LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.25, 36. punkts

Par atbalstu projektam
„Tuberkulozes saslimstības samazināšana un profilaktiska diagnostika Jūrmalā”

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma„Par pašvaldībām” 15.panta 6.punktu, Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 22.decembra saistošo noteikumu Nr.26 „Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2006.gada budžeta apstiprināšanu” 53.pielikumu un ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētas domes labklājības un izglītības jautājumu komitejas 2006.gada 21.jūnija sēdē tika atbalstīts SIA „Dubultu poliklīnika” projekts „Tuberkulozes saslimstības samazināšana un profilaktiska diagnostika Jūrmalā” saskaņā ar pielikumu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Piedalīties 2006.gadā ar līdzfinansējumu Ls 14000 apmērā no projekta „Tuberkulozes saslimstības samazināšana un profilaktiska diagnostika Jūrmalā” kopējām plānotajām izmaksām Ls 17000.

2. Jūrmalas pilsētas domes labklājības pārvaldes vadītājai L.Grobiņai noslēgt sadarbības līgumu ar SIA „Dubultu poliklīnika.”

3. Lēmuma izpildi kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam D.Urbanovičam.

Pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2006.gada 19.oktobra lēmumam Nr.1021

(protokols Nr.25, 36. punkts)

PROJEKTS

„Tuberkulozes saslimstības samazināšana un profilaktiska diagnostika Jūrmalā”

Projekta iesniedzējs:

Dubultu poliklīnika

Tuberkulozes un hronisko plaušu

slimību kabinets

2006.gada jūnijā

1. Projekta iesniedzēja pamatdati

1.1.Ziņas par projekta iesniedzēju

1.2. Ziņas par projekta iesniedzēja atbildīgo amatpersonu

1.3. Projekta iesniedzēja bankas rekvizīti

2. Projekta aktualitāte un mērķis

Lai kā arī censtos, mēs nevaram sevi izolēt no sabiedrības. Tāpēc ikviena sabiedrības locekļa interesēs ir rūpēties, lai katrs tuberkulozes slimnieks būtu izārstēts, jo tikai tad tiek pārtraukta tuberkulozes infekcijas izplatīšanās. Tuberkuloze nav tikai slimā cilvēka problēma. Savlaicīga tuberkulozes atklāšana, pareiza un kārtīga ārstēšana ir visdrošākais ceļš uz veselu sabiedrību. Patreiz valsts garantētā veselības aprūpes profilaktisko apskašu programma neparedz tuberkulozes profilaktiskos izmeklējumus. Tātad aicinot iedzīvotājus veikt šos izmeklējumus, jānorāda, ka to izmaksas jāsedz pašiem. Tuberkulozes izplatībā liela nozīme ir sociālās vides faktoriem – dzīves apstākļiem, pietiekamam uzturam, alkoholismam u.c. Tuberkulozes riska grupas pārstāvji, vairumā gadījumu, ir ar nepietiekamiem finansu līdzekļiem pamatvajadzību (ēdiena, mājokļa, veselības)nodrošināšanai. Kā nozīmīgs faktors riska grupā ir jāuzsver arī nepietiekamā interese par savu veselību.

Projekta mērķis ir izglītot iedzīvotājus tuberkulozes saslimstības profilaksei, veikt tuberkulozes riska grupu iedzīvotāju profilaktiskos tuberkulozes diagnostikas izmeklējumus, piesaistot pašvaldības budžeta līdzekļus, tādejādi apzinot jaunus ar tuberkulozi inficētos slimniekus, un turpmāk veicināt un sekot, lai pacienti visus nepieciešamos ārstēšanas pakalpojumus saņemtu par valsts veselības budžeta līdzekļiem, līdz ar to samazinot slimības izplatību Jūrmalā, radot veselībai drošu vidi iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

3.Situācijas analīze

Tuberkuloze ir viena no vissenāk zināmajām infekcijas slimībām. Taču tās aktualitāte mūsdienās nav mazinājusies, bet tieši pretēji. To pazina jau senajā Ēģiptē. Kopš seniem laikiem pasaule vairākkārt ir piedzīvojusi smagas tuberkulozes epidēmijas. 24.martā 1882.gadā vācu zinātnieks R.Kohs atklāja tuberkulozes izsaucēju - tuberkulozes nūjiņu. 1945.gadā Vaksmans ieviesa streptomicīnu tuberkulozes ārstēšanā. Vēlāk tika atklāti citi prettuberkulozes līdzekļi, kurus tuberkulozes ārstēšanā efektīvi izmanto arī šodien. Pasaulē gada laikā ar tuberkulozi saslimst 8 miljoni, no ārstējamas slimības nomirst 3 miljoni cilvēku.

