LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 29.janvārī | Nr.4 |
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
I Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas sākumskola “Atvase” (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības pirmā posma no 1. līdz 6.klasei programmu un interešu izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti, izglītības iestādes darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī šis nolikums.
3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.
4. Skolai ir zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas. Grozīts ar domes 2016.gada 20.oktobra 47.nolikumu
5. Skolai ir norēķinu konti bankā.
6. Skolai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.
7. Skolas juridiskā adrese: Raiņa ielā 53, Jūrmalā, LV–2016, Latvija.
II Skolas darbības mērķis un pamatuzdevumi
8. Skolas darbības mērķis ir:
8.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;
8.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
9. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.
10. Skolas galvenie uzdevumi ir:
10.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) programmu;
10.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
10.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
10.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
10.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;
10.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
10.7. mācību un audzināšanas procesā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus;
10.8. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākamajai izglītības pakāpei.
III Īstenojamās izglītības programmas
11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un valsts pamatizglītības standarts.
12. Skola piedāvā un īsteno vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.- 6.klase) izglītības programmu. Kods 11011111. Grozījumi ar domes 2011.gada 20.oktobra 17.nolikumu
13. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem.
14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot mācību priekšmetu paraugprogrammas vai atbilstoši mācību priekšmetu standartam izstrādāt savas mācību priekšmetu programmas, tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā – komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
15. Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības un tālākizglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Dibinātājs.
IV Izglītības procesa organizācija
16. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie Ministru kabineta (turpmāk tekstā –MK) noteikumi, Skolas nolikums un Skolas iekšējie normatīvie akti.
17. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:
17.1. Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām;
17.2. Skolas 1.klasē izglītojamos uzņem šādā kārtībā: Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 16.nolikumu
17.2.1. Jūrmalas sākumskolas „Atvase” izglītojamo brāļus un māsas;
17.2.2. skolas darbinieku bērnus;
17.2.3. mikrorajona bērnus;
17.2.4. uz vakantajām vietām iesniegumu kārtībā.
18. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka Ministru kabineta noteikumi.
19. Mācību darba organizācijas un uzskaites pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums klasei ir 40 minūtes.
20. Mācību priekšmetu stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
21. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Skola strādā vienā maiņā. Mācību stundu skaitu dienā izglītojamiem nosaka mācību priekšmetu stundu saraksts, kuru apstiprina Skolas direktors.
22. Starpbrīžu garumu reglamentē Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
23. Fakultatīvās un individuālās nodarbības organizē ārpus mācību stundu laika pēc brīvprātības principa, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku rakstiskiem iesniegumiem.
24. Saskaņā ar attiecīgām izglītības programmām katra klase mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem var izmantot ne vairāk kā 5 dienas mācību gada laikā.
25. Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes notiek saskaņā ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem.
26. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
27. Izglītojamie divas reizes gadā katra semestra pēdējā mācību dienā saņem liecību. Izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumu noteikšanu vai izglītojamā atstāšanu uz otru gadu nosaka direktors ar rīkojumu.
28. Valsts pārbaudes darbi Skolā notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu prasībām.
V Izglītojamo pienākumi un tiesības
29. Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Skolas iekšējās kārtības noteikumi un citi normatīvie akti.
30. Izglītojamo vispārīgās tiesības ir:
30.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītības pirmā posma izglītības ieguvi;
30.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
30.3. atbilstoši Skolas noteiktajai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
30.4. izveidot Skolēnu padomi, līdzdarboties Skolēnu padomē;
30.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;
30.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
30.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;
30.8. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
30.9. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;
30.10. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku u. c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;
30.11. saņemt logopēda, psihologa, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga (turpmāk – izglītojamā - atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.
31. Izglītojamo vispārīgie pienākumi ir:
31.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši mācību priekšmetu stundu sarakstam;
31.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavojoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību;
31.3. uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;
31.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku, Skolas tradīcijām;
31.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautībām un to pārstāvjiem, ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
31.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, Skolas darbiniekiem, citiem izglītojamiem un viņu vecākiem;
31.7. ievērot Skolas nolikumu un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;
31.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
31.9. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas, par tām Skola neatbild;
31.10. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātiskuma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
31.11. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;
31.12. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.
32. Izglītojamais un viņa vecāki tiek saukti pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā, ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā.
33. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t. sk. pašvaldībām, kuru teritorijā reģistrēts attiecīgais izglītojamais).
34. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek prasīts mutisks, rakstisks paskaidrojums, vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids izglītojamam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš Skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot skolas direktors, izdodot par to rīkojumu. Direktors lemj par nepieciešamību iesaistīt tiesībsargājošas institūcijas.
35. Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
36. Ja izglītojamais tīši vai netīši skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
37. Par atzinības izteikšanu izglītojamam lemj Pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome. Īpaši sasniegumi tiek ierakstīti Skolas Goda grāmatā.
VI Skolas vadība
38. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātāja noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
39. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, darba līgums, Skolas nolikums, amata apraksts.
40. Direktoram ir vietnieki, direktora vietniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka Skolas direktors.
41. Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Skolu attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.
42. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:
42.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, Izglītības un zinātnes ministrijas, Dibinātāja un Izglītības pārvaldes izdoto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;
Grozījumi ar domes 2010.gada 11.marta 36.nolikumu
42.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;
42.3. nodrošināt Skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem u.c. darbiniekiem;
42.4. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta izglītojamo tiesību un interešu neievērošana vai pret izglītojamo vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
42.5. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
42.6. būt atbildīgam par datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
42.7. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.
42.8. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu, materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
43. Skolas direktora tiesības ir:
43.1. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
43.2. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;
43.3. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus;
43.4. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;
43.5. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku;Grozījumi ar domes 2010.gada 11.marta 36.nolikumu
43.6. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar Dibinātāju un Izglītības pārvaldi;Grozījumi ar domes 2010.gada 11.marta 36.nolikumu
43.7. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;
43.8. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
43.9. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.
VII Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības
44. Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
45. Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
46. Pedagogu pienākumi ir:
46.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
46.2. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
46.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par izglītojamo tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
46.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;
46.5. ievērot Skolas Nolikuma, Darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.
47. Pedagogu tiesības ir:
47.1. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā un citās komisijās;
47.2. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Skolas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos.
VIII Skolas padome, komisijas un pašpārvalde
48. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Skolas padomes reglaments, ko izdod Skolas direktors.
49. Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
50. Skolas padomes uzdevumi ir:
50.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;
50.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
50.3. piedalīties Skolas darbu pamatjomu vispārīgā izvērtēšanā, iesniegt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;
50.4. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot Iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;
50.5. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
50.6. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus Dibinātājam un to institūcijām ar Skolu saistītos jautājumos un saņemt rakstisku atbildi;
50.7. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
51. Skolas Pedagoģiskā padome risina dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Skolas direktors.
52. Skolas pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs, direktora vietnieki un ārstniecības persona.
53. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.
54. Pedagoģiskā padome:
54.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;
54.2. izvērtē un iesaka direktoram apspriešanai izglītības programmas;
54.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;
54.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
54.5. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;
54.6. izsaka priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;
54.7. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;
54.8. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;
54.9. saskaņo Pedagoģiskās un Metodiskās padomes reglamentus, Skolas mācību gada darba plānu un pedagogu darba vērtēšanas kārtību.
55. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar direktora rīkojumu.
56. Izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku, 1.klašu izglītojamo adaptāciju, individuālo pieeju izglītojamiem, turpmākās darbības stratēģiju jautājumu risināšanā apspriež un analizē konsīlijos. Konsīlijā piedalās visi attiecīgās klases vai klašu grupas mācību priekšmetu pedagogi, atbalsta personāls un direktora vietnieki. Pedagoģiskais konsīlijs notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, to vada klases audzinātājs, tā norisi protokolē.
57. Metodiskā padome (turpmāk padome) – koleģiāla institūcija ar padomdevēja tiesībām metodisko uzdevumu realizācijai un koordinācijai skolā. Padomi veido metodisko komisiju vadītāji un direktora vietnieki. Padomes darbu nosaka direktora apstiprināts reglaments.
58. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas– (turpmāk komisija). Komisiju skaitu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks izglītības jomā un Metodiskā padome. Komisijas darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod direktors.
59. Skolas pašpārvalde (turpmāk tekstā- Skolēnu padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Skolēnu padomi ar Skolas vadības atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izdod Skolas direktors.
IX Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
60. Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Skolas darbu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kurus apstiprina Skolas direktors.
61. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.
X Skolas finansēšanas kārtība
62. Skolas finanšu līdzekļus veido:
62.1. valsts mērķdotācija;
62.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
62.3. citi finanšu līdzekļi.
63. Citus finanšu līdzekļus veido:
63.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
63.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
63.3. dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi;
63.4. ieņēmumi par nomu un īri;
63.5. ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kuru izmaksas nevar būt zemākas par pašizmaksu.
64. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
65. Mērķdotācija no valsts budžeta nodrošina:
65.1. pedagogu darba algas;
65.2. kvalitātes piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas;
65.3. piemaksu MK noteiktā kārtībā 10% apmērā no mēneša darba algas;
65.4. daļēju mācību grāmatu iegādi.
66. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros finansē:
66.1. Skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
66.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;
66.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba samaksu;
66.4. nepieciešamo grāmatu, mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
66.5. piemaksas pie darba algas;
66.6. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.
67. Papildus finanšu līdzekļi izmantojami mērķiem, kam tie tiek piešķirti vai ziedoti, Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.
68. Pedagogu darba kvalitātes piemaksas un pedagogu darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi un skolotāju materiālās stimulēšanas kārtība, kuru apstiprina direktors.
69. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
70. Finanšu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Skolas grāmatvedība.
XI Skolas saimnieciskā darbība
71. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
72. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:
72.1. slēgt īres un nomas līgumus;
72.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Skolai nepieciešamo darbu veikšanu.
73. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus, saskaņojot ar Skolas padomi, izmanto Skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.
74. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
75. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
XII Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
76. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
XIII Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
77. Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, Izglītības pārvaldes, direktora vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.Grozījumi ar domes 2010.gada 11.marta 36.nolikumu
78. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
79. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra nolikums Nr.19 ”Jūrmalas sākumskolas “Atvase” nolikums”.
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |