LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.29, 45. punkts

Par kapsētu izveidošanas un uzturēšanas Jūrmalā
ilgtermiņa attīstības programmas apstiprināšanu

Ievērojot Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 15.panta otro daļu, Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.369-r „Par darba grupas izveidošanu pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi” ilgtermiņa attīstības koncepcijas izstrādāšanai”, Jūrmalas pilsētas domes transporta un komunālo lietu komitejas 2006.gada 30.maija lēmumu (protokola Nr.1.1-61/5 4.punkts) un Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejas 2006.gada 31.maija lēmumu (protokola Nr.1.1-57/5 2.punkts), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas domes kapsētu izveidošanas un uzturēšanas Jūrmalas pilsētā attīstības programmu līdz 2011.gadam saskaņā ar pielikumu.

2. Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībām pēc attiecīga domes izpilddirektora rīkojuma veikt šī lēmuma 1.punktā minētajā programmā noteiktos pasākumus programmas īstenošanai.

Pielikums apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas

domes 2006.gada 21.decembra lēmumu Nr.1291

(protokols Nr.29, 45. punkts)

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

kapsētu izveidošanas un uzturēšanas

JŪRMALā

ilgtermiņa attīstības programma

Jūrmala, 2006.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana JŪRMALAS PILSĒTĀ

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA LĪDZ 2011.gadam

Izstrādāja: Jūrmalas pilsētas domes darba grupa

(izveidota ar Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.369-r).

Darbu vadījas:

Juris Griķis – Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks, domes deputāts.

Izpildītāji:

Anna Deičmane – Pašvaldības īpašumu uzskaites nodaļas vadītāja,

Normunds Līcis – Būvvaldes Plānošanas nodaļas ainavu arhitekts,

Inga Brača – Finanšu pārvaldes Budžeta nodaļas vadītāja,

Gunta Smalkā – Labiekārtošanas pārvaldes vadītāja,

Ģirts Trencis – Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs,

Zane Grīnvalde – Juridiskās pārvaldes galvenā speciāliste,

Guntis Krūzmētra – Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”valdes loceklis,

Inese Karola – Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”galvenā speciāliste,

Alvils Rudzītis – Pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs,

Anželika Legante - Pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja vietniece.

Jūrmala, 2006.gads

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads…………………………………………………………………………. 5

2. Pamatinformācija……………………………………........…………..….….... 6

3. Jūrmalas pilsētas kapsētu pašreizējā stāvokļa apraksts ……………………… 6

4. Jūrmalas pašvaldības valdījumā esošo kapsētu pārvaldīšana............................ 9

5. Jūrmalas kapsētu labiekārtošanas darbi nākotnē ………………………….….. 11

6. Jauno kapsētu teritoriju izveidošanas pamatojums……………………….…... 12

7. Perspektīvās kapsētu teritorijas…………………………………………...…... 13

8. Kultūrvēsturisko kapsētu pārvaldīšana un uzturēšana…………….………….. 14

9. Investīciju piesaistes iespējas kapsētu attīstībai Jūrmalas pilsētā un SVID

analīze ………………….……………………………………………………... 18

10. Beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu nodrošināšana………………………….... 23

11. Nobeigums un secinājumi…………………………………………………....... 23

12. Pielikumi………………………………………………………………….…. 26

ievads

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana.

Kapsētu teritoriju izveidošanu ietekmē Latvijas Republikas Aizsargjoslu likums, kurš paredz, ka ap kapsētām jānosaka aizsargjoslas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos – 300 m attālumā no to ārējās robežas. Ja kapsētā ir tikai pēc kremācijas veiktie apbedījumi, aizsargjoslas platums ir 100 m. Jaunu kapsētu ierīkošanai jāievēro Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.502 „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”. Izpētot Latvijas republikas spēkā esošos normatīvos aktus, konstatēts, ka kapa vietu izveidošanas pamatnosacījumi un kapsētu uzturēšana (kapsētu apsaimniekošanas, uzturēšanas, izmantošanas, apbedīšanas pasākumi u.c. ar kapsētu apsaimniekošanu saistītie procesi) netiek reglamentēta.

Beigto dzīvnieku apbedīšanu reglamentē Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 3.punktu.

Programmā ietvertas pamatnostādnes Jūrmalas pilsētas ilgtermiņa nodrošināšanā ar kapsētu platībām, kā arī esošo kapsētu apsaimniekošanā un uzturēšanā. Programmā izklāstīta esošā kapsētu situācija Jūrmalas pilsētā, akcentēti problēmjautājumi un to risināšanas iespējas, kā arī aprakstīti veicamie pasākumi minēto jautājumu sakārtošanai. Izklāstītas arī beigto dzīvnieku apbedīšanas iespējas.

Programmā pamatota jaunu kapu izveidošanas nepieciešamība, kā arī aprakstītas galvenās pamatnostādnes nākotnē plānojot un realizējot pasākumus jaunu kapsētu platību apgūšanā, kapsētu apsaimniekošanā un šī procesa administrēšanā, pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem

Nākotnē, plānojot un realizējot pasākumus jaunu kapsētu platību apgūšanā, kapsētu apsaimniekošanā un šā procesa administrēšanā, kā arī pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, fiziskām un juridiskām personām ieteicams ievērot šīs programmas pamatnostādnes.

PAMATINFORMĀCIJA

Sekojot latviešu tautas tradīcijām, ciešai saiknei starp ģimenes locekļiem, kā arī tam, ka kapsētas tiek bieži apmeklētas gan ikdienā, gan svētku reizēs kapsētu teritorijas nav atrautas no dzīves vietām. Tradicionāli esošajās kapsētās eksistē liels dzimtu un ģimenes kapavietu[1] īpatsvars, līdz ar to daļa kapsētas teritorijas tiek rezervēta samērā tālam laika periodam. Tā kā pilsētā ir ierobežotas kapsētu teritoriju izvietošanas un paplašināšanas iespējas, dzimtu un ģimeņu kapavietās ir praktizēti virsapbedījumi – pēc ~20-30 gadu intervāla.

Tradicionāli Jūrmalas kapsētās ir daudz koku un krūmu, tās tiek veidotas kā parki, tādējādi kapsētas reizē ir arī pilsētas zaļā zona.

Jūrmalas pilsētā mirušo skaits svārstās robežās no 700-800 cilvēki gadā. Lielāko daļu Jūrmalas kapsētu teritorijas apsaimnieko un apbedījumus veic pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi” (apbedīto cilvēku skaits attēlots 1.tabulā), pārējos – Dubultu Evaņģēliski luteriskā draudze un Romas katoļu draudze.

1.tabula

Apbedījumu skaits pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” apsaimniekošanā esošajās

Jūrmalas kapsētās laika periodā no 2003-2005.gadam

JŪRMALAS PILSĒTAS KAPSĒTU Pašreizējā stāvokļa apraksts

Jūrmalas tradicionālo apbedījumu un kultūrvēsturisko kapsētu kopskats, t.sk. atrašanās vietas un citi raksturojoši dati par tām sniegti 4-1.tabulā šīs programmas 1.pielikumā.

Vēsturiski Jūrmalas pilsētā tradicionālo apbedījumu teritorijas tika veidotas kā pilsētu (Rīgas Jūrmala, Sloka, Ķemeri) pašvaldību vai kā kristīgo draudžu īpašumi. Pēc Valsts neatkarības atjaunošanas zemes reformas rezultātā nekustamie īpašumi ar Zemes komisijas lēmumiem tika atdoti likumīgajiem īpašniekiem.

Tās rezultātā Jūrmalas teritorijā esošās Asaru, Lielupes un 1/3 daļa Jaundubultu kapsētas ir Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums, kas tika noteikts ar šādiem lēmumiem:

- ar Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2000.gada 15.decembra lēmumu Nr.1320 ir izveidots Asaru kapsētas zemesgabals Jūrmalā, Kāpu ielā 85 ar kopējo platību 13748 kv.m.

- ar Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2000.gada 5.maija lēmumu Nr.470 ir izveidots Lielupes kapsētas zemesgabals Jūrmalā, Paula Stradiņa ielā 7/9 ar kopējo platību 18416 kv.m.

- ar Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2001.gada 12.janvāra lēmumu Nr.37 ir izveidots Jaundubultu kapsētas zemesgabals Jūrmalā, Lielupes ielā 25 ar kopējo platību 126937 kv.m, no kuriem 316/1000 d.d. ir Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums, bet 684/1000 d.d. ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašums.

Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumā ir arī Jaundubultu kapliča Lielupes ielā 25 un Vecdubultu kapliča Slokas ielā 52.

Tā kā minētie kapi neatrodas Jūrmalas pašvaldības īpašumā un pārvaldīšanā, kapsētu stāvokļa raksturojums tiks sniegts tikai par Jūrmalas pašvaldības pārvaldīšanā esošajām kapsētām.

Jūrmalas pašvaldības īpašumā un pārvaldīšanā esošās kapsētas, saskaņā ar līgumu par pašvaldības funkcijas izpildi, apsaimnieko pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi”.

Minētās kapitālsabiedrības apsaimniekošanā esošo kapsētu raksturojums:

Jaundubultu kapsēta. Dati par pirmajiem apbedījumiem kapsētā ir no 1898.gada. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta uzmērījuma datiem Jaundubultu kapsētas kopējā platība ir 126937 m². Kapsētas daļas, kas atrodas pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” valdījumā, kopējā platība ir 86866 m², no tās kopjamā platība – 19000 m² (iekšējā kopjamā platība- 14000 m², pieguļoša teritorija – 5000 m²). Jaundubultu kapsēta atrodas Dubultu Evanģēliski luteriskās draudzes un Jūrmalas pašvaldības kopīpašumā un kopīgā apsaimniekošanā. Līdz ar to, lai zemesgabalam noteiktu lietošanas un apsaimniekošanas kārtību, teritorijai veikts iekšējais zemesgabala sadalījums, sadalot to A, B un C teritorijā (skat. šīs programmas 2.pielikumu). Saskaņā ar minēto zemesgabala sadalījumu Dubultu Evaņģēliski luteriskajai draudzei pieder plānā atzīmētās zemesgabala daļas A un B, bet pašvaldībai - C. Pašvaldībai piederošajā kapsētas daļā izveidotas 4829 ģimenes kapavietas, kā arī 73 kapavietas, kurās apbedīti II pasaules karā kritušie. Jaundubultu kapsētas teritorijā izvietoti 8 ūdens sūkņi, atkritumu izmešanai izveidota 21 vieta.

