Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programma ir daļa no pašvaldības dzīvokļu politikas, kas ir definēta ar Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 27. jūlija sēdes lēmumu Nr.893 pieņemtajā Jūrmalas attīstības plānā (ģenerālplānā) un ar 2004.gada 31. maija sēdes lēmumu Nr.201. izstrādātajos Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu grozījumos.

Saskaņā ar Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu), pilsētas attīstības mērķis mājokļu jomā tika definēts kā: „nodrošināt pilsētas iedzīvotājus un viņu ģimenes ar atbilstošu mājokli sakārtotā, veselīgā un drošā dzīves vidē” Šis plāns paredz:

Realizēt pasākumus mājokļa sakārtošanai un attīstībai, t.sk.:

o nepieļaut nesaskaņotu dzīvojamā fonda samazināšanu;

o Nepieļaut ekspansīvu jaunu dzīvojamo rajonu veidošanu un esošo intensifikāciju vietās, kur saglabājušās priežu audzes, ja to neparedz teritorijas plānojumi.

o Virzīt un atbalstīt jaunu celtniecību pilsētas urbanizētajās un nepabeigtās būvniecības teritorijās..

Plānā ir paredzēts, ka pasākumi dzīvojamās vides kvalitātes sakārtošanai, atjaunošanai un uzlabošanai ir atšķirīgi katram rajonam, atkarībā no apbūves rakstura, celšanas laika, labiekārtojuma līmeņa, un jārisina kopā ar iedzīvotājiem, izstrādājot atsevišķas programmas un projektus. Saskaņā ar Jūrmalas attīstības plāna 1995.gada redakcijas izvērtējumu, pašvaldības mērķi atsevišķās mājokļu jomas sadaļās ir:

Ēku uzturēšana

· īstenot tādu darbību, kas sedz namīpašuma uzturēšanas izdevumus un nodrošina rentabilitāti, no ieguldītā kapitāla regulētu ienesi mājokļu turpmākai attīstībai.

Ēku konstruktīvie risinājumi

· Paaugstināt enerģiju taupošo konstruktīvo risinājumu īpatsvaru rekonstruējot ēkas, t.sk. veicot ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu un ieviešot enerģiju taupošus būvveidus jaunbūvēs.

Mājokļu vide

· Paaugstināt humanizētas vides īpatsvaru, rekonstruējot esošos apbūves kompleksus.

Sociālie mājokļi

· Radīt iespēju ikviena cilvēka dalībai sava mājokļa izvēlē un veidošanā, atbilstoši Latvijā pastāvošajam dzīves līmenim un mājokļa standartam, vienlaicīgi veidojot sociālos (sociālā pabalsta) dzīvokļus maznodrošinātām un sociāli mazaizsargātām ģimenēm (personām).

Mājokļu attīstības veicināšana

· Radīt labvēlīgus apstākļus fiziskām un juridiskām personām mājokļu Celtniecība un iegādei

Līdzšinējā periodā ir sekmīgi realizēta daļa no Jūrmalas attīstības plānā paredzētajiem uzdevumiem:

· Strauji ir palielinājies ģimenes māju būvniecības apjoms.

· Lai gan pēdējos gados Jūrmalā ekspluatācijā ir nodotas 18 jaunuzceltas, kā arī pabeigtas iepriekšējos gados iesāktas daudzdzīvokļu mājas, kā rezultātā 2003. – 2005.gadā Jūrmalas dzīvojamais fonds ir palielinājies par 618 jaunuzceltiem dzīvokļiem un arvien plašāk privātās būvniecības firmas pievēršas daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecībai, tomēr praktiski visi šie dzīvokļi ir paredzēti turīgākajiem sabiedrības slāņiem un nedod jūtamu uzlabojumu Jūrmalas mājokļu programmas risināšanai.

· 2004.gadā ir uzsākta Jūrmalas pašvaldības dzīvojamais fonda papildināšana ar jaunuzceltiem labiekārtotiem dzīvokļiem - ekspluatācijā ir nodota rekonstruēta 120 dzīvokļu dzīvojamā māja Nometņu ielā 2a, t.sk. 66 īres dzīvokļi un 54 sociālie dzīvokļi

· Esošā dzīvojamā fonda renovācijai, apsaimniekošanai, kā arī Jūrmalas pašvaldības pasūtītāja funkciju nodrošināšanai Jūrmalas domes normatīvajos aktos noteiktajiem projektiem, kas saistīti ar mājokļu, kā arī citu Jūrmalas domes noteiktu objektu iegādes organizēšanu, projektēšanu, būvniecību, atjaunošanu un kapitālo remontu, atjaunoto un jaunuzcelto māju apsaimniekošanu, ir izveidotas pašvaldības uzņēmumi SIA „Jūrmalas namsaimnieks” un SIA "Jūrmalas attīstības projekti”.

Galvenokārt Jūrmalas attīstības plānā paredzētos pasākumus mājokļu jomā izpildi ir kavējis tas, ka Latvijā līdz šim nebija izstrādāta valsts stratēģija mājokļu jomā, bet saskaņā ar likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” iedzīvotāju mājokļu jautājums nodots pašvaldību kompetencē. Tajā pašā laikā arī Jūrmalas pilsēta līdz šim nav izstrādājusi savu mājokļu politiku un palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā ierobežo ar sociālās palīdzības pasākumiem, kuru sniegšana ir Labklājības pārvaldes kompetencē.

Jūrmalā 2005.gadā bija 534 mājsaimniecību, kas atbilst Jūrmalas domes 2005.gada 26. janvāra noteikumos Nr.3 "Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem" definētajiem pretendentu uz šiem pabalstiem kritērijiem. Liela daļa no tām ir maznodrošinātās personas, kas šobrīd ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Kopš denacionalizācijas sākuma laika periodā no 1989.gada līdz 2003.gada 01. jūlijam ir denacionalizēti 1592 namīpašumi, kuros uz denacionalizācijas brīdi dzīvoja 1625 ģimenes. Vairākumam denacionalizēto māju tehniskais stāvoklis nosaka kapitālā remonta nepieciešamību. Lai varētu veikt kapitālo remontu, dzīvokļi ir jāatbrīvo. Atjaunoto dzīvokļu īres maksa vairs neļauj līdzšinējiem īrniekiem slēgt jaunus līgumus. Tādēļ ir jāizstrādā atbalsta programma arī šādām ģimenēm, piemērojot dažādu atbalsta politiku, kas bez sociālo pabalstu piešķiršanas ietvertu arī dzīvokļa nodrošināšanu ar ,,pieņemamu" īres un komunālo pakalpojumu maksu.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Jūrmalā uz 01.09.2005. pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājamu risināšanā ir reģistrētas 479 personas (ģimenes), tajā skaitā 107 maznodrošinātas ģimenes, kas pretendē uz dzīvokļu saņemšanu pirmajā kārtā un 36 personas (ģimenes) reģistrētas domes Labklājības pārvaldē kā pretendenti uz dzīvojamām telpām sociālajās mājās.

Secinājums: pilsēta šobrīd nespēj pietiekoši apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc pieejamiem mājokļiem. Iemesls ir nepietiekamā pašvaldības vajadzībām paredzēto un sabiedrības vidusslānim pieejamu mājokļu celtniecība un attiecīgas Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas trūkums.

Izstrādātā Jūrmalas mājokļu attīstības programma balstīta uz veikto šīsdienas dzīvokļu vajadzības aprēķinu, uz dzīvokļu celtniecības apmēru, nekustāmā īpašuma tirgus analīzi un tuvāko gadu prognozi. Programma ir izstrādāta 5 gadu periodam no 2005. līdz 2010.gadam.

Apstiprinot programmu, ir jāpabeidz arī uzsāktās Jūrmalas pilsētas attīstības programmas izstrādi.

2. Pašreizējais stāvoklis pašvaldības mājokļu celtniecības jomā

Viens no pašvaldības uzdevumiem ir izveidot un uzturēt pašvaldības dzīvojamo fondu un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Šobrīd Jūrmalas pilsētas pašvaldība pilnībā nespēj veikt šo uzdevumu, kam ir sekojošie iemesli:

2004.gadā pašvaldības īpašumā atradās 1469 dzīvokļi, kas ir tikai 14% no kopējā mājokļu skaita Jūrmalas pilsētā, t.sk.:

Izīrēti pašvaldības īpašumā esoši dzīvokļi*	1268
Sociālie dzīvokļi	133
Istabas dienesta viesnīcas plānojuma mājās	68
Kopā:	1469

*Līdz valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanai, pašvaldības īpašumā ir arī dzīvokļi, kas nav privatizēti. Dzīvokļu pārvaldes rīcībā nav informācijas par to, cik dzīvokļu paliks pašvaldības īpašumā pēc privatizācijas procesa pabeigšanas.