Tuberkuloze vēl joprojām ir reāls drauds visai cilvēcei. Tā ir endēmiska jaunattīstības valstīs, kur saslimšana ir līdzvērtīga ar 19.gs Eiropas epidēmijas upuru skaitu. Tas nozīmē, ka jāapkopo visi teorētiskie un praktiskie spēki kā ar to cīnīties, lai ierobežotu jaunu saslimšanas gadījumu skaitu un pareizi lietotu visus pieejamos pret-tuberkulozes medikamentus.

Tā kā tuberkuloze ir aktuāla arī Jūrmalā liela nozīme ir aicinājumam profilaktiski pārbaudīties uz tuberkulozi. 2003.gadā Jūrmalā notika akcija pēc Tuberkulozes un hronisko plaušu slimību kabineta ieteikuma – bezmaksas pārbaudes uz tuberkulozi:

2003.gadā, pateicoties aktīvām iedzīvotāju pārbaudēm palielinājās saslimstība ar tuberkulozi, tātad palielinājās atradne, bet pēc tam – saslimstības samazināšanās 2004.gadā. Ja ņem vērā, ka tuberkulozi izārstē 6-9 mēnešu laikā, saslimstībai vajadzētu turpmāk straujāk samazināties, bet tas tā nenotiek, jo 2005.gadā tā ir tikai nedaudz mazāka, bet 2006.gada piecos mēnešos saslimstība nav samazinājusies –tātad infekcijas avoti joprojām ir iedzīvotāju vidū. Par to liecina baciļu izdalītāju % no jaunatklātiem tuberkulozes slimniekiem:

Katrs neārstēts bacilārs tuberkulozes slimnieks gada laikā inficē 10-15 veselos cilvēkus. Pie tam liels ir multirezistentās, grūti ārstējamās tuberkulozes formas – 30% no visiem bacilāriem slimniekiem.Ja izvērtē saslimušo kontingentu, tad aptuveni 30% ir bezdarbnieki, asociālie, bezpajumtnieki.

No visa iepriekš teiktā ir skaidrs, ka Jūrmalā nepieciešama iedzīvotāju pārbaude uz tuberkulozi sekojošām iedzīvotāju grupām un ne tikai vienu gadu: pansionāta iemītnieki, patversmju kontingents, sociālās māju iedzīvotāji, bezpajumtnieki. Tas dotu iespēju samazināt saslimstību iedzīvotāju vidū 20-25% gadā.

3.1. Slimības izplatība Latvijā

Latvijā, kā lielākajā daļā jaunattīstības valstu ir liels ar tuberkulozi saslimušo iedzīvotāju skaits. Visvairāk saslimušo ir Rīgā un tās apkārtnē.

1.tabula. Latvijā ar tuberkulozi pirmreizēji saslimušo iedzīvotāju skaits 2002.-2005.gadā

Rīgā un Jūrmalā saslimstība ir visaugstākā, šajā apkārtnē uzturas gandrīz puse no visiem ar tuberkulozi saslimušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā kā šī ir infekcioza slimība ir būtiski nenonākt saskarsmē ar slimojošu iedzīvotāju. Pēc statistikas datiem Jūrmalā 2005.gadā uz 100000 iedzīvotājiem 46,8 bija saslimuši ar tuberkulozi, bet inficēto iedzīvotāju skaits ir vēl lielāks.

2.tabula. Tuberkulozes slimnieku skaits 2005.gadā

Kaut arī saslimušo iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās, risks inficēties ir ļoti augsts. Kā redzams tabulā, tad Jūrmala ir ceturtajā vietā pēc slimību pārnēsājošo iedzīvotāju blīvuma, turklāt nedrīkst aizmirst faktu, ka tuberkuloze ir viena no tām slimībām, kura var būt arī par nāves cēloni. Mirstības rādītājs. 2005.gadā salīdzinot ar 2004.gadu ir pieaudzis par 2% un sastāda 14% no visiem ar tuberkulozi saslimušajiem.