Slokas kapsēta. Dati par pirmajiem apbedījumiem kapsētā ir no 1912.gada. Ar Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2004.gada 16.jūlija lēmumu Nr.253 ir izveidoti divi zemesgabali Slokas kapsētai: Varoņu ielā 9 ar kopējo platību 21435 kv.m un Varoņu ielā 10A ar kopējo platību 13129 kv.m. Slokas kapu kapliča atrodas zemesgabalā Varoņu ielā 10A.

Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta uzmērījuma datiem Slokas kapsētas kopējā platība ir 34564 m² (skat. šīs programmas 3.pielikumu), no tās kopjamā platība ir 9800 m² (6900 m² iekšējā kopjamā platība, 2900 m² pieguļoša teritorija). Kapsētā ir 2561 ģimenes kapa vietas, 19 kapa vietās apbedīti II pasaules karā kritušie, ~50 m² lielā platībā apbedīti I pasaules karā kritušie. Slokas kapsētā atrodas kapliča, laukums, kas paredzēts kapusvētku rīkošanai, izvietoti 5 ūdens sūkņi, izveidotas 5 vietas atkritumu izmešanai.

Ķemeru kapsēta. Dati par pirmajiem apbedījumiem kapsētā ir no 1933.gada. Ķemeru kapsēta ir uzmērīta 2005.gada 25.janvārī, bet Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas lēmums par Ķemeru kapu zemesgabala izveidošanu vēl nav pieņemts, jo daļa kapsētas teritorijas atrodas Slampes pagasta administratīvajās robežās un šobrīd tiek risināts jautājums par Jūrmalas pilsētas administratīvās robežas maiņu, lai visu kapsētas teritoriju iekļautu Jūrmalas pilsētas robežās. Ķemeru kapos atrodas kapliča.

Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta uzmērījuma datiem Ķemeru kapsētas kopējā platība ir 41985 m² (skat. šīs programmas 4.pielikumu), no tās kopjamā platība ir 14000 m² (10000 m² iekšējā kopjamā platība, 4000 m² pieguļošā teritorija). Kapsētā ir 1377 ģimenes kapa vietas, 30 kapa vietās apbedīti II pasaules karā kritušie. Ķemeru kapsētā atrodas kapliča, izvietoti 5 ūdens sūkņi, izveidotas 28 vietas atkritumu izmešanai.

Beberbeķu kapsēta. Apbedījumi kapsētā veikti no 1992.gada. Beberbeķu kapsētas teritorija ir Rīgas pašvaldības un Jūrmalas pašvaldības kopīpašums. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2002.gada 14.februāra lēmumu lietā Nr.PAC – 32 ir apstiprināts starp Rīgas domi, Babītes pagasta padomi un Jūrmalas pilsētas domi 2002.gada 5.februārī noslēgtais izlīgums, saskaņā ar kuru Rīgas domei ir atzītas īpašuma tiesības uz daļu no bijušajām Rīgas pilsētas Piņķu mežniecības meža fonda zemēm 30.69 ha platībā Rīgas rajona Babītes pagastā, Jūrmalas pilsētas domei ir atzītas īpašuma tiesības uz daļu no bijušajām Rīgas pilsētas Piņķu mežniecības fonda zemēm 7,29 ha platībā Rīgas rajona Babītes pagastā.

Kapu teritorijas apsaimniekošanu nosaka Rīgas domes un Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 5.februārī noslēgtais līgums Nr.50 par Beberbeķu kapsētas apsaimniekošanas kārtību.

Īpašuma tiesības uz diviem zemesgabaliem ar kopējo platību 30,46 ha, kuri mierizlīguma pielikumā Nr.1 (sk. 12.pielikumu) apzīmēti ar burtiem “A” un “F”, ir nostiprinātas Rīgas pašvaldībai 2004.gada 17.novembrī Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā Babītes pagasta Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.10000013666.

Saskaņā ar mierizlīgumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ir atzītas īpašuma tiesības uz 7,29 ha, tiek gatavoti dokumenti šīs teritorijas, kura sastāv no diviem zemesgabaliem, mierizlīguma pielikumā Nr.1 apzīmēti ar burtiem “E” un “G” reģistrēšanai Zemesgrāmatās uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības vārda.

Beberbeķu kapliča atrodas 5.pielikumā apzīmētajā zemesgabalā ar burtu “B”, kurš neietilpst mierizlīguma teritorijā.

Ar Babītes pagasta padomes lēmumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ir nodoti vēl trīs zemesgabali, ar burtu „B” apzīmētais zemesgabals, uz kura atrodas kapliča. Ar burtiem „C” un „D” apzīmētie zemesgabali, uz kuriem atrodas mājas „Piesaules” un „Veldzes”. No Siguldas zonālā arhīva ir pieprasīts Babītes pagasta padomes lēmums un dati par šīm būvēm.

Beberbeķu kapsētas kopējā platība saskaņā ar izlīgumam pievienoto pielikumu ir 377500 m², bet kopā ar zemesgabalu daļām „B”, „C” un „D” – 392700 m². Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā ir 72900 m².

Beberbeķu kapsētā līdz 2005.gadam apbedīti 2334 mirušie. Kapsētā ir 1798 ģimenes kapa vietas. Beberbeķu kapsētā atrodas kapliča, izvietoti 9 ūdens sūkņi, izveidotas 18 vietas atkritumu izmešanai.

Izanalizējot situāciju, kas radusies saistībā ar CSDD lēmumu par iebrauktuves uz Beberbeķu kapsētu no apvedceļa Tallinas virzienā slēgšanu, esam secinājuši, ka Jūrmalas iedzīvotājiem ar iebraukšanu Beberbeķu kapsētā nevar rasties problēmas, jo uz Beberbeķu kapsētu ved asfaltēts ceļš caur Piņķiem, kurš ir Babītes pagasta iekšējais ceļš un kuru uztur kārtībā Babītes pagasts. Augstāk minētais ceļš ved arī uz Babītes pagasta kapsētu, kura robežojas ar Jūrmalas pilsētai piederošo kapsētu.

Lai veiktu precīzu kapavietu uzskaiti un reģistrāciju Beberbeķu kapsētā, līdz 2007.gadam Jūrmalas pilsētas Zemes dienestam jāveic Beberbeķu kapsētas ģimenes kapavietu uzmērīšana, kartēšana un ievadīšana elektroniskajā datu bāzē.

Jūrmalas PAŠVALDĪBAS VALDĪJUMĀ ESOŠO kapsētu pārvaldīšana

Kapsētu apsaimniekošanas un uzturēšanas funkciju Jūrmalas pilsētā pašvaldības īpašumā esošajās kapsētu teritorijās veic šim mērķim 1996.gadā dibinātā pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”. Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir 100% kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā. Uz 2006.gada sākumu tās izpildinstitūcija ir valde viena valdes locekļa sastāvā.

1998.-1999.gadā Valsts Zemes dienests veica precīzus uzmērījumus Jaundubultu, Slokas un Ķemeru kapsētās un izveidoja datu bāzi par apbedītajām personām kapsētās. Pēc šiem datiem no 2000.gada notiek kapa vietu reģistrācija, ar kapa vietu īpašniekiem tiek slēgts beztermiņa nomas līgums. Nomas maksas un maksas par sniegtajiem apbedīšanas pakalpojumiem noteikšana ir pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” kompetences jautājums. Informāciju par apbedīšanas pakalpojumu izcenojumiem Jūrmalas pilsētā (skat. šīs programmas 6.pielikumā).

Jūrmalas kapsētas tiek apsaimniekotas no sekojošiem finanšu avotiem: pašvaldības budžeta piešķirtajiem līdzekļiem, no ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem (apbedīšanas pakalpojumi) un no iedzīvotājiem iekasētās kapu nomas maksas, precīzāki dati sniegti zemāk attēlotajā 2.tabulā.

2.tabula

Kapsētu apsaimniekošanai un administrēšanai nepieciešamo līdzekļu sadalījums

Kapa vietu reģistrācija un ar personu, kurai ir tiesības lietot esošu apbedījuma vietu[2] (persona, kurai ir tiesības lietot esošu apbedījuma vietu, tiek noteikta pēc arhīva[3] datiem par pirmo apbedījumu vai radniecības pakāpes ar mirušo) vai kurai ir tiesības uz jaunas apbedījuma vietas lietošanu, tiek slēgts beztermiņa nomas līgums. Pēc personas, kura pasūta apbedījuma veikšanu, pieteikuma saņemšanas un apbedījuma vietas ierādīšanas, pamatojoties uz noslēgto beztermiņa nomas līgumu tiek noformēts apbedīšanas pakalpojumu[4] pasūtījums, ierādīta apbedījuma vieta un veikti pārējie apbedīšanas pasākumi.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Jūrmalas pašvaldības pienākums ir īpašos gadījumos pašvaldības iedzīvotājiem piešķirt tādu pabalsta veidu kā apbedīšanas pabalsts. Šis pabalsts saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 26.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.3 „Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” paredzēts apbedīšanas izdevumu segšanai. Pašvaldība pabalstu piešķir gadījumos, ja mirusi persona, par kuru Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūra nav piešķīrusi apbedīšanas pabalstu (piemēram, bezdarbnieki, kuri nesaņem valsts pabalstu).

Lai saņemtu pabalstu, persona, kura uzņēmusies organizēt mirušā apbedīšanu, iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, pievienojot Dzimtsarakstu nodaļā izsniegtās miršanas izziņas oriģinālu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, izziņas kopiju par miršanas fakta reģistrāciju (uzrādot oriģinālu), un maksājumu čekus par veiktajiem vai nepieciešamajiem apbedīšanas pakalpojumiem. Apbedīšanas pabalsta apmērs 2005.gadā vidēji bija līdz 100 LVL, bet faktiskie apbedīšanas izdevumi vidēji bija ap 180 LVL. Labklājības pārvaldes izsniegtie pabalsti ļāva segt no 50-60% no kopējiem apbedīšanas izdevumiem.

Pabalsts ir jāpieprasa ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no Dzimtsarakstu nodaļas miršanas izziņas izsniegšanas brīža. 2005.gadā Labklājības pārvaldē apbedīšanas pabalstu saņēma 60 ģimenes par kopējo summu 5674 LVL. 2006.gadā Labklājības pārvaldes budžetā apbedīšanas pabalstiem paredzēti 5300 LVL.

Labklājības pārvalde nodrošina arī bez piederīgo apglabāšanu, kur vidēji 2005.gadā vienas apbedīšanas izmaksas sastādīja 180 LVL. Kopā 2005.gadā tika veikta 22 personu bez piederīgajiem apglabāšana. 2006.gadā Labklājības pārvaldes budžetā šim mērķim paredzēti 5000 LVL.

Tādēļ apbedīšanas tarifu strauja paaugstinājuma gadījumā nākotnē proporcionāli būtu jāpalielina arī finansējums apbedīšanas pabalstiem un bez piederīgo apbedīšanai. Tomēr saskaņā ar Labklājības pārvaldes sniegto prognozi, šo pabalstu pieaugums nākotnē varētu sasniegt ne vairāk kā 10000-20000 LVL vidēji gadā, jo izdevumi pabalstiem pat ļoti strauja tarifu pieauguma gadījumā varētu palielināties no apmēram 10000 LVL 2005.gadā līdz ne vairāk kā 20000-30000 LVL gadā tuvākajā nākotnē.

Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” slēdz līgumu ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldi un organizē pilsētā mirušo bezpiederīgo un nezināmo apbedīšanu Beberbeķu kapsētā.

Tā kā pašreiz spēkā esošie Latvijas Republikas normatīvie akti nereglamentē kapsētu uzturēšanu un Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 43.panta 3.daļa paredz, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, nepieciešams lemt Jūrmalas pilsētas domē par kapsētu uzturēšanas noteikumu apstiprināšanu. Šīs programmas izstrādāšanas gaitā tika izstrādāts Jūrmalas pilsētas kapsētu uzturēšanas noteikumu projekts (skat. šīs programmas 7.pielikumu).

Pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi” kapsētu uzturēšanu pilsētā veic gan no pašvaldības budžeta, gan saviem saimnieciskajā darbībā gūtajiem finanšu līdzekļiem. Šīs programmas izstrādāšanas brīdī spēkā esošie normatīvie akti, konkrēti, Publisko iepirkumu likuma normas, ierobežo pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi” saimnieciskās darbības attīstību un pelņas gūšanas iespējas. Pašvaldība ir tiesīga piešķirt finansu līdzekļus PSIA “ Jūrmalas kapi”, ja sabiedrības pašvaldībai sniegto pakalpojumu apjoms naudas izteiksmē ir vairāk kā 80% no kopējā apgrozījuma. Atlikušie 20% no apgrozījuma neļauj attīstīt komercdarbību.

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai lietderīgi izlietotu pašvaldības finanšu līdzekļus un sekmētu kapitālsabiedrības saimniecisko darbību nākotnē, Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībām jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izvērtētu un izvēlētos gan ekonomiski, gan saimnieciski atbilstošāko kapitālsabiedrības darbības formu (aģentūra, cita iestāde u.c.).

Lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas izpildi PSIA „Jūrmalas kapi” valdei ieteicams:

1. sasaukt dalībnieku sapulci, lai lemtu par augstāk izklāstīto jautājumu;

2. veikt nepieciešamās darbības dalībnieku sapulces lēmuma izpildei, (t.sk. sagatavot jautājumu izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes sēdē u.c. darbības).

Jūrmalas kapsētu labiekārtošanas darbi nākotnē

Lai nodrošinātu kapsētu labiekārtošanu papildus ikdienas sakopšanas darbiem nepieciešams veikt sekojošus darbus :

Jaundubultu kapsēta:

- žoga atjaunošana;

- avārijas stāvoklī esošo koku apzināšana, nozāģēšana un izvešana;

- trīs jaunu ūdens sūkņu ieskalošana;

- meža ceļa izveidošana gar kapsētas žogu atkritumu izvešanai.

Slokas kapsēta:

- ceļa seguma no kapsētas vārtiem līdz kapličai atjaunošana (45 m)

- kapličas remonts – iekšējais kosmētiskais remonts, logu rāmju atjaunošana, jumta remonts, jumta noteku tīrīšana, piebūves ārējās fasādes remonts, aizsargjumtiņa virs kapličas durvīm izgatavošana un uzstādīšana;

- koka sētas nomaiņa;

- dekoratīvo stādījumu I pasaules karā kritušo atdusas vietā nomaiņa;

- divu jaunu ūdens sūkņu ieskalošana;

- avārijas koku apzināšana, nociršana un izvešana;

Ķemeru kapsēta:

- kapličas remonts – jumta seguma nomaiņa, bojāto ārējo koka daļu nomaiņa, durvju restaurēšana, iekšējais kosmētiskais remonts, noteku uzstādīšana;

- žoga gar ārējo kapsētas malu uzstādīšana;

- ceļa seguma (500 m) gar kapsētas malu izveidošana;

- avārijas stāvoklī esošu koku apzināšana, nociršana un izvešana;

- divu jaunu ūdens sūkņu ieskalošana.

Beberbeķu kapsēta:

- jāuzmēra, jānosaka precīzas teritorijas robežas, jāveic kapa vietu uzmērīšana un kartēšana;

- jāsakārto kapsētas īpašumtiesības;

- kapličas uzturēšana (ārējās fasādes bojāto koka daļu nomaiņa, torņa krusta atjaunošana un restaurācija, ārējās fasādes imprignēšana un krāsošana);

- jāasfaltē ceļš (400 m) gar pareizticīgo sektoru;

- jāasfaltē ceļš (140 m) no katoļu sektora līdz pareizticīgo sektoram;

- pie kapličas esošo dekoratīvo stādījumu nomaiņa;

- nezināmo un bezpiederīgo sektora labiekārtošana;

- pakāpienu izveidošana nokļūšanai pie ģimenes kapa vietām izveidošana (kalns);

- četru jaunu ūdens sūkņu ieskalošana;

- avārijas stāvoklī esošu koku apzināšana, nociršana un izvešana.

Lai nodrošinātu visu augstāk minēto darbu veikšanu kapsētās nepieciešams paredzēt Jūrmalas pilsētas ilgtermiņa investīciju plānā, kas tiek periodiski precizēts, un turpmākajos gados Jūrmalas pašvaldības budžetā noteiktus finanšu līdzekļus. Pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” izpildinstitūcijas kompetencē ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt finanšu līdzekļu pieprasījumu no pašvaldības budžeta, kā arī attiecīgi pamatojošo dokumentāciju (darbu izmaksu tāmi, aptuveno darbu līgumcenu, finanšu izlietojumu u.c.).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ieteicams:

- katru gadu pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” izstrādāt un iesniegt Jūrmalas domē pieprasījumu par nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu no pašvaldības budžeta pašvaldības funkcijas izpildei - kapsētu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

- Jūrmalas pilsētas ilgtermiņa investīciju plānā paredzēt finanšu līdzekļus kapliču remontdarbiem un attiecīgi no finansējuma piešķiršanas subjekta veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras.

JAUNO KAPSĒTU TERITORIJU IZVEIDOŠANAS PAMATOJUMS

Jūrmalas pilsētā 2005.gada 31.decembrī kopumā bija 7159 brīvas kapa vietas izveidotajos ģimenes kapos un 230 kapa vietas neizveidotajās kapa vietās (skat. tabulu 8.pielikumā), t.sk. Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā esošajos kapos bija 6525 brīvas vietas ģimenes kapa vietās un 230 vietas neizveidotās kapa vietās.

Tālāk tekstā izklāstītais ir skaidrojuma teksts tabulai 8.pielikumā.

Vērtējot mirušo skaitu Jūrmalas pilsētā un kapos veikto apbedījumu skaitu, ir veikti pieņēmumi, jo Jūrmalas pilsētā apbedījumus veicošās draudzes nav sniegušas visu nepieciešamo informāciju. Tie ir sekojoši:

1. Draudzes nesniedza informāciju par veiktajiem apbedījumiem 2004. un 2005.gadā. Līdz ar to tika izdarīts pieņēmums, ka starpība starp pilsētā mirušo personu skaitu un Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā esošajos kapos veikto apbedījumu skaitu vienlīdzīgi sadalās starp visiem kapiem, kuros apbedījumus veic draudzes.

2. Jūrmalā mirušo un citās vietās apbedīto un citās vietās mirušo un Jūrmalas kapos apbedīto mirušo skaits savstarpēji izlīdzinās.

3. Prognozējamais apbedījumu skaits 2006.–2009.gadā prognozēts izvērtējot iepriekšējos gados veikto apbedījumu skaitu.

Veicot iepriekš minētos pieņēmumus un prognozes, var secināt sekojošo:

1. Jaunizveidojamās kapa vietas Beberbeķu kapos ir pietiekamas, lai veiktu apbedījumus tuvāko1 ½ līdz 2 gadu laikā (230 kapa vietas).

2. Slokas kapos brīvu vietu ģimenes kapos nebūs 2 gadu laikā.

3. Beberbeķu, Jaundubultu un Ķemeru kapsētās izveidotajos ģimenes kapos vietu skaits ir pietiekams, tomēr Jaundubultu un Ķemeru kapsētās nav brīvu neizveidotu kapa vietu.

Ņemot vērā to, ka apmēram pēc 1,5 gada, kas redzams tabulā šīs programmas 9.pielikumā, Jūrmalas pilsētā šobrīd esošajās kapsētās vairs nebūs vietas, kur veikt jaunus apbedījumus, ir nepieciešams veidot jaunas apbedījumu teritorijas.

Izvēloties jaunas teritorijas kapa vietu veidošanai, pirmkārt, jāievēro Jūrmalas pilsētas attīstības plāns, otrkārt, galvenie pamatnosacījumi, izvēloties jaunas kapu teritorijas ir šādi:

- 1 ha apbedījumu zonā vidēji izvietojami 2500-2700 apbedījumu, 3,33 kv.m vienam apbedījumam;

- rekomendējamai kapsētas struktūrai vajadzētu atbilst šādam iedalījumam: apbedījumi 60–65%, zaļumi 20–25%, ceļi 10 –15%, rituāla un saimniecības celtnes – 5%;

- kapsētas teritorija ir sasniedzama ar pilsētas sabiedrisko transportu;

- kapsētas vajadzībām ir pieejams tehniskas kvalitātes ūdens (iespējama atklātu ūdens krātuvju izmantošana no apakšzemes ūdensnesošajiem slāņiem ar atbilstošu kvalitāti).

- gruntsūdens līmenis atrodas vismaz ~ 3 m dziļumā;

- smilts grunts ir līdz 3 m dziļumā.

Perspektīvās kapsētu teritorijas

Zemesgabals “Priedaines kapi” (16.pielikums) 140854 kv.m. platībā izveidots saskaņā ar 1999.gada 5.februāra Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmumu Nr.235 (kadastra Nr.13000061411). Patreiz zemesgabals, saskaņā ar 2001.gada 7.novembra Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.695 „Par zemesgabala Jūrmalā, Priedaines kapi nomu”, iznomāts SIA „Rimava” kapu ierīkošanai līdz 2006.gada 7.novembrim.

Jau 1995.gadā, izstrādājot Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu, Priedaines apkārtnē tika plānota vieta jaunu pilsētas kapu ierīkošanai. 1998.gadā detālplānojumā “Lielupes labā krasta detālplānojumu-attīstības plāna izmaiņas” tika precizēta kapu novietne un saskaņota ar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldi un Valsts Meža dienesta Jūrmalas virsmežniecību.

Kapu ierīkošanai jāizstrādā detālplānojums. Detālplānojumā jāprecizē kapsētas aizsargjoslas un jāizvērtē tās ietekme gan uz Lielupes upes baseinu, gan Hapaka grāvi, gan esošo apbūvi Babītes ielā. Jāveic meža zemes transformācija. Jāplāno pievadceļi, autostāvvietas, kapličas un krematorijas novietne. Projektā jāparedz teritorijas tradicionālajiem apbedījumiem (līdz ~10 ha platībā) un sēru birzs izveide (līdz ~4 ha platībā). Jāizstrādā priekšlikumi kapu kopējā vizuālā tēla veidošanai, mazo arhitektūras formu dizaina risinājumi, apgaismojums u.c.

Teritorija Slokā (15.pielikums)starp bijušās Slokas CPF teritoriju un E.Veidenbauma ielu saskaņā ar 1995.gadā apstiprināto Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu paredzēta pilsētas kapu ierīkošanai. Saskaņā ar 2002.gada 3.maija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmumu Nr.364 izveidots zemesgabals Sloka 7109 ar kopējo platību 165454 kv.m., no kuras teritorija 5,1 ha platībā paredzēta kapsētas izvietošanai. Patreiz šajā vietā jau atrodas tradicionālie apbedījumi nelielā teritorijā.

Lai konstatētu teritorijas piemērotību kapsētas ierīkošanai, nepieciešams veikt projekta ģeoloģisko pirmsizpēti, pēc kuras rezultātiem varētu spriest par teritorijas piemērotību kapsētas izveidošanai (paplašināšanai un legalizācijai).

Teritorijai jāizstrādā detālplānojums, nosakot plānotās kapsētas ārējās robežas, aizsargjoslas, jāparedz meža zemes transformācija, ceļu, autostāvvietu, kapličas novietnes. Jāņem vērā tuvumā esošo dzīvojamo rajonu ūdens ņemšanas vietas.

2004.gada 31.augustā ir saņemts V/A „Sabiedrības veselības aģentūra” Tukuma filiāles projektēšanas higiēniskais uzdevums jaunu kapu ierīkošanai Slokā, zemesgabalā Sloka 7109.

Jaundubultu kapi (17.pielikums) izvietoti starp dzelzceļu , esošo ražošanas zonu Slokas ielā un meža kvartāliem pie Lielupes un Skuju ielām.

Jāizvērtē iespēja risināt kapsētas paplašināšanu meža kvartālā starp Kapsētas un Skuju ielām līdz 8 ha platībā. Tomēr kapu paplašināšana šajā pilsētas rajonā apgrūtina blakus esošās un perspektīvās pilsētas ūdensņemšanas vietas un plānotais maģistrālais ceļš pa Lielupes ielu. Tāpat nākotnē tiek plānota rajona gar Slokas ielu attīstība, jaunu daudzstāvu dzīvojamo un darījumu ēku būvniecība.

Kapsētas paplašināšana iespējama nemainot esošo kapu aizsargjoslas. Tas nozīmē, ka šajā zemesgabalā iespējams izvietot tikai kolumbāriju vai sēru birzi.

Kapu paplašināšanai jāizstrādā detālplānojums.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumu ap kapsētām jānosaka aizsargjoslas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos – 300 m attālumā no kapsētas ārējās robežas. Ja kapsētā ir tikai pēc kremācijas veiktie apbedījumi, aizsargjoslas platums ir 100 m. Jaunu kapsētu ierīkošanai jāievēro Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.502 „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”.

KULTŪRVĒSTURISKO Kapsētu PĀRVALDĪŠANA UN UZTURĒŠANA

Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo karavīru kapsētas Jūrmalas pilsētā

Jūrmalas pilsētā atrodas septiņas Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapsētas vai kapu vietas un divas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapsētas vai kapu vietas:

1. Slokas kapos, Varoņu ielā 9, 1915.-17.g. (apglabāti 150 latviešu strēlnieki un 180 Sibīrijas krievu strēlnieki) – apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.1.pielikumā 8.1.).

2. Slokas kapos, Varoņu ielā 10a, 1915.-19.g. (apglabāti ap 150 latviešu strēlnieku) – apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.2.pielikumā 9.1.).

3. Asaru kapos, Kāpu ielā 85, 1915.-19.g. (apglabāti 247 /pēc citām ziņām – 206/ latviešu un krievu karavīri no visas Jūrmalas teritorijas) – apsaimnieko Dubultu Evanģēliski luteriskā draudze, (11.3.pielikumā 6.1.).

4. Liepmežnieku (Ķemeru vecajos) kapos, Ķemeru mežniecības Fazānu iecirknī, 1915.-17. (apglabāti 12 vācu karavīri) – neatrodas Jūrmalas teritorijā[5] 5. Ķemeros, parkā pie pareizticīgo baznīcas, 1915.-17.g. (apglabāti 97 krievu karavīri) – apsaimnieko Ķemeru pareizticīgā baznīca, (11.4.pielikumā 13.1.).

5. Ķemeros, pie luterāņu baznīcas, A.Upīša ielā 18, 1915.-17.g. (apglabāti 80 latviešu strēlnieki) – apsaimnieko Ķemeru luterāņu baznīca, (11.6.pielikumā 12.1.).

6. Ķemeros, pie luterāņu baznīcas, A.Upīša ielā 18, 1919.g. (apglabāti 4 Latvijas armijas Kapteiņa Zolta rotas karavīri) – apsaimnieko Ķemeru luterāņu baznīca, (11.6.pielikumā 12.2.).

7. Kūdrā, Ventspils šosejas 38,5 kilometrā, 1915.-16.g., (apglabāti 400-500 krievu karavīru) – līdz 2006.gadam neviens neapsaimnieko, no 2006.gada apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.14.pielikumā 11.).

8. Kauguros, starp Kapteiņa Zolta un Vēžu ielām, 1919.g. (apglabāts nezināms skaits latviešu sarkanie strēlnieki) – apsaimnieko SIA „Dubultu dārzs” saskaņā ar 2005.gada 28.decembrī savstarpēji noslēgto līgumu Nr.1.1-16.4.3/983 ar Jūrmalas pilsētas domi. (11.7.pielikumā 10.).

Kritušo karavīru kapsētas Slokas kapos un Asaru kapos atrodas Jūrmalas pilsētas kapsētu teritorijās, Liepmežnieku (Ķemeru vecajos) kapos - tagadējā Tukuma rajona Slampes pagasta teritorijā. Tās ir atsevišķi norobežotas.

Kritušo karavīru kapsētās Slokas kapos, Varoņu ielā 10a un Ķemeros, A.Upīša ielā 18 – pie luterāņu baznīcas uzstādīti arhitekta Eižena Laubes projektēti pieminekļi (1923. un 1925.g.), Asaru kapos – Mārtiņa Šmalca veidots piemineklis (1939.g.), Ķemeru parkā pie Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcas – piemineklis-krusts (1925.g.).

1919.gada 18.maijā Zolta kaujā kritušo Latvijas armijas karavīru kapu vieta Ķemeros, A.Upīša ielā 18 – pie luterāņu baznīcas un kritušo latviešu sarkano strēlnieku kapsēta Kaugurciemā starp Kapteiņa Zolta un Vēžu ielām, kā arī karavīru kapsēta Kūdrā ir savrupas, atsevišķi iekārtotas, ar piemiņas plāksnēm. Uz kapa vietu Kūdrā ir norāde Rīga-Ventspils šosejas malā.

Otrā pasaules karā kritušo karavīru un terora upuru kapsētas Jūrmalas pilsētā

Jūrmalas pilsētā atrodas sešas Otrajā pasaules karā kritušo karavīru un viena terora upuru kapsēta:

1. Bulduros, Kr.Barona ielā 3, 1944.-45.g., (apglabāti 96 kritušie un no ievainojumiem mirušie karavīri) - apsaimnieko SIA „JLD” saskaņā ar 2005.gada 30.decembrī savstarpēji noslēgto līgumu Nr.1.1-16.4.3/1007 ar Jūrmalas pilsētas domi, (11.8.pielikumā 3.).

2. Jaundubultu kapos, Lielupes ielā 25, 1945.-46.g. (apglabāti 13 no ievainojumiem mirušie karavīri)- apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.9. pielikumā 5.1.).

3. Ķemeru kapos, Ventspils šosejā, 1944.-45.g. (apglabāti 75 kritušie un no ievainojumiem mirušie karavīri) - apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.5.pielikumā 14.1.).

4. Ķemeros, Ķemeru parkā pie pareizticīgo baznīcas, 1944.-45.g. (apglabāti 111 kritušie un no ievainojumiem mirušie karavīri) – apsaimnieko Ķemeru pareizticīgā baznīca, (11.4.pielikumā 13.2.).

5. Priedainē, Upmalas ielā, 1944.-45.g., (apglabāti 44 kritušie karavīri) - līdz 2006.gadam nav apsaimniekota, no 2006.gada apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.10.pielikumā 1.).

6. Slokas kapos, Sloka 7109 (Mežmalas ielā), 1941.g., (apglabāti 38 pie Slokas kritušie karavīri) - līdz 2006.gadam nav apsaimniekotas, no 2006.gada apsaimnieko PSIA „Jūrmalas kapi”, (11.11.pielikumā 7.).

7. Slokas kapos, Varoņu ielā 9, 1944.g. (apglabāti 19 vācu okupācijas varas nošautie slocenieki) - apsaimnieko P SIA „Jūrmalas kapi” (11.1.pielikumā 8.5.).

Jaundubultu kapos, Ķemeru kapos un Slokas kapos karavīru kapsētas atrodas Jūrmalas pilsētas kapsētu teritorijās, tās ir atsevišķi norobežotas, labiekārtotas, ar obeliskiem un kapu plāksnēm ar uzvārdiem, dienesta pakāpēm un datējumu (daļēji).

Ķemeru parkā un Priedainē karavīru kapsētas ir savrupas, atsevišķi iekārtotas, norobežotas, ar obeliskiem un kapu plāksnēm ar uzvārdiem, dienesta pakāpēm un datējumu (daļēji).

Bulduros atsevišķi iekārtotā un norobežotā karavīru kapsētā atrodas 1978.gadā izveidots ansamblis (autori tēlnieks J.Karlovs, arhitekti L.Alksnis un A.Voļatovskis, līdzautors ainavu arhitekts A.Kišķis) no betona un šūnakmens ar “Mūžīgās uguns” vietu. Uz kapu plāksnītēm uzrakstīti kritušo uzvārdi un dienesta pakāpes.

Nacistiskā terora upuru kapsēta atrodas Slokas kapsētā, tā ir atsevišķi norobežota, 1958.gadā uzlikts piemiņas obelisks, kas 2004.gadā restaurēts.

Detalizēti izklāstīts minēto kapsētu apraksts pievienots šai programmai saskaņā ar 10.pielikumu. Šī dokumenta oriģināls glabājas Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas (Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75, 10.kabinetā) Zinātniskajā arhīvā.

LKO kavalieru piemiņas zīmes Jūrmalas kapsētās

1995.gadā uzstādītas - 6

Asaru kapos, Kāpu ielā 85 –

Roberts POGA (1898 – 1971) (11.3.pielikumā 6.2.)

Eduards RIKVEILIS (1876 – 1947) (11.3.pielikumā 6.3.)

Slokas kapos, Varoņu ielā 9 –

Jānis BALODIS (1896 – 1931) (11.1.pielikumā 8.2.)

Ansis ŠTRAUHMANIS (1896 – 1956) (11.1.pielikumā 8.3.)

Jēkabs ULMANIS (1895 – 1973) (11.1.pielikumā 8.4.)

Slokas kapos, Varoņu ielā 10a –

Kārlis SKREIJA (1893 – 1919) (11.2.pielikumā 9.2.)

1997.gadā uzstādītas – 4

Lielupes kapos, P.Stradiņa ielā 9 –

Jēkabs AMOLIŅŠ (1894 – 1934) (11.12.pielikumā 2.1.)

Jēkabs BRUSBĀRDIS (1899 – 1983) (11.12.pielikumā 2.2.)

Kūdrā, Ventspils šosejas 38,5 km –

Jānis LAGZDIŅŠ (1899 – 1924) (11.5.pielikumā 14.2.)

Matīss PĒTERSONS (1899 – 1941) (11.5.pielikumā14.3.)

1998.gadā uzstādītas – 7

Lielupes kapos, P.Stradiņa ielā 9 –

Valija VEŠČUNA-JANSONE (1903 – 1989) (11.12.pielikumā 2.3.)

Asaru kapos, Kāpu ielā 85 –

Alberts NEILANDS ( 1896 – 1919) (11.3.pielikumā 6.4.)

Vecdubultu kapos, Slokas ielā 54 –

Jēkabs JURŠEVSKIS (1885 – 1968) (11.9.pielikumā 4.1.)

Augusts ĶIMENIS (1880 – 1965) (11.9.pielikumā 4.2.)

Augusts PLECIS ( 1894 – 1983) (11.9.pielikumā 4.3.)

Jaundubultu kapos, Lielupes ielā 25 –

Roberts LĀCIS (1891 – 1946) (11.9.pielikumā 5.2.)

Gustavs PĻAVPĀVULS (1897 – 1964) (11.9.pielikumā 5.3.)

2000.gadā uzstādītas – 1

Jaundubultu kapos, Lielupes ielā 25 –

Kārlis MAZAIS (1895 – 1971) (11.9.pielikumā 5.4.)

2003.gadā uzstādītas – 2

Vecdubultu kapos, Slokas ielā 54 –

Pēteris KIRE (1894 – 1940) (11.9.pielikumā 4.4.)

Jaundubultu kapos, Lielupes ielā 25 –

Eduards IMPOLS (1890 – 1943) (11.9.pielikumā 5.5.)

Laikā no 1995.gada līdz 2000.gadam Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa apzinājusi LKO kavalieru kapu vietas Jūrmalas kapsētās un uzlikusi 18 piemiņas plāksnes, kas izgatavotas pēc arhitektes Anitas Naudišas skices uzņēmuma “Akmens-1” (Slokā, vadītājs Ivars Bukarts) darbnīcā:

2003.gada 11.novembrī 2 plāksnes uzlika Jūrmalas Nacionālo spēku apvienība.

LKO kavalieru kapu vietas ir: Lielupes kapos – 3, Vecdubultu kapos – 4, Jaundubultu kapos – 4, Asaru kapos – 3, Slokas kapos (Varoņu ielā 9) – 3, Slokas kapos (Varoņu ielā 10a) – 1, Ķemeru kapos – 2.

Uz šīs programma s izstrādāšanas brīdi kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījumu vietas - Liepmežnieku kapus apsaimnieko valsts pārvaldes iestāde “Ķemeru nacionālais parks” saskaņā ar savstarpēji noslēgtu sadarbības līgumu ar Jūrmalas pašvaldību. Līdz ar to nepieciešams kompetentai pašvaldības struktūrvienībai vai amatpersonai uzdot izvērtēt, vai minētā kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas apsaimniekošana ir Jūrmalas pašvaldības kompetence un vai nākotnē nav nepieciešams paredzēt pašvaldības finanšu līdzekļus budžetā šo apbedījuma vietu uzturēšanai.

Līdz 2005.gada beigām PSIA „Jūrmalas kapi” apsaimniekoja tās kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas, kas atrodas Jaundubultu, Slokas un Ķemeru kapsētu teritorijā par finanšu līdzekļiem, kas netika paredzēti no pašvaldības budžeta. Savukārt no 2006.gada daļēji minēto apbedījuma vietu uzturēšana tiek finansēta no Jūrmalas pašvaldības budžeta, saskaņā ar PSIA “Jūrmalas kapi” iesniegto finanšu plānu 2006.gadam.

PSIA “Jūrmalas kapi” būtu nepieciešams 2006.gadā apsekot tās augstāk minētās kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas, kuras iepriekš izklāstītajā tekstā norādītas kā līdz 2006.gadam kā neapsaimniekotas, un izstrādāt apsaimniekošanas tāmi. Gatavojot finanšu plānu 2007.gadam minētajā apsaimniekošanas tāmē aprēķinātos nepieciešamos finanšu līdzekļus iekļaut kapitālsabiedrības PSIA””Jūrmalas kapi” 2007.gada finanšu plānā, tālāk paredzot nepieciešamo finansējumu pašvaldības budžetā.

Tā kā Jūrmalas pašvaldība savu autonomo funkciju – kapsētu uzturēšanu, saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu, deleģējusi pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”, tad arī augstāk minētās kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas, kuras, saskaņā ar savstarpēji noslēgtu pakalpojumu līgumu starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA “JLD” un SIA “Dubultu dārzs”, kopj minētās kapitālsabiedrības, būtu nepieciešams iekļaut jau minētajā pašvaldības funkcijas deleģēšanas līgumā PSIA “Jūrmalas kapi”.