Jūrmalas pašvaldības dzīvojamais fonds kopš 2002.gada ir papildināts tikai ar 120 jaunuzceltiem labiekārtotiem dzīvokļiem – 2004.gadā ekspluatācijā ir nodota rekonstruēta dzīvojamā māja Nometņu ielā 2a, t.sk. 66 īres dzīvokļi un 54 sociālie dzīvokļi.
Tipveida dzīvokļu pārdošanas cenas Jūrmalas pilsētā ir kāpušas straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi, kas neļauj tiem apmierināt savas mājokļu vajadzības.
Lai gan Jūrmalā pēdējos gados jaunu dzīvokļu celtniecība vidēji ir 155 dzīvokļi, kas visumā atbilst esošā dzīvojamā fonda atjaunošanai nepieciešamajam dzīvokļu celtniecības tempam (2-4 dzīvokļi uz 1000 iedzīvotājiem gadā), praktiski visi šie dzīvokļi ir paredzēti turīgākajiem sabiedrības slāņiem un nedod jūtamu uzlabojumu Jūrmalas mājokļu programmas risināšanai, jo jaunuzcelto mājokļu cenas nav pieejamas vairumam Jūrmalas iedzīvotāju.
Par iemeslu jaunuzcelto mājokļu dārdzībai ir augstās zemes cenas Jūrmalas pilsētā, kas neveicina vidusslānim pieejamu mājokļu celtniecību.
Lielākā daļa iepriekšējos gados celtā dzīvojamā fonda ir morāli un fiziski novecojuši, šobrīd ir sasniegti samērā niecīgi rezultāti dzīvojamo namu renovācijā. To kavē iedzīvotāju motivācijas trūkums, kredītu dārdzība, trūkumi normatīvajos aktos un pieejamu renovācijas programmu trūkums.
Tā kā vairums dzīvojamo telpu ir privātīpašumā (no kopējā dzīvojamo māju skaita Jūrmalas pilsētā (974) šobrīd privatizācijai ir nodotas 955 mājas jeb 98% un privatizēto dzīvokļu skaits ir 11 210 jeb 88%), ir nepieciešams pašiem iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par mājas renovāciju, kas ne vienmēr ir iespējams.
Jūrmalas attīstības plānā (ģenerālplāns) ir paredzētas procentuāli nelielas teritorijas, kas ir domātas daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūves vajadzībām, bet mazstāvu daudzdzīvokļu apbūve neļauj pietiekoši ātri un efektīvi atrisināt mājokļu vajadzības.

Secinājums: pieejamu mājokļu vajadzība Jūrmalas pilsētā būtiski pārsniedz pašreizējos mājokļu celtniecības apjomus.

3. Mājokļu nepieciešamības analīze

Līdz šim Jūrmalas pilsēta nav izstrādājusi savu mājokļu politiku, un palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā ierobežo ar sociālās palīdzības pasākumiem, kuru sniegšana ir Labklājības pārvaldes kompetencē.

Likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz, ka pašvaldība sniedz maznodrošinātu iedzīvotājiem šādu palīdzību:

1) pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšana;

2) sociālā dzīvokļa izīrēšana;

3) nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

4) palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

5) pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (dzīvokļa pabalsts);

6) vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

7) vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana;

8) dzīvojamās telpas remonts;

9 ) palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.

Saskaņā ar Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes sniegto informāciju 2004.gadā dzīvokļu pabalstu Jūrmalā saņēmušas 682 maznodrošinātas ģimenes. Paaugstinoties īres maksas maksimālajam apmēram, prognozējams, ka vienlaikus palielināsies arī to ģimeņu skaits, kam nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, t.sk. pašvaldības īres dzīvokļu rindā uz dzīvojamo platību pretendējošo ģimeņu skaits.

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” izpildei pašvaldība veic ģimeņu, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājamu risināšanā, reģistrāciju.

Šobrīd Jūrmalā pašvaldības palīdzības saņemšanai atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk - likuma) un saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 23. februāra Saistošajiem noteikumiem Nr. 6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" prasībām personas, kuras pretendē uz palīdzības saņemšanu, tiek reģistrētas pirmās kārtas un vispārējas kārtas reģistros.

Kopējais uzskaitē reģistrēto ģimeņu skaits uz pašvaldības uzskaitē uz 2005.gada 1. septembri dzīvokļu jautājumu risināšanā reģistrētas 479 personas (ģimenes), tajā skaitā 107 maznodrošinātas ģimenes, kas pretendē uz dzīvokļu saņemšanu pirmajā kārtā, 4 ģimenes no denacionalizētajiem namīpašumiem, kuras gada laikā jānodrošina ar citu līdzvērtīgu dzīvojamo platību, 56 personas (ģimenes) otrajā grupā, kuras jānodrošina kā personas (ģimenes) dzīvojošas denacionalizētajos namīpašumos, 36 personas (ģimenes) reģistrētas domes Labklājības pārvaldē sociālās dzīvojamās platības nodrošināšanai un 276 personas (ģimenes) reģistrētas trešajā grupā, kuras jānodrošina ar dzīvojamo platību vispārējā kārtībā.

Grafiks 1. Ģimeņu, kuras tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumā skaits un to izmaiņas 2002.–2005.gadā *

Secinājums: ģimeņu skaits, kuras tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumā, un uz kuru vajadzību apmierināšanu ir orientēta izstrādātā programma, skaits pēdējo 3 gadu periodā ir pieaudzis par 24%. Tajā pašā laikā, no kopējā reģistrēto ģimeņu skaita 60% jeb 290 ģimenes palīdzībai dzīvokļa jautājamu risināšanā ir reģistrētas pirms 2000.gada.

Saskaņā ar likuma prasībām, pašvaldībai vispirms ar dzīvojamām telpām jānodrošina personas, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai pirmām kārtām. Pirmās kārtas reģistros iekļauto pretendentu struktūru var raksturot šādi:

35 bāreņi un bērni bez vecāku gādības,
62 personas pēc ieslodzījuma,
9 ģimenes, kas saskaņā ar tiesas spriedumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas,
1 maznodrošināta ģimene no denacionalizēta īpašuma;
56 personas (ģimenes) otrajā grupā, kuras jānodrošina kā personas (ģimenes) dzīvojošas denacionalizētajos namīpašumos

Vairums no šajos pirmās kārtas reģistros iekļautajām ģimenēm spēj īrēt tikai dzīvojamās telpas ar zemu labiekārtojuma pakāpi un zemu īres maksu (par parādiem iztiesātās personas, bāreņi, sodu izcietušās personas). Tomēr tā kā Jūrmalas pašvaldības īpašumā ir tikai labiekārtoti dzīvokļi un dzīvokļu bez ērtībām celtniecība saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 211 – 98 “Daudzstāvu dzīvokļu dzīvojamie nami” vairs netiek paredzēta, ir sagaidāms, ka daļa no dzīvokļu īres un komunālo maksājumu izdevumu summas būs jāsedz no pašvaldības sociālās palīdzības līdzekļiem.

Tā kā jaunuzcelto mājokļu apsaimniekošanas maksājumi (īres maksā iekļauto ēku amortizācijas maksājumu dēļ) vidēji ir augstāki, nekā otrreizējā dzīvojamā fondā, pašvaldībai būtu jāparedz īres fonda veidošanu no jau iepriekšējos gados uzceltajās mājās esošajiem dzīvokļiem.

Grafiks 2. Ģimeņu un citu personu, kas pretendē uz dzīvokļu saņemšanu pirmajā kārtā struktūra

Secinājums: šo ģimeņu ienākumi ir nepietiekami, lai tās varētu atļauties iegādāties dzīvokli par kredīta līdzekļiem, un tādēļ pašvaldībai tās ir jānodrošina ar pašvaldībai piederošu izīrējamo platību.

Lai atrisinātu pirmās kārtas reģistros uzskaitīto ģimeņu dzīvokļa jautājumu, šobrīd ir nepieciešami sekojoši dzīvokļi:

· 97 vienistabas dzīvokļi,

· 66 divistabu un trīsistabu dzīvokļi.

