakārtotu un modernizētu pilsētas infrastruktūru, pašvaldība aktīvi iesaistās Valsts investīciju programmas īstenošanā. Ar valsts atbalstu sekmīgāk tiek risinātas pilsētai sasāpējušas problēmas izglītības, transporta un sociālajā jomā. 2003.gadā pašvaldība sagatavoja un iesniedza VIP sešus investīciju projektu pieteikumus un divas projektu koncepcijas. Atbalstu guva projekts “Lielupes tilta rekonstrukcija ar pieejām Jūrmalas pilsētā” (Valsts investīciju programmas finansējums – Ls 400 000).

Saskaņā ar apstiprināto Jūrmalas pilsētas domes investīciju plānu, kas atspoguļo plānoto pašvaldības līdzekļu izlietojuma apjomu un sadalījumu pašvaldības funkciju nodrošināšanai un pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai, ap 3,2 miljoni latu ieguldīti tādās jomās kā izglītība (222 tūkst.Ls), dzīvokļu un komunālā saimniecība (417,2 tūkst.Ls), brīvais laiks, sports, kultūra (424,5 tūkst.Ls), transports un sakari (2,05 milj.Ls) un citās pilsētas attīstībai nozīmīgās jomās. Kā nozīmīgākos projektus var minēt Lielupes tilta rekonstrukciju, Jomas ielas II kārtas rekonstrukciju, ceļu remontdarbus, pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta īstenošanu, glābšanas staciju kapitālo remontu, Slokas sporta kompleksa attīstību u.c., kas kopumā sekmē pilsētas infrastruktūras sakārtošanu.

2003.gadā uzsākts darbs pie gatavošanās Eiropas Savienības Strukturālo fondu apguvei – 2003.gada nogalē rīkots seminārs pašvaldības struktūrvienību vadītājiem un speciālistiem par dažādām finansējuma saņemšanas iespējām.

Tika turpināta pilsētas siltumapgādes koncepcijas realizācija – jaunu siltumapgādes rajonu un patērētāju veidošana, Dubultu rajona gazifikācija, siltumtīklu rekonstrukcija un katlumāju modernizācija. Ir iecerēta koģenerācijas stacijas būvniecība.

2003.gadā tika aktivizēts pašvaldības darbs pie pašvaldības projektu apkopošanas un izplatīšanas ar Rīgas Reģiona investīciju projektu datu bāzes palīdzību. Ārvalstu investoru interese par investīciju iespējām pēdējos gados ir pieaugusi – 2003.gadā Jūrmalā tika atvērtas piecas jaunas viesnīcas un viesu nami.

2003.gada sākumā tika saņemts grants (20 000 Ls) Jūrmalas pilsētas Attīstības programmas izstrādei, kura turpināsies līdz 2004.gada beigām.

Ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību, 2003.gadā uzsākts darbs pie projekta “Tūrisma un kurortoloģijas inovāciju centrs “Jūrmala”” izstrādes un īstenošanas Eiropas Savienības Phare programmas un Strukturālo fondu finansējuma ietvaros.

Izpildīts viens no priekšnoteikumiem atpūtnieku piesaistīšanai – tiek turpināta Jūrmalas pilsētas pludmales labiekārtošana atbilstoši ES kustības “Zilie karogi” prasībām: 2003.gadā Zilais karogs piešķirts Majoru un Bulduru pludmalēm. Veikti arī pasākumi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un tālākai izpētei, t.sk., Jūrmalas pilsētas Zemūdens arheoloģijas centra attīstībai, sagatavojot projekta “RUTILUS” pieteikumu Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG IIIB programmas ietvaros. Turpinājās pašvaldības speciālistu līdzdalība arī tādos Baltijas jūras reģiona projektos kā Baltijas Palete II, Suportnet u.c.

Jūrmalas pilsētas dome turpināja aktīvu sadarbību ar sadraudzības pilsētām Kabūru (Francija), Teračīnu (Itālija), Pērnavu (Igaunija), Palangu (Lietuva), Pietarsāri (Somija), Jevli (Zviedrija) izglītības, tūrisma, sociālās, uzņēmējdarbības, kultūras u.c. jomās.

2003.gadā intensīvi notika sagatavošanās darbi Jūrmalas pašvaldības lielākā investīciju projekta – Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta realizācijai:

• 2003.gada 25.februārī tika parakstīts Kredītlīgums starp NEFCO un BOP SIA “Jūrmalas ūdens” par summu EUR 2 110 000, kā arī garantijas līgums starp NEFCO un Jūrmalas pilsētas domi par kredītlīguma garantēšanu;
• 2003.gada 25.februārī tika parakstīts dāvinājuma līgums starp NEFCO un BOP SIA “Jūrmalas ūdens” par summu SEK 3 500 000, kas paredzēta institucionālās attīstības B daļas – uzņēmuma attīstība – finansēšanai;
• 2003.gada martā tika izsludināts konkurss par institucionālās attīstības konsultāciju sniegšanu. Iesniegtos piedāvājumus izvērtēja vērtēšanas komisija, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Jūrmalas pilsētas domes, BOP SIA “Jūrmalas ūdens” un projekta ieviešanas vienības. Kā novērotāji piedāvājumu izvērtēšanā piedalījās SIDA un NEFCO pārstāvji;
• 2003.gada aprīlī tika iesniegti finansu memoranda grozījumi, kuru ietvaros būtiskākais ir finansu memoranda kopējās vērības izmaiņas un projektam nepieciešamā laika perioda pagarinājums. Tika prasīts arī izmainīt galvenā līguma statusa nomaiņu no sistēmas attīstības līguma uz ISPA tehniskās palīdzības līgumu. Tas nepieciešams, jo pēc galvenā līguma parakstīšanas ir iespēja saņemt ISPA 2. maksājumu;
• Projekta finansētāju prasība par pamatlīdzekļu atgūšanu BOP SIA “Jūrmalas ūdens” īpašumā tika apmierināta un no 2003.gada 1.janvāra Jūrmalas pilsētas dome nodeva pamatlīdzekļus „Jūrmalas ūdens” uzskaitē. Šie ir tie paši pamatlīdzekļi, kas 2001.gadā tika iekļauti Jūrmalas pilsētas domes uzskaitē;
• Projekta un uzņēmuma darbības ietvaros 2003.gada aprīlī tika rīkota cenu aptauja par audita pakalpojumu sniegšanu BOP SIA “Jūrmalas ūdens”. Pēc starptautisko finansētāju apstiprinājuma saņemšanas 2003.gada jūnijā tika noteikts cenu aptaujas uzvarētājs SIA “BDO Invest Rīga”, ar kuru ir paredzēts noslēgt sadarbības līgumu;
• SIDA dāvinājuma līgums starp SIDA, Vides ministriju, Jūrmalas pilsētas domi un BOP SIA “Jūrmalas ūdens” par summu SEK 31 000 000 tika parakstīts 2003.gada 16.maijā;
• Pēc SIDA dāvinājuma līguma parakstīšanas un tā stāšanās spēkā bija iespējams parakstīt līgumu ar SWECO International AB par SIDA tehniskās palīdzības veikšanu konkursa dokumentu sagatavošanā un būvdarbu uzraudzībā. Par SWECO International līgumu 2003.gada 23.maijā tika saņemts apstiprinājums (No-objection) no SIDA. Līdz ar to ar 2003.gada 2.jūniju tika uzsākta SIDA finansētā tehniskā palīdzība, lai nodrošinātu konkursa dokumentu izstrādāšanu līgumam Nr.1 (Pašteces vadu atjaunošana un skalošana), līgumam Nr.2 (Slokas NAI būvniecība) un līgumam Nr.3 (Kauguru atdzelžošanas stacijas būvniecība) kā arī veikta būvdarbu uzraudzība līgumam Nr.2;
• Pēc piedāvājumu izvērtēšanas tika izvēlēti konkursa uzvarētāji. Uzņēmums, kas sniegs konsultāciju pakalpojumus projekta ieviešanas vienības atbalstam un uzņēmuma attīstībai ir Zviedrijas kompānija AF International. 2003.gada 10. un 11.jūnijā tika rīkotas līguma pārrunas un 2003.gada jūnijā paredzēts noslēgt līgumu ar izvēlētajiem konsultantiem;
• 2003.gada 4.jūnijā tika apstiprināts darba uzdevums, lai varētu izsludināt konkursu par ISPA finansētās tehniskās palīdzības nodrošināšanu;
• 2003.gada 20.jūnijā Vides ministrija izsludināja konkursu par ISPA finansēto tehnisko palīdzību. Tehniskā palīdzība ietver konkursa dokumentu sagatavošanu līgumam Nr.4 (Sistēmas attīstība), kā arī būvdarbu uzraudzības veikšanu līgumam Nr.1 (Pašteces vadu atjaunošana un skalošana), līgumam Nr.3 (Kauguru atdzelžošanas stacijas būvniecība), kā arī līgumam Nr.4 (Sistēmas attīstība);
• 2003.gada 21.jūlijā tika noslēgti konsultāciju līgumi starp BOP SIA “Jūrmalas ūdens” un AF International AB par institucionālo attīstību (A daļa – Projekta ieviešanas vienības atbalsts un B daļa – Uzņēmuma attīstība). Darbu uzsākšana šīm komponentēm bija sekojoša:

• 2003.gada 22.jūlijā tika uzsākts vērtēšanas komisijas darbs, lai izvērtētu konkursa piedāvājumus attiecībā uz ISPA tehnisko palīdzību par konkursa dokumentu sagatavošanu vienam līgumam un būvdarbu uzraudzību trim līgumiem. Vērtēšanas komisijas darbs ilga vienu nedēļu un tā rezultātā no visiem piedāvājumiem tika izvēlētas 7 kompānijas, kas gatavoja savu piedāvājumu konkursam, un 19.septembrī ieradās Jūrmalā, lai veiktu objektu apskati dabā un noskaidrotu neskaidros jautājumus;
• 2004.gada 9.janvārī tika parakstīta trīspusējā vienošanās starp Vides ministriju, Jūrmalas pilsētas domi un BOP SIA “Jūrmalas ūdeni”, kas nosaka Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta ieviešanas kārtību;
• 2004.gada 10.janvārī tika noslēgts līgums ar Plancenter Consortium, kurā apvienojušies Plancenter (Somija), Barry International (Īrija) un LaKalme (Latvija) par ISPA finansēto tehnisko palīdzību. Tehniskā palīdzība ietver konkursa dokumentu sagatavošanu līgumam Nr.4 (Sistēmas attīstība), kā arī būvdarbu uzraudzības veikšanu līgumam Nr.1 (Pašteces vadu atjaunošana un skalošana), līgumam Nr.3 (Kauguru atdzelžošanas stacijas būvniecība), kā arī līgumam Nr.4 (Sistēmas attīstība).

Lai uzlabotu pilsētas infrastruktūru, lieli pasākumi veikti labiekārtošanas jomā, par ko liecina tabulas dati.

Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvalde pārskata periodā nodrošināja Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem sociālo palīdzību, piešķīra un pārraudzīja sociālos pakalpojumus.

1. ārpus ģimenes aprūpei Ls 86023;
2. “Zupas virtuvei” Ls 7760;
3. Nakts patversmes pakalpojumi Ls 13284;
4. PBU “Slokas slimnīca” SVAN un SAN nodaļām Ls 55830;
5. ACB “Paspārne” Ls 14203;
6. Pabalsti audžuģimenēm Ls 8389;
7. Transporta mēnešbiļešu atlaižu kompensācija

1. Dienas centra personām ar garīga rakstura

1. aukstā ūdens abonēšanas maksas, 30% īres

2003.gada 25.februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai”, kas noteica pašvaldības pienākumu katram Jūrmalas iedzīvotājam nodrošināt noteiktu naudas summu – pašreiz Ls 18.

Jūrmalas pašvaldība sekmīgi veic šo uzdevumu. Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tas ir vienīgais pašvaldības pienākums materiālās palīdzības sniegšanas jomā, tomēr Jūrmalas pašvaldība, nodrošinot jaunos, ar likumu noteiktos pienākumus, ir saglabājusi visas iepriekš noteiktās sociālās garantijas. Pašreiz Jūrmalas pašvaldībā ir 15 pašvaldības sociālo pabalstu veidi. 2003.gadā šiem mērķiem izlietoti Ls 334171. Lai saņemtu pašvaldības sociālos pabalstus, nodarbinātību veicinošos pasākumos ir iesaistītas 712 darbspējīgas personas.

2003.gadā trūcīgas ģimenes statuss piešķirts 890 ģimenēm (2530 cilvēkiem).

Lai nodrošinātu skaidru pabalstu izmaksu secību un iedzīvotājiem ērti lietojamu dokumentu, kurā apkopoti visi Jūrmalas pilsētā noteiktie pašvaldības sociālie pabalsti, domē tika apstiprināta pabalstu piešķiršanas kārtība, iedzīvotāju kategorijas, kurām domāts noteiktais pabalsts, tā saņemšanai nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina piederību noteiktajai iedzīvotāju sociālajai kategorijai. Kārtība tika apstiprināta ar instrukciju Nr.5 “Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” un 2003.gada 6.augustā apstiprināta Jūrmalas pilsētas domē.

Galvenā vērība tika pievērsta bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumiem. Rūpīgi tika izvērtēta esošā situācija – ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita dinamika, piederība vecuma grupām, iestāžu, kuras sniedz ārpusģimenes aprūpi, sniegto pakalpojumu un resursu izvērtēšana, sociālā darba ar ģimenēm izvērtējums, nākotnes attīstības perspektīvas iezīmēšana – par galveno uzskatot, ka visa pamatā ir bērnu intereses, un katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē. Rezultātā 2003.gada 29.oktobrī Jūrmalas pilsētas domē tika apstiprināta “Bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ārpusģimenes aprūpes koncepcija” (lēmums Nr.74).

