LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Protokols Nr.4, 5.punkts

I. Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas 1.ģimnāzija (turpmāk tekstā – Ģimnāzija) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) pamatizglītības programmu, vispārējās vidējās izglītības programmas un interešu izglītības programmas.

2. Ģimnāzijas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstoši normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.

3. Ģimnāzijai ir divi zīmogi: ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.

4. Ģimnāzijai ir norēķinu konti bankā.

5. Ģimnāzijai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.

6. Ģimnāzijas juridiskā adrese: Raiņa ielā 55, Jūrmala, LV – 2011.

II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Ģimnāzijas darbības mērķis ir:

7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;

7.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.

8. Ģimnāzijas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.

9. Ģimnāzijas galvenie uzdevumi ir:

9.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klašu) un četras vispārējās vidējās izglītības programmas;

9.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;

9.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

9.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

9.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni) vai aizbildņiem (turpmāk tekstā –vecākiem) , lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi visiem Ģimnāzijas izglītojamiem;

9.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

9.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

III Īstenojamās izglītības programmas

10. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts. Vispārējās vidējās izglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

11. Ģimnāzija piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:

11.1. vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma. Kods 12011111.

11.2. vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programma. Kods 31013011.

11.3 vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programma. Kods 31014111.

11.4.vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena (valodas) izglītības programma. Kods 31012121.

11.5. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma. Kods 31011011.

12. Ģimnāzija ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas izglītības pārvaldi (turpmāk IP) un iesniedz licenzēšanai IZM.

13. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata pedagogi izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā – komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.

14. Ģimnāzijas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Ģimnāzijas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos, saskaņojot ar IP, apstiprina Ģimnāzijas direktors.

15. Ģimnāzija ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Ja interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, tad jābūt Dibinātāja piekrišanai.

16. Pēc vecāku ierosinājuma Ģimnāzija var izstrādāt citas izglītības programmas.

17. Ģimnāzijas metodiskais centrs īsteno pedagogu tālākizglītības un pieaugušo izglītības programmu, saskaņā ar metodiskā centra nolikumu.

18. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.

IV. Izglītības procesa organizācija

19. Izglītības procesa organizāciju Ģimnāzijā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Ģimnāzijas nolikums un Ģimnāzijas darba kārtības noteikumi.

20. Izglītojamo uzņemšana Ģimnāzijā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Ģimnāzijas notiek saskaņā ar:

20.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām.

20.2 Ģimnāzijas sagatavošanas (proģimnāzijas) 7.klasē konkursa kārtībā uzņem izglītojamos, kuriem, 6.klasi beidzot, nevienā priekšmetā nav zemāka vērtējuma par 4 ballēm un vidējais vērtējums, ko veido valsts pārbaudes darbu matemātikā un latviešu valodā 6.klasē rezultāti un gada vidējā atzīme (izņemot pašizpausmju priekšmetus - vizuālo mākslu, mūziku, sportu un mājturību), nav zemāks par 5 ballēm.

20.3 Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmā, vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programmā, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena (valodas) izglītības programmā, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programmā uzņem jauniešus, kuri sekmīgi apguvuši pamatizglītības programmu, un kuriem nevienā no mācību priekšmetiem nav vērtējuma zemāka par 4 ballēm. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz iestājtesta rezultātiem. Papildus kritērijus uzņemšanai var noteikt direktors ar rīkojumu līdz katra gada 1.martam.

21. Izglītojamā pārcelšana no vienas paralēlklases uz otru, no vienas izglītības programmas uz citu notiek, saskaņā ar vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu.

22. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.

23. Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 7.–8., 10. un 11.klasei, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.

24. Pamatojoties uz MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un Pedagoģiskās padomes ieteikumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekamā līmenī vai nav vērtējuma.

25. Ģimnāzijas pedagoģiskās padomes lēmumu par pēcpārbaudījumu un papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamiem direktors apstiprina ar rīkojumu.

26. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 7.-12.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.

27. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts.

28. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.

29. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Ģimnāzija strādā vienā maiņā.

30. . Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas tajos var izdarīt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.

31. Vispārējā pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku vai izglītojamo iesniegumiem un Ģimnāzijas iespējām.

32. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Ģimnāzija veic pēc mācību stundām, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku iesniegumiem.

33. Ģimnāzija piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem, īpaši talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.

34. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.

35. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka skolas pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP, tā tiek plānota Ģimnāzijas gada darba plānā.

36. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama individuālā mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.

37. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām un Ģimnāzijas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.

38. 7.-8. un 10.-11.klašu izglītojamie katra semestra beigās saņem liecību. Liecību izsniedz divas reizes gadā katra mācību semestra pēdējā dienā. Otrajā semestrī, izsniedzot liecību, tajā tiek ierakstīts direktora rīkojums par izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai (7.–8.klasēs) atstāšanu uz otru gadu.

39. 7.-8. un 10.-11.klašu izglītojamajiem Ģimnāzija var noteikt 1-2 pārcelšanas eksāmenus mācību gada beigās.

40. 9.klašu izglītojamiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā, ja skolēns nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā, zemāku par 4 ballēm. Izsniedzot liecību, Ģimnāzija rakstiski informē vecākus vai aizbildņus par izglītojamo pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto vispārējo pamatizglītību.

41. 12.klases izglītojamiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā, ja izglītojamais nav guvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 2 mācību priekšmetos gadā ir saņēmis vērtējumu, zemāku par 4 ballēm. Izsniedzot liecību, Ģimnāzija informē par turpmākām izglītības iespējām.

42. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek organizēti centralizētie eksāmeni, apliecina Izglītības satura un eksaminācijas centra (turpmāk tekstā – ISEC) izdots sertifikāts.

43. 9. un 12.klašu izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, saņem attiecīgi apliecību par vispārējo pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

V. Izglītojamo pienākumi un tiesības

44. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:

44.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;

44.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;

44.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Ģimnāzijā un ārpus Ģimnāzijas;

44.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Ģimnāzijas simboliku;

44.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem;

44.6. ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem, vai savādākā veidā paust diskriminējošu attieksmi;

44.7. ievērot Ģimnāzijas nolikumā un Ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumu prasības;

44.8. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

44.9. neņemt uz Ģimnāziju mācību procesam nepiederošas lietas;

44.10. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;

44.11. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;

44.12. rūpēties par Ģimnāzijas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Ģimnāziju;

44.13. rūpēties par Ģimnāzijas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.

45. Izglītojamo vispārīgās tiesības:

45.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;

45.2. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

45.3. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;

45.4. atbilstoši Ģimnāzijas noteiktai kārtībai piedalīties iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

45.5. izveidot izglītojamo padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Ģimnāzijas padomes nolikumam;

45.6. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;

45.7. pārstāvēt Ģimnāziju atbilstoši savām spējām un interesēm;

45.8. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;

45.9. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

45.10. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;

45.11. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;

45.12. izglītošanās procesā izmantot Ģimnāzijas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Ģimnāzijā esošos mācību līdzekļus bez maksas;

45.13. saņemt psihologa un sociālā pedagoga konsultācijas un palīdzību;

45.14. izglītojamiem ir tiesības uz personiskās mantas vai lietojumā esošās mantas aizsardzību Ģimnāzijā.

46. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Ģimnāzijā, tad izglītojamais un vecāki tiek saukti pie atbildības likumā noteiktā kārtībā.

47. Izglītojamiem, kuri pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t.sk. pašvaldībām, kuru teritorijās ir reģistrēts attiecīgais izglītojamais).

48. Par sistemātiskiem vai rupjiem pārkāpumiem obligātā izglītības vecuma izglītojamo var atskaitīt no Ģimnāzijas ar direktora rīkojumu, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes lēmumu, iepriekš brīdinot par to vecākus un saskaņojot ar Dibinātāju.

49. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids izglītojamam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.

50. Izglītojamie, kuri atkārtoti pārkāpj Ģimnāzijas nolikumu, iekšējās kārtības noteikumus vai pieļauj likumu pārkāpumus, var tikt disciplināri sodīti. Par rupjiem iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem un nepietiekamu vērtējumu vienā vai vairākos mācību priekšmetos mācību gadā, izglītojamo var atskaitīt no vispārējās vidējās izglītības programmas, pirms tam veicot nepieciešamos mācību pasākumus un informējot vecākus, nosakot izglītojamiem tālākās izglītošanās iespējas.

51. Pārkāpumu sekas konkretizētas izglītojamo iekšējās kārtības noteikumos.

52. Par atzinības izteikšanu izglītojamiem lemj Ģimnāzijas pedagoģiskā padome, Ģimnāzijas administrācija, Ģimnāzijas padome, izglītojamo padome.