Kopējais uzskaitē reģistrēto jūrmalnieku mājokļa jautājuma risināšanai pirmām kārtām nepieciešamais dzīvokļu skaits ir 163, kas vairāk, kā 3 reizes pārsniedz iepriekšējo gadu vidējo Jūrmalas domes piešķirto dzīvokļu skaitu.

Jāatzīmē, pēdējā pusgada laikā, kad pamatojoties uz Jūrmalas domes saistošajiem noteikumiem, ir paplašināts to maznodrošināto ģimeņu loks, kuras dzīvo denacionalizētās mājās un ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri, ievērojami ir pieaudzis uzskaitē reģistrēto ģimeņu skaits. Patlaban no uzskaitē vispār reģistrētām ģimenēm 56 dzīvo denacionalizētās mājās. Ir paredzams, ka tuvākajos gados dzīvokļu rinda varētu papildināties vēl ar apmēram 1000 maznodrošinātu ģimeņu no denacionalizētajām mājām, kurām varētu rasties problēmas ar dzīvojamās telpas īri (pašreizējā tendence ir, ka mēnesī uzskaitē stājas vidēji 15 šādu ģimeņu).

Vēl uz 01.09.2005. uz dzīvojamās telpas īri sociālajās dzīvojamās mājās ir reģistrētas 36 maznodrošinātas personas, kuras ar dzīvojamo telpu ir jānodrošina pirmām kārtām. Šai grupai ir tendence strauji pieaugt. Šajā grupā reģistrētie galvenokārt ir vientuļi pensionāri un invalīdi, kuriem tiks izīrēti vienistabas dzīvokļi.

Secinājums: pēdējos gados ir būtiski pieaudzis pretendentu uz sociālajām mājām skaits, kas šobrīd veido 18% no visu pirmās kārtas reģistros iekļauto ģimeņu skaita.

Palīdzības saņemšanai vispārējā (trešajā) grupā reģistrētās personas nav maznodrošinātas, līdz ar to ir gatavas maksāt paaugstinātu īres maksu vai piedalīties dzīvokļa īpašuma izpirkšanā, atmaksājot kredītus.

Šajā grupā uz 01.09.2005. ir reģistrētas 276 ģimenes, kā personas, kuras ir jānodrošina ar dzīvojamo platību vispārējā kārtībā.

Vēl šai grupai pieskaitāmas personas, kuras pretendē uz dienesta dzīvojamās platības iegūšanu, kā arī speciālisti (skolotāji, ārsti, sociālie darbinieki u.tt.), kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir būtiska pašvaldības funkciju veikšanai.

Straujais dzīvokļu rindas pieaugums tiek samazināts katru gadu apmierinot pieprasījumu pēc mājokļiem vidēji 57 ģimenēm:

Gads	2002	2003	2004	Vidēji
Pašvaldības piešķirto dzīvokļu skaits	96	46	30	57
t.sk. sociālās dzīvojamās mājās	10	16	7	11

Tomēr pašreizējās pašvaldības iespējas nespēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc mājokļiem un būtiski samazināt dzīvokļu rindas pieauguma tendences.

Secinājums: Jūrmalas pašvaldības teritorijā pieprasījums palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā ievērojami pārsniedz pašvaldības iespējas nodrošināt ar dzīvojamo telpu visas ģimenes, kuras atbilstoši likumam ,,Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" var pretendēt uz palīdzības saņemšanu. Tādēļ šodienas situācijā ir nepieciešams, lai pilsēta būtiski palielinātu pašvaldības īres mājokļu celtniecību, panākot stāvokli, kad pilsētā nebūs liela dzīvesvietu deficīta, tam paredzot atbilstošu finansējumu.

4. Programmas mērķi

Jūrmalas mājokļu vajadzību vispārināti var iedalīt divās daļās:

· Pašvaldības īres un sociālās dzīvojamās telpu vajadzība, kas izriet no likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” prasībām, kuras risinājums ir plānveida pašvaldības īres dzīvojamā fonda izveide vai nu jaunuzceltu mājokļu, vai arī pašvaldības vajadzībām iegādātu dzīvokļu jau esošajās dzīvojamajās mājās veidā;

· Pašvaldības iedzīvotāju pirktspējai atbilstošu mājokļu celtniecība;

Tādejādi Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas mērķis ir līdz 2010.gadam nodrošināt vismaz 500 ģimenes, kurām ir vajadzīga palīdzība mājokļu jautājuma risināšanā, ar pieejamiem, labiekārtotiem un mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem.

Lai realizētu šo mērķi, galvenais uzdevums 2006.–2011.gados ir nodrošināt vismaz 500 jaunu dzīvesvietu celtniecību Jūrmalas pilsētā, katru gadu nododot ekspluatācijā vismaz 100 dzīvokļus, kas samazinātu dzīvesvietu deficītu kopumā. Tajā pašā laikā programmas īstenošana nav iespējama bez valsts atbalsta tās realizācijā. Tas pirmkārt attiecas uz ģimenēm, kuras šobrīd dzīvo denacionalizētajās mājās un var pretendēt uz pašvaldības palīdzības saņemšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros. Tādējādi programmā ir paredzēti šādi Ministru kabineta 2005.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.237 „Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai” paredzētie valsts atbalsta mehānismi:

Valsts mērķdotācijas pašvaldību dzīvojamā fonda (sociālo māju, dzīvokļu) izveidei ģimenēm ar zemiem ienākumiem un atsevišķām iedzīvotāju grupām (vientuļiem pensionāriem, 1., 2.grupas invalīdiem) – 30% apmērā no būvniecības izmaksām.
Valsts līdzfinansējums 20% apmērā no jaunu mājokļu kopējām būvniecības izmaksām (kas nepārsniedz 300 Ls/m2) kopā ar komercsabiedrībām veiktajai īres namu būvniecībai, kas nodrošinātu denacionalizēto namu īrniekiem iespēju lietot dzīvojamo telpu, maksājot mazāku īres maksu.
Mērķdotācijas atsevišķu dzīvokļu iegādei 30% apmērā no iegādes vērtības, bet ne vairāk kā piecus tūkstošus latu.

Vēl viens būtisks aspekts ir, ka vairums no pirmās kārtas reģistros iekļautajām ģimenēm spēj īrēt tikai dzīvojamās telpas ar zemu labiekārtojuma pakāpi un zemu īres maksu (par parādiem iztiesātās personas, bāreņi, sodu izcietušās personas), kurām būtu jāparedz īres fonda veidošanu no jau iepriekšējos gados uzceltajās mājās esošajiem dzīvokļiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mājokļu programmas ietvaros jaunceļamo dzīvokļu struktūra ir plānota šāda:

– 10%, jeb aptuveni 50 dzīvokļu dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās;

– 40%, jeb aptuveni 200 dzīvokļi, kurus paredzēts izīrēt likumā ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajām ģimenēm, t.sk. pašreizējiem denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī personām, kuras pretendē uz dienesta dzīvojamās platības iegūšanu, kā arī speciālistiem (skolotāji, ārsti, sociālie darbinieki u.tt.), kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir būtiska pašvaldības funkciju veikšanai;

– 50%, jeb 250 dzīvokļi no otrreizējā dzīvojamā fonda, kas ir iegādāti par no daļas jaunuzcelto dzīvokļu pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un kas turpmāk tiek izmantots kā pašvaldības īres dzīvokļu fonds.

5. Jaunceļamo dzīvesvietu struktūra un standarti.

Jaunceļamo dzīvesvietu struktūra izriet tieši no pašvaldības mājokļu un dzīvojamā fonda nepieciešamības, kur atsevišķi tika analizēts to ģimeņu lielums, kas pretendē uz pašvaldības dzīvojamo telpu. Saskaņā ar Jūrmalas domes Dzīvokļu pārvaldes sniegto informāciju, uz 01.09.2005. reģistrēto personu un maznodrošināto ģimeņu, kas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumā, vairāk kā 70% no palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā reģistrētajām ģimenēm pretendē uz 1-2 istabu dzīvokļiem, bet praktiski nav neviena pretendenta uz 4 un vairāk istabu dzīvokļiem. Tādejādi var pieņemt, ka mājokļu programmas rezultātā jaunceļamo dzīvokļu struktūru veidos 33% – 1-istabas; 33% – 2-istabas un 33% - 3-istabas dzīvokļi.

Iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ pašvaldībās joprojām ir augsts pieprasījums pēc daļēji labiekārtotiem dzīvokļiem t.sk. dzīvokļiem ar malkas apkuri un tādiem, kuros kopējais īres un komunālo pakalpojumu maksājuma apmērs ir zems, bet, kuru celtniecība, saskaņā ar LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami", vairs netiek paredzēta.

