LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.23, 7. punkts

Par atbalstu projektam „Priekšdziedzera slimību profilaksei
Jūrmalā, agrīnai priekšdziedzera vēža atklāšanai,
2006 vīrieša veselības gadā”

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 6.punktu, Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 22.decembra saistošo noteikumu Nr.26 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2006.gada budžeta apstiprināšanu” 53.pielikumu un ņemot vērā, ka 2006.gada 21.jūnijā Jūrmalas pilsētas domes labklājības un izglītības jautājumu komitejas sēdē tika atbalstīts ārstu Viļņa Lietuvieša un Jura Ploņa izstrādātais projekts „Priekšdziedzera slimību profilaksei Jūrmalā, agrīnai priekšdziedzera vēža atklāšanai, 2006 vīrieša veselības gadā”, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Piedalīties 2006.gadā ar līdzfinansējumu Ls 9000 apmērā no projekta „Priekšdziedzera slimību profilaksei Jūrmalā, agrīnai priekšdziedzera vēža atklāšanai, 2006 vīrieša veselības gadā” kopējām plānotajām izmaksām – Ls 14000.

2. Jūrmalas pilsētas domes labklājības pārvaldes vadītājai L.Grobiņai noslēgt sadarbības līgumu ar ārstiem Vilni Lietuvieti un Juri Ploni.

3. Lēmuma izpildi kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam D.Urbanovičam.

Pielikums Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada     

21.septembra lēmumam Nr.915 (protokols Nr.23, 7.punkts)

Projekts priekšdziedzera slimību profilaksei Jūrmalā,

Agrīnai priekšdziedzera vēža atklāšanai, 2006 vīrieša veselības gadā

Ievads. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izteikti pieaug saslimstība ar priekšdziedzera vēzi. 1998. gadā tika diagnosticēti 333 jauni gadījumi, savukārt 2004.gadā 728 jauni gadījumi. Saslimstība ar priekšdziedzera vēzi ir kļuvusi par otro biežāko onkoloģisko slimību vīriešiem aiz plaušu vēža. Pie tam saslimstībai ir tendence joprojām pieaugt. Tā ir kļuvusi par aktuālu problēmu, jo pieaugumu novēro visās slimības stadijās (tab.1, tab.2). Nav noslēpums, kas mūsu valstī ir viens no īsākajiem vīriešu mūža vidējiem ilgumiem starp Eiropas valstīm – vidēji 65 gadi. Vecuma grupā virs 50 gadiem 2003.gadā Latvijas iedzīvotāju reģistrā bija 301 964 vīriešu un 485 049 sieviešu. Kā iemeslus šai disproporcijai jāmin vīriešu „vieglprātīgo” attieksmi pret savu veselību, nevēlēšanos savas veselības problēmas apspriest ar ārstu, augsto mirstību sakarā ar sirds - asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām.

Priekšdziedzera vēža straujā saslimstības pieauguma dinamika arī nosaka lielo interesi par šīs slimības cēloņiem, diagnostiku un iespējām to sekmīgi ārstēt. Cilvēce jau sen ir cerējusi atrast paņēmienus, ar kuru palīdzību droši varētu atklāt ļaundabīga audzēja klātbūtni cilvēka organismā, īpašu uzmanību veltot tam, lai audzēju atklātu pēc iespējas agrākā stadijā. 1965.gadā Gold un  Freedman publicēja pētījumus, ka cilvēka resnās zarnas karcinomas satur specifisku antigēnu, kuru atrod arī embrija un  augļa zarnu caurulītē, aizkuņģa dziedzerī un aknās. Līdz ar to tika atklāts karcinoembrioniskais antigēns (CEA). Pēc šī atklājuma pakāpeniski attīstījās jauna medicīnas nozare – audzēju marķieru medicīna, kuras mērķis sasaucas ar cerībām agrīni atklāt vēzi cilvēka organismā. Priekšdziedzera slimību uzrādītājs - priekšdziedzera specifiskais antigēns (PSA) ir viens no biežāk noteiktajiem audzēju marķieriem. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā PSA ir kļuvis par savdabīgu „atslēgu” priekšdziedzera vēža diagnosticēšanai, paralēli digitāli rektālai izmeklēšanai (DRI) un priekšdziedzera transrektālai ultrasonoskopijai (TRUS).