Paralēli PSIA “Jūrmalas kapi” jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu visu augstāk minēto kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietu un to apsaimniekošanas izdevumu uzskaiti, izveidojot pastāvīgi aktualizējamu kontroles datu bāzi.

Investīciju piesaistes iespējas kapsētu attīstībai

jūrmalas pilsētā

Jūrmalas pilsētas esošo kapsētu labiekārtošanai, vēsturisko kapa vietu sakopšanai, un jaunu kapsētu ierīkošanai nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi. Kopējās investīcijas šiem mērķiem laikā no 2006.-2011.gadam varētu sasniegt 3000000–3500000 LVL. Lielākās nākotnē paredzamās investīcijas ir sekojošās:

Jaunas kapsētas/kapsētu ierīkošanas izdevumi, kuri plānoti laika posmā no 2007.-2010.gadam (2000000–2500000 LVL).

Esošo kapsētu sakopšana un attīstība laikā no 2007.-2009.gadam (400000–500000 LVL).

Jauno un esošo kapsētu darbinieku apmācības izdevumi laikā no 2007.-2008.gadam (50000–100000 LVL).

1.pasaules karā kritušo piemiņas vietas ierīkošana Kūdrā, Ventspils šosejas 38,5 kilometrā, un citviet Jūrmalā laikā no 2007.-2008.gadam (50000–100000 LVL).

Citu 1.pasaules karā kritušo piemiņas vietu sakopšana laikā no 2007.-2008.gadam (50000–100000 LVL).

Latvijas neatkarības cīņās kritušo piemiņas vietu ierīkošana laikā no 2006.-2007.gadam (līdz 50000 LVL).

Latvijas neatkarības cīņās kritušo piemiņas vietu sakopšana laikā no 2006.-2008.gadam (50000–100000 LVL).

2.pasaules karā kritušo piemiņas vietu izveides/brāļu kapu kompleksa ierīkošanas izdevumi laika posmā no 2006.-2009.gadam (200000-300000 LVL).

2.pasaules karā kritušo piemiņas vietu sakopšana laikā no 2007.-2009.gadam (50000 -100000 LVL).

Summējot visus nepieciešamos izdevumus laika posmā no 2006.-2011.gadam, kļūst skaidrs, ka esošo kapsētu sakopšanai un jaunu kapsētu ierīkošanai nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, kuras nav iespējams nodrošināt no pašreizējo Jūrmalas kapsētu apsaimniekotāju līdzekļiem. Šīs investīcijas nākotnē potenciāli iespējams piesaistīt no trijiem līdzekļu avotiem:

1. Jūrmalas pašvaldības budžets.

2. Privāto investoru līdzekļi.

3. Dažādas Latvijas Republikas un Eiropas Savienības atbalsta programmas.

Pašlaik nav iespējams prognozēt, cik lielas investīcijas esošo kapsētu sakopšanai un jaunu kapsētu ierīkošanai nākotnē ieguldīs Jūrmalas pilsētas pašvaldība, un cik lielas – privātie investori. Tādēļ īpaši nozīmīga kļūst iespēja piesaistīt finansējumu no Latvijas Republikas un Eiropas Savienības atbalsta programmām. Jūrmalas pašvaldībai un kapsētu apsaimniekotājiem 2006.gada 1.pusē ir vairākas reālas iespējas piesaistīt papildus līdzekļus kapsētu attīstībai līdztekus pašvaldības un privātajam finansējumam (no vairākām Latvijas Republikas un Eiropas Savienības atbalsta programmām, kā arī no privātā sektora vai ārzemju ziedotājiem). Reālākās līdzfinansējuma piesaistes iespējas 2007.gada sākumā:

1. Eiropas Savienības (ES) strukturālie fondi.

2. Valsts Investīciju Programma.

3. Mērķdotācijas no Latvijas Kultūras ministrijas.

4. Latvijas Kultūras fonda finansējums.

5. Cits finansējums no ziedojumiem vai investīcijām.

ES strukturālie fondi. Vairākos ES strukturālajos fondos (Eiropas Reģionālās Attīstības Fonds, Eiropas Sociālais Fonds) ir piešķirti līdzekļi atbalsta programmām, kurus potenciāli būtu iespējams izmantot Jūrmalas kapsētu sakopšanai un attīstībai. Šīs programmas paredzētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un tūrisma attīstībai, kā arī darbinieku apmācībai, un jaunu darbavietu izveidošanai. Sekojoši iespējams piesaistīt līdzekļus vēsturisko kapavietu sakārtošanai (piemēram, Ķemeru kapsēta, Kapteiņa Zolta piemineklis Kaugurciemā, piemiņas vietas ierīkošana 1.Pasaules karā kritušajiem Kūdrā), jaunu darbavietu izveidei, un esošo un jauno kapsētu darbinieku apmācībai. No ES strukturālajiem fondiem iespējams piesaistīt ļoti ievērojamu līdzfinansējumu vismaz 50-75% apmērā no kopējiem paredzamajiem izdevumiem, un robežās no 100000-1000000 LVL. Diemžēl uz šo programmu finansējumu parasti tiek pieteikti ļoti daudzi projekti, un vairāku programmu līdzekļi jau izsmelti. Tādēļ visdrīzāk līdzekļus no ES strukturālajiem fondiem būs iespējams piesaistīt tikai nākošajā finanšu plānošanas perspektīvā no 2007.-2013.gadam, tātad ne ātrāk kā 2007.gada 2.pusē. Iespēja piesaistīt ES strukturālo fondu līdzfinansējumu vērtējama kā ļoti reāla, it sevišķi jaunu darbavietu izveides un darbinieku apmācības jomā. Perspektīvākie Jūrmalas pašvaldības un kapsētu apsaimniekotāju projekti šajās atbalsta programmās varētu būt:

1. Jaunu darbavietu izveide kapsētās, un esošo un jauno darbinieku apmācību izdevumu segšana,

2. Esošo Jūrmalas kapsētu sakopšana.

Valsts Investīciju Programma. No šīs programmas iespējams piesaistīt investīcijas nozīmīgu kultūras un vēstures projektu realizācijai. Kā piemērotākais objekts Jūrmalas pilsētā varētu būt piemiņas zīmju un ceļu izveide pie 1.Pasaules karā kritušo karavīru apbedījuma vietas Kūdrā, Ventspils šosejas 38,5 kilometrā, šajā gadījumā iespējama arī ārvalstu līdzekļu piesaiste (Krievija). Piesaistīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt no 50000-200000 LVL, vienlīdz lielu summu investējot arī Jūrmalas pašvaldībai, taču projektam noteikti būs nepieciešams būvvaldes akceptēts tehniskais projekts, kura izstrāde varētu aizņemt ievērojamu laiku un dārgi izmaksāt. Iespēja piesaistīt investīcijas šāda veida projektiem no Valsts Investīciju Programmas resursiem ir salīdzinoši augsta, tomēr tehniskā projekta izstrādes dēļ tas kļūtu iespējams ne ātrāk kā 2007.gada 2.pusē vai 2008.gadā. Perspektīvākais Jūrmalas pašvaldības projekts šajā atbalsta programmā varētu būt piemiņas zīmju un ceļu izveide pie 1.Pasaules karā kritušo karavīru apbedījuma vietas Kūdrā.

Mērķdotācijas no Kultūras ministrijas. Šādā veidā būtu iespējams piesaistīt investīcijas lielāko vēsturisko kapu vietu sakopšanai Jūrmalā (Slokas un Ķemeru kapsētas, Kapteiņa Zolta piemineklis Kaugurciemā), kā arī Brāļu kapu sakopšanai un attīstībai. Lai piesaistītu šos līdzekļus, nepieciešams sagatavot vēsturisko kapu vietu detalizētu attīstības priekšlikumu, kas tālāk jāvirza izskatīšanai Kultūras Ministrijā. Iespējamais piesaistīto līdzekļu apjoms varētu būt no 10000-100000 LVL, pie tam pašvaldībai projektā būtu jāpiedalās ar vismaz 50% līdzfinansējumu no kopējās projekta summas. Pretendēt uz Kultūras Ministrijas mērķdotāciju saņemšanu iespējams jau 2006.gadā, taču reāli līdzekļus būtu iespējams piesaistīt un apgūt tikai no 2007.gada sākuma, kad būs veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi. Perspektīvākais Jūrmalas pašvaldības projekts šajā atbalsta programmā varētu būt Jūrmalas vēsturisko kapa vietu sakopšana Ķemeru un Slokas kapsētās.

Latvijas Kultūras fonda finansējums. Šādā veidā būtu iespējams piesaistīt investīcijas Jūrmalas vēsturisko kapu vietu (Slokas un Ķemeru kapsēta, Kapteiņa Zolta piemineklis Kaugurciemā) sakopšanai un attīstībai. Lai piesaistītu šos līdzekļus, nepieciešams sagatavot vēsturisko kapu vietu detalizētu attīstības priekšlikumu, kas tālāk jāvirza izskatīšanai Latvijas Kultūras fondā. Iespējamais piesaistīto līdzekļu apjoms varētu būt 5,000-50,000 LVL robežās, pie tam pašvaldībai projektā būs jāpiedalās ar vismaz 50% līdzfinansējumu no kopējās projekta summas. Iespēja piesaistīt šos līdzekļus ir samērā liela, taču ne ātrāk kā 2006.gada beigās, jo nepieciešams veikt sagatavošanās darbus. Perspektīvākais Jūrmalas pašvaldības projekts šajā atbalsta programmā varētu būt Jūrmalas vēsturisko kapa vietu sakopšana Kaugurciemā, Dubultu un Lielupes kapos.