Izstrādājot Jūrmalas pašvaldības mājokļu celtniecības programmu 2006.–2011.gadam vērā ir ņemtas būvnormatīva LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" prasības un tajos paredzētos normatīvus.

Šis būvnormatīvs nosaka minimālās prasības jaunceļamo dzīvokļu funkcionālajam plānojumam un platībām, t.i. dzīvokli vienai ģimenei projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu:

· dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;

· dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskās telpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var būt garderobes telpa, telpa veļas mazgāšanai, telpa saimniecības darbiem, pieliekamais, saimniecības noliktava. Vēlams paredzēt iespēju iebūvēt skapjus.

· Ja dzīvoklis paredzēts vienam cilvēkam, tā platība nedrīkst būt mazāka par 30 m² un istaba dzīvoklī nedrīkst būt mazāka par 12 m², bet virtuve - par 8 m².

· Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Trīs un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitārie mezgli projektējami guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.

· Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kas nodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošības klasi.

Mājokļa faktisko atbilstību standartam nosaka tā apdzīvotība, t.i. telpu/platības daudzums, kas ir noteikta lieluma mājsaimniecības rīcībā. Lai gan vēlamajam mājokļu nodrošinājumam perspektīvā ir jāatbilst ES valstīs pieņemtajam standartam - katras mājsaimniecības rīcībā ir atsevišķs ar mūsdienu labierīcībām apgādāts mājoklis, kurā dzīvojamo telpu skaits ir par vienu telpu lielāks nekā personu skaits mājsaimniecībā, tomēr tuvākajā 12 gadu periodā par pieņemamu tiek atzīts un Mājokļu celtniecības programmā ir paredzēts šāds mājokļa standarts:

Jaunceļamo mājokļu istabu skaits ir atbilstošs to apdzīvojošo mājsaimniecību personu skaitam mājsaimniecībā vai kuros būs par vienu istabu vairāk nekā personu mājsaimniecībā skaits.

Tādejādi kopējā mājokļu programmas rezultātā jaunceļamo dzīvokļu neto platība (ar vidējo dzīvokļa platību 60 m²) ir 30 000 m².

6. Mājokļu celtniecības rajoni un atrašanās vietas principi

Lai īstenotu šajā mājokļu programmā paredzētos celtniecības apjomus – 5 gados veiktu 500 jaunu dzīvokļu celtniecību, atkarībā no pilsētas attīstības plānā noteiktā zemes izmantošanas veida (zonējuma), ir nepieciešamas sekojošās platības:

Zemes izmantošanas veids (zonējums)	Pieļauj. stāvu skaits	Pieļauj. apbūves blīvums	Min. brīvā teritorija	Nepiecieš. zemes platība, m2/gadā	Nepiecieš. zemes platība, m2 programmas realizācijai
DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (DzD)	5-12	30%	30%	2768	13841
MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (DzM)	4	30%	30%	5882	29412
JAUKTAS DARĪJUMU, ATPŪTAS UN DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (J)	4	30%	30%	5882	29412

Pēc Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta sagatavotās informācijas par pašvaldības īpašumiem Jūrmalas pilsētā uz 2005.gada 1.janvāri Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā bija 2729,30 ha zemes, pašvaldības lietojumā ir 807,70 ha zemes. Tomēr, saskaņā ar Jūrmalas domes īpašumu pārvaldes sniegto informāciju, lielākā daļa neapbūvēto Jūrmalas pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu atrodas dabas pamatnes teritorijā un lai mainītu to izmantošanas veidu, ir jāveic izmaiņas pilsētas attīstības plānā.

Tādejādi visracionālāk programmā paredzētos mērķus būtu iespējams sasniegt to realizējot uz pēc zonējuma Daudzstāvu dzīvojamās teritorijās izvietotajiem zemes gabaliem, kas pēc Jūrmalas pilsētas attīstības plāna ir izvietoti teritorijās, kurās daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas jaunbūvei ir pieļaujami 5 un vairāk stāvi, t.i.:

a) Kauguros no Talsu šosejas līdz Tirzas ielai - līdz 12 stāviem:

b) Slokā no dzelzceļa līdz Tirzas ielai - līdz 9 stāviem;

c) Slokā no dzelzceļa līdz Dzirnavu ielai - līdz 5 stāviem;

d) Dubultos no dzelzceļa līdz Strēlnieku prospektam - līdz 5 stāviem;

e) Dubultos no dzelzceļa līdz Salas ielai - līdz 12 stāviem:

f) Majoros no dzelzceļa līdz Plūdu ielai - līdz 5 stāviem;

g) Bulduros no dzelzceļa līdz Rīgas ielai - līdz 5 stāviem (izņemot Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā);

h) Lielupē pie Meža prospekta - līdz 5 stāviem:

i) Buļļuciemā - līdz 5 stāviem;

Lielākā daļa šo zemes gabalu atrodas Kauguru un Slokas dzīvojamā masīvā, kas arī raksturojas ar attīstītu inženiertīklu infrastruktūru, kas ir būtiska jauno mājokļu celtniecības kopējo izmaksu samazināšanā.

Šīs programmas realizācijai, pamatojoties uz Jūrmalas domes īpašumu pārvaldes sniegto informāciju, ir identificēti 5 zemes gabali ar kopējo platību 53600 m², kuri ir piemēroti daudzdzīvokļu ēku celtniecībai.

Identificētie zemes gabali ir pietiekami, lai veiktu ~2000 dzīvokļu celtniecību, t.sk. pirmajos 2 programmas realizācijas gados ~ 200 mājokļu celtniecību. Pārējo mājokļu programmā paredzēto dzīvokļu celtniecībai ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt Jūrmalas pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu piemērotību šim mērķim, vajadzības gadījumā mainot esošo to izmantošanas veidu un koriģējot pilsētas detaļplānojumu.

Kā alternatīvs risinājums daļas nepieciešamo mājokļu celtniecībai ir jāparedz dzīvojamo māju rekonstrukcija Kauguros, esošajām daudzdzīvokļu mājām veicot papildus stāva būvniecību. Tomēr šāda veida rekonstrukcija ir iespējama tikai iepriekš izvērtējot apbūves tehnisko stāvokli.

7. Celtniecības projektu izpildes principi

Mājokļu attīstības programma paredz, ka mājokļu celtniecības un apsaimniekošanas projektus Jūrmalas pilsētas pašvaldības vajadzībām veiks Jūrmalas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība. Jau šobrīd Jūrmalas pašvaldība ir īpašnieks divām kapitālsabiedrībām, kuru darbības mērķis ir nekustamā īpašuma mērķprojekti un dzīvojamā fonda apsaimniekošana: SIA “Jūrmalas namsaimnieks” un SIA “Jūrmalas attīstības projekti”.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks”

Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” ir dibināta 1999.gadā. Sabiedrība ir izveidota reorganizācijas ceļā, apvienojot pašvaldības bezpeļņas uzņēmumus – kādreizējās namu pārvaldes un ir šo uzņēmumu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja.

Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no Ls 674 824 kapitāla daļām un vienas Sabiedrības pamatkapitāla daļas vērtība ir Ls 1. Sabiedrības īpašnieks ir pašvaldība un tās kapitāla daļu turētājs ir Jūrmalas pilsētas dome.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” darbības mērķis ir veikt ilgstošu un sistemātisku ekonomisko darbību Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju interesēs, ieguldot kapitālu, izpildot darbus un sniedzot pakalpojumus nekustamā īpašuma pārvaldes jomā. Saskaņā ar statūtiem, SIA “Jūrmalas namsaimnieks” darbības pamatvirzieni (pēc NACE klasifikatora) ir:

70.20 Sava nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana;

70.32 Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par samaksu vai uz līguma pamata;

45.21 Ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi;

70.11 Nekustamā īpašuma mērķprojekti;

70.31 Nekustamā īpašuma aģentūras;

70.40 Citur nekvalificēta vietējo pašvaldības dienestu darbība.

Līdz 2004.gada 19.aprīlim bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” darbojās kā bezpeļņas uzņēmums. Ar 2004.gada 20.aprīli sabiedrība uzsāka darbību kā kapitālsabiedrība.