Priekšdziedzera vēža izplatības rādītājos pastāv ievērojama atšķirība starp pasaules ģeogrāfiskajiem rajoniem. Pēc Latvijas Vēža reģistra datiem, priekšdziedzera vēzis ir uzrādījis strauju saslimstības pieaugumu – pēdējo desmit gadu laikā incidences rādītāji ir dubultojušies.

Pasaulē priekšdziedzera vēzis ir sestā biežākā onkoloģiskā saslimšana ar 10 992 036 jauniem diagnosticētiem gadījumiem 2002 gadā, kas sastāda 6,1% no globālā vēža incidences. Pašreiz pasaulē ir akceptēta agrīna, agresīva ārstēšana kā iespēja samazināt slimības specifisko mirstību. Atsevišķās valstīs, kur novēro vislielāko priekšdziedzera vēža izplatību, piemēram, ASV, Zviedrijā, Kanādā, PV ieņem pirmo vietu starp visiem audzējiem, apsteidzot plaušu vēzi (Kanādas vēža statistika, 2001). Letalitāte no priekšdziedzera vēža ASV, Zviedrijā, starp onkoloģiskām saslimšanām ieņem otro vietu pēc plaušu vēža .Priekšdziedzera vēža incidence ekonomiski attīstītajās valstīs katru gadu pieaug apmēram par 3%, kļūstot par vienu no aktuālākajām problēmām mūsdienu onkoloģijā. Rietumu pasaulē priekšdziedzera vēzis ir kļuvis par visbiežāk diagnosticēto vēža formu vīriešiem. Autopsiju rezultāti uzrāda augstu priekšdziedzera vēža saslimstības risku - apmēram 30 % vīriešu vecumā virs 50 gadiem atklāj histoloģisku  priekšdziedzera vēzi . Uz 1990 gadu Eiropas valstīs priekšdziedzera vēža incidence vidēji sastāda aptuveni 35/100.000 iedzīvotāju gadā (amplitūdā no 16 līdz 43/100.000). Eiropas Savienībā valstīs 2002.gadā konstatēti vairāk nekā 85.000 jaunu priekšdziedzera vēža gadījumu.

Neskatoties uz plašajiem pētījumiem, priekšdziedzera vēža etioloģija vēl joprojām nav skaidra. Vecumam, ģeogrāfiskai videi un ar to saistītai diētai, iedzimtībai ir zināma loma PV etioloģijā. Priekšdziedzera vēža incidences rādītājos pastāv ievērojama atšķirība starp pasaules ģeogrāfiskiem rajoniem un valstīm. Ir zināms, ka ASV melnādainiem iedzīvotājiem ir ievērojami

augstāks risks saslimt ar priekšdziedzera vēzi nekā baltās rases pārstāvjiem. Visaugstākie saslimstības rādītāji ir tieši šajā populācijā. Savukārt mazākus saslimstības rādītājus novēro Āzijas valstīs, kur prevalē kuņģa vēzis. Viszemākie saslimstības rādītāji ir Ķīnā. Japānā pēdējos gados saslimstība ar priekšdziedzera vēzi pieaug. Šo tendenci saista ar rietumu kultūras ietekmi – diētas izmaiņām (piesātinātās taukskābes) un vispārēju populācijas novecošanos. Dienvideiropa un Dienvidamerika atrodas incidences rādītāju vidusdaļā. Latvijā, pēdējo desmitgažu laikā, incidence pieaugusi vairāk kā divas reizes un pēdējos gados vīriešiem šī slimība ieņem otro vietu aiz plaušu vēža.

Graf.1. Priekšdziedzera vēža incidence un mirstība 2002.g. dažādās pasaules valstīs

Pēc vecuma standartizētiem incidences rādītājiem, ar 37.6 gadījumiem uz 100 000, 2002 gadā, priekšdziedzera vēža saslimstības rādītāji Latvijā ir līdzīgi ar Dāniju un Itāliju (graf.1).