Minētajā dokumentā liela uzmanība pievērsta bērnu nama audzēkņu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei, lai jaunieši spētu patstāvīgi rīkoties ar naudas līdzekļiem, plānot darba un atpūtas laiku. Šo mērķu sasniegšanai izstrādātais projekts “Jauniešu māja” guva atbalstu projektu konkursā, to atbalstīja Latvijas Pirmā partija un Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fonds, piešķirot finansējumu – Ls 10 000, rezultātā tika izveidotas un iekārtotas telpas astoņiem jauniešiem, dzīvojot pa diviem istabiņā dzīvoklī ar kopēju viesistabu.

Kā jau tika uzsvērts, katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē, un neviena iestāde, kaut arī tur aprūpe tiek sniegta augsti kvalificētā līmenī, nespēj aizvietot ģimeni, tādēļ nopietns uzsvars tiek likts uz audžuģimeņu veidošanas un uzturēšanas darbu. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar ASV Sabiedrisko fondu “Buckner”, notikusi mūsu speciālistu pieredzes iegūšana ASV un Krievijā.

Projekta “Vienota sekundārās profilakses tīkla izveide intravenozo narkotiku lietotājiem Latvijā” ietvaros pilsētā darbu turpina mobilais atkarību profilakses punkts ar galveno mērķi – ierobežot HIV infekcijas izplatību pilsētā un apzināt atkarību vielu lietotājus, lai sniegtu viņiem iespējamo palīdzību.

BO SIA sociālās aprūpes centrā (SAC) “Saulstari” institucionālo sociālo aprūpi par pašvaldības līdzekļiem sniedz 119 personām mēnesī.

SAC “Saulstari” mājas aprūpes pakalpojumus 2003.gadā sniedza vidēji 160 cilvēkiem mēnesī. 2003.gadā 41 cilvēks saņēma norīkojumus uz sociālās aprūpes iestādēm, seši cilvēki tos neizmantoja.

SAC “Saulstari” 2003.gadā par pašvaldības līdzekļiem veikts jumta remonts, kā arī centra saimniecības telpu pārplānošana un remonts atbilstoši centra personāla darba vajadzībām:

• SAC pirmajā stāvā uzsākta iemītnieku istabiņu pārplānošana un divās istabās veikts remonts;
• centra pirmais stāvs un ieeja pielāgota personām ar īpašām vajadzībām.

2003.gadā tika segti Ls 8 234 no SAC ilgtermiņa parāda SIA “Jūrmalas ūdens” un “Jūrmalas siltums”. Parāda atlikums 2004.gada sākumā bija Ls 20 430.

Pašvaldības uzņēmums bērnu nams “Sprīdītis” ārpusģimenes aprūpi sniedza 60 bez vecāku gādības palikušiem bērniem, īpašu uzmanību veltot to sagatavošanai patstāvīgai dzīvei.

Lai aktualizētu risināmos jautājumus veselības aprūpē pilsētā un sekmīgi pārstāvētu Jūrmalas pilsētas viedokli Veselības ministrijā veselības aprūpes reformas laikā, izveidota veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome.

Nozīmīga ir arī VOAVA sertifikāta iegūšana Slokas slimnīcai, tā ir novērtēta un atzīta par atbilstošu saskaņā ar MK 2002.gada 19.februāra noteikumiem Nr.77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Tā ir reģistrēta kā stacionārā daļa ar šādām struktūrvienībām: neatliekamās medicīniskā palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa un iekšķīgo slimību nodaļa.

Slokas slimnīcā sociālās aprūpes pakalpojumi tiek veikti sociālās aprūpes nodaļā (25 vietas), kā arī sociālās un veselības aprūpes nodaļā (20 vietas).

Labklājības pārvalde piedalījās nolikuma izstrādē, lai izvēlētos nakts patversmes un zupas virtuves pakalpojuma sniedzēju, uzvarētājs – Jūrmalas Sabiedriskais labdarības fonds, prezidente Gaļina Priļepiševa.

Labklājības pārvalde savas kompetences ietvaros sadarbojās ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

2003.gada 1.septembrī Jūrmalā darbojās:

• 4 sākumskolas (1.-6.kl.),
• 4 pamatskolas,
• 1 ģimnāzija ar proģimnāzijas klasēm,
• 6 vidusskolas,
• 1 vakara vidusskola,
• 1 speciālās izglītības internātskola,
• 9 pirmsskolas iestādes un pirmsskolas grupas 5 skolās,
• 7 interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Jūrmalas skolās mācījās 6 874 skolēni, tajā skaitā:

• 1.-9.kl. – 5 334 skolēni,
• 10.-12.kl. – 1 540 skolēni,
• vakara vidusskolā - 536 skolēni,
• speciālās izglītības internātskolā - 88 skolēni,
• 1.klasē mācības uzsāka 419 skolēni,
• 10.klasē mācības uzsāka 593 skolēni.

Pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 1 667 bērni jeb 65% pirmsskolas vecuma bērnu. Praktiski visi pilsētā dzīvojošie 5 un 6-gadīgie bērni tika iesaistīti obligātajā sagatavošanā skolai (401 piecgadīgais bērns, 397 sešgadīgie bērni).

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu kultūrizglītības, sporta, tehniskās jaunrades un vides izglītības programmās darbojās ap 3 500 bērnu.

2003.gadā 9.klasi beidza 712 skolēni, no tiem 562 (79%) turpina mācības 10.klasē. 12.klasi beidza 374 skolēni, no tiem 209 (58%) iestājās augstskolās. (Jūrmalas 1.ģimnāzija - 87%, Vakara vidusskola – 19%), no tiem 62 jeb 30% - valsts augstskolu budžeta grupās.

Jūrmalas izglītības iestādes apmeklē 1 081 bērns no 136 pašvaldībām - skolās mācās 842 bērni, pirmsskolas iestādes apmeklē 239 bērni.

762 Jūrmalas bērni mācās citu pašvaldību skolās, pirmsskolas iestādes citās pašvaldībās apmeklē 88 bērni – kopā 850 bērni 50 pašvaldībās.

Rīga: Jūrmalā 346 skolēni un 140 pirmsskolā, no Jūrmalas 677 Rīgas skolās un 59 pirmsskolā. Sakarā ar dzīves vietas deklarēšanu ir samazinājies rīdzinieku skaits Jūrmalā, jo viņi ir kļuvuši par jūrmalniekiem.

Lapmežciems: Jūrmalā 137 skolēni un 12 pirmsskolā, no Jūrmalas 5 skolēni Lapmežciema pamatskolā un 5 bērni pirmsskolā.

Salas pagasts: Jūrmalā 86 skolēni un 16 pirmsskolā, no Jūrmalas Salas pagastā 3 skolēni un 2 pirmsskolā.

2003.gadā izglītības jomā:

• Akreditēta Majoru pamatskola, Kauguru vidusskola, Pumpuru vidusskola, Jaundubultu vidusskola, Mežmalas vidusskola, Ķemeru vidusskola, Jūrmalas burāšanas skola un Jūrmalas mākslas skola un to īstenotās izglītības programmas;
• Izanalizēta Valsts Izglītības attīstības koncepcijas 2002.-2005.gadam izpilde Jūrmalas pilsētā 2003.gadā;
• Uzsākts darbs pie Jūrmalas izglītības iestāžu tīkla optimizācijas projekta, jo ir samazinājies skolēnu skaits skolās, to ēkas nav pilnīgi noslogotas, bet palielinājies pieprasījums pēc vietām pirmsskolas iestādēs, jo tiek nodrošināta 5- un 6-gadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai. Uz vietām pirmsskolas iestādēs gaida vairāk par 200 bērniem;
• Tiek pilnveidots darbs ar datu bāzi LOTUS NOTES programmā (Jūrmalas bērnu reģistrs, skolēnu reģistrs, pedagogu reģistrs), izmantojot Jūrmalas izglītības iestāžu vienoto datu pārraides tīklu;
• Noslēgti līgumi ar 136 pašvaldībām par izglītības pakalpojumu sniegšanu šo pašvaldību teritorijās pierakstītajam 1081 bērnam;
• Organizēti konkursi uz Jūrmalas Alternatīvās skolas un Jūrmalas 1.ģimnāzijas direktora vietu;
• Organizētas 16 vasaras nometnes 1 225 Jūrmalas skolēniem, 53 pasākumi pilsētas mērogā kultūrizglītībā, vides izglītībā un tehniskajā jaunradē, 30 pilsētas sporta sacensības, mācību priekšmetu olimpiādes un konkursi. Jūrmalas 1.ģimnāzijas 12.klases skolēns Agnis Liukis ieguva 1.vietu valsts matemātikas olimpiādē un piedalījās Latvijas valsts komandas sastāvā pasaules matemātikas olimpiādē;
• Organizēti 14 kursi pedagogiem dažādos mācību priekšmetos un audzināšanas jautājumos, kursus apmeklējuši 324 pedagogi;
• Organizēta 2003.gada valsts pārbaudes darbu norise un analizēti to rezultāti, par galveno uzdevumu 2002./2003.mācību gadā uzskatot zināšanu kvalitātes celšanu. Organizēti semināri un kursi skolu administrācijai, skolotājiem par dažādiem zināšanu kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem, iesaistot pedagoģijas zinātniekus. Skolas rosinātas izmantot dažādas pedagoģiskās metodes (izveidotas korekcijas klases, korekcijas grupas, veikts individuālais darbs ar skolēniem), lai radītu iespēju skolēniem, kam ir problēmas mācībās, sekmīgi apgūt zināšanas:
• Organizēti vairāki semināri izglītības iestāžu vadītājiem, lai viņi apgūtu izglītības iestādes darba kvalitātes novērtēšanas metodiku septiņās skolas darba jomās.

2003.gada apstiprinātais budžets kultūras pasākumiem un dalībai XXIII Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Deju svētkos bija Ls 50 097. Kultūras projektu konkursam 2003.gadā tika piešķirti Ls 15 000. Izdevumi ir: Ls 38 322 - kultūras pasākumu organizēšanai, Ls 11 768 – Dziesmu svētku dalībnieku tērpu iegādei u.c. izdevumiem, kas saistīti ar kolektīvu dalību Dziesmu svētkos.

2003.gadā Jūrmalā notika aptuveni 240 kultūras pasākumu, no tiem vasaras sezonas laikā notika 147 pasākumi 92 vasaras dienās. Jūrmalā un Dzintaru koncertzālē viesojās mūziķi un mākslinieki no Kubas, Kanādas, Francijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas u.c. valstīm.

Kultūras un sporta nodaļa sadarbībā ar citām kultūras iestādēm organizēja: Lielās Piektdienas labdarības koncertu Dubultu evanģēliski luteriskā baznīcā, kas tika veltīts Slokas slimnīcas pansionāta klientiem ar garīgās attīstības traucējumiem; Lieldienu svinības Bulduros, Majoru un Kauguru pludmalē, kā arī akciju „Lai top” Jomas ielā; Jāņu dienas svinības ar svētku gājienu, lielkoncertu Dzintaru koncertzālē, Jūrmalas Jāņu sumināšanu un ugunskuru aizdegšanu Dzintaru pludmalē. 19. un 20. jūlijā tradicionāli tika svinēti Jomas ielas svētki ar moto „Jomas ielai-16”, kuros katrai dienai bija atšķirīga svētku programma – „Dejas Jomas ielā” un „Dziesmas Jomas ielā”. Vasaras sezona tika noslēgta ar pasākumu virkni, kur notika Dzejas dienas pie Raiņa priedēm, pūtēju orķestru koncerti un defilē Jomas ielā ar nosaukumu „Rudens noskaņas Jūrmalā”. 18. novembrī visas Jūrmalas galvenās ielas garumā tika noorganizēts Sveču ceļš, un sadarbībā ar Kauguru kultūras namu tika atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 85.gadadiena. Ziemassvētku galvenais notikums bija Lapzemes Ziemassvētku vecīša vizīte Jūrmalā, kuras laikā notika viesošanās vairākās bērnu iestādēs un Ziemassvētku pasākums Tallinas ielā Kauguros.

Papildus plānotajiem pasākumiem finansiāli tika atbalstīts deju kolektīva „Tapa” jubilejas koncerts, baroka laika mūzikas koncerts, pilnmetrāžas filmas „Silvestrs” pirmizrāde Dzintaru koncertzālē, projekts - Valsts Mākslas muzeja katalogs „Sekundem Artem” - 19.gs akadēmiskā glezniecība, koncertuzvedums „Skrejošās ugunis”, mākslinieku dekoratīvās mākslas projekts Horna dārzā „Daba - telpa mākslai”.

2003.gadā, pateicoties Jūrmalas kultūras iestāžu aktīvai darbībai, dažādu producentu un sabiedrisko organizāciju darbam, Jūrmalā jūtams kultūras un izklaides pasākumu klāsta pieaugums. Jaunās koncertaģentūras „Mūza” darbība Jūrmalas mūzikas vidusskolā papildināja ziemas koncertsezonu, organizējot tikšanos ar populāriem mūziķiem, rakstniekiem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši Jūrmalā. Ļoti veiksmīga un apmeklēta bija klasiskās mūzikas programma.

Sakarā ar XXIII Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2003.gadā Jūrmalas domē tika izveidota Jūrmalas pilsētas Dziesmu svētku orgkomiteja, kuras sastāvā bija Jūrmalas kultūras darbinieki un Jūrmalas pilsētas domes deputāti. XXIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos piedalījās 13 Jūrmalas pašdarbības deju kolektīvi un kori. Kopējais finansējums, ko piešķīra Jūrmalas pilsētas dome bija Ls 11 768, kas tika izlietoti Dziesmu svētku dalībnieku transporta apmaksai, izmitināšanai, ēdināšanai un tērpu iegādei.

2003.gadā ar domes lēmumu tika izdarītas izmaiņas saistošajos noteikumos par masu un izklaides pasākumu organizēšanu publiskās vietās Jūrmalā. Noteikumi regulē pasākumu norisi un pasākumu organizatoru pienākumus.

Gada nogalē tika izveidota Jūrmalas pilsētas kultūras konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir dažādu kultūras nozaru pārstāvji. Par kultūras konsultatīvas padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta Elita Veidemane. Viens no kultūras konsultatīvas padomes darba rezultātiem ir Jūrmalas pilsētas kultūras koncepcijas apstiprināšana.

2003.gadā Kultūras un sporta nodaļa rīkoja ikmēneša kultūras darbinieku sanāksmes Jūrmalas pilsētas kultūras iestādēs un organizēja seminārus kultūras darbiniekiem, tajos lekcijas lasīja kvalificēti attiecīgās jomas speciālisti. Jūrmalā viesojās Latvijas kultūras iestāžu pārstāvji un valsts kultūras inspektori, kas tika iepazīstināti ar Jūrmalas kultūras iestādēm un novitātēm kultūras jomā.

Pirmo reizi tika izveidota Kultūras pasākumu brošūra 2003.gada vasaras pasākumiem Jūrmalā. Katru mēnesi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem tika piedāvāts apkopots Jūrmalas kultūras un sporta notikumu kalendārs .

2003.gadā pēc daudzu gadu pārtraukuma tika atsākta tradīcija - Dzejas dienas pie Raiņa priedēm. Pasākums tika organizēts kā dzejas turnīrs starp Latvijā populāriem un jaunajiem dzejniekiem, bet Raiņa dzejoļu krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā” simtgadi ar zinātnisku konferenci un plašu programmu atzīmēja Raiņa un Aspazijas muzejs.

Pagājušā gada Jūrmalas pilsētas domes projektu finansēšanas konkursā tika atbalstīti 13 projekti par kopējo summu Ls 14 978. Šos projektus realizēja Jūrmalas kultūras iestādes - Somijas dienas Jūrmalā, Starptautiskā mākslas akcija ar laivu apgleznošanu “Jūras līnija”, Starptautiskais amatierteātru festivāls “Skatuve Jūrmalā-2003”, populārās mūzikas koncerti Horna dārzā, Jauno grupu pop-rok mūzikas festivāls “Tu esi pamanīts”, Maizes svētki Kauguros u.c.

Veiksmīgi darbojās mākslinieka Jāņa Roņa porcelāna apgleznošanas darbnīca Majoru kultūras namā un radošās darbnīcas pasaku mājā “Undīne”.

2003.gada nogalē pirmo reizi Jūrmalas kultūras darbiniekiem tika veltīts pasākums „Gada balva kultūrā”, kurā dažādās nominācijās tika apbalvoti aktīvākie un radošākie dažādu kultūras nozaru pārstāvji. Jūrmalas Gada balva kultūrā tika piešķirta komponistam Rihardam Dubram.

2003.gadā kultūras un sporta nodaļa ieviesa vai atsāka vairākas kultūras tradīcijas, kas labvēlīgi ietekmēja kultūras vidi mūsu pilsētā. Vērienīgi organizētie masu pasākumi piesaistīja ne tikai jūrmalnieku, bet arī citu Latvijas pilsētu un ārzemju viesu uzmanību, palielinot pilsētas apmeklētāju skaitu.

2003.gadā Jūrmalā tika organizēti 234 sporta pasākumi,no tiem finansēts 101 par kopējo summu Ls 35 92,00.

Sadarbībā ar sabiedriskajām sporta organizācijām un attiecīgo sporta veidu federācijām tika organizēti dažādi sporta pasākumi un sacensības: Eiropas čempionāts ūdensmotosportā S-550 un JT-125 klasēs, ITF Latia Futures turnīrs tenisā, starptautiskas sacensības burāšanā, Baltijas valstu kausa izcīņas sacensības airēšanā, starptautiskais turnīrs pludmales handbolā ”Nemo”, starptautiskais mākslas vingrošanas festivāls ”Mazā-lielā grācija”, starptautiskās sacensības basketbolā ”Ilmāra Pirtnieka“ kausa izcīņā u.c.

Lielākie 2003.gada sporta pasākumi: Jūrmalas pilsētas “Velodiena” ar velobraucienu pa pludmali 12 km maršrutā Dubulti - Vaivari - Dubulti un jauno ceļu satiksmes drošības dalībnieku sacensībām; skolēnu sporta svētki "Olimpiskā diena", "Pirmais solis"; ielu basketbola turnīrs "Adidas 3:3"; pludmales futbola piecu posmu sacensības "Jūrmalas domes kauss 2003"; pludmales volejbola turnīrs trīs posmos ar finālu; pludmales skrējiens ”Bruņurupucis”; pilsētas tradicionālie pavasara un rudens vieglatlētikas krosi; realizēts projekts “Pepija” un “Pakaviņš” - cilvēkiem ar funkcionāliem kustību ierobežojumiem; rīkotas Baltijas valstu draudzības sacensības boksā, mākslas vingrošanas sacensības “Ziemassvētku brīnums”. Pavasarī un rudenī dažādās pilsētas vietās notika regulāras tautas orientēšanās sacensības un skrējienu seriāli “Dzintaru apļi” un “Priedaine –Babīte”, kā arī tradicionālais Jūrmalas pilsētas sporta sezonas noslēguma pasākums “Sporta laureāts”, kurā par sasniegumiem aizvadītajā sezonā tika godināti pilsētas sportisti.

Jūrmalas pilsētas sportisti piedalījās Pasaules čempionātā junioriem akadēmiskajā airēšanā, starptautiskajās sacensībās karatē Vācijā, Pasaules un Eiropas čempionātos kikboksā, starptautiskajās sacensībās dambretē Holandē un Francijā, Pasaules čempionātā jāšanas sporta iejādes disciplīnā Polijā, Krievijā un Igaunijā, starptautiskajās sacensībās futbolā jauniešiem Zviedrijā un Norvēģijā, izcīnot kausus, Eiropas čempionāta sacensību posmos ūdensmotosportā.

2003.gadā Jūrmalas pilsētā bija šādas sporta organizācijas:

• 35 sporta klubi;
• 7 skolu sporta klubi;
• 1 sporta skola;
• 1 peldēšanas skola.

Jūrmalas pilsētā strādā:

• 31 treneris;
• 43 sporta skolotāji.