SIA «Jūrmalas namsaimnieks» veiksmīgi ir veicis sev uzticētās funkcijas. Papildus ir uzsākts darbs uzņēmuma pārvaldīšanā esošo ēku siltummezglu un inženiersistēmu modernizācijas. Šim nolūkam 2004.gadā SIA «Jūrmalas namsaimnieks» konkursa kārtībā ir piesaistījis aizņēmumu 3,676 miljonu latu apjomā, par kuru 12 gadu laikā plānots veikt siltummezglu un inženiertīklu rekonstrukciju. Jaunie siltummezgli būs automatizēti un nodrošinās optimālu siltuma režīmu. Tāpat būs iespējams balansēt siltuma padevi, ir paredzēts arī nomainīt daļu cauruļu, kas aizsērējušas, atjaunot cirkulācijas sistēmu, uz stāvvadiem ierīkot iekārtas pret apkaļķošanos, sakārtot kanalizāciju. Ir paredzēts, ka pēc rekonstrukcijas veikšanas iedzīvotāji varēs ietaupīt ap 20 - 30 procentu no maksājumiem par siltumapgādi, kas savukārt ļaus mazāk sāpīgi izjust siltuma tarifa celšanos. SIA “Jūrmalas namsaimnieks” nodarbināto personu skaits 2004.gadā bija 262 cilvēki.

SIA “Jūrmalas attīstības projekti”

Lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību, nodrošinātu mājokļu un citu nekustamā īpašuma objektu būvniecību un atjaunošanu Jūrmalā, kā arī, lai optimizētu Jūrmalas pašvaldības funkciju izpildi, ar Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 20.oktobra lēmumu Nr.716. ir dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA “Jūrmalas attīstības projekti” ir ierakstīta LR Komercreģistrā kā jauna pašvaldības kapitālsabiedrība 2004.gada 22.novembrī

SIA “Jūrmalas attīstības projekti” dibināšanas mērķis ir nodrošināt mājokļu un citu Jūrmalas pilsētas domes noteiktu nekustamā īpašuma objektu būvniecības un atjaunošanas veikšanu Jūrmalas pašvaldības interesēs.

SIA “Jūrmalas attīstības projekti” ir kapitālsabiedrība, kurā visas pamatkapitāla daļas pieder Jūrmalas pašvaldībai. Jūrmalas pašvaldībai piederošo daļu turētāja ir Jūrmalas pilsētas dome, un tās pamatkapitāls ir 30000 latu.

Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma SIA "Jūrmalas attīstības projekti" prioritātes ir sociālo māju, īres namu un bērnudārzu būvniecība, bet ir paredzēts, ka nākotnē tie varētu būt arī citi sociālas nozīmes objekti - ar kultūru un izglītību saistīti objekti, sporta zāles, īpaši pašvaldības pasūtījumi.

Tādejādi jau šobrīd ir nodrošināti priekšnoteikumi Jūrmalas domei piederošās kapitālsabiedrības ir tiesīgas realizēt pilnu celtniecības darbu ciklu.

Jūrmalas mājokļu programmas pamatvariants paredz, ka jaunu ēku būvniecība tiks veikta uz pašvaldības zemes.

Ir iecerēts, ka ēku būvniecībai Jūrmalas domes kapitālsabiedrība, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija, ņems ilgtermiņa kredītus, kas tiek garantēti ar sabiedrības pamatkapitālā ieguldīto Jūrmalas pilsētas nekustamo īpašumu, jaunceļamajām dzīvojamām ēkām un naudas plūsmu.

Būvnieki tiks izvēlēti saskaņā ar likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

Uzbūvētie dzīvokļi tiks piedāvāti izpirkt Jūrmalas pašvaldībai par faktiskajām celtniecības izmaksām pašvaldības dzīvojamā fonda paplašināšanai.

Lai nodrošinātu dažādu sabiedrības slāņu integrāciju un novērstu jaunuzcelto namu vides degradāciju, ir paredzēts, ka daļu uzbūvēto dzīvokļu Jūrmalas pašvaldība varētu realizēt Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri vēlas uzlabot mājokļa apstākļus, iegādājoties to pašreizējos dzīvokļus iepriekšējos gados uzceltajās mājās, kas tālāk tiek izmantoti pašvaldības īres fonda vajadzībām maznodrošinātām personām.

8. Celtniecības izmaksas

Ēkas celtniecības cena lielā mērā ir atkarīga no arhitektūras un dzīvokļu plāna, tādēļ nosakot ēkas bruto platības celtniecības izmaksas, vērā ir ņemtas vidējās daudzdzīvokļu māju celtniecības izmaksas.

Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas aprēķinos ir ņemtas vērā ēkas neto un bruto platības attiecības (minimāli – 0,85), līdz ar to jaunuzceltās dzīvojamās mājas viena kopējās platības kvadrātmetra izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 450 Ls, tajā skaitā projektēšanas darbu un dzīvokļu ar pilnībā pabeigtu iekšējo apdari celtniecības darbu izmaksas. Šajās celtniecības izmaksās nav iekļautas detālā plānojuma izmaksas, ceļu, laukumu un automašīnu stāvvietu ierīkošanas izmaksas, apzaļumošanas darbu izmaksas, ārējo inženierkomunikāciju ierīkošanas un pieslēgumu izmaksas, jo šo darbu izmaksas atkarīgas no gruntsgabala atrašanās vietas un īpatnībām, kā arī inženierkomunikāciju esamības.

Tādējādi nepieciešamo celtniecības izmaksu aprēķina pamatā ir izmantoti šādi pieņēmumi:

· ēkas bruto m²izmaksas Ls 381

· ēkas bruto m²ar PVN Ls 450

· ēkas neto/bruto attiecības 0,85

· ēkas dzīvojamās platības m² izmaksas Ls 448,65

· ēkas dzīvojamās platības m² ar PVN Ls 529,4

No būvniecības viedokļa ēkas tiek celtas, ievērojot minimālās tehniskās prasības, lietojot ekonomiskus būvmateriālus un neaprīkojot ēku ar konstrukcijām, kuras nav obligātas no būvnormatīvu viedokļa.

9. Celtniecības apjomi, budžets un laika grafiks

Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas kopējās izmaksas, ņemot vērā celtniecības izmaksu sadārdzināšanos programmas realizācijas periodā – 17.3 miljoni Ls ir sadalīti uz 5 gadiem, ņemot vērā zemāk minēto:

1. Programmas realizācijas pirmajā gadā ir paredzēti celtniecības apjomi atbilstoši apstiprinātajam Jūrmalas pašvaldības budžeta finansējumam

2. Tālākajos gados nepieciešamais finansējums ir aprēķināts, ņemot vērā zemes gabalu inženierkomunikāciju nodrošinājumu un nepieciešamo priekšdarbu (detālplānojuma izstrādes, projektēšanas izmaksu u.tml.) apjomu

3. Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas budžeta pamatā ir ņemtas viena dzīvokļa ar pabeigtu iekšējo apdari kvadrātmetra celtniecības izmaksas – Ls 529,4 (t.sk. PVN).

Tādejādi aprēķinātās kopējās programmas rezultātā jaunceļamo ēku celtniecības izmaksas paredzot vidēji sadārdzinājumu 4,82% gadā ir 17,3 miljoni Ls, kas vidēji ir 3,46 miljoni Ls gadā.

Prognozēti celtniecības apjomi, budžets un laika grafiks (pašreizējās cenās)

Programmas realizācijas gads	Jaunceļamo dzīvokļu skaits	Kopējā jaunceļamo dzīvokļu neto platība m²	Kopējā jaunceļamo dzīvokļu bruto platība m²	Vidējās jaunceļamo ēku 1 m² celtniecības izmaksas (t.sk. PVN)	Vidējās jaunceļamo ēku 1 m² celtniecības izmaksas (bez PVN)	Nepieciešamās investīcijas pašreizējās cenās
1	96	5304	6240	Ls 450	Ls 381	Ls 2 808 000
2	96	5760	6776	Ls 450	Ls 381	Ls 3 049 412
3	96	5760	6776	Ls 450	Ls 381	Ls 3 049 412
4	96	5760	6776	Ls 450	Ls 381	Ls 3 049 412
5	116	6972	8202	Ls 450	Ls 381	Ls 3 691 059
KOPĀ	500	29556	34772	Ls 450	Ls 381	Ls 15 647 294

Aprēķinos tālākajiem gadiem ir ņemta vērā inflācijas un cenu izmaiņu ietekme, kā arī finansējuma izmaksas, pie diskonta likmes 12 mēnešu RIGIBOR+2%.