Cits finansējums no ziedojumiem vai investīcijām. Šādā veidā būtu iespējams piesaistīt līdzfinansējumu vairāku vēsturisko kapa vietu sakārtošanai. Visreālākā iespēja ir piesaistīt investīcijas no ārzemju (Krievijas) valdībām, valsts iestādēm, privātuzņēmumiem, vai privātpersonām vienota 2.Pasaules karā kritušo Brāļu kapu kompleksa izveidei Jūrmalas pilsētā. Piesaistītais līdzfinansējums varētu veidot 75-100% no kopējām vēsturiskā memoriāla izveides izmaksām, un sasniegt no 50000-300000 LVL. Investīcijas varētu būt iespējams piesaistīt laikā no 2006.-2008.gadam.

Tātad var secināt, ka Jūrmalas pašvaldībai ir reālas iespējas pretendēt un saņemt Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības atbalsta programmu līdzekļus, kā arī privātās vai valsts iestāžu investīcijas, kurus nākotnē varētu izmantot esošo kapsētu labiekārtošanai, vēsturisko kapu vietu sakopšanai, un jaunu kapsētu ierīkošanai. Visperspektīvākie un reālākie projekti, kuriem nākotnē varētu būt iespējams piesaistīt atbalsta programmu finansējumu, ir:

Jaunu darbavietu izveide kapsētās, un darbinieku apmācības izdevumu segšana.

Piemiņas zīmju un ceļu izveide pie 1.Pasaules karā kritušo karavīru apbedījuma vietas Kūdrā, Ventspils šosejas 38,5 kilometrā.

Jūrmalas vēsturisko kapa vietu sakopšana Ķemeru un Slokas kapsētās.

Vienota 2.Pasaules karā kritušo Brāļu kapu kompleksa izveide Jūrmalas pilsētā.

Tomēr investīciju piesaiste no visām augstākminētajām atbalsta programmām iespējama tikai pēc nopietnu sagatavošanās darbu veikšanas:

1. Jāprecizē, uz kādas atbalsta programmas līdzekļiem paredzēts pretendēt, un kāda objekta attīstībai šos līdzekļus plānots tērēt.

2. Rūpīgi jāiepazīstas ar atbalsta programmas noteikumiem, un projekta pieteikuma sagatavošanu regulējošajām vadlīnijām.

3. Jāsagatavo paredzamā investīciju objekta nākotnes apsaimniekošanas plāns/biznesa plāns.

4. Sagatavotais projekta pieteikums jāiesniedz tā izvērtēšanas komitejā, kura pieņem lēmumu par naudas piešķiršanu projektam, vai arī projekta pieteikumu noraida.

5. Jāizstrādā paredzamā investīciju objekta tehniskais projekts, un jāsaņem tā akcepts Jūrmalas būvvaldē.

6. Jāsavāc nepieciešamās izziņas un tehniskā dokumentācija.

7. Jāsagatavo projekta pieteikums, kurš būtu balstīts uz augstākminētajiem sagatavošanās darbiem. Projekta pieteikuma sagatavošanā var būt lietderīgi iesaistīt konsultantus/konsultāciju firmas.

Projekta pieteikumu sagatavošanas procesā būtu jāsadarbojas speciālistiem no Jūrmalas kapsētu apsaimniekotājiem; Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas; Labiekārtošanas un Apsaimniekošanas pārvaldes; Ekonomikas un attīstības nodaļas un Būvvaldes. Projekta pieteikumu izstrādei Jūrmalas pilsētas domes budžetā nepieciešams paredzēt nozīmīgu finansējumu (vismaz 20000-30000 LVL laika posmā no 2006.-2011.gadam). Projektu pieteikumu iesniedzēji būtu Jūrmalas kapsētu apsaimniekotāji vai Jūrmalas pilsētas dome, projektu pieteikumu sagatavošanu sadarbībā ar konsultantiem koordinētu un vadītu Ekonomikas un attīstības nodaļa, savukārt kapsētu apsaimniekotāji, Labiekārtošanas un Apsaimniekošanas pārvaldes, projekta virzītājs, un Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa nodrošinātu nepieciešamo tehnisko projektu izstrādi un izdevumu tāmju sastādīšanu.

Spēku, Vājumu, Iespēju un Draudu analīze

Sekojošajā attēlā apkopota informācija par Jūrmalas kapsētu iespējām, problēmām un nākotnes perspektīvām.

Spēki

Jūrmala ir otrā lielākā Latvijas pilsēta pēc platības un piektā lielākā pēc iedzīvotāju skaita. Ņemot vērā pakāpenisko pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugumu pēdējos gados migrācijas rezultātā, kļūst skaidrs, ka nākotnē pilsētai noteikti būs nepieciešamas jaunas vai jāpaplašina jau esošās kapsētas. Pie tam Jūrmalā būs iespējams izveidot jaunas kapsētas/kapsētu, jo pilsētā vēl arvien ir daudz brīvas zemes, bez tam Priedainē 2006.gada sākumā kapsētas vajadzībām rezervēts 14 hektārus liels zemes gabals. Bez tam 2006.gada sākumā Jūrmalas pilsētā ir vairākas sen izveidotas kapsētas ar lielu vēsturisko vērtību, un ļoti pieredzējis kapsētu personāls.

Vājumi

Esošās Jūrmalas pilsētas kapsētas ir gandrīz pilnīgi aizpildītas, un pēc ekspertu prognozēm, esošās kapsētas būs pilnīgi aizņemtas līdz 2010.gadam. Saskaņā ar kapsētu apsaimniekotāju sniegto informāciju 2006.gada sākumā, Jūrmalas kapsētās kopā bija 47565 vietas, no kurām aizņemtas 41040 un brīvas 6685 vietas. Tomēr šīs vietas pamatā pieder Jūrmalā dzīvojošām ģimenēm, kas ļauj tās izmantot tikai šo ģimeņu piederīgo vajadzībām. Tādēļ jau 2006.gada sākumā Jūrmalā ir akūts kapa vietu deficīts, bet 2010.gadā brīvu kapa vietu vairāk nebūs vispār.

Sekojoši, nekavējoties jāveic pasākumi esošo kapsētu paplašināšanai, vai jaunu kapsētu izveidei. Taču veco kapsētu paplašināšanu vai jaunu kapsētu izveidi kavē tas, ka pilsētā ir salīdzinoši maz kapsētām piemērotas zemes, jo lielāko daļu brīvās zemes Jūrmalā aizņem Ķemeru Nacionālais parks, dabas liegumi, vai arī zeme nav piemērota kapsētas ierīkošanai (ūdeņi, meži, purvi). Savukārt tās zemes platības, kurās būtu iespējams izvietot kapsētu, ir jau aizņemtas citu pašvaldības funkciju pildīšanai (ūdensapgāde), vai ir ļoti dārgas. Savukārt esošo kapsētu darbību apdraud mazais finansējums, daudzas vēsturiskās kapu vietas nav izveidotas vai pienācīgi apkoptas, pilsētā 2006.gada sākumā nebija izveidota dzīvnieku kapsēta.

Iespējas

Jūrmalas pilsētā ir iespējams izveidot jaunas kapsētas, jo pašvaldībai pieder ievērojamas brīvas zemes platības, kuras iespējams piemērot kapsētu vajadzībām. Bez tam pilsētā pieaug iedzīvotāju skaits, un vienlaikus pastiprinās sabiedrības novecošanās tendence. Tā rezultātā pieprasījums pēc kapsētu pakalpojumiem nākotnē noteikti pieaugs. Tādejādi Jūrmalā iespējams izveidot jauna tipa modernu kapsētu/kapsētas, kurai nākotnē visticamāk būtu jādarbojas mazas konkurences apstākļos.

Draudi

Kapsētu attīstību Jūrmalas pilsētā apdraud nepietiekamais pašreizējo kapsētu finansējums un neatrisinātie juridiskie, finansiālie, un sadarbības jautājumi. Savukārt jaunu kapsētu izveidi kavē tas, ka pilsētā ir maz kapsētas ierīkošanai piemēroti zemes gabali, to cena ir ļoti dārga, un jaunu kapsētu ierīkošanai būs nepieciešamas gan lielas zemes platības, gan ievērojamas investīcijas.

Vēl viens sociālo mieru apdraudošs faktors ir nākotnē gaidāmais apbedīšanas tarifu pieaugums. 2005.gadā Jūrmalas pašvaldība pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem izsniedza apmēram 60 apbedīšanas pabalstus par kopējo summu 5674 LVL, faktiskie apbedīšanas izdevumi sasniedza vismaz 180 LVL, bet pašvaldības pabalsti līdz 100 LVL vienai ģimenei. Vienlaikus pašvaldība par saviem līdzekļiem apbedīja 22 personas bez piederīgajiem, vidējie apbedīšanas izdevumi sasniedza 190 LVL vienas personas apbedīšanai, kopā ap 5000 LVL 2005.gadā. Sekojoši pieaugot apbedīšanas tarifiem, attiecīgi jāpalielina arī pašvaldības izsniegto apbedīšanas pabalstu apjoms.

Kopsavilkumā var secināt, ka jau tuvākajos gados esošās Jūrmalas kapsētas nespēs nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tādēļ līdz 2010.gadam nepieciešams izveidot vismaz vienu jaunu kapsētu vai ievērojami paplašināt jau esošo kapsētu teritoriju. Tam būs nepieciešamas ievērojamas brīvās zemes platības, ļoti lielas investīcijas (2000000-3000000 LVL apjomā), kā arī ievērojami līdzekļi jāiegulda esošo kapsētu labiekārtošanā. Vienlaikus pašvaldībai jābūt gatavai iespējamam apbedīšanas tarifu pieaugumam nākotnē, kā rezultātā būs nepieciešams arī nozīmīgi (par 10000-20000 LVL) palielināt apbedīšanas pabalstu apjomus pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem.

beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu nodrošināšana

Kā jau šīs programma s ievadā minēts, beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantu. Beigto dzīvnieku apbedīšanu reglamentē Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”. Šie noteikumi izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 3.daļu, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtību. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 3.punktu pašvaldība iekārto un uztur dzīvnieku kapsētu vai slēdz līgumu ar fizisku vai juridisku personu par dzīvnieku kapsētas iekārtošanu un uzturēšanu.