Šīs atšķirības, liekas, ir skaidrojamas ar etniskām, kā arī uztura atšķirībām. Daļēji šo domu apstiprina tas, ka valstīs, kurās ir zema priekšdziedzera vēža incidence, vērojams straujš incidences pieaugums, pēc tam kad šo valstu sabiedrība adaptējas Rietumu dzīves stilam. Vides faktoru nozīmi apstiprina incidences pieaugums migrācijas rezultātā, iedzīvotājiem pārceļojot no zema riska reģiona uz augsta riska reģionu, saslimstība ar priekšdziedzera vēža pieaug.

Latvijā priekšdziedzera vēža slimnieku sistemātiska uzskaite ir veikta kopš 1980.gada (Latvijas vēža reģistrs).

Priekšdziedzera vēža saslimstība Latvijā no 1980. līdz 2000.gadam uzrāda pieauguma tendenci. Saslimstība 1980.gadā ar PV uz 100 000 iedzīvotājiem bija 14.1, 1985.gadā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju bija 18.1, 1990.gadā tā nedaudz samazinājās līdz 17.5/100 000, 1995.gadā sasniedza 24.5/100 000 un 2000.gadā tā pieauga līdz 45.2 uz 100 000 iedzīvotājiem. Mirstība no priekšdziedzera vēža Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem 1980.gadā bija 8.1, 1985.gadā mirstība bija 13.5 /100 000, 1990.gadā tā bija jau 13.7/100 000, 1995.gadā sasniedza 15.6/100 000 un 2000.gadā tā pieauga līdz 18.3 uz 100 000 iedzīvotājiem. Īpaši straujš pieaugums vērojams kopš 1995.gada.

Valstīs un reģionos kur ir pašlaik ir plaši ieviests populācijas skrīnings (ASV, Francija Tirole), samazinās priekšdziedzera vēža specifiskā mirstība. Skrīninga negatīvie aspekti ir:        1) psiholoģisks un emocionāls distress, 2) komplikācijas, kas saistītas ar sekojošajiem, iespējams atkārtotiem izmeklējumiem (TRUS un biopsiju komplikācijas), īpaši pacientiem kam nav vēža, 3) zema riska audzēju identifikācija un tālāka ārstēšana, kas nedod būtisku uzlabojumu pacienta veselībai (pārlieku aktīva ārstēšana tur, kur varbūt to nevajadzētu).

Kā priekšdziedzera vēža skrīninga testus izmanto digitālu rektālu izmeklēšanu (DRI), transrektālu ultrasonogrāfiju (TRUS), un priekšdziedzera specifisko antigēnu (PSA). Šos testus izmanto atsevišķi vai arī savstarpēji kombinējot. Visbiežāk pielietotā taktika ir kombinēt DRI ar PSA.

Transrektāla priekšdziedzera ultrasonogrāfija ar tēmētu vai randomizētu biopsiju, paralēli pielietojot DRI un seruma testus – priekšdziedzera specifisko antigēnu (PSA), maina priekšdziedzera slimību diagnostikas paņēmienus un būtiski uzlabo agrīnu vēža diagnostiku. Pašlaik TRUS izmeklējuma loma ir noteikt priekšdziedzera tilpumu un būt par palīgu, veicot tēmētas un randomizētas priekšdziedzera biopsijas.

Agrīnas diagnostikas virzienā pēdējos gados Latvijā ir sasniegts zināms progress. Ģimenes ārstu un urologu ikdienas praksē ir ieviesta priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) noteikšana, taču tas joprojām nav kļuvis par sistēmu. Plašāka šī priekšdziedzera vēža marķiera ieviešana praksē ļautu izteikt aizdomas par iespējamu audzēju agrīnajā stadijā lielākam potenciālo pacientu skaitam. Ļoti populāras vairākās valstīs ir priekšdziedzera vēža skrīninga programmas, uzaicinot vīriešus noteikt savu PSA līmeni asinīs un tādējādi izvērtēt savu risku slimot ar priekšdziedzera vēzi.

No 1998.gada Latvijā PSA analīze ir valsts apmaksāta (vienu reizi trīs gados), līdz ar to potenciālajiem pacientiem ir kļuvis iespējams veikt sākotnēju izmeklēšanu saistībā ar priekšdziedzera slimībām. Pašreizējā medicīnas attīstības etapā, priekšdziedzera slimību diagnostikā, problēma pastāv saistībā ar valsts noteiktiem finansiāliem limitiem (kvotām) tālākai pacientu izmeklēšanai un diagnozes precizēšanai. Tā piemēram Jūrmalā, Dubultu poliklīnikā valsts noteiktais limits paredz iespēju izmeklēt vidēji 10 pacientus mēnesī ar transrektālu ultrasonogrāfijas un randomizētas biopsijas metodi, kas ir nepietiekami. Pie tam izmeklējuma cena 34.00 Ls ir noteikta 1999.gadā un nav mainījusies atbilstoši ekonomiskais situācijai (izmaksu pieaugums saistībā ar Latvijas iestāšanos ES). Līdz ar to, popularizējot profilaktisko apskašu nozīmi iedzīvotāju veselības saglabāšanā, ar projektu par vīrieša veselību mēs izvirzām vairākus mērķus.

Projekta mērķis.

• Popularizēt regulāras veselības kontroles nozīmi onkoloģisko slimību agrīnai atklāšanai.
• Iedrošināt vīriešus otrajā mūža pusē apmeklēt ārstniecības iestādi un ārstu savlaicīgi.
• Rast iespēju ikvienam Jūrmalā dzīvojošam vīrietim vecākam par 50 gadiem noskaidrot savu PSA un izvērtēt savu risku slimot ar priekšdziedzera vēzi
• Veicot transrektālo ultrasonoskopiju (TRUS) un biopsiju, diagnosticēt prostatas vēža gadījumus

Projekta atbalstītāji.

Jūrmalas Dome, farmaceitiskās kompānijas GlaxosmithKline, Orion Pharma, TEVA, Zentiva, Berlin Chemie.

Projekta norises laiks.

2006.gads – no marta līdz novembra mēnesim, vai pirmie 1000 pacienti.

Projekta norises vieta.

Jūrmala, Dubultu poliklīnika, Slokas iela 26, LV-2015, ārstu V.Lietuvieša un J.Ploņa ārstu prakses. SIA NMS laboratorija, Valsts Morfoloģijas centrs.

Projekta norise norit vairākos etapos (solis).

1.solis.

Informatīvi raksti laikrakstā „Jūrmalas vēstis” par projekta aktualitāti, lai motivētu pacientus ierasties uz sekojošām analīzēm.

2.solis.

Jūrmalā strādājošo ģimenes ārstu atkārtota informēšana par projekta aktualitāti, norises vietu un laiku.

·    lekcijas – Dubultu p-ka, Kauguru p-ka

·    Individuālas vizītes pie ģimenes ārstiem

3.solis.

Uzaicināt projekta mērķa grupas pacientus nodot PSA analīzi, sūtot uzaicinājuma vēstuli ar pasta starpniecību.

·    Uzaicinājuma izstrāde

·    Uzaicinājuma drukāšana, dalīti laiki dažādām grupām

·    Aplokšņu , pastmarku iegāde

·    Nosūtīšana pa pastu

4.solis.

PSA analīzes noņemšana NMS laboratorijas filiālē Jūrmalā, Dubultu poliklīnikā.

• Informācija reģistratūrā par iespēju nodot analīzi konkrētos laikos
• Kopējais +brīvais PSA analīzes nepieciešamība riska grupas pacientiem
• Paziņojumi pie informācijas dēļa SIA „Dubultu poliklīnika”

5.solis.

Pēc PSA analīžu rezultātiem sekojoša datu bāzes izveidošana izmantojot statistikas programmatūru SPSS 11 versiju, riska grupas(PSA> 2.5ng/ml) apzināšana.

6.solis.

Analīzes rezultātu atbilžu izsūtīšana, riska grupas pacientu aicināšana uz atkārtotu vizīti. Vizīte būtu nepieciešama15 līdz 30 % projektā iesaistīto pacientu.

·    Uzaicinājuma izstrāde

·    Uzaicinājuma drukāšana, konkrēts laiks katram pacientam

·    PSA karte

·    Aplokšņu , pastmarku iegāde

·    Nosūtīšana pa pastu

7.solis.

Pirmā vizīte pie ārsta, informēšana par iespējamo tālākas izmeklēšanas nepieciešamību (TRUS un biopsijas).

·    Izdalīt papildus laikus pacientu pieņemšanai

·    Saruna, paredzamās procedūras vajadzības izskaidrošana

·    Dokumentācija (medicīniskā kartiņa, receptes antibiotiku izrakstīšanai, procedūras norises paskaidrojoša vēstule)

8.solis.

Pacienta tālākā izmeklēšana - TRUS ar biopsiju.

• Materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana- US aparāts, endokavitālā zonde, lubrikants, prezervatīvi, biopsijas aprāts, maināmās adatas (vienreizējas), pudelītes preparātiem, formalīns,
• Procedūras dokumentācija (biopsijas protokols)

9.solis.

Noņemto paraugu transportēšana un mikroskopiska izmeklēšana Valsts Pataloģijas centrā.

• Līgums ar Valsts Pataloģijas centru
• Izmeklēšanas izdevumi pēc līguma cenām 15.0 Ls par vienu gadījumu
• Bioptātu transportēšana (NMS laboratorijas tr-ts)

10.solis.

Otrā vizīte pie ārsta. Pacienta informācija par veiktajiem izmeklējumu rezultātiem Valsts Pataloģijas centrā. Tālākās taktikas apspriešana atkarībā no rezultātiem un rekomendācijas.

Ieguvumi no projekta.

• Iedzīvotāju informētība par iespējām sekot savai veselībai un regulāru pārbaužu nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē.
• Agrīna priekšdziedzera vēža diagnostika, ielaistu priekšdziedzera vēža formu samazināšanās.
• Praktiski secinājumi veselības aprūpes darbiniekiem par skrīninga nozīmi agrīnā priekšdziedzera vēža diagnostikā.

Pielikumi.

Tab.1. Priekšdziedzera vēža saslimstības pieaugums dinamikā laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam (stabilu pieaugumu novēro visās slimības stadiju grupās)

Tab.2. Saslimstība ar priekšdziedzera vēzi pa vecuma grupām (pirmreizēji atklātos gadījumus novēro vecuma grupā no 50 līdz 80 gadiem)

Projekta izmaksas:

1. nepieciešamais finansējums no Jūrmalas Domes:

Ārsta apmeklējums (vizītes): līdz 200 līdz apmeklējumi:                          1200.00 Ls

(viens pacients 2 apmeklējumi- līdz 100 pacientiem, viena vizīte 6.00 Ls)

Priekšdziedzera ultraskaņas izmeklējums un audu

parauga noņemšana

(viena manipulācija – 62.46 Ls – izcenojums – skat. Pielikumu:

endokavitālās US ar CORE biopsiju izcenojums pēc Latvijas invazīvo

US speciālistu asociācijas noteiktajām izmaksām):                                             6246.00 Ls

Audu paraugu morfoloģiska izmeklēšana:                                                           1500.00 Ls

(100 paraugi, viens paraugs – 15.00 Ls,

līgums ar Valsts Patoloģijas centru)

2. Farmācijas firmu projekta līdzfinansējums:

Lekcijas ģimenes ārstiem, rakstu sagatavošana avīzei,

veidlapu izstrāde, pavairošana,

datu bāzes veidošana un uzturēšana, rezultātu apkopošana un analīze,

transports, pasta izdevumi.                                                                                2054.00 Ls

PSA un brīvais PSA 800 pacienti:

(PSA analīze – 2.50, bPSA analīze – 3.00)                                                       3000.00 Ls

Kopā:                                                                                                              14 000 Ls

Viļņa Lietuvieša ārsta prakse:

Slokas ielā 26, Jūrmalā,

Reģistrācijas Nr.19036210326

LUB, Rīdzenes filiāle,

Konts: LV46UNLA0002083612454

Jura Ploņa ārsta prakse:

Slokas ielā 26, Jūrmalā,

Reģistrācijas Nr.28107010917

LUB, Rīdzenes filiāle,

Konts: LV76UNLA0050001657116