Budžeta prognoze, ņemot vērā sadārdzinājumu un laika faktoru

Programmas realizācijas gads	Nepieciešamās investīcijas pašreizējās cenās	Diskonta likme (12 mēnešu RIGIBOR+2%)	PV koeficients	PV (investīciju pašreizējā vērtība)	1 m² dzīvoj. platības celtniecības izmaksas (t.sk.PVN)	1 m² dzīvoj. platības celtniecības izmaksas (bez PVN)
1	Ls 2 808 000	4,82%	1,00	Ls 2 808 000	Ls 529	Ls 449
2	Ls 3 049 412	4,82%	1,05	Ls 3 196 393	Ls 555	Ls 470
3	Ls 3 049 412	4,82%	1,10	Ls 3 350 460	Ls 582	Ls 493
4	Ls 3 049 412	4,82%	1,15	Ls 3 511 952	Ls 610	Ls 517
5	Ls 3 691 059	4,82%	1,21	Ls 4 455 819	Ls 639	Ls 542
KOPĀ	Ls 15 647 294			Ls 17 322 624	Ls 583	Ls 494

Prognozējamās celtniecības izmaksas (atbilstoši celtniecības finansēšanai piesaistīto kredīta līdzekļu atmaksai).

Raksturojums	Mērvien.	2006.gads	2007.gads	2008.gads	2009.gads	2010.gads	2011.gads	2012.gads	Kopā
Kopējā jaunuzcelto dzīvokļu neto platība m2, t.sk.:	100%	5304	5760	5760	5760	6972	0	0	29556
Dzīvokļi dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās, m2	9%	2652	0	0	0	0	0	0	2652
Izīrējamie dzīvokļi m2	41%	0	2880	2880	2880	3486	0	0	12126
Dzīvokļi tirdzniecībai par tirgus cenām m2	50%	2652	2880	2880	2880	3486	0	0	14778
Faktisko mājokļu celtniecības izmaksu aprēķins
Nepieciešamās neto mājokļu celtniecības izmaksas		Ls 2 808 000	Ls 3 196 393	Ls 3 350 460	Ls 3 511 952	Ls 4 455 819	Ls 0	Ls 0	Ls 17 322 624
Administratīvās izmaksas	2%	Ls 56 160	Ls 63 928	Ls 67 009	Ls 70 239	Ls 89 116	Ls 113 067	Ls 143 455	Ls 602 975
Kredītu procentu maksājumi	4,87%	Ls 136 750	Ls 136 750	Ls 224 039	Ls 241 000	Ls 252 616	Ls 302 514	Ls 108 499	Ls 1 402 167
Kredītu pamatsummas atmaksa			Ls 1 404 000	Ls 3 002 197	Ls 3 273 426	Ls 3 431 206	Ls 3 983 886	Ls 2 227 910	Ls 17 322 624
Pašizmaksa kopā		Ls 192 910	Ls 1 604 677	Ls 3 293 245	Ls 3 584 665	Ls 3 772 938	Ls 4 399 467	Ls 2 479 864	Ls 19 327 766

Finansēšanas avoti
Raksturojums	Mērvien.	2006.gads	2007.gads	2008.gads	2009.gads	2010.gads	2011.gads	Kopā
Dzīvokļu iegādes izmaksas			Ls 3 468 483	Ls 3 766 678	Ls 3 766 678	Ls 3 766 678	Ls 4 559 250	Ls 19 327 766
Ieņēmumi no dzīvokļu īres un tirdzniecības, t.sk		Ls 0	Ls 866 674	Ls 991 483	Ls 1 038 773	Ls 1 088 342	Ls 868 147	Ls 4 853 419
Īres ienākumi, vispārējais dzīv.fonds Ls/m²mēnesī	0,150	Ls 0	Ls 4 774	Ls 10 368	Ls 10 368	Ls 10 368	Ls 12 550	Ls 48 427
Dzīvokļu pārdošana	Pašreizējās cenās 700 Ls/m2	Ls 0	Ls 1 856 400	Ls 2 113 171	Ls 2 215 026	Ls 2 321 790	Ls 2 433 701	Ls 10 940 088
Esošā dzīvojamā fonda atpirkšana	Pašreizējās cenās 375 Ls/m2	Ls 0	Ls 994 500	Ls 1 132 056	Ls 1 186 621	Ls 1 243 816	Ls 1 578 103	Ls 6 135 096
% no nepieciešamajām investīcijām								25,1%
Valsts finansējums	18%		Ls 537 030	Ls 627 680	Ls 675 920	Ls 728 260	Ls 950 267	Ls 3 519 156
% no nepieciešamajām investīcijām								18,2%
Nepieciešamie pašvaldības budzeta līdzekļi		Ls 0	Ls 2 064 779	Ls 2 147 515	Ls 2 051 985	Ls 1 950 076	Ls 2 740 835	Ls 10 955 191
% no nepieciešamajām investīcijām								56,7%

10.2. Alternatīvie mājokļu attīstības programmas finansēšanas modeļi

Finanšu līdzekļu piesaiste, īstenojot VPP (Valsts un privātās partnerības) modeli

Lielā daļā valstu pašvaldībām nepietiek budžeta līdzekļu, lai īsā laika posmā apmierinātu iedzīvotāju augošo pieprasījumu pēc kvalitatīvām skolām, slimnīcām, ceļiem un dzīvojamā fonda. Pārvaldei ir jāizvēlas, vai:

- darboties budžetā pieejamo finanšu resursu ietvaros, kā rezultātā iespējams uzbūvēt tikai atsevišķus nepieciešamos sociālos objektus vai arī to celtniecība ierobežoto finanšu resursu dēļ izvērsās daudzu gadu garumā.

- piesaistīt privātus finanšu līdzekļus, kas_, lai arī gala rezultātā pārvaldei var izmaksāt dārgāk, bet nodrošina ātru vajadzīgo rezultātu: ātrāk tiek uzcelti un ekspluatācijā nodoti vajadzīgi sociālie objekti,

Daudzās valstīs šie jautājumi tiek risināti ar t.s. VPP (valsts un privātās partnerības) projektu palīdzību. Iespējamais Jūrmalas pašvaldības mājokļu programmas īstenošanas izmantojot VPP modeli gaita ir šāda:

· Jūrmalas dome, kuras vārdā rīkojas Jūrmalas domes kapitālsabiedrība, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija, izsludina pašvaldības pasūtījumu par daudzdzīvokļu māju celtniecību;

· Investora (privātā partnera) izvēle tiek veikta saskaņā ar likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" prasībām;

· Jūrmalas dome piešķir privātajam partnerim apbūves tiesības;

Attiecībā uz pašvaldības zemes nodošanu apbūvei izšķirami divi gadījumi:

1. zemes atsavināšana (t.sk. ar pārdošanas ar ieguldījuma metodi) vai

2. nodošana nomā ar apbūves tiesībām.

Zemes atsavināšana ir uzskatāma par tās privatizāciju. Saskaņā ar likuma "Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums " noteikumiem, ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar pārdošanas metodi, piemēro privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē, nepiemērojot pretendentu atlasi, un zemesgabala izsoles sākumcena ir tā parastā vērtība (saskaņā ar Civillikuma 871.pantu), kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Tā rezultātā būtu problemātiski atsavināt zemi bez izsoles investoram, kas izvēlēts sarunu procedūras rezultātā, un zemes izsolē izvēlētajam investoram jārēķinās ar risku, ka zemi varētu iegādāties kāds konkurents. Šo jautājumu varētu risināt tādejādi, ka zemes izsoles noteikumos varētu paredzēt pienākumu izsoles uzvarētājam izmantot zemi noteiktam mērķim, piemēram, daudzdzīvokļu māju celtniecībai.

Pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt iznomāti ar apbūves tiesībām, ievērojot likuma "Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums " noteikumus. Neapbūvētu zemesgabalu ar apbūves tiesībām pašvaldība drīkst iznomāt tikai tajā gadījumā, ja pašvaldības īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Lēmumu par pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem pašvaldības dome (padome).