Pašreiz Jūrmalas pilsētā darbojas šādi sporta objekti:

• 9 ārstnieciskās vingrošanas zāles;
• 8 trenažieru zāles;
• 5 sacensību prasībām atbilstošas sporta spēļu zāles;
• 11 peldbaseini, no kuriem 2 ir atbilstoši sacensību prasībām;
• 20 tenisa korti, no tiem 6 – slēgtie;
• 2 minigolfa laukumi;
• 1 jāšanas sporta manēža un laukums;
• 2 jahtklubi;
• 3 kompleksie skolu sporta laukumi;
• 1 airēšanas baseins;
• 1 ūdensslēpošanas bāze;
• 1 futbola laukums;
• 7 biljarda zāles.

Jūrmalas pilsētā izglītības sistēmā tiek realizētas 43 sporta izglītības programmas, no kurām 18 - interešu izglītībā, bet 25 ir skolu papildprogrammas.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2003.gadā tika būtiski nostiprināta, tās personālsastāvu divkāršojot un izmantojot arī jaunatvērto Kauguru nodaļu.

Pašvaldības policija pārskata periodā nodrošinājusi sabiedrisko kārtību 132 sporta, kultūras un izklaides pasākumos. Sabiedriskā kārtība nodrošināta februārī 1 pasākumā, martā – 5, maijā - 9, jūnijā - 26, jūlijā - 34, augustā – 30, septembrī – 15, oktobrī – 2 un decembrī - 10.

Pašvaldības policija organizējusi reidus: 2 par pasažieru pārvadāšanas noteikumu ievērošanas kontroli, 2 – kopā ar Majoru pamatskolas darbiniekiem par nepilngadīgo smēķēšanu sabiedriskās vietās, 1 – ar Pumpuru vidusskolas darbiniekiem par nepilngadīgo smēķēšanu sabiedriskās vietās, 3 – par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem pilsētā, 2 - par tabakas izstrādājumu tirdzniecību nepilngadīgajiem pilsētā, 1 – par nepilngadīgo smēķēšanu sabiedriskās vietās, 1 – par būvgružu izgāšanu pilsētā, 1 – par nepilngadīgo atrašanos spēļu zālēs, 48 – kopā ar suņu ķērājiem par dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu.

Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns tika izstrādāts laika periodā no 1993. līdz 1995.gadam un apstiprināts ar domes 1995.gada 27.jūlija lēmumu Nr.893.

2001.gada 24.oktobrī ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.630 “Par Jūrmalas Attīstības plāna (Ģenerālplāna) izvērtēšanas uzsākšanu” tika uzsākta spēkā esošā Jūrmalas Attīstības plāna izvērtēšana un izveidota darba grupa. Izvērtējums tika apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2003.gada 22.janvāra lēmumu Nr.27 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (Ģenerālplāna) 1995.gada redakcijas izvērtējumu”. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, 2003.gada 19.februārī ir pieņemts lēmums Nr.87 „Par darba grupu izveidošanu”, ar kuru tika uzsākta Jūrmalas Attīstības programma izstrāde un spēkā esošo Apbūves noteikumu grozījumu izstrāde.

2003.gada 11.jūnijā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.394 „Par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu (Būvnoteikumi) 1997.gada redakcijas grozījumu uzsākšanu” tika apstiprināts darba uzdevums un laika grafiks Apbūves noteikumu grozījumu izstrādei. Jūrmalas Attīstības programma tiek izstrādāta pasaules bankas finansētā projekta „Cities Alliance” ietvaros.

2003.gadā ir izstrādāti un ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem, pieņemot Saistošos noteikumus, apstiprināti:

• 2003.gada 8.janvārī apstiprināts detālais plānojums ”Kvartālam Jūrmalā, starp E.Birznieka-Upīša ielu, 13.līniju, 17.līniju un pludmali” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.1;
• 2003.gada 19.februārī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam “Jūrmalā, Turaidas ielā 73” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.5;
• 2003.gada 19.februārī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam “Jūrmalā, Skolotāju ielā 1” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.4;
• 2003.gada 28.maijā apstiprināts detālais plānojums “Jūrmalā, teritorijai starp Kāpu, Rožu, Zaru ielām un pludmali” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.7;
• 2003.gada 17.septembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam “Jūrmalā, Jūras ielā 58” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.10;
• 2003.gada 26.novembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabaliem “Jūrmalā, Jūras ielā 31 un Jūras ielā 33” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.14;
• 2003.gada 10.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam “Jūrmalā, Bulduru pr.107” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.16;
• 2003.gada 10.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam “Jūrmalā, 33.līnijā 2” un pieņemti Saistošie noteikumi Nr.15;

No nepieciešamajiem detālajiem plānojumiem 2003.gadā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem ir uzsākta detālo plānojumu izstrāde:

• 2003.gada 19.februārī ar lēmumu Nr.95 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai Jūrmalā, starp Kāpu ielas apbūvi, Dzimtenes ielu, Birzes ielu un pludmali;
• 2003.gada 22.janvārī ar lēmumu Nr.28 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 145;
• 2003.gada 22.janvārī ar lēmumu Nr.29 tika uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Rotas ielā 7;
• 2003.gada 5.februārī ar lēmumu Nr.67 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde teritorijai Jūrmalā, Magoņu ielā 2 un kāpu meža teritorijai starp Gundegas un Rožu ielām;
• 2003.gada 2.aprīlī ar lēmumu Nr.206 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabaliem Jūrmalā, Turaidas ielā 110 un J.Pliekšāna ielā 103;
• 2003.gada 2.aprīlī ar lēmumu Nr.205 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, zemesgabalam Bražciems 0701 un Bražciema palieņu pļavām no Lielupes tilta līdz Varkaļu kanālam;
• 2003.gada 5.martā ar lēmumu Nr.128 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabaliem Jūrmalā, Emīlijas ielā 13, Emīlijas ielā 15, Emīlijas ielā 17, Ķemeru ielā 16A un Ķemeru ielā 16B;
• 2003.gada 2.aprīlī ar lēmumu Nr.208 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabaliem Jūrmalā, Babītes ielā 15 un Babītes ielā 17;
• 2003.gada 2.aprīlī ar lēmumu Nr.207 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 149;
• 2003.gada 16.aprīlī ar lēmumu Nr.248 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Upes ielā 1A;
• 2003.gada 30.aprīlī ar lēmumu Nr.288 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabaliem Jūrmalā, Slokas ielā 67, 69A, 69B, un Salas ielā 2;
• 2003.gada 25.jūnijā ar lēmumu Nr.439 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Dārzkopības ielā 5;
• 2003.gada 20.augustā ar lēmumu Nr.608 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 95/97;
• 2003.gada 20.augustā ar lēmumu Nr.607 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Sloka 7119 un Sloka 7137;
• 2003.gada 3.septembrī ar lēmumu Nr.635 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Skrundas ielā 3;
• 2003.gada 15.oktobrī ar lēmumu Nr.725 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Kalsnavas ielā 2;
• 2003.gada 26.novembrī ar lēmumu Nr.796 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Edinburgas prospektā 27;

2002.gadā ir izstrādāti un apstiprināti, ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem pieņemot Saistošos noteikumus, šādi detālie plānojumi:

• 2002.gada 8.maijā apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Jūrmalā, Upes ielā 1 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.6;
• 2002.gada 9.oktobrī apstiprināts detālais plānojums sabiedriskajam centram Vaivaros un pieņemti saistošie noteikumi Nr.10;
• 2002.gada 6.novembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kaugurciems 1103 un tam pieguļošajai teritorijai un pieņemti saistošie noteikumi Nr.11;
• 2002.gada 4.decembrī apstiprināti grozījumi detālajam plānojumam Jūrmalā, Poruka prospektā 8 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.12;
• 2002.gada 18.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Jūrmalā, Baznīcas ielā 2 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.13;
• 2002.gada 18.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 111/113 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.14;
• 2002.gada 18.decembrī apstiprināts detālais plānojums zemesgabalam Jūrmalā, Slokas ielā 89 un pieņemti saistošie noteikumi Nr.15;

2002.gadā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem ir uzsākta šādu detālo plānojumu izstrāde:

• 2002.gada 16.janvārī ar lēmumu Nr.23 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai Bražuciemā starp Babītes ielu, Bražuciema ielu, dzelzceļu un Lielupi;
• 2002.gada 16.janvārī ar lēmumu Nr.26 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 131/133;
• 2002.gada 30.janvārī ar lēmumu Nr.61 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Zigfrīda Meierovica prospektu, Ērgļu, Jomas, Pūpolu ielām un pludmali;
• 2002.gada 27.martā ar lēmumu Nr.215 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde kvartālam Jūrmalā, starp Ernesta Birznieka-Upīša ielu, 13.līniju, 17.līniju un pludmali. Detālais plānojums apstiprināts 2003.gada 8.janvārī pieņemot saistošos noteikumus Nr.1;
• 2002.gada 27.martā ar lēmumu Nr.216 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Skolotāju ielā 1. Detālais plānojums apstiprināts 2003.gada 19.febrārī pieņemot saistošos noteikumus Nr.4.;
• 2002.gada 7.martā ar lēmumu Nr.293 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Asaru prospektā 59;
• 2002.gada 5.jūnijā ar lēmumu Nr.474 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Vikingu, Mastu un Bebru ielām un Lielupi;
• 2002.gada 3.jūlijā ar lēmumu Nr.568 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde “Par teritorijas attīstības koncepcijas izstrādāšanu Jūrmalā, slēgtās Slokas Celulozes un papīra fabrikas teritorijā”,
• 2002.gada 17.jūlijā ar lēmumu Nr.588 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Sloka 7110;
• 2002.gada 17.jūlijā ar lēmumu Nr.589 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Sloka 7122;
• 2002.gada 17.jūlijā ar lēmumu Nr.590 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Jūras ielā 31 un Jūras ielā 33;
• 2002.gada 31.jūlijā ar lēmumu Nr.611 ir uzsākta detālā plānojuma grozījumu izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Rotas ielā 21;
• 2002.gada 31.jūlijā ar lēmumu Nr.612 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Madonas ielu, Mālpils ielu, pludmali un esošo apbūvi Dzintaru prospektā;
• 2002.gada 28.augustā ar lēmumu Nr.667 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Piekrastes ielu, Olgas ielu un Alfrēda Kalniņa ielu;
• 2002.gada 28.augustā ar lēmumu Nr.668 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, 33.līnijā 2;
• 2002.gada 23.oktobrī ar lēmumu Nr.818 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Kļavu ielu, Slokas ielu apbūvi Rūdolfa Blaumaņa ielā un pludmali;
• 2002.gada 23.oktobra ar lēmumu Nr.819 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabaliem Jūrmalā, Bulduru prospektā 160, Bulduru prospektā 162, Meža prospektā 151 un Meža prospektā 153;
• 2002.gada 23.oktobra ar lēmumu Nr.820 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Jūras ielā 58;
• 2002.gada 6.novembrī ar lēmumu Nr.857 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Mellužu prospektu, Mežsargu ielu un Kāpu ielu;
• 2002.gada 6.novembrī ar lēmumu Nr.858 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai Dubultos starp Slokas ielu, apbūvi Liedaga ielā, Baznīcas ielu un pludmali. Ar 2003.gada 5.marta lēmumu Nr.129 ir izmainīta detālā plānojuma teritorija;
• 2002.gada 4.decembrī ar lēmumu Nr.940 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Iecavas ielā 4;
• 2002.gada 4.decembrī ar lēmumu Nr.941 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Bulduru prospektā 107;
• 2002.gada 4.decembrī ar lēmumu Nr.942 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Dārzkopības ielā 20;
• 2002.gada 4.decembrī ar lēmumu Nr.943 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde zemesgabalam Jūrmalā, Mellužu prospektā 19;
• 2002.gada 4.decembrī ar lēmumu Nr.944 ir uzsākta detālā plānojuma izstrāde Jūrmalā, teritorijai starp Parka ielu, Pils ielu, Zigfrīda Meierovica prospektu, Gončarova ielu un pludmali.

Jūrmalas pilsētas domes pašvaldības īpašuma pārvaldes pašvaldības īpašuma uzskaites nodaļa 2003.gadā ir strādājusi pie Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, tiesiskajā valdījumā un lietojumā esošo zemes platību precizēšanas.

Pēc Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta sagatavotās informācijas par pašvaldības īpašumiem Jūrmalas pilsētā uz 2004.gada 1.janvāri Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā ir 2 294 ha zemes ar kopējo vērtību 24 400 570 Ls, pašvaldības lietojumā ir 984,5 ha zemes.

Jūrmalas pilsētas domes bilancē uz 2004.gada 1.janvāri ir uzņemta pašvaldības īpašumā esošā zemes platība 355,4279 ha ar kopējo vērtību 12 616 176 Ls un pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošā zemes platība 1 356,0040 ha bez novērtējuma. Pašvaldības lietojumā esošā zeme domes bilancē nav uzņemta.

Pašvaldības īpašuma uzskaites nodaļa ir veikusi zemes platību analīzi pa lietošanas mērķu grupām, lai precizētu domes bilancē uzņemtās zemes platības atšķirību no Valsts zemes dienesta datiem.

Pašvaldības īpašumu sarakstā Valsts zemes dienesta datos ir iekļauti īpašumi ar lietošanas mērķi – inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti, kuri ir pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” un pašvaldības SIA “Jūrmalas ūdens” bilancē, tātad nevar būt domes bilancē. Īpašumiem ar lietošanas mērķi – vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve un arī daudzdzīvokļu māju apbūve - dzīvokļu privatizācijas procesā dzīvokļu īpašnieki ir jau privatizējuši zemes domātās daļas, bet nav iereģistrējuši tās zemesgrāmatā, tāpēc tā ir uzskaitīta kā pašvaldības zeme, bet no domes bilances šie īpašumi ir jau izslēgti.

