Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Atcelts ar Domes 2009.gada 29. janvāra 4.nolikumu

2006.gada 16.novembrīNr.19

Protokols Nr.27, 26.punkts

Jūrmalas sākumskolas „Atvase” nolikums

I. Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas sākumskola „Atvase” (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) un interešu izglītības programmas.

2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstoši normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.

3. Skolai ir zīmogs ar mazo valsts ģerboni attēlu un noteikta parauga veidlapas.

4. Skolai ir norēķinu konti bankā.

5. Skolai ir sava simbolika: karogs, logo, himna.

6. Skolas juridiskā adrese: Raiņa ielā 53, Jūrmalā, LV–2016.

II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Skolas darbības mērķis ir:

7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu;

7.2. sekmēt skolēna atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.

8. Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.

9. Skolas galvenie uzdevumi ir:

9.1. īstenot licencētās pamatizglītības I posma (1.-6.klase) izglītības programmu;

9.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;

9.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

9.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

9.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni) vai aizbildņiem(turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības I posma ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;

9.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

9.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

III. Īstenojamās izglītības programmas

10. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir Izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.

11. Skola piedāvā un īsteno Pamatizglītības I posma (1.–6.klase) programmu kods -11011111.

12. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldi (turpmāk tekstā - IP) un iesniedz licencēšanai IZM.

13. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata pedagogi izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.

14. Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem pamatizglītības mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos, saskaņojot ar IP, apstiprina Skolas direktors.

15. Skola ir tiesīga izstrādāt un īstenot interešu izglītības programmas, tās apstiprina Skolas direktors vai viņa deleģēta persona. Ja interešu izglītības īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, ir jābūt Dibinātāja piekrišanai.

16. Pēc vecāku ierosinājuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas, atbilstoši skolas iespējām.

17. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.

IV. Izglītības procesa organizācija

18. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas darba kārtības noteikumi un Iekšējās kārtības noteikumi.

19. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:

19.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības) prasībām;

19.2. kārtību, kādā notiek izglītojamo uzņemšana Skolā;

19.3. pēc saskaņošanas ar Dibinātāju Skola var noteikt kārtību kādā uzņem skolēnus 1.kasē:

19.3.1. Jūrmalas sākumskolas “Atvase” skolēnu brāļus vai māsas;

19.3.2. skolas darbinieku bērnus;

19.3.3. mikrorajona bērnus;

19.3.4. uz vakantajām vietām iesniegumu kārtībā.

20. Par atteikumu bērnu uzņemt 1.klasē, Direktors informē IP.

21. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.

22. Papildu brīvdienas februārī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors pēc saskaņošanas ar IP.

23. Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.

24. Pamatojoties uz MK noteikumiem, par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs ( izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un Skolas Pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums neatbilst mācību priekšmetu standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, ir nepietiekamā līmenī, vai nav vērtējuma.

25. Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu par pēc pārbaudījumu un papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamajiem direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu izglītojamā liecībā.

26. Izglītojamiem ar īpašām vajadzībām skola var atvērt pedagoģiskās korekcijas klases. Tās atver ar Dibinātāja lēmumu, pamatojoties uz Skolas pedagoģiskās padomes priekšlikumu, kas saskaņots ar IP.

27. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu, nodarbību slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

28. Mācību slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts.

29. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības I posma programmas mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.

30. Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda (klases stunda), kurās pārrunājamas tēmas: satiksmes drošība, darbības ekstremālās situācijās, veselīgs dzīves veids, uzvedība un saskarsmes kultūra, profesijas izvēle un tālākizglītība, dzimumaudzināšana un seksuāli transmisīvās slimības, valsts svētki, atceres dienas, pilsoņa un iedzīvotāja tiesības un pienākumi, Satversmes konstitucionālais pamats u.c.

31. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.

32. Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas tajos var izdarīt direktors vai direktora vietnieki izglītības jomā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.

33. Vispārējās pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku iesniegumiem un Skolas iespējām.

34. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Skola veic pēc mācību stundām, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku iesniegumiem.

35. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības īpaši talantīgiem skolēniem un skolēniem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.

36. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.

37. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka Skolas pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā.

38. 1.–4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību nosaka direktora apstiprināta tās darbības kārtība.

39. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.

40. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts pamatizglītības I posma standarta prasībām un direktora apstiprinātu Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.

41. 1.-6.klašu izglītojamiem liecību izsniedz divas reizes gadā katra mācību semestra pēdējā dienā. Otrajā semestrī, izsniedzot liecību, tajā tiek ierakstīts Pedagoģiskās padomes lēmums par izglītojamā pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu.

V. Izglītojamo tiesības un pienākumi

42. Izglītojamo vispārīgās tiesības:

42.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītības I posma izglītības apguvi;

42.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;

42.3. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

42.4. izveidot Skolēnu padomi, līdzdarboties Skolēnu padomē;

42.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;

42.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;

42.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;

42.8. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

42.9. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;

42.10. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;

42.11. saņemt psihologa, logopēda un sociālā pedagoga, speciālā pedagoga (turpmāk-izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību;

43. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:

43.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;

43.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavojoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību;

43.3. uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;

43.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku, Skolas tradīcijām;

43.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautībām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;

43.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, Skolas darbiniekiem, citiem izglītojamiem un viņu vecākiem;

43.7. ievērot Skolas nolikumu un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;

41.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

43.9. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas;

43.10.censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;

43.11. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;

43.12. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.

44. Izglītojamais un viņa vecāki tiek saukti pie atbildības LR likumdošanā noteiktā kārtībā, ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir par to atbildīgi normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

45. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām. (t.sk. pašvaldībām, kuru teritorijā reģistrēts attiecīgais izglītojamais.)

46. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums, vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids izglītojamam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu. Direktors lemj par nepieciešamību iesaistīt tiesībsargājošas institūcijas.

47. Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.

48. Ja izglītojamas tīši vai netīši skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktā kārtībā.

49. Par atzinības izteikšanu izglītojamam lemj pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome. Īpaši sasniegumi tiek ierakstīti Skolas Goda grāmatā.

VI. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības un pienākumi

50. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:

50.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolas padomes nolikumam;

50.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu un audzināšanu.

50.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus;

50.4. nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālas konsultācijas.

51. Skolēnu vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:

51.1. Rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavot bērnus sabiedriski derīgam darbam;

51.2. savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

51.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par viņa savlaicīgu un regulāru ierašanos skolā;

51.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Skolas nolikuma un Iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;

51.5. uzturēt saikni ar skolu, pedagogiem, apmeklēt skolas un klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītojamo atbalsta personālu.

51.6. ievērot un īstenot bērna tiesības, t.sk. uz obligāto izglītību.

51.7. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.

VII. Skolas vadība

52. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

53. Direktora kompetenci nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.

54. Skolas direktora galvenie pienākumi:

54.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, MK noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, Dibinātāja un IP izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;

54.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;

54.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;

54.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;

54.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;

54.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;

54.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaitā ( darba vietu sarakstā);

54.8. noteikt darbiniekiem darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

54.9. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informējot to par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā par skolas nolikuma grozījumiem.

54.10. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;

54.11. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu, atbilstoši apstiprinātajai tāmei;

54.12. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolā vai ārpus tās rīkotajos pasākumos;

54.13. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;

54.14. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, I.P. u.c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām;

54.15. būt atbildīgam par Skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medpunkta darbu;

54.16. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datubāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;

54.17. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā.

55. Skolas direktora vispārīgās tiesības:

55.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;

55.2. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finansiālo un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

55.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

55.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību augstākstāvošajās institūcijās;

55.5. deleģēt pedagogiem un skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;

55.6. prombūtnes laikā saskaņot ar IP, norīkot direktora pienākumu izpildītāju (kuru veic direktora vietnieki);

55.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;

55.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, kā arī disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros;

55.9. uzņemt un atskaitīt no skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

55.10. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošus dokumentus.

56. Detalizēti skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.

57. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.

58. Detalizēti skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.

VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības

59. Pedagogu vispārīgie pienākumi:

59.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;

59.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;

59.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;

59.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

59.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;

59.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;

59.7.sadarboties ar izglītojamo vecākiem;

59.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;

59.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības un Iekšējas kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;

59.10. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;

59.11. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;

59.12. savlaicīgi apzināt skolēnus, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo skolēnu vecākiem un atbalsta personālu, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā, sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;

59.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;

59.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu.

59.15. būt atbildīgam par viņa rīcībā nodotajām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās un mācību kabinetos;

59.16. ievērot Skolas darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.