Tomēr ir jāņem vērā, ka ja tiek iznomāts pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, ēkas (būves) īpašniekam nav tiesību prasīt attiecīgā zemesgabala nodošanu privatizācijai vai atsavināšanai un zemesgabala nomas līguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par 12 gadiem. ‘

· Kad privātais partneris ir izvēlēts, tiek noslēgts jumta līgums starp Jūrmalas domi, privātā partnera izvēlēto kredītiestādi un privātā partnera speciāli šim projektam nodibināto SIA. Saskaņā ar jumta līguma noteikumiem izvēlētā privātā partnera nodibināta SIA noslēdz nepieciešamos līgumus ar apakšuzņēmējiem tajā skaitā ar pašu izvēlēto privāto partneri; kas veic faktisko būvniecību;

· Daļa uzbūvēto dzīvokļu īpašumu bez atlīdzības, kā samaksa par apbūves tiesībām, vai par to pašizmaksai atbilstošu samaksu pāriet Jūrmalas pašvaldības īpašumā, pārējie tiek pārdoti iedzīvotājiem par tirgus vērtībai atbilstošām cenām. Jumta līgumā tiek paredzēts, ka peļņa no šo dzīvokļu pārdošanas nonāk privātā partnera rīcībā, jo investoram ir nepieciešama atbilstoša motivācija, lai iesaistītos VPP projektā. Tas nozīmē, ka Jūrmalas pašvaldības mājokļu programmas īstenošanai izmantojot VPP modeli, ir nepieciešams rezervēt papildus zemes platības, kas ļautu veikt tāda skaita par tirgus cenām pārdodamu dzīvokļu celtniecību, kas garantētu pietiekamu peļņas līmeni.

· Attiecībā uz sociālajām mājām vai īres namiem, VPP modelis arī paredz, ka Jūrmalas dome nomā uzbūvēto māju no investora uz noteiktu laiku, kurā investors veic šī objekta apsaimniekošanu, uzņemoties ar to saistītos riskus. Šajā laika periodā pašvaldība arī atmaksā investoram viņa veiktos ieguldījumus celtniecībā.

Finanšu līdzekļu piesaiste, programmas realizācijai veidojot ar privāto investoru komercsabiedrību

Papildus augšminētajam modelim, Jūrmalas pilsētas dome privāto kapitālu jaunu mājokļu celtniecībai var piesaistīt vēl citos veidos:

1) dibinot jaunu sabiedrību ar ierobežotu atbildību kopīgi ar privāto kapitālu;

2) dibinot pilnsabiedrību vai komandītsabiedrību kopīgi ar privāto kapitālu;

3) slēdzot sadarbības līgumu;

4) palielinot Jūrmalas domes kapitālsabiedrības, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija, pamatkapitālu un piesaistot privāto kapitālu.

· Jūrmalas domes kapitālsabiedrība, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija vai Jūrmalas dome var dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību viena pati vai kopā ar vairākiem dibinātājiem.

· Par mantiska ieguldījuma priekšmetu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību var būt nekustams īpašums, kuru var izmantot sabiedrības darbībā, to apsaimniekojot un gūstot peļņu no tās.

· Jūrmalas pašvaldībai piederoša mantiskā ieguldījuma priekšmeta ieguldīšana privātā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kurā privātais kapitāls pārsniedz 25 procentus, ir privatizācija. Ja ieguldījums tiek veikts privātā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kurā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus, tad tā nav uzskatāma par privatizāciju.

· Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, šis zemesgabals tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā par tā parasto vērtību saskaņā ar Komerclikuma 154.panta trešo daļu. Lēmumu par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

· Ja privātās sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā pašvaldības daļa nepārsniedz 50 procentus, uz šo sabiedrību nav attiecināmi likuma "Par valsts un pašvaldībās mantas finansu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" noteikumi. Jaundibinātā sabiedrība arī var brīvi rīkoties ar uzbūvētajiem dzīvokļiem.

· Ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir pašvaldības īpašumā esošs zemesgabals, tad ir jāievēro likuma " Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums " noteikumi.

· Jūrmalas domes kapitālsabiedrība, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija var piedalīties pilnsabiedrības vai komandītsabiedrības dibināšanā kopā ar privāto kapitālu. Biedru kopīgās attiecības noteiks sabiedrības līgums.

· Jūrmalas domes kapitālsabiedrība, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija, var slēgt sadarbības līgumus privātā kapitāla piesaistīšanai. Šādu līgumu var slēgt katra atsevišķa projekta vai arī vairāku projektu īstenošanai.

Ir paredzēts, ka saskaņā ar šo Jūrmalas pilsētas pašvaldības mājokļu programmas īstenošanas modeli kredītresursu piesaistei un to atgūšanai nav paredzēts izmantot budžeta līdzekļus, jo:

Mājokļu celtniecību un finansēšanu veic tās īstenošanai izveidota kapitālsabiedrība, kuras vairākuma daļu īpašnieks ir privātais partneris;
Celtniecības rezultātā jaunuzceltie mājokļi tiek realizēti par tirgus cenām;
Dzīvokļu realizācijas rezultātā iegūtā peļņa tiek sadalīta atbilstoši Jūrmalas pašvaldības un privātā partnera ieguldījumam;
Jūrmalas pilsētas dome izlieto iegūto peļņu sociālo namu būvniecībai, kā arī pašvaldības īres fonda izveidošanai, uzpērkot dzīvokļus otrreizējā nekustamā īpašuma tirgū.

Abu augšminēto alternatīvo Jūrmalas pilsētas pašvaldības mājokļu programmas finansēšanas modeļu īstenošana nav iespējama bez papildus izpētes. Tas ir tādēļ, ka:

· Izvēloties konkrēto juridisko modeli, ir jāņem vērā nodokļu likumdošanas aspekti, kuru izpētei būtu nepieciešams pieaicināt kvalificētus nodokļu konsultantus. Tāpat ir jāņem vērā konkrētā objekta komerciālās un finansiālās iespējas, ko vajadzētu izvērtēt kvalificētam finanšu konsultantam.

· Ņemot vērā to, ka modeļi privātā kapitāla piesaistei nav plaši pazīstami, ieteicams, neatkarīgi no privātā kapitāla piesaistei izvēlētā modeļa, pirms tā uzsākšanas saņemt Valsts kontroles atzinumu par to, vai konkrētā projekta īstenošana atbilst pašvaldības mantas un līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas un privatizācijas noteikumiem.

· Lai nodrošinātu maksimāli izdevīgākus sadarbības noteikumus, būtu nepieciešams izvērtēt pēc iespējas vairāk piedāvājumus no iespējamiem privātajiem sadarbības partneriem. Iespējams, ka būtu rīkojami brīvprātīgi konkursi vai interesentu aptaujas.

11. Īres un pārdošanas cenu izveidošanās principi un dzīvesvietu sadalīšanas principi

11.1. Īres cenu veidošanās

Šobrīd Jūrmalā atkarībā no mājokļu atrašanās vietas, ēkas stāvokļa un apsaimniekotāja, vidējā dzīvokļu īres (ēkas apsaimniekošanas) cena ir robežās no 0.148 Ls/m2 – 0.49 Ls/m2 mēnesī, plus komunālie maksājumi. Zemākā dzīvokļu īres (ēkas apsaimniekošanas maksājumu) maksa ir dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību apsaimniekotajās mājās, bet augstākā – Jūrmalas centrā izvietotās jaunuzceltās dzīvojamās mājās. Šobrīd tieši Jūrmalā uzceltajos jaunajos projektos ir visaugstākās ikmēneša apsaimniekošanas maksa Latvijā – līdz pat 0,70 Ls/m². Salīdzinot Latvijā jaunuzcelto dzīvojamo māju vidējās apsaimniekošanas izmaksas ir Ls 0,43 Ls/m²(neiekļaujot maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem). Lielāko daļu šo maksājumu veido amortizācijas atskaitījumi, kas, pieņemot, ka jaunuzceltas ēkas kalpošanas laiks vidēji ir 80 – 100 gadi, ir 30 Ls/m²– 40Ls/m² mēnesī. Tādējādi, nosakot jaunuzcelto dzīvokļu īres cenas, būtu jāparedz īres (ēkas apsaimniekošanas) maksājumi vismaz 0.40 Ls/m²mēnesī. Tā kā lielākā daļa mājokļu programmas mērķa grupas finansiāli nebūtu spējīgi segt šādas īres maksas, paredzamajā īres maksā ir iekļaujami ne vairāk kā 50% nepieciešamo amortizācijas atskaitījumu, jeb 0,15 Ls/m² neto dzīvokļu platības.

Tajā pašā laikā cenu izveidei jābūt caurspīdīgai un īrniekiem saprotamai, t.i. jaunu māju gadījumā daļa no īres veidā iekasētās naudas iziet mājokļa celtniecībā izdarīto izdevumu atgūšanai jeb naudā, par ko iespējams būvēt jaunas mājas. Vecāku mājokļu gadījumā par katru mājokli būtu jābūt sastādītai remonta programmai, kuras izpildei īrniekiem būtu jābūt iespējai sekot, un tādējādi saprast, kur izmanto viņu maksāto īri.