Līdzīgas problēmas ir arī pašvaldības tiesisko valdījumu sarakstā. Pēc Valsts zemes dienesta metodikas pašvaldības tiesisko valdījumu sarakstā ir ietverti arī Rīgas domes valdījumā esošie īpašumi Jūrmalas pilsētā, kuri nevar būt uzņemti Jūrmalas pilsētas domes bilancē. Tiesiskajā valdījumā esošie pašvaldības īpašumi nav novērtēti, tie ir uzņemti domes zembilancē bez novērtējuma.

Pie pašvaldības īpašumu un tiesisko valdījumu uzskaites precizēšanas ir jāturpina strādāt arī 2004.gadā, lai sasniegtu rezultātu, ka visi pašvaldības īpašumi tiktu uzņemti domes bilancē un tiktu novērtēti.

Pārskats par pašvaldības zemes bilanci sniegts tabulā:

Pašvaldības uzdevums ir organizēt pašvaldības finanšu sistēmu ar tās būtisko sastāvdaļu - pašvaldības budžetu.

2003.gada pašvaldības budžets salīdzinājumā ar 2002.gadu ir pieaudzis, un tas ilustrē iepriekšējos gados aizsāktās pozitīvās tendences pilsētas ekonomiskajā attīstībā. Jau uzsākot darbu pie 2003.gada budžeta, tika norādīts, ka svarīgs ekonomiskās stabilitātes rādītājs ir ilglaicīga finanšu resursu plānošana.

2003.gada 5.martā ir pieņemti noteikumi Nr.2 ”Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2002.gada budžeta izpildes un 2003.gada budžeta apstiprināšanu”.

2003.gada 30.decembrī ir pieņemti noteikumi Nr.17 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2004.gada budžeta apstiprināšanu”.

Kopumā ieņēmumi 2003.gadā tika pārpildīti par Ls 688 586 jeb 104,5%, t.sk., pamatbudžeta pārpilde ir Ls 742 180.

Pašvaldības konsolidētais budžets 2004.gadā plānots 19 939 259 Ls apjomā jeb 115,2% no gaidāmās izpildes.

Pašvaldības saistību apjoms 2003.gadā faktiski bija Ls 1 046 482 jeb 10,3% no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

Ieņēmumi

Jūrmalas kopējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2003.gadā bija Ls 12 056 945 jeb salīdzinājumā ar plānu 106,5%, t.sk., nodokļu ieņēmumi tiek iekasēti Ls 9 895 993 jeb ieņēmumu plāns tika izpildīts par 107,1%, bet nenodokļu ieņēmumi – Ls 2 163 952 jeb 104,1%. Salīdzinājumā ar 2002.gadu nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par Ls 1 796 304 jeb 22,2%, bet nenodokļu ieņēmumi palielinājušies par Ls 1 227 917 jeb 31,2%.

Viens no galvenajiem Valsts uzdevumiem nodokļu politikas jomā bija tā administrēšanas uzlabošana, kā rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokli Jūrmalas pilsēta 2003.gadā saņēma virs plāna Ls 653 133 apmērā.

Pašreiz spēkā esošā likumdošana visumā nesekmē attīstīt pilsētā ražošanu, jo vienīgi iedzīvotāju ienākumu nodoklis 71,6% apmērā tiek ieskaitīts pēc maksātāja dzīvesvietas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt ietekmē darba samaksa, deklarēto nodarbināto iedzīvotāju skaits, kā arī ar nodokli neapliekamā minimuma apmērs.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma temps Jūrmalas pilsētai iepriekšējos gados bija stabils un augsts.

2004.gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis prognozēts 8 303 122 Ls jeb pieaugums 7,2%.

Nekustamā īpašuma nodokļa plāns 2003.gadā pārpildīts par Ls 3 069, t.sk. pārskata gada nekustamā īpašuma nodoklis par zemi kopumā neizpildīts par Ls 113 699. Nekustamā īpašuma nodokli par zemi Jūrmalas pilsētā maksā 13 347 maksātāji, no tiem atvieglojumus saņēma 1 680 par kopējo summu Ls 129 576. Ņemot vērā ļoti augsto kadastrālo zemes vērtību un iedzīvotāju zemo maksātspēju, pašvaldība ir spiesta piešķirt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim par zemi, līdz ar to jau gada sākumā ir skaidrs, ka no augšās noteiktā nodokļa prognoze netiks izpildīta.

Plānojams, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (ieskaitot nodokļa parāda maksājumus) 2004.gadā būs 1 925 712 Ls jeb 91,6% pret izpildi 2003.gadā.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par zemi skaits 2003.gada 1.decembrī bija 14 329, platība, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, 33 866 496 m², zemes kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina nodokli – 116,4 milj.Ls.

Nodokļa parāda piedziņas rezultātā pēdējo divu gadu laikā kopējā parāda summa ir samazinājusies vairāk nekā trīs reizes. 2003.gadu 15.decembrī kopējā šī nodokļa parāda summa bija 217,0 tūkst.Ls, t.sk. pamatparāds – 152,6 tūkst.Ls. No šīs summas maksātnespējīgo uzņēmumu kopējais parāds – 52,7 tūkst.Ls.

Nekustāmā īpašuma nodokli par ēkām un būvēm maksā 479 juridiskas un fiziskas personas. Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm pārpildīts par Ls 116 768, jo 2003.gadā pašvaldības darbinieki veica intensīvu darbu ar parādniekiem un papildus savā budžetā iekasēja Ls 77 045.

2004.gada nodokļa prognoze plānota 334 160 Ls jeb 108,3% salīdzinājumā ar 2003.gada plānu.

Kopējā šī nodokļa parāda summa 2003.gada 1.decembrī bija 112,70 tūkst.Ls, t.sk. maksātnespējīgo uzņēmumu, organizāciju parāds - 70,26 tūkst.Ls, (a/s “Jūraslīcis” – 63,85 tūkst.Ls).

Ieņēmumi no uzņēmējdarbības īpašuma netika izpildīti par Ls 8 707, jo pašvaldība pirms termiņa atmaksāja aizņēmumus, kādēļ samazinājās apmaksājamā summa.

Valsts (pašvaldību) nodevas un maksājumi izpildīti par Ls 78 500 jeb par 4,6%,

t.sk. pašvaldību nodevu pārpilde ir Ls 97 251, pārpildi galvenokārt veidoja caurlaižu nodeva - Ls 68 665 apmērā, pārējo pārpildi veidoja zemes noma Ls 6 029 un ieņēmumi no būvatļaujas

Ls 20 792.

2003.gada ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem nav izpildīti par Ls 17 611. Kultūras iestādēs ir samazinājies apmeklētāju skaits, izglītības iestādēs ir samazinājies pulciņu skaits, kā arī nav tikušas izīrētas telpas plānotajā apjomā; autoapmācību apguva krietni mazāks skaits kursantu; vecāki nav norēķinājušies par bērnu ēdināšanu.

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu daļas neizpilde bija Ls 231 022 jeb 98,5%.