Lai mazinātu sabiedrības draudus inficēties un saslimt ar tuberkulozi ir svarīgi atklāt saslimstību agrīnā stadijā. Diemžēl statistiskie dati liecina, ka Jūrmalā ir mazs ar tuberkulozi inficēto un saslimušo iedzīvotāju atklāto gadījumu skaits, kur kā iemeslu var minēt apstākli, ka ar 2005.gadu valsts garantēto veselības aprūpes profilaktisko apskašu programmā nav iekļauts skrīnings uz tuberkulozi, t.i. rentgenoloģiskie izmeklējumi.

2005.gadā Latvijā mediķi saņēmuši 15809 iedzīvotāju apmeklējumu tuberkulozes slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas gadījumos, no tiem Jūrmalā ir bijuši tikai 230 apmeklējumi.

3.2. Slimības izplatība

Tuberkuloze visbiežāk skar plaušas - plaušu tuberkuloze, bet tuberkulozes nūjiņa pa asins straumi un limfātisko sistēmu var izplatīties visā organismā un bojāt jebkuru orgānu vai sistēmu - mugurkaulu, gūžas kaulus, nieres, dzimumorgānus, galvas smadzenes u.c., tā sauktā - ārpusplaušu tuberkuloze.

Ar tuberkulozi inficējas gaisa – pilienu ceļā. To nepārnes kukaiņi, dzīvnieki, ar to nevar inficēties lietojot ūdeni vai pārlejot asinis. Tuberkuloze līdzīgi iesnām, izplatās pa gaisu ikdienas kontaktos ar slimo cilvēku, kurš izdala tuberkulozes nūjiņas. Slimību izplata tikai tie slimnieki, kuri ir slimi ar tuberkulozi. Šiem slimniekiem tuberkulozes nūjiņa izraisa iekaisumu plaušās. Šiem cilvēkiem plaušās, pateicoties iekaisumam, atrodas daudz tuberkulozes nūjiņas. Slimais cilvēks klepojot, šķaudot, runājot apkārtējā vidē ar sīkiem siekalu pilieniņiem izdala arī tuberkulozes izraisītājus. Tie gaisā var atrasties pat vairākas stundas. Retos gadījumos var inficēties, lietojot ar tuberkulozi slimas govs nepasterizētu pienu.

Jebkurš no mums var ieelpot plaušās šos gaisā esošs baciļus. Inficēties ar tuberkulozi var pat vienreiz ieelpojot tuberkulozes nūjiņas, lai gan parasti nepieciešams ilgstošāks kontakts. Vislielākais risks inficēties ir slimā ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un draugiem. Svarīgākais, ka no inficēšanās ar tuberkulozi nav pasargāts neviens. Tādēļ īpaši nozīmīgi zināt šīs slimības izpausmes, pirmās pazīmēs un veidus, kā izsargāties no inficēšanās.

Ne katrs no mums, kurš nonāk saskarē ar tuberkulozes baktēriju, ar to inficējas. Liela daļa baciļu tiek aizturēta augšējos elpceļos un izklepota ārā. Taču, ja tuberkulozes nūjiņas nokļūst plaušās, notiek inficēšanās ar šo slimību. Ir zināms, ka inficējas tikai 30% no visiem cilvēkiem, kuriem bijis kontakts ar tuberkulozi.

Tuberkulozes pētījumi liecina, ka neārstēts slimnieks gadā var inficēt 10 līdz 15 citus cilvēkus., taču no visiem inficētajiem ar tuberkulozi saslimst aptuveni 5-10% cilvēku.

3.3. Slimības izpausmes

Parasti tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki. Raksturīgākās pazīmes tuberkulozes infekcijai ir:

· nogurums, galvenokārt pēcpusdienās;

· svīšana naktīs;

· neliels klepus;

· viegli paaugstināta temperatūra.

Slimībai progresējot, šos vieglos simptomus nomaina drudzis, mokošs klepus ar asins atspļaušanu, ievērojams svara zudums.

Visbiežākais tuberkulozes simptoms ir klepus, kurš kā jau minēts sākotnēji ir viegls, bet pakāpeniski kļūst mokošs ar daudz strutainām krēpām un pat asins spļaušanu. Ja ārstam ir aizdomas par tuberkulozes infekciju, vispirms tiek izdarīts plaušu rentgens un krēpu analīze.

Plaušu rentgens ir vienkārša un laba metode, kā noteikt vai slimniekam ir plaušu tuberkuloze vai nav, kādas ir tās radītās izmaiņas un cik plašas tās ir. Savukārt, krēpu analīze palīdz atklāt slimniekus, kuri izdala tuberkulozes baktēriju. Parasti krēpu analīzi jāatkārto 3 reizes. Ja krēpās tiek atrastas tuberkulozes nūjiņas, tās tiek audzētas uz speciālām barotnēm un tiek noteikts, pret kuriem medikamentiem tās ir jūtīgas. Tas palīdz izvēlēties efektīvākos medikamentus slimnieka ārstēšanai.

Tuberkuloze var būt nāvējoša slimība, ja tā netiek ārstēta. Taču, lietojot medikamentus, no tās var izārstēties. Jo savlaicīgāk atklāta tuberkuloze un sākta ārstēšana, jo labāki rezultāti.

Parasti ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus. Ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri, neizlaižot nevienu dienu. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības stāvokļa pārbaudes, lai izvairītos no infekcijas atkārtotas uzliesmošanas.

3.4.Iedzīvotāju riska grupas

Pilsētu urbanizācija ar to saistīto pārapdzīvotību un pieaugošo nabadzību, tāpat ar medicīniskās aprūpes trūkumu nabadzīgajiem iedzīvotājiem ir galvenais iemesls saslimstības pieaugumam.

Tuberkulozes izplatību veicina tādas sociālas problēmas kā nabadzība, nekvalitatīvi dzīves apstākļi, nepietiekams uzturs, alkoholisms, narkomānija un saslimstība ar citām hroniskām, smagām slimībām. Tomēr pēdējo 20 gadu laikā pasaulē ir parādījušies arī citi tuberkulozi veicinoši faktori. Viens no tiem ir aizvien lielāka zāļu izturīgo jeb rezistento M.tuberculosis formu parādīšanās, kas ievērojami apgrūtina ārstēšanu. Ievērojams mūsdienām raksturīgs TB saslimstību un arī izplatību veicinošs faktors ir paralēla slimošana ar HIV/AIDS. AIDS slimniekiem ir sagrauta dabiskā organisma imunitāte pret M.tuberculosis invāziju, tāpēc inficējoties ar M.tuberculosis, tiem ir stipri lielāka iespēja saslimt ar TB nekā imūnkompetentiem cilvēkiem.

Jūrmalas iedzīvotāju riska grupas:

· iedzīvotāji bez noteiktas dzīvesvietas;

· sociālo māju iedzīvotāji;

· patversmju iedzīvotāji (tai skaitā arī nakts patversmes);

· trūcīgas personas.

3.5. Slimības profilaktiskie pasākumi

Kopš brīža, kad tika pierādītā tuberkulozes infekciozitāte, profilaktiskajiem pasākumiem ir svarīga loma cīņā pret tuberkulozi. Higiēnas un izolācijas pasākumiem ir vērā ņemama nozīmē, lai cīnītos ar šo slimību. Agrīna infekciozu tuberkulozes slimnieku izolācija un pareiza ārstēšana ir pirmais un galvenais nosacījums veiksmīgiem rezultātiem.

Ar mērķi apkarot tuberkulozes draudus ir jāizmanto visi pieejamie ieroči un metodes gan individuālajai ārstēšanai, gan profilaktiskajiem pasākumiem.

Lai gan no inficēšanās ar tuberkulozi nav pasargāts ne viens, tomēr izvairīties no tās ir iespējams. Ir trīs galvenie veidi, kā to izdarīt.

· Nepieciešams savlaicīgi atklāt, izolēt un ārstēt tuberkulozes slimniekus. Tādejādi būtu iespējams ierobežot infekcijas izplatīšanos un saslimstību.

· Plaušu rentgenuzņēmums vienkārša, bet efektīva metode tuberkulozes infekcijas atklāšanai;

· Krēpu analīze – laboratorisks izmeklējums, tuberkulozes aizdomu gadījumā (kad slimniekam ir ieildzis klepus ar atkrēpošanas simptomiem);

· Specifiskās profilakses veikšana. Visi jaundzimušie 4.-5.dzīvības dienā tiek vakcinēti ar BCG vakcīnu. Vakcīnas darbības ilgums ir 14-15 gadi, tādēļ vakcīna 14.-15.gadu vecumā ir jāatkārto.

· Ķīmijprofilakse jeb profilaktiskā ārstēšana. To parasti izmanto gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuriem ir augsts risks saslimt ar tuberkulozi, piemēram, ja ir bijis kontakts ar baciļus izdalošu tuberkulozes slimnieku.