53. Ja izglītojamais tīši vai netīši Ģimnāzijai nodara materiālos zaudējumus, Ģimnāzijai ir tiesības pieprasīt kompensāciju likumā noteiktā kārtībā.

VI. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības un pienākumi

54. Izglītojamo vecāku vispārīgie pienākumi:

54.1. rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam ( pildīt Izglītības likuma 58.panta prasības);

54.2. savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

54.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par viņa savlaicīgu un regulāru ierašanos Ģimnāzijā;

54.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Ģimnāzijas nolikuma un iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;

54.5. uzturēt saikni ar skolu, pedagogiem, apmeklēt skolas un klases vecāku kopsapulces, neierašanās gadījumā informēt par to klases audzinātāju un vienoties par iespējamo tikšanās laiku;

54.6. sadarboties ar Ģimnāziju un nepieciešamības gadījumā ar izglītojamo atbalsta personālu;

54.7. ievērot un īstenot bērna tiesības, t.sk. uz obligāto izglītību;

54.8. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.

55. Izglītojamo vecāku vispārīgās tiesības:

55.1. ierosināt izveidot Ģimnāzijas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Ģimnāzijas nolikumam un Ģimnāzijas padomes nolikumam;

55.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;

55.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš nepilda izglītības likumā noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus;

55.4. nepieciešamības gadījumā saņemt atbalsta personāla konsultācijas.

VII. Ģimnāzijas vadība

56. Ģimnāziju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts MK noteiktā kārtībā.

57. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Ģimnāzijas nolikums.

58. Ģimnāzijas direktora vispārīgie pienākumi:

58.1. vadīt Ģimnāzijas darbu un būt atbildīgam par Ģimnāzijas darba rezultātiem;

58.2. nodrošināt likumu, Ministru kabineta noteikumu, IZM, Dibinātāja un tā institūciju izstrādāto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi Ģimnāzijā;

58.3. organizēt un vadīt Ģimnāzijas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;

58.4. nodrošināt Ģimnāziju ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;

58.5. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;

58.6. noteikt darbiniekiem darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

58.7. vadīt pedagoģiskās padomes darbu;

58.8. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;

58.9. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

58.10. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva kārtošanu;

58.11. Dibinātāja noteiktā kārtībā pieprasīt un atskaitīties par stingrās uzskaites dokumentiem (apliecībām par pamatizglītību, atestātiem par vispārējo vidējo izglītību);

58.12. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Ģimnāziju valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;

58.13. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Ģimnāzijā vai Ģimnāzijas organizētajos pasākumos ārpus tās;

58.14. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta izglītojamo interešu neievērošana vai pret izglītojamo vērsta vardarbība Ģimnāzijā vai ārpus tās;

58.15. būt atbildīgam par Ģimnāzijas datorizētas datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;

58.16. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, Ģimnāzijas darbību kontrolējošām institūcijām;

58.17. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Ģimnāzijā.

59. Ģimnāzijas direktora vispārīgās tiesības:

59.1. savas kompetences ietvaros lemt par Ģimnāzijas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

59.2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

59.3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;

59.4. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;

59.5. noteikt tehnisko darbinieku štata vienību skaitu un pedagoģisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar dibinātāju;

59.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, nozīmēt direktora pienākumu izpildītāju;

59.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām Ģimnāzijas nolikumā paredzētajos darbības virzienos;

59.8. apstiprināt Ģimnāzijas struktūrvienības nolikumus, saskaņojot ar IP;

59.9. apstiprināt Ģimnāzijas darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumus;

59.10. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros;

59.11. uzņemt un atskaitīt izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

59.12. noteikt direktoru vietnieku skaitu un pienākumus atbilstoši valsts un pašvaldības finansējuma normatīviem, Ģimnāzijas mērķiem un uzdevumiem;

59.13. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Ģimnāzijas darbību reglamentējošos dokumentus;

59.14. detalizēti Ģimnāzijas direktora tiesības un pienākumi noteikti amata aprakstā un darba līgumā.

60. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.

VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgās tiesības un pienākumi

61. Pedagogu vispārīgie pienākumi:

61.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;

61.2. veikt klases audzinātāja pienākumus;

61.3. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Ģimnāzijas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

61.4. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;

61.5. nodrošināt skolēnu tiesību īstenošanu ;

61.6. sadarboties ar skolēnu vecākiem;

61.7. atbildēt par skolēnu veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;

61.8. veikt dežūras Ģimnāzijā un tās sarīkojumos un pasākumos saskaņā ar darba kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;

61.9. ievērot skolēnu individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas. Respektēt viņu uzskatus, viedokli, argumentus;

61.10. motivēt skolēnus mācīties, piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;

61.11. savlaicīgi apzināt skolēnus, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, sadarboties ar šo skolēnu vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā, sagatavot visu nepieciešamo informāciju izglītojamā izglītības apguves traucējumu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;

61.12. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem ģimnāzijas administrācijai vai citai kompetentai iestādei;

61.13. atbildēt par savu darbu, metodēm un rezultātiem;

61.14. tiešo darba pienākumu veikšanai pieņemt savā atbildībā telpu, tās inventāru un mācību līdzekļus.

61.15. organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos atbildēt par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un laikā veikt izglītojamo instruktāžu darba drošības, veselības aizsardzības, satiksmes drošības u.c. jautājumos;.

61.16. ievērot Ģimnāzijas darba kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.

62. Pedagogu vispārīgās tiesības:

62.1. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Ģimnāzijas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos;

62.2. tikt ievēlētam un darboties Ģimnāzijas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā un citās komisijās;

62.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;

62.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar ģimnāzijas attīstības programmas īstenošanu;

62.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam finansējumam, iesniegt motivētus priekšlikumus mācību līdzekļu klāsta papildināšanai.

63. Ģimnāzijas tehniskie darbinieki:

63.1. Ģimnāzijas tehnisko darbinieku amata vienību sarakstu apstiprina Dibinātājs;

63.2. tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas amata aprakstos un darba līgumos sadaļā “Darba pienākumi un tiesības”.

IX. Ģimnāzijas padomes un komisijas

64. Ģimnāzijas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Ģimnāziju, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Ģimnāzijas padomes nolikumu.

65. Ģimnāzijas padomes uzdevumi:

65.1. pārraudzīt Ģimnāzijas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku sadarbību Ģimnāzijā;

65.2. izstrādāt priekšlikumus Ģimnāzijas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;

65.3. piedalīties Ģimnāzijas darbu pamatjomu vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

65.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Ģimnāzijas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanos, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti vai Ģimnāzijas atbalsta biedrības izveidi, izstrādāt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to atskaitīties Ģimnāzijas vecāku sapulcē;

65.5. izstrādāt Ģimnāzijas nolikumu, iekšējās kārtības noteikumus un citus ar Ģimnāzijas darbību reglamentējošos dokumentus.

65.6. piedalīties Ģimnāzijas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;

65.7. Ģimnāzijas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un tās institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;

65.8. Ģimnāzijas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram un Dibinātājam visos ar Ģimnāziju saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga mainīt direktora rīkojumus un lēmumus.

66. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.

67. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs, sociālais pedagogs un Ģimnāzijas medmāsa.

68. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.

69. Pedagoģiskā padome:

69.1. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;

69.2. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;

69.3. lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;

69.4 lemj par papildus mācību pasākumiem izglītojamiem, kuriem nav vērtējuma vai vērtējums ir nepietiekams, pamatojoties uz MK noteikumiem „par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs.”

69.5. lemj par izglītojamo atskaitīšanu Izglītības likumā un Ģimnāzijas nolikumā paredzētajos gadījumos;

69.6. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;

69.7. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;

69.8. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;

69.9. saskaņo pedagoģiskās padomes nolikumu, metodisko komisiju nolikumu, Ģimnāzijas mācību gada darba plānu un nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.

70. Pedagoģiskās padomes lēmumi iegūst juridisku spēku pēc to apstiprināšanas ar direktora rīkojumu. Pārējiem pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

71. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Ģimnāzija izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk –MK). MK darbs tiek organizēts, pamatojoties uz MK nolikumu, MK darbu koordinē izglītības metodiķis, saskaņojot jautājumus ar direktora vietnieku mācību darbā.

72. Konsīlijos analizē skolēnu mācību sasniegumu dinamiku, pēta 7. un 10.klašu skolēnu adaptācijas jautājumus, apspriež individuālo pieeju izglītojamiem, izvēlas atbilstošas mācību darba formas, vienojas par turpmākās darbības stratēģiju. Konsīlijā piedalās visi attiecīgās klases vai klašu grupas mācību priekšmetu pedagogi, izglītības metodiķis, skolas psihologs, direktora vietnieki mācību un audzināšanas jautājumos.