Sākotnēji dzīvnieku apbedīšanas vieta Priedaines mežā bija nosacīta dzīvnieku kapsēta, precīzāk teritorija, kurā tika aprakti pilsētā izķertie klejojoši vai mirušie dzīvnieki līdz 2003.gadam. Viens no iemesliem, kāpēc tā tika likvidēta, bija Pārtikas un veterinārā dienesta aizrādījumi par apbedīšanas vietas neatbilstību sanitārām prasībām.

Saskaņā ar noslēgto līgumu pilsētā izķertos klejojošos dzīvniekus, kuri ir eitanizēti, vai atrastos beigtos dzīvniekus apbedī dzīvnieku kapsētā Rīgas rajona Beberbeķos. Privātpersonas mirušos dzīvniekus var apbedīt dzīvnieku kapsētā Rīgas rajona Beberbeķos vai jebkurā citā dzīvnieku kapsētā Tukuma vai Jelgavas rajonā.

Tā kā Beberbeķi ir pavisam netālu un nav bijušas nekādas pretenzijas no Jūrmalas iedzīvotājiem par to, ka dzīvnieki jāved apbedīt uz Beberbeķiem, jo apbedījamo dzīvnieku skaits ir pavisam neliels, kā arī uz patreizējo brīdi Jūrmalas pilsētā nav brīvu teritoriju, kuras varētu paredzēt dzīvnieku kapsētas izveidošanai un uzturēšanai atbilstoši Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, jaunas dzīvnieku kapsētas izveide nav lietderīga.

nobeigums un secinājumi

1. Nepieciešams lemt Jūrmalas pilsētas domē par kapsētu uzturēšanas noteikumu apstiprināšanu, jo Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 43.panta 3.daļa paredz, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

2. Saskaņā ar mierizlīgumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ir atzītas īpašuma tiesības uz 7,29 ha, tiek gatavoti dokumenti šīs teritorijas, kura sastāv no diviem zemesgabaliem, mierizlīguma pielikumā Nr.1 apzīmēti ar burtiem “E” un “G” reģistrēšanai zemesgrāmatās uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības vārda.

3. Lai veiktu precīzu kapavietu uzskaiti un reģistrāciju Beberbeķu kapsētā, līdz 2007.gadam Jūrmalas pilsētas Zemes dienestam jāveic Beberbeķu kapsētas ģimenes kapavietu uzmērīšana, kartēšana un ievadīšana elektroniskajā datu bāzē.

4. Katru gadu pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi” izstrādāt un iesniegt Jūrmalas pilsētas domē pieprasījumu par nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu no pašvaldības budžeta pašvaldības funkcijas izpildei - kapsētu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

5. Jūrmalas pilsētas ilgtermiņa investīciju plānā paredzēt finanšu līdzekļus kapliču remontdarbiem un attiecīgi no finansējuma piešķiršanas subjekta veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras.

6. Nepieciešams veikt pasākumus jaunu teritoriju izveidošanai apbedījumu veikšanai, jo apmēram pēc pusotra gada Jūrmalas pilsētā šobrīd esošajās kapsētās vairs nebūs vietas, kur veikt jaunus apbedījumus.

7. Izvēloties jaunas teritorijas kapa vietu veidošanai, pirmkārt, jāievēro Jūrmalas pilsētas attīstības plāns, otrkārt, galvenie pamatnosacījumi, kas norādīti šajā programmā.

8. Liepmežnieku kapus apsaimnieko valsts pārvaldes iestāde “Ķemeru nacionālais parks” saskaņā ar savstarpēji noslēgtu sadarbības līgumu ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību. Līdz ar to nepieciešams kompetentai pašvaldības struktūrvienībai vai personai uzdot izvērtēt, vai minētā kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas apsaimniekošana ir Jūrmalas pašvaldības kompetence un vai nākotnē nav nepieciešams paredzēt pašvaldības finanšu līdzekļus budžetā šo apbedījuma vietu uzturēšanai.

9. Līdz 2005.gada beigām PSIA „Jūrmalas kapi” apsaimniekoja tās kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas, kas atrodas Jaundubultu, Slokas un Ķemeru kapsētu teritorijā par finanšu līdzekļiem, kas netika paredzēti no pašvaldības budžeta. Savukārt no 2006.gada daļēji minēto apbedījuma vietu uzturēšana tiek finansēta no Jūrmalas pašvaldības budžeta, saskaņā ar PSIA “Jūrmalas kapi” iesniegto finanšu plānu 2006.gadam.

10. PSIA “Jūrmalas kapi” būtu nepieciešams 2006.gadā apsekot tās augstāk minētās kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas, kuras koncepcijā norādītas kā līdz 2006.gadam kā neapsaimniekotas, un izstrādāt apsaimniekošanas tāmi. Gatavojot finanšu plānu 2007.gadam minētajā apsaimniekošanas tāmē aprēķinātos nepieciešamos finanšu līdzekļus iekļaut kapitālsabiedrības PSIA ”Jūrmalas kapi” 2007.gada finanšu plānā, tālāk paredzot nepieciešamo finansējumu pašvaldības budžetā.

11. Tā kā Jūrmalas pašvaldība savu autonomo funkciju – kapsētu uzturēšanu, saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu, deleģējusi pašvaldības SIA “Jūrmalas kapi”, tad arī kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietas, kuras, saskaņā ar savstarpēji noslēgtu pakalpojumu līgumu starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA “JLD” un SIA “Dubultu dārzs”, kopj minētās kapitālsabiedrības, būtu nepieciešams deleģēt PSIA “Jūrmalas kapi”.

12. PSIA “Jūrmalas kapi” jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu visu augstāk minēto kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietu un to apsaimniekošanas izdevumu uzskaiti, izveidojot pastāvīgi aktualizējamu kontroles datu bāzi.

13. Jau tuvākajos gados esošās Jūrmalas kapsētas nespēs nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tādēļ līdz 2010.gadam nepieciešams izveidot vismaz vienu jaunu kapsētu vai ievērojami paplašināt jau esošo kapsētu teritoriju. Tam būs nepieciešamas ievērojamas brīvās zemes platības, ļoti lielas investīcijas (2000000-3000000 LVL apjomā), kā arī ievērojami līdzekļi jāiegulda esošo kapsētu labiekārtošanā.

14. Pašvaldībai jābūt gatavai iespējamam apbedīšanas tarifu pieaugumam nākotnē, kā rezultātā būs nepieciešams arī nozīmīgi (par 10000-20000 LVL) palielināt apbedīšanas pabalstu apjomus pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem.

15. Jūrmalas pašvaldībai un kapsētu apsaimniekotājiem 2006.gada 1.pusē ir vairākas reālas iespējas piesaistīt papildus līdzekļus kapsētu attīstībai līdztekus pašvaldības un privātajam finansējumam (no vairākām Latvijas Republikas un Eiropas Savienības atbalsta programmām, kā arī no privātā sektora vai ārzemju ziedotājiem).

16. Projekta pieteikumu sagatavošanas procesā būtu jāsadarbojas speciālistiem no Jūrmalas kapsētu apsaimniekotājiem; Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas, Labiekārtošanas un Apsaimniekošanas pārvaldēm, Ekonomikas un attīstības nodaļas un Būvvaldes. Projekta pieteikumu izstrādei Jūrmalas pilsētas domes budžetā nepieciešams paredzēt nozīmīgu finansējumu (vismaz 20000-30000 LVL laika posmā no 2006.-2011.gadam).

PROGRAMMAS PIELIKUMI

1. Jūrmalas pilsētas kapu uzturēšanas izmaksu kopsavilkums - tabula

2. Jaundubultu kapsētas zemesgabala plāns

3. Slokas kapsētas zemesgabala plāns

4. Ķemeru kapsētas zemesgabala plāns

5. Beberbeķu kapsētas zemesgabala plāns

6. Apbedīšanas pakalpojumu izcenojumi

7. Jūrmalas pilsētas kapsētu uzturēšanas noteikumi

8. Kapa vietu skaits Jūrmalas pilsētā uz 2005.gada 31.decembri – tabula

9. Apbedījumu vietu skaita aprēķins Jūrmalas pilsētā, 2006.–2009.gads – tabula

10. Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņas vietas un kritušo karavīru kapi Jūrmalā (1915-1919)

11. Kultūrvēsturiskie pieminekļi Jūrmalas pilsētā, 2005.gads - tabula

12. Beberbeķu kapsētas zemesgabala plāns ar sadalījumu pēc mierizlīguma

13. Perspektīvo kapu tehniski – ekonomiskie rādītāji - tabula

14. Perspektīvo kapu ierīkošanas izmaksas – tabula

15. Slokas jauno kapu skice

16. Priedaines kapu skice

17. Dubultu kapu skice

[1] Kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai

[2] Apbedījuma vieta – ierobežots zemes iecirknis kapavietā, kurā tiek veikts apbedījums

[3] Visos LR valsts un pašvaldību institūciju arhīvos

[4] Sniegto pakalpojumu sarakstu un izcenojumus skat. šīs programmas 7.pielikumā

[5] saskaņā ar JPD Vides nodaļas sniegto informāciju sagatavošanā ir sadarbības līgums starp Jūrmalas pilsētas domi un valsts pārvaldes iestādi „Ķemeru nacionālais parks” un minētās kapsētas teritorijas apsaimniekošanas jautājumi tiks iekļauti šajā līgumā