4. Projekta aktivitātes

4.1. Jūrmalas iedzīvotāju informēšana

Dubultu poliklīnika Jūrmalas iedzīvotāju izglītošanai un informēšanai sagatavos informatīvu bukletus „Tuberkulozes agrīna atklāšana, ārstēšana un profilakse”. Bukleta mērķis ir vienkāršā valodā izskaidrot, kas ir tuberkuloze, kādi ir tuberkulozes ārstēšanas pamatprincipi, kā iedzīvotājs pats var izsargāties no saslimšanas un kādus izmeklējumu nepieciešams veikt profilaktiskos nolūkos. Buklets tiks izplatīts Dubultu poliklīnikā, kā arī citās ārstniecības un sabiedriskās vietās.

Papildus informatīvajiem bukletiem Dubultu poliklīnika ievietos rakstu avīzē „Jūrmalas ziņas”, par tuberkulozi un iedzīvotāju inficēšanās iespējām, iedzīvotāji tiks aicināti griezties Dubultu poliklīnikā un veikt profilaktiskos slimības diagnostikas izmeklējumus.

4.2. Jūrmalas iedzīvotāju riska grupu profilaktiska izmeklēšana

Tuberkulozes izplatība ir strauja un tā skar visu sabiedrību, jo neviens atrodoties publiskā vietā nav pasargāts no inficēšanās iespējām. Lai kā arī censtos, mēs nevaram sevi izolēt no sabiedrības. Tāpēc sabiedrības interesēs ir rūpēties, lai katrs tuberkulozes slimnieks būtu agrīni atklāts un izārstēts.

Galvenā projekta aktivitāte ir sniegt iespēju Jūrmalas riska grupu iedzīvotājiem veikt profilaktiskos tuberkulozes diagnostikas izmeklējumus.

Projekta aktivitātes veikšanai tiks apzināti Jūrmalas riska grupu iedzīvotāji:

· Nakts patversmes iemītnieki;

· Trūcīgas personas

· Sociālo māju iemītnieki.

Dubultu poliklīnika plāno, ka no visiem augstāk minētiem iedzīvotājiem būs zema atsaucība, tāpēc ir nepieciešami personiski uzaicinājumi, kā arī papildus motivēšana.

Sadarbībā ar Jūrmalas domi tiks apzināti visi iemītnieki un sagatavoti uzaicinājumi iedzīvotājiem uz tuberkulozes profilaktisko diagnostiku. Dalot uzaicinājumus tiks skaidrota šo izmeklējumu nepieciešamība. Tā kā šo iestāžu iemītnieki pārsvarā ir trūcīgi vai dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, tiks paskaidrots, ka profilaktiskie pasākumi būs bezmaksas. Uzaicinājumi tiks sagatavoti tā, lai katrai personai būtu konkrēti norādīta pieņemšanas diena un laiks. Dubultu poliklīnika plāno, ka uz uzaicinājumiem atsauksies vismaz 350 iedzīvotāji.

Katram iedzīvotājam tiks sniegta ārsta – ftizipulmonologa konsultācija, kurš informēs par slimības aktualitāti, saslimšanas simptomiem, par iespējām izvairīties no inficēšanās ievērojot dažādus higiēnas pasākumus, kā arī veiks pacienta apskati un noteiks nepieciešamos papildus diagnostiskos izmeklējumus tuberkulozes infekcijas aizdomu gadījumos. Visiem pacientiem, kuri būs saņēmuši ārsta konsultāciju tiks veikts plaušu rentgenuzņēmums. Rentgens ir viena no vienkāršākajām, bet tajā pašā laikā efektīvākajām diagnostikas metodēm, ar kuru ir iespējams atklāt saslimšanu agrīnā stadijā. Tā kā bērniem (līdz 18 gadu vecumam) rentgenuzņēmumus taisīt nav ieteicams, tad bērnu diagnostiska izmeklēšana ar plaušu rentgenu tiks veikta tikai gadījumos, ja būs konstatēta kāda ģimenes locekļa vai radinieka inficēšanās.

Lai atvieglotu iedzīvotājiem nokļūšanu līdz poliklīnikai, tiks organizēts autobuss, kurš iedzīvotājus atvedīs uz izmeklējumiem un aizvedīs atpakaļ un dzīvesvietu.

Iedzīvotāju motivācijai, katram uz izmeklēšanu atnākušajam iedzīvotājam, ir plānots izsniegt veselīgu uzturu.