73. Pedagoģiskās padomes lēmumi par izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē un par atskaitīšanu no Ģimnāzijas ir saistoši direktoram. Pedagoģiskās padomes lēmumi iegūst juridisku spēku pēc to apstiprināšanas ar direktora rīkojumu. Pārējiem pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

74. Skolēnu padome (turpmāk tekstā – Padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Padomi ar Ģimnāzijas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi Ģimnāzijā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Ģimnāzijas padomē.

75. Padome darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, kuru izstrādā pati padome, saskaņo Ģimnāzijas padomē un apstiprina direktors.

76. Padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo un Ģimnāzijas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

X. Ģimnāzijas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Ģimnāzijas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

77. Ģimnāzija patstāvīgi izstrādā iekšējās kārtības noteikumus un citus Ģimnāzijas darbu reglamentējošos dokumentus. Tos apstiprina direktors.

78. Ģimnāzijas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

XII. Ģimnāzijas finansēšanas kārtība

79. Ģimnāzijas finanšu līdzekļus veido:

79.1. valsts mērķdotācija;

79.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

79.3. citi finanšu līdzekļi.

80. Citus finanšu līdzekļus veido:

80.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

80.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;

80.3. dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi;

80.3. ieņēmumi par nomu un īri;

80.4. ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kuru izmaksas nevar būt zemākas par pašizmaksu.

81. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.

82. Mērķdotācija no valsts budžets nodrošina:

82.1. pedagogu darba algas;

82.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;

82.3. daļēju mācību grāmatu iegādi.

83. Ģimnāzijas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus nodrošina Dibinātājs MK noteiktajā kārtībā un pēc pašvaldības ieskatiem atbilstoši normatīvajiem aktiem. Dibinātājs nodrošina skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, to skaitā saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas. Dibinātājs iespēju robežās paredz līdzekļus trūcīgo ģimeņu nodrošināšanai ar brīvpusdienām. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros finansē:

83.1. Ģimnāzijas uzturēšanas un saimnieciskiem izdevumiem;

83.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla algām;

83.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algām;

83.4. grāmatu iegādei;

83.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādei;

83.6. piemaksām pie darba algas;

84.7. remonta un celtniecības darbu apmaksai un citas izmaksas.

84. Papildu finansu līdzekļi izmantojami mērķiem, kam tie tiek piešķirti vai ziedoti, Ģimnāzijas materiālās bāzes uzturēšanai, Ģimnāzijas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.

85. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas sadala direktora apstiprināta pedagogu darba vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta nosaka Dibinātājs.

86. Ģimnāzijas direktors ir atbildīgs par to, lai ziedojumi būtu brīvprātīgi. Ziedojumu saņemšanas kārtību nosaka Ģimnāzijas padome.

87. Ģimnāzijas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

88. Visu finanšu līdzekļu uzskaiti un apriti veic Ģimnāzijas grāmatvede.

XIII. Ģimnāzijas saimnieciskā darbība

89. Saskaņā ar Izglītības likumu Ģimnāzija var veikt saimniecisko darbību.

90. Ģimnāzijas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:

90.1. slēgt īres un nomas līgumus;

90.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Ģimnāzijai nepieciešamo darbu veikšanu.

91. Ģimnāzijas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Šie līdzekļi, kā arī ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi ieskaitāmi iestādes speciālo līdzekļu kontā un izmantojami tikai:

91.1. Ģimnāzijas attīstībai;

91.2. mācību līdzekļu iegādei;

91.3. aprīkojuma iegādei;

91.4. ziedotāja noteikto mērķu īstenošanai;

91.5. darbinieku un skolēnu materiālajai stimulēšanai.

91.6. Ģimnāzijas darbinieku tālākizglītībai.

92. Kontroli par Ģimnāzijas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.

93. Ģimnāzijas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.

94. Ģimnāzijā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Ģimnāzijas ēdnīcas darbu kontrolē direktors, Ģimnāzijas padome, ēdiena kvalitāti-skolas medmāsa.

XIV. Ģimnāzijas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

95. Ģimnāziju reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.

XV. Ģimnāzijas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

96. Grozījumus Ģimnāzijas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Ģimnāzijas direktora, Ģimnāzijas padomes vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.

97. Grozījumus Ģimnāzijas nolikumā apstiprina Dibinātājs.

98. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 4.jūlija nolikums Nr.27 „Jūrmalas 1.ģimnāzijas nolikums”.