60. Detalizēti pedagogu, sociālā darbinieka, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.

61. Pedagogu vispārīgās tiesības:

61.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar skolas darbību;

61.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;

61.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu ;

61.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;

61.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu;

62. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.

IX. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde

63. Skolas padome, tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu.

64. Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.

65. Skolas padomes uzdevumi:

65.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;

65.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;

65.3. piedalīties Skolas darbu pamatjomu vispārīgajā izvērtēšanā, iesniegt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

65.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;

65.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot Iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;

65.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;

65.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus Dibinātājam un to institūcijām ar Skolu saistītajos jautājumos un saņemt rakstisku atbildi;

65.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.

66. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.

67. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs un ārstniecības persona.

68. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.

69. Pedagoģiskā padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apspriešanas ar Skolas direktora rīkojumu.

70. Pedagoģiskā padome:

70.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu:

70.2. izvērtē un iesaka direktoram apspriešanai izglītības programmas;

70.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;

70.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;

70.5. izskata jautājumus par papildus mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumu noteikšanu izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā, vai ‘’ nav vērtējuma’’,

70.6. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Izglītības likumā un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;

70.7.izvērtē skolēnu mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;

70.8. izsaka visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;

70.9. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;

70.10. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;

70.11. saskaņo Pedagoģiskās un Metodiskās padomes nolikumus, Skolas mācību gada darba plānu un Nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.

71. Skolas pedagoģiskais konsīlijs – tajāapvienoti pedagogi, kuri māca attiecīgajā klasē un izglītojamo atbalsta personāls. Konsīlijos apspriež pedagogu individuālo pieeju izglītojamam, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar izglītojamo. Pedagoģiskais konsīlijs notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, to vada audzinātājs, un tās norisi protokolē.

72. Metodiskā padome(turpmāk- Padome)- koleģiālā institūcija ar padomdevēja tiesībām metodisko uzdevumu realizācijai un koordinācijai Skolā.

73. Padomes darbu nosaka direktora apstiprināts nolikums.

74. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk - Komisija). Komisiju skaitu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju nolikumu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks izglītības jomā un Metodiskā padome.

75. Skolēnu padome( turpmāk tekstā-Padome)ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.

76. Padome darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru izstrādā pati Padome, to apstiprina direktors.

77. Padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

X. Skolas iekšējo reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Skolas izdotu administratīvo aktu apspriešanas kārtība

78. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, Iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šā nolikuma prasībām. Tos apstiprina Skolas direktors.

79. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

XI. Skolas finansēšanas kārtība

80. Skolas finanšu līdzekļus veido:

80.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;

80.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

80.3. citi finanšu līdzekļi.

81. Citus finanšu līdzekļus veido:

81.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

81.2. dažādos projektos iegūtos finanšu līdzekļi;

81.3. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi.

82. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.

83. Valsts budžets nodrošina:

83.1. pedagogu darba algas;

83.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;

83.3. mācību grāmatu iegādi.

84. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātājs nodrošina ik gadus apstiprinātā budžeta ietvaros atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

84.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskie izdevumus;

84.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla algas;

84.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algas;

84.4. mācību grāmatu iegādi;

84.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;

84.6. piemaksas pie darba algas;

84.7. remonta un celtniecības darbiem.

85. Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai vai attiecīgi ziedojuma un dāvinājuma norādītajam mērķim.

86. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem un direktora apstiprinātu nolikumu.

87. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanām) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē, un veic to uzskaiti Skolas grāmatvedībā. Pēc vecāku labprātīgas iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu vaidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.

88. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

89. Finanšu apriti Skola organizē decentralizēti ar savu grāmatvedību.

XII. Skolas saimnieciskā darbība

90. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.

91. Skolas direktors ir tiesīgs:

91.1. slēgt īres un nomas līgumus;

91.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.

92. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.

93. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.

94. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.

95. Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors, Skolas padome un Dibinātājs.

XIII. Skolas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

96. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.

XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

97. Skolas nolikumu apstiprina tā Dibinātājs.

98. Grozījumus skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Skolas direktora, Skolas padomes vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.

99. Grozījumus Skolas nolikumā apstiprina Dibinātājs.

XV. Noslēguma jautājums

100. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos, zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 4.jūlija nolikums Nr.28 “Jūrmalas sākumskolas „Atvase” nolikums”.

Priekšsēdētājs

R.Munkevics


Lejupielāde: DOC un PDF