Tā kā Dubultu poliklīnikas speciālisti katru dienu ir noslogoti un uz rentgena izmeklējumiem ir nepieciešams pierakstīties, tad ir plānots Dubultu poliklīniku atvērt papildus .Dubultu poliklīnikas administrācija un mediķi piedāvās savus pakalpojumus sestdienās. Dubultu poliklīnika plāno strādāt sestdienās, strādājot no plkst. 8:00 līdz 17:00, un līdz ar to būs iespēja ikvienam iedzīvotājam veikt minēto veselības pārbaudi.

4.3. Projekta aktivitāšu laika grafiks

Lai veiktu projekta ietvaros plānotās aktivitātes ir nepieciešami vismaz 2 mēneši.

5. Projekta izdevumi

5.1. Informatīvā raksta sagatavošana-publicēšana: atkarībā no raksta lauka lieluma provizoriski līdz 250 latiem.

5.2. Bukletu pasūtīšana – 500 gab., viena bukleta cena 0,33 Ls + 10 Ls transporta izdevumi.

5.3. Viena Jūrmalas iedzīvotāja profilaktiskās tuberkulozes diagnostikas un izmeklēšanas izmaksas atšifrējums:

Saskaņā ar iepriekš rakstīto viena pacienta profilaktiskās tuberkulozes diagnostikas un izmeklēšanas izmaksas ir 24,95 lati. Pieņemot, ka sociālo iestāžu iemītnieku apmeklējumu skaits ir 350, profilaktisko diagnostisko izmeklējumu izmaksas ir 9730,00 LVL.

5.4. Personāla darba algu atšifrējums:

5.5. Telpu ekspluatācijas izdevumi:

Kopējā izmantojamā platība projekta realizācijas vajadzībām 300 m², viena kvadrātmetra ekspluatācijas izdevumi 0,448 Ls, kopā 134,66 Ls.

5.6. Transporta izdevumi:

Mikroautobusa īres izmaksas saskaņotas ar SIA „ATU Jūrmala”

Mikroautobusa īre 1 st.-12 Ls ( virs 100 km nobraukuma + 0,33 Ls )

aprēķins: 12 LVL x 8 stundas =96 Ls

8 dienas x 96 =768 LVL, 32 Ls paredzēti virs 100 km nobraukuma kompensēšanai.

5.7. Tipogrāfiskie izdevumi:

Pasūtamo ielūgumu skaits 500 gab., viena ielūguma cena 0,12 Ls + transports 6,41 Ls.

5.8. Finansiālā līdzdalība:

Plānots apskatīt papildus minētajam kontingentam 120 cilvēkus, kuri ierastos reklāmas rezultātā, t.i. 120 x 24,95 Ls(viena apskate) = 3000 Ls. Poliklīnika apņemas segt izdevumus par minēto pacientu apskati. Projekts tiks realizēts līdz tiks veiktas plānotās papildus pacientu apskates, neraugoties, uz tam nepieciešamu lielāku finansu līdzekļu nepieciešamību.

6. Sagaidāmie rezultāti

1. Jūrmalā iedzīvotāju vidū samazināsies saslimstība ar tuberkulozi par 20 – 25% gadā.

2. Tuberkulozes saslimstības atradņu gadījumā Dubultu poliklīnika sekos, lai pacientu saņemtu nepieciešamos slimības ārstēšanas pakalpojumus.

3. Tiks radīta veselībai drošāka vide iedzīvotājiem un kūrortpilsētas visiem.

4. Pateicoties bukletu izplatīšanai Jūrmalas iedzīvotāji (ne tikai minētais kontingents) tiks informēti slimības nozīmīgumā, iepazīsies ar veidiem, kā tuberkulozi diagnosticēt, kādi ir slimības simptomi un cik nozīmīga ir slimības agrīna atrašana.

5. Iedzīvotāji tiks apmācīti vienkāršajās pašas personas aizsardzības metodēs, norādīts uz nepieciešamajiem higiēnas pasākumiem.

6. Iedzīvotāji tiks motivēti rūpēties par savu un apkārtējo iedzīvotāju veselību un veselības aprūpi.

7. Iedzīvotājiem radīsies papildus motivācija apmeklēt medicīnas iestādes un veikt arī citu slimību profilaktisku izmeklēšanu un diagnostiku.

8. Tiks veicināta Jūrmalas domes, Dubultu poliklīnikas un sociālo iestāžu darbinieku savstarpēja sadarbība un iedzīvotāju uzticēšanās tuberkulozes un hronisko plaušu slimību kabinetam.