Tā kā pašvaldībā reģistrēto ģimeņu, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājamu risināšanā, maksātspēja ir ievērojami zemāka par vidējo, arī nākotnē ir jāparedz, ka daļa no dzīvokļu īres un komunālo maksājumu izdevumu summas būs jāsedz no pašvaldības sociālās palīdzības līdzekļiem. Tādēļ ir paredzēts, ka pirmās un otrās kārtas reģistros reģistrētajiem iedzīvotājiem tiks izīrēti programmas realizācijas rezultātā pašvaldības rīcībā nonākošie dzīvokļi iepriekšējos gados uzceltajās mājās, kuru apsaimniekošanas izdevumi un līdz ar to īres maksas ir zemākas, kā jaunuzceltajos mājokļos.

11.2. Dzīvojamo telpu pārdošana un ieteicamā pārdošanas cenu veidošana

Ir jāparedz, ka pašvaldībai piederošie īres un sociālie dzīvokļi ir izmantojami tikai uz īres līguma pamata bez tiesībām nodot apakšīrē.

Attiecībā uz dzīvokļiem, kas ir paredzēti pārdošanai par pašvaldības garantēta kredīta līdzekļiem, ir jāparedz, ka līdz pilnai kredīta summas izmaksai, pirmpirkuma tiesības uz dzīvokli ir pašvaldībai.

11.3. Dzīvesvietu sadalīšanas principi

Šī programma vispirms ir vērsta uz pašreiz pašvaldībā reģistrēto ģimeņu, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājamu risināšanā, vajadzību apmierināšanu. Dzīvojamo telpu sadalē priekšnoteikums būs pretendentu atrašanās pašvaldības reģistrā šīs programmas pieņemšanas dienā. Šīm personām tiks izīrēti programmas rezultātā apmaiņā pret dzīvokļiem jaunuzceltajās mājās pašvaldības rīcībā nonākušie dzīvokļi iepriekšējos gados celtajās mājās.

Programma paredz, ka pašvaldības rīcībā esošie jaunuzceltie dzīvokļi tiks pirmām kārtām izīrēti izīrēt likumā ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajām ģimenēm, t.sk. pašreizējiem denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī personām, kuras pretendē uz dienesta dzīvojamās platības iegūšanu, kā arī speciālistiem (skolotāji, ārsti, sociālie darbinieki u.tt.), kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir būtiska pašvaldības funkciju veikšanai.

12. Kopsavilkums

Jūrmalas pašvaldības Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas mērķis ir līdz 2010.gadam nodrošināt vismaz 500 ģimenes, kurām ir vajadzīga palīdzība mājokļu jautājuma risināšanā, ar labiekārtotiem un mūsdienu prasībām atbilstošiem dzīvokļiem.

Lai realizētu šo mērķi galvenais uzdevums 2006. – 2011.gados ir 500 jaunu dzīvesvietu celtniecība Jūrmalas pilsētā, katru gadu nododot ekspluatācijā vismaz 100 dzīvokļus, kas samazinātu dzīvesvietu deficītu kopumā un apturētu ātro dzīvesvietu pārdošanas un īres cenu kāpumu.

Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas kopējās izmaksas (ņemot vērā prognozējamo celtniecības cenu pieaugumu programmas realizācijas periodā vidēji 4,82% gadā) ir aptuveni 17,3 miljoni Ls, kas vidēji ir 2,2 miljoni Ls gadā.

Jūrmalas mājokļu programmas finansēšanas pamatvarinats paredz, ka jaunceļamo dzīvojamo ēku būvniecība tiek veikta uz pašvaldības zemes, kas tiks ieguldīta Jūrmalas pilsētai piederošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Ir iecerēts, ka ēku būvniecībai Jūrmalas domes kapitālsabiedrība, kurai tiek uzticēta mājokļu programmas realizācija, ņems ilgtermiņa kredītus uz 3 gadiem, paredzot pamatsummas atmaksu sākot ar 2 gadu pēc finansu resursu saņemšanas. Finansēšanas shēmā ir paredzēts piesaistīt arī līdzekļus no valsts mērķdotācijām pašvaldību dzīvojamā fonda izveides vajadzībām.

Ir paredzēts, ka uzbūvētos dzīvokļus par faktiskajām celtniecības izmaksām atbilstošu summu iegādāsies Jūrmalas dome pašvaldības dzīvojamā fonda paplašināšanai, paredzot, ka daļu uzbūvēto dzīvokļu varētu realizēt Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri vēlas uzlabot mājokļa apstākļus, iegādājoties to pašreizējos dzīvokļus iepriekšējos gados uzceltajās mājās, kas tālāk tiek izmantoti pašvaldības īres fonda vajadzībām maznodrošinātām personām.

Ņemot vērā Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmas lielo nozīmi mājokļu jautājuma risināšanā, gadījumā, ja Jūrmalas pašvaldības budžeta situācija nepieļautu pietiekamu ilgtermiņa kredītu piesaistīšanu, programmā ir paredzēti 2 alternatīvi mājokļu celtniecības finansēšanas variantus, kuros kredītresursu piesaistei un to atgūšanai papildus pašvaldības budžeta līdzekļiem ir paredzēta privātā kapitāla iesaistīšana. Paredzētās finanšu līdzekļu piesaistes iespējas ir:

Finanšu līdzekļu piesaiste, īstenojot VPP (Valsts un privātās partnerības) modeli.
Finanšu līdzekļu piesaiste, programmas realizācijai veidojot ar privāto investoru komercsabiedrību

Tomēr abu augšminēto alternatīvo Jūrmalas pilsētas pašvaldības mājokļu programmas finansēšanas modeļu īstenošana nav iespējama bez papildus izpētes, kā arī ir nepieciešams rezervēt papildus zemes platības, kas ļautu veikt tāda skaita par tirgus cenām pārdodamu dzīvokļu celtniecību, kas garantētu pietiekamu peļņas līmeni.

13. Izmantotie informācijas avoti

1. Jūrmalas attīstības plāns (ģenerālplāns).

2. Jūrmalas pašvaldības portālā www.jpd.gov.lv publicētā informācija.

3. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapa www.csb.lv.

4. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapa www.raplm.gov.lv

5. Latvijas būvnormatīvs LBN 211 – 98 “Daudzstāvu dzīvokļu dzīvojamie nami”.

6. Starptautiskās konferences „Jauna pilsēta senajos mūros: mājokļu būvniecība” materiāli

7. Jūrmalas domes struktūrvienību sagatavotā informācija.

[1] Darba variants, kas tiks precizēts, atbilstoši Jūrmalas pašvaldības budžetā paredzētajam finansējumam

Gads	Adrese	Platība (m²)	Raksturojums	Pašreizējais statuss	Jaunceļamo ēku skaits	Stāvi	Dzīvokļu skaits	Vidējā dzīvokļa platība m2	Kopējā dzīvokļu neto platība m2	Kopējā ēkas bruto platība m2
1	Līču iela 2	5200	Neapbūvēts zemes gabals	Nepieciešams reģistrēt pašvaldības īpašumtiesības zemesgrāmatā	2	4	96	55	5304	6240
2	Tallinas iela 39	1700	Neapbūvēts zemes gabals		1	12	96	60	5760	6776
3 – 4	Skolas iela 31A	4700	Neapbūvēts zemes gabals	Nepieciešams detālplānojums, šobrīd saņemts privatizācijas iesniegums	2	12	192	60	11520	13553
4 – 5	Kauguri 3901	13200	Neapbūvēts zemes gabals	Nepieciešams detālplānojums	6	12	576	60	34560	40659
5 -	Dīķu iela 30	28800	Neapbūvēts zemes gabals	Nepieciešams detālplānojums	14	9	1008	60	60480	71153
	KOPĀ:	53600					1968	59	117624	138381

Pašvaldības īpašumā dzīvokļi, t.sk.	500
Sociālie dzīvokļi	45
Īres dzīvokļi jaunuzceltajās mājās	205
Īres dzīvokļi esošajās mājās	250
Kopā pašvaldības īres fonda pieaugums m²	29556
Nepieciešamais pašvaldības budžeta finansējums	Ls 10 955 191
Viena pašvaldības mājokļa m² izmaksa pašreizējās cenās	Ls 371

Satura rādītājs

